Par kriminālās justīcijas procesa vienkāršošanu

Aizvadītās nedēļas nogalē Augstākajā tiesā notika preses konference, kurā piedalījās Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja vietnieks, Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš un AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs un Latvijas Tiesnešu biedrības vadītājs Ivars Bičkovičs. Pēdējā laikā šī bija jau otrā Augstākās tiesas vadītāju tikšanās ar saziņlīdzekļu pārstāvjiem, pārrunājot aktuālus ar tiesu darbu saistītus jautājumus, to skaitā īpaši tāda jaunā Kriminālprocesa likumprojekta izstrādi, kas nodrošinātu vienkāršu, ātru, ekonomisku un cilvēktiesības garantējošu procedūru. P.Gruziņš atzīmēja, ka sarunu temats ir saistīts ar Eiropas Komitejas progresa ziņojumu par Latviju, kur norādīti trūkumi, kas skar gan slikto tiesu materiāli tehnisko stāvokli, gan ieilgušo pirmstiesas izmeklēšanu un sarežģītās, visai birokratizētās tiesu procedūras. Šie atzinumi ir pamatoti. Cēloņu ir daudz, taču galvenais, ka pastāvošais kriminālprocess pilnībā nenodrošina uzdevumu — spriest ātru, vienkāršu, ekonomisku un cilvēku tiesības garantētu tiesu.

— Pirms pāris gadiem mums kļuva pieejamas Eiropas Padomes rezolūcijas un rekomendācijas, kas tika izstrādātas vēl septiņdesmitajos gados. 1996.gadā Budapeštā Eiropas valstu tieslietu ministru konferencē tās dalībnieki sprieda par to, kā justīcijas sistēma varētu palīdzēt cilvēkam nodrošināt efektīvu, taisnīgu, ekonomisku tiesu un tā notiktu saprātīgā termiņā. Lai vienlaikus tiktu ievērota Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, tās 6.protokols, — stāstīja P.Gruziņš.

Preses konferencē izskanēja viedoklis, ka spēkā esošais Kriminālprocesa kodekss, lai arī diezgan bieži pārstrādāts un tajā ieviestas jaunas, mūsdienām atbilstošas normas, tomēr vēl saglabājis no padomjlaikiem vairākas normas. Kā atzīmēja P.Gruziņš, jaunais Kriminālprocesa likumprojekts, ko viena darba grupa gatavo kopš deviņdesmito gadu sākuma un kas iesniegts Tieslietu ministrijā, viņaprāt, ir visai smagnējs; dažas lietas pat reglamentētas sīkāk, gandrīz kā instrukcijā. Tāpēc pirms kāda laika ar Ministru kabineta lēmumu esot izveidota otra darba grupa, kuru vada ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš un kurā iesaistīti vairāki pārstāvji no prokuratūras, tiesām un Tieslietu ministrijas. Tā strādā, ja var teikt, pie alternatīva Kriminālprocesa likumprojekta. Mērķis ir radīt progresīvu likumu, kas paredzētu atsevišķas lietas izskatīt vienkāršotā, saīsinātā procesā, pat nenozīmīgos un plaši sastopamos noziegumos — atteikšanos no tiesvedības, ja pirms tam panākta vienošanās par zaudējumu atlīdzību vai citu soda veidu. Šajā ziņā nav mazsvarīga arī citu valstu pieredze.

Runājot par tiesu noslogotību, tika minēts, ka sarežģīta situācija ir Rīgas apgabaltiesā, kurā izskata aptuveni pusi no visām piecās apgabaltiesās iesūtītajām krimināllietām. Vairāku apelācijas kārtībā iesniegto lietu izskatīšana jau esot noteikta uz 2000. un pat 2001.gadu... Tieši tāpēc ir svarīgi ievērot gan Eiropas Komitejas ieteikumus, gan vairāku citu valstu pieredzi tieslietās, procesuālo normu vienkāršošanā. Šajā ziņā Latvijai soli priekšā aizgājusi Igaunija, kur, piemēram, vienošanās princips ieviests jau agrāk.

I.Bičkovičs savukārt pastāstīja žurnālistiem par nupat Kanādas tiesās redzēto, par krimināltiesisko reformas īstenošanas gaitu. Viņš minēja faktu, ka Kanādā tikai aptuveni 25 procenti krimināllietu nonāk līdz tiesai, pārējās tiek risinātas pēc vienošanās principa. I.Bičkovičs teica, ka mūsu tiesneši arī būtu gatavi šādai kārtībai, taču — ne sabiedrība, jo patlaban tā īsti neuzticas izmeklēšanai, prokuratūrai un tiesai.

Uz žurnālistu jautājumu, kad alternatīvais Kriminālprocesa likumprojekts būs gatavs iesniegšanai Ministru kabinetam, P.Gruziņš minēja nākamo pavasari.

Vai ticēt sakāmvārdam "Labs nāk ar gaidīšanu"?

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore