Par nepieciešamību palielināt emisijas kvotu apjomu Latvijai

31.janvārī ekonomikas ministrs Jurijs Strods un Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma Briselē tikās ar Eiropas Savienības rūpniecības komisāru Ginteru Ferhoigenu, lai pārrunātu Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto emisijas kvotu sadales plānu no 2008. līdz 2012.gadam. Sarunas laikā J.Strods pauda Latvijas intereses un uzsvēra nepieciešamību attiecībā uz Latviju šo plānu mainīt.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods pateicās G.Ferhoigenam par atrasto laiku, lai tiktos, un pauda gandarījumu par tikšanās rezultātiem. “Latvija guvusi atbalstu savas tautsaimniecības tālākai izaugsmei. Tagad Ekonomikas ministrija kopā ar Vides, Ārlietu, Tieslietu ministrijām turpinās strādāt pie Latvijas argumentu un iebildumu skaidrošanas atbildīgajām EK amatpersonām, lai panāktu Latvijas interesēm atbilstošāka plāna pieņemšanu. Ja EK sāksies plašākas diskusijas par šo jautājumu, G.Ferhoigens solījās atbalstīt Latvijas intereses,” uzsver J.Strods.

G.Ferhoigens sarunas laikā pauda izpratni par izveidojušos situāciju Latvijā, uzsverot, ka laikā, kad Latvijas tautsaimniecība attīstās tik strauji un dinamiski, to nedrīkst bremzēt šādā veidā. Tas ierobežos vairāku būtisku biznesa projekta realizāciju Latvijā.

Latvija uzskata, ka EK metodikā valstīm atļautā kopējā emisijas kvotu apjoma noteikšanai ir nozīmīgi trūkumi, kuru rezultātā Direktīvas 2003/87/EK prasību piemērošana nevar notikt un nav notikusi konsekventi un taisnīgi attiecībā pret visām dalībvalstīm.

Aprēķinot emisijas kvotu apjomu, EK nav norādījusi, kā tiek nodrošināta Direktīvas 2003/87/EK kritērija “Saskaņotība ar Kioto protokola mērķa izpildi” piemērošana attiecībā uz tām valstīm, kuru emisijas kopš 1990.gada ir ievērojami samazinājušās un kurām nav problēmu izpildīt Kioto protokola mērķi. Neievērojot šo kritēriju attiecībā uz Latviju, tiek būtiski samazinātas Latvijas ekonomiskās attīstības iespējas.

Atbilstoši Kioto protokolam Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk CO₂ emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā. 1990.gadā Latvija emitēja 25 913,76 tūkst. tonnu CO₂ ekvivalentu, kas nozīmē, ka Latvija, lai pildītu Kioto protokolā noteiktās saistības, laikposmā no 2008.–2012.gadam ik gadu nedrīkst emitēt vairāk par 23 840,66 tūkst. tonnām CO₂ ekvivalentu. 2004.gadā kopējais SEG emisiju daudzums Latvijā bija 10 783 tūkst. tonnu CO₂. Tātad Latvija ir izpildījusi pat 40% samazinājumu.

Papildus ministrs uzsvēra, ka EK piemērotā metodika praktiski izslēdz iespēju dalībvalstīm ar mazām kopējām emisijām nodrošināt emisijas kvotu piešķiršanu liela mēroga jaunām iekārtām, tādējādi tiek radīti būtiski ierobežojumi valstij izvēlēties savas attīstības prioritātes.

Jo vairāk, tā kā projekta realizācija ir objektīvi nepieciešama, tas tiktu realizēts ārpus šī reģiona – vai nu lielākā dalībvalstī, tādējādi demonstrējot nevienlīdzīgas konkurences sekas, vai pat ārpus ES robežām. Šādā gadījumā, visticamāk, tiktu panākts pamatmērķim pretējs rezultāts – Kioto protokola saistību izpilde notiktu mazāk efektīvi, nekā tas iespējams, jo vides aizsardzības prasības ES visumā ir stingrākas nekā ārpus tās.

Šāda situācija arī negatīvi ietekmētu iesaistīto dalībvalstu un līdz ar to Kopienas kopējo Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanu – netiks veiktas ievērojamas investīcijas infrastruktūras objektu attīstībā (turklāt tiks zaudēti ievērojami līdzekļi, kas līdz šim ieguldīti konkrētos projektos), vājinot ES uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos, netiks radītas darba vietas utt.

Latvijas gadījumā šādas metodikas izmantojums apgrūtina vai pat liek atteikties no šādiem Latvijai nozīmīgiem nacionālā līmeņa projektiem: TEC-2 rekonstrukcija (jaunā bloka ar jaudu 400 MW uzstādīšana), būvniecība jau ir uzsākta, elektrostacijas darba uzsākšana paredzēta 2008.gadā; cementa ražotāja “Cemex” jaunā ražotne; jauna kondensācijas elektrostacija ar jaudu 400 MW 2012.gadā (enerģētikas pamatnostādnēs bija paredzēts, ka stacija strādās ar cieto kurināmo, kas būtu vislabāk no apgādes drošības viedokļa, bet prasītu vislielāko kvotu apjomu).

Esošās metodikas nepilnībai var minēt vēl vienu piemēru. Latvijā vienīgais cementa ražotājs “Cemex” ir sācis ražotnes paplašināšanas projektu, kura ietvaros plānoto investīciju apjoms sasniedz 200 milj. eiro un kura īstenošana līdz ar kvotu samazinājumu kļūst Latvijā neiespējama.

Vienlaikus ministrs vērsa G.Ferhoigena uzmanību uz vairāku politikas jomu un EK institūciju nesaskaņotiem jeb pretrunīgiem lēmumiem.

Piemēram, uz Ministru kabinetā atbalstītiem un ar EK saskaņotiem lielajiem investīciju projektiem, kas vērsti uz ražotņu modernizāciju, jaunu progresīvu tehnoloģiju ieviešanu un reģionālo attīstību, kā arī uz eksportu orientētas produkcijas ražošanu un kuru jaudu pieaugums gaidāms 2007.–2009.gadā. EK nav vērtējusi šos projektus, izejot no jaunā kvotu plāna, rezultātā šādu projektu attīstība ir apdraudēta.

J.Strods sarunā izteica aicinājumu EK turpmākajos lēmumos par dalībvalstu emisijas kvotu sadales plāniem, tai skaitā par Latvijas 2006.gada 29.decembrī iesniegtajiem plāna grozījumiem, ņemt vērā iepriekšminētos apsvērumus un novērst metodikas nepilnības.

Latvija apliecina savu gatavību diskutēt par iespējamiem risinājumiem, tostarp Latvijas iesniegtajos plāna grozījumos minētajiem priekšlikumiem, kas būtu piemērojami attiecībā uz visām dalībvalstīm, neapdraudot Kioto protokola un Direktīvas 2003/87/EK mērķu sasniegšanu.

Kā zināms, EK izstrādātais plāns paredz, ka iepriekš prasīto 7,7 miljonu tonnu vietā Latvijas emisijas kvota būs tikai 3,3 miljoni tonnu gadā. Jau 2006.gada 29.decembrī Latvija iesniedza Eiropas Komisijai savu pārstrādāto plānu, kas paredz Latvijai saglabāt kvotu 6,25 miljonu tonnu apmērā.

Ekonomikas ministrija pauž bažas, ka EK izstrādātais plāna variants varētu kavēt rūpniecības attīstību Latvijā, kavētu investīciju ienākšanu un radītu zināmas problēmas īstenot cementa rūpnīcas un cietā kurināmā bāzes elektrostacijas celtniecību Latvijā. Vienlaikus pastāv bažas, ka EK nav bijusi vienlīdzīga attieksme pret jaunajām un vecajām ES dalībvalstīm. Ekonomikas ministrijas speciālisti norāda, ka Latvijā vairākām tautsaimniecības nozarēm ir paredzēta strauja attīstība, tādēļ tām ir nepieciešams lielāks kvotu apjoms.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa