• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2007.gada 8.februāra sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.02.2007., Nr. 24 https://www.vestnesis.lv/ta/id/152802

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Baltijas valstu iekšlietu ministru sadarbību

Vēl šajā numurā

09.02.2007., Nr. 24

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Valsts sekretāru 2007.gada 8.februāra sanāksmē

AM: Par finansējuma piešķiršanu Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolas Varoņu zāles renovācijai

8.februārī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par finansējuma piešķiršanu Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolas Varoņu zāles renovācijai”.

MK rīkojuma projekts paredz piešķirt Ls 10 000 finansējumu Kuldīgas rajona Rudbāržu pagasta padomei O.Kalpaka pamatskolas Varoņu zāles renovācijai – tehniskā projekta izstrādāšanai un zāles elektroenerģijas un krāšņu atjaunošanai.

Varoņu zāles atjaunošana būs ieguldījums Latvijas militārās vēstures liecību saglabāšanā, tā kalpos par vēsturiski izglītojošu objektu, atspoguļojot Latvijas atbrīvošanās cīņas un to dalībniekus.

Finansējums tiks piešķirts no AM 2007.gada budžeta apakšprogrammas 30.00.00 “Valsts politikas realizācija”.

 

AM: Par grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”

8.februārī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””.

Sagatavotie grozījumi likumā paredz MK deleģēt tiesības noteikt kārtību, kādā veicama ar nesprāgušo munīciju piesārņotu teritoriju izpēte un attīrīšana, kā arī tiesības noteikt kārtību, kādā tiek licencēti komersanti un sertificēti speciālisti, kas veic ar nesprāgušu munīciju piesārņotu teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu.

MK sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā ir jāizdod noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā veicama ar nesprāgušu munīciju piesārņotu teritoriju izpēte un sanācija.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par VID Finanšu policijas ierēdņu žetoniem

Lai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas darbinieki varētu apliecināt savas pilnvaras, uzrādot žetonus, 8.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par VID Finanšu policijas ierēdņu žetoniem.

Finanšu policija ir VID struktūrvienība, kura realizē tiesību aizsardzības iestādes funkcijas. Lai struktūrvienību varētu identificēt kā tiesību aizsardzības iestāžu funkciju veicēju, ir nepieciešama atšķirības zīme žetona veidā. Žetons kopā ar VID apliecību nepieciešams Finanšu policijas amatpersonu pilnvaru apliecināšanai.

MK noteikumi reglamentēs VID finanšu policijas ierēdņu žetona aprakstu un nēsāšanas kārtību. Žetons būs vairoga formā. Tā centrā plānots VID logo attēls, virs logo attēla uzraksts “Finanšu”, bet zem logo attēla uzraksts “policija” bordo krāsā uz pulēta sudraba fona. Paredzams, ka žetona apakšējā daļā vidū būs Finanšu policijas amatpersonas identifikācijas numurs bordo krāsā uz pulēta sudraba fona. Bet uz žetona pamatnes laukuma augšējā daļā uzzīmētas taisnas līnijas, kas imitēs saules staru. Apakšējā daļa paredzēta matēta. Žetona platums – 50 mm, augstums – 60 mm.

Saskaņā ar noteikumiem Finanšu policijas darbinieki žetonu nēsās speciālā bordo krāsas ādas makā dienesta pienākumu izpildes laikā un uzrādīs kopā ar VID ierēdņa dienesta apliecību.

Paredzams, ka Finanšu policija žetonus pakāpeniski ieviesīs līdz 2007.gada 1.aprīlim.

 

FM: Par finansējumu Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai 2004.–2009.gadam

8.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie noteikumu projekti par grantu līgumiem FM projekta “Tehniskās palīdzības fonds 2006.–2011.gadam” finansēšanai. Tā kā paredzamie finansējumi ir divi, līdz ar to FM sagatavoja atbilstošus Ministru kabineta noteikumu projektus par granta līgumiem gan ar Norvēģijas Karalisti, gan ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas izveidoto Finanšu instrumentu komiteju.

Finanšu ministrija ir vadošā iestāde Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta apguvei. Granta līgumi paredz ministrijai finansiālu atbalstu finanšu instrumentu apguves nodrošināšanai, lai paaugstinātu sabiedrības informētību par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem, nodrošinātu informācijas sniegšanu potenciālajiem projekta iesniedzējiem, kā arī uzlabotu finanšu instrumentu administrēšanu un kontroli. Plānotā granta summa ir 1,39 miljoni eiro

Paredzams, ka granta līgumi stāsies spēkā tā parakstīšanas dienā un būs spēkā vēl 10 gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas dienas.

Abus līguma projektus ir sagatavojis Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibinātais Finanšu instrumentu birojs sadarbībā ar Finanšu ministriju. Vienlaikus FM ir sagatavojusi pilnvarojuma vēstules projektu, ar kuru Ministru prezidents A.Kalvītis pilnvaro FM valsts sekretāri, vadošās iestādes vadītāju Irēnu Krūmani parakstīt abus finanšu instrumenta 2004.–2009.gadam granta līgumus ar Norvēģijas Karalisti (Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta gadījumā) un Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti (EEZ finanšu instrumenta gadījumā).

Latvijai šobrīd Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros laikā līdz 2009.gadam būs pieejami gandrīz 50 miljoni eiro, uz kuriem varēs pretendēt projekti 12 prioritātēs. Abu finanšu instrumentu līdzekļus varēs saņemt individuālie projekti (atklāto konkursu ietvaros), programmas un grantu shēmas. Finanšu instrumentu izveides mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Papildu informācija par finanšu instrumentiem pieejama internetā www.eegrants.lv.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par Rīgas Medicīnas koledžas nolikumu

8.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Rīgas Medicīnas koledžas nolikums”.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Rīgas Medicīnas koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprinājusi IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektu “Rīgas Medicīnas koledžas nolikums”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

 

 

IZM: Par grozījumiem Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā

8.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Grozījumi MK 2006.gada 7.decembra rīkojumā Nr.944 “Par Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu””.

Rīkojuma projekts paredz precizēt Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu saistībā ar Vineta Veldres stāšanos veselības ministra amatā Gundara Bērziņa vietā.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas:

• piedalās valsts sporta politikas izstrādē;

• izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos IZM;

• sniedz MK priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā;

• sniedz atzinumu par starptautisku sacensību (olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību) rīkošanu Latvijā;

• sniedz atzinumu par sporta bāzes atbilstību nacionālās sporta bāzes statusam;

• iesaka Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai sporta veidus, kas atbalstāmi šo ministriju iestādēs;

• sniedz atzinumu Labklājības ministrijai par izcilu Latvijas sporta veterānu atbalsta programmu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!