2007.gada 1.februāra Valsts sekretāru sanāksmē

MK: Par Attīstības plānošanas sistēmas likumprojektu

1.februāra Valsts sekretāru sanāksmē Valsts kanceleja pieteica izsludināšanai likumprojektu “Attīstības plānošanas sistēmas likums”. Tas izstrādāts, lai novērstu līdzšinējās politikas plānošanas sistēmas darbībā identificētos trūkumus un nodrošinātu efektīvu tās darbību nākamajā periodā, tostarp Nacionālā attīstības plāna noteikto valsts vidēja termiņa prioritāšu īstenošanu.

Likumprojekts ir vērsts uz vienkāršas, pārskatāmas, saprotamas un efektīvas plānošanas sistēmas izveidošanu, kas sekmētu valsts attīstību vidējā un ilgtermiņā. Likumprojekts precizē politikas plānošanas dokumentu tipus Latvijā, nosaka to hierarhiju, savstarpējās attiecības, pielietojumu, politikas plānošanas sasaisti ar valsts budžeta veidošanas procesu, reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa plānošanu un starptautisko organizāciju iniciētajām politikām.

Likumprojekts Latvijas tiesību sistēmā normatīvā līmenī nostiprina attīstības plānošanas sistēmu un tās būtiskākos elementus, tos modificējot vai papildinot, lai atrisinātu praksē radušās grūtības vai neskaidrības. Tāpat tas nostiprina un definē plānošanas pamatprincipus: ilgtspējīgas attīstības principu, saskaņotības principu, līdzdalības principu, kas attiecināms gan uz valsts pārvaldes institūcijām, gan pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām, sadarbības principu, finansiālo iespēju principu, uzraudzības un novērtēšanas principu un subsidiaritātes principu.

Likumprojekts nosaka Ministru kabineta un Saeimas sadarbības mehānismu valsts attīstības plānošanā, tostarp īpašu uzmanību veltot pēctecības un ietekmes novērtēšanas nodrošināšanai, kā arī akcentējot plānošanas un likumdošanas procesu savstarpējo sasaisti.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par ES fondu darbības programmu papildinājumu sabiedrisko apspriešanu

“Līdz ar nākamās septiņgades Eiropas Savienības fondu darbības programmu papildinājumu iesniegšanu 1.februāra Valsts sekretāru sanāksmē tiek uzsākta minēto dokumentu sabiedriskā apspriešana,” informē īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normunds Broks.

Publiskā apspriešana paredzēta vienu mēnesi. Visu februāri potenciālie ES fondu projektu iesniedzēji un ikviens interesents aicināti komentārus iesūtīt Finanšu ministrijā arī elektroniski uz e-pasta adresi nsid@fm.gov.lv.

ES fondu darbību programmu papildinājumus izskatīšanai valdībā paredzēts iesniegt līdz šā gada 12.aprīlim. ES fondu darbības programmu papildinājumos ir skaidri definētas Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda aktivitāšu ietvaros atbalstāmās darbības (aktivitātes mērķi, ieviešanas veids, attiecināmās izmaksas, aktivitātes mērķa grupas, finansējuma saņēmējs un minimālais / maksimālais projekta finansējuma apjoms, plānotais projektu iesniegumu pieņemšanas sākšanas laiks), valsts atbalsta apmērs, finanšu plāns, uzraudzības rādītāji un to teritoriālais sadalījums.

Ar ES fondu darbības programmu papildinājumiem iespējams iepazīties Finanšu ministrijas administrētajā ES fondu mājaslapā www.esfondi.lv.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

FM: Par atļaujām komercdarbībai muitas kontroles zonās

1.februāra Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par muitas kontroles zonām. Paredzams, ka MK noteikumi reglamentēs kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosaka muitas kontroles zonas un izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonās, kā arī informācijas zīmes muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai.

Muitas kontroles zonas statusu atsevišķām teritorijām nosaka, lai muitas iestādes veiktu kontroli ārvalstu precēm pirms preču izlaišanas Eiropas Savienības muitas teritorijā, kā arī Kopienas precēm pirms preču izvešanas no Eiropas Savienības muitas teritorijas. Plānots, ka Latvijā to noteiks VID Galvenā muitas pārvalde.

Saskaņā ar MK noteikumiem atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā izsniedz, groza un anulē VID teritoriālā iestāde, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā muitas kontroles zona. VID valdījumā esošā muitas kontroles zonā vai tās daļā Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi paredz atļaut šādus komercdarbības veidus: apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana; banku pakalpojumu sniegšana; muitas brokeru pakalpojumu sniegšana; sakaru pakalpojumu sniegšana; ēdināšanas, tirdzniecības (t.sk. karsto un atspirdzinošo dzērienu, kā arī citu automātu uzstādīšana), sakaru (t.sk. taksofonu uzstādīšana), sabiedrisko tualešu pakalpojumu sniegšana muitošanā un robežšķērsošanā iesaistītajām personām. Lai šādu atļauju saņemtu, komersantam VID teritoriālajā iestādē būs jāiesniedz iesniegums, kā arī citi nepieciešamie dokumenti.

Līdz šim jomu par muitas kontroles zonām regulēja VID rīkojums. Jaunu noteikumu izstrādāšanas nepieciešamību paredz Muitas likumā deleģētais pilnvarojums MK noteikt informācijas zīmes muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai, atļautos komercdarbības veidus, kā arī kārtību muitas kontroles zonu noteikšanai un atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā izsniegšanai.

Atļaujas uzņēmējdarbības veikšanai muitas kontroles zonā, kuras ir izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz atļaujās norādītajam derīguma termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim.

FM: Par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu

Lai precizētu skaidras naudas lietošanas ierobežojumu lielumu, ceturtdien, 1.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu.

Ar šā gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas papildināja tiesību aktu ar normu, kas nosaka, ka nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskas personas, kas nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu, neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās. Līdz ar to jaunā redakcijā ir jāizdod MK noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji, izņemot fiziskas personas, kas nav individuālie komersanti, katru mēnesi deklarē mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus.

Saskaņā ar likuma par nodokļiem un nodevām pārejas noteikumiem līdz jaunu MK noteikumu pieņemšanai piemērojami 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr.329 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”. Tomēr šie noteikumi ir piemērojami ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam.

Paredzams, ka noteikumos tiek saglabāta šobrīd spēkā esošajos noteikumos noteiktā skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtība, bet atbilstoši grozījumiem likumā nodokļiem un nodevām tiks precizēts skaidras naudas lietošanas ierobežojumu lielums.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu

Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu un dīzeļdegvielu, kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela, izsludināja 1.februāra Valsts sekretāru sanāksmē.

Aizvadītā gada nogalē tika pieņemti grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas paredz, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem akcīzes nodokli atmaksā ne tikai par dīzeļdegvielu, bet arī par dīzeļdegvielu, kurai saskaņā ar likuma nosacījumiem ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela. Ņemot vērā likuma grozījumus un MK noteikto deleģējumu, FM ir izstrādājusi jauno noteikumu projektu, kas regulētu šo jomu.

Izstrādājot noteikumus, pamatā ir saglabāts MK noteikumos Nr.247 reglamentētais par akcīzes nodokļa atmaksāšanas kārtību, par iesniedzamajiem dokumentiem un to iesniegšanas termiņiem. Paredzams, ka noteikumi tiks papildināti ar tiesību normām atbilstoši grozījumiem likumā par akcīzes nodokli.

Lai īstenotu Valsts kontroles ieteikumus un norādījumus par akcīzes nodokļa atmaksāšanas kārtību, iesniegto dokumentu pārbaudes un akcīzes nodokļa atmaksāšanas process ir kļuvis garāks. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem plānots, ka Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde lauksaimniecības produkcijas ražotāja iesniegtos dokumentus pārbaudīs un nodokli atmaksās trīsdesmit dienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas. Šobrīd pārbaude tiek veikta un nodoklis atmaksāts divu nedēļu laikā kopš dokumentu iesniegšanas.

Noteikumi arīdzan paredzēs, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir fiziska persona, lauksaimniecībā izmantotās zemes apstrādei minētā persona varēs iegādāties un veikt apmaksu par dīzeļdegvielu un dīzeļdegvielu, kurai ir pievienota no rapšu sēklu eļļas vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela, izmantojot savu personīgo kredītkarti, debetkarti vai citu norēķinu karti.

Stājoties spēka šiem noteikumiem, paredzams, ka par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.247 “Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)”

FM: Par elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību

1.februāra Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumiem.

Ar šā gada pirmo janvāri stājās spēkā grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas vairs neparedz ar MK noteikumiem noteikt tirgotāju un ekspertu pienākumus un reģistrācijas kārtību Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datu bāzē. Ņemot vērā grozījumus likumā, Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunus noteikumus, kas regulē šo jomu. Citas izmaiņas salīdzinājumā ar līdzšinējiem noteikumiem nav veiktas.

Šobrīd jomu regulē MK 2006.gada 17.oktobra noteikumi Nr.850 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumiem”.

Noteikumi reglamentēs nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotājus, darījumu apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumus, kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji un apkalpojošie dienesti reģistrējami Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datu bāzē (reģistrā), nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas, lietotāju un apkalpojošo dienestu uzraudzības un kontroles kārtību.

FM: Par nepreferenciālo preču sertifikātu izsniegšanas kārtību

1.februāra Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un izsniegto sertifikātu pārbaudes kārtību.

Paredzams, ka MK noteikumi reglamentēs dokumentus, kādi ir iesniedzami, lai saņemtu nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu. Tas apliecinās, ka šādām precēm tiek piemērots īpašas labvēlības režīms starptautiskajā tirdzniecībā (šādas preces ir, piemēram, preces, kuru izcelsmes valsts ir PTO dalībvalsts).

Tiesību akts arīdzan noteiks personas, kurām var tikt izsniegts nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikāts – sertifikātus izsniedz Latvijā reģistrētām juridiskām un fiziskām personām vai Latvijā nereģistrētām personām, ja šo personu pārstāv Latvijā reģistrēts komersants.

Muitas likums, Rīgas brīvostas likums un Ventspils brīvostas likums noteic, ka institūcijas, kas izsniedz nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu, ir attiecīgi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un brīvostu pārvaldes.

Dokumentā būs reglamentēti arī iesniedzēja pienākumi un tiesības. Tāpat tiks noteikta izsniegto nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu pārbaudes kārtība. Izsniedzējinstitūcijai nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikāts vai motivēts atteikums jāizsniedz 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Saskaņā ar noteikumiem izsniedzējinstitūcijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesību aktā ir iestrādātas normas, kas nav regulētas Eiropas Padomes Regulā par Kopienas Muitas kodeksa izveidi un Eiropas Komisijas Regulā, kas nosaka izpildes kārtību Padomes Regulai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par divu medicīnas un sociālās aprūpes koledžu nolikumiem

1.februāra Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas nolikums” un “Rīgas 1.medicīnas koledžas nolikums”. Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža un Rīgas 1.medicīnas koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam koledžām ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10¹.panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektu “P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas nolikums” un “Rīgas 1.medicīnas koledžas nolikums”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka koledžu juridisko statusu; to darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par Jūras akadēmijas un Daugavpils Universitātes satversmēm

1.februāra Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai likumprojektus “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi” un “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”.

Ņemot vērā, ka 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima, ir nepieciešami šie likumprojekti.

Latvijas Jūras akadēmijas Satversme tika apstiprināta ar Ministru kabineta (MK) 1998.gada 29.septembra rīkojumu Nr.469 “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” un grozījumi – ar MK 2003.gada 16.aprīļa rīkojumu Nr.223 “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

Satversme nosaka Latvijas Jūras akadēmijas darbības pamatvirzienus un uzdevumus, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme nosaka akadēmijas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības, pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Tāpat tiek noteikts arī Latvijas Jūras akadēmijas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī Latvijas Jūras akadēmijas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

Saskaņā ar Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem tiek precizēts Daugavpils Universitātes juridiskais statuss un tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversmes grozījumi ietver arī jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” iepriekšējā jēdziena “pamatdarba vieta” vietā. Kā arī tiek izdarītas redakcionālas izmaiņas – vārds “iestāde” tekstā aizstāts ar vārdu “institūcija”, vārds “šķīrējtiesa” aizstāts ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa”, vārdi “likums “Par zinātnisko darbību”” aizstāti ar vārdiem “Zinātniskās darbības likums” u.c.

Daugavpils Universitātes un Latvijas Jūras akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt akadēmiskajā šķīrējtiesā, bet akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par valsts attīstības plānošanas Nacionālo attīstības padomi

Lai nodrošinātu koordinētu valsts attīstības plānošanu un uzraudzību, Ministru prezidenta pakļautībā plānots izveidot Nacionālo attīstības padomi. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotais valdības rīkojuma projekts par padomes izveidošanu izsludināts valsts sekretāru 1.februāra sanāksmē.

Nacionālās attīstības padomes kā koleģiālas konsultatīvas institūcijas uzdevums būs uzraudzīt un vadīt valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību, nodrošinot attīstības plānošanas procesa koordināciju valsts, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību līmenī. Padomei būs arī jānodrošina valsts attīstības un budžeta plānošanas saskaņotība, sekmējot valsts tautsaimniecības ilgtspējīgu izaugsmi.

Nacionālās attīstības padomes priekšsēdētājs būs Ministru prezidents, bet priekšsēdētāja vietnieks – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

Plānots, ka padomes sastāvā darbosies ekonomikas, finanšu, izglītības un zinātnes, kultūras, labklājības, satiksmes, veselības, vides un zemkopības ministri, kā arī īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās. Tāpat padomes sastāvā plānots iekļaut Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētājus, Latvijas Bankas prezidentu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu, kā arī Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju.

Padomes sekretariāta funkcijas veiks Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Iecerēts, ka Nacionālā attīstības padome uz sēdēm pulcēsies ne retāk kā četras reizes gadā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par likumprojektu par fizisku personu saimniecisko darbību

1.februāra Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts Fizisko personu saimnieciskās darbības likumprojekts. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā doto uzdevumu.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, jaunā likuma mērķis ir noteikt fizisko personu saimnieciskās darbības veicēju statusu. Saimnieciskā darbība šā likuma kontekstā ir jebkura sistemātiska un patstāvīga darbība par atlīdzību, kuru fiziskā persona veic Latvijā.

Pašlaik fizisko personu saimniecisko darbību regulē likums par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu, taču tajā ietvertais regulējums ir novecojis un neatbilst šā brīža tiesiskajai un ekonomiskajai situācijai.

Likumprojekts nosaka, kādas fiziskās personas Latvijā būs tiesīgas veikt saimniecisko darbību, kā arī priekšnoteikumus šāda statusa iegūšanai. Saimniecisko darbību varēs veikt pašnodarbinātais, kurš būs reģistrējies. Individuālajam komersantam būs jāpiesakās Valsts ieņēmumu dienestā, bet fiziskajai personai – Komercreģistrā.

Reizē ar likumprojektu izstrādāti grozījumi likumos par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, kā arī Autopārvadājumu likumā, Ciltsdarba likumā, Pārtikas aprites uzraudzības likumā un likumā par amatniecību, lai tajos turpmāk paredzētu jauno regulējumu saskaņā ar Fizisko personu saimnieciskās darbības likumu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Satiksmes, Zemkopības, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, kā arī Valsts kancelejai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

TM: Par zemnieku un zvejnieku saimniecību statusa likumprojektu

1.februāra Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumprojekts. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā doto uzdevumu.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, jaunā likuma mērķis ir noteikt zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu, dibināšanas un darbības pamatnoteikumus.

Pašlaik zemnieku un zvejnieku saimniecību darbību regulē likums par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu, taču tajā ietvertais regulējums novecojis, tādējādi būtu jārisina vēl palikušo uzņēmējdarbības subjektu turpmākais statuss.

Atšķirībā no pašreizējā regulējuma jaunajā likumprojektā noteikts, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības būs sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) paveids, tādējādi zemnieka un zvejnieka saimniecības īpašnieks par saimniecības saistībām vairs neatbildēs ar visu savu mantu. No parastajām SIA tās atšķirsies ar to, ka zemnieku saimniecību deklarētā komercdarbības joma galvenokārt būs lauksaimniecība, bet zvejnieku saimniecībām – zvejniecība un ar to saistītie pakalpojumi.

Saimniecībām, kuras varēs dibināt viena vai vairākas fiziskas personas, būs paredzēti vienkāršāki noteikumi dibināšanai un darbībai, salīdzinot ar citām SIA. Piemēram, varēs nebūt dibināšanas līgums un statūti, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredzēs, ka laikā no 2008.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.oktobrim individuālie uzņēmumi un zemnieku un zvejnieku saimniecības tiks ierakstīti Komercreģistrā vai izbeigs savu darbību un tiks izslēgti no uzņēmumu reģistra. Līdz ar to tiks likvidēta uzņēmējdarbības forma – individuālais uzņēmums.

Reizē ar likumprojektu izstrādāti grozījumi likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un par uzņēmumu un likumā par uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, lai tajos turpmāk paredzētu jauno regulējumu saskaņā ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Satiksmes, Zemkopības, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, kā arī Valsts kancelejai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par rīcības programmu emisiju samazināšanai

1.februāra Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Vides ministrijas (VidM) izstrādāto rīcības programmu valsts kopējo emisiju gaisā samazināšanai.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2001/81/EC par nacionālajām maksimāli pieļaujamajām emisijām konkrētām gaisu piesārņojošām vielām ir noteikusi ES dalībvalstīm maksimāli pieļaujamās emisijas noteiktiem atmosfēras piesārņotājiem – sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, gaistošajiem organiskajiem savienojumiem un amonjakam, kurus nav atļauts pārsniegt laika posmā pēc 2010.gada. Šīs prasības pārņemtas Latvijas tiesību aktos.

Vides ministrijas pārstrādātā rīcības programma emisiju samazināšanai (iepriekšējā apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa rīkojumu Nr.231) ir papildināta ar jaunu informāciju un pasākumiem. Tā aptver emisiju samazināšanas pasākumus enerģijas ražošanas, transporta, rūpniecības, lauksaimniecības, kā arī ceļu transportā neiesaistīto transportlīdzekļu un mājsaimniecības sektoros.

Paredzams, ka Latvija spēs pildīt tiesību aktos noteiktās prasības, piemēram, maksimāli pieļaujamā sēra dioksīda emisija 2010.gadā būs 101 kilotonna gadā, taču tiek prognozēts, ka tā faktiskā emisija būs tikai piecas kilotonnas gadā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par izmaiņām noteikumos par veterināro zāļu piegādi

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par veterināro medikamentu piegādēm, kurām piemēro pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi”, ko 1.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvajā aktā saskaņā ar Farmācijas likumu ir paredzētas tās veterināro medikamentu piegādes situācijas, kurām tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļu piecu procentu likme.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa