Par Eiropas Savienības enerģētikas komisāra darba vizīti Latvijā 5.februārī

Vakar, 5.februārī, Latvijā darba vizītē uzturējās Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Viņš tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi un ekonomikas ministru Juriju Strodu, kā arī piedalījās Saeimas Eiropas lietu komisijas, Ārlietu komisijas, Tautsaimniecības komisijas un Agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem vienotas ES enerģētikas politikas ieviešanai, kā arī atbildot uz jautājumiem par Latvijas situāciju enerģētikas jomā. (Vēl par vizītes aktivitātēm – “LV” nākamajā laidienā.)

Pie Ministru prezidenta

5.februārī Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Eiropas Savienības enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, kurš ieradies Latvijā darba vizītē.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība bija veltīta Eiropas Komisijas izstrādātā Eiropas kopējās enerģētikas politikas projekta apspriešanai, par kuru Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm paredzētas diskusijas šā gada martā.

Ministru prezidents kopumā atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas priekšlikumu. Aigars Kalvītis pauda atbalstu Eiropas Komisijas iniciatīvai veicināt atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu un uzvēra, ka Latvijā šajā jomā ir daudz neizmantotu iespēju biomasas, biogāzes un biodegvielas ražošanā un koģenerācijas staciju izveidē. Ministru prezidents piekrita principam, ka katrai valstij būtu jāspēj pašai saražot sev nepieciešamos enerģijas resursus.

Ministru prezidents un ES enerģētikas komisārs bija vienisprātis par to, ka ir svarīgi dažādot enerģijas apgādes iespējas Latvijā un Baltijas reģionā, lai palielinātu reģiona enerģētisko neatkarību un drošību. Tika pārrunātas Latvijas enerģētikas sektora nākotnes attīstības izredzes.

Eiropas Komisijas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs uzsvēra, ka enerģijas politikas veidošanā ir ļoti svarīgi ņemt vērā vides aizsardzības aspektus un ietekmi uz globālajām klimata izmaiņām.

Ministru prezidents vērsa uzmanību uz nepieciešamību nākotnē palielināt Latvijai noteiktās izmešu kvotas. Tas ir saistīts ar Latvijas straujo ekonomisko attīstību un izmaiņām enerģētikas struktūrā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Kopīgā preses konferencē ar Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Vairu Paegli

A.Piebalgs: Kā zināt, Eiropas Komisija ir pieņēmusi priekšlikumus par turpmāko ES enerģētikas politiku. Taču šis ietvars nekādā ziņā neparedz samazināt nacionālo valstu lomu savas enerģētikas politikas veidošanā. Bet tā automātiski rada nepieciešamību, ka ES dalībvalstis atbalsta šādas politikas elementus vai iebilst pret tādiem. Ietvars, kas tiem akceptēts ar turpmāko likumdošanu, ir pilnīgā saskaņā ar ES dalībvalstu politikas parametriem.

Kritiskie jautājumi ir trīs. Pirmais – kā dalībvalstis cīnīsies pret klimata izmainīšanu un vai tās atbalstīs šo procesu, kas kļūs par ļoti būtisku faktoru ES enerģētikas politikā. Otrkārt, kādā veidā ES dalībvalstīm vajadzētu atbalstīt solidaritātes mehānisma nostiprināšanos un iekšējā tirgus atbildes uz piegāžu drošību. Un, treškārt, kā panākt, lai cenas enerģijai ES būtu pēc iespējas zemākas, dodot iespēju konkurēt ar citiem pasaules reģioniem. Šajā ziņā Eiropas Komisija piedāvā savu redzējumu iekšējā tirgus nostiprināšanai – energoefektivitātes rīcības plānu: atjaunojamās enerģijas izmantošanu, ieguldījumus pētniecībā, savienojumu plānu, kas realizējams iespējami īsākā laikā, jaunas tehnoloģijas fosilo kurināmo izmantošanai un kodolenerģijas izmantošanu valstīs, kuras to vēlas. Šis ietvars izraisīja zināmas diskusijas. Un diskusija, kas patlaban notiek Latvijā, īstenībā rada ļoti labu fonu vēlākam politikas konsensam. Es ļoti ceru, ka parlamentam tas bija tikai viens pieturas punkts, tālāk debatējot par enerģētikas politiku Latvijā, zinot ietvaru, kāds tiek piedāvāts Eiropas Savienības visām 27 dalībvalstīm. Un šādā gadījumā konsenss ir absolūti nepieciešams.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Komisāra kungs, kā jūsu nule uzstādītajā problemātikā ES kontekstā izskatās Latvija? 

A.Piebalgs: Es varu runāt par diviem ziņojumiem: viens ir par atjaunojamo elektrību, otrs – par biodegvielu. Tā kā par biodegvielas izmantošanu dati bija līdz 2005.gadam, kad attiecīgais likums vēl nebija stājies spēkā, Latvijas situācija neizskatījās pārāk optimistiska. Bet pēc attiecīgā likuma pieņemšanas 2006.gada pirmajā pusē situācija ir iegrozījusies ļoti labi. Tas rāda, ka process ir sācies un ka šajā jomā pēdējā laikā gūts ļoti labs progress. Kas attiecas uz atjaunojamo enerģiju – Latvijas situāciju pozitīvi iezīmē tas, ka mums ir lielas hidroelektrostacijas un Latvija tādēļ starp citām ES valstīm izskatās izcili. Bet, ja skatāmies uz relatīvo progresu, tad tas ir nepietiekams. Tāpēc es vēlreiz aicinu izmantot visas iespējas. Domāju, ka viena no pamata lietām, uz ko Latvijai vajadzētu vērst uzmanību, ir koģenerācija, jo tieši šis mehānisms Latvijai varētu būt vislabākais, ražojot siltumu un elektrību, ko pārdot tīklā. Kas var būt vēl labāk! Tas pēc decentralizācijas rada ļoti labu sistēmu. Kopumā es teiktu, ka Latvija ir tikpat laba un tikpat slikta kā visa Eiropas Savienība. Ne labāka, ne sliktāka.

Jautājums: Ja ģeoloģiskais materiāls atļaus, vai Latvija var cerēt uz Eiropas interesi par Dobeles gāzes krātuvi? Kāda ir jūsu informācija, un ko saka citas Baltijas jūras valstis? Vai ir konkurentes, kas Latvijai var traucēt? 

I.Emsis: Neapšaubāmi, pastāv konkurence. Bet mūsu priekšrocība ir tā, ka mums ir ģeoloģiskas struktūras, kas šai bāzes krātuvei ļaus būs perspektīvai arī starptautiskā kontekstā. Bet, lai to pieradītu, mums vajadzīgi labi pētnieciskie materiāli. Mums pašlaik ir tikai padomju laika pētījumi. Un ar tiem ir par maz. Mums jāsāk ar izpētes darbu.Un es domāju, izpētes jomās mēs varam cerēt uz zināmu Eiropas Savienības atbalstu, novērtējot šo krātuvju nozīmīgumu, drošību un citus parametrus. Ja interese būs, projekts notiks. Ja nebūs komerciālo uzņēmēju intereses, es baidos, ka mēs to nevaram “pacelt” – ne Eiropa, ne mēs.

A.Piebalgs: Saeimas priekšsēdētājs jau precīzi pateica. Pazemes gāzes krātuvi nevar izveidot jebkurā vietā. Ja vieta atbildīs prasībām, būs interese arī no investētāju puses. Ja neatbildīs vai ja būs vajadzīgas ļoti lielas investīcijas, tas projekts gaidīs gadus. Bet pašlaik, Ekonomikas ministrija ir iesniegusi projekta pieteikumu. Mēs jau esam nonākuši līdz tā izskatīšanai pēdējā stadijā, domāju, pozitīvs lēmums varētu tikt pieņemts jau martā, un tad ar pilnu sparu šis projekts tiks realizēts, un mēs tad arī varēsim atbildēt uz jūsu jautājumiem. Bet jau šajā starplaikā es pievēršu visu potenciālo investoru uzmanību, ka šāda iespēja pastāv. Viņi arī paši varētu ieguldīt šajos ģeoloģiskajos pētījumos.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Kā jūs vērtējat perspektīvu iegūt naftu Baltijas jūrā Latvijas un Lietuvas piekrastē? Deviņdesmitajos gados par to tika daudz spriests, bet viens no sarežģījumiem izrādījās neskaidrā jūras robeža starp Latviju un Lietuvu. Vai tagad abām Eiropas Savienības dalībvalstīm šo robežjautājumu nebūtu vieglāk atrisināt? 

A.Piebalgs: Diemžēl par naftas iegūšanu Baltijas jūrā man nekas iepriecinošs nav sakāms. Neviena naftas iegūšanas kompānija nav izrādījusi īpašu interesi veikt pētnieciskus darbus Baltijas jūrā, un, cik es zinu, nevienai no ES dalībvalstīm arī nav šādu priekšlikumu.

V.Paegle: Par Latvijas un Lietuvas jūras robežu man arī nav nekas sevišķi iepriecinošs sakāms. Tas ir Ārlietu komisijas jautājums, un šī komisija nav pie šā jautājuma atgriezusies. Jā, savā laikā bija neskaidrības par naftas krājumu robežu un to, kā šo jūras robežu noteikt. Tagad mums šo jautājumu būtu jāatsāk izskatīt no nulles punkta.

I.Emsis: Īstenībā Latvijas un Lietuvas jūras robežas novilkšanai būtu jāizdara priekšdarbs, kas sauktos “Līgums starp Latviju un Lietuvu par kopīgu iespējamo naftas resursu izpēti un iegūšanu”. Es jau vairākkārt Lietuvas amatpersonām esmu teicis, ka tas būtu vēlamais risinājums, un, manuprāt, valdību pozīcija ir ļoti līdzīga. Noslēgsim līgumu par kopīgu naftas resursu izpēti un ieguvi, un tad arī jūras robežas problēma atrisināsies.

Jautājums: Vai Daugavpils iedzīvotāji ir pauduši vēlmi saņemt kompensāciju par to, ka viņi dzīvo Ignalinas atomelektrostacijas tuvumā, un vai viņiem ir iespēja saņemt kompensāciju? 

A.Piebalgs: Protams, politiski var izteikt šādu vēlmi, bet tāda precedenta nav. Taču jūsu jautājums liecina, ka Daugavpils iedzīvotāji nejūtas droši par to, kāda šodien ir Ignalinas atomelektrostacija. Tas ir vēl viens atgādinājums, ka 2009.gada beigās šo atomelektrostaciju ir jāslēdz, kā paredzēts. Un tikai tad es varēšu Daugavpils iedzīvotājiem teikt, ka viņi ir droši. Kad tiks būvēta jaunā atomelektrostacija, šis process tiks daudz pamatīgāk kontrolēts un jaunā atomelektrostacija atbildīs visaugstākajiem drošības kritērijiem.

Jautājums: Vai, jūsu skatījumā, atomenerģija ir pats drošākais enerģijas veids? 

A.Piebalgs: Atomenerģijas izmantošana vienmēr saistīta ar zināmu risku. Bet šodienas tehnoloģijas ir pietiekami drošas, lai izvairītos no nopietnām problēmām. Protams, ir ļoti svarīgi ekspluatācijas noteikumi un uzraudzība. Bet tehnoloģija, ko lieto jaunās paaudzes atomelektrostacijās Eiropas Savienībā, ir droša. Tā ir dārga, bet droša. Vecie modeļi, ko joprojām lieto Ignalinā vai ko nupat slēdza Bulgārijā un Slovākijā, ir nedroši, un tie tiešām jāslēdz. Šajos objektos nebija iespējams pat ieguldīt naudu tā, lai palielinātu to drošību. Jaunās atomelektrostacijas, piemēram, tā, ko būvē Somijā, ir drošas.

Jautājums: Vai šo principu varētu attiecināt arī uz Latviju? 

A.Piebalgs: Ja Latvijā kādreiz tiks būvēta atomelektrostacija, tā, protams, atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Jo pirmkārt jau Saeima neļautu būvēt uz Latvijas zemes nedrošu atomelektrostaciju. Bet jautājums ir jāskata kompleksā. Kodolreaktors ir milzīgs investīciju projekts un rada milzu jautājumus. Viens no tādiem jautājumiem ir – kas notiek ar radioaktīvajiem atkritumiem? ES joprojām nav vienotas politikas par kodolatkritumiem. Nav cerību, ka kodolatkritumus varētu pieņemt kāda cita valsts.

Jautājums: Piebalga kungs, presē izskanējis viedoklis, ka jūs varētu izvirzīt par nākamo Latvijas Valsts prezidentu. Kā jūs reaģētu uz šādu priekšlikumu? 

A.Piebalgs: Šis jautājums man ir pārsteigums. Es pašlaik daru darbu, kas paredzēts līdz 2009.gada beigām. Ja Eiropas Komisija pagarinās manu mandātu, es gribētu turpināt darbu, ko daru šobrīd. Ja man tiktu izteikts tāds piedāvājums, tas, protams, būtu liels pagodinājums. Bet šobrīd tas nav darīts. Un es tomēr gribētu palikt pie darba, ko daru šobrīd. Būt Valsts prezidentam – tā, protams, ir milzīga atbildība. Ļoti atbildīgs ir arī darbs, ko daru pašlaik. Bet Latvijas Valsts prezidentam, manā skatījumā, ir stipri lielāka atbildība. Es uzskatu, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kas varētu ieņemt šo amatu, un ka Saeima atradīs īsto risinājumu.

Jānis Ūdris, pēc ieraksta “LV” diktofonā