Par dziļjūras zivju sugu nozvejas samazināšanu un šo sugu efektīvas aizsardzības nodrošināšanu

Eiropas Komisija ir brīdinājusi, ka dziļjūras zivju sugu nozvejas samazināšana ir neizbēgama, vai nu izdarot izvēli saglabāt attiecīgos krājumus, vai piespiežot tos saglabāt, jo tie tiek zvejoti līdz izsīkumam. Šāds brīdinājums ir iekļauts pārskatā par dziļjūras zivju krājumu pārvaldību kopš to pārvaldības uzsākšanas pirms dažiem gadiem. Komisija secina, ka dažiem pasākumiem ir ievērojami trūkumi – daļēji tāpēc, ka nav pienācīgas informācijas par attiecīgo zveju, un daļēji tāpēc, ka dalībvalstis negribīgi ierobežo jaunus zvejas veidus. Nepilnības īstenošanā ir radījušas problēmas. Tāpēc jāuzlabo datu vākšana un jāpastiprina visu ieinteresēto pušu sadarbība.

Zivsaimniecības un jūrlietu komisārs Džo Borgs teica: “Novembra Padomē tika pieņemti lēmumi neturpināt dažu dziļjūras zivju sugu nozveju. Nepārprotami jāveic turpmāka rīcība, lai nodrošinātu šo jutīgo sugu efektīvu aizsardzību. Komisija pilnībā atbalsta veicamo uzdevumu un turpinās darbu ar attiecīgajām pusēm.”

Dziļjūras zivju sugu nozveja ir relatīvi nesena. Tiecoties ierobežot strauji augošo minēto sugu zveju, par kurām bija ļoti maz informācijas, 2002.gadā šīm sugām noteica kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) laikposmam no 2003. līdz 2004.gadam. 2004.gadā kopējo pieļaujamo nozveju attiecināja uz agrāk nereglamentētu sugu zveju un noteica zvejai slēgtus Atlantijas lielgalvja aizsardzības apgabalus.

Minētie pasākumi tika papildināti ar citiem pasākumiem, to skaitā zvejas piepūles ierobežojumiem, ziņošanas saistībām, datu vākšanu un kontroli. Attiecībā uz KPN ziņojumā secināts, ka KPN efektivitāte ir ierobežota, jo tā tika noteikta tādos līmeņos, kas pārsniedza daudzu krājumu ilgtspēju. Patiesi, deklarētā nozveja attiecībā uz lielāko daļu šo sugu bija ievērojami zemāka nekā KPN. Problēmu radīja arī zvejas vietu jauktais sugu sastāvs, kas apvienojumā ar nepietiekamu informāciju par nozvejas sastāvu, izmetumiem un krājumu ģeogrāfisko izvietojumu apgrūtināja KPN mērķtiecīgu noteikšanu. Lai gan ir šādas problēmas, pārskatā secināts, ka KPN joprojām ir zināma loma apvienojumā ir citiem pasākumiem.

Papildu problēmas radīja centieni kontrolēt zvejas piepūli, nosakot zvejas kapacitātes maksimālo robežu, un prasība izmantot zvejas atļaujas. Patiesībā kapacitātei noteiktie ierobežojumi kļuva par ievērojamu zvejas piepūles ierobežojumu. Tas notika zvejas atļauju piešķiršanai noteikto kritēriju rezultātā. Ņemot vērā dziļjūras zivju krājumu jauktā sugu sastāva iezīmes, minētos kritērijus šādu zvejas atļauju saņemšanai attiecināja uz kuģiem, kas zvejoja citās zvejas vietās, nozvejojot dziļjūras zivju sugas piezvejā. Tas nelabvēlīgi ietekmēja zvejas piepūles samazinājumu, ko veica, lai aizsargātu dziļjūras zivju sugas, bet tas radīja problēmas attiecība uz citu zvejas vietu kontroli.

Dalībvalstīm arī jāpārrauga un jāziņo Komisijai par dziļjūras zvejas flotes zvejas piepūli (laika apjoms, kas pavadīts jūrā, un attiecīgā kuģu skaita kapacitāte). Tika noteiktas prasības 2005.gadā par 10% samazināt zvejas piepūli kuģiem, kuriem ir zvejas atļauja, un 2006.gadā to samazināt vēl par 10% salīdzinājumā ar 2003.gada līmeņiem.

Tomēr tā kā dažas dalībvalstis neiesniedza kārtējos ziņojumus par zvejas piepūli, Komisijai nav iespējams gūt skaidru priekšstatu par dažādu veidu zvejas rīku izraisīto ietekmi. Tāpēc ir grūti novērtēt faktisko zvejas piepūles samazinājuma ietekmi 2005. un 2006.gadā.

Zinātniskā paraugu ņemšanas programma, kas tika izstrādāta, lai savāktu tik ļoti vajadzīgos datus par dziļjūras zivju sugu nozveju, dalībvalstīs netika pienācīgi īstenota. Tas daļēji skaidrojams ar trūkumiem attiecīgās regulas formulējumā. Jaunu datu vākšanas regulu ieviesa 2004.gadā, kas sniedza precīzākus norādījumus.

Novērtējot slēgto [zvejas] apgabalu darbības lietderīgumu, Komisija secināja, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm vairāk jāizmanto kuģu satelītnovērošanas sistēma, lai brīdinātu inspektorus par aizdomīgām darbībām slēgtajos apgabalos. Bažas tika paustas arī par inspekcijas un uzraudzības efektivitāti ostās, kas izraudzītas dziļjūras zivju sugu izkrāvumiem, par kuru inspekcijas un uzraudzības procedūrām dalībvalstīm jāziņo Komisijai.

Nav pārsteidzošs Komisijas secinājums, ka šie pasākumi nav pienācīgi īstenoti, lai aizsargātu dziļjūras zivju krājumus. Lai nodrošinātu šo krājumu mērķtiecīgāku pārvaldību, ir jāveic ievērojami informācijas plūsmas uzlabojumi. Visneatliekamākā vajadzība ir precīzākas informācijas sniegšanas par visām zvejas vietām, kur nozvejo dziļjūras zivju krājumus, lai nākotnē varētu veikt mērķtiecīgāku zvejas piepūles kontroli. Jāsaskaņo paraugu ņemšanas shēma. Tas jāveic, konsultējoties ar dalībvalstīm, kā arī ar attiecīgajām Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijas Līgumslēdzējām pusēm. Lielāka uzmanība jāvelta arī datu vākšanai, lai novērtētu zvejas ietekmi uz ekosistēmām. Visbeidzot, jānosaka stingrākas uzraudzības un kontroles procedūras. Nav šaubu, ka vajadzīga dalībvalstu politiskā griba, lai efektīvi īstenotu visus ziņojumā minētos pasākumus.

EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa