Par tiesisko regulējumu jauno mediju un digitālās ekonomikas jomā

Pētījums, ar kuru Eiropas Komisija sabiedrību iepazīstināja 6.februārī, Eiropas drošāka interneta dienā, liecina, ka strauji mainīgajā digitalizētajā pasaulē pašregulēšana un kopregulēšana var būt veiksmīgas alternatīvas tradicionālajam tiesiskajam regulējumam.

“Lai mediju un interneta nozaru uzplaukuma rezultātā netiktu atstāts novārtā atbildības aspekts, tiesiskajam regulējumam jābūt tādam, kas pareizi sabalansē taisnīgumu ar stingrību, vienlaikus dodot uzņēmējiem iespēju ātri reaģēt uz pārmaiņām,” Briselē, iepazīstinot ar pētījumu par kopregulēšanu mediju jomā, teica informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga. “Šis pētījums apstiprina manu ciešo pārliecību, ka pašregulēšana un kopregulēšana mediju jomā ir patiešām reālas alternatīvas tradicionālajiem likumdošanas modeļiem. Gadījumos, kuros tiks uzskatīts, ka pašregulēšana vai kopregulēšana ir iespējama un lietderīga, Eiropas Komisija tās atbalstīs, jo īpaši attiecībā uz tiešsaistes pakalpojumiem. Šī nostāja ir iestrādāta arī Eiropas Komisijas priekšlikumā par “Televīzijas bez robežām” direktīvas modernizēšanu. Sagaidāms, ka par šo projektu Eiropas Parlaments un Padome vienošanos panāks tuvākajos mēnešos.”

Tradicionālā tiesiskā regulējuma pieeja arvien vairāk saskaras ar grūtībām tikt līdzi tehnoloģiskajām, ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām, kā arī ar informācijas decentralizēšanās problēmu. Tas jo īpaši jūtams digitālās ekonomikas jomā, kuras virzītājspēki ir strauja tehnoloģiju attīstība un arvien spēcīgāka lietotāju vara. Turklāt jāatzīst, ka tradicionālā tiesiskā regulējuma gadījumā var rasties grūtības nodrošināt noteikumu ievērošanu.

Tāpēc Eiropas Komisija uzskata, ka ar pašregulēšanu un kopregulēšanu iespējams panākt labāku tiesisko regulējumu, kas ir viens no svarīgākajiem Žozē Manuela Barrozu vadītās Komisijas mērķiem. Pašregulēšana, kas nozīmē, ka kāda tautsaimniecības nozare pati nosaka savu regulējumu, un kopregulēšana, kas nozīmē, ka regulatīvās funkcijas kopīgi veic valsts un nevalstiskais sektors, palīdzēs stāties pretī arvien pieaugošajam riskam, ka tradicionālās pieejas nespēs nodrošināt no tām prasīto. Turklāt šādā veidā gadījumos, kuros tas lietderīgi, atbildība tiks nodota sabiedrībai un iesaistītajām pusēm.

Pētījumu par kopregulēšanu mediju jomā Komisijas uzdevumā veica Hamburgas universitātes Hans-Bredow institūts, kas nodarbojas ar mediju pētniecību, sadarbībā ar Zārbrikenē esošo Eiropas mediju tiesību institūtu. Šajā pētījumā, kas tika prezentēts Briselē, secināts: lai nozare atbalstītu šādu regulēšanas modeli, tai vajadzīgi pietiekami stimuli. Atzīts arī, ka pašregulēšanas struktūrām vajadzīgo atbalstu, lai strādātu efektīvi, bieži vien var nodrošināt tad, ja fonā darbojas valsts regulēšanas iestāde. Tāpat konstatēts – lai kopregulēšanas sistēma varētu pienācīgi darboties, vajadzīgi attiecīgi līdzekļi regulējuma ievērošanas nodrošināšanai, piemēram, atbilstošas un samērīgas sankcijas.

Savukārt, lai veicinātu uzticēšanos šādiem mehānismiem, kā absolūti nepieciešami faktori minēta pārskatāmība un atklātība īpaši tad, ja regulēšanu īsteno nevalstiskas organizācijas vai ja netiek iesaistītas interešu grupas.

Pētījumā tika aplūkoti dažādi kopregulēšanas varianti, kas dažādās valstīs pašlaik darbojas divās nozīmīgās jomās (nepilngadīgo aizsardzība un reklāma), un secināts, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka ar tiem nevar pietiekami nodrošināt Eiropas direktīvu piemērošanu.

Pašregulāšanu un kopregulēšanu Eiropas Komisija ir tiešā tekstā rosinājusi atbalstīt arī savā priekšlikumā par tā dēvētās “Televīzijas bez robežām” direktīvas modernizēšanu, kurš pašlaik tiek apspriests Eiropas Parlamentā un Padomē. Direktīvas priekšlikums ir pirmais Eiropas Komisijas tiesību akta projekts mediju jomā, kurā tik tieši norādīts uz pašregulēšanu un kopregulēšanu (25.apsvērumā un 3.panta 3.punktā: “Dalībvalstis veicina kopregulēšanas režīmus šīs direktīvas koordinētajās jomās. Šos režīmus plaši atzīst galvenās ieinteresētās personas, un šie režīmi nodrošina efektīvu ieviešanu.”).

Kā citus veiksmīgus pašregulēšanas un kopregulēšanas piemērus Eiropas Savienībā var minēt:

• mobilo sakaru operatoru parakstīto Eiropas pamatnolīgumu par mobilo tālruņu drošāku lietošanu bērnu vidū;

• filmu un interneta nozares 2006.gada maijā parakstīto hartu par filmām tiešsaistē;

• faktu, ka domēnu “.eu” pārvalda privāta bezpeļņas aģentūra “EURid”, kurai šo uzdevumu uzticēja Eiropas Parlaments un Padome;

• pārtikas ražotāju centienus mazināt aptaukošanos;

• Eiropas Aviācijas drošības aģentūras lomu Eiropas gaisa telpas aizsardzībā.

EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa