ATSAUCĒ IETVERT:
Vientulību neizvēlas. Ar to jāsamierinās (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.11.1999., Nr. 364/365 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15271
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Vientulību neizvēlas. Ar to jāsamierinās
Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, - "Latvijas Vēstnesim"
Turpinājums no 1.lpp
1.tabula
Latvijas veco iedzīvotāju*)
sadalījums pēc attiecībām pret laulību, procentos
| Vīrieši | Sievietes | ||||
| 1935 | 1989 | 1935 | 1989 | ||
| Precējušies | 74,9 | 76,7 | 39,0 | 39,4 | |
| Nekad nav | |||||
| precējušies | 7,0 | 3,4 | 11,7 | 7,2 | |
| Atraitņi | 17,4 | 14,2 | 48,4 | 44,1 | |
| Šķirteņi | 0,7 | 5,5 | 0,8 | 9,1 | |
| Nezināms | 0,0 | 0,2 | 0,1 | 0,2 | |
| Kopā | 100 | 100 | 100 | 100 | t.sk. nesastāv |
| laulībā | 25,1 | 23,1 | 60,9 | 60,4 |
*) Vīrieši, vecāki par 60 gadiem, sievietes - par 55 gadiem.
Aprēķināts pēc "Ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935.gadā. - R.: 1937. - 261.lpp.
"1989.gada tautas skaitīšanas rezultāti Latvijā" - R.: 1992. - 138.lpp.
Gan no ģimenes aizgājušiem tuviniekiem, gan sabiedrībai vajadzētu iespējami atvieglot to cilvēku dzīvi, kuru dzīves vērtības ir kritienveidā sabrukušas. Viņi to pārdzīvo vissmagāk, viņiem pirmajiem nepieciešama apkārtējo izpratne un atbalsts.
Mūsu gadsimta otrajā pusē par nozīmīgu ģimeņu sairšanas un arī vientulības cēloni ir kļuvušas arī laulību šķiršanas. Pēdējās tautas skaitīšanas laikā no valsts vecajiem vīriešiem bija ap 6% šķirteņu, bet no sievietēm - ap 9%. Pēdējos gados šķirto laulību skaits ir jau aptuveni divas trešdaļas noslēgto laulību skaita. Laulību šķiršana kļūst par ļoti nozīmīgu ģimeņu sairšanas faktoru.
Grūtāk iejusties to cilvēku lomā, kas kļuvuši vieninieki, šķiroties no dzīvesbiedra. Vai viņi jaunajā stāvoklī kļūst laimīgāki vai nelaimīgāki? Vismaz vienam no viņiem būtu jābūt laimīgākam, jo viņš šķiršanos ir izvēlējies.
Jāpiezīmē gan, ka lielāko daļu laulību šķir nevis vecumā, bet jaunībā vai pusmūžā, kad vismaz vienam no šķirtajiem ir cerības nodibināt citu ģimeni.
Vientulība un nespēks
Ir būtiska atšķirība, kādā vecumā jādzīvo vieniniekam bez regulāra tuvinieku atbalsta. Līdz 70-75 gadu vecumam, atkarībā no veselības stāvokļa, grūtības ir materiāla un emocionāla rakstura. Pensijas nepietiek, lai samaksātu par dzīvokli, uzturu un zālēm. Trūkst sarunu biedra, ar kuru "dalītas bēdas kļūtu pusbēdas", nav cilvēka, kas pienāktu pie gultas slimības laikā.
Vēl lielākā vecumā klāt nāk grūtības atnest no veikala pārtiku, pagatavot ēdienu, kaut cik uzkopt istabu.
Mums valstī ir ap 43 tūkstoši vieninieku, kas vecāki par 76 gadiem, tai skaitā ap 4 tūkstoši vīriešu, pārējās - sievietes (skat. 2.tabulu). Šis ir zināms orientieris, cik cilvēkiem ar naudas palīdzību nepietiks, būs vajadzīga tieša sociālo darbinieku palīdzība vai nu dzīvoklī vai pansionātā.
Varbūt dažiem desmitiem (simtiem) vientuļo pensionāru, kas savā vientulībā daudz un ilgi strādājuši, ieguvuši tiesības uz atkārtotu pensijas piešķiršanu, pensijas ir tik lielas, ka iespējams algot kopēju. Vismaz pāris stundu dienā... Varbūt... Bet nupat jau gaisā vējo izteikumi, ka pensiju atkārtota piešķiršana bijusi politiska kļūda, un pensijas "jāpārrēķina atpakaļ".
Bagāti drīkst būt tikai jaunbagātnieki. Pensionāriem visiem pienākoties būt nabagiem.
Kāpēc vieniniekiem
dzīvokļi tik dārgi?
Pēc Mājsaimniecību budžetu pētījumu datiem, 1998.gadā vecie vientuļnieki par dzīvokli un komunāliem pakalpojumiem samaksāja 24,9% no visiem saviem patēriņa izdevumiem, salīdzinot ar 17 procentiem vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās. Ir novērots, ka pensionāri ar mājokli saistītos rēķinus kārto akurātāk nekā citas iedzīvotāju grupas. Vai to nodrošina vecākās paaudzes augstāka pienākuma apziņa vai bailes no modē nākušām tiesu prāvām un izlikšanām? Laikam viens un otrs. Tā vai citādi, pēc šo maksājumu nokārtošanas vairs nepietiek pilnvērtīgam uzturam, nerunājot nemaz par zālēm, kas kļūst dārgākas un dārgākas.
2.tabula
Pensijas vecuma vieninieku sadalījums pēc vecuma, procentos*)
Vecuma Visi t.sk.
| grupas, gadi vīrieši | sievietes | ||
| Līdz 55 | 2,8 | - | 3,1 |
| 56 - 60 | 16,8 | 8,2 | 17,9 |
| 61 - 65 | 19,5 | 26,7 | 18,5 |
| 66 - 70 | 21,6 | 24,2 | 21,3 |
| 71 - 75 | 21,8 | 26,3 | 21,3 |
| 76 - 80 | 10,1 | 9,6 | 10,1 |
| 81 un vairāk | 7,4 | 5,0 | 7,7 |
| Kopā | 100 | 100 | 100 |
*) Vērtējumi pēc Mājsaimniecību budžetu pētījuma rezultātiem, 1997.g. dati
Kāpēc pensionāriem dzīvokļi iznāk tik dārgi? Tāpēc, ka tie ir relatīvi lieli (3.tabula). Kamēr ģimene ir jauna, dzimstot bērniem, dzīvokļa platība, rēķinot tiklab uz personu, kā arī uz patērētāja vienību, samazinās. Piedzimstot bērnam, retais uzreiz maina dzīvokli. Tā dzīvokļa izmaksas relatīvi samazinās. Ģimenei novecojot, vispirms aizejot savā dzīvē pieaugušiem bērniem, dzīvokļa platība uz personu un patērētāja vienību palielinās. Palielinās arī maksājumu slogs. Visstraujāk šīs izmaiņas notiek, dzīvoklī paliekot pēdējam ģimenes loceklim, nu jau vieniniekam.
Vai ir tiesības
pie dzīvokļa pierast?
Vai pensionāram, kurš palicis viens divistabu dzīvoklī, tūliņ vajadzētu to apmainīt pret vienistabas vai ķēķa istabu?
No vienas puses, cilvēki visu mūžu nedzīvo vienā dzīvoklī, zināmas maiņas notiek un notiks. Taču, no otras puses, dzīvokli nevar apmainīt kā novalkātu zeķu pāri. Vispirms mazo dzīvokļu trūkst, grūti atrast piemērotu maiņas variantu. Pārcelšanās izmaksā dārgi, pensionāram nav tādas naudas. Turklāt vieniniekam grūti visu to nokārtot. Visbeidzot, veci cilvēki, ilgi dzīvojot vienā vietā, pie tās ir pieraduši. Mainīt ierasto dzīvesvietu nereti it tikpat sāpīgi kā zaudēt tuvinieku.
Rodas jautājums - vai tādas jūtas drīkst pieļaut un atbalstīt? Vai ir tiesības pierast pie dzīvokļa?
Vadoties no Čikāgas tirgus teorijas, nedrīkst. Viss maksā tik, cik tas maksā. Dzīvoklis nepieder tev, bet citam. Nespēj samaksāt, vācies laukā!
Pamēģināsim Čikāgas tirgus teoriju lietot plašākā skatījumā. Ja nav tiesības pierast pie dzīvokļa, kāpēc jābūt tiesībām pierast pie sava novada? Kāpēc latgalieši sūdzas par smagāku bezdarbu, mazākiem ienākumiem nekā citos novados? Kāpēc izlīdzināšanas programmas? Pēc Čikāgas teorijas, ja Latgalē nevar izdzīvot, lai pārceļas uz Rīgu, kur labāk. Latgale paliks tukša... Neko darīt, tāda tirgus ekonomika. Īstenībā tukša jau nepaliks, to aizņems kāda pieticīgāka tauta.
3.tabula
Pensijas vecuma vieninieku mājokļu apstākļi salīdzinājumā ar citām demogrāfiskām grupām 1997.g.
| Uz vienu patērētāja vienību | Mājsaimniecība, īpatsvars, | |||||||
| kas dzīvo mājoklī ar labierīcībām, % | ||||||||
| istabu | kopējā | dzīvojama | ūdensvads | karstais | centrāl- | atsevišķa | ||
| apdzīvojama | platība, | ūdens | apkure | virtuve | ||||
| platība, m2 | m2 | |||||||
| Pensijas vecuma vieninieki | 1,87 | 45,16 | 29,74 | 75,6 | 47,4 | 57,5 | 92,4 | |
| Precēti pāri bez nepilngadīgiem bērniem | 1,17 | 27,22 | 18,32 | 81,9 | 57,9 | 67,9 | 97,3 | |
| Nepilnās ģimenes (mātes ar bērniem) | 1,16 | 26,87 | 17,92 | 89,2 | 62,4 | 77,3 | 93,8 | |
| Precēti pāri ar nepilngadīgiem bērniem | ||||||||
| bez citiem mājsaimniecības locekļiem | 0,95 | 21,93 | 14,84 | 87,2 | 60,0 | 72,9 | 97,4 | |
| Precēti pāri ar nepilngadīgiem bērniem | ||||||||
| un citiem mājsaimniecības locekļiem | 0,88 | 20,14 | 13,86 | 84,8 | 58,1 | 72,1 | 98,2 | |
| Vidēji Latvijā | 1,20 | 28,01 | 18,80 | 81,8 | 56,0 | 66,6 | 95,5 |
Un galējā konsekvence. Nesen laikrakstos bija publicēta intervija ar kādu jaunieti. Jautājums bija tāds: ja notiktu ļaunākais un Latvijai uzbruktu, vai jūs esat gatavs par Latviju cīnīties? Atbilde bija īsa: nē! Es pacenstos laikus pārcelties uz Ameriku un no tālienes noskatītos, kā viss beigsies.
Var pārmest atbildes devējam patriotisma trūkumu (tas nedaudz bija arī darīts). Bet kā var iemīlēt dzimteni, ja neiemīl savu novadu, ja pat savu dzīvokli iemīlēt nedrīkst? Ja šajā valstī tev nekas nepieder, ja tevi var izlikt un dzenāt! Tad lai šo valsti aizstāv tie, kam te kas pieder! Diemžēl tie, kam daudz pieder, pirmie jutīs briesmas, ja, nedod Dievs, tādas radīsies, un pirmie aizmuks uz drošo Ameriku. Interesanti būtu zināt, cik jaunbagātnieku dēlu dien Latvijas armijā ierindnieka pakāpē.
Varbūt aizgājām drusku par tālu. Problēmas ir vieglāk izvirzīt nekā atrisināt. Tādēļ liksim punktu. Tomēr domāsim visi: vai Čikāgas bezrobežu kapitālisms ir savienojams ar Latvijas mīlestību? Ja nu būtu jāizvēlas, izvēlēsimies Latviju.