1992.gada 25.augusta sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Jā, būs jāpārbauda jūsu reģistrācijas vieta. 111. Deputātam Ziediņam reģistrācijas pogas nedarbojas, bet šeit jūs esat… Kolēģi, esiet tik laipni… Mēs atvainojamies, jo kaut kas tomēr tur ir sanācis, ka Ziediņa kungs nav spējis reģistrēties. Viņš lūdz visus reģistrēties vēlreiz. Un Ozola kungs arī, kā es saprotu, grib reģistrēties. Tad jūs nevietā piecēlāties. Paldies. Vēlreiz reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu. 112. Paldies.

Par plenārsēžu darba kārtību. Pirms apspriežam citus jautājumus, ko ierosina izskatīt Augstākās padomes Prezidijs, – acīmredzot arī jums būs kādi viedokļi par darba kārtību – mēs, sēdes vadītājs un balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs, daudzmaz esam nonākuši pie dažiem secinājumiem.

Pirmkārt, vajadzētu mūsu procedūras jautājumu, ko mēs ievilkām un kur mums bija dažādi viedokļi, tomēr izbeigt tādā veidā, ka mēs abi (ja Endeles kungs nav mainījis savu viedokli) ierosinām anulēt abus balsojumus. Anulēt abus balsojumus un pēc tam, atkarībā no tā, kādi būs komisiju un deputātu priekšlikumi, turpināt diskusijas, bet nevajadzētu atgriezties pie procedūras, kurā nenoliedzami radās problēmas, kā saskaitīt balsis, kā likt uz balsošanu un tā tālāk. Tāpēc būtu labi, ja jūs pieņemtu zināšanai gan komisijas slēdzienu, gan arī manu protestu. Taču tagad es ierosinātu likt šo jautājumu uz balsošanu tādā veidā, ka mēs anulējam abus balsojumus jautājumā par partijām, šā likumprojekta iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā.

Lūdzu, Škapara kungs!

 

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Es piekrītu tam, jo citas izejas nav, tur mēs esam nonākuši galīgā strupceļā. Taču es ierosinātu vienlaikus izlemt arī otru jautājumu, tas ir, pēc balsojumu anulēšanas nobalsot par priekšlikumu par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Es jums tomēr gribu dažus savus motīvus…

 

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, jūs taču pats esat ieinteresēts, lai mēs vispirms izšķiram vienu, un tad jūs ierosināsit savu priekšlikumu un pateiksit visus argumentus, citādi mēs tos aizmirsīsim. Jums pēc tam pirmajam būs vārds, Škapara kungs!

Lūdzu, Endeles kungs!

 

J.Endele: Attiecībā uz šo jautājumu. Vispirms, ja es ar saviem izteikumiem, teiksim, kaut kā aizvainoju vai apvainoju savu kolēģi deputātu Anatoliju Gorbunovu, tad es par to atvainojos, taču balsu skaitīšanas komisija savu viedokli nav mainījusi. Tātad tā pilnīgi piekrīt šai procedūrai par balsojumu atcelšanu un pārbalsošanu, ja tas ir vajadzīgs. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad arī es atvainojos Endeles kungam, jo arī es droši vien nebiju korekts savos izteicienos. Es nenoņemu arī savu protestu, taču saprotu, ka jūs labprātīgi pieņemat gan vienu, gan otru zināšanai, un mēs abi ierosinām atcelt balsojumu.

Balsosim tagad par ierosinājumu par abu balsojumu – par iekļaušanu vai neiekļaušanu – atcelšanu. Tātad, ja jūs balsosit “par”, tad esat par šo abu balsojumu atcelšanu. Saku to tādēļ, lai nebūtu kaut kādu neskaidrību.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu par atcelšanu. Lūdzu rezultātu. 89 – par, 7 – pret, 11 – atturas. Šie abi balsojumi ir atcelti.

Un tagad mēs varam izskatīt plenārsēžu darba kārtību.

Lūdzu, Škapara kungs!

 

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Es tomēr griežos pie jums ar visu nopietnību un lūdzu iekļaut šīsnedēļas darba kārtībā likumprojektu “Par politiskajām partijām”. Man, atklāti sakot, tas pilnīgi nav saprotams, kāpēc mēs gribam bremzēt jeb aizkavēt šā likuma pieņemšanu. Es varu pieļaut vienīgi domu, ka ir daļa mūsu deputātu, kuri kaut kādā ziņā ir ieinteresēti, lai šīs partijas netiktu nodibinātas un, ja tās arī izveidosies, lai tās izveidotos vājākas. Un varbūt lielā mērā arī tāpēc, lai tas viss aizkavētos, lai tās vēlēšanās tomēr nevarētu ņemt pietiekamu dalību. Es nekādu citu cēloni neredzu. Es domāju, ka tas tomēr ir pirmās svarīguma pakāpes jautājums. Tā ir katrā demokrātiskā valstī, un to mums Eiropas Kopiena izvirza kā pirmo no nosacījumiem attiecībā uz partiju izveidošanos. Tas būs, man liekas, izšķiroši attiecībā uz vēlēšanām, attiecībā uz visu pārējo. Tāpēc es ierosinātu šo likumprojektu iekļaut šīsnedēļas darba kārtībā.

Vēl šāda motivācija. Šis likumprojekts divas nedēļas pastāvēja darba kārtībā jau pagājušās sesijas beigu daļā. Tagad šo likumprojektu ir izskatījušas četras komisijas. Trīs komisijas būtībā ar dažiem iebildumiem šo likumprojektu ir ieteikušas izskatīšanai pirmajā lasījumā. Tās ir trīs komisijas. Mēs varam pieņemt Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšlikumu, kas ir konceptuālas dabas, ka bez pilsoņiem šo partiju izveidošanā piedalās arī pastāvīgie iedzīvotāji. Ar Likumdošanas jautājumu komisiju mums pagājušajā nedēļā bija vienošanās par nosacījumiem, uz kādiem varētu iekļaut šo likumprojektu darba kārtībā. Tāpēc, cienījamie deputāti, es vēlreiz griežos pie jums ar ierosinājumu tomēr izskatīt šo likumu, jo pretējā gadījumā mēs vienkārši kaut kam būtiskam nogriežam ceļu.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Induli Bērziņ!

 

I.Bērziņš: Man šeit ir jārunā gan LTF frakcijas vārdā, gan arī “Satversmes” frakcijas vārdā, jo Starpfrakciju birojā – kā jūs zināt, tāds orgāns ir izveidots, – mēs apspriedām arī šo jautājumu. Attiecībā uz Tautas frontes frakciju varu teikt, ka tā absolūti neiestājas pret šā likuma pieņemšanu vai arī pret citu likumu, kurā šis partiju jautājums tiktu apskatīts. Mēs tiešām neiestājamies pret to. Arī vakar “Satversmes” frakcijā bija šis balsojums, un tātad “Satversmes” frakcija iestājas par to pašu, ka šonedēļ nē.

Tātad mūsu lēmums ir tāds: šonedēļ šo jautājumu tomēr neiekļaut darba kārtībā un skatīt to pēc tam – jau pēc vēlēšanu likuma, bet tas ir jau tālākas dabas jautājums. Te nav principiālas nostādnes ne pret partijām, ne pret partiju likumu. Te tiešām tā tas ir, bet šobrīd ir tāda situācija, ka mēs, abas frakcijas, uzstājamies par to, ka nevajadzētu iekļaut šīsnedēļas, tieši šīsnedēļas, darba kārtībā. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš: Es gribētu tomēr informēt. Likumdošanas jautājumu komisijas nostādne ir tāda, ka šim likumam nebūtu jābūt atsevišķam, bet tas būtu jāizskata kontekstā ar sabiedriskajām organizācijām – kā sadaļa, nevis kā atsevišķs likums. Tā ka šeit Škapara kungs ne visai precīzi informēja.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi papildinājumi darba kārtībai, ko iesaka Prezidijs? Vai nav nekādu svītrojumu? Vai arī deputātiem nav kas sakāms par to darba kārtību, kuru piedāvā Prezidijs? Paldies.

Balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, un pēc tam būs atsevišķs balsojums par likumprojekta “Par partijām” iekļaušanu darba kārtībā. Tagad balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 104, pret – 1, atturas – 3. Visi Prezidija ieteiktie darba kārtības jautājumi ir apstiprināti.

Tagad par likumprojekta “Par partijām” iekļaušanu šīsnedēļas darba kārtībā. Tas ir Škapara kunga ierosinājums. Kolēģi pieprasa reģistrāciju. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Paldies.

Balsosim par deputāta Škapara ierosinājumu – iekļaut šonedēļ darba kārtībā likumprojektu “Par partijām”. Lūdzu rezultātu. 44 – par, 38 – pret, 23 – atturas. Netiek iekļauts darba kārtībā, jo “par” nav vairākums no balsojušo skaita.

Sāksim izskatīt mūsu darba kārtību. Pirmais jautājums – par Latvijas Republikas Augstākās padomes darba organizāciju līdz Saeimas sanākšanai. Trešajā lasījumā.

Endziņa kungs, lūdzu!

 

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Trešajam lasījumam tiek iesniegts likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes darba organizāciju līdz Saeimas sanākšanai”.

Laikposmā no otrā līdz trešajam lasījumam ir izdarīti šādi grozījumi. 1.pantā nekādu grozījumu nav.

 

Priekšsēdētājs: Zālē arī nekādu priekšlikumu nav. Lūdzu, tālāk!

 

A.Endziņš: 2.pants. 2.panta 2.punkts ir papildināts ar tekstu: “izsludina un organizē piektās Saeimas vēlēšanas” tādā izpratnē, ka Augstākā padome veido Centrālo vēlēšanu komisiju. Tātad tas ir precizējošs papildinājums.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Iebildumu nav. Es atvainojos! Godmaņa kungs, lūdzu!

 

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, cienījamais sēdes vadītāj! Man ir jautājums par 6.punktu.

 

A.Endziņš: Cienījamais Godmaņa kungs, es vēl neesmu tik tālu ticis...

 

I.Godmanis: Nē, nē, par 2.panta 6.punktu.

 

A.Endziņš: Jā, jā!

 

I.Godmanis: Piedodiet.

 

Priekšsēdētājs: Varat uzkavēties, mēs drīz pie tā būsim klāt. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš: Tieši šinī sakarībā es gribu informēt deputātus par 6. un 7.punktu. Situācija ir tāda, ka 6.punkts nosaka, ka lemj par ārvalstu aizņēmumiem, un tas tika iebalsots kā konceptuāls balsojums pirmajā lasījumā. Laikā no otrā līdz trešajam lasījumam ir nācis klāt 7.punkts – tas ir jauns, kas ir parādījies: “lemj par valsts parādu, arī par parādu maksimālo apmēru”. Šo priekšlikumu izteica finansu ministra vietnieks Platā kungs, bet Likumdošanas jautājumu komisija, izskatot šos jautājumus, nevarēja vienoties, tāpēc šeit ir iekļauts gan 6., gan 7.punkts. Tādējādi es ierosinātu deputātiem to izdiskutēt un varbūt izlemt šo jautājumu. Vai nu mēs pārbalsojam un anulējam 6.punktu, bet atstājam 7., vai arī... Pašreiz esam atstājuši abus divus. Tātad šeit jau mums pašiem ir jālemj.

 

Priekšsēdētājs: Bet tad būsim precīzi – par 6.punktu konceptuāli ir nobalsots.

 

A.Endziņš: Par 6.punktu kā konceptuālu jau ir nobalsots, un tātad to var izslēgt ārā tikai tad, ja plenārsēde uzskata, ka ir nepieciešams to anulēt, un ir jāatstāj 7.punkts. Septītais tātad šeit pilnībā neaptver šo 6.punktu. Te ir runa tikai par valsts parāda apmēriem – gan iekšējiem, gan ārējiem, ka to robežas nosaka parlaments. Taču faktiski šis priekšlikums tika dots 6.punkta vietā. Tādu informāciju es gribēju jums dot.

 

Priekšsēdētājs: Tad jūs saprotat tā, ka 6.punkts nav izslēgts; 7.punkts ir gadījumam, ja 6.punkts tiks izslēgts? Ja?

 

A.Endziņš: Atklāti sakot, Likumdošanas jautājumu komisija vienisprātis īsti nebija un tāpēc atstāja arī šo jauno 7.punktu, taču par 7.punktu, jo tas ir parādījies no jauna, deputātiem tādā gadījumā jāizsaka savs viedoklis balsojot.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

 

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, cienījamais sēdes vadītāj! Es noteikti iestājos par to, lai 7.punkts tiktu saglabāts tāds, kāds tas ir, ar valsts parādu saprazdams arī iekšējo parādu. Tas ir valdības parāds valsts uzņēmumiem, jo pagaidām valdība nekur no privātstruktūrām nav veikusi aizņēmumus pamatā juridisku problēmu dēļ. Tāpat arī par ārējo parādu un šo maksimālo apmēru. Es iestājos par to, ka Finansu ministrija, kas vienīgā kontrolē kredītu apmēru un no pārējām ministrijām iesniegtos atmaksāšanas principus, kā šo naudu atmaksāt, ja šos kredītus ņemam, regulāri Budžeta komisijā iesniedz ziņas. Diemžēl presē vakar parādījās neprecīza informācija. Es šodien tikos ar finansu ministru un esmu kategoriski pieprasījis tajā pašā avīzē ielikt absolūtu apgāzumu tam, ko izteicis eksperts – neatkarīgais eksperts Vitkovska kungs par valdības parādu 500 miljonu dolāru apmērā. Es pat nezinu, kā man tālāk rīkoties, bet jebkurā gadījumā atsaukums rīt būs precīzs: cik, kam un kādā veidā jāapmaksā. Tā summa, ko nosauca Platā kungs tajā pašā avīzē, ir pareiza. Lai nebūtu šādas problēmas, ka privātpersonas izsaka savas domas, cik valdība ir parādā un cik nav, valdība tomēr to regulāri publicēs avīzē un tā arī Budžeta komisijā regulāri šo informāciju iesniegs un ir iesniegusi.

Jautājums ir par 6.punktu. Ja mēs paliekam pie tāda 6.punkta, kā te ir ierakstīts, tad tas nozīmē, ka faktiski mums par katru aizņēmumu šeit būtu jānobalso. Mūsu operatīvā situācija izvēršas tāda, ka lēmums jāpieņem pietiekami strauji. Ar to nāk ministrijas pie valdības. Finansu ministrija kontrolē, vai ir iespējams apmaksāt, kāds ir biznesa apmaksāšanas plāns. Un valdība pieņem lēmumu. Tas pats attiecas uz humāno palīdzību, kad komisija izskata un valdība akceptē komisijas “jā” par humānās palīdzības piešķiršanu. Šeit ir ļoti principiāla lieta. Ja mēs par katru aizņēmumu šeit balsosim, tad jebkurā gadījumā absolūti zaudēsim tempu. Pašreizējā situācijā ir principiāli aizdevumi: tas ir aizdevums no Valūtas fonda, ir aizdevums no Pasaules bankas, ir izstrādāts biznesa plāns attiecībā uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, un arī Eiropas Investīciju banka ir iesaistījusies. Ir arī atsevišķu valstu piedāvājumi par pašapmaksāšanās kredītiem.

Man ir šāds priekšlikums: tomēr par visiem aizņēmumiem šeit nebalsot, bet ierakstīt tādu frāzi: “Augstākā padome 6.punktā ir tiesīga katrā brīdī pieprasīt no Finansu ministrijas, kas ir kredīta turētāja, precīzu informāciju par noslēgtajiem kredītiem, kredīta līgumiem un arī informāciju, kā tiks apmaksāti šie kredīti.” Ja šī informācija neapmierina Augstāko padomi, tā var tos anulēt.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Ozols – pirmais mikrofons.

 

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, es nevaru piekrist premjera teiktajam, jo tas ir pretrunā ar mūsu pašu pieņemto likumu “Par budžeta tiesībām”. Likuma “Par budžeta tiesībām” pēdējā labojumā mēs iepriekšējās sesijas plenārsēdē pieņēmām un apstiprinājām, ka kredīta apmaksāšanas noteikumi, visi papildu noteikumi tiek iesniegti Augstākajai padomei kā likuma “Par valsts budžetu” pielikums, kuru akceptējam ar savu balsojumu. Un šā likuma norma jau faktiski nosaka to, ka mums ir jāizskata visu mūsu valdības ņemto kredītu apmaksas noteikumi, tātad kopējā kredīta summa un apmaksāšanas noteikumi. Turklāt šajā likuma labojumā ir iestrādāts, ka tad, ja finansu periodā tiek papildus saņemti kredīti, tie ir jāiestrādā šinī pielikumā saskaņā ar labojumiem un papildinājumiem likumā par attiecīgā finansu perioda budžetu. Tā ka faktiski mums likums “Par budžeta tiesībām” uzliek par pienākumu tomēr izskatīt šos jautājumus, nevis tikai pieprasīt un saņemt no Finansu ministrijas informāciju. Mēs jau vakar Budžeta komisijas sēdē Finansu ministrijai uzdevām konkrētu jautājumu: “Kad tiks izpildīts šis likuma “Par budžeta tiesībām” pants un kad mēs saņemsim...” Mūs informēja, ka tuvākajā laikā oficiāli saņemsim šo labojumu valdības iesniegtajā redakcijā Augstākajai padomei.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Birkav!

 

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Mēs patiešām pirmajā lasījumā ar 74 balsīm akceptējām, ka ārvalstu aizņēmumu sankcionēšana ir Augstākās padomes kompetencē. Tagad likumprojekta trešajā lasījumā ir divi varianti. Viens ir par to, kas lemj par valsts parāda, tajā skaitā ārējā parāda, maksimālo apmēru. Otrs nosaka, ka par to faktiski ir jālemj šeit ar balsojumu par katru aizņēmumu. Man šķiet, ka šāda prakse, kad plenārsēdē balso dažādi politiskie spēki, izsverot par katru kredītu… Es, atklāti sakot, nezinu, ka kaut kur tā būtu. Tādēļ man šķiet, ka mums vajadzētu meklēt kompromisa lēmumu, jo to mums atļauj arī tas, ka sankcionē Augstākā padome. Tā sankcionē maksimālo apmēru, kurš var būt ļoti mazs. Ja valdība nāk ar priekšlikumu ņemt vēl kādu kredītu, tad tādā gadījumā Augstākajai padomei ir jāsankcionē šī ārējā parāda palielināšana. Faktiski ar 7.punktu mēs varam kontrolēt jebkuru valsts aizņēmumu, ja esam noteikuši ļoti minimālu šo valsts parādu. Mans priekšlikums būtu svītrot 6., bet atstāt 7.punktu.

 

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs!

 

V.Eglājs: Es būtībā pilnīgi piekrītu un pievienojos Birkava kungam, taču runāšu par procedūru. Mums, ja mēs sākam labot to, kas ir konceptuāli pieņemts iepriekšējos lasījumos, ir jābūt vienotai procedūrai, kā to varam izmainīt, lai tad, kad nonāk līdz spriešanai, katrreiz netiktu debatēts, kā to darīt. Tāpēc es turpmāk ieteiktu to, kas konceptuāli ir pieņemts, nemainīt, bet vispirms nospriest un pieņemt savu procedūru, kā mēs to varam izdarīt. Nevis domāt tikai tad, kad ūdens smeļas mutē un visi brēc, ka ir jāpamaina. Tāds ir mans ieteikums. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Blumberg, lūdzu!

 

O.Blumbergs: Man gribētos lūgt, lai izskaidro, kas ir paredzēts 6.punktā – vai tie ir ASV aizņēmumi Latvijā, kā izriet pēc teksta, vai tas būtu domāts Latvijas aizņēmums ārvalstīs, jo pašreiz var saprast tā.

 

A.Endziņš: Acīmredzot šeit var saprast gan tā, gan tā – gan par ārvalsts aizņēmumiem Latvijā, gan par Latvijas aizņēmumiem ārvalstīs.

 

Priekšsēdētājs: Acīmredzot ir jāprecizē – cik. Citādi mums būs grūti.

Lūdzu, trešais mikrofons, Budovskis.

 

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Principā es varētu piekrist šim redakcionālajam precizējumam par ārvalstu aizņēmumiem, bet tajā pašā laikā gribētu lūgt atstāt abus punktus – sesto un septīto, jo principā tie neizslēdz viens otru, bet tikai papildina, jo 7.punktā ir runa par maksimālo apmēru.

Otrkārt, es domāju, ka 6.punkts noteikti ir jāatstāj. Jo principā, ja aizņēmumam ir noteikts tēmējums, tad līdz ar to šeit, parlamentā, faktiski vienīgais ir tas, ka mēs varam ļoti precīzi runāt par šā tēmējuma nepieciešamību, par šā tēmējuma realizāciju.

Nākamais. Ja runājam par ārvalstu aizņēmumiem, tad šeit ir runa par nākamo atbildību sakarā ar šā aizņēmuma segšanu. Es domāju, ka šeit prioritāte ir parlamentam. Tā kā mums konceptuāls balsojums par to jau ir bijis, tad es domāju, ka mēs paliksim pie 6.punkta atstāšanas šajā likumprojektā. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Vai jūs gribat īsi komentēt, Endziņa kungs?

 

A.Endziņš: Varbūt vienīgi par Blumberga kunga jautājumu tiešām te vajadzētu precizēt, jo acīmredzot galvenais uzdevums ir risināt jautājumus par aizņēmumiem, par mūsu aizņēmumiem ārvalstīs. Tāpēc varbūt te redakcionāli varētu mainīt: “lemt par aizņēmumiem ārvalstīs”. Tad tas būtu skaidri un gaiši pateikts, ka runa ir par mūsu valsts aizņēmumiem ārvalstīs.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Situācija ir tāda, ka tas tiešām ir bijis konceptuāls balsojums ar 74 balsīm. Tas ir pieņemts, un Birkava kungs jums to jau nolasīja, tāpēc es neatkārtošu. Ir ierosinājums to svītrot. Svītrot – tā ir balsojuma lieta. Atkarībā no rezultātiem lemsim tālāk. Ja tas netiek svītrots, tad, man liekas, pārējās diskusijas atkrīt, jo tas tiešām ietver arī maksimālo apmēru.

Lūdzu, Kinnas kungs!

 

J.Kinna: Es gribētu runāt, cienījamie kolēģi, par balsošanas motīviem, par to, ka mēs atkarībā no mūsu noskaņojuma mētājamies no viena grāvja otrā – vai nu liedzam jebkuras pilnvaras Ministru padomei, vai sakām, ka Augstākā padome veiks faktiski izpildvaras funkcijas un lems par jebkuru aizņēmumu, ko Latvijas valsts izdarīs. Un ne jau velti es otrā lasījuma laikā uzdevu jautājumu par šo punktu. Es domāju, ka pasaules praksē šī shēma ir pietiekami reglamentēta, kā valdība saistībā ar Augstāko padomi, ar parlamenta pastāvīgajām komisijām šo jautājumu izlemj. Un daudzos gadījumos jebkurš ārvalsts aizņēmums vispirms tiek apspriests pastāvīgajās komisijās, tiek izstrādāts mehānisms, kā šīs pastāvīgās komisijas atlasa. Pēc tam valdība, pamatojoties uz parlamenta pastāvīgo komisiju slēdzieniem, pieņem lēmumu, bet mēs gribam pieņemt lēmumu ar balsošanu – vai nu Ministru padome, vai Augstākā padome. Galarezultātā mums šis lēmums vai nu vienā, vai otrā situācijā nebūs spējīgs darboties.

 

Priekšsēdētājs: Ko jūs ierosināt?

 

J.Kinna: Es atvainojos, es domāju, ka šī procedūra ir jāierosina gudrākiem cilvēkiem par mani. Es tikai gribu teikt, ka labi nebūs, ja mēs pieņemsim vai nu vienu, vai otru galējo viedokli. Šim nolūkam ir speciālisti šajos jautājumos, lai viņi izstudē, kā to dara pasaulē, un ierosina mums.

 

Priekšsēdētājs: Mums, sekojot jūsu ieteikumam, uz kādu brīdi būtu jāatliek šā likumprojekta izskatīšana. Es kā sēdes vadītājs esmu tādā situācijā, ka man tas ir jāliek uz balsošanu. Ja vadāmies pēc mūsu procedūras un ja Eglāja kungs seko mūsu rīcībai, tad faktiski man būtu jāliek uz balsošanu pats radikālākais priekšlikums – pārtraukt šā likumprojekta apspriešanu. Es tā saprotu, Kinnas kungs. Jūs gribat komentēt, Endziņa kungs?

 

A.Endziņš: Es gribu teikt to, ka ir arī priekšlikums, ko izteica Birkava kungs, proti, plenārsēde nobalso par 6.punkta anulēšanu, atceļ to ar savu konceptuālo balsojumu un lemj tālāk. Tas ir viens priekšlikums.

Otrs priekšlikums ir tas, kuru ierosina Kinnas kungs. Tā procedūra ir jāizšķir balsojot.

 

Priekšsēdētājs: Man šoreiz tās problēmas nav, vai ierosināt koku nocirst vai to necirst. Šeit ir parādījušās citas lietas. Šeit man ir jāizlemj kā sēdes vadītājam. Es tagad būšu gudrāks un prasīšu jūsu padomu. Un tikai ar balsošanu izlemsim, kurš no priekšlikumiem ir radikālāks un kurš man ir jāliek uz balsošanu pirmais – vai nu Kinnas kunga ierosinājums par pārtraukšanu un speciālistu formulēšanu, jo viņš teica: “Gudrākiem cilvēkiem vajag formulēt šo kredīta lietu, kādā veidā par tiem lems Augstākā padome,” vai arī turpināt balsošanu pie tiem ierosinājumiem, kuri šeit ir. Pirmais ierosinājums būtu par to, ka ir jābalso par 6.panta svītrošanu, un tad atkarībā no rezultāta mēs skatītos tālāk.

Lūdzu, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi, cienījamais priekšsēdētāj! Tas būtībā ir tas pats priekšlikums, ka plenārsēdei ir jāizlemj 6.punkta liktenis, jo tas bija konceptuāls balsojums. Ja plenārsēde nobalsos par tā svītrošanu, tikai tad var risināt tālāk šo jautājumu par to, ka šis projekts tiek atgriezts atpakaļ, lai to pārdomātu un tamlīdzīgi. Tikai tad, ja plenārsēde nobalso par 6.punkta anulēšanu, tā var rīkoties.

 

Priekšsēdētājs: Tieši tāpēc jau Kinnas kungs ierosina to atgriezt, jo nav skaidrības šajā punktā.

Lūdzu, Birkava kungs!

 

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Eglāja kunga, kurš stāv man aiz muguras, uzmanīgi vērojot procedūras jautājumus, pozīcija ir absolūti pareiza, bet tas, ko es ierosinu, svītrojot 6.punktu, tas taču absolūti nenozīmē, ka mēs lemjam konceptuāli, jo esam atstājuši divus punktus. Tad, kad balsojām par aizdevumu sankcionēšanu, mēs bijām to ar precīzu formulējumu noteikuši. Šobrīd 7.punktā esam skaidri un gaiši paredzējuši par valsts parāda, arī ārējā parāda, maksimālo apmēru. Tas atbilst arī tai domai, par ko mēs nobalsojām, ka Augstākā padome sankcionē valsts parādu. Un 6.punkts to tikai modificē. Tādēļ, svītrojot 6.punktu, mēs absolūti neko nezaudējam. Mēs nemainām to konceptuāli. Mēs vienkārši atsakāmies no vienas redakcijas un paturam otru. Manuprāt, pēc procedūras mēs varam balsot par svītrojumu, atstājot 7.punktu, un nebūsim pārkāpuši arī procedūru.

 

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, pagaidiet vienu sekundīti, lai varat komentēt arī manis teikto. Mans nodoms ir piedāvāt plenārsēdei pašai izšķirt, kuru balsojumu tā balsos pirmo – vai tā balsos priekšlikumu par likumprojekta apspriešanas pārtraukšanu vai 6.punkta svītrojumu, jo citādi mēs nemitīgi debatēsim par šiem jautājumiem.

Lūdzu, Eglāja kungs!

 

V.Eglājs: Man šķiet, ka šeit ir jāņem vērā Birkava priekšlikums. Taču vispirms, man liekas, ir jābalso, vai Birkava priekšlikums ir spēkā, ka tas nav konceptuāls grozījums. Ja plenārsēde nobalsos, ka konceptuāli 7.punkts saskan ar 6.punktu, ka tos vienu ar otru var apmainīt, tad ir viens, taču, ja plenārsēde uzskatīs, ka tas ir konceptuāli, ka tā nevar rīkoties, tad es redzu vienīgo iespēju – to nevis atgriezt atpakaļ, bet konceptuāli pārbalsot. Turklāt ir jāsavāc vismaz 61 balss, nevis ar vienkāršu balsu vairākumu. Koncepciju var mainīt tikai ar tādu pašu balsu daudzumu, ar kādu maina likumu.

 

A.Endziņš: Es vienkārši vēlreiz gribu precizēt, ka 6.punkta formulējums tāds, kāds tas ir šeit uz papīra uzlikts, nebūt tāds nebija. Te būtībā bija tā ideja.

 

Priekšsēdētājs: Es neredzēju, kurš jūs bijāt pirmais...

 

J.Kinna: Es absolūti negribu piekrist Birkava kungam, kurš saka, ka 6.punkts ir analogs 7.punktam. Birkava kungs, te ir pavisam kaut kas cits – lai noteiktu ārējā un iekšējā parāda maksimālo summu vai lai lemtu par katru konkrēto kredītu. Tas, ka tas būs konceptuāli savstarpēji aizvietojams, tā, Birkava kungs, piedodiet, nav taisnība.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

 

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Parlamenta garantijas kā tādas attiecībā uz kredītiem pasaules praksē vispār neeksistē. Eksistē divu tipu garantijas: ir centrālās bankas garantija, kas ir visstiprākā garantija, un ir otra – ir iespējamas atsevišķu banku garantijas. Konkrēti: ja jums izdosies iedarbināt Hipotēku banku, par kuras statūtiem lēmums tika pieņemts, un Eksporta–importa banku, kura pieņems statūtus šotrešdien, un Latvijas Investīciju banku, tad tās ir šo trīs banku garantijas, kas garantē ar savu statūtu fondu vai ar piesaistītajiem līdzekļiem. Un tad vēl figurē trešais jēdziens – valdības garantijas. Valdības garantijas no juridiskā viedokļa ir visvājākā lieta. Un ļoti retos gadījumos valdības garantijas ir pietiekamas, lai varētu saņemt kredītu.

Tagad par to, ja pieņem 6.punktu tādā redakcijā, kādā tas ir. Konkrēts piemērs: šovasar ir totāla neraža. Praktiski visi vasarāji mums ir izdeguši. Ārkārtējais stāvoklis, lai uzsāktu ziemāju sēju, liek valdībai spert ārkārtējus soļus. Tajā brīdī, kad parlaments atrodas atvaļinājumā, valdība, savstarpēji vienojoties ar valsts uzņēmumiem, aizņemas naudu 12 miljonus dolāru, kurus, konvertējot caur Latvijas Banku, varētu maksāt lauksaimniekiem par nodoto produkciju. Tātad maksāt par graudiem un, ja paliek nauda pāri, nomaksāt kompensāciju.

Iedomāsimies situāciju, ka 6.punkts paliek spēkā un par to visu šeit ir jābalso. Tas absolūti, kā es jau pirmo reizi teicu, rada vienu lietu – parlaments uzņemas izpildvaras funkcijas. Es uzskatu, ka to nevajag darīt. Manuprāt, ja parlaments secina, ka valdība ir izrakstījusi kredītu garantijas un nav spējusi atdot, varbūt ir iespējams kredītu garantijas pagarināt, ja pret to nav, piemēram, “Hermess” vai “Optika”, vai citas attiecīgas organizācijas, kurām ir iespējas pagarināt termiņus kredīta atdošanai. Tā ir viena lieta.

Ja tā nav un ja nevar atdot šos kredītus, tad parlaments pieņem lēmumu, kas pie tā ir vainīgs, un ar visām no tā izrietošajām sekām. Taču, ja parlaments pats uzņemsies šīs funkcijas, kā teica godājamais Budovska kungs, tad es ļoti gribu pateikt vienu lietu. Lēmumu par kredītiem ir tiesīgi pieņemt tikai speciālisti attiecīgajā nozarē vai labākajā gadījumā kabinets, kura sastāvā ir ministri, kas savas nozares pārzina.

Es pilnīgi piekristu tam, lai ņemtu šo kredītu, ir jākoordinē darbība ar attiecīgo komisiju vai komisijām, kas ir atbildīgas, un lai šī informācija nonāk Budžeta komisijā. Tam es piekrītu. Taču ierakstīt tādu normu, kāda patlaban ir 6.punktā, nozīmē, ka parlaments pats uzņemas izpildvaras funkcijas, ka valdība atiet no šā jautājuma un praktiski nodarbojas ar to, ka gaida, vai parlaments lēmumu par attiecīgā kredīta saņemšanu pieņems vai nepieņems.

Beigšu ar vienu konkrētu piemēru. Piemēram, šeit parādās firma, kas ir gatava atvērt 20 miljonu lielu akreditīvu un norēķināties par šo akreditīvu pamatā ar Latvijas precēm pēc konvertācijas kursa. Tas ir variants, kas Latvijai ir izdevīgs. Pirmkārt, ir iespējams eksportēt, otrkārt, saņemt valūtu. Lūk, ir firma, kura ilgi nedomā. Ir apmēram nedēļa laika, jo tai pietiek arī citu partneru. No tā izdarīsim secinājumus. Ja tas viss te tiks iekļauts un par to visu tiks balsots, plus vēl nāks klāt politiskie argumenti, kurus es dzirdu viena otra balsī izskanam, tad rezultāti būs ļoti patīkami varbūt no procedūras viedokļa, bet pats iznākums būs tuvs nullei. Tāpēc es aicinu 6.punktu svītrot. Acīmredzot tādā gadījumā 7.punktu varbūt varētu papildināt, lai ierakstītu atsevišķā lēmumā pie šā projekta to, kā tiek kontrolēta šo kredītu atmaksāšana un šo kredītu kredidatūra. Parlaments nav tas, kurš balso par kredītiem. Pasaules praksē tas nenotiek.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

 

G.Grūbe: Es, pirmkārt, gribētu protestēt pret balsu skaitīšanas komisijas locekļu pieeju, kādā veidā tagad vispār tiek traktēti balsojumi. Jo tagad pat svītrojumi ir jāpieņem ar 61 balsi. Es domāju, ka tas ir kaut kas neredzēts. Es nezinu, varbūt Likumdošanas jautājumu komisijas locekļi to prasa. Pirmkārt, es gribētu lūgt, lai Likumdošanas jautājumu komisija un balsu skaitīšanas komisija šajā jautājumā saliek visus punktus uz “i”, jo ir bezcerīgi šādā veidā katrreiz citādi skaitīt balsis. Tagad, ja mēs sākam šajā procedūrā skaitīt atturējušos klāt, tas ir kaut kas unikāls. Ja mēs skaitīsim katru svītrojumu projektu lasījumos ar 61 balsi, tad es gribu jautāt: “Cik tālu mēs noiesim?”

Nākamais – par būtību. Es domāju, ka 6.punkts šobrīd ir uzrakstīts nekorekti. Ir jautājums par to, ka varētu lemt par aizņēmumu vai neaizņēmumu, taču šādā formā tas tomēr izsaka to, ka ir jāizskata konkrēts kredīts konkrētai nozarei. Un atkarībā no tā, kāds zālē būs noskaņojums pret atsevišķo nozari, tiks izlemts, vai šo kredītu ņemt vai neņemt. Es domāju, ka tas nav korekti. Ņemot to vērā, es tomēr atbalstītu 7.punkta redakciju, bet tajā pašā laikā arī šeit ir vajadzīgs precizējums. Tāpēc es uzstāju par balsojumu par diviem jautājumiem. Pirmais – vajag balsot par šā likumprojekta apspriešanas pārtraukšanu. Un otrs – par šā 6.punkta svītrošanu.

 

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, pirms jūs runājat, es gribu izteikt mazu komentāru, lai jūs varat varbūt to arī izvērtēt. Kolēģi, mums laikam ir jābūt konsekventiem. Mums tiešām reglamentā šīs lietas nav ierakstītas, taču mums, Eglāja kungs, ir mūsu prakse. Visi konceptuālie balsojumi ir izdarīti ar vairāk nekā pusi no balsojušo skaita, nevis ar likumam vai lēmumam nepieciešamo balsu skaitu. Tāpēc tagad es vienmēr iestājos, ka tas ir nepareizi. Jo tad varēja iebalsot konceptuālas lietas, kas tika arī izdarīts, ar 20 balsīm. Taču līdz šim mums tāda prakse ir bijusi. Tāpēc, ja mēs to praksi tagad mainām, tad tiešām, kā Grūbes kungs saka, komisijā ir jāpasaka ar lēmumu, kā tālāk darīt. Lūdzu.

 

V.Birkavs: Godātie kolēģi, brīdi iedomājieties, ka esam jau pieņēmuši 7.punktu un svītrojuši 6.punktu.

Ko mēs darīsim vispirms? Mēs valdībai skaidri un gaiši noprasīsim, cik liels ir valdības ārējais parāds. Ko darīsim ar šo ārējo parādu? Mēs to vai nu akceptēsim, vai palielināsim. Ja mēs to akceptēsim tādu, kāds tas ir patlaban, tad nākamais gājiens būs tāds, ka valdība, kad ņems pirmo kredītu, tūdaļ nāks uz Augstāko padomi un teiks: “Mums vajag palielināt ārējā parāda apmēru.” Ko mēs darīsim? Mēs šeit balsosim un to palielināsim. Vai to palielināsim līdz nezināmam lielumam? Nē, mēs to palielināsim līdz tādam lielumam, kāds būs mums pieļaujams, kāds būs mums pieņemams. Tādējādi 7.punkts absolūti un viennozīmīgi atļauj kontrolēt katru kredītu. Un 6.punkts tādā formulējumā, kādā tas ir tagad, ir pilnīgi lieks. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs!

 

J.Endele: Vispirms atbilde Grūbes kungam, ka būtu gan laiks tomēr savus kolēģus pazīt un zināt, kurš ir balsu skaitīšanas komisijā un kurš nav.

Attiecībā uz šo problēmu varu teikt, ka balsu skaitīšanas komisija to nav apspriedusi. Par konceptuālo balsojumu atcelšanu. Taču es personīgi piekrītu Eglāja kunga izteiktajai domai, ka konceptuālos balsojumus nevar atcelt ar vienkāršu balsu vairākumu. Un tādā gadījumā mums šeit ir jāizstrādā kāds dokuments un par to ir jānobalso.

Attiecībā uz konkrēto jautājumu, tā kā šeit tomēr ir ļoti strīdīgas lietas, es piekrītu tiem, kuri uzskata, ka šobrīd būtu jāpārtrauc trešā lasījuma turpinājums.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ozola kungs!

 

I.Ozols: Es nedomāju, ka būtu jāpārtrauc šā likumprojekta trešais lasījums, bet praktiski mums vajadzētu apvienot 6. un 7.punktu. Birkava kunga teiktajam varētu pilnīgi pievienoties, izņemot to faktu, ka mums ir jāpaanalizē – kāpēc mēs likumā “Par budžeta tiesībām” iestrādājām šo normu, ka valdībai mums obligāti ir jāiesniedz pielikumi par kredītu apmaksu un noteikumiem it sevišķi, jo mums budžeta izpildes gaitā tieši galvenās problēmas ir ar kredītu atmaksu un šiem noteikumiem. Jau šinī pusgadā mēs saskārāmies ar gandrīz 15 miljonu dolāru lielu atmaksājumu Somijai, par kuru praktiski vēl pagājušā gada nogalē (tas ir no iepriekšējā finansu perioda) mēs neko nezinājām. Un tāpēc es pilnīgi atbalstītu viedokli, ka 6.punktu varētu strīpot, papildinot 7.punktu ar normu, ka lemj gan par valsts iekšējo, gan arī par ārējo parādu un kredītu atmaksāšanas noteikumiem. Jo tas ir galvenais moments, kas mums ir jāuzrauga un jākontrolē, lai mēs kādā mirklī nebūtu fakta priekšā, ka neesam spējīgi atmaksāt. Tas praktiski ir ļoti precīzi iestrādāts likumā “Par budžeta tiesībām”, un tāpēc man būtu lūgums 6. un 7.apakšpunkta izskatīšanu šinī mirklī pārtraukt un to redakcionāli sagatavot kopā ar Budžeta komisiju, bet pēc tam atgriezties pie šā jautājuma atsevišķi. Paldies par uzmanību.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Birkav!

 

V.Birkavs: Vienīgi neliels komentārs Ozola kunga teiktajam. Ja tas ir iestrādāts likumā par budžetu, tad tas vienkārši ir jāpilda un nav jāraksta vēl vienā likumā.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, kā es saprotu, mums būtu vajadzīgi trīs balsojumi, jo citādi es nonākšu lielās grūtībās, jo ir jāapmierina visi ierosinājumi, un deputātu ierosinājumi ir svēta lieta, bet tas ir izšķirams tikai balsojot. Un sēdes vadītājs to nekad nedrīkst darīt.

Pirmais būs balsojums par apspriešanas pārtraukšanu. Pie tam šeit ieskanējās jauna nianse. Ja Kinnas kungs piekrīt, Ozola kungs ierosināja pārtraukt šo abu punktu – 2.panta 6. un 7.apakšpunkta – apspriešanu, bet pārējo it kā varētu turpināt apspriest. Tā Ozola kungs teica. Un Kinnas kungs piekrīt. Es noformulēšu, un pēc tam jūs pateiksit. Tātad Kinnas kungs piekrīt. Pirmais balsojums būs par to, ka vajag pārtraukt 6. un 7.punkta tālāko apspriešanu, bet varētu turpināt pārējo pantu izskatīšanu, nododot minētos punktus komisijai tālākai izstrādei, ņemot vērā šeit izteiktos viedokļus.

Otrais balsojums būtu – svītrot 2.panta 6.punktu.

Un trešais balsojums gan būtu jālemj tikai pēc otrā balsojuma rezultātu uzzināšanas. Tas ir priekšlikums balsot par 7.punktu ar papildinājumu, ko izteica Ozola kungs, – lemt par valsts parādu, arī par ārējā parāda (tātad šeit tas jau ir saprotams, ka ir arī iekšējais) maksimālo apmēru un kredītu atmaksāšanas kārtību. Tādi būs trīs balsojumi. Lūdzu.

 

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj...

 

Priekšsēdētājs: Bet tikai par procedūru.

 

A.Endziņš: Tieši par procedūru šinī sakarībā. Mēs varam jūsu priekšlikumus, manuprāt, realizēt tikai tādā gadījumā, ja šeit plenārsēdē nobalsojam par 6.punkta izslēgšanu, un tad varam tālāk jau realizēt tos priekšlikumus, kurus jūs izteicāt un kuri izskanēja no deputātiem. Ko mums tagad nozīmē balsot par lasījuma pārtraukšanu, neizlemjot jautājumu pēc būtības par 6.punktu? Tas bija konceptuāls balsojums. Un te tālākā procedūra var būt tikai tādā gadījumā, ja mēs to anulējam. Un tas ir viss.

 

Priekšsēdētājs: Kinnas kungam bija arī citi argumenti un citi ierosinājumi, bet, ja tomēr šeit ir dažādi viedokļi, lūdzu, tos izsakiet, un tad mēs balsosim, kādu procedūru jūs akceptējat. Jo es vienpersonīgi to negribu izlemt.

Tātad es ierosinu sekojošo. Pirmais balsojums ir pārtraukt apspriešanu. Jo Kinnas kungs un vēl citi kolēģi to tā arī formulēja, ka nevar tālāk izlemt, nepārtraucot un neizlemjot atsevišķi šos divus punktus. Nākamais balsojums būs par svītrošanu, un tad, atkarībā no rezultāta, – vai akceptēt 7.punktu. Jūs, Endziņa kungs, ierosināt vispirms izlemt jautājumu par svītrošanu; balsot par svītrošanu un tad lemt tālāk. Es domāju, ka plenārsēde šos abus priekšlikumus lai izlemj, citādi mēs tikai tērēsim laiku.

 

A.Endziņš: Varbūt atļaujiet man vēlreiz tomēr paskaidrot. Ja pārtraucam likumprojekta izskatīšanu, neizlemjot jautājumu par 6. un 7.punktu vispār, tas nozīmē, ka darba grupa kopā ar Budžeta komisiju un citiem ekonomistiem sagatavo jaunus priekšlikumus. Tik un tā nākamajā plenārsēdē, atgriežoties pie šā jautājuma, mums atkal vispirms ir konceptuāli jāizlemj 6.punkta liktenis. Un tikai tad varam kaut ko runāt tālāk. Tātad šeit acīmredzot vispirms ir jāizlemj konceptuāli, vai mēs to atsaucam, un tad jau tālāk varam balsot par šiem priekšlikumiem.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmo priekšlikumu balsojam par pārtraukšanu, svītrošanu un – atkarībā no rezultātiem – 7.punkta akceptu. Un otrais priekšlikums – vispirms balsot par 6.punkta svītrošanu.

Tagad mums kā vienmēr ir procedūras jautājums. Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs varētu komentēt. Līdz šim mēs tādās reizēs par procedūru esam izlēmuši ar balsu vairākumu, tas ir, ja ir divi priekšlikumi, tad tas, kurš gūst vairākumu, tas arī tālāk figurē mūsu rīcībā, taču pagājušajā reizē mums radās problēmas šajā sakarā. Ko iesaka balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs? Ja jūs šos jautājumus esat apsprieduši balsu skaitīšanas komisijā...

 

J.Endele: Ja plenārsēde uzskata, ka šie balsojumi ir alternatīvi, tad tas nozīmē, ka ar vienkāršu balsu vairākumu. Attiecībā uz konceptuālo balsošanu varu teikt, ka mums nav tāda dokumenta, uz kura pamata ar noteiktu balsu skaitu, teiksim, atceļam konceptuālo balsojumu. Mums tāda nav, un šajā gadījumā šodien vienkārši ir jānorunā, ar cik balsīm tas notiek – vai tā ir 61 balss vai ar vienkāršu vairākumu, jo tāda dokumenta, uz kura mēs balstītos, nav.

 

Priekšsēdētājs: Taču šajā konkrētajā situācijā tie ir dažādi priekšlikumi. Un tātad ar vairākumu, bet ne mazāk kā pusi.

 

J.Endele: Ar vairākumu, bet ne mazāk kā pusi.

 

Priekšsēdētājs: Paldies.

 

A.Endziņš: Varbūt atļaujiet arī man komentēt šo priekšlikumu. Mūsu likumā par likumu pieņemšanas kārtību nekur nav noteikts, ar kādu balsu vairākumu notiek konceptuālie balsojumi vispār. Šeit ir vienkāršais balsu vairākums. Tādā gadījumā pirmajā lasījumā zālē var sēdēt 20 deputātu, un, ja 15 deputāti no viņiem par konceptuālo balsojumu nobalsos “par”, tad viss ir kārtībā. Un tagad risināt jautājumu par to, ka tad, ja zālē būs 60 cilvēku un ka mums vajag 61 balsi... Tātad ar vairākumu, bet lai tā būtu puse, tas nu atkal nav korekti. Es varu jūs informēt tikai par to, ka Likumdošanas jautājumu komisija pašreiz gatavo projektu, lai pārskatītu gan likumu, gan lēmumu pieņemšanas kārtību, kurā šīs problēmas tiks atrisinātas.

 

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Mēs tādus priekšlasījumus varam šeit izteikt visu dienu, bet mums ļoti konkrēti ir jābalso. Pagājušajā reizē mēs balsojām un mums radās problēmas. Tagad tie ir divi alternatīvi balsojumi. Saskaņā ar mūsu līdzšinējo praksi mēs izšķīrām ar balsu vairākumu. Pagājušajā reizē deputāts Vaivads, deputāts Endele un pārējie, it sevišķi deputāts Dobelis – starp citu, viņa viedokli arī vajadzētu uzzināt –, ieteica: “bet ne mazāk kā pusi no balsojušajiem”. Jā, tā mēs varam! Es respektēju balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja domas, jo, ja tās ir balsu skaitīšanas komisijas domas, tad kāpēc mums atkal būtu jārada precedents, lai pēc tam te par visu atkal pārbalsotu?

Lūdzu, Godmaņa kungs!

 

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Manuprāt, nevajag sarežģīt situāciju. Es nedomāju, ka šeit vajag kaut ko pārtraukt. Jebkurā gadījumā pārtraukšana par labu nenāks, jo šis dokuments ir svarīgs.

 

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Godmaņa kungs, mums debates ir beigušās. Mums ir jārunā par procedūru.

 

I.Godmanis: Es par procedūru jautājumu izvirzu pavisam vienkārši – nesarežģīt situāciju. Es izsaku priekšlikumu strīpot 6.punktu. Viss!

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, vispirms izšķirsim, kādā veidā balsosim. Es atgriežos atpakaļ, jo citādi pa starpu viss atkal ir saputrots...

Pirmais. Lūdzu, izsakiet savu viedokli par to, ko darīsim pirmo – vai mēs vispirms balsosim par priekšlikumu par pārtraukšanu, pēc tam – par 6.punkta svītrošanu un 7.punkta akceptu vai tūlīt balsosim par 6.punkta svītrošanu. Kas jums liekas prioritārs, par to jūs, lūdzu, balsojiet! Balsis es skaitīšu šādi: kurš no priekšlikumiem iegūs balsu vairākumu, bet ne mazāk kā pusi no balsojušajiem... Tā komisijas priekšsēdētājs ierosināja.

Lūdzu reģistrāciju. Varbūt tiešām mums vajadzētu uz vienu dienu atlikt un izstrādāt reglamentu, jo es jūtu, ka mums būs arvien grūtāk virzīties uz priekšu. Kad jāskata principiālas lietas, procedūra sāk spēlēt galveno lomu.

Lūdzu reģistrācijas rezultātu. 105 deputāti. Paldies. Es atvainojos – 106 deputāti.

Es jau desmito reizi atkārtoju: pirmais balsojums būs par pārtraukšanu, bet otrais būs par 6.punkta svītrošanu. Tātad vispirms balsojam par priekšlikumu par pārtraukšanu. Lūdzu rezultātu. 39, 32 un 27.

Par 6.punkta svītrošanu. Lūdzu rezultātu. 67, 15 un 17... Es atvainojos, Endziņa kungs, es jūs nepieskaitīju... Tātad “par” – 68.

Līdz ar to vairākumu un vairāk par pusi no balsojušo skaita ir ieguvis Endziņa kunga priekšlikums, un tāpēc sākam... Procedūru mēs esam noskaidrojuši.

Kā tālāk virzīsimies? Uz balsošanu tiek likts jautājums par 2.panta 6.apakšpunkta svītrošanu. Vienīgais jautājums ir šāds: Eglāja kungs ierosināja šo jautājumu izšķirt ar lēmumu, kuram ir vajadzīga 61 balss. Es jūs informēju, ko ir ierosinājis deputāts Eglājs. Ja jums ir iebildumi vai citi viedokļi, lūdzu, izsakiet tos un izšķiriet paši.

Lūdzu, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš: Atļaujiet vēlreiz izteikt savu viedokli, ka mums nekur nav noteikts, kādam ir jābūt kvalificētam balsu vairākumam, gan lemjot konceptuālos balsojumus, gan arī balsojot par atcelšanu. Šeit ir vienkārši balsu vairākums. Mums likumā ir tikai noteikts, cik lielam balsu skaitam ir jābūt, ja mēs pieņemam likumu vai lēmumu.

 

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, lūdzu!

 

E.Cilinskis: Principā, runājot par Eglāja kunga priekšlikumu, es to atbalstītu, taču, ja gribam izskatīt, tad tas ir jāsagatavo kā labojums likumā par pieņemšanu un kā atsevišķs projekts, bet šobrīd balsot par to mēs nekādi nevaram, kamēr tas nav izdarīts. Acīmredzot atcelšana var notikt tikai ar vienkāršu balsu vairākumu.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Eglāja kungs, vai jūs uzstājat par sava priekšlikuma balsojumu?

 

V.Eglājs: Es par savu priekšlikumu neuzstāju, tikai atgādinu, ka mūsu likumā ir pateikts, ka otrajā un trešajā lasījumā koncepciju neapspriež – un es uzskatu, ka tā ir koncepcija –, taču mēs jau pusstundu vai vairāk ar to tērējam laiku. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs neuzstāj. Tad balsosim par priekšlikumu par 6.apakšpunkta svītrošanu un balsošanas rezultātus noteiksim tādējādi, ka šis priekšlikums par svītrošanu būs ieguvis atbalstu, ja “par” būs nobalsojis vairākums no balsojušo skaita, tas ir, ka puse plus viens deputāts būs “par”.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu par svītrošanu, par 6.apakšpunkta svītrošanu. Rezultātu! 66 – par, 16 – pret, 15 – atturas. Ir svītrots.

Tālāk bija ierosinājums akceptēt 7.apakšpunktu: “lemj par valsts parādu, tajā skaitā ārējā parāda, maksimālo apmēru”, un Ozola kungs papildināja: “un par kredīta atmaksāšanas noteikumiem”.

Lūdzu, Kinnas kungs!

 

J.Kinna: Tādā gadījumā es ierosinu svītrot vārdu “maksimālo”.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

 

A.Endziņš: Šeit man rakstveidā ir iesniegts Ozola kunga priekšlikums. Tā teksts ir šāds: “lemj par valsts iekšējo un ārējo parādu maksimālo apmēru un kredītu lietošanas un atmaksas nosacījumiem.”

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

 

G.Grūbe: Es tomēr protestēju pret šādu procedūru, ka trešajā lasījumā tiek piedāvāta tāda procedūra, kā Ozola kungs piedāvā, jo arī likumā “Par budžeta tiesībām” ir noteikts (tas ir 13.punkts), ka “realizē citas likumos un Augstākās padomes lēmumos paredzētās pilnvaras”. Tātad, ja šādas pilnvaras ir noteiktas budžeta likumā, tad šeit tas nav jāatkārto. Un arī tīri no procedūras viedokļa nav pieļaujams, ka uz trešo lasījumu nav pavairoti šādi priekšlikumi.

 

Priekšsēdētājs: Jā, kolēģi Grūbe, es atkal esmu nokļuvis stipri grūtā situācijā. Kur jūs bijāt, kad es ierosināju šo procedūru? Tad jūs klusējāt. Taču tad, kad ir rezultāti, tad jūs uzreiz izvirzāt pretenzijas. Tas ir viens pret vienu no mūsu vecās pretišķības, kura rodas starp vadītāju un kolēģiem zālē, jo es desmitām reižu atkārtoju, ka mēs lemsim par 7.apakšpunktu, jo arī es pats piedalījos balsošanā ar domu, ka varēšu izteikties arī par 7.punktu. Es jums to piedāvāju, un daudzi kolēģi acīmredzot tāpēc balsoja un droši vien svītroja, ka viņi domāja lemt arī par 7.punktu. Un tagad, ja es, pamatojoties uz jūsu pilnīgi pareizo iebildumu, šo iespēju liedzu, tad es atkal sākšu runāt pat nevajadzīgi par savu godaprātu un visu ko pārējo.

Lūdzu, deputāt Buka!

 

S.Buka: */Es domāju, ka Grūbes kungs procedūras jautājumā vienkārši pajokoja. Mēs tik bieži to pārkāpjam, ka šodien atsaukties uz procedūru ir vienkārši nenopietni. Es ierosinu atbalstīt Endziņa kunga priekšlikumu, jo tas kaut kādā mērā apvieno likvidētā 6.punkta nosacījumus un Budžeta komisijas priekšlikumu par ārzemju aizņēmumu saņemšanas un izmaksas kārtības kontroles saglabāšanu./

 

Priekšsēdētājs: Paldies par priekšlikumu, bet esmu spiests jums izteikt aizrādījumu par vispārinājumiem… Ja arī ir bijušas problēmas ar procedūru, tas nenozīmē, ka tā tiek nemitīgi pārkāpta.

Praktiski, ja mēs strikti turamies pie procedūras, daudzmaz tā, kā mums šeit ir izvirzīts šis jautājums, tad ir divi balsojumi. Pirmais – kopā ar maksimālo apmēru. Un otrais – Kinnas kungs ierosina svītrot “maksimālo” apmēru. Un tādā veidā mums ir jānobeidz šis 7.apakš­punkts, ja jūs Ozola kunga papildinājumu neņemat vērā, kas principā ir pilnīgi saprotams – “un kredīta atmaksāšanas kārtību”. Faktiski tur jau tas iekļauj visu, taču tas tīri redakcionāli vēl precizē šo 7.punktu. Ja jūs pieļaujat, ka to var likt uz balsošanu, tad mums ir divi balsojumi: ar “maksimālo” vai bez “maksimālā”. Un atkal vairākums un ne mazāk kā puse. Nav iebildumu? Nav.

Pirmais balsojums būs par šādu redakciju: “lemj par valsts parāda, tajā skaitā ārējā parāda, maksimālo apmēru un kredīta atmaksāšanas kārtību.” Otrais balsojums būs…

 

A.Endziņš: “Izlietošanas un atmaksāšanas”...

 

Priekšsēdētājs: Un otrs balsojums būs par šādu tekstu: “lemj par valsts parāda, tajā skaitā ārējā parāda, apmēru, kredītu izlietošanas un atmaksāšanas kārtību”. Taču, ja neviens no šiem balsojumiem negūs pāri pusei, un tad vēl salīdzinoši, kurš būs ieguvis vairāk, tad principā…Nē, tad nepaliek, tad vispār šā punkta nav, jo tas, ko pašreiz ierosināja komisija, par to jau nav balsots.

Lūdzu, Grūbes kungs!

 

G.Grūbe: Es saprotu, ka citā reizē arī es iešu ar šādiem priekšlikumiem pie sēdes vadītāja un arī pie referenta, jo citās reizēs mani gan nepieņēma, bet nu tas ir cits jautājums…

Un tagad par šiem diviem priekšlikumiem. Es tomēr aicinātu balsot par pirmo priekšlikumu, jo otrais atgriežas turpat, kur mēs bijām, jo šeit ir arī par kredīta izlietošanu, tātad kurai konkrētajai nozarei.

 

Priekšsēdētājs: Pirmais tātad ir tas, kas ietver maksimālo apmēru un kredītu izlietošanas un atmaksas kārtību.

Lūdzu, Birkava kungs!

 

V.Birkavs: Es to atbalstītu, ja pareizi esmu sapratis Grūbes kungu, un balsotu par šo redakciju, kas ir iekļauta tieši likumprojekta tekstā.

 

Priekšsēdētājs: Tad mums iznāk trīs balsojumi, kolēģi. Lūdzu, uzklausiet! Pirmais balsojums tad ir precīzi tāds, kāds ir šeit tekstā: “lemj par valsts parādu, tajā skaitā ārējā parāda, maksimālo apmēru”.

Otrais balsojums: “lemj par valsts parādu, tajā skaitā ārējā parāda, maksimālo apmēru un kredītu izlietošanas un atmaksas kārtību”.

Trešais balsojums: tas pats, ko es tikko teicu, tikai bez vārda “maksimālo”.

Lūdzu, Godmaņa kungs! Tagad var izteikties ne tikai par procedūru, bet arī par balsošanas motīviem.

 

I.Godmanis: Paldies. Cienījamais vadītāj, cienījamie deputāti! Es aicinu balsot par tādu punktu, kāds tas šeit ir: “lemt par valsts parādu, tajā skaitā ārējo parādu...”, jo iekšējais parāds arī var būt. Piemēram, konkrēti tagad priekš lauciniekiem valdība ir aizņēmusies, uztaisījusi iekšējo parādu. Starp citu, arī par 4 procentiem, kuri ir jāatdod, konvertējot mantu, ko laucinieki pārdos. Pēc kursa. Maksimālo apmēru. Tātad jautājums: cik bieži izskata. Tas nav jādara tikai tad, kad pieņem budžetu. Loģiski acīmredzot būtu nākamo budžetu veidot kopā ar kredītu resursiem. Šoreiz mēs to neizveidojām, bija papildu informācija. Es uzskatu, ka to var darīt pēc Budžeta vai kādas citas komisijas pieprasījuma. Ja, piemēram, komisija uzskata, ka ir problēmas ar tādu un tādu kredītu, tad tās saņems informāciju kredīta izskatīšanas laikā, deputāti par to būs informēti un varēs izvirzīt šeit jautājumu. Valdības atbildīgā persona ir finansu ministrs, viņš ir virsatbildīgais, un arī attiecīgais ministrs, kurš ir ierosinātājs. Viņš nāks šeit atskaitīties, kā arī valdības vadītājs. Tas nav domāts reizi gadā vai reizi pusgadā, tas ir domāts regulāri. Ja pieņem variantu par izlietošanu, tad tiešām, kā Grūbes kungs saka, mēs atgriežamies sākumā. Turklāt es domāju, ka kabinetam vajag uzticēties un ļaut lemt šos jautājumus. Tā ir tipiska izpildvaras funkcija.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais balsojums. Endele, lūdzu!

 

J.Endele: Es gribētu drusku precizēt savu iepriekš teikto. Mans teiktais attiecas uz vairākumu no balsojušo skaita, bet par konceptuāliem balsojumiem, nevis, teiksim, par alternatīviem balsojumiem, kuri nav konceptuāli. Un tos, kuri nav konceptuāli, vienkārši ar balsu vairākumu, tā, kā visu laiku ir bijis.

 

Priekšsēdētājs: Jā, mums tikai tad atkal ir jāsāk balsot no gala, vai tas ir konceptuāls vai nav konceptuāls. Kolēģi, mēs ļoti lūgsim Likumdošanas jautājumu komisiju varbūt jau nākamnedēļ Prezidija sēdē ziņot par reglamenta lietām procedūras jautājumos, citādi nekur netiksim. Nākamnedēļ jāapspriež un jāpieliek punkts pašos nepieciešamākajos jautājumos, kurus dzīve jau sen mums ir izvirzījusi.

Pirmais balsojums. Vajag reģistrēties? Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 104.

Pirmais balsojums būs par likumprojektu ar tekstu: “lemt par valsts parādu, tajā skaitā ārējā parāda, maksimālo apmēru”. Lūdzu rezultātu. Vienu mirklīti! 64, 7, 24.

Otrais balsojums: “lemt par valsts iekšējo un ārējo parādu maksimālo apmēru, kredītu izlietošanu un apmaksas nosacījumiem”. Lūdzu rezultātu. Jūs atturaties? Tātad 50, 13, 26.

Nākamais balsojums: redakcija tieši tāda pati, tikai bez vārda “maksimālo”. Lūdzu rezultātu. 36, 18, 29. Paliek 7.apakšpunkts, kurš kļūst par 6.punktu: “lemt par valsts parādu, tajā skaitā ārējā parāda, maksimālo apmēru”. Saskaņā ar mūsu balsojumu punkts paliek šādā redakcijā.

Lūdzu, tālāk, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš: Tālāk ir izdarīts labojums 10.punktā, kas izrietēja no priekšlikumiem pagājušajā, otrajā, lasījumā, proti, tātad vārdu “Augstākās padomes locekļi” vietā ir ierakstīts “Latvijas Republikas tautas deputāti”.

 

Priekšsēdētājs: Ir iebildes? Nav. Paldies.

 

A.Endziņš: 3.pantā izmaiņu nav.

 

Priekšsēdētājs: Paldies, arī zālē nav nekādu iebildumu.

 

A.Endziņš: 4.pantā izmaiņu nav.

 

Priekšsēdētājs: Akceptēts. Nav iebildumu zālē.

 

A.Endziņš: 5.pantā izmaiņu nav.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk.

 

A.Endziņš: 6.pantā arī izmaiņu nav.

 

Priekšsēdētājs: Iebildumu nav. Akceptēts.

 

A.Endziņš: 7.pantā arī izmaiņu nav.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Freimani!

 

J.Freimanis: Es ļoti, ļoti atvainojos, Endziņa kungs! Jūs drusku pasteidzāties – par 6.pantu ir Kiršteina kunga ierosinājums. Jūs nevienu vārdu neteicāt, ka šāds dokuments ir.

 

A.Endziņš: Es atvainojos, jā, bija Kiršteina kunga priekšlikums – papildināt Augstākās padomes Prezidija kompetenci, tātad sagatavot priekšnosacījumus prezidenta institūta darbības atsākšanai. Jums ir izdalīts šis priekšlikums un arī Likumdošanas jautājumu komisijas viedoklis. Vairāk es šeit negribētu komentēt. Uzskatu, ka šeit ir jābūt vai nu atsevišķam aktam, kā to lietu risināt, bet vai tas būtu tieši Prezidija kompetencē, par to Likumdošanas jautājumu komisijā katrā ziņā šaubījās, nenoraidot šādu priekšlikumu pēc būtības.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

 

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Man ir kas sakāms par 5.punktu: “Augstākās padomes sesiju starplaikā nosaka nepieciešamos pagaidu pasākumus valsts sabiedriskās drošības garantēšanai, veic nepieciešamos militāros aizsardzības pasākumus, nekavējoties sasauc šajā jautājumā Augstākās padomes ārkārtas sesija.” Šeit man nav skaidrs pilnvaru sadalījums. Te tiek ierosināts, ka to darīs Prezidijs, taču mums ir Aizsardzības padome un arī izpildvarai ir vesela virkne organizāciju, kam ar to jānodarbojas. Man nav skaidrs. Diemžēl manis nebija klāt, kad notika otrais lasījums.

Tāpat arī jautājumā “Nepieciešamie pasākumi stihiskās nelaimēs, dabas katastrofās”. Ir speciāla, īpaša valdības komisija, ko vada valsts ministrs. Kāpēc Prezidijs uzņemas tādas divas funkcijas, kas absolūti nav Prezidija kompetencē? Es ierosinu abus šos jautājumus, atskaitot “sasaukt ārkārtējo sesiju” vai “Prezidijs sasauc sesiju un valdības sēdi kopā”... Tas ir pilnīgi atbalstāms. Taču jautājumā par to, ka Prezidijs dod komandu sabiedriskajai drošībai un militārai aizsardzībai, ja ir Aizsardzības padome un ja ir īpaša komisija par stihiskām dabas katastrofām, es ļoti atvainojos... Es domāju, ka šie abi punkti nav slēdzami iekšā, tie ir jāsvītro.

 

A.Endziņš: Atļaujiet informēt, ka par šādu tekstu, kas bija arī pirmajā lasījumā, ne pirmā, ne otrā lasījuma gaitā līdz trešajam lasījumam šeit neviens priekšlikums netika izteikts. Un arī līdz šim tas vienmēr ir bijis Prezidija kompetencē. Attiecībā uz Aizsardzības padomi jāteic, ka mums laikam arī vēl šobaltdien nav likuma, kas nosaka šīs Aizsardzības padomes kompetenci, ja mani atmiņa neviļ. Tāpēc acīmredzot varbūt arī Prezidijs var sasaukt un nodot kaut kādas pilnvaras šai Aizsardzības padomei. Nu tas jālemj pašiem deputātiem.

 

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

 

J.Freimanis: Protams, var piekrist Godmaņa kungam tādā nozīmē, ka mums kaut kas jau ir radīts, bet šis kaut kas, kas mums eksistē, kas mums pagaidām ir, es neteiktu, ka tas varbūt ir antikonstitucionāls, bet tā tiešām ir institūcija bez likuma, kā Endziņa kungs teica. Un mēs šeit nevaram atstāt vienkārši vakuumu. Jebkurā gadījumā jābūt labi vai slikti, bet kaut kādai institūcijai, kas palaiž šos aizsardzības mehānismus. Un tādēļ es uzskatu, ka šinī gadījumā Aizsardzības padomes funkcijas nepavisam netiek apcirptas, bet kaut kādam šim palaidējmehānismam ir jābūt. Un tādēļ es ierosinātu atstāt gan 5., gan 6.punktu un atgriezties pie 11.punkta ierosinājuma.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Eglāja kungs!

 

V.Eglājs: Man šajā 5.punktā ir tīri redakcionāls labojums, jo pēc tā, kā tas ir uzrakstīts, iznāk, ka Augstākā padome sesiju starplaikā sasauc šajos jautājumos Augstākās padomes ārkārtas sesijas. Te tas it kā visu laiku ir jādara: “nosaka, sasauc...” Es iesaku šo punktu sākt tā: “Augstākās padomes sesijas starplaikā var noteikt nepieciešamos pagaidu pasākumus”, nevis “nosaka”, bet “var noteikt”, citādi “nosaka” nozīmē, ka katrā starplaikā tai ir jānosaka. Vajadzētu rakstīt: “var noteikt”.

 

A.Endziņš: Eglāja kungs, tādā gadījumā mums vajadzēja to izdarīt līdz trešajam lasījumam, jo šeit tomēr mainās.

 

V.Eglājs: Es uzskatu, tas pilnīgi ir redakcionāls labojums, kas neko nemaina, bet vienkārši precizē šo jēgu.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

 

I.Silārs: Arī es pilnībā atbalstu Eglāja kungu. Es gribēju jautāt: kad šīs pēdējās sesijas starplaikā jūs noteicāt pagaidu pasākumus? Šādā teksta redakcijā tas uzliek par pienākumu katrā sesijas starplaikā noteikt pasākumus. Te ir jāpieļauj iespējamība noteikt, un tādēļ es atbalstu deputāta Eglāja priekšlikumu, ka var noteikt nepieciešamos pasākumus, jo citādi saskaņā ar šādu tekstu jums katrā starplaikā ir jānosaka. Un tādēļ es gribētu zināt, kādi ir pēdējie, ko jūs starplaikā noteicāt?

 

Priekšsēdētājs: Tas ir slepenības jautājums. Endziņa kungs, varbūt jūs tiešām varat piekrist?

 

A.Endziņš: Es piekrītu.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

 

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es tomēr uzskatu, ka gan 5., gan 6.punktā Prezidijs, kuru veido Augstākās padomes vadība un pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji un kurā ir tikai viens pārstāvis, kas nodarbojas ar aizsardzību... Tā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija. Bet Aizsardzības padomē ir speciālisti, kas nodarbojas ar valsts un sabiedrisko drošību, kā arī ar militārajām lietām. Es piekrītu Freimaņa kungam, ka ir jābūt palaišanas mehānismam. Es piekrītu, ka sesiju starplaikā šo palaišanas mehānismu iedarbina Aizsardzības padome. Aizsardzības padomē ietilpst valsts ministrs, pirmkārt, Augstākās padomes priekšsēdētājs, tur ietilpst arī Ministru padomes priekšsēdētājs, iekšlietu ministrs, aizsardzības ministrs, komisijas priekšsēdētājs, tie ir cilvēki, kuri komandē attiecīgās izpildstruktūras un kuri var dot kolektīvu komandu. To nevar darīt Prezidijs. Prezidijā nav šo speciālistu, atskaitot vienu. Prezidijam nevar dot šādas funkcijas. Prezidijam var dot iespēju sasaukt Aizsardzības padomi, kaut gan es domāju, ka to vajag darīt priekšsēdētājam, ja ir tādas iespējas. Ja priekšsēdētājam ir problēmas to izdarīt, tad to dara Prezidijs un nekavējoties sasauc ārkārtējo sesiju, bet tas, kas te ir ierakstīts par nepieciešamajiem pagaidu pasākumiem un tā tālāk, es uzskatu, ka tā nav Prezidija kompetence un tā ir jāsvītro no šejienes ārā. Un tad 5.punktā paliek: “Augstākās padomes sesijas starplaikā ārkārtējos gadījumos Prezidijs sasauc Aizsardzības padomi un ārkārtējo sesiju.” 6.punktā visus paredzētos pasākumus veic komisija, ko vada Dinevičs. Arī mežu katastrofu laikā.

Paskatīsimies praksi! Cik tad Prezidijs pieņēmis lēmumu tad, kad dega meži? Nekādus! Nevienu lēmumu nepieņēma! Un tāpēc nevajag šeit uzskatīt, ka Prezidijs var šīs divas funkcijas veikt. Tāpēc, manuprāt, šis 6.punkts ir jāizsvītro, bet 5.punktā ir jāizsvītro tā vieta, kas sākas ar to, ka Augstākās padomes sesiju darba starplaikā Prezidijs paliek, sasauc ārkārtējo sesiju un sasauc Aizsardzības padomi, kurai tad ir attiecīgie cilvēki, kas ir spējīgi pieņemt lēmumus. Un tas šeit ir jānodeklarē. Nevar Prezidijs, kur ir pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji, kuras ir pēc nozaru principa veidotas, pieņemt lēmumus par specifiskām militārajām un aizsardzības lietām.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

 

G.Grūbe: Es gribētu informēt Godmaņa kungu, ka Augstākās padomes Prezidija sēdēs obligāti pēc likuma jāpiedalās arī valdības pārstāvim. Tātad tas ir 1.punkts. Obligāti jāpiedalās! Tas ir viens moments.

Otrs. Es ļoti labprāt sagaidītu, ka patiešām par šīs Aizsardzības padomes darbību no valdības puses tiktu iesniegts akts, un tādā sakarībā mēs patiešām tad šo 5.punktu varētu izteikt citādā redakcijā.

Un visbeidzot arī par 6.punktu. Es gribu pateikt, ka tas nebūt nenozīmē, ka Augstākās padomes Prezidijs visu noteiks, taču, ja rodas kaut kāds vakuums, tad šādas pilnvaras tam ir. Un tāpēc šobrīd es gribētu atbalstīt, lai 5. un 6.punkts paliek. Turklāt, ja valdība būs tik laipna un iesniegs likumprojektus šajos jautājumos, kas tos reglamentētu ar likumu, tad šeit nekādu problēmu arī nebūs, tad šo punktus varēs izsvītrot. Taču tagad šos punktus vajag atstāt.

 

Priekšsēdētājs: Vēl ir viena minūte laika, un pēc tam sākas pārtraukums.

Lūdzu, Silāra kungs!

 

I.Silārs: Es katrā ziņā atbalstu šajā gadījumā deputātu Ivaru Godmani. Pirmkārt, par 5.punktu,par sesiju starplaiku. Es nezinu, vai šeit kāds šaubās par to, ka vairāk sesiju starplaiku līdz Saeimas sanākšanai nebūs, pat tad, ja Saeimu mēs vēlēsim tikai nākamā gada rudenī. Tad mums būs vēl jānostrādā līdz rudenim, jo mēs dažus mēnešus pirms vēlēšanām nerīkosim atvaļinājumu. Tas ir viens.

Nākamais, ko teica deputāts Grūbe. Uz 26.augustu mēs esam apstiprinājuši darba kārtību, saskaņā ar kuru izskatīsim likumprojektu par valsts aizsardzību un par izņēmuma stāvokli. Šajos likumos ir reglamentēts Aizsardzības padomes darbs šajā izņēmuma stāvoklī attiecībā uz valsts aizsardzību. Un tur tiešām ir tā, kā to teica Ministru padomes priekšsēdētājs deputāts Ivars Godmanis. Šeit mēs būtībā jau esam pieņēmuši šajos likumos to, ko tagad gribam dienu iepriekš iestrādāt šajā likumā. Te būs pretrunas starp šiem likumiem. Es atbalstu deputāta Godmaņa priekšlikumu.

 

Priekšsēdētājs: Paldies.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Priekšsēdētājs: Turpināsim darbu! Endziņa kungs, lūdzu jūs tribīnē!

 

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz 6.panta 5.punktu. Es domāju, ka šīs funkcijas, kuras tiek uzdotas Augstākās padomes Prezidijam, nedrīkst anulēt. Un šinī gadījumā es gribētu, no vienas puses, pilnīgi piekrist Godmaņa kungam, ka tādos jautājumos, kādi ir mežu ugunsgrēki un tā tālāk… Jā, protams, neviens neapšauba šāda veida valdības rīcības prerogatīvas, bet tanī pašā laikā man ir doma, ka Augstākās padomes Prezidijs faktiski ir viens no augstākajiem politiskās domas paudējiem un lēmumpieņēmējiem. Šinī gadījumā es gribētu vienkārši teikt, ka mums bez šiem ugunsgrēkiem ir bijis pietiekami daudz gadījumu, kad, tikai pateicoties Prezidijam, ir pieņemti ļoti precīzi politiskie lēmumi. Un tāpēc, būdams Prezidija loceklis no pirmās šī sasaukuma dienas, es gribētu jums tomēr atgādināt 1990.gada decembri, tas ir laiks, kad sākumā notika viss spiediens par koalīcijas valdību pirms janvāra notikuma. Kas lēma, kas pieņēma politisku lēmumu? Tas bija Prezidijs.

Un tad beigu beigās es vēl gribētu atgādināt arī 1991.gada augustu. Arī šinī gadījumā Prezidijs bija tas, kas sacīja noteicošo vārdu šajā svarīgajā politiskajā lēmumā. Ja nebūtu bijis Prezidija, es nezinu, kā šis jautājums būtu risinājies burtiski augusta dienās. Un tāpēc man ir precīzs lūgums jums – atstāt to visu, atstāt šo 5.punktu, jo šeit jau nav nekādas konfrontācijas ar visiem tiem pasākumiem, kurus var darīt valdība.

Jautājumā par militārās aizsardzības pasākumiem. Es saprotu, ka šeit ir paplašināta formula, un es nekādā gadījumā negribu runāt par to, ka šeit tas būs norādījums Aizsardzības vai kādai citai ministrijai. Tāpēc mēs šīs formulas daļā nevaram arī saprast to, ka šeit tiek sasauk­ta arī Aizsardzības padome.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ja jūs tā vēlaties, te var pielikt klāt arī par Aizsardzības padomi, bet tanī pašā laikā, es domāju, šeit nav domstarpību par izpildvaru un lēmējvaru. Šeit ir jautājums faktiski par augstāko politisko lēmumu. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka!

 

S.Buka: */Cienījamie deputātu kungi! Es atbalstu premjerministra priekšlikumu par to, ka jāatstāj tikai tiesības sasaukt Augstākās padomes ārkārtas sesiju, bet visas pārējās tiesības Augstākās padomes Prezidijam nevar tikt deleģētas. Es vispār neredzu jēgu tādai likumdošanas varas struktūrai, kas uzņemas tulkot likumus, izskaidrot tos un darīt ko citu līdzīgu. Tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Konstitūciju, kurā šāda struktūra nav paredzēta, tas ir, nonākam pretrunā ar pašlaik spēkā esošo likumdošanu. Diezin vai te var vilkt kādas paralēles ar augusta notikumiem. Jūs atceraties, ka augustā mēs šeit bijām. Augstākā padome strādāja ārkārtējos apstākļos. Veidojās komisijas, mēs sēdējām šajās komisijās vai arī šeit, zālē, tas ir – mēs strādājām, bet Augstākās padomes Prezidijs nestrādāja. Es atbalstu premjerministra priekšlikumu un uzskatu, ka tā būtu pareizi: izpildvarai jābalstās uz savām struktūrām, bet mēs varam tikai kontrolēt. Augstākās padomes Prezidijs var pildīt tikai Augstākās padomes pārvaldes funkcijas./

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!

 

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Arī es gribētu noteikti iestāties par to, ka 6.punkts, tas ir, šis apakšpunkts, būtu jāņem ārā no šā 6.panta, jo citādi veidojas dīvaina situācija. Labi, ir šī komisija, kurai attiecīgās nelaimes gadījumā ir jārīkojas, taču vai mēs tagad sēdēsim un gaidīsim, kamēr sanāks Augstākās padomes Prezidijs un, kā šeit ir rakstīts, noteiks nepieciešamos pasākumus, un tad attiecīgi šī komisija sāks darboties, vai tas būs citādi – es nesaprotu.

 

Priekšsēdētājs: Godmanis. Lūdzu.

 

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka ir jāatrod kompromiss. Mans piedāvātais kompromiss ir šāds. Es piekrītu daudz kam no tā, ko teica Budovska kungs. Es piekrītu! Es piekrītu, ka mums toreiz bija problēmas arī ar aizsardzības struktūrām, un es jums te ziņoju par aizsardzības ministra atrašanās vietu un tā tālāk. Taču tagad es piedāvāju šādu variantu. Man ļoti jāatvainojas, ka es nevaru to iesniegt rakstiski.

Cienījamie deputāti, es ļoti atvainojos, ka man tā nav, un tomēr es ierosinātu šādu priekšlikumu. Ārkārtēja situācija var būt arī brīdī, kad Augstākā padome nestrādā, tas ir, tādas formāli var būt ceturtdien vai piektdien, kad nenotiek plenārsēdes, bet deputāti strādā vai nu komisijās, vai piektdienās ir izbraukuši… Tāda var būt arī sestdien vai svētdien, un sasaukt deputātus no visas Latvijas nav iespējams tik elementāri. Tāda var būt īsa brīvlaika periodā, pieņemsim, tas varētu būt tuvākais Ziemassvētku brīvlaiks, kad nav sesijas. Kas strādā sesijas starplaikā? Pēc mūsu principiem, valdībai vispār nav brīvdienu. Tā strādā nepārtraukti cauru gadu. Prezidijs vasaras brīvdienās strādā ar brīvlaiku, bet īsākos brīvlaikos, kā es saprotu, Prezidijs tomēr sanāk kopā, kaut gan man nav precīzas skaidrības, kā Prezidijs darbojas, cik reglamentējoši un cik bieži tas sanāk.

Tāpēc man ir šāds priekšlikums. Ja ārkārtējā situācijā ir jākoncentrē visi spēki, tad tas ir Prezidijs, ja Augstākā padome tam piešķir šā politiskā lēmuma tiesības, kas, protams, arī ir apstrīdami. Taču man ir arī tāds priekšlikums: 5.punktu, ja ejam uz kompromisu un nosakām, ka Augstākās padomes sesijas starplaikā Augstākās padomes Prezidijs ir tiesīgs sasaukt Valsts aizsardzības padomi, sasaukt kopēju Prezidija un valdības sēdi un nekavējoties sasaukt Augstākās padomes ārkārtējo sesiju… Lūk, šīs trīs lietas Prezidijs ir tiesīgs izdarīt! Jebkurš cits variants, ja Prezidijs dara kaut ko citu, tas ir, ja tas pieņem lēmumus par valsts sabiedriskās drošības garantēšanu, tas nozīmē, ka tas dara, es atvainojos… Tur ir speciāla ministrija, kas ar to nodarbojas, un ne tikai ministrija, bet arī zemessardze.

Tad jautājums par militāro aizsardzību. Tā ir Aizsardzības ministrijas funkcija. Es piekrītu, ka ārkārtējā situācijā, ja valdība visu ņem uz sevi, pieņemsim, kad ir problēmas ar to, ka daļa no valdības locekļiem nav darbspējīgi… Tāda situācija arī ir iespējama. Lūk, tad ir šī kopējā sēde. Mēs jau esam šādas kopējās sēdes sasaukuši, jau vismaz trīs reizes, kur lēmumu gan valdība, gan Prezidijs pieņēma kopā. Un es uzskatu, ka tas ir vienīgais pareizais ceļš. Aizsardzības padome ir kompetenta jautājumos, kuri saistīti ar attiecīgo sabiedrisko drošību un ar attiecīgajām militārajām lietām, jo tur ir iekšā īsts iekšlietu ministrs, aizsardzības ministrs, Augstākās padomes priekšsēdētājs kā Zemessardzes vadītājs, Zemessardzes štāba priekšnieks. Lūk, tās ir šīs struktūras, kas ir atbildīgas un kam ir komandēšanas tiesības.

Otrs – kopēja sēde ar valdību. Tas uzsver, ka var šo lēmumu pieņemt ārkārtējā situācijā, kad spēki tiek koncentrēti.

Un trešais – ārkārtēja sesija. Tā es ierosinu noformulēt 5.punktu.

Par 6.punktu. Es ierosinu to svītrot, tāpēc ka nevar būt situācija, kad ir divi atbildīgie. Stihiskās nelaimēs, dabas katastrofās ir jāstrādā komisijai, kuru vada valsts ministrs. Un viņš var tuvākajā laikā atskaitīties, kas ir izdarīts, lai atjaunotu civilo aizsardzību. Tur it nopietns darbs, jo tā vienu brīdi mums bija nolaista uz grunts. Un tāpēc man ir lūgums šo 6.punktu izsvītrot, bet 5.punktā noteikt Prezidija funkcijas ar trijām lietām: tam ir tiesības sasaukt Aizsardzības padomi, tiesības sasaukt kopēju sēdi ar valdību un tiesības sasaukt ārkārtēju sesiju. Šie trīs jautājumi ir pilnīgi pietiekami, jo gadījumā, ja Augstākās padomes priekšsēdētājs nav spējīgs sasaukt Aizsardzības padomi, nevar to izdarīt vairāku iemeslu dēļ, kas ir viņa funkcija, tad šo padomi sasauc Prezidijs. Viss. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, es ļoti atvainojos, vai jūs komentēsit arī mani? Es tikai pateikšu par praksi, kāda mums ir bijusi, lai jūs varat arī uz to balstīties.

Mūsu Prezidijam lielākās grūtības bija tādas, ka tas praktiski nevar neko uzdot nedz valdībai, nedz vienai ministrijai, jo tas savos lēmumos var tikai lūgt. Jā, tā ir bijis līdz šim. Jo, līdzko esam gribējuši to formulēt, uzdot kaut ko valdībai vai vienai ministrijai, mums tūlīt Juridiskā pārvalde pamatoti teica, bet Prezidijam tādu pilnvaru nav. Valdībai vai jebkurai ministrijai var uzdot tikai Augstākā padome. Un faktiski, izejot no mūsu prakses, ja esam pieņēmuši vajadzīgus pozitīvus lēmumus un īstajā laikā, tad es varu pateikt par to, ko mēs esam darījuši – tas ir bijis tikai kopā ar valdību. Bez valdības Prezidijs var pieņemt tikai politiskus lēmumus, kuriem ir vērtējošs raksturs, ka notiek tas un tas, ka situācija ir tāda un tāda, ka mēs dodam šai situācijai tādu un tādu vērtējumu, ka tūlīt ir nepieciešams veikt tādus un tādus pasākumus un visu kaut ko pārējo, bet uzdot kaut ko valdībai vai konkrētai ministrijai Prezidijs nav tiesīgs. Ja es nepareizi komentēju mūsu līdzšinējo praksi, tad jūs, kolēģi, lūdzu, izsakiet savu viedokli. Un tādējādi, no tā izejot, man būtu priekšlikums: ja mēs tā rakstām, tad Prezidijam jādarbojas kopā ar valdību, tad tas tiešām iet kopā no juridiskā viedokļa. Tā liekas man, bet kā jūs vērtējat? Lūdzu, izsakiet savu viedokli!

Deputāts Grūbe. Pēc tam – Muciņa kungs.

 

G.Grūbe: Lai man piedod premjera kungs, bet par 5.punktu, man liekas, mēs tomēr esam uz pareizā ceļa, jo premjera pozīcijas šajā gadījumā tieši atbalsta opozīciju. Es domāju, tas liecina par to, ka opozīcija nekādā gadījumā negrib un arī valdība šajā gadījumā negrib pieļaut šādu 5.punkta redakciju. Jo ir ļoti būtiski, lai tomēr sesijas starplaikos Augstākā padome nebūtu izslēgta no šo jautājumu risināšanas. Un te nebūt nav domāts, ka būs arī attiecīgs likums. Šeit arī piebildē, piemēram, 2., 13.punktā, kā arī 6.panta 10.punktā ir rakstīts, ka atsaucas uz likumiem. Ja citos likumos būs noteikta cita procedūra, tad tā arī tālāk tiks detalizēta. Taču es uzstāju: kamēr šādi likumi nav pieņemti, tikmēr 5.punktam jāpaliek tieši šādā redakcijā.

Attiecībā uz 6.punktu. Ja jau šodien esam pieņēmuši šādu praksi – labot atsevišķas lietas –, tad man būtu priekšlikums, ka “nosaka nevis nepieciešamos pasākumus”, bet “nosaka papildu pasākumus”. Tātad, ja ir nepieciešami papildu pasākumi, tad Augstākās padomes Prezidijam ir šādas tiesības.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Muciņa kungs!

 

L.Muciņš: Tas, ko cienījamais kolēģis deputāts Godmanis šeit saka, man ir saprotams, un tā ir vispārēja tendence, tā sacīt, ka valdība grib sagrābt savās rokās arvien vairāk pilnvaru un pārvērst Augstāko padomi par tukšu vietu. Tas man ir saprotams. Man tikai nekādi nav saprotams, kādēļ cienījamais kolēģis deputāts Gorbunovs atbalsta šādu pozīciju, jo Latvijas PSR Konstitūcijas 102.pantā ir rakstīts tieši tā: “Latvijas PSR Augstākās padomes sesijas starplaikā Prezidijs nosaka nepieciešamos pasākumus valsts un sabiedriskās drošības nodrošināšanai, bez tam izskata jautājumu par karastāvokļa, ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu atsevišķos apvidos vai republikā un par īpašu pārvaldes formu noteikšanu un sasauc ārkārtas sesiju.” Pēc būtības 5.punkts neko nav mainījis Latvijas PSR Konstitūcijā, kura ir darbojusies, nedz Prezidija pilnvaru jautājumā, par ko cienījamais kolēģis Gorbunovs ir ļoti labi informēts. Tādēļ es šeit varu izteikt tikai savu izbrīnu. Tātad es kategoriski pastāvu uz to, ka 5.punkts nekādā gadījumā nedrīkst tikt mainīts. Es pat uzskatu, ka to nav nepieciešams papildināt ar vārdiem “nepieciešamos pasākumus”. Es atvainojos, Grūbes kungs teica citu vārdu, nevis “nepieciešamos”.

Par 6.punktu. Tam, protams, mēs varam piekrist, kaut gan arī 102.panta 14.punkts ir tieši tāds, kāds tas ir lasāms šeit un kādu to ierosina Endziņa kungs un Likumdošanas jautājumu komisija. Es kategoriski protestēju pret šādu Augstākās padomes pēc būtības paralizēšanu starpsesiju periodā, un Gorbunova kunga atsaukšanās uz Juridisko pārvaldi, es domāju, ir galīgi nepamatota, jo to motīvu, ko Gorbunova kungs minēja, var minēt tikai tad, kad ir Augstākās padomes sesija. Tad loģiski Prezidijs nevar pārņemt no plenārsēdes to, kas ir tikai plenārsēdes kompetencē, bet šeit ir par to laiku, kad nav sesijas. Tātad mēs nedrīkstam atstāt valsti bez nekāda vadoša orgāna. Tā kā mums nav prezidentāla republika, tātad mums ir parlamentāra republika, un parlamentā šis pastāvīgi strādājošais orgāns ir Prezidijs. Es aicinātu tomēr padomāt par to, uz ko mūs šeit viens otrs deputāts vedina. Acīmredzot izteikumi presē, kuri līdz šim ir bijuši dažos rakstos, laikam nav bez pamata. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endele! Tas nekas, jūs esat ziņotājs, tātad būsit pēdējais. Lūdzu.

 

J.Endele: Es aicinātu kolēģus, kaut arī šis 5.punkts ir diezgan neveiksmīgi formulēts, tomēr balsot par šo tekstu, jo principā mēs nevaram šodien mainīt tekstu, izņemot tikai svītrojumus. Tādā gadījumā ir atkal jābalso par šā 5.punkta atlikšanu, ja gribam mainīt tā tekstu, kā to piedāvā godājamais premjers.

Premjeram es nevaru piekrist arī tādā sakarā, ka traģiskie notikumi, kas nesen bija, tomēr parādīja, ka tā vadība sākās no šejienes, nevis no Aizsardzības padomes. Tikai pēc tam tā sāka darboties. Arī šobrīd ir diezgan daudz dažādu militāru formējumu, teiksim, gan sankcionētu, gan nesankcionētu, un nav skaidrs, kā tad tie darbosies šādās situācijās.

Un trešais. Mēs nevaram balstīties uz nepieņemtiem likumiem, teiksim, attiecībā uz izņēmuma stāvokli. Tāds likumprojekts pašlaik ir iesniegts, bet nav izskatīts; kā tur tiks nobalsots un pieņemts – tā ir cita lieta. Un katrā ziņā nevar, cienījamais Endziņa kungs, to atbalstīt. Es ceru, ka jūs neatbalstāt, teiksim, Godmaņa kunga pieeju, tā teikt, Kindzuļa teoriju: “Atnāca! Ieraudzīja! Uzvarēja!” Jo tas ir trešais lasījums, un nevar pieņemt, teiksim, tādus labojumus, kā viņš šeit šobrīd piedāvā.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

 

J.Kinna: Es tiešām domāju, cienījamie kolēģi, ka mums ir ārkārtīgi īsa atmiņa. Un ārkārtīgi īsa atmiņa ir arī dažiem ministriem, kuri agrāk sēdēja šinī mājā, bet tagad sēž citā mājā. Pirms nepilna gada, kā Dineviča kungs lieliski atceras, tieši Augstākās padomes Prezidijs bija tas, tā institūcija, kura spēja sapulcēties un pēc tam pietiekami operatīvi kopā ar valdību pieņemt pareizos politiskos lēmumus, lai mūsu nostādne šajās puča dienās būtu viennozīmīga, ko šinī situācijā absolūti nevar teikt par valdību. Tāpēc aicinu 5.punktu šajā variantā atstāt.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons. Dineviča kungs.

 

J.Dinevičs: Es gribētu savam kolēģim Kinnam atgādināt, ka nevajadzētu jaukt 5. ar 6.punktu. Es tikko runāju par 6.punktu, par stihiskām nelaimēm.

 

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu! Endziņa kungs, jūs runāsit pēdējais!

 

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, man liekas, mēs esam mazliet pārāk uztraukušies un varētu ierosināt kompromisu, kā te mums Godmaņa kungs iesaka. 6.punktu mēs varētu klusi un mierīgi izsvītrot. Galu galā Dineviča kungs ir sācis strādāt, lai tad viņš strādā.

Attiecībā uz 5.punktu mans ierosinājums būtu atstāt to tieši tādu, kāds tas ir, jo nepieciešamie militārās aizsardzības pasākumi, tas ir, arī Aizsardzības padomes sasaukšana… Aizsardzības padome nekādā ziņā nav atstāta “aiz iekavām”, tā jau šeit ir. Tātad mans priekšlikums ir 5.punktu atstāt negrozītu, bet 6. mīļā miera dēļ izsvītrosim.

 

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, lūdzu!

 

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Arī es atbalstītu tādu viedokli, ka 5.punkts ir jāatstāj tāds, kāds tas ir, bet 6.punktu varētu svītrot. Tas būtību nemaina, jo šeit ir jāvienojas konceptuāli. Šeit man rokā ir likumprojekts par valsts aizsardzību un likumprojekts par izņēmuma stāvokli. Šie projekti parlamentā nav diskutēti. No šiem projektiem izriet, ka šo izņēmuma vai kara stāvokli var izsludināt Augstākā padome. Taču ir arī atruna, kas ierakstīta tādā veidā, ka neatliekamos gadījumos Valsts aizsardzības padome izsludina un paziņo par to Augstākajai padomei, ja ir sesija, bet, ja nav sesijas, tad paziņo Prezidijam. Lūk, ja Augstākā padome vai Prezidijs 72 stundu laikā akceptē, tad viss ir labi. Taču šeit, es atvainojos, tas ir ļoti nopietns jautājums. Laikam jau tagad rīkoties tā ekspromtā, kā to grib izdarīt cienījamais Godmaņa kungs, nebūtu pareizi. Tā ir konceptuāla pieeja, un acīmredzot mums par to šodien ir jāvienojas. 6.punkts nosaka nepieciešamos pasākumus stihisko nelaimju un dabas katastrofu gadījumos. Ja pastāv operatīvā grupa, tad šeit acīmredzot šo Prezidija funkciju varētu svītrot. Es domāju, ka šeit iebildumu nevarētu būt. Es gribētu piekrist arī precizējumam, ko iepriekš jau teica, ka 5.punktā nevis “nosaka”, bet “var noteikt” nepieciešamos pasākumus. Tad tas būtu precīzāk. Šajā gadījumā tiek svītrots vārds “veic”. Tas būtu viss.

 

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

 

I.Godmanis: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka faktiski mūsu pozīcijas ir tuvas. Muciņa kunga izteikumi ir populāri attiecībā uz manu personu. Mums jau ir zināmas problēmas attiecībā uz prokuratūru, jo esam sākuši risināt jautājumus arī par citiem aspektiem. Taču tā ir cita lieta.

Man ir kāds priekšlikums. Cienījamie deputāti, un tomēr es piekrītu 5.punktam. Man ir priekšlikums: nepieciešamos militāros aizsardzības pasākumus nevis “pakarināt” gaisā, bet rakstīt tā: “…nepieciešamos aizsardzības pasākumus, nekavējoties sasaucot Valsts aizsardzības padomi,” tad būs tā, kā nupat Endziņa kungs teica, un pēc tam nāksies šeit šo likumu mainīt, ja pieņems likumu par aizsardzību. Tātad – sasauc Valsts aizsardzības padomi un ārkārtējo sesiju. Bez šīs padomes cienījamais Prezidijs kompetentu lēmumu nepieņems. Un nekas slikts nebūs, ja Prezidijam paliek visa attiecīgā virsvadība. Bet pēc vārdiem “militārās aizsardzības pasākumus” ieraksta: “nekavējoties sasaucot Valsts aizsardzības padomi un ārkārtējo sesiju”. Tādā gadījumā mēs varam šo jautājumu sasaistīt ar izpildvaru. Pretējā gadījumā Prezidijs, manuprāt, pieņems lēmumus izpildvaras līmenī. Es ļoti cienu Prezidija locekļus, bet no viņiem speciālists aizsardzībā labākajā gadījumā ir viens vai divi cilvēki.

 

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, pirms jūs sakāt savu atbildes runu, man arī ir jautājums: kā mums Prezidijā turpmāk paliek ar to, pret ko jūs pats vienmēr iebildāt? Vai Prezidijs var uzdot valdībai un ministrijām kaut ko konkrēti izpildīt vai nevar?

 

A.Endziņš: Šādā gadījumā, ja būs šāds ieraksts, Augstākās padomes Prezidijs varēs uzdot risināt šos jautājumus, arī tos, kas saistīti ar militāro aizsardzību. Prezidijs varēs uzdot arī aizsardzības ministram un Aizsardzības padomei. Tāds likums būs arī par izņēmuma stāvokli un valsts aizsardzību.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Muciņa kungs!

 

L.Muciņš: Turpinot šo patīkamo diskusiju, man būtu iebildums pret vārdiem “var noteikt”, tātad pret vārdu “var”. No vienas puses, tas liekas it kā loģisks, un Endziņa kungs šeit to pieņēma, bet es tomēr aicinātu šādu vārdu “var” nepieņemt. Ir skaidrs, ka tad, ja ir vārds “nepieciešamos”, tad Prezidijs pieņem tikai to, kas ir nepieciešams. Ja saka, ka “var pieņemt”, tad zūd Prezidija atbildība, ka viņam tomēr ir jānosaka. Ne tikai, ka tas “var noteikt”, bet tam ir arī pienākums noteikt. Tādēļ es aicinātu šo briljanto slīpējumu no Latvijas PSR Konstitūcijas tomēr nejaukt ar vārdu “var”. Es domāju, ka toreiz un arī tagad izskatās pietiekami normāli, jo tas korespondē ar Prezidija pienākumu to darīt, nevis tikai ar iespēju to darīt.

Otra lieta, par Godmaņa kunga ierosinājumu – pirms sesijas pielikt Aizsardzības padomi. Pirmām kārtām, Aizsardzības padome nav reglamentēta ar likumu, tas ir tikai nākotnes jautājums. Pats sastāvs mums ir izveidots, tāds lēmums mums eksistē, bet es šo Aizsardzības padomi redzu tādu, ka tā zināmā kritiskā momentā sanāk automātiski. Mēs nevaram atļauties kaut ko gaidīt. Es domāju, ka Aizsardzības padome var sanākt ātrāk, nekā to dara Prezidijs, vai arī paralēli tam.

Otrs jautājums – vai dara to kopā ar Prezidiju. Es nekādā ziņā nedomāju, ka mums vajadzētu vienam kolektīvam orgānam, Aizsardzības padomei, gaidīt uz otra kolektīva orgāna, Prezidija, lēmumu. Šeit vai nu tā sanāk automātiski, vai Aizsardzības padomes priekšsēdētājs, tātad valsts galva, sasauc pats šo Aizsardzības padomi. Te, labi gribēdams, Godmaņa kungs, man liekas, mūs orientē nepareizā virzienā, jo tai ir vai nu jāsanāk automātiski, vai viens cilvēks to sasauc. Es tā to redzu. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs! Pēc tam Dinevičs.

 

G.Grūbe: Es tomēr lūgtu 6.punktā balsot par manu priekšlikumu – vārda “nepieciešamos” vietā rakstīt “papildu” – un balsot par šā punkta atstāšanu.

 

Priekšsēdētājs: Dineviča kungs, lūdzu!

 

J.Dinevičs: Man ir Endziņa kungam jautājums. No jūsu pēdējās atbildes, Endziņa kungs, uz jautājumu, vai neveidojas tāda situācija, ka tādā gadījumā, kā jūs tikko skaidrojāt Gorbunova kungam… ka principā tādā gadījumā plenārsēdes funkcijas pāriet Prezidija kompetencē un regulē attiecības ar valdību…

 

A.Endziņš: Es atvainojos, Dineviča kungs, tas ir ārkārtējās situācijas gadījumā sesijas starplaikā. Tikai ārkārtējos apstākļos. Dineviča kungs, ja jums nav īsa atmiņa, tad es arī kā Prezidija loceklis varu pateikt to, ka pagājušajā gadā gan janvāra notikumi, gan arī augusta notikumi parādīja tieši pretējo, kas tad galu galā uzņemas iniciatīvu un kas galu galā organizē, kamēr valdība sāk kustēties.

 

J.Dinevičs: Man nav nekādu pretenziju, lai būtu tieši tā. Tikai es gribu noskaidrot, vai tad Prezidijs tādā gadījumā bez plenārsēdes var noteikt šīs funkcijas vai tam tomēr ir… Ja plenārsēde ir. Šeit nekur neparādās tas, ka tikai tanī brīdī, kad plenārsēdes nav.

 

A.Endziņš: Šeit tas parādās ļoti uzskatāmi, ka Prezidijs veic pirmos nepieciešamos pasākumus un nekavējoties sasauc ārkārtas sesiju. No mūsu prakses ir redzams, ka Prezidiju mēs varam sasaukt ļoti ātrā laikā, taču es stingri šaubos, vai Godmaņa kungs varēs ātrāk sasaukt Ministru padomi un Aizsardzības padomi, un arī sesija jāsasauc tā vai citādi, jo šie jautājumi neapšaubāmi jāizlemj tieši sesijai, tāpēc ka te ir runa par ļoti nopietniem pasākumiem – par izņēmuma stāvokli, par cilvēku tiesībām un likumu darbības ierobežošanu. Skaidrs, ka to var lemt tikai sesija, vai dot šādas pilnvaras vai nedot.

 

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, iedodiet savu formulējumu uz balsošanu.

 

I.Godmanis: Es saprotu, cienījamie deputāti, ka ir jābūt skaidrībai, ja ir runa par sesijas starplaiku. Kamēr norit sesija, Prezidijam šādu pilnvaru nav. Tikai tad, kad sesija nenotiek. Sesija sākas un sesija beidzas. Kamēr ir sesija, Prezidijam nav šādu pilnvaru komandēt valdību. Tā es viennozīmīgi saprotu šo 5.punktu.

Otrs, attiecībā uz Valsts aizsardzības padomi. Es varētu piekrist tam, ko teica Muciņa kungs, ka arī valsts galvai būtu iespēja to sasaukt. Taču var būt tāda situācija, kad viņš nav spējīgs to izdarīt daudzu iemeslu dēļ. Tad, tā kā tur nav kāda vietnieka, tad to izdara Prezidijs. Tāpēc man bija priekšlikums tomēr šo Valsts aizsardzības padomi šeit ārā neizmest, jo tajā ir visas nepieciešamās amatpersonas, kurām ir militāras tiesības komandēt. Pretējā gadījumā Prezidijs patiešām nevar komandēt ne zemessardzi, ne armiju – neko. Tāpēc ir tā problēma, kāpēc es uzskatu, ka Prezidijs veic visu to, kas šeit ir rakstīts. Labi, valdība atiet nost, bet Valsts aizsardzības padome šeit paliek. Man tomēr ir lūgums šeit militārās aizsardzības pasākumos iestarpināt vārdus – “nekavējoties sasaucot Valsts aizsardzības padomi un ārkārtējo sesiju”. Tāds ir mans priekšlikums balsojumam. Paldies par uzmanību.

 

Priekšsēdētājs: Man ir tikai tāda piezīme kolēģiem. Es nezinu, ar kuru konstitūciju jūs pašreiz operējat? Ar PSRS? Jo mums nav valsts galvas, mums ir valsts augstākā amatpersona.

Par balsošanu. Endziņa kungs, jūs gribat vēl kaut ko teikt vai arī sāksim balsot?

 

A.Endziņš: Es nezinu, trešajā lasījumā, it sevišķi vēl pēc dzirdes, kaut ko balsot… Tas būs kaut kas jauns.

 

Priekšsēdētājs: Mums nemitīgi ir kaut kas jauns. Kolēģi, mēs sestajā un septītajā to darījām. Man ir svēta deputātu griba. Jūsu pienākums ir izšķirties un izšķirt visu, bet man – tikai noformulēt, ko šeit ierosina deputāti. Un jūs ar balsojumu varat visu izšķirt.

 

A.Endziņš: Trešajā lasījumā var kaut ko svītrot un veikt redakcionāla rakstura labojumus. Balsot var tikai par rakstveida priekšlikumiem.

 

Priekšsēdētājs: 5.punkts. Šeit ir šāds ierosinājums: “Augstākās padomes sesijas starplaikā…” – vārda “nosaka” vietā ir ierosināts rakstīt “var noteikt” – “...nepieciešamos pagaidu pasākumus valsts un sabiedriskās drošības garantēšanai un nepieciešamās militārās aizsardzības pasākumus, kā arī nekavējoties sasauc…”, un Godmaņa kungs ierosina: “…sasauc šajos jautājumos Aizsardzības padomi un Augstākās padomes ārkārtējo sesiju.” Lai izlemtu, vai tas ir pareizi vai nepareizi, es vispirms likšu uz balsošanu to, vai jūs piekrītat, ka par šo jautājumu tiks balsots.

Lūdzu, Bērza kungs!

 

A.Bērzs: Es ļoti lūdzu šo jautājumu izskatīt tādā procedūras kārtībā, kāda mums ir noteikta trešajam lasījumam.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūbes kungs!

 

G.Grūbe: Es lūdzu, lai viens balsojums būtu par tādu tekstu, kāds tas ir pašreiz nodrukāts.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrēties. Tas tiešām būtu loģiski, ka nebūtu balsojuma, jo tas jau ir nobalsots.

Reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. Paldies. Ir 99 deputāti. Tagad es jūs uzaicinu balsot par to, vai jūs uzskatāt par iespējamu izdarīt 5.punktā izmaiņas un likt šīs izmaiņas uz balsošanu. Tas ir: vārda “nosaka” vietā rakstīt “var noteikt” un papildināt punktu ar Aizsardzības padomi. Vai jūs uzskatāt tādu balsojumu par iespējamu, ņemot vērā, ka tas ir trešais lasījums. Ja jūs balsojat un vairākums ir “par”, tad vēl papildus varēs izteikt kādus argumentus, un mēs balsosim. Ja jūs esat pret, tad mēs atstājam. Viens “par” un viens “pret” papildus. Lūdzu rezultātu. Es atvainojos, Kehris ir “pret”, tātad divi “pret”. Tikai 18 ir “par”, 40 – pret, 24 – atturas. Līdz ar to vairākums uzskata, ka šeit trešajā lasījumā tādus labojumus nav iespējams veikt. Līdz ar to šis jautājums ir izlemts, un 5.punkts paliek tādā veidā, kādā tas šeit ir formulēts.

Taču par 6.punkta svītrojumu izteicās daži kolēģi. Es atceros Freimaņa kungu, kurš arī ieteica svītrojumu. Par svītrojumiem mēs balsosim atsevišķi. Tas pēc procedūras ir pieļaujams jebkurā gadījumā. Vispirms balsosim priekšlikumu par 6.punkta svītrošanu. Lūdzu rezultātu. 56 – par, 17 – pret, 14 – atturas. Ir svītrots.

Tagad balsosim par Grūbes kunga ierosinājumu. Jūs noņemat? Paldies. Grūbes kungs bija ierosinājis papildus, bet viņš to noņem, tāpēc 6.punkts paliek tādā veidā, kādā tas šeit ir formulēts.

Tagad par 11.punktu.

 

A.Endziņš: Par 11.punktu bija deputāta Kiršteina priekšlikums un acīmredzot deputātiem tad ir jāizšķiras balsojot.

 

Priekšsēdētājs: Kāda jums ir nesaprašana, Dineviča kungs? Es atvainojos, es pateicu, ka 6.punkts paliek tādā veidā… Tas ir nepareizi, tas tiek svītrots. Svītrots!

Lūdzu, Bērza kungs! Par 11.punktu.

 

A.Bērzs: Laikam ir viens likums, kuru ir pieņēmusi mūsu Augstākā padome un kuru tā nav spējusi pildīt. Tas ir pagājušā gada 21.augusta konstitucionālais likums par Satversmes atjaunošanu. Es saprotu tā, ka vienīgi Satversme var regulēt varas attiecības starp prezidentu, likumdevēju un valdību, starp prezidentu un valdību. Un cita reglamenta, kas to varētu darīt, nav. Šajā laikā Augstākā padome nav atjaunojusi neviena cita Satversmes punkta darbību, izņemot tos, kurus atjaunoja ar 4.maija Deklarāciju. Frakcija “Satversme” nav ne pirkstu pakustinājusi, lai atjaunotu Satversmes praktisko darbību. Un tāpēc šādos apstākļos, izraujot no Satversmes konteksta vienu prezidenta institūciju un sākot par to runāt, es šādā solī saskatu tikai mēģinājumu taisīt skaļu politisku kliedzienu, lai sev pievērstu uzmanību. Aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūtupa kungs! Pēc tam – Birkava kungs.

 

A.Grūtups: Es varbūt kaut ko esmu palaidis garām, bet attiecībā uz 6.panta 7.punktu man ir redakcionālas dabas labojums. Par 6.panta 7.apakšpunktu.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

 

A.Grūtups: Tur Prezidijam ir dotas tiesības iztulkot likumus un lēmumus. Es tomēr ierosinātu papildināt šo tekstu tādējādi, ka Prezidijs to var darīt, bet tas ir jāsaskaņo ar atbildīgo komisiju, kura ir atbildīga par doto likumu. Jo citādi izveidojas paradoksāla situācija. Teiksim, 16.aprīlī Prezidijs izskaidro vienu denacionalizācijas likuma pantu, kas ir absolūti pretrunā ar likumu, bet atbildīgajai komisijai vai darba grupas vadītājam vispār par to nekas nav zināms. Es domāju un piekrītu, ka ir jābūt operatīvam veidam, kā iztulkot likumus, bet tas ir jādara kaut kādā normālā veidā. Es ierosinātu to darīt, saskaņojot šo jautājumu ar atbildīgo komisiju. Es varu minēt konkrētu piemēru, kā tas ir noticis, iztulkojot likumu. Faktiski mēs esam nonākuši pretrunā ar likumu. Man gribētos dzirdēt Endziņa kunga viedokli.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

 

A.Endziņš: Tādā gadījumā jūs vispār ierobežojat Prezidiju, šīs funkcijas kā tādas saskaņojot. Prezidijā ietilpst visu pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji. Taču attiecībā uz vienu konkrētu tulkojumu, par kuru jūs runājat, atļaujiet, Grūtupa kungs, apšaubīt, ka jūs neesat un nebijāt par to lietas kursā…

 

A.Grūtups: Jā, es par to arī runāju, ka man neviens pat nedarīja zināmu, ka tāds jautājums ir. Mēs te mēnešiem strīdējāmies par aizliegumiem un termiņiem, par denacionalizācijas likumu, bet tad, kad plenārsēdē neko nevarēja panākt, tad Prezidijs deva savu izskaidrojumu, kas ir pilnīgi pretrunā…

 

A.Endziņš: Tas ir pavisam kas cits.

 

A.Grūtups: Nu kā tad pavisam kaut kas cits? Runa ir par to, lai tad, kad Prezidijs pieņem lēmumu, būtu arī zināma saskaņošanas procedūra, lai nebūtu tā, ka tas tiek aizmuguriski darīts.

 

Priekšsēdētājs: Birkava kungs, arī jūs par šo pantu?

 

A.Endziņš: Jebkādā gadījumā jūs varējāt ierosināt šo jautājumu Augstākās padomes sesijā, lai tā šādu tulkojumu anulē.

 

A.Grūtups: Tad varbūt to te ierakstīsim, lai turpmāk tas tā nebūtu. Tā mēs varam visu laiku stīvēties.

 

A.Endziņš: Taču lēmējs ir Prezidijs. Kā tas būs, konkrēti mehāniski saskaņojot apstākļus? Vai tas ir tādā pašā veidā, kā kādreiz ar partijas biroju vajadzēja saskaņot jautājumus…

 

A.Grūtups: Bet tad jūs ierosināt vispār…

 

Priekšsēdētājs: Apstājieties, kolēģi! Jūsu strīdu tūlīt izšķirs plenārsēde. Lūdzu, balsosim, vai mēs izskatām Grūtupa kunga ierosinājumu. Un tad, ja izskatām, tad turpināsim diskutēt. Tagad balsosim jautājumu par to, vai izskatām, ņemot vērā, ka tas ir trešais lasījums. Lūdzu rezultātu. 39 – par, 19 – pret, 19 – atturas. Izskatām!

Lūdzu, Grūtupa kungs, ja jums ir vēl kādi argumenti, jūs varat tos izteikt. Ja ne, tad citi kolēģi izteiks savus argumentus, un balsosim pēc būtības par jūsu priekšlikumu.

 

A.Grūtups: Es varu dot tikai īsu komentāru. Es jau runāju par to, ka, pieņemot Prezidija izskaidrojumu kādam likuma vai lēmuma pantam, pieņemot tādu svarīgu Prezidija lēmumu, tomēr vai nu atbildīgajai komisijai, vai darba grupas vadītājiem tas ir jādara zināms un jāpieprasa viņu slēdziens par to. Tāda ir mana priekšlikuma būtība. Un līdz ar to es ierosinu šo tekstu, ka Prezidijs iztulko likumus, lēmumus un citus Augstākās padomes aktus, saskaņojot šo jautājumu ar atbildīgo komisiju.

 

Priekšsēdētājs: Deputāts Birkavs.

 

V.Birkavs: Es gan gribēju runāt par 11.punktu, bet šajā sakarā arī par Grūtupa kunga ierosinājumu. Par balsošanas motīviem. Es lūdzu kolēģus balsot pret šādu priekšlikumu, jo katras pastāvīgās komisijas priekšsēdētājs ir Prezidija sastāvā, un, akceptējot šādu normu, mēs apliecinām to, ka labā roka nezina, ko kreisā dara. Tas ir iekšējās kārtības, nevis likuma jautājums.

 

Priekšsēdētājs: Deputāts Vaivads.

 

J.Vaivads: Es tomēr aicinu balsot par Grūtupa kunga priekšlikumu un varu pamatot to ar vairākiem piemēriem no Prezidija darba prakses, kad, manuprāt, tieši tas, ka šāda saskaņošanas procedūra nav bijusi, ir par cēloni tam, ka Prezidija skaidrojums faktiski, ja tas nav pretrunā, tad tas gandrīz vai iegūst atsevišķa likuma panta momentu. Es gribu atcerēties, piemēram, tādus jautājumus kā par privatizāciju, kur skaidrojums bija piecas reizes garāks nekā pats likums. Tas vēl nekas, bet katrā ziņā tas par kaut ko liecina un arī rada paviršību pašu likumu radīšanā.

Pēdējais precedents ir attiecībā uz migrācijas likumu, kur, manuprāt, arī dotais skaidrojums faktiski ir pret būtību, kādā veidā ir domāts pašā likumā. Tā ka es noteikti šo Prezidija skaidrojuma procedūru tomēr apgrūtinātu, un tomēr spiestu uz divām lietām: pirmkārt, lai skaidrojums juridiski atbilstu likuma saturam un, otrkārt, lai tas arī spiestu pilnveidot pašu likumu tā tapšanas gaitā. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!

 

J.Dinevičs: Es nezinu, vai šis priekšlikums, ko izteica Grūtupa kungs, ir pats labākais. Droši vien ir iespējams kaut kāds mehānisms, bet arī es balsošu par to. Un tikai tāpēc, lai tomēr šajos skaidrojumos ieviestu kaut kādu kārtību. Man ir darīšana ar šiem armijas īpašumiem, un tiesā pašreiz notiek visfantastiskākās lietas. Visfantastiskākās! Es zaudēju! Ne es, bet komisija, valdība zaudē prāvas, izejot no Augstākās padomes Prezidija skaidrojumiem. Un arī no konkrētu amatpersonu skaidrojumiem. Tā ka šiem skaidrojumiem ir jābūt attiecīgi kaut kādā veidā tādiem…vai arī tādā gadījumā ir jāievieš otrs process – šie Prezidija skaidrojumi ir jāapspriež arī šeit, plenārsēdē.

 

A.Grūtups: Tikai vienu īsu repliku attiecībā uz Birkava kunga teikto. Tas, ka komisijas priekšsēdētājs sēž… Šis komisijas priekšsēdētājs nevar zināt visu komisijas apakšgrupu un darba grupu darbu. Tāpēc es tomēr palieku pie šā sava priekšlikuma, kaut arī tā ir formāla pazīme. Viens cilvēks nevar pārzināt visu konkrēto likumprojektu jēgu, būtību un darbu.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs, un tad balsosim!

 

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Iedomāsimies tagad šādu situāciju: Augstākās padomes Prezidijs sagatavo kādu jautājumu, kas praksē ir neskaidrs, kā pareizi būtu jāpiemēro skaidrojumi. Un tagad tas ir jāsaskaņo, teiksim, ar cienījamo Grūtupa kungu, kurš ir viens no pamatautoriem šiem denacionalizācijas likumiem. Grūtupa kunga pozīcija ir skaidra. Viņš pasaka – nē! Kā Prezidijs pieņem lēmumu? Pieņem lēmumus balsojot. Ko tad dos šī saskaņošana? Ja šinī gadījumā Prezidijs ir nepareizi devis šo skaidrojumu, tad Grūtupa kungs, tāpat kā Vaivada kungs, var risināt šo jautājumu Augstākajā padomē. Viņi sesijā var ierosināt jautājumu par šāda skaidrojuma nekorektumu un tā atcelšanu. Jo principā ir arī autentiskā likumu tulkošana, ka pats likumdevējs – Augstākā padome – sesijā dod izskaidrojumu – kādā veidā galu galā šī norma konkrēti ir jāizprot un kā tā būtu jāpiemēro. Lūk, tāda varētu būt šī tehnoloģija. Bet tas, ka, teiksim, šeit to ieliks iekšā, tas absolūti neko nedos.

 

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs!

 

I.Godmanis (nerunā mikrofonā).

 

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, mums runā pie mikrofoniem! Lūdzu, Vaivada kungs!

 

J.Vaivads: Es pilnīgi noraidu tādu vēršanos, ka ir jāsaskaņo ar kaut kādiem kungiem. Tieši otrādi! Ja nav šīs saskaņošanas ar komisiju, tad faktiski tiek saskaņots tikai ar Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāja kungu. Tad ir, lūk, šī situācija. Un es domāju, ka tādā veidā interpretēt neviens neizvirza šādu jautājumu. Runa ir par to, ka vajag saskaņot ar komisiju, nevis ar kaut kādiem konkrētiem kungiem. Ar atbildīgo komisiju vai ar Likumdošanas jautājumu komisiju, kas pārsvarā gadījumu ir atbildīga par likumdošanu, tātad ar atbildīgo komisiju.

 

A.Endziņš: Labi, Vaivada kungs! Komisija pateiks – nē, bet Prezidijs būs izlēmis tā. Kur un kas tad galu galā to izšķirs? Acīmredzot tikai plenārsēde. Es atkārtoju vēlreiz – šinī gadījumā, ja Prezidijs pieņem šādu skaidrojumu un jūs, teiksim, komisija, neesat apmierināti, tad jūs varat risināt šo jautājumu plenārsēdē. Plenārsēde var anulēt un dot tādu skaidrojumu, kādu tā uzskata, tātad pats likumdevējs.

 

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vienu sekundīti! Nevajag tā “uzskrūvēties”! Kā es saprotu, jūsu strīds ir par pašu terminu – ko nozīmē “saskaņot”. Tās ir veto tiesības vai nav veto tiesības? Jo, ja jūs atsaucaties, kā te daži deputāti dara, uz bijušajām konstitūcijām vai bijušo praksi, tad vārds “saskaņot” nozīmē ņemt vērā viedokli. Taču tas nav pēdējais lēmums. Galīgā lēmuma tiesības vēl paliek. Vārds “saskaņot” nenozīmē veto tiesības. Un jūs, manuprāt, par to strīdaties. Varbūt jūs precizējiet un nestrīdieties!

 

J.Vaivads: Jā, es piekristu tādam skaidrojumam. Pilnīgi pareizi! Taču katrā ziņā lai šādā saskaņošanas procedūrā tiktu izteikts pašas atbildīgās komisijas viedoklis. Taču, ja šis viedoklis Prezidija lēmumā netiek ņemts vērā, tad komisija jau ierosina izskatīt jautājumu plenārsēdē.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim! Vai ir skaidrība, kolēģi? Mēs balsojam, lai…

 

A.Endziņš: Tas būtībā ir reglamenta jautājums.

 

Priekšsēdētājs: Man ir pilnīgi skaidra procedūra. Plenārsēde ir nobalsojusi, ka izskatām šo jautājumu. Tas bija balsojums. Mēs to izskatījām, un kolēģi izteica visus savus argumentus par un pret. Tagad plenārsēdei ir jāizlemj par papildinājumu: “iztulko likumus, lēmumus un citus Augstākās padomes aktus, saskaņojot ar Augstākās padomes komisiju”. Es esmu nepareizi formulējis – “ar atbildīgo komisiju”, es atvainojos. Iebildumu nav? Balsosim. Puse no balsojušo skaita. Viena balss “pret”. Lūdzu rezultātu. 40, 17, 23. 7 un 3 ir 10. 40. Kolēģi, man klājas arvien grūtāk šajā amatā.

Lūdzu, Birkava kungs!

 

V.Birkavs: Saskaņā ar reglamentu šoreiz nav balsu vairākuma, tādējādi nav pieņemts. Vienāds balsu skaits nozīmē, ka nav pieņemts.

 

Priekšsēdētājs: Būtu vajadzīga plus viena balss. Un šīs plus vienas balss nav. Es ceru, ka kolēģi piekrīt secinājumam, ka šis papildinājums nav pieņemts. Jā, tā es arī apliecinu. Lūdzu, tālāk!

 

V.Birkavs: Par 11.punktu. Kiršteina kungs otrajā lasījumā ierosināja to papildināt ar pasākumiem, kas nepieciešami valsts prezidenta institūcijas darbības atjaunošanai. Viņa argumentācija bija rūpes par prezidenta pili un citiem materiāli tehniskās dabas jautājumiem. Taču, kā to pierādīja Bērza kunga uzstāšanās, viņam nav izdevies precīzi formulēt šo punktu, un tas var izraisīt ļoti īpatnējas asociācijas. Šī redakcija ir neveiksmīga, un es rosinu balsot pret šādu redakciju.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Kas, lūdzu, pieprasa reģistrāciju? Deputāts Gavrilovs un vēl daži kolēģi pieprasa reģistrāciju. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! 97. Lūdzu, paņemiet 25.dokumentu! Balsosim par deputāta Kiršteina priekšlikumu – papildināt 6.pantu ar 11.apakšpunktu šādā redakcijā: “organizē pasākumus, kas nepieciešami valsts prezidenta institūcijas darbības atjaunošanai”.

Deputāt Kirštein, lūdzu, par balsošanas motīviem!

 

A.Kiršteins: Jā, piekrītu, ka te var būt arī atsevišķs lēmuma projekts, bet šajā gadījumā Prezidijam ir tiesības kaut vai norīkot komisiju, kas nodarbojas, teiksim, ar pils atbrīvošanu vai ar kaut ko citu. Tāpēc es te ierakstīju tādā veidā, jo, kamēr mēs šo likumu izstrādāsim un sacerēsim, paies vēl kāds laiks. Es domāju, ka tas netraucētu, ja tas te būtu ierakstīts, jo vienkārši Prezidijs taču ir tiesīgs to darīt arī bez likuma.

 

A.Endziņš: Kiršteina kungs, te jau ir tā lieta, ko gan Dineviča kungs, gan Godmaņa kungs izvirzīja, ka Prezidijs var uzdot kaut ko tikai sesijas starplaikos un ārkārtējas nepieciešamības gadījumos, taču šeit Prezidijs nevar uzdot valdībai tagad kaut ko tamlīdzīgu darīt, piemēram, veidot komisiju. Es domāju, ka šeit tik tiešām perspektīvā vajadzētu padomāt par atsevišķu lēmumu, saskaņā ar kuru valdības un padomes pārstāvji… Varbūt kaut ko tamlīdzīgu, kā mums risināt citos gadījumos šādus jautājumus.

 

Priekšsēdētājs: Visi argumenti ir izskanējuši, tāpēc balsosim par šo Kiršteina kunga papildinājumu 11.apakšpunkta veidā. Lūdzu rezultātu. Viens papildus “pret”. 20 – par, 28 – pret, 30 – atturas. Šis papildinājums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš: 7.pantā nekādu izmaiņu nav.

 

Priekšsēdētājs: Paldies.

 

A.Endziņš: Par 8.panta 5.punktu otrajā lasījumā tika izteikts priekšlikums, lai pēc Valsts arhīva ģenerāldirektora amata neliktu punktu, jo likumā var būt paredzēts arī tas, ka izvirza kandidatūras citiem amatiem. Un tāpēc šeit ir papildināts: “un citos likumā noteiktajos gadījumos”. Pārējais viss ir kā tekstā.

 

Priekšsēdētājs: Nav citu priekšlikumu? Akceptēts.

 

A.Endziņš: 9.pantā izmaiņu nav.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blumberga kungs!

 

O.Blumbergs: Es domāju, ka 9.pantā redakcija nav izsmeļoša, un man ir sagatavots priekšlikums, ja to drīkstu vēl iesniegt: “Ja Augstākās padomes priekšsēdētājs ir pagaidu prombūtnē, viņš savus amata pienākumus ar pilnvaru nodod vienam no saviem vietniekiem. Ja šāda pilnvarojuma nav, šos pienākumus veic tas no vietniekiem, kurš pirmais iecelts šajā amatā un ir klāt Augstākajā padomē.”

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs izšķirsim to ar balsojumu. Vai mēs pieņemam izskatīšanai šo Blumberga kunga iesniegto redakciju? Vai ir vajadzīgs vēlreiz nolasīt? Nav vajadzīgs vēlreiz nolasīt. Lūdzu, izšķiriet ar balsojumu, vai jūs pieņemat izskatīšanai šo labojumu jeb papildinājumu. Lūdzu rezultātu. Par – 32. Nav vairākuma, līdz ar to tas netiek pieņemts izskatīšanai. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš: 10.pantā izmaiņu nav.

 

Priekšsēdētājs: Vai arī deputātiem nav priekšlikumu? Tātad akceptēts.

 

A.Endziņš: 11.pantā pēc otrā lasījuma ir izsvītrots pēdējais teikums, kur bija runa par likuma spēkā esamību, jo tas mums ir noteikts jau 21.augusta konstitucionālajā likumā, tāpēc šeit tas nebūtu vajadzīgs. Pie tāda secinājuma nonāca komisija, jo deputāti tam piekrita.

 

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu?

 

A.Endziņš: 12.pantā izmaiņu nav.

 

Priekšsēdētājs: Akceptēts.

 

A.Endziņš: 13.pantā izmaiņu nav.

 

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav? Akceptēts.

 

A.Endziņš: 14.pantā ir mainīta redakcija, un tagad ir tāds teksts: “Institūcijās, kurās darbojas Augstākās padomes deleģēti deputāti, viņi turpina darboties, kamēr Saeima viņu vietā ieceļ savus locekļus.” Te atkal šis vārds “loceklis” ir mums palicis, jo, atklāti sakot, Satversmes tekstā… Es atvainojos, Bela kungs, Satversmes tekstā nav “deputāti”, bet ir Saeimas “locekļi”. Šinī situācijā varbūt šodien mēs latviešu valodā tā nelietojam, taču te mēs konkrēti izmantojām Satversmes terminoloģiju.

 

Priekšsēdētājs: Iebildumu nav? Lūdzu sekretariātu zvanīt, jo pulksten 13 sāksies balsojumi. Tāpēc mēs nobalsosim tūlīt par šo trešo lasījumu un sāksim balsojumus par citiem izskatītajiem, bet balsošanai atliktajiem likumprojektiem.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultātu! Reģistrējušies 118 deputāti. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes darba organizāciju līdz Saeimas sanākšanai” akceptēšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 95 – par, 4 – pret, 5 – atturas. Akceptēts trešajā lasījumā. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Lūdzu, Birkava kungs!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

 

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem…” Piedodiet, mēs balsosim par nenobalsotajiem likumprojektiem. Tātad “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums. Lūdzu Niedras kungu tribīnē! Deputāti var uzstāties par balsošanas motīviem. Vai nav neviena, kas vēlas uzstāties par balsošanas motīviem? Nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 91, pret – 2, atturas – 6. Likums ir pieņemts.

Nākamais balsojums – lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas likumu “Par Iedzīvotāju reģistru””. Tas ir nesen izsniegtais 29.dokuments.

Lūdzu, Eglāja kungs!

 

V.Eglājs: Šo tekstu izdalīja tikai nupat, to sagatavoja un mēs apspriedām, bet 3.punktā, man liekas, šeit ir tīri gramatiska kļūda. Tur ir sacīts: “Ar Ministru padomes lēmumu Nr.216 apstiprināto nolikumā…” Tur vajadzēja būt “apstiprinātajā nolikumā”.

 

Priekšsēdētājs: Paldies, Eglāja kungs! Vai deputātiem ir kas sakāms par balsošanas motīviem attiecībā uz šo dokumentu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 90 – par, 1 – pret, 10 – atturas. Lēmuma projekts ir pieņemts. Te mazliet vajadzētu precizēt. Likuma projektam, par kuru mēs nobalsojām, nav lēmuma projekta par tā stāšanos spēkā, Endziņa kungs. Tas stāsies spēkā vispārējā kārtībā. Paldies.

Tātad, vadoties pēc darba kārtības, nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka saimniecību un individuālo darbu”” trešajā lasījumā.

Lūdzu, Špoģa kungs!

 

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Pagājušajā otrdienā mēs pieņēmām šo likuma projektu otrajā lasījumā un, tāpat kā laikā starp pirmo un otro lasījumu, arī pēc otrā lasījuma nekādi priekšlikumi un labojumi nav ienākuši, tāpēc izmaiņas nav izdarītas. Komisija lūdz nobalsot par šā likuma pieņemšanu.

 

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav neviena papildinājuma? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4.dokumentu. Lūdzu balsot! Rezultātu! 87 – par, 2 – pret, 4 – atturas. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par pilnvaru termiņa pagarināšanu Ministru padomei iedzīvotāju apgādes uzlabošanā ar pārtikas produktiem”.

Lūdzu, Silāra kungs!

 

I.Silārs: Piedodiet, es tomēr baidos, ka ir notikusi kļūda, jo par šo lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” spēkā stāšanās kārtību” tomēr bija jābalso.

 

Priekšsēdētājs: Paldies, Silāra kungs! Es tādā gadījumā pārpratu, jo es to attiecināju uz citu likumprojektu. Tātad, ja deputātiem nav iebildumu, pirms mēs sākam apspriest nākamo jautājumu, lūdzu ieskatīties lēmuma projektā pie labojumiem Kriminālkodeksā. Mēs to apspriedām…

Muciņa kungs, lūdzu!

 

L.Muciņš: Es pacentīšos atgādināt kolēģiem, ka 1.oktobra vietā, kā mēs ar komisijas darba grupas piekrišanu vienojāmies, tas stājas spēkā ar 1.septembri. Tādējādi tur tekstā 1.oktobra vietā ir jādomā 1.septembris. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Mēs vienojāmies, un nekādu iebildumu nebija, tādēļ mums atliek tikai nobalsot. Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 81 – par, 1 – pret, 4 – atturas. Lēmums ir pieņemts.

Tātad par pilnvaru pagarināšanu. Čepāņa kungs būs ziņotājs? Lūdzu!

 

A.Čepānis: Es lūdzu kolēģus vadīties pēc 21. un 28.dokumenta. 21.dokuments ir saņemts pagājušajā nedēļā, bet 28. – šodien pie reģistrācijas.

Tirdzniecības un pakalpojumu komisija izskatīja šo jautājumu kopā ar Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju un ierosina Augstākajai padomei pieņemt lēmumu “Par pilnvaru termiņa pagarināšanu Latvijas Republikas Ministru padomei iedzīvotāju apgādes uzlabošanā ar pārtikas produktiem”. 21.dokumentā, kā jūs redzat, ir četri punkti, bet sakarā ar to, ka Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija 20.augustā izskatīja atkārtoti šo jautājumu, mūsu komisija ierosina 21.dokumenta 2.punktu papildināt ar to, ko ierosina Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija. Te nekādu pretrunu nav. Gluži otrādi! Augstākā padome akceptē Ministru padomes praktiskos normatīvos aktus un rīcību šajā jautājumā.

Otrs. Mūsu iesniegtā 21.dokumenta 2.punktā termiņš ir noteikts 18.novembrī. Lauksaimnieki un mežsaimnieki ierosina to aizstāt ar 1.novembri. Šķiet, ka te būtisku iebildumu nevar būt, un mūsu komisijai arī tādu nav. Divu mēnešu laikā, tātad septembrī un oktobrī, ja šis darbs daudzmaz normāli turpināsies, tad to var izdarīt.

Es zinu, ka pagājušajā nedēļā – mūsu komisijā ir tāda informācija – šis jautājums tika skatīts arī frakcijā “Satversme” un tur ir ierosināts, pirmkārt, noteikt šo termiņu tikai vienu mēnesi. Ja kāds no “Satversmes” vēlas uzstāties, tad to var darīt…

Un otrs. Bija arī papildinājums. Pagājušajā nedēļā, kad apsprieda šos dokumentus, tad viņiem bija… šķiet, ka likumā noteiktajos… ka Ministru padomes darbība jāveic, nepārkāpjot likumu robežas šajā jautājumā. Tagad es nezinu, vai visi ir saņēmuši “Satversmes” iesniegtos labojumus 2.punktā. Viņi ierosina uzdot Ministru padomei turpināt darbu tirdzniecības objektu privatizācijā, kuru tā uzsākusi, pildot Augstākās padomes 11.jūlija lēmumu. Un 3.punktā vārdus “šo pilno realizāciju” aizstāt ar vārdiem “tās darbība”. Šo “Satversmes” priekšlikumu mūsu komisija, laikam arī lauksaimnieki, nav paspējuši izskatīt, bet es domāju, ka biezputru ar sviestu sabojāt nevar, un tāpēc arī būtisku iebildumu, manuprāt, vismaz pret šiem “Satversmes” labojumiem nebūtu. Tādēļ es ierosinu Augstāko padomi pieņemt lēmumu ar lauksaimnieku un deputātu frakcijas “Satversme” ieteiktajiem labojumiem.

Un nobeigumā. Tie kolēģi, kuri lasa “Dienas Biznesu”, šodien 2. vai 3.lappusē var redzēt šādu informāciju: pusgadā privatizēti 89 uzņēmumi.

Tās ir mūsu Latvijas Republikas Statistikas komitejas ziņas par privatizācijas gaitu. Šās pašas dienas avīzē 14.lappusē šī informācija ir krievu valodā. Kolēģi, lūdzu pievērst uzmanību! Līdz šā gada 10.jūlijam privatizēti tikai 89 tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un pakalpojumu objekti. Turklāt tikai 22 tirdzniecības objekti. Likums par tirdzniecības uzņēmumu privatizāciju stājās spēkā pagājušā gada 5.novembrī. Tātad tas ir spēkā 10 mēnešus. Un, ja Latvijas Republikā 10 mēnešu laikā ir privatizēti tikai 22 tirdzniecības uzņēmumi, tad mēs varam runāt par to, ka šis darbs vēl nav pat sācies. Es esmu pārliecināts, ka tieši tādēļ jūlijā Ministru padomei bija vajadzīgas šīs papildu pilnvaras, papildu darbības un rīcības programma, lai izkustinātu šo jautājumu no nāves punkta.

Likumā par privatizāciju gan vietējām padomēm, gan valdības orgāniem, pašpārvaldes institūcijām un Ministru padomei šo pilnvaru ir pietiekami, bet visa nelaime, kolēģi, ir tā, ka šis darbs praktiski nevirzās uz priekšu. Un tagad, kad tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumi ir nodoti tikai un vienīgi pašvaldību pārziņā, mūsu komisijas rīcībā ir informācija, ka šie procesi daudzkārt tiek bremzēti vai nu nekompetences, vai nevēlēšanās dēļ. Notiek pat klaji likumu pārkāpumi, kur pašvaldības pieprasa visiem tiem, kuri pretendē uz privatizāciju, ieskaitīt to vai citu summu privatizācijas fondā, un visi konkursi atkrīt. Mums ir tādas ziņas par Latgales priekšpilsētu. Mēs tās pārbaudīsim. Un, ja tas apstiprināsies, tad attiecīgi rīkosimies tālāk. Tātad visi konkursu rezultāti tiek atmesti un svarīgākais kļūst šis merkantilais līdzekļu daudzums, kas tiek ieskaitīts privatizācijas fondā. Tādēļ es gan mūsu komisijas vārdā un uzdevumā, gan arī lauksaimnieku komisijas vārdā, runājot par Ministru padomes ierosinājumu un lūgumu, uzskatu, ka šis lēmums ir jāpieņem un pilnvaras jāpagarina.

 

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Sekretariātā jautātāji nav pierakstījušies. Vai ir kāds, kas vēlas uzstāties? Cilinska kungs grib jautāt? Čepāņa kungs, pagaidām palieciet, lūdzu, tribīnē!

Jautā Cilinska kungs, pēc tam – Seiles kundze.

 

E.Cilinskis: Tas varbūt nāk pietiekami ātri, bet mēs šeit gribam saskaņā ar šiem lauksaimnieku priekšlikumiem apstiprināt veselu rindu valdības lēmumu, arī 340.lēmumu: “Uzdot Latvijas Bankai nodrošināt izņēmuma kārtā NVS valstu rubļa konvertēšanu par Latvijas rubli attiecībā 1:1 par summām, kas tiek ieskaitītas Latvijas uzņēmumu kontos par pārtikas precēm, kuras ir nosūtītas uz šīm valstīm.” Jā, es saprotu, ka valdībai nav pilnvaru uzdot šādu lietu Latvijas Bankai, taču šinī gadījumā, manuprāt, joprojām ir kāda pretruna. Vai banka ir piekritusi šādam variantam vai nav piekritusi? Ja mēs apstiprinām šo valdības lēmumu, tad tādā gadījumā mēs faktiski spiežam banku to darīt.

 

A.Čepānis: Jā, mēs uzskatām, ka lietas labā tas ir vajadzīgs.

 

E.Cilinskis: Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautātāju vairs nav. Toties ir pierakstījušies debatētāji. Debatēs pierakstījies deputāts Muciņš. Lūdzu.

 

L.Muciņš: Cienījamais priekšsēdētāja vietniek, cienījamie kolēģi! Turpinot deputāta kolēģa Cilinska jautājumā aizskarto tēmu, es tieši par šo jautājumu gatavojos runāt, jo lēmuma projektā, ko mums iesniedza Tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu komisija, tā 2.punktu ierosina papildināt atbilstoši Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšlikumam. Tātad ir priekšlikums izvērtēt un akceptēt Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumus, tādā veidā piešķirot tiem, kā es sapratu vismaz no sarunas ar Grūbes kungu, zināmā mērā likuma spēku.

Godātie kolēģi, no juridiskā viedokļa absolūti neiedziļinoties šo Ministru padomes lēmumu saturā, es kā jurists diemžēl esmu spiests konstatēt, ka tad, ja mēs reiz Ministru padomei šādas pilnvaras esam devuši, mēs nevaram pārvērsties par tādu mehānismu, par tādu institūciju, kas attiecīgi šos Ministru padomes lēmumus vēlreiz ņems un izvērtēs, kā arī lems par to, vai tie ir pareizi vai nepareizi un tā tālāk. Ja tie ir nepareizi no likuma viedokļa, šeit ir darbs prokuroram. Ja tie, tā sacīt, izpilda pārejas perioda pagaidu funkcijas lomu, tad Ministru padome, ja tā uzskatīs to par nepieciešamu, nāks ar attiecīgiem likumu papildinājumiem vai labojumiem.

Tātad ir šādi divi ceļi. Ja mēs uzskatām, ka šādi Ministru padomes lēmumi ir nelikumīgi vai nepamatoti, tad mēs tos varam atcelt. Tātad ir trīs ceļi. Taču nekādā gadījumā, es kā jurists domāju – un arī kolēģi mani varētu atbalstīt –,mums nav ejams tāds ceļš, ka šeit sāksim tagad pārskatīt un vērtēt Ministru padomes lēmumus, lai kaut kādā veidā vēl piešķirtu tiem kaut kādu papildu pastiprinājumu. Es domāju, ka valdībai ir pietiekami daudz spēka un autoritātes, lai to pieņemtu. Tas ir no juridiskā viedokļa par šo formālo saturu.

Un tomēr arī es atļaušos izteikties par šiem Ministru padomes lēmumiem arī no satura viedokļa, kādēļ man nekādā gadījumā vēl bez šiem formālajiem iebildumiem nav pieņemams šāds akcepts.

Šeit jau Cilinska kungs vērsa mūsu uzmanību uz šo pretrunu ar Latvijas Banku. Es domāju, ka strīds ar Latvijas Banku ir pietiekami daudz izskanējis presē, lai es te uzmestos par Repšes kunga advokātu. Es domāju, tas nav vajadzīgs. Pietiekami šeit ir izskanējis arī Godmaņa kunga un Repšes kunga viedoklis. Es par šādu akceptu nevēlos lemt, lai mēs šādi formāli, neuzklausot banku un neizlemjot to kopsakarībā ar likumu vai Augstākās padomes lēmumu, nodarbotos ar šāda Ministru padomes lēmuma akceptēšanu. Šeit ir konflikts, un, ja abi vadošie darbinieki to nevar atrisināt, tad es domāju, ka visādā ziņā mums tas nav jālemj tādā veidā, ka mēs akceptējam lēmumu. Ja šeit to ir nepieciešams pacelt Augstākās padomes lēmuma līmenī, tad lai Godmaņa kungs nāk ar lēmumu. Mēs šeit debatēsim un tad uzliksim bankai par pienākumu. Šinī gadījumā mēs Godmaņa kungam devām iespēju tikai rīkoties likuma robežās.

Par likuma robežām. Es atļaušos šeit jums nolasīt cienījamā kolēģa Teikmaņa jautājumu no plenārsēdes. Cienījamais Teikmaņa kungs jautāja: “Mans jautājums ir attiecībā uz komisijas pilnvarām: kā Godmaņa kungs izprot šīs komisijas dotās pilnvaras? Es varētu saprast, ka komisijas pilnvaras, kuras Augstākā padome nav formulējusi savā likumā, bet kuras piešķirtas ar Augstākās padomes lēmumu, var dot valdībai tiesības rīkoties pretēji likumam.” Un Godmaņa kungs paskaidro: “Te varu paskaidrot precīzi. Likums saucas sekojoši. Jā, mēs varam, mums šīs pilnvaras ir piešķirtas papildus spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Tā ka mums bija šīs tiesības. Augstākajai padomei ir tiesības uz jebkuru mūsu komisijas un valdības lēmumu atbildēt.” Jūs sapratāt atbildi. Man ir šīs tiesības realizēt ārkārtējus pasākumus tirdzniecības jomā pār Rīgas pilsētā esošajiem likumiem.

Teikmaņa kungs tomēr jautā vēl: “Bet pretēji likumdošanai? Var vai nevar?”

Godmaņa kungs atbild: “Papildus nozīmē, ka mums ir ārkārtējas pilnvaras. Tas ir viss, ko es varu jums atbildēt.”

Teikmaņa kungs vēlreiz jautā: “Nē, bet vai var vai nevar rīkoties pretēji likumam?”

Godmaņa kungs atbild: “Es domāju, ka attiecībā uz Rīgas pilsētu, Teikmaņa kungs, mēs varētu izvērst šeit lielas diskusijas par to, kas ir noticis Rīgas pilsētā līdz šim ar privatizāciju tirdzniecībā un kādas formas tā ir ieguvusi, tajā skaitā arī ar šo saldētavu, kuru jūs izsolījāt izsolē. Es negribu šeit iedziļināties diskusijās ar jums.”

Arī es, kolēģi, domāju, ka mums šeit papildus bankas jautājumam nevajadzētu izvērst šo konfliktu starp Godmaņa kungu un Teikmaņa kungu. Tādējādi es domāju, ka tas ir otrs iemesls, kādēļ mums nevajadzētu šo Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas piedāvāto papildinājumu lēmumā pieņemt.

Un trešais. Es kā jurists te varētu strīdēties par tiem procentiem, kas ir noteikti, taču domāju, ka tā nav lietas būtība. Tur varētu runāt varbūt par to, vai 5 procenti par dienu ir daudz vai maz. Es domāju, ka vienā gadījumā varbūt tā vajag, bet citur varbūt nevajag. Tādēļ, godājamie deputāti, es domāju, ka diez vai par citu punktu šeit radīsies strīds. Es aicinu balsot par lēmumu un pagarināt šīs pilnvaras, jo tās ir nepieciešamas. Taču es domāju, ka mums to visu nevajadzētu uzņemties un šeit kaut kādā veidā ieviest tādu praksi. Es domāju, ka tai varētu būt ne visai patīkamas tālejošas sekas, ka šeit nāks ar priekšlikumiem tādā veidā stiprināt valdības lēmumus. Ja ir nepieciešams lēmuma vai likuma līmenī – lūdzu, debatēsim, bet ne tādā formā. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Debatēs ir pierakstījušies Grūbes kungs, Cilinska kungs un Kehra kungs. Es gribētu tādēļ izlemt šo jautājumu, kā rīkosimies turpmāk. Pievērsiet uzmanību plenārsēžu darba kārtībai! Pulksten 15.00 un 17.00 ir divas valdības atskaites, tāpēc diezin vai būtu pareizi, ja jautājumus, kas saistīti ar valdības pilnvarām, mēs nepaspētu izskatīt un tos nāktos pārtraukt. Tādēļ es gribētu plenārsēdes akceptu, ka mēs pēc pārtraukuma turpinām šā jautājuma izskatīšanu. Vai par to ir nepieciešams balsot? Nav? Tādā gadījumā debatēs vēl ir pierakstījies Plotnieka kungs. Arī Godmaņa kungs ceļ roku, lai debatētu.

Turpinām debates. Grūbes kungs, lūdzu!

 

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt varbūt citu viedokli, nekā izteica kolēģis Muciņš, jo mani tomēr interesē ne tikai šis formālais jautājums, vai šie Ministru padomes lēmumi šodien, pēc mēneša vai pēc diviem mēnešiem tiks nokārtoti. Mani tomēr interesē, lai šie jautājumi tiktu atrisināti. Un man ļoti nepatīk, ka mēs, it sevišķi Augstākā padome, atsevišķos gadījumos kā strauss slēpjam galvu smiltīs. Es domāju, ka šobrīd ir tas moments, kad arī par šo bankas nelikumīgo darbību es gribu pateikt attiecībā uz rubļa konvertēšanu, jo pa šo starpu, kādā veidā tā savāca naudu un pēc tam paziņoja, ka tā ir bezvērtīga... Es domāju, ka šāds precedents tomēr Augstākajā padomē ir jāapspriež.

Tāpat es arī uzskatu, ka nebūt nevar apstrīdēt to, ka valdībai šajā momentā nebūtu iespējams noteikt soda sankcijas, jo nekur nav noteikts, nevienā likumdošanas aktā nav noteikts, ka šīs soda sankcijas nosaka kāds cits. Un, ja mēs esam devuši pilnvaras ārpus pastāvošās likumdošanas, tad soda sankcijas valdība šinī gadījumā var noteikt. Tātad arī bankai var noteikt šīs soda sankcijas, tā ka es gribētu izšķirt šo jautājumu arī attiecībā uz Teikmaņa kunga protestiem un Rīgas pilsētas saldētavu. Ja šis valdības lēmums, kā jūs atzīstat šeit, ir nelikumīgs un to vajag atcelt, tad to vajag atcelt šodien, nevis pēc mēneša, kad šeit būs izdarīti... kad valdība būs noteikusi kapitālieguldījumus. Un tad kāds gudrinieks teiks, ka tas tomēr ir jāatceļ vai vienkārši jāpārdod kādā izsolē, vai jāliek kaut kur citur šis objekts. Saldētava ir vajadzīga tieši tādēļ, lai uzlabotu pārtikas tirdzniecību Rīgā, tieši Rīgā. Un, ja Rīgas pašvaldība šobrīd to nesaprot, tad tomēr šis lēmums ir jāpieņem Augstākajai padomei. Mēs tomēr esam sapratuši, ka šobrīd valdības noteikto pilnvaru ir par maz, un tāpēc arī ierosinām šos valdības lēmumus akceptēt.

Bez šaubām, par to var tīri juridiski strīdēties, vai ir vajadzīgs šis vārds “akceptēt” vai arī var būt citādākā formā. Lūdzu, par to tad arī diskutēsim, bet šodien šiem jautājumiem vajag pielikt punktu. Ja tas nepieciešams, varam diskutēt arī rītdien, nevis vienkārši izliksimies, ka šīs problēmas nav un ka to nevajag risināt. Es domāju, ka tad mēs dziļāk iedzenam šo jautājumu pagrīdē, bet risinājuma nav. Tāpēc es aicinātu izteikties arī pārējiem par to, vai šādā formā pieņemt vai darīt to citādā veidā un tomēr Augstākajai padomei pieņemt konkrētu lēmumu. Paldies.

 

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Debatēs tātad ir pierakstījušies šādi deputāti: Cilinskis, Kehris, Plotnieks, Bels, Godmanis. Līdz pārtraukumam ir atlikušas nepilnas trīs minūtes, tādēļ diez vai būs godīgi dot Cilinska kungam vārdu. Vienīgi, ja viņš pats ļoti vēlas divās minūtēs visu pateikt...

Tātad es novēlu jums labu ēstgribu, un pulksten 15.00 turpināsim sēdi.

 

(Pārtraukums)