Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2007. gada 8. februārī pulksten 17.00

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2007.gada 8.februārī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, N.Kabanova, V.Buzajeva, M.Mitrofanova un V.Buhvalova jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (jautājumu reģistra Nr.7/J9)

“Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.384)

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, M.Mitrofanova, N.Kabanova un V.Buhvalova jautājums izglītības un zinātnes ministrei B.Rivžai (jautājumu reģistra Nr.8/J9)

“Par situāciju mazākumtautību izglītības jomā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.424)

3. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, M.Mitrofanova, N.Kabanova un V.Buhvalova jautājums labklājības ministrei D.Staķei (jautājumu reģistra Nr.9/J9)

“Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Rīgā 2007.gada 5.februārī Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis

Pielikums

Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005.gada 7.marta sprieduma lietā Nr.2004-15-0106 17.punktam LR nepilsoņiem noteiktās tiesības un starptautiskās saistības, ko Latvija uzņēmusies pret šīm personām, liecina, ka nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Satversmes 98.panta, kas cita starpā arī nosaka, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapā ievietotā informācija liecina par to, ka Latvijas pilsoņi var doties bez vīzas uz 77 valstīm, bet Latvijas nepilsoņi – tikai uz 7 valstīm. Šeit jāatzīmē, ka atbilstoši 2006.gada 20.decembrī iesniegtajiem grozījumiem Eiropas Padomes 2001.gada 15.marta regulā (EK) Nr.539/2001, Latvijas nepilsoņi no 2007.gada 19.janvāra iegūs tiesības ceļot bez vīzām vēl uz 22 Eiropas Savienības valstīm. Tas ir trīs reizes vairāk, nekā 15 gadu laikā spēja panākt Latvijas Ārlietu ministrija. Taču tas nav Ārlietu ministrijas darbības rezultāts, bet gan rezultāts iniciatīvai, kuru izrādīja viens no deviņiem Latvijas Eiropas Parlamenta deputātiem.

Godātais ministra kungs, savā 2006.gada 23.maija atbildē Nr.43/3554-4334 uz līdzīgu deputātu jautājumu Jūs, atsaucoties uz Eiropas Padomes 2001.gada 15.marta regulu (EK) Nr.539/2001, pamatoti apgalvojāt, ka “vīzu politika ir Eiropas Kopienas ekskluzīva kompetence – t.i., dalībvalstīm nav pilnvaru slēgt divpusējos līgumus ar trešajām valstīm par bezvīzu ceļošanas kārtību”. Neskatoties uz to, Jūs nekorekti izmantojāt šo argumentu, lai izvairītos no atbildības, kas gulstas uz Jūsu vadīto ministriju par to, ka attiecībā uz personām ar LR pasi, kuras nav Latvijas pilsoņi, tiek ignorēts LR Satversmes 98.pants.

Sakarā ar iepriekšminēto, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Latvijas Republikas lūgums visām valstīm, kurās attiecībā uz Latvijas pilsoņiem ir ieviests bezvīzu režīms, attiecināt šo bezvīzu režīmu uz LR nepilsoņiem arī būs iepriekšminētās regulas pārkāpums?

2. Lūdzam Jūs sīkāk paskaidrot LR Ārlietu ministrijas lomu bezvīzu režīma nodrošināšanā Latvijas nepilsoņiem attiecībās ar Dāniju un Horvātiju?

3. Vai atbilst patiesībai informācija par to, ka bezvīzu režīms nepilsoņiem ar Dāniju tika nodrošināts tikai pēc Dānijas puses iniciatīvas?

4. No kā nāca iniciatīva par bezvīzu režīma ieviešanu LR nepilsoņiem Horvātijā?

5. Kas traucē LR Ārlietu ministrijai vērsties pie visām valstīm vai pie daļas valstu, uz kurām LR pilsoņi var ceļot bez vīzām, ar lūgumu nodrošināt tādu pašu režīmu arī LR nepilsoņiem?

6. Kādos termiņos LR Ārlietu ministrija varētu ar šādu lūgumu pie iepriekšminētajām valstīm vērsties?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, N.Kabanovs,
Rīgā 2007.gada 18.janvārī V.Buzajevs, M.Mitrofanovs, V.Buhvalovs

Par situāciju mazākumtautību izglītības jomā

1. 2005.gada 13.maijā Satversmes tiesa savā lēmumā norādīja, ka tajās vidusskolās, kurās apmācība notiek krievu vai citās mazākumtautību valodās, absolventi ir tiesīgi izvēlēties valodu, kādā sniedzama atbilde izlaiduma eksāmenā.

• Kādā veidā šīs tiesības tiks īstenotas 2006./2007.mācību gadā?

• Vai pasniedzējiem–eksāmena vadītājiem tiks dotas tiesības pārtulkot mazākumtautību skolu skolēniem eksāmena uzdevumu nosacījumus no latviešu valodas uz krievu valodu?

2. Daļa priekšmetu mazākumtautību pamatskolās un vidusskolās tiek pasniegtas skolēnu dzimtajā valodā, piemēram, “Zinātnes un tehnoloģijas” cikla priekšmeti. Organizējot pilsētu, rajonu un valsts olimpiādes, mazākumtautību skolēniem uzdevumi tiek izsniegti valsts valodā, tādējādi tiek pārkāptas bērnu tiesības uz vienlīdzīgiem nosacījumiem dalībai olimpiādēs.

• Kādā veidā Izglītības un zinātnes ministrija plāno labot izveidojušos situāciju?

3. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, rajonu un pilsētu izglītības pārvaldes ir pārtraukušas izsūtīt informāciju privātajām skolām. Kā zināms, privātās skolas tiek pakļautas tādai pašai kontrolei kā valsts skolas, tāpēc tām ir jāsaņem no skolu valdēm visa nepieciešamā informācija.

• Kādā veidā skolu valdes plāno nogādāt nepieciešamo informāciju privātajām skolām un vai IZM var sekmēt šādas informācijas nogādi?

4. Lūdzam iesniegt mums dokumenta kopiju, kurš satur normatīvos kritērijus, uz kuru pamata notiek skolēnu mācību grāmatu kvalitātes vērtējums pirms to apstiprināšanas.

5. Atceļot centralizēto eksāmenu priekšmetā “Biznesa ekonomiskie pamati”, daļa mazākumtautību skolu skolēnu tika nostādīta nevienlīdzīgos apstākļos, iestājoties universitātēs, konkrēti Lauksaimniecības universitātē, jo viņiem nebija sertifikāta par centralizēto eksāmenu. Viņi netika ieskaitīti budžeta vietās, tas nozīmē, ka viņi ir spiesti maksāt par mācībām un viņiem ir liegtas tiesības uz stipendiju.

• Kādā veidā tiek plānots mainīt šo situāciju, lai nepieļautu tās atkārtošanos nākotnē?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, V.Buzajevs,
Rīgā 2007.gada 24.janvārī M.Mitrofanovs, N.Kabanovs, V.Buhvalovs

Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā

Problēmas sakarā ar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā parakstīšanu ir izraisījušas plašu sabiedrības interesi. Pēdējā laikā ir parādījušies pretrunīgi paziņojumi, kuros abas puses vaino viena otru līguma parakstīšanas novilcināšanā.

Sakarā ar to lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Par kādiem jautājumiem pusēm neizdevās vienoties sarunu laikā pagājušā gada novembrī?

2. Vai ir jau nozīmēts nākamās pušu tikšanās datums?

3. Vai līguma projektā ir ietverts jautājums par to, lai personām, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi, apdrošināšanas stāžā Latvijas pensijas saņemšanai tiktu iekļauts darba stāžs, kas ir uzkrāts Krievijas Federācijā līdz 1991.gadam? Ja nē, tad kura no pusēm pret to iebilst?

4. Kāds ir to personu skaits, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi un kurām darba stāžs, kas uzkrāts ārpus Latvijas līdz 1991.gadam, nav iekļauts apdrošināšanas stāžā?

Atsevišķi lūdzam norādīt to personu skaitu, kurām iepriekšminētais darba stāžs ir uzkrāts Krievijas Federācijā.

5. Norādiet, lūdzu, aptuvenas papildu izmaksas katrai no iepriekšminētajām kategorijām gadījumā, ja šis darba stāžs pilnībā tiks iekļauts apdrošināšanas stāžā?

6. Vai Jums neliekas mērķtiecīgi vienlaikus ar līguma parakstīšanu piedāvāt arī atbilstošus grozījumus likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punktā, pielīdzinot tiesībās, līdz 1991.gadam uzkrātā darba stāža uzskaitē, Latvijas pilsoņus un personas, kuras nav Latvijas pilsoņi?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, V.Buzajevs,
Rīgā 2007.gada 1.februārī M.Mitrofanovs, N.Kabanovs, V.Buhvalovs