• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.11.1999., Nr. 364/365 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15280

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

04.11.1999., Nr. 364/365

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti lūdz ar klusuma brīdi godināt bruņotā uzbrukumā bojā gājušos upurus Armēnijas parlamentā. (Klusuma brīdis.) Paldies!

Pirms izskatām darba kārtību, jālemj par izmaiņām darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu ierosinām izdarīt grozījumus šā gada 28.oktobra Saeimas sēdē un iekļaut likumprojektu "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu". Tas ir Juridiskās komisijas iesniegums. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas paziņojuma projektu "Par Krievijas Federācijas bruņoto spēku akcijām Čečenijā." Par iekļaušanu darba kārtībā runāt vēlas deputāts Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kāpēc šis paziņojums? Un kāpēc nedrīkst gaidīt? Kā jūs zināt, pavisam nesen mūsu valsti apmeklēja Čečenijas pārstāvji un sniedza mums vēl papildu informāciju pie tā, ko mēs jau bijām uzzinājuši. Šī informācija ir atbaidoša. Mēs jau labi zinājām, ka Krievijas akcijas Čečenijā nav vērstas tikai pret kaujiniekiem, ka šo akciju rezultātā bojā iet ne tikai pieauguši cilvēki, bet arī nupat piedzimuši mazuļi, un laiks negaida. Līdz ar to šie pārstāvji gaida atbalstu no civilizētās pasaules, kas apturētu Krievijas patvaļu. Kā jūs zināt, Lietuvas parlaments ir pieņēmis šādu atbalsta paziņojumu un Čečenijas pārstāvji cer saņemt šādu atbalstu arī Igaunijā. Es domāju, mēs nedrīkstam "izcelties" (pēdiņās) ar negatīvu attieksmi pret to, kas tur notiek. Atgādināšu mūsu lielo prieku 90.gadu sākumā, kad tāda maza valsts kā Islande atzina Latvijas valstisko neatkarību, un mums visiem tas bija ļoti patīkami, un nevar zināt, kas Latviju var sagaidīt tuvākā vai tālākā nākotnē. Un šķiet, ka vēsture ir pierādījusi vienu skaidru patiesību: ja valsts prot aizstāvēt savus centienus pēc neatkarības, tad tai ir daudz lielākas iespējas savu neatkarību nosargāt. Es aicinu šodien iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, un pēc tam mēs varam turpināt šīs pārrunas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāte Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Tikko saņemtais dokuments nr.1217, kā izrādās, nav vis vienu vai divus teikumus garš, tas ir pat daudz vairāk nekā vienu vai divas rindkopas garš, tas ir ļoti izvērsts teksts, kuru "Latvijas ceļa" frakcija ļoti vēlētos izskatīt savā frakcijas sēdē. Līdz ar to es lūgtu vēl šīs sēdes darba kārtībā šo dokumentu neiekļaut!

Sēdes vadītājs.

Mums vispirms ir jābalso par šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā, un pēc tam pie izskatīšanas varēs iebilst, bet tagad ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtības beigās. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 36, atturas — 23. Lēmuma projekts darba kārtībā netiek iekļauts.

Pieci Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāti ir iesnieguši deputātu jautājumu finansu ministram Edmundam Krastiņam. Vai Valsts nekustamā īpašuma aģentūra norēķinās par sekojošiem pakalpojumiem pēc adreses Baznīcas ielā 35 — aukstais ūdens, kanalizācija, elektroenerģija? Vai Valsts nekustamā īpašuma aģentūra samaksājusi zemes un īpašuma nodokli par īpašumu Baznīcas ielā 35, ja ne, tad kas to nomaksāja? Cik liela ir izlietotā naudas summa par remontdarbiem Baznīcas ielā 35? Lūdzam sniegt pilnīgu remontdarbu tāmes atšifrējumu. Kuri no Valsts nekustamā īpašuma aģentūras darbiniekiem saņēmuši dzīvokļus, cik liels ir Valsts nekustamā īpašuma aģentūras algoto darbinieku skaits, un kādas ir viņu algas? Jautājumu nododam finansu ministram.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Tabūna, Grīnblata, Prēdeles, Krasta un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodošanu Līvu savienībai — "LĪVŲT ĪT"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisija un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs lūdz nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zīles, Požarnova, Grīnblata, Dobeļa, Prēdeles un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" nodot visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Jābalso? (Starpsauciens: "Jābalso!") Atvainojiet, par vēlas runāt deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vispirms vai šis priekšlikums ir kaut kas jauns un ārkārtējs, es mazliet atgādināšu situāciju, kā bija iepriekšējā Saeimā. Tātad 1997.gada sākumā jau Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nāca ar šādu priekšlikumu Saeimā, tas tika noraidīts tad, bet 1997.gada decembrī tika pieņemts lēmums, ka šādu komisiju ieviesīs ar 7.Saeimas darba sākšanu. Tātad tas nav nekas jauns un ārkārtējs, tā ir normāla civilizēto valstu parlamentārā demokrātijas prakse, kas noslēdz būtībā budžeta ciklu. Jo pašlaik ir tā, ka valdībai ir pienākums iesniegt parlamentam budžetu, pēc tam izpildvara šo budžetu realizē, un pēc tam Valsts kontrole revidē šo budžetu, kuru atdod atpakaļ Saeimā, un nekas ar šo rezultātu nenotiek. Tā ir tikai viena no funkcijām, ko šī komisija varētu veikt. Tās atziņas, ko esmu dzirdējis no pēdējo laiku ziņām, ka nav skaidrs, ko šī komisija darīs ,— ir skaidrs, godātie kolēģi! Ir šāds apmēram sagatavots tik biezs dokuments, ko ir izstrādājusi Valsts kontrole kopā ar tehniskās palīdzības ietvaros veikto tehnisko palīdzību no kompānijas "Sigma" PHARE ietvaros. Un visas funkcijas, ko šī komisija varētu veikt, ir skaidras.

Līdz ar to, tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir visu frakciju pārstāvji, es domāju, ka visu frakciju deputāti varētu zināt, kas šai komisijai būtu veicams. Viņa nestrādās tikai ar budžeta analīzi, tā strādātu ar visu sabiedrisko līdzekļu izmantošanas kontroli, tai skaitā dodot likumdošanas iniciatīvas par to, kā varētu labāk izmantot sabiedrības līdzekļus. Šeit ir šīs komisijas atbildība pret vēlētāju, lai paskaidrotu vēlētājiem, kā tad īstenībā šī nauda tiek izmantota un ko varētu darīt un kas ir izdarīts, lai tā tiktu izmantota labāk. Tā ir atbildība arī pret valdību, pasakot, kas tad īsti ir jāuzlabo, un tā ir arī atbildība pret valsts ierēdņiem, kuriem būtu iespējas pamatot vai paskaidrot, kur ir bijusi viņu likumīga rīcība un kur ne.

Padomājiet par gadījumiem, kas pašlaik ir aktuāli sabiedrībai, un padomājiet, vai šī komisija ir lietderīga. Tie, kas saka, ka šo komisiju varētu veidot pēc 2000.gada budžeta pieņemšanas — tā tas arī būs, ja mēs šo likumprojektu nodosim komisijām. Agrāk jau par 2000.gada sākumu šāda komisija nesāks strādāt.

Un visbeidzot, tas vairāk attiecas uz opozīciju: Britu parlamentārā praksē ne tikai Lielbritānijā, bet arī, tā sakot, bijušās Apvienotās Karalistes sadraudzības valstīs — kā Austrālija, Kanāda un tamlīdzīgi, kur šādas komisijas visur ir, ir tradīcija, ka šādu komisiju (šī ir pastāvīga komisija) vada opozīcijas pārstāvji. Tā ir normāla demokrātiska prakse, un es kā pozīcijas pārstāvis to turpinu uzturēt jau vairāk nekā divus gadus. Es aicinu visus deputātus domāt šajā gadījumā par atbildību pret vēlētājiem un aicinu nodot šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pret runās deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Neapšaubāmi, anglosakšu sistēma ir drusciņ cita nekā parlamentārā demokrātija pārējās vai citās Eiropas valstīs. Latvijas Republikas Satversme paredz neatkarīgu institūciju, Satversmē definētu institūciju, kuras darbu regulē attiecīgs likums. Un tas ir Satversmes 7.nodaļa jeb 87., 88.pants. Es esmu gatavs atbalstīt šādas komisijas veidošanu tikai ar vienu nosacījumu — ja mēs revidējam Satversmi un likvidējam Valsts kontroli, kuras funkcijas parlaments grib pārņemt.

Vēl, ja mēs runājam par sadalīšanu resoros jeb nozarēs, tad katrai ministrijai atbilst attiecīgi komisijas, kur viena no galvenajām funkcijām ir kontrole. Dažas komisijas kontrolē pat četrus resorus, piecus resorus, un viena no galvenajām funkcijām ir tieši parlamentārā kontrole pār izpildvaru un pār valsts budžetu izlietošanu — kā lietderību, tā likumību. Es domāju, ka tieši katrai komisijai ir jāinteresējas ne tikai par likumdošanas procesiem, ne tikai par valdības atsevišķiem lēmumiem un jāizsauc atsevišķi ministri, bet jākontrolē arī budžeta izdevumu likumība un lietderība. Tas ir komisijas uzdevums, un es nedomāju, ka mums ir jāpalielina kaut nedaudz budžeta izdevumi, veidojot jaunu komisiju, kas spriedīs, skatīsies un caurlūkos sabiedriskos izdevumus. Es nezinu, kāpēc šāda dublēšanās ir vajadzīga Latvijā.

Tā kā es aicinu nenodot attiecīgo likumprojektu komisijām, iekams nav sagatavoti labojumi Satversmē un nav likvidēta institūcija, neatkarīga institūcija, kuras tiešs uzdevums ir kontrolēt sabiedriskos izdevumus, budžeta līdzekļu tērēšanu, kuras tiešs uzdevums ir kontrolēt to pēc likumības un lietderības pazīmēm.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 13, atturas — 36. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Nākamais ir Saeimas deputāta Aināra Šlesera iesniegums ar lūgumu — piešķirt bezalgas atvaļinājumu no šā gada 28.oktobra līdz 4.novembrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu Aināram Šleseram. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamais jautājums — likums "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" . Valsts prezidente, uzskatot, ka likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" 43. un 47.panta jaunā redakcija, nosakot nepamatotus ierobežojumus partiju darbībai, ierobežo Latvijas pilsoņu likumiskās tiesības, saskaņā ar Satversmes 71.pantu nosūta šo likumu otrreizējai caurlūkošanai. Saeimai bez debatēm ir jālemj par šī likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai atbildīgajai komisijai. Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! Tā kā Valsts prezidente iebilst tikai pret divām normām, kuras ir plaši debatētas šeit, parlamentā, es ierosinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 3.novembri.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3.novembris. Nav iebildumu. Un izskatīšanas datumu, lūdzu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš.

Izskatīšanas datumu — 11.novembri.

Sēdes vadītājs.

11.novembris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Tatjanas Kravčenko atbrīvošanu no amata" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu, kurā viņš ir pievienojis dokumentus par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Tatjanas Kravčenko atbrīvošanu no amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija uzklausīja Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta pārstāvjus, konkrēto tiesnesi un pieņēma lēmumu virzīt šo jautājumu uz plenārsēdi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu, "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Tatjanas Kravčenko atbrīvošanu no amata pēc pašas vēlēšanās". Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece

(TP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Mums šodien jāstrādā ar dokumentu nr.1187. Mandātu un iesniegumu komisijai diemžēl nācās izskatīt Valsts ceļu policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu saukt 7.Saeimas deputātu Pēteri Apini pie administratīvās atbildības. Šim iesniegumam ir pievienots arī administratīvais protokols, ar kuru jums ir iespēja iepazīties.

Šajā protokolā ir redzama arī pārkāpuma būtība, tātad tas ir ceļu satiksmes pārkāpums. Komisija, iepazīstoties ar šiem materiāliem un tos izvērtējot, redzēja, ka deputāts protokolā ir arī atzīmējis, ka patiešām ātrumu ir pārsniedzis, kaut arī ir izteicis iebildes par zīmes novietošanu, kuru Ceļu policija ir uztvērusi kā deputāta iesniegumu. Un šajā sakarā jūs varat iepazīties arī ar dokumentiem, kurus ir iesniegusi Latvijas autoceļu direkcija, un ir minēts šīs zīmes uzstādīšanas pamatojums. Tā ir papildu informācija, ar kuru jūs varat iepazīties, lemjot šo jautājumu. Komisija ir atbalstījusi jums piedāvāto lēmuma projektu, kurā ir piedāvāts piekrist 7.Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības. Aicinu jūs atbalstīt minēto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu 7.Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 4, atturas — 37. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību līdzdalību NATO vadītājos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā" . Iesniedz Ministru kabinets. Runāt vēlas Ģirts Valdis Kristovskis, aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis

(aizsardzības ministrs). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kā zināms, kopš 1996.gada Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības ir piedalījušās bijušās Dienvidslāvijas teritorijā miera uzturēšanas pasākumos. Arī pašreiz lielākais Latvijas aizsardzības spēku kontingents ir Dienvidslāvijā — Bosnijā un Hercegovinā, pašreiz 150 cilvēku sastāvā. Un, kā mēs redzam, starptautiskās organizācijas, Apvienotās Nācijas un NATO, ir paredzējušas miera uzturēšanas pasākumus bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā turpināt, bet tā kā beidzas mandāti 2000.gada pavasarī, tad šīs organizācijas šos mandātus ir pagarinājušas. Un līdz ar to, ka Latvija ir izteikusi gatavību piedalīties arī turpmāk — atbalstīt miera uzturēšanu Eiropā, cīnīties par kopējo drošību, tad arī mums, parlamentam un valdībai, ir jāpauž sava gatavība piedalīties arī turpmāk un nosūtīt savus bruņotos spēkus uz šo teritoriju. Līdz ar to es lūdzu jūs atbalstīt iesniegto lēmuma projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību līdzdalību NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā". Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča. Otrais lasījums.

A.Poča

(LC). Labrīt, cienījamie deputāti! Mums jāizskata budžeta grozījumi 1999.gadam otrajā lasījumā. Darbam jums nepieciešams dokuments nr. 1167c. Atbilstoši mums pieņemtajai procedūrai mēs sākam savu darbu ar tabulu nr. 2, kur apkopoti priekšlikumi par finansējumu izmaiņām programmām un apakšprogrammām.

Kā pirmais, pēc skaita 10., ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par iekšējo līdzekļu pārdali Valsts prezidenta Kancelejai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums par iekšējo līdzekļu pārdali Aizsardzības ministrijas centrālajā aparātā . Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Nākamais 12. ir deputāta Bojāra priekšlikums — Aizsardzības ministrijas kopējos ieņēmumus samazināt par 30 000 un novirzīt Aglonas internātģimnāzijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Šinī konkrētajā gadījumā tā tomēr ir kārtējā valdības kļūda. Izglītības ministrija veica, pareizāk sakot, nesaprotamu darbību, kuras rezultātā palika par ķīlu Aglonas internātģimnāzija. Jā, vajadzēja atbalstīt Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanu. Bet, ja sola, tas ir jādara. Aglonas Katoļu ģimnāzijai ik gadus ir vajadzīgs 200 000 latu maksājums no valsts budžeta. Kas tad notika 1999.gadā? Patiesībā Izglītības ministrija sanaidoja iedzīvotājus, atstājot Aglonas internātģimnāziju, Aglonas bazilikas pārvaldi Preiļu rajona vadībai. Solīja naudas līdzekļus un visu, kas ienāca prātā. Rezultātā iznāca ļoti asa, nepatīkama konflikta situācija, kuras rezultātā Aglonas internātģimnāzija pārgāja uz vecām telpām Jaunaglonā. Telpas 4–5 gadu ilgumā nebija ekspluatētās, tāpēc tās vajadzēja atjaunot, savest kārtībā, remontēt un darīt visu, lai 1.septembrī 400 skolēnu varētu uzsākt mācības jaunajās telpās.

Izglītības ministrija aizmirsa arī to, ko tā bija solījusi, ka tiks sniegta kāda palīdzība. Iznāca, ka mūsu valdības locekļus neinteresē arī Latvijas vēsture, Latgales patriota Broka atmiņas,un kārtējo reizi tās tika ignorētas. Paldies latgaliešiem un visiem iedzīvotājiem, kas tik tiešām veica lielu darbu, lai internātģimnāziju izvietotu jaunajās telpās, bet telpu remontam ir vajadzīgi 30 000 latu, un tie 30 000 diemžēl, cienījamie kolēģi, ir jāiedala, jo ir jāpabeidz remontēt siltumiekārtas un jāveic apsildīšana telpām, protams, jāveic arī pārējie remonti. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Atvainojiet, Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es, protams, respektēju deputāta Leona Bojāra priekšlikumu, bet es aicinu neatbalstīt samazināt aizsardzības budžetu. Es gribu atgādināt, ka gada sākumā, uzsākot iepriekšējai valdībai darbu, starptautiski mēs paziņojām, ka 1999.gada laikā mūsu aizsardzības budžets sasniegs 1%, pašreiz tas ir 0,83% no nacionālā iekšzemes kopprodukta. Vēl šā budžeta lielāka samazināšana radīs, manuprāt, neizpratni, un mūsu starptautiskā ārējā un drošības politika būs zem katras kritikas, jo tā jau mēs neesam spējuši realizēt to tādā apjomā, kādā bijām apņēmušies gada sākumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kristovska kungs! Ja jau mēs ekonomējam visā republikā, visi savelkam siksnas, tad jāpadomā arī Aizsardzības ministrijai, jo tur arī mācās tie jaunieši, kuri tālāk ies Latvijas armijā, tāpēc arī ir jāpalīdz. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča.

(LC) Lūdzu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. deputāta — Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 24, atturas — 40. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais! Ministru kabinets ierosina pārdalīt līdzekļus Aizsardzības ministrijai par labu valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanas programmai. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Nākamais. Ministru kabinets ierosina līdzīgu līdzekļu pārdali Aizsardzības ministrijai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

15. irfinansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt Aizsardzības ministrijai pašu ieņēmumus. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

16.ir Ministru kabineta priekšlikums — ierosina pārdalīt līdzekļus Aizsardzības ministrijas apakšprogrammas ietvaros. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Ministru kabinets piedāvā līdzīgu pārdali Aizsardzības ministrijas apakšprogrammām. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Nākamais ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — Aizsardzības ministrijai samazināt izdevumus valsts augstāko amatpersonu ārvalstu oficiālo vizīšu drošībai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Poča.

19.priekšlikums — iekšējā pārdale Aizsardzības ministrijas budžetā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

20.priekšlikums. Deputāts Bojārs ierosina Aizsardzības ministrijai samazināt ieņēmumus par 22 000 un pārdalīt to Mazsalacas Sociālās aprūpes centram. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas radioklausītāji! Naudas līdzekļi, kuri vajadzīgi Mazsalacas novada aprūpes centram, ir nopietna lieta. Te mēs sastopamies ar jautājumu, kā mēs izrādām rūpes par veciem un slimiem cilvēkiem. Veci būsim visi, tajā skaitā arī jūs, cienījamie deputāti. 1994.—1995. gadā Latvijas Republika iedalīja 273 tūkstošus latu šī centra celtniecībai. Pēc tam celtniecība bija aizmirsta, un, pateicoties Vācijas palīdzībai, kas 1997.—1998. gadā iedalīja 330 tūktošus doičmarku, celtniecība tika atjaunota. Bet par cik diemžēl vairāk līdzekļu no Latvijas puses netika iedalīti, tad Vācija vēl iedalīja 100 tūkstošus doičmarku, vietējās pašvaldības savāca 24 tūkstošus, un ir vajadzīga palīdzība no valsts 21 tūktoša latu apmērā. Man, protams, nav saprotams, kāpēc nevar atrast šo mazo summu. Ja mēs 87. Ministru kabineta priekšlikumā varam noziedot Kultūras ministrijai 130 tūkstošus latu un Aizsardzības ministrija, kura tā runā par naudas līdzekļu taupīšanu, domā, ja tas ir pareizi — iepirkt helihopteru, kurš ir cietis avāriju, tad es domāju, ka mēs varam atrast to 21 tūkstoti, un tajā skaitā arī no Aizsardzības ministrijas budžeta, un iedalīt. Jo bijušie kareivji kādreiz arī būs šajā aprūpes centrā. Es lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Valdis Kristovskis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Paldies, priekšsēdētāj, ka devāt man vārdu. Es tomēr gribu pateikt un precizēt lietu. Aizsardzības ministrija un es kā ministrs nepieņemam cienījamā deputāta Bojāra izteikumus par to, ka Aizsardzības ministrija iepērk sasistu helikopteru. Vakar Aizsardzības un iekšlietu komisijā deputātiem bija iespējams iepazīties ar šo lietu, izskatīt materiālus, komisijas locekļi bija pieaicināti un nevienam neradās šaubas, ka helikopters ir labā stāvoklī un nekad nav cietis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu izšķirties deputātiem, balsojot par 20. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu.Lūdzu rezultātu. Par — 22, pret — 24, atturas — 37. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Bojāra priekšlikums par līdzekļu pārdali no Aizsardzības ministrijas par labu Kultūras ministrijai, apakšprogrammai — muzeji. Komisija šo priekšlikumu arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu visi, protams, iet uz Doma baznīcu un lūdz Dievu. Arī nesen bija tāds kopīgs gājiens, klausās ērģeles. Mūsu ekskursiju vadītāji paliela, ka tās ērģeles ir vienas no labākajām Latvijā un otrajā vietā pasaulē. Es domāju, ka mums ir jāatrod līdzekļi — 20 tūkstoši, lai mēs varētu tās nostiprināt. Bet, ja to mēs neizdarīsim, tad iznāks tā, kā iznāca ar lielāko daļu mūsu rūpniecības uzņēmumu. Vispirms nolaidām tos līdz kliņķim vai sagrāvām un pēc tam privatizējam par vienu latu. Nu, es domāju, ka nevar atļaut, lai Doma ērģeles tiktu privatizētas vai sagrautas.Un tāpēc šo priekšlikumu vajag atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairs neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā vēlaties ko teikt?

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Kultūras ministrijai, kā jūs vēlāk redzēsiet, ir zināms līdzekļu palielinājums. Un, izvērtējot visus priekšlikumus, komisija izvērtēja un ņēma vērā, ka tās programmas, kuras ir saņēmušas papildlīdzekļus, ir būtiskākas, tāpēc lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. — deputāta Leona Bojāra — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 22, atturas — 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Nākamais ir 22. — Ministru Kabineta priekšlikums par līdzekļu pārdali Nacionālās aizsardzības akadēmijas programmai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — piešķirt Ārlietu ministrijai līdzekļus diplomātiskajām misijām ārvalstīs. Un konkrēti Latvijas Republikas vēstniecības ēkas iegādei Berlīnē un tās aprīkojumam. Lūdzu jūs atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Nākamais ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par iekšējo līdzekļu pārdali šajā pašā apakšprogrammā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

Nākamais — 25. — ir deputāta Bojāra priekšlikums Ekonomikas ministrijas budžetu samazināt par 20 tūkstošiem, novirzot to Jēkabpils pilsētas siltuma trases būvniecībai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vārds Leonam Bojāram.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tā jau nav parastā siltumtrases būvniecība. Šis jautājums skar Jēkabpils iedzīvotājus, kuri bija pieslēgti cukurfabrikas siltuma centrālei. Jūs zināt, ka Jelgavas cukurfabriku mūsu Lauksaimniecības ministrija ar vieglu roku aizvēra ciet. Un tajā pašā laikā viņus neinteresē, kas tad notiek tālāk. Viena lieta ir noslēgt cukurfabriku, iedzīt postā zemniekus, kuri ir paņēmuši kredītus un tagad nezina, kā tos atmaksāt, otra lieta — izmaksāt pusotra miljona cukurbiešu iearšanai zemē. Bet palielinās bezdarbs no 250 līdz 500 cilvēkiem un salšana. Kas notiek? Tās mājas, kas tika pieslēgtas siltuma centrālei Jēkabpils cukurfabrikai, netiek apkurinātas. Un jāpārslēdz uz citu katlumāju. Risinājumu Jēkabpils dome ir atradusi, ka sākuma periodā iedarbina lielo katlu cukurfabrikā, bet, par cik tur izmaksa apsildīšanai sastāda 0,87 lati par kvadrātmetru mēnesī, tad ir spiesti ierīkot centrāli un pārslēgt uz citu katlumāju, kur izmaksa būs 0,48 lati par kvadrātmetru. Un, lai cilvēkus galīgi neiedzītu parādos, jo starpība ir ļoti liela, tāpēc šīs izmaiņas un šo manu ierosinājumu vajag atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Acīmredzot komisija ir pareizi lēmusi, ka šo priekšlikumu nedrīkst atbalstīt. Kāpēc? Valdība ir izdarījusi visu pareizi, cilvēki Jēkabpilī ir bez darba — tas nozīmē, ka būs bez maizes, un ja viņi būs vēl apsildīti, tad viņi ilgi mocīsies un nemirs nost. Atcerieties tos "svētos" vārdus — ir cilvēks, ir problēma, nav cilvēka, nav problēmas. Un tāpēc nu nekādā gadījumā nedrīkst viņus vēl sildīt. Viņi taču ilgi mocīsies. Bet tā viņi izsals kā prusaki, un problēmu valstī nebūs. Viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Lūdzu pieņemt lēmumu balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 25. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 16, atturas — 41. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

26. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt pašieņēmumus Finansu ministrijā. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

27. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums par līdzekļu pārdali no Finansu ministrijas par labu Labklājības ministrija. Komisja šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

28. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt pašieņēmumus Finansu ministrijā. Priekšlikums atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

29. priekšlikums — Ministru kabinets ierosina palielināt pašieņēmumus Finansu ministrijas Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

30.priekšlikums. Finansu ministra priekšlikums — samazināt Iekšlietu ministrijā līdzekļu pārdali par labu Valsts policijai. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

31.priekšlikums. Finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu pārdali Iekšlietu ministrijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

32.priekšlikums. Finansu ministra Krastiņa priekšlikums — Iekšlietu ministrijā Ekspertīžu centram palielināt pašieņēmumus. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Finansu ministra priekšlikums — Iekšlietu ministrijā palielināt izdevumus Ieslodzījumu vietu pārvaldei. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt pašieņēmumus Drošības policijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

35. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Iekšlietu ministrijas programmā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

36. — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei palielina pašieņēmumus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

37.priekšlikums. Finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Iekšlietu ministrijas sistēmā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

38. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Iekšlietu ministrijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

39. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt pašieņēmumus Iekšlietu ministrijas programmā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

40. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — Izglītības ministrijā iekšējo līdzekļu pārdale par labu internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

41. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — par iekšējo pārdali Izglītības ministrijas sistēmā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

42. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt pašieņēmumus Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

43. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu pārdali Izglītības ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Līdzīgs ir nākamais priekšlikums, ko ir iestrādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija — pārdalīt līdzekļus par labu Izglītības un zinātnes ministrijas programmai "Balvas par sasniegumiem starptautiskajās mācībās". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

45.ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — samazināt līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

46. priekšlikums — palielināt pašieņēmumus Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

47. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums — par līdzekļu palielināšanu Murjāņu sporta ģimnāzijai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

48. — Finansu ministra Krastiņa priekšlikums — samazināt Zemkopības ministrijas apakšprogrammām līdzekļus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

49. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — pārdalīt ieņēmumus apakšprogrammā Kontroles, uzraudzības sertifikācijas dienestam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

50. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu pārdali Zemkopības ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

51. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt pašieņēmumus sanitārajai robežinspekcijai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Gundars Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

G.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Ap šo jautājumu mēs strīdējāmies arī Budžeta un finansu komisijā un nupat izrunājām arī ar zemkopības ministru Kalvīša kungu. Gribētos šai lietai nedaudz pievērst uzmanību. Visumā šī lieta ir atbalstāma, šis ir vēl viens regulēšanas mehānisms, kur importa kravām tiek pielietoti tarifi, kas ir tīri legāli, tie ir tarifi par sanitāro un veterināro robežu, fitosanitāro robežu inspekciju, tas ir arī netiešā veidā nodoklis uz importa kravu. Kur šajā gadījumā ir problēma? Problēma ir tā, ka šie tarifi skars vai arī netiešā veidā skars tieši arī tranzītkravas. Zemkopības ministrija acīmredzot to tā nav domājusi, jo tranzītkravām tiks šie tarifi piemēroti no nākamā gada 1.februāra, taču acīmredzot nesavlaicīgas saskaņošanas dēļ tranzīta definīcija un kravas ievešanas definīcija neatbilst pilnībā tranzīta būtībai.

Kā notiek šo kravu reāls tranzīts cauri Latvijai? Teiksim, graudi ienāk Liepājas ostā, tos saber elevatorā, un tālāk ar atsevišķām vagonu partijām tie tiek nosūtīti uz Baltkrieviju, uz Krieviju un tā tālāk. Tas pats skar tādas kravas kā zivis, kā vistu kājiņas, sēklas kartupeļus, kas iet no Eiropas uz Uzbekiju, un daudzas citas kravas, ieskaitot arī apaļkokus un zāģmateriālus, kur Latvijas teritorijā notiek šo kravu un partiju formēšana. Taču šī definīcija, kas ir uzrādīta cenrādī, īsti neatbilst tranzītam. Mēs šo problēmu nupat izrunājām ar Kalvīša kungu, es pats nevarēšu balsot par šo priekšlikumu budžeta izmaiņās, bet Kalvīša kungs acīmredzot runās pēc manis un viņš ir apsolījies nākamnedēļ noorganizēt tikšanos ar dažādu tranzīta asociāciju pārstāvjiem, šo problēmu varbūt izdiskutēt pilnīgāk. Es domāju, ka arī no Satiksmes ministrijas vajadzētu būt klāt, par cik Gorbunova kungs Kalvīša kungam ir rakstījis kādu laiku atpakaļ, un cerams, ka šī problēma tiks atrisināta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aigars Kalvītis — zemkopības ministrs.

A.Kalvītis

(zemkopības ministrs). Cienījamie deputāti! Es aicinātu jūs atbalstīt 51.priekšlikumu, jo vairākus gadus Latvijā notiek diskusija par to, ka iekšējais tirgus ir labāk jāuzrauga un Latvija ir vienīgā valsts, kur importētāji nemaksā par analīzēm. Savukārt Latvijas eksportētāji sedz visus šos izdevumus no savas kabatas. Ir izveidoti negodīgi konkurences apstākļi un šis priekšlikums novērš šo negodīgo konkurenci, un nākotnē arī importētāji būs spiesti maksāt par savu kravu apstrādi Latvijā. Kas attiecas uz tranzītoperācijām, esmu gatavs uzsākt diskusiju ar tranzītasociāciju, kā labāk šo jautājumu risināt. Bet nevienam nav noslēpums, ka Latvijā arī no tranzīta ir milzīgi atbirumi produktu iekšējā tirgū, tādēļ mēs nevaram atteikties no kontroles. Jautājums ir, kā, nesamazinot mūsu tranzītinstitūciju konkurētspēju, šo problēmu labāk atrisināt? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

(LC) .Tātad es lūdzu deputātus izšķirties balsojot. Atgādinu, ka komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51. — finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 24. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Poča.

52. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums par līdzekļu samazināšanu Zemkopības ministrijas centrālajam aparātam un piešķiršanu mērķdotācijas veidā pašvaldībām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par cik pie Jēkabpils cukurfabrikas slēgšanas līdzvainīga ir kā Zemkopības ministrija, tā arī Ekonomikas ministrija, tāpēc tie izdevumi, kas ir vajadzīgi siltumtrases izveidošanai 41 tūkstošu latu apmērā, ir jāizdala vienlīdzīgi starp Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju, jo atstāt ziemā cilvēkus bez apsildīšanas nevar. Ekonomiskos aprēķinus es jums pateicu.

Ja atstāj lielo katlu darboties cukurfabrikā, kvadrātmetrs apsildīšanas maksās 87 santīmi. Ja pieslēdz citai katlumājai, tur būs tikai 48 santīmi Un tā kā cilvēki ir palikuši bez darba, viņi 87 santīmus samaksāt nevar. Es lūdzu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča.

(LC). Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 52. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 10, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

53. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu samazināšanu Zemkopības ministrijas programmā un arī nelielu iekšēju pārdali. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

54. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums par pašu ieņēmumu palielināšanu Zemkopības ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

55. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu pārdali. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

56. priekšlikums — palielināt Satiksmes ministrijai finansējumu apakšprogrammā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

57. priekšlikums — deputāts Leons Bojārs. Priekšlikums samazināt līdzekļus "Vitai" un novirzīt to kā mērķdotāciju izglītības pasākumiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vārds Leonam Bojāram.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi Mazirbē! Es domāju, ka ne pārāk daudz deputātu ir bijuši Mazirbē, bet Mazirbē arī ir ziema. Un diemžēl šinī tālajā Latvijas nostūrī ir izveidota internātskola, kurā mācās un dzīvo bērni. Un apkures sistēma tur ir pēdējo reizi rekonstruēta vai remontēta kapitāli 20 gadus atpakaļ, un tā ir jāatjauno. Un tie 10 000 latu ir jānoziedo, jo bērnus mēs taču nevaram sasaldēt. Varbūt vēl pieaugušie Jēkabpilī kaut kādā veidā izdzīvos, bet bērni nav vajadzīgi? Un ja jau mūs neinteresē arī Latvijas bērni, jo valdību sastādošo partiju deputāti, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tik tiešām arī neatbalstīja šo priekšlikumu, jo viņus bērnu liktenis neinteresē. Es lūdzu jūs, visus deputātus, atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā, lūdzu!

A.Poča.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 57. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 4, atturas — 47. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir 58. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt pašu ieņēmumus, kas attiecas uz ministrijas apakšprogrammu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbasta.

A.Poča.

59. priekšlikums — Ministru kabinets ierosina palielināt iemaksas sociālajā apdrošināšanas budžetā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Nākamais ir 60. — Ministru kabineta priekšlikums. Palielina ieņēmumus valsts pensiju speciālajā budžetā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

61. priekšlikums — Ministru kabinets. Palielināt ieņēmumus apakšprogrammai — materiālais atbalsts mantisko un naudas pabalstu veidā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

62. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt pašus ieņēmumus Labklājības ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

63.ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt Labklājības ministrijas apakšprogrammā pašu ieņēmumus. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

64. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums — līdzīgi palielināt pašu ieņēmumus Labklajības ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

65. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — ieskaitīt ārstniecības iestāžu sociālā nodokļa parādus Sociālās apdrošināšanas fondā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

66. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt pašu ieņēmumus Labklājības ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

67. — iekšējo līdzekļu pārdale Labklājības ministrijas sistēmā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

68. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt pašu ieņēmumus Labklājības ministrijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

69. priekšlikums — Ministru kabineta. Labklājības ministrijas ietvaros samazināt finansējumu pakalpojumu apmaksai veselības aprūpes sistēmā un novirzīt to šajā pašā programmā, tikai citai apakšprogrammai — medikamentu apmaksai. Pēc ļoti, varētu teikt, lielām debatēm Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva. Es gribētu runāt šobrīd kā deputāte. Vai es drīkstu?

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aija Poča, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Poča

(LC). Es gribētu informēt, ka šī diskusija izvērtās par to, ka slimnīcām ir parādi, un kāpēc no finansējuma, kas ir domāts slimnīcām par pakalpojumu apmaksu, līdzekļi tiek novirzīti medikamentiem. Bet es domāju, ka slimnīcas darbs ļoti bieži ir atkarīgs no šīs slimnīcas vadītāja. Turpretī tie slimnieki, kas saņem bezmaksas medikamentus, tie var vienkārši paļauties tikai uz to, kas viņiem ir nepieciešams ikdienā, tas ir, konkrēti uz zālēm. Un šinī gadījumā es domāju, ja mums ir jāizšķiras, tad es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, novirzīt šos līdzekļus medikamentu apmaksai. Tie ir bezmaksas medikamenti slimniekiem. Es lūdzu par to padomāt. Es lūdzu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidijs! Cienītie kolēģi! Medikamentu apmaksa pacientiem un ārstniecība ārstniecības iestādēs savstarpēji finansiāli, protams, ir visciešākā mērā saistīti. Un ir izveidojusies, tīri objektīvi ir izveidojusies situācija, kad atsevišķu slimokasu teritorijā vairāk līdzekļu tiek izmantoti slimnīcās ārstniecībai un citu slimokasu teritorijā vairāk bezmaksas medikamentiem un ambulatorajiem pacientiem. Un ja reiz, pieņemsim, vairāk Rīgā ir ārstniecības iestāžu parādi, tad tieši ir trīs slimokases, tās ir "Daugavas", Viduslatvijas un Latgales slimokases, kurās tā situācija ir citādāka. Un tur ārstniecības iestādēm nav tādi parādi, bet viņiem ir problēma, ka viņiem ir jāizdara šī te iekšējā pārbīde, lai varētu naudas līdzekļus izdalīt medikamentiem, kuru viņiem ir lielāks trūkums. Un tāpēc, protams, nebūtu godīgi, ja šie te naudas līdzekļi vienai slimokasei tiktu noņemti un citai iedoti, lai segtu ārstniecības iestāžu parādus. Tāpēc šis priekšlikums ir tapis pēc trīs slimokasu lūguma, un tā ir viņu iekšējā pārbīde savā teritorijā. Un tāpēc es lūgtu atbalstīt šo te valdības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt, ka jautājuma izvēle ir ārkārtīgi vienkārša. Vai ļaut pacientam ārstēties mājās, nodrošināt viņam iespējas saņemt medikamentus, vai pateikt: "Tā kā valstij nav naudas, pērc šos medikamentus pats!" Un šis pacients, kas varētu ārstēties mājās un normāli strādāt, brauks un gulēs slimnīcā tikai tāpēc, lai regulāri saņemtu medikamentus bez maksas. Tāpēc es aicinātu šoreiz saprast — jā, slimnīcām tiešām ir parādi, bet ja ir iespējams atrast efektīvāku ārstniecības veidu, ne vienmēr ir jāizvēlas stacionārs. Un es aicinātu atbalstīt šobrīd valdības viedokli!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 69 — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir 70. — Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu pārdali Labklājības ministrijas sistēmai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Nākamais ir 71. — deputātes Počas priekšlikums par līdzekļu pārdali Labklājības ministrijai. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

72. — Ministru kabineta priekšlikums. Labklājības ministrijā tiek samazināti pārskaitījumi no viena budžeta, no sociālās apdrošināšanas budžeta uz otru. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

73. priekšlikums. Tātad tiek arī samazināts finansējums veselības reformas projektam. Komisija to atbalstīja. Tas vienkārši nav apgūts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Poča.

74.priekšlikums — finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Tieslietu ministrijai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

75.priekšlikums — finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu pārdali Tieslietu ministrijas sistēmai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

76.priekšlikums. Finansu ministrs Krastiņš palielina finansējumu Tieslietu ministrijai. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

77.priekšlikums. Ieņēmumu palielinājums Tieslietu ministrijai. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

78.priekšlikums. Līdzekļu pārdale par labu tūrisma politikas īstenošanai. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

79.priekšlikums. Iekšējo līdzekļu pārdale Aizsardzības ministrijai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

80.priekšlikums. Finansu ministra priekšlikums par pašu ieņēmumu palielināšanu ministrijai. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

81. ir Ministru kabineta priekšlikums — palielināt līdzekļus vides politikas realizācijai reģionos. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

82. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums par līdzekļu pārdali, samazinot finansējumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, novirzīt tos Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons. Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man ar nožēlu vajadzēja paskatīties uz valdību sastādošo partiju deputātiem, kuri nobalsoja pret palīdzības sniegšanu neredzīgiem cilvēkiem. Neviens no mums dzīvē nav garantēts, ka nenonāks stāvoklī ar balto spieķīti vai vajadzēs sunīša pavadību, ja viņu, protams, varēs uzturēt. Ja ir vajadzīgi tie 60 000 rehabilitācijas centram, kas tik tiešām ir vajadzīgi, lai apgādātu ar attiecīgo literatūru, lai izveidotu to palīdzību, kāda ir vajadzīga šiem cilvēkiem, neredzīgajiem, tad tā naudiņa ir jāatrod. Ja mēs atradām naudu 130 000 "Neoplāna" finansēšanai, kuru paņēma, izlietoja ārzemju braucienos vai komerclīdzekļos, to mēs droši vien nobalsosim par. Bet šeit balsojam pret. Tāpēc, lai uzturētu šos cilvēkus, kuri nokļuvuši nožēlojamā situācijā, ir neredzīgi, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā vēlaties kaut piebilst.

A.Poča.

Balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 82. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 4, atturas — 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

83. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu palielinājumu būvniecības stratēģijas programmai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

84. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt pašu ieņēmumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apakšprogrammai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

85. ir Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu pārdali par labu tūrisma politikas īstenošanai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

86. ir Ministru kabineta priekšlikums — palielināt finansējumu Kultūras ministrijas apakšprogrammai "Teātri un filharmonija". Daļēji šie līdzekļi tiek ņemti no līdzekļu pārdales rezultātā no divām apakšprogrammām, kur mēs jau nobalsojām par līdzekļu samazinājumu iepriekš. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Nākamais ir 87. — Ministru kabineta priekšlikums. Līdzīgs priekšlikums — palielināt finansējumu profesionālajai izglītībai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

88. ir Kultūras ministrijas priekšlikums — palielināt finansējumu apakšprogrammai "Augstākā izglītība". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav Iebildumu.

A.Poča.

Ministru kabinets Kultūras ministrijas apakšprogrammai ierosina palielināt finansējumu 130 000 latu apmērā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man nav saprotams, kāpēc neieraksta, kādām vajadzībām ir vajadzīgi šie 130 000 latu. Tad ir jāpieraksta, ka tas ir vajadzīgs, lai noslēptu tos parādus, kurus radīja "Neoplāna" iegāde vai kas ar to tur notika. Mēs iekš viena miera, mūs neinteresē vecie cilvēki, mūs neinteresē neredzīgie, mūs neinteresē bērni, mūs neinteresē iedzīvotāji. Tajā pašā laikā, kad tiek izlietoti nodokļi, cilvēku samaksātie nodokļi visdažādākajām lietām — par visdažādākajām izpriecām un dārgu automobiļu vai autobusu iegādei, te mēs visu mierīgi varam atbalstīt, un to mums sniedz priekšā Ministru kabinets. Kā tad ir ar to morāli, un kā ir ar tādu darījumu? Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Roberts Zīle, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mēs šodien nenodevām tātad komisijām likumprojektu par sabiedrisko līdzekļu izmantošanu komisijas... Es neaicināšu balsot par šo priekšlikumu ne par, ne pret, bet vienkārši ir jāzina visiem, tātad par ko šī nauda ir jāmaksā. Ir piedāvāts mierizlīgums ar banku, kas devusi šo līzinga līgumu, un tas ir arī viss. Mums ir jāizlemj, vai mums ir vajadzīgs šis visiem zināmais "Neoplāns", vai tā ir "Neoplāna" iegāde, pareizāk sakot, mierizlīguma samaksa. Es vēlreiz atkārtoju: es neaicinu balsot ne par, ne pret, bet, ja tie ir sabiedrības līdzekļi, tad visiem, arī deputātiem un arī sabiedrībai, ir jāzina, par ko šī nauda tiek maksāta.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 89.— Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 22, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

90. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Kultūras ministrijai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

91. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par ieņēmumu palielinājumu Kultūras ministrijas apakšprogrammām. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

92. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums — palielināt finansējumu Kultūras ministrijai uz maksas ieņēmumu rēķina. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

93.ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par iekšējo līdzekļu pārdali Valsts zemes dienestam. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

94. ir deputāta Bojāra priekšlikums — samazināt finansējumu īpašu uzdevumu ministra sadarbībā ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātam un novirzīt to Neredzīgo savienībai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāts Bojārs pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 94. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 2, atturas — 60. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

95. ir analogs deputāta Leona Bojāra priekšlikums — samazināt finansējumu īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un reformu lietās sekretariātam un novirzīt Neredzīgo savienībai. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 95. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 3, atturas — 56. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais mums ir jāizskata priekšlikums 3. tabulā par likuma "Par Valsts budžetu 1999.gadam" 16. pielikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

A.Poča.

Un konkrēti tas ir Ministru kabineta priekšlikums — palielināt par 600 tūkstošiem latu aizņēmumus no valsts pamatbudžeta, vienlaikus par šādu summu palielinot arī izdevumus, lai atmaksātu valsts nozīmes datu pārraides tīkla sniegtos pakalpojumus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Paldies! Tagad mēs varētu pāriet pie mūsu 1. tabulas, kurā ir apkopoti priekšlikumi par likuma tekstu. Kā pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — atļaut jums likumprojekta teksta daļā un attiecīgajos pielikumos noteikt, sarakstīt kopējos ieņēmumus, izdevumus un visus pārējos no tiem izrietošos skaitļus atbilstoši šīsdienas balsojumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Bet debatēs šeit…

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par pirmo — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Vārds Ivaram Godmanim, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Varbūt es tiešām esmu nokavējis, vajadzēja uzstāties pirmajā lasījumā, taču tomēr es uzskatu par savu pienākumu šeit pateikt pāris vārdus.

Faktiski mēs tagad veicam budžeta grozījumus 1999. gadam. Un es ceru, ka tie būs pēdējie. Protams, jāsaka, ka arī 1998. gadā 26. novembrī mēs izmainījām budžetu, ja jūs atceraties. Tomēr jāsaka, protams, šis gads ir ļoti smags no budžeta viedokļa. Smags. Un katram mums šeit ir sava atbildība. Kopā jau mēs esam deputāti, mēs atbildam par visu šo budžetu, vienalga, kādā kapacitātē mēs būtu, vai mēs esam ministri uz laiku, vai mēs esam deputāti. Es domāju, ka mūsu attiecības ir nonākušas tādā jau kvalitatīvā stāvoklī, ka mēs nemēģinām gāzt, teiksim, saistības vai deficītu emocionāli un populistiski no viena uz otru. Un dabīgi, es gribu teikt to, ka viena problēma šeit mums ir. Un es runāšu nākotnes kategorijās. Neapšaubāmi, ka izdevumu palielināšana patlaban referendumam ir nepieciešama. Ka nepieciešama ir izdevumu palielināšana, lai kompensētu ienākumu nodokļa neizpildi pašvaldībās. Šīs lietas ir lielākie šeit deficītu ģenerējošie papildu faktori, ko mēs šodien pieņemam.

Bet ir viena būtiska lieta, par ko es gribu teikt, lai jūs saprastu visi, kur mēs nonāksim, patiesību sakot, nākamgad sākumā. Tad, kad mēs veidojām 1999. gada budžetu, viens no ļoti smagiem posteņiem bija — cik mēs reāli ieņemsim no privatizācijas. Cik? Un gandrīz katru otro mēnesi Finansu ministrija pieprasīja, un es domāju, ka to pašu darīs arī tagad Finansu ministrija, pieprasīs argumentētu informāciju no Privatizācijas aģentūras — cik būs šie līdzekļi, no kādiem objektiem? Mums ir jāfiksē, ka faktiski uz šodienu izpilde ir 9% plānoto 75% vietā. Tas faktiski nozīmē, ka mēs šajos budžeta grozījumos esam atteikušies šajā gadā vispār vairāk ieņemt naudu no privatizācijas. Līdz ar to lielākais deficīta ģenerēšanas faktors patlaban 1999. gadā būs tas, ka mēs vairs no privatizācijas šeit naudu neplānojam. Es ceru un ticu, ka Finansu ministrija un valdība ir runājusi ar Valūtas fondu, bet neapšaubāmi, ka šie gandrīz 30 miljoni, kas neienāk, viņi jums ģenerē deficītu 4,6 % no kopprodukta. Nelaime ir tajā apstāklī, ka budžeta deficīts, protams, ir grāmatvediska lieta. Vienā gadā tas var būt 4,6%, nākamajā mērķis ir 2%. Un kāpums būs ļoti būtisks. Tas nākamais gads mums izskatīsies — es ļoti ceru, ka smagā darbā tas tiešām būs labāks. Bet problēma valstī ir tajā apstāklī, ka nauda ir viena, un finansu ministrs to labi zina. Ja mēs vairāk tērējam šogad un cenšamies mazāk tērēt nākamgad, diemžēl likdividitātē, naudas plūsmā, starpības nav nekādas. Tas tāpat kā savā laikā 1995. gadā, kad bija milzīgs budžeta deficīts, bet 1996. gadu beidza bez deficīta praktiski. Tomēr jārēķinās, ka tas deficīts palika parādzīmēs iekšējā parādā un ārējā.

Kāpēc es visu to runāju? Es to visu runāju viena iemesla dēļ. Ja mēs kaut kādā veidā nākamgad pirmajā kvartālā nerealizēsim privatizācijas programmu par to summu, ko mēs plānojam šogad un ko mēs šogad neieņemam, tad es domāju, izejot no savas pieredzes, ka mums nāksies vēlreiz aizņemties naudu Eiroobligāciju veidā, kas jau būs pamazām, pamazām arvien bīstamāka procedūra.

Kāpēc obligāti mums ir jārealizē nākamā kvartālā privatizācija un vismaz trijos objektos? Atklāti sakot, par diviem man nepaliek skaidrs, kāpēc arī šogad mēs to nevaram izdarīt — te ir runa par "Ventspils naftu" un "Latvijas gāzi", par "Latvijas kuģniecību", es saprotu. Bet, ja mēs izveidosim veselu virkni komisiju, ja mēs kādā veidā bremzēsim darbu, neuzticoties valdībai un neuzticoties acīmredzot Privatizācijas aģentūrai, tad mēs nonāksim situācijā, ka mums pietrūks šo 30 un vairāk miljonu. Kas notiks tālāk? Tas nekas, ka privatizācijas ieņēmumi ir ārpus budžeta. Bet pretim izdevumu daļā ir divi ļoti smagi politiski faktori. Viens ir kompensācijas sertifkātu apmaksa par zemi, kur visi labi seko un skatās, vai tiks samaksāts. Un pamatā šie ienākumi ir no privatizācijas vērsti, lai šo te maksu veiktu. Un otrs politiski ļoti jutīgs jautājums ir par represētajiem privatizācijas sertifikātu izmaksas daļā.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, 5 minūtes ir pagājušas.

I.Godmanis.

Tāpēc es lūdzu — acīmredzot neapšaubāmi budžets mums ir jāgroza, bet lūdzu ņemsim vērā to, ka mēs ejam samērā riskantu un atbildīgu ceļu, ko lūdzu ņemt vērā nākamā gada pirmajā kvartālā, kad mēs skatīsim budžeta izpildi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Gaigals, "Latvijas ceļa" frakcija.

J.Gaigals

(LC). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Pēc būtības es gribēju turpināt to, ko teica Ivars Godmanis, un papildināt ar vienu informāciju. Ivars minēja vairākas pozīcijas šī gada budžeta grozījumos, kas būtiski palielina valsts budžeta deficītu. Vienu pozīciju Ivars neminēja, un tas ir mūsu nobalsotais 23. priekšlikums par diplomātiskām misijām ārvalstīs — tātad palielināt dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par 2 miljoniem. Pēc būtības tā ir summa, kas domāta, visi to zina, tā ir summa, kas paredzēta ēkas iegādei Latvijas vēstniecībai Vācijā Berlīnē sakarā ar to, ka galvaspilsēta pāriet uz Berlīni. Lieta tāda, ka šī pozīcija — 2 miljoni — bija paredzēta 2000. gada bužeta projektā. Un diskutējot par to, vai atbalstīt vai neatbalstīt šādu te papildu 2 miljonu iekļaušanu šīgada budžetā un attiecīgi izdarot grozījumus un palielinot deficītu, bija jāņem vērā un ņēma vērā deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā to, ka tiek atslogots nākošā gada budžets. Un doma, kāpēc balsoja par šo priekšlikumu, bija tāda, ka šie 2 miljoni ir viena no tām pozīcijām, kura ir jāizmanto pedagogu darba samaksas reformas finansējuma palielināšanai nākamajā gadā. Līdz ar to es vēršu uzmanību tikai tādā ziņā, ka mēs nedrīkstam aizmirst šo pozīciju tad, kad tiks runāts par nākamo gadu un skolotāju algām, tātad 2 miljoni šajā gadā, lai atslogotu nākamā gada budžetu un lai varētu vairāk naudas paredzēt skolotāju algām.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es, godīgi sakot, esmu pateicīgs Ivaram Godmanim, tikai žēl, ka viņš runā tik gudri, ka daudzi cilvēki varbūt vienkārši nesaprata, ko viņš pateica. Viņš šodien ļoti godīgi atzina to, ka visas iepriekšējās un arī šodien pie varas esošās valdības, labējās valdības, kuras strādā kopš 5.Saeimas ievēlēšanas brīža, nekad neko nav varējušas darīt un acīmredzot arī netaisās darīt, lai Latvijā naudu varētu ražot un pelnīt. Vienīgais, uz ko ir pastāvējis šis budžets, ir iztirgot to, kas, kā mēs sakām, ir bijušo komunistu mantojums. Un tāpēc es, godīgi sakot, esmu ļoti pateicīgs Ivaram Godmanim, ka tas vienreiz ir noskanējis no Saeimas tribīnes, no valdošās koalīcijas pārstāvja puses.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Es sapratu, ka nevienam nebija iebildumu, mēs varam šos skaitļus budžeta likumā ierakstīt, savelkot kopīgo bilanci.

Sēdes vadītājs.

Par 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Paldies!

A.Poča.

Nākamais — 2.priekšlikums pēc būtības ir jau mūsu nobalsotā 3.pielikuma skaitļu iekļaušana likumprojektā. Es lūdzu atbalstīt 2. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

3. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kurš nosaka šobrīd maksimāli pieļaujamā parāda lielumu atbilstoši papildu priekšlikumiem. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! (No zāles: "Ceturtais, ceturtais!")

Sēdes vadītājs.

Mēs pašlaik par 3. runājam.

A.Požarnovs.

Es atvainojos, es par 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Par 3.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Poča.

4. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kurš nosaka, kādā veidā tiek sadalīti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, ka tiek garantēta pašvaldībām to daļa, konkrēti 174 miljoni 300 tūkstoši latu ieņēmumi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vārds Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs

(TB/LNNK) . Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es atvainojos par savām kļūmēm, bet tomēr pastāvu uz savu viedokli. Jebkurā gadījumā šis priekšlikums nosaka to, ka veselības aprūpe saņem 28,4%, bet tiek noņemta garantija, kas bija likumā noteikta līdz šim, proti, ne mazāk kā 69 miljoni 125 tūkstoši latu. Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka pašvaldībām, kas arī tiek finansētas no ienākumu nodokļa, šī garantija saglabājās, un līdz ar to rodas iespaids, kad šajā situācijā, kad ir grūtības ar budžetu, ka tas, kurš visskaļāk uzstājas, tas vairāk saņem, un tas, kurš ir klusāks, tas cieš. Jo, kā šeit jau Gaigala kungs izteicās, tātad ar šiem budžeta grozījumiem tiek atslogots par 2 miljoniem nākošā gada parāds, nopērkot šajā gadā to ēku Vācijā, nevis nākošajā gadā, lai varētu atslogot, lai varētu palielināt skolotājiem algas. Tātad par visiem ir padomāts, bet arī tas, kas izskanēja iepriekšējās debatēs, par to, ka ārstniecības iestādēm ir parādi, tātad — kur gan viņi liksies, ja parādi arī palielināsies, ja gadījumā mēs noņemam veselības aprūpei šīs garantijas? Taču arī veselības aprūpei šajā brīdī situācija ir pietiekami saspringta, un arī ārsti un medmāsas runā savā starpā par iespējamiem streiku draudiem, vienīgais šīs runas ir daudz klusākas, nekā to dara skolotāji.

Un tāpēc es uzskatu, ka gadījumā, ja reiz garantijas tiek visiem saglabātas, ja, teiksim, Saeima pieņem tādus priekšlikumus, kā apmaksāt no budžeta nelikumīgi iegādāto "Neoplānu" un citus pasākumus, tad domāju, ka nebūtu godīgi noņemt veselības aprūpei garantiju par 69 miljoniem latu, jo, ja ienākumu nodoklis nepildīsies, tad veselības aprūpe būs zaudētāja, un tad bez pensionāriem, bez skolotājiem mēs sagaidīsim jaunus streikotājus. Es nevaru atbalstīt finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vēl vēlas deputāti runāt par šo priekšlikumu. Tagad būs pārtraukums. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, ir vairāki paziņojumi. Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Piedošanu! Dāmas un kungi! Vēlreiz atgādinu, ka Eiropas lietu komisijas sēde Sarkanajā zālē notiks tūlīt un ilgs apmēram 20 minūtes.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols.

M.Vītols

(TP). Godātie sporta apakškomisijas deputāti! Lūdzu tūlīt uz īsu sēdi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti, kuri strādā Nacionālās drošības komisijā, garajā pārtraukumā 12.35 laipni lūgti uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Šodien sveicam mūsu kolēģi Aiju Barču dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Imants Burvis, Leonards Stašs, Edvīns Inkēns, Jēkabs Sproģis, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Juris Sinka, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam". Izskatām priekšlikumus par likuma tekstu. 4.priekšlikums, vārds debatēs deputātam Ivaram Godmanim. Ivars Godmanis atsauc. Vladimirs Makarovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! 90.gadu sākums Latvijā bija raksturīgs ar ārkārtīgi smagu krīzi ārstniecības jomā. Varbūt daudzi ir aizmirsuši, bet bija laiks, kad mēs gājām uz slimnīcu ar savu gultasveļu, apģērbu, dvieļiem, pirkām daudzus medikamentus, un, vienalga, ārstniecības iestādes grima milzu parādos. Sākot ar Andra Šķēles otro valdību, mēs vairāk uzmanības pievērsām finansu disciplīnai, un valdība ārkārtīgi daudz darīja, lai budžetā apstiprinātie cipari tiešām arī tiktu saņemti ārstniecības iestādēs. Ļoti lēnām, bet mēs pieradinājām slimnīcu galvenos ārstus un direktorus pie prakses: ja valsts budžetā ir ailīte tik un tik miljoni, tūkstoši, desmiti latu, tad šī nauda līdz pēdējam santīmam arī nonāk veselības aprūpes budžetā. Un ārstniecības personāls sāka mums ticēt.

Ārsti pārtrauca prasīt algu pielikumu. Un viņu algas ir niecīgi zemas, bet publiskie izteikumi apsīka. Ārsti sāka runāt par veselības aprūpes kvalitāti. Un likās, ka vismaz vēl vienā jomā Latvijā lēnām norit sakārtošanas process. Ar Pasaules banku parakstījām līgumu par Pasaules bankas atbalstu veselības aprūpes reformai Latvijā.

Un atkal ir saspringta situācija budžetā, un, mēģinot labot kļūdas citās nozarēs, mēs to mēģinām darīt uz veselības aprūpes rēķina, skaidri zinot, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis varbūt nepildīsies, un līdz ar to ļaujot ārstniecības iestādēm saņemt mazāku naudu, nekā budžetā ir apsolīts. Tas nekas, ka slimnīcu direktori, poliklīniku vadītāji, ģimenes ārsti ir rēķinājušies ar šo naudu. Mēs vienkārši, noņemot šīs garantijas — ne mazāk kā minētos 69 miljonus, pasakām — būs varbūt arī mazāk. Un tad mēs šaustīsimies un šausmināsimies — lūk, atkal labklājības ministra Jurdža neizdarības dēļ, Labklājības ministrijas sliktās ierēdniecības neizdarības dēļ ir taču palielinājušies parādi. Bet valsts šobrīd ir tā, kas gandrīz atklāti pasaka — varbūt saņemsiet mazāk. Tādēļ, ņemot vērā, ka valdības sēdē šajā sakarā man bija īpašais viedoklis, es paturu šīs tiesības uz īpašu viedokli arī šodien. Tikai, cienījamie kolēģi, es ļoti negribētu, lai referendumā, balsojot pret Saeimā apstiprinātajiem Pensijas likuma grozījumiem, sabiedrība pieliktu arī šo rūgtumu. Es aicinātu šobrīd rūpīgi izsvērt mūsu politiku sociālajā sfērā. Un neatņemt to, ko šis pats Andris Šķēle un viņa vadītā otrā valdība ielika pamatu pamatos.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es ar lielu cieņu vienmēr izturos pret to, ko dara Finansu ministrija, un pietiekami labi apzinos, ko nozīmē valsts budžets. Tomēr šoreiz es acīmredzot mēģināšu runāt nevis savas frakcijas, bet tās frakcijas, ko mēs varam saukt par Ārstu frakciju, vārdā. Es ļoti ceru, ka visi kolēģi, kas atrodas šajā zālē, arī saprot, ko nozīmē, ja veselības aprūpe šodien zaudētu apmēram 4 miljonus. Ne vairāk, ne mazāk. Šāds labojums kopumā nozīmētu apmēram 4 miljoni zaudējumi medicīnai. Mēs esam pieņēmuši, ka aizstāvam visas tās sfēras, kurām ir iespēja aktīvi paust savu protestu. Mēs esam aizstāvējuši dažādas juridiskas profesijas, aizstāvējuši skolotājus, aizstāvējuši armiju, policistus. Un viss ir pareizi. Jo, ja kāda no šīm sfērām sāks protestēt ar streiku vai citādām legālām metodēm, tad, protams, sabiedrība to pamanīs un aktīvi atbalstīs. Medicīnas darbiniekiem principā ir liegta šī iespēja streikot, jo mēs vienmēr esam spiesti palikt "uz laukuma".

Es jūs ļoti aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es jūs aicinu vismaz nesamazināt to, kas jau tāpat ir daudz par maz. Jo šoreiz mēs esam mūsu prioritātēs uz diezgan tālu plauktiņu jau sen nobīdījuši veselības aprūpi un mēs jebkurā gadījumā, skatoties gan uz šī gada, gan nākošā gada budžetu, kā prioritāti finansu jomā medicīnu neredzam. Es jūs ļoti aicinu nebalsot par šādu priekšlikumu, kaut arī es, protams, saprotu, ka valsts budžetam tā ir ļoti sāpīga problēma.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča.

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka jums ir jāizšķiras balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 30, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

5. ir Ministru kabineta priekšlikums — paredzēt papildināt likumu ar jaunu pantu jums piedāvātajā redakcijā, kas īstenībā nozīmē to, ka Aizsardzības ministrija jau šobrīd sāk uzkrāt līdzekļus centralizētai iegādei, kas būtu veicama nākošajā gadā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nedaudz precizēja šo redakciju, un es lūdzu jūs atbalstīt līdz ar to 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

A.Poča.

7.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu pantu jums piedāvātajā redakcijā, kas īstenībā nozīmē to, ka finansu ministram ir tiesības dzēst Nacionālās operas sociālo nodokli un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem, uzskaitītos pamatparādu palielinājumu, soda naudu un kavējuma naudu apmērus. Lūdzu jūs šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

8.priekšlikums ir par likumprojekta teksta papildināšanu ar jaunu pantu. Lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Un kā pēdējais juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta sakārtošanu tīri no tehniskā viedokļa. Lūdzu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Līdz ar to, cienījamie deputāti, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu jūsu balsojumu par likumprojektu "Grozījumi Valsts budžetā 1999.gadam" otrajam lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts budžetu 1999.gadam"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 3, atturas — 15. Likums pieņemts.

A.Poča.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākošais likumprojekts "Grozījums likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"" . Trešais lasījums.

Ālietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

R.Labanovskis

(LSDSP). Godājamā Saeima! Ārlietu komisija jums piedāvā izskatīšanai un lemšanai dokumentu nr.1207 trešajā, galīgajā lasījumā. Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija nolēmusi neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Leiškalns — frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais ziņotāja kungs! Acīmredzot komisijai ir pamats varbūt neatbalstīt deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu, jo viņi ir nākuši tikai uz trešo lasījumu. Un tie pēc savas būtības konceptuāli priekšlikumi, kas izriet no mūsu Satversmē noteiktajām, kā Valsts prezidenta, tā arī Parlamenta tiesībām. Un jūs labi ziniet, kas Satversmē ir ierakstīts 48.pantā, ka Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Parlamenta atlaišanu, un 50.pants nosaka tautas nobalsošanu šajā gadījumā. Pie kam acīmredzot tā ir vienīgā reize, kad tautas nobalsošanā nav vajadzīgs kvorums, vismaz lasot Satversmi, tas tā izskatās, nav vajadzīgs kvorums, lai Parlamentu atlaistu. Pietiek vienam deputātam balsot "par" vai "pret". Un 50.pants nosaka gadījumā, ja vairāk kā puse no balsotājiem izsakās "pret" Saeimas atlaišanu, tādā gadījumā atlaists tiek Valsts prezidents. Ar 51.pantu jau situācija ir skaidrāka. Tātad ne mazāk kā pusei Saeimas deputātu ir tiesības ierosināt prezidentes atlaišanu, un Prezidente ir uzskatāma par atlaistu, ja par šo priekšlikumu balso ne mazāk kā divas trešdaļas, respektīvi 67 Saeimas deputāti. Tas būtu tas, ko padomju terminoloģijā teica "atlaists ar pantu no darba Nr.11—MC un patiesībā situācija ir tīri teorētiska jebšu diez vai bez ļoti nopietniem iemesliem parlaments pie šāda līdzekļa ķertos. Tātad vai nu tas būtu kriminālvajāšana, kas ir uzsākta Satversmē noteiktajā kārtībā pret Valsts prezidentu un ja šī kriminālvajāšana ievilktos, bet parlamentam būtu pilnīgs priekšstats par prezidenta vainu, tad prezidents varētu tikt atlaists līdz notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā, kas, kā jūs ziniet, tiesiskā valstī ir diezgan garšs process.

Es vienkārši domāju, ka tās ir problēmas, par kurām mums ir jādomā, vai privilēģijas pienākās arī no darba atlaistam Valsts prezidentam un ja šādas privilēģijas nepienākās, tad, Ādamsona kungs, acīmredzot mums būtu jāpieņem mans priekšlikums. Bet tā kā ir trešais lasījums un tā kā mans priekšlikums acīmredzot ir pārsteidzīgs, un tā kā mums ir vismaz tajā daļā, kas attiecas uz Satversmes 50. pantu, tad acīmredzot mans pienākums, ja jau reiz esmu bijis pārsteidzīgs, ir šo priekšlikumu šobrīd atsaukt. Aicinātu deputātus rūpīgāk studēt Satversmi, ieskatīties arī tajā pantā, kas nodrošina imunitāti deputātiem par administratīvu atbildību, arī tas pants man liekas ir novecojis, labojams un pat svītrojams no Satversmes, jo deputātiem jābūt sodāmiem kā jebkuram Latvijas Republikas pilsonim vai jurisdikcijā esošam cilvēkam, vismaz administratīvi jau nu noteikti. Un ar šo es paziņoju, ka es atsaucu savus priekšlikumus pie minētā likumprojekta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk nākošais priekšlikums.

R.Labanovskis.

Ārlietu komisijas komentārs ir, ka piekrītot deputāta Leiškalna viedoklim, ka te var debatēt, tomēr šis priekšlikums visai būtiski kaut arī formāli netieši, bet tomēr diezgan tiešā veidā skar Satversmi, tāpēc Ārlietu komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums jau tika atsaukts. Nākošais, lūdzu.

R.Labanovskis.

Nākošais ir pārejas noteikumu redakcija, ko ierosina Ārlietu komisija. Lūgums ir at- balstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

R.Labanovskis.

Lūdzu balsot kopumā par grozījumu likumprojektā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"" pieņemšanā trešajā galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

R.Labanovskis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākošais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ja nemaldos, mums ir jāstrādā ar dokumentu nr. 1065—a. Likums tiek skatīts otrajā lasījumā. Gribētu tikai piezīmēt, ka tiešām rūpīgi mēs tomēr lūdzām valdībai precizēt visus viedokļus un šis te ir faktiski no valdības nākošs dokuments pamatā.

1. priekšlikums, ja man ir atļauts pie priekšlikumiem pāriet…

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

I.Godmanis.

… ir izslēgt 1. nodaļas 2. rindkopas otro teikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

2. priekšlikums, tātad arī ir atbalstīts, redakcionāli labots. Un attiecīgajā redakcijā tiek papildināta 7. panta pirmā daļa ar 12. punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

3. priekšlikums arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 3. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu.

I.Godmanis.

4. priekšlikums — arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

5. priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

I.Godmanis.

6. priekšlikums — ir runa tātad par 38. pantu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

I.Godmanis.

7. priekšlikums — izslēgt 4. daļu pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

8. priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

9. priekšlikums ir redakcionāli labots komisijā un pēc būtības ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

I.Godmanis.

10. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

11. priekšlikums. Komisijas slēdziens ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

12. priekšlikums arī komisijā ir at- balstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Godmanis.

13. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

I.Godmanis.

14. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

15. priekšlikums. Arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

16. priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Godmanis.

17. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

18. priekšlikums ir atbalstīts pēc būtības, redakcionāli labots un ir jūsu priekšā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Godmanis.

Līdzīgi ir ar 19. priekšlikumu, kurš ir atbalstīts pēc būtības un redakcionāli labots. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī iebildumu nav.

I.Godmanis.

20. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

21. priekšlikums ir arī saņēmis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

22. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Godmanis.

23. priekšlikums — atbildīgās komisijas, tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

24. priekšlikums komisijas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

25. priekšlikums ir saņēmis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Godmanis.

26. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

I.Godmanis.

27. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Godmanis.

28. priekšlikums ir arī komisijas at- balstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

29. priekšlikums — komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

I.Godmanis.

30. priekšlikums arī ir saņēmis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Godmanis.

31. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Godmanis.

32. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

I.Godmanis.

33. priekšlikums komisijā saņēmis at-balstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

34. priekšlikums ir saņēmis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Godmanis.

35. priekšlikums, komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

36. priekšlikums ir pēc būtības atbalstīts, un redakcija ir jūsu priekšā. Komisija ir pieņēmusi atbalstu šādam tekstam.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Godmanis.

37. priekšlikums, komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

I.Godmanis.

38. priekšlikums pēc būtības ir atbalstīts un redakcija ir jūsu priekšā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

39. priekšlikums.

Ir komisijas lēmums par atbalstu. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

Cienījamie deputāti, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, kurš ir būtisks mazākuma akcionāru tiesību aizstāvībai akciju sabiedrībās.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ivaram Godmanim. Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

I.Godmanis

(LC). Priekšlikums ir noteikt termiņu 2 nedēļas, sākot no šīs dienas. Konkrēts datums, kolēģi, 11. novembris.

Sēdes vadītājs.

11.novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" . Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs, pirmais lasījums.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mums vajag dokumentu nr. 1179. Tas ir alternatīvais likumprojekts Nacionālās drošības komisijas iesniegtajam likumprojektam, ko izstrādāja Aizsardzības un iekšlietu komisija. Šeit praktiski ir šie grozījumi domāti, lai paaugstinātu atbildību un varētu saukt pie administratīvās atbildības valsts drošības iestāžu darbiniekus — amatpersonas, neizslēdzot iespēju saukt viņus pie disciplinārās atbildības. Cienījamie kolēģi! Es ierosinu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

O.Grīgs.

Priekšlikumus iesniegt līdz 11.novembrim.

Sēdes vadītājs.

11.novembris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku""

, pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" atrisina problēmu, kas bieži ir bijusi debašu iemesls šeit, parlamentā. Proti, vai Latvijas Bankai ir jāmaksā peļņas nodoklis un cik lielā apmērā vai nav tas jādara. Piedāvātais likumprojekts ierosina pielīdzināt Latvijas Banku kā nodokļu maksātāju un noteikt, ka Latvijas Banka no savas peļņas maksā 25%, kā tas ir uzņēmuma ienākuma nodoklī. Komisija šo priekšlikumu izskatīja un konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā, vienlaikus ņemot vērā, ka šis priekšlikums ir saistīts daļēji arī ar tā saucamo nodokļu paketi, ja mēs drīkstam tā izteikties, un nosaka iespēju palielināt ieņēmumus nākotnē. Komisija ierosināja noteikt šo likumprojektu par steidzamu. Tā ka lūdzu arī jūs atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Par vai pret steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Poča.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 2.novembrim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un otrais lasījums 4.novembrī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 2.novembris un otrā lasījuma datums 4.novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Paņemiet dokumentu nr. 1197. Tas ir likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā". Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šos likumprojekta grozījumus un piedāvā jums 1. priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Grīgs.

2.priekšlikums ir no Saeimas deputāta Jāņa Čevera, kuru komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

O.Grīgs.

3.priekšlikums ir no Saeimas deputāta Jāņa Čevera, kas faktiski ir daļēji pieņemts un izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

O.Grīgs.

5.priekšlikums ir deputāta Jāņa Čevera priekšlikums. Komisija iesaka to pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

O.Grīgs.

Tāpat arī 6. priekšlikums ir no deputāta Jāņa Čevera, kas pieņemts, daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

O.Grīgs.

7.priekšlikums ir no Saeimas deputāta Jura Vidiņa, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija nolēma pieņemt. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputāta Jura Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 18, atturas — 42. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk — 8. priekšlikums.

O.Grīgs.

8.priekšlikums ir Saeimas deputāta Jāņa Čevera priekšlikums, kas daļēji ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklim par 8. un 9. priekšlikumu.

O.Grīgs.

10. ir Saeimas deputāta Jāņa Čevera priekšlikums, kas arī daļēji ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par 10. un 11. priekšlikumu.

O.Grīgs.

12. ir Saeimas deputāta Jāņa Čevera priekšlikums, kuru kiomisija noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

O.Grīgs.

13. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas papildinājums likumprojektam par pārejas noteikumiem, kuru komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

O.Grīgs.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11. novembrim.

Sēdes vadītājs.

11.novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Sēdē izskatāmā dokumenta nr. 961. Likumprojekta reģistra nr. 314. — "Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem". Likumprojekts Ministru kabinetā iesniegts likumdošanas iniciatīvas kārtībā.

Cienījamie deputāti, kā jūs zināt, likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" mūsu valstī ir pieņemts un darbojas kopš 1997.gada. Šā likuma piemērošanas laikā ir radusies nepieciešamība to precizēt no vairākiem aspektiem. Viens aspekts ir saistīts ar tā rūpīgāku saskaņošanu un piemērošanu Eiropas Cilvēktiesību dokumentiem, kuri paredz šādu svarīgu pilsoņu cilvēktiesību ierobežojumu tikai gadījumos, kas saistīti ar cilvēku drošību, sabiedrisko kārtību un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā. Šādi ierobežojumi nosakāmi ar likumu. Rūpīgi izvērtējot spēkā esošo likumu un izanalizējot tajā iestrādātās normas, vairāki Latvijas juristi, tajā skaitā mūsu cilvēktiesību tiesas tiesnesis Egils Levits arī gatavoja atzinumu par šo likumprojektu un nonāca pie secinājuma, ka uz sapulcēm, kuras notiek slēgtās telpās, nebūtu nepieciešamība attiecināt tik stingru reglamentāciju. Jautājumā par to, kādām jābūt šīm telpām un šiem noteikumiem, ja tur ir vairāk par 500 vietām vai 1000 vietām, tur ir jābūt kādiem tehniskiem noteikumiem, kas vienkārši sertificē šīs telpas atbilstoši ugunsdzēsības un citiem sabiedriskās kārtības un drošības tehniskiem noteikumiem, taču nav nepieciešams doties pie pašvaldības pēc speciālas atļaujas tikai tādēļ, ka šī sapulce ir ar kādu politisku vai sabiedriski aktīvu raksturu. Tādēļ Ministru kabinets un arī juridiskie speciālisti piedāvā izslēgt šo faktu.

Otrs moments, kurš Juridiskajā komisijā bija vairāk diskutabls, bija par to, ka nepieciešams precizēt, ar kādiem attiecīgiem simboliem un karogiem un citām lietām rokā sapulcēs, demonstrācijās, mītiņos varētu operēt šo pasākumu dalībnieki. Arī šeit, sekojot vispārējai bēdīgai mūsu likumdošanas praksei un mēģinot uzskaitīt konkrētus gadījumus, protams, mēs atkal esam nonākuši pie kārtējā gadījuma, ka kādi priekšmeti ir uzskaitīti un kādi nav uzskaitīti un līdz ar to tiek piedāvāts šo jautājumu sakārtot. Juridiskā pietiekami principā atbalstīja arī šo aspektu, taču uzskatīja, ka jāieraksta pietiekoši vispārīgas normas, lai, rodoties kaut kādām problēmām šajā sakarībā, nevajadzētu katru reizi grozīt šo likumu, jo, teiksim, šobrīd šie piketētāji ļoti aktīvi operē ar Staļina bildēm, kas man personīgi liekas nepieņemami, un, ja mēs atkal pieņemsim šādu grozījumu, tad atkal pēc kāda laika mēs nāksim šeit un aicināsim atkal kaut ko konkrēti grozīt. Juridiskā komisija atbalstīja pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Aicinu arī jūs atbalstīt, taču Juridiskā komisija ir gatava rūpīgi strādāt pie otrā lasījuma, lai mēs novērstu mūsu likumdošanā valdošo partikulārismu un mēģinājumu uzskaitīt konkrētus faktus, kas noved pie biežiem likumu grozījumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš.

Piedāvātu 15.novembri.

Sēdes vadītājs.

15.novembris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Geige.

I.Geige

(LC). Godātie kolēģi! Jums ir izdalīti divi dokumenti, viens ir nr.669 un otrs — nr.1201. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai tika nodots "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā". Ņemot vērā to, ka tajā pašā laikā arī pie šā likuma strādāja bērnu tiesību apakškomisija, kura darbojās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas paspārnē, tad saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izstrādāja alternatīvo likumprojektu, kurā ir iestrādāti arī "Latvijas ceļa" iesniegtie priekšlikumi.

Kāpēc vispār šādi grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā bija vajadzīgi? Vispirms jau kopš Bērnu tiesību aizsardzības likuma stāšanās spēkā praksē ir atklājušies šā likuma trūkumi un nepilnības. Bērnu tiesību apakškomisija, kura tika izveidota, lai sakārtotu vispār likumdošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā, apkopoja, izstrādājot šo alternatīvo likumprojektu, visu sabiedrisko organizāciju, ministriju, pašvaldību un arī daudzu citu institūciju iesniegtos priekšlikumus, kuri bija pāri simtam. Savās sēdēs tos izdiskutēja, piedaloties gan ekspertiem, gan dažādu ministriju pārstāvjiem, kā arī Saeimas Juridiskā biroja darbiniekiem. Grozījuma mērķis bija likuma vispārējās normas padarīt konkrētas, nosakot gan konkrētus pasākumus bērnu tiesību aizsardzības īstenošanai, gan atbildīgo institūciju un amatpersonu atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Šim likumprojektam "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" sekos arī grozījumi citos likumos, lai bērnu tiesību aizsardzības normas varētu īstenot, un apakškomisija pie tiem jau arī strādā. Tie ir grozījumi Ārstniecības likumā, Kriminālprocesa kodeksā, likumos par pašvaldībām, par sociālo drošību, par bāriņtiesām, pagasttiesām, par sociālo palīdzību un daudzos citos. Izstrādājot šos grozījumus, tika ņemtas vērā arī finansiālās iespējas, kas ir atspoguļotas pārejas noteikumos. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā pateicos apakškomisijas deputātiem par lielo atbildību šo grozījumu izstrādāšanā. Aicinu arī deputātus atbalstīt alternatīvā likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Es negribu neko daudz debatēt, tikai iesniedzēju vārdā noņemt mūsu likumprojektu par labu alternatīvajam likumprojektam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēt vairāk neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ilmāram Geigem, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu!

I.Geige.

(LC). Priekšlikumu iesniegšana līdz 11.novembrim.

Sēdes vadītājs.

11.novembris. Paldies!

Nākamais ir likumprojekts "Dzīvnieku aizsardzības likums" . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienītās dāmas, godātie kungi! Strādājam ar dokumentu nr.1203 "Dzīvnieku aizsardzības likums". Likumprojekts sagatavots otrajam lasījumam. Tas jau neesmu es, tas jau neesmu es, Bērziņa kungs, tā rūkt var tikai vadoņi un lauvas, kas ir apmēram viens un tas pats.

Tātad par 1.pantu priekšlikumu nav. Pie 2.panta ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir attiecināts uz visu likuma tekstu. Komisija šo priekšlikumu ir at- balstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums ir arī pie 2.panta, iesniedz deputāti Bojārs, Salkazanovs, Baldzēns un Kalniņš par 2.panta 6.punktu. Komisija ir atbalstījusi deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Par 3.pantu man vēl jāpiebilst, ka 3.pants ir redakcionāli precizēts, un tajā ir deputātu Bojāra, Salkazanova, Baldzēna un Kalniņa priekšlikums par 9.punktu, izslēgums. Komisija nav atbalstījusi šo izslēgumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Tālāk vēl ir redakcionāli precizējumi. Tāpat redakcionāli precizējumi ir 4.pantā, 5.pantā, 6.pantā, 7.pantā. Redakcionāli precizējusi ir komisija arī 9.pantu vairākos tā punktos, un ir deputātu Bojāra, Salkazanova, Baldzēna un Kalniņa priekšlikumi par 11.pantu. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi, precizējot iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

K.Leiškalns.

12.pantā ir redakcionāli precizējumi, ko izdara atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

Redakcionāli precizējumi ir arī 16.pantā, 18.pantā, 21.pantā, komisija ir izdarījusi redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums ir pie 24.panta, deputātu Bojāra, Salkazanova, Baldzēna un Kalniņa priekšlikums, kurus komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns.

Redakcionāli precizēts ir tas pats 24.pants. 6.priekšlikums par 26.pantu no deputātiem Bojāra, Salkazanova, Baldzēna un Kalniņa ir guvis komisijas atbalstu, kaut gan iesniegto redakciju komisija ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

27.pantā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

7.priekšlikums — deputātu Bojāra, Salkazanova, Baldzēna, Kalniņa priekšlikums par 34.pantu. Komisija atbalsta minētos deputātus, precizējot to iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

36.pants redakcionāli precizēts.

38.pants redakcionāli precizēts, un astotās nodaļas nosaukums redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

8.priekšlikums ir no deputāta Leiškalna par 39.pantu. Komisija deputātu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns.

41.pantu komisija redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Redakcionāli precizē komisija arī 44.pantu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Redakcionāli precizēts 46.pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Vairāki redakcionāli precizējumi 47.pantā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

48.pants redakcionāli precizēts. 49.pants redakcionāli precizēts. Un 50.pants redakcionāli pre- cizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Pie tam pie 50.panta ir deputātu 9.priekšlikums. Iesniedz deputāts Leiškalns par 6.punktu. Komisija redakcionāli precizējusi deputātu iesniegto redakciju un ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Vairāk nav ne precizējumu, ne priekšlikumu. Aicinu minēto likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Dzīvnieku aizsardzības likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Paldies, godātie deputāti! Priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija lūdz noteikt 3.novembri.

Sēdes vadītājs.

3.novembris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Godājamie deputāti! Ārlietu komisija piedāvā izskatīšanai pirmajā lasījumā Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R.Labanovskis.

Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā, jo šis likums novērsīs dubulto sociālo apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu un garantēs gan Latvijas, gan Somijas pilsoņiem pensijas, pabalstus, veselības aprūpes izmaksas tādos gadījumos, kad notiks šī ceļošana kopienas ietvaros, šajā gadījumā Latvijas un Somijas teritorijā, kas ir pirmais tāda veida nolīgums, ko mēs piedāvājam.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 2, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R.Labanovskis.

Lūdzu nobalsot arī otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 2. Likums pieņemts.

R.Labanovskis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — l ikumprojekts "Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas "EUTELSAT" konvenciju un darbības līgumu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Lūdzu pieņemt šo likumprojektu un balsot par to otrajā, galīgajā lasījumā. Priekšlikumi pēc pirmā lasījuma nav ienākuši.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas "EUTELSAT" konvenciju un darbības līgumu" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

R.Labanovskis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto un Tieslietu ministrijā sagatavoto likumprojektu "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu". Jāatzīst, ka valdība ir nedaudz kavējusies šī likumprojekta sagatavošanā, tāpēc komisija bija spiesta izvērtēt šos termiņus un nonāca pie secinājuma, ka jālūdz parlaments atzīt šo likumu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Rasnačs.

Komisija aicina pieņemt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Dz.Rasnačs.

Komisija piedāvā minēto likumprojektu izskatīt arī uzreiz otrajā, galīgajā lasījumā ar vienu vienīgo Juridiskās komisijas precizējumu jautājumā par termiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 34 deputātu lūgumu — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi "Latvijas kuģniecības" privatizācijas jautājumā" . Kārtības rullis nosaka, ka 34 deputātu šāda veida iesniegumu ir jāizskata tuvākajā sēdē. Tā kā tas, neapšaubāmi, ir diskutējams jautājums, vai šī ir tuvākā vai nav, jo mēs tikko saņēmām. Lūdzu, Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Es uzskatu, ka tuvākā ir šīsdienas sēde, un tuvākā sēde, neapšaubāmi, ir nākošā sēde. Tas pilnīgi izriet no lingvistikas loģikas, vai ne, Lagzdiņa kungs? Bet varbūt tā jau nav problēma. Es pats privāti vai personīgi kā deputāts noteikti atbalstu komisijas izveidošanu. Un ne tik daudz varbūt kuģniecības jautājumos, kur privatizācijas noteikumi tiek apstiprināti valdībā, bet beidzot, cienītās dāmas un godātie kungi, beidzot, Ābiķa kungs, mums ir jāuzliek visi punkti uz "i". Es esmu lasījis daudz "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" par "Avelat" nelikumīgajām privatizācijām. Turpretī laikrakstā "Diena" es lasu visnotaļ interesantu rakstu. Es nesaku, ka patiess, un nesaku arī, ka nepatiess. Teiksim, par "Kālija parka" privatizāciju. Mēs lasām un brīnamies, kur ir lielās krimināllietas, kur ir lielā izmeklēšana, kur kas notiek. "Avelat", izrādās, ir tautai nozagts, "Kālija parks" tikai un vienīgi nočiepts. Privatizēts vēl ir daudz kas. Ir privatizēts ar Privatizācijas aģentūras starpniecību un privatizēts ar ministriju starpniecību — Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas.

Mēs zinām visus šos gadījumus, un vienmēr šo gadījumu tīrība, skaidrība tiek apšaubīta. Vienmēr kāds neizbēgami procesa rezultātā nonāk pie īpašuma, un sabiedrība kopumā, kaut arī nav spējīga pārvaldīt šos īpašumus, tomēr zaudē. Un mēs veidojam izmeklēšanas komisijas katrreiz par atsevišķu lietu. Varbūt tad beidzot ķersimies pie tā, ko neiesaka visā pasaulē darīt nevienam, bet mēs gribam detalizēti darīt, darīsim kopā — uzsāksim privatizācijas procesa Latvijā inventarizāciju. Izveidosim vienu kompetentu izmeklēšanas komisiju, kura darbosies saskaņā ar likumu par Saeimas izmeklēšanas komisijām, un izdarīsim privatizācijas procesa inventarizāciju. Nāvessods Latvijā ir atcelts, tā kā neviens šī procesa rezultātā netiks nošauts, teiksim, bandītiskas pārdales rezultātā nošauj. Dzīvokļu privatizācija ir noteikta ar likumu un notiek stingri saskaņā ar to, un, Lagzdiņa kungs, jums par lielām bēdām, neviens pat negrib tos privatizēt. Jo tad, kad privatizē, jāmaksā ir vēl vairāk. Un kopj vēl sliktāk.

Bet es negribu atkāpties no tēmas un tāpēc es lūdzu iesniedzējus, Burvja kungu kā pirmo parakstītāju — lūdzu, uz nākamo sēdi sagatavojiet priekšlikumu par visu Latvijā vismaz stratēģiski svarīgo objektu privatizācijas izmeklēšanu, un, Burvja kungs, es jums parakstīšu.

Ļoti labi, ļoti labi. Tātad atliksim šodien šo jautājumu, un uz priekšu — vākt parakstus! Beidzot mēs šajā zemē nonāksim pie skaidrības. Beidzot mēs lielos blēžus liksim cietumos un no tiem izlaidīsim cūku un desu zagļus, jo vienkārši vietas, es saprotu, nebūs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai es pareizi sapratu, Leiškalna kungs, ka jūs runājāt par iekļaušanu dienas kārtībā?

K.Leiškalns.

Jūs sapratāt mani gandrīz pareizi, priekšsēdētāja kungs, kā teiktu Šveiks, gandrīz pareizi, jo es runāju par likumību, tātad par iekļaušanu tās sēdes dienaskārtībā, kura būs pēc šīs sēdes, tātad nākamās, kā to nosaka likums Latvijas Republikā, un par drusciņ citu redakciju, kuru jau ir sagatavojis cienījamais Burvja kungs. Un tad — uz priekšu! Tad darbs būs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

34 deputātu priekšlikumā ir skaidri formulēts: 28. oktobra plenārsēdē. 34 deputātu priekšlikums mums ir saņemts, un Kārtības rullis nosaka šo procedūru. Es uzskatu, ka Leiškalna kungs runāja par. Imants Burvis var runāt pret.

I.Burvis

(LSDSP). Tātad principā, par cik Kārlis jau norunāja par iekļaušanu šodienas sēdē, es runāšu pret iekļaušanu nākamajā sēdē, bet par šīsdienas sēdē, ja? Es pilnīgi atbalstu un es domāju, ka ļoti daudzi kolēģi atbalstīs Kārļa Leiškalna priekšlikumu — paplašināt šo komisiju, mēs varētu to izlemt arī, tieši apspriežot šo jautājumu, un patiešām runāt nevis par "Latvijas kuģniecību", bet par visiem stratēģiskajiem uzņēmumiem.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas sēdes darba kārtības beigās lēmuma projektu "Izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas jautājumā." Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret— 39, atturas — 14. Lēmuma projekts šīsdienas sēdē netiek iekļauts.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vairāki paziņojumi. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Administratīvā procesa likumprojekta sagatavošanas apakškomisijai sanākt pulksten 14.00 Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi! Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, pulksten 12.30 komisijas sēde par budžeta likumprojekta paketi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aija Poča.

A.Poča

(LC). Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes pulksten 12.15 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās, es atgādinu, pirmdien pulksten 12.00 ir tikšanās ar Čehijas izglītības ministru. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Leonards Stašs, Inese Birzniece, Vilis Krištopans, Linards Muciņš, Edvīns Inkēns, Aivars Tiesnesis, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Gundars Bērziņš, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Oskars Grīgs, Juris Sinka, Vineta Muižniece, Guntars Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!