Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 17. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Šodien Saeima strādāja pilnu darba dienu. Gara sēde notika. Un apmēram puse sēdes tika pavadīta ražīgā likumdošanas darbā. Svarīgi spriedām par muitas tarifu grozījumiem, mēs vētījām un pārdomājām svētku un atceres dienu dažādus formulējumus, datumus, kādi Latvijā būtu nepieciešami, mēs balsojām par medību likumu, par citiem likumiem, bet apmēram puse dienas pagāja samērā neauglīgās debatēs, un kas tad šīs samērā neauglīgās debates izraisīja.

Tās izraisīja tas, ka rīta pusē, apspriežot lēmuma projektu par to, uz cik ilgu laiku pagarināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas pedofilijas skandāla izmeklēšanas lietā pilnvaras, deputāts Ādamsons nāca klajā ar individuālu politiska rakstura paziņojumu, kurā viņš, ja atmiņa mani neviļ, minēja, ka ir trīs valsts amatpersonas, kuras ir minētas saistībā ar viņa vadītās komisijas izmeklējamo pedofilijas lietu, kas izsauca vētrainas debates tālākajā sēdes gaitā.

Ko es gribētu šajā sakarībā teikt. Es gribētu atgādināt un likt pie sirds, ka Ādamsona kunga rīcība nav pamatota ar komisijas lēmumu. Viņam nav bijis komisijas pilnvarojuma kaut ko tādu teikt. Ādamsona kungs arī neminēja nevienu faktisku pierādījumu, kas apstiprinātu viņa vārdu patiesīgumu. Tie ir fakti. Pat tad, ja būtu komisijas lēmums, arī tad tas nebūtu nekas vairāk kā tikai politisks dokuments. Šobrīd nav pat dokumenta. Ir tikai izteikums, jo tādā statusā un tādā kompetences līmenī, kādā šobrīd Saeimā darbojas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, tas nav vērtējams kā juridisks darbs, bet kā politiska izmeklēšana.

Es gribētu arī atgādināt, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvijā ir notikušas ļoti nozīmīgas tiesu sistēmas reformas, kas rada tiesisko pamatu, personai uzliekot par pienākumu izciest sodu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu tad, ja viņas vaina ir pierādīta. Bet tajā pašā laikā tas arī aizsargā, viss, kas ir nostabilizēts mūsu tiesību sistēmā, arī aizsargā personu no necilvēcīgām linča tiesām gadījumā, ja viņa vaina nav pierādīta.

Kas attiecas uz parlamentārās izmeklēšanas komisijām, tad kāda cilvēka pasludināšana par vainīgu vai atzīšana par nevainīgu tālu pārsniedz šo komisiju kompetenci.

Un tāpēc "Latvijas ceļš" politiska aicinājuma veidā aicināja visas Saeimā pārstāvētās frakcijas pagarināt komisijas pilnvaras ne ilgāk kā vienu mēnesi, kura laikā kā minimālo uzdevumu komisijai uzdot atbildēt uz Augstākās tiesas tiesneša Čiževska kunga uzdotajiem jautājumiem komisijas locekļiem un sagatavot visu dokumentāciju iesniegšanai tiesību sargājošā iestādē, šajā gadījumā — prokuratūrā.

Kas attiecas uz Ādamsona kunga politisko paziņojumu, kuru izdarīt viņam par pienākumu bija uzlikusi viņa frakcija, tad tā vērtējama kā individuāla politiska iniciatīva. Un visiem cilvēkiem, kas ir valdību veidojošo frakciju atbalstītāji, attiecībā uz politisko situāciju es gribētu teikt pazīstama bērnu literatūras klasikas varoņa vārdus: mieru, tikai mieru. Viss ir kārtībā.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Šodien darba kārtībā bija divi priekšlikumi, kuri saistīti ar izmeklēšanas komisijas turpmāko darbu. Viens priekšlikums no frakcijas "Latvijas ceļš", ka komisijas darbs jāpagarina uz vienu mēnesi, un izmeklēšanas komisijas priekšlikums — pagarināt uz diviem mēnešiem. Kāpēc es un mana frakcija atbalsta pagarināšanu līdz 13.aprīlim? Sakarā ar to, ka Ģenerālprokuratūras pārbaude vēl nav pabeigta un mēs gribam izvērtēt minētās pārbaudes rezultātus.

Otrais — komisija ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā vairākus likumprojektus, kur ir nepieciešama komisijas pārstāvja klātbūtne atbildīgajā komisijā.

Pēdējā laikā iegūta jauna informācija, kas vēl būtu jāpārbauda. Komisijas rīcībā ir informācija par bērnu seksuālās izmantošanas faktiem ne tikai Daugavpilī un Valmierā, bet arī citās Latvijas pilsētās. Komisija ir gatava informēt amatā iecelto ģenerālprokuroru un Valsts prezidenti par visu tās rīcībā esošo informāciju.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Mūsu frakciju šodien iepriecināja tas, ka Saeima atbalstīja mūsu frakcijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" un nodeva to komisijām. Šis mūsu priekšlikums paredzēja noteikt 17.jūniju par Latvijas Republikas okupācijas dienu. Šo priekšlikumu mēs sagatavojām tādēļ, ka šobrīd pasaulē tiek izteikts diezgan daudz dažāda veida pārmetumu, dažādu lietu izskatīšana gan Kalēja lietā, gan citās lietās. Mēs dzirdam daudz pārmetumu Latvijai, ka Latvijas teritorijā kara laikā ir bijuši dažādi noziegumi, ka Latvija pārāk maz izvērtē un soda kara noziedzniekus. Taču jebkurā gadījumā mēs neizmantojam visas tās iespējas, mēs uzklausām daudzus pārmetumus no dažādiem starptautiskajiem fondiem, dažādiem tiesātājiem, bet netiek runāts, kāpēc Latvijas teritorijā bija šie kara noziegumi. Kara noziegumi bija tādēļ, ka Latvija bija okupēta. Latvija kā valsts nevar atbildēt par atsevišķiem noziegumiem, kas bija Latvijas teritorijā tajā laikā, kad Latvijai nebija sava valstiskuma. Un tas, ka valsts amatpersonas atvainojās citām valstīm par to, ka Latvijai jāuzņemas atbildība par kara noziegumiem, kas Latvijas teritorijā bija, tas nebūtu gluži pareizi. Un tamdēļ tas, ka šobrīd nodeva šo likumu komisijām un varētu pieņemt šo atceres dienu, ka tā ir Latvijas Republikas okupācijas diena, tas vienkārši vairāk vērstu uzmanību uz to, atgādinātu starptautiskajai sabiedrībai par to, ka mēs bijām okupēti.

Sarūgtināja mūs tas, ka šajā likumā "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" tika izsvītrots 16.marts kā latviešu leģionāru diena. Bija vairāki mūsu frakcijas priekšlikumi, mūsu deputātu priekšlikumi, taču tie netika ņemti vērā.

Nevaru nerunāt arī par jautājumu, kas attiecas uz pedofilijas izmeklēšanas komisiju, kurš šodien aizņēma pusi no Saeimas dienas un ieguva visplašāko rezonansi. Protams, tas, ka Latvija tādā veidā ir parādījusi sevi ārpasaulei, nav pozitīvi. Šodien jau plenārsēdes laikā zvanīja kāds mūsu partijas biedrs no Prāgas un vaicāja, vai tā ir taisnība, ka nosauktas trīs augstas amatpersonas, jo viņš to jau bija redzējis CNN. Tas nozīmē, ka visa pasaule šodien runā par to, ka Latvijā plaukst un zeļ pedofilija, līdzīgi kā tas ir Beļģijā.

Bet šajā situācijā, protams, Ādamsona kunga paziņojums bija negaidīts, jo mēs gaidījām komisijas gala ziņojumu, bet, ja reiz tie vārdi ir izskanējuši, tad tie ir izskanējuši. Nebūtu pareizi šobrīd Ādamsona kungu lamāt dažādiem necenzētiem vārdiem, kā tas izskanēja Saeimas plenārsēdē. Taisnību var ienest tikai tiesas process. Ēnu, kas mesta uz visām nosauktajām amatpersonām, tikai tiesas procesā var noņemt. Tādēļ amatpersonas lai sūdz Ādamsona kungu tiesā, lai tiesā uz galda ir visa šī komisijas savāktā informācija un lai tad valda taisnība.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija):

Diemžēl saistībā ar pedofilijas izmeklēšanas komisijas vadītāju lieta virzījās tā, kā mēs to bijām prognozējuši decembrī. Es uzskatu, ka tā bija rūpīgi plānota provokācija, kas tika veidota no paša sākuma, ar mērķi destabilizēt situāciju valstī, izrēķināties ar politiskajiem pretiniekiem. Diemžēl izmantojot šo sāpīgo problēmu uz mazu bērnu rēķina.

Šobrīd Ādamsona kunga apgalvojumi ir absolūti nepamatoti. Es neuzskatu, ka kādam ar katru kretīnu ir jāiet tiesāties tiesā, tāpēc, ka visi komisijas locekļi, kas runāja pēc tam sēdē, neapstiprināja vai, tieši otrādi, noliedza šo apgalvojumu par šo amatpersonu jebkādu mazāko pierādījumu esamību. Ir arī prokuratūras paziņojums šajā lietā. Tāpēc diemžēl šī provokācija turpinās. Žēl, ka tanī iesaistās arī citi cilvēki, ne tikai Ādamsona kungs.

Tautas partija neparakstīja arī, opozīcijā esot, nevienu komisijas izveidošanu, uzskatot, ka šī darbība ir diskreditēta. Ir 12—13 komisijas. Neviena no tām nav devusi nekādu labumu, izņemot postu šai valstij un nestabilitāti. Tāpēc es domāju, ka šī lieta tālāk ir virzāma tādā veidā. Komisijai ir gala ziņojums, ka komisija izvērtē pamatojumu, kādu minēt vai neminēt. Tas ir jāskatās, kā šeit virzīt tālāk. Tiešām žēl, ka šī lieta nonākusi tādā posmā, ka kaitējums valstij ir nodarīts ļoti liels.

Būtībā šajā jautājumā Birkavs, Šķēle ir izbaudījuši šīs sistēmas kārtības sekas, kur visi premjerministri, līdz šim bijušie pie varas, ir izveidojuši Latvijā, ka oficiāla amatpersona kaut ko pasaka par saviem politiskajiem oponentiem, un lai tie taisnojas.

Neatkarīgi no tā, vai viņiem ir taisnība vai nav taisnība, Šķēles kungs to ir izmantojis, būdams premjerministrs, pietiekami bieži. Uz citiem viņiem tas patika. Izrādījās, ka šobrīd arī opozīcija ir spējīga no savas pārliecības pietiekoši skaļi pateikt to, ko domā. Principā, ja jau pozīcija drīkstēja, tad kāpēc opozīcija nedrīkst. Tikai tāpēc, ka nav juridisku pierādījumu? Bet nav jau viņi apvainoti. Viņi nosaukti kā cilvēki, kas ir iesaistīti šajā skandālā.

Principā tas ir jautājums par dubultu morāli. Tas ir jautājums tieši par to, ka tiesiskās sistēmas Latvijā diemžēl vēl nav.

Nākamais jautājums, kas varētu būt ļoti nopietns, ir 17.jūnijs. Sociāldemokrāti uzskata, ka kara noziegumiem nav noilguma ne pēc gadu skaitījuma, kas ir pagājuši, ne pēc nacionalitātes, ne pēc politiskās pārliecības. Tieši tāpēc mūsu frakcija atbalstīja 17.jūnija ievietošanu mūsu atmiņu kalendārā, jo tas ir datums, kad citas nācijas ar citu ideoloģiju — komunistisko ideoloģiju — veica tos pašus darbus, ko visa pasaule uzskata par nacisma sekām. Tās nebija tikai nacisma sekas, tās ir kopējas sekas.

Ļoti patīkami apzināties, šodien dzirdot Gundaru Bērziņu, ka Tautas partija atkāpjas no pašu Saeimai uzspiesto likumu, nepareizo likumu pieņemšanas, jautājumā par vecajiem auto. Šīs sekas tautsaimniecībā vienmēr būs jūtamas. Kad ministrs nāk uz vienu dienu, ne vairāk, tad, kad tādi premjerministri strādā, domājot par savu īso valdīšanas laiku, bet nevis par valsts attīstību, šādas sekas ir pilnīgi iespējamas.

Un pēdējais, ļoti īsi. Mēs bijām ļoti piesardzīgi likumprojektā "Par valsts fondēto pensiju likumu". Kāpēc? Kā būs ar nākamā gada jūniju? Kā būs ar naudu? Jo šobrīd jau tas, ko ir uzspiedusi Tautas partija pensiju jautājumā, ko ir uzspiedusi Šķēles vadītā valdība, ir nodrošinājis gan naudas trūkumu nākamajai valdībai, gan sarežģījumus attiecībās ar Eiropas Savienību, sociālo spriedzi un sociālo netaisnību, un faktiski arī trūkumu šodien jau esošajiem Latvijas pensionāriem.

Saeimas preses dienests