Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.11.1999., Nr. 364/365 (1824/1825) https://vestnesis.lv/ta/id/15282

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iesniegumi

Vēl šajā numurā

04.11.1999., Nr. 364/365 (1824/1825)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 28. oktobra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija)

: Šodien Saeimā notika vairākas interesantas lietas, un es informēšu par atsevišķiem balsojumiem un likumiem, un "Jaunās partijas" nostāju vairākos jautājumos.

Ja runājam par likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī", kas saistās ar jaunas komisijas izveidi, mūsu partija uzskatīja, ka runāt par šādas komisijas izveidi ir nedaudz priekšlaicīgi. Kā to parādīja debates gan Budžeta un finansu komisijā, gan arī šodien Saeimā, ir skaidrs, ka ne visi deputāti izprot šīs komisijas izveidošanas nepieciešamību un arī tās būtību — ar ko tad šī komisija nodarbosies. Varbūt tāpēc šī komisija vēl pašreiz netika nodibināta.

Mūs iepriecināja tas, ka Valsts prezidentes atgriezto likumu "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" deputāti atbalstīja un atkal nodeva komisijām. Lai gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pietiekami īss, domāju, ka tas vien, ka deputāti nenoraidīja šo likumu, liecina par to, ka rasta zināma izpratne par demokrātiju un likuma atbilstību Satversmei.

Viens no interesantākajiem jeb, kā saka, debašu bagātākajiem likumprojektiem šodien bija "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu1999.gadam"". Atklāti sakot, mani izbrīna tas, ka viena gada laikā jau sen divas reizes tiek grozīts valsts budžets un veikti vairāk nekā 150 dažādi labojumi. Par ko tas varētu liecināt? Vienīgi par to, ka budžeta veidošanas principi tomēr ir nepareizi un ka gada sākumā nav pilnīgi skaidri un parezi saplānoti gan ienākumu, gan izdevumu posteņi. Nav veikta pietiekami laba analīze, un budžets nav pamatots ar kārtīgiem un pārdomātiem izdevumu posteņiem. Mēs uzskatām, ka sākumstadijā budžeta politiskos virzienus jeb prioritātes vajadzētu apstiprināt Saeimai un, balstoties uz šīm apstiprinātajām prioritātēm, ministrijas varētu veidot savus budžetus. Nevis tā, kā tas pašreiz notiek un kā jau bijis ierasts kopš senseniem laikiem, kad ļoti lielā mērā budžeta veidošanu diktē Finansu ministrija, neievērojot viena vai cita izdevuma posteņa nepieciešamību. Ja mēs atceramies, 1999.gada budžets tika pieņemts ar 3,9 procentu budžeta deficītu. Pēc 5.augusta labojumiem budžeta deficīts pieauga līdz 4,58 procentiem, bet tagad tas jau sasniedzis 4,64 procentus. Šie skaitļi galīgi neliecina par to, ka valdība veido šo budžetu, ņemot vērā tās nostādnes budžeta deficītu samazināšanai.

Un pavisam noslēgumā viens šāds piemērs — budžeta izmaiņās tika iebalsots priekšlikums samaksāt par bēdīgi slaveno autobusu "Neoplan", faktiski neņemot vērā nelikumīgo darbību, kuras rezultātā Kultūras ministrijai un mums visiem tagad būs jāmaksā. Manuprāt, vajadzētu veidot regresa prasību pret vainīgo amatpersonu, kas noveda Kultūras ministriju līdz tādam darījumam un tā izsaimniekoja mūsu naudu.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija)

: Mani personīgi un mūsu frakciju iepriecināja fakts, ka šodien Saeimā ar balsu vairākumu tika nobalsots pret apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK frakcijas paziņojuma izskatīšanu par Čečenijas Republikas jautājumu. Nevar runāt par genocīdu, kā teikts tajā paziņojumā, jo mēs redzējām, kā ir realitātē — vakar Krievijas vēstniecība demonstrēja filmu par to, kas reāli notiek Čečenijā, un te var runāt par genocīdu pret Krievijas, nevis Čečenijas tautu. Patiešām, tur notiek cīņa pret bandu formējumiem un teroristiem, nevis pret civiliedzīvotājiem. Krievija ļoti pareizi uzskatītu, ka šāds paziņojums un atbalsta grupas izveidošana starp Latvijas parlamentu un Čečeniju ir iejaukšanās Krievijas iekšējās lietās. Mums vajadzētu runāt par genocīdu nevis Čečenijā, bet Latvijā, jo šodien, izskatot izmaiņas valsts budžetā 1999.gadam, valdības partijas balsoja pret to, lai dotu naudu Jēkabpils pilsētai — siltumtrases pārveidošanai. Jo, slēdzot Jēkabpils cukurfabriku, valdība liedza saņemt siltumu Jēkabpils pilsētas iedzīvotājiem, kaut gan tas maksāja tikai 300 tūkstošus latu — turpināt šī uzņēmuma darbību. Valdība tomēr par to neizšķīrās, bet tajā pašā laikā atrada naudu, lai samaksātu par bēdīgi slaveno autobusu un jaunu vēstniecības ēku Berlīnē. Jēkabpils iedzīvotāju problēmas palika neatrisinātas. Protams, tā ir valdības lieta, bet mūsu frakcijai ir pretēja nostāja, un es uzskatu, ka mums vispirms jārūpējas par sociālām problēmām un tikai pēc tam par to pašu autobusu.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Tā šodien sanācis, ka vispirms runā opozīcija, bet pēc manis sāks runāt pozīcijas pārstāvji. Faktiski galvenais jautājums šodien bija budžeta grozījumi. Te jau minēja Jēkabpils siltumu, arī "Neoplan" , kura nevajadzīgā iegāde tika legalizēta. Ja jau runājam par šiem grozījumiem, ļoti perfekti redzams, ka šodien pie varas patiešām ir labēja valdība, kas risina galvenokārt tos jautājumus, kuri nepieciešami valsts ierēdņu struktūru darba sakārtošanai, un pilnīgi palaiž garām daudzus sociālus jautājumus. Vēl bez Jēkabpils siltuma tika noraidītas nepieciešamās palīdzības programmas Neredzīgo biedrībām, Aglonas ģimnāzijai un citām. Vienu vārdu sakot, visas sociālās problēmas, kas samilzušas, pateicoties visu šo valdību neveiksmīgai darbībai, visas problēmas, kuras varēja kaut vai mēģināt uz gada beigām drusku pielabot un palīdzēt atrisināt, tika noraidītas.

Toties visas programmas, kas bija vērstas uz kaut kādu struktūru nostiprināšanu, kā, piemēram, sanitārā robežinspekcija, tagad varēs pelnīt naudiņu no tranzīta, jo, samazinot ienākumus, tās visas tika paplašinātas. Šajā sakarībā, protams, man bija ļoti patīkami dzirdēt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvju runas par iespējamo ārstu streiku un piketiem. Tas īpaši labi parāda, ka sociālajā plāksnē šodien tiek darīts ārkārtīgi maz.

Gribētu atzīmēt Ivara Godmaņa teikto. Īsi rezumējot to, kas padarīts visos iepriekšējos gados, I.Godmanis perfekti arī parādīja, ka visas valdības strādājušas, lai iztirgotu Latvijas īpašumus. Tās nebija spējīgas organizēt ražošanu un naudas pelnīšanu. Jāatzīmē, ka pirmo reizi no valdošās koalīcijas pārstāvju puses dzirdēta atzīšanās nespējā veikt ražošanas organizēšanu.

Šajā sakarībā, protams, Latvijas iedzīvotājiem paliks tādi ieroči kā streiki, referendumi, tautas nobalsošanas un citi.

Vēl viens jautājums šodien bija pietiekami nopietns un tika ātri izskatīts. Vakar Jūrniecības apakškomisija ierosināja izskatīt jautājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu vienā lokālā jautājumā, kas saistīts ar jauna kuģa iegādi, jaunu kuģu būvi. Diskusiju rezultātā jau parlamentā nonāca lēmums par privatizācijas pārbaudi "Latvijas kuģniecībā". Man ļoti patika "Latvijas ceļa" pārstāvju priekšlikums — pieņemt galīgo lēmumu un veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju visu stratēģisko uzņēmumu privatizācijas lietā. Tas nozīmē, ka no krustpunkta lieta kustas uz priekšu.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Tā kā ļoti daudz tika runāts par grozījumiem šā gada budžetā, gribētu sākt tieši ar šo likumprojektu.

Nevaru piekrist iepriekš izskanējušiem apgalvojumiem, ka netika atbalstīts neviens priekšlikums sociālajā programmā un ka pozīcija priecājas par medicīnas darbinieku streiku vai ko tamlīdzīgu. Manā skatījumā šāda informācija nav īsti korekta.

Jā, šodien Saeimā bija diezgan asas debates, vai atbalstīt valdības viedokli par to, ka veselības aprūpei varētu noņemt garantiju 69 miljonu latu apmērā gadījumā, ja nepildās ienākuma nodokļa prognoze. Pašreiz ir tā, ka 28,4% no ienākuma nodokļa tiek novirzīti veselības aprūpei. Līdz šim likumā bija garantija, ka šī naudas summa nedrīkst būt mazāka par 69 miljoniem latu. Valdība uzskatīja, ka gadījumā, ja reiz nepildās nodokļa prognoze, garantiju varētu noņemt.

Pēc asām debatēm Saeima šo priekšlikumu noraidīja, un arī mūsu frakcija iestājās pret to. Es saprotu, ka zināmā mērā valdība tiks nostādīta grūtā situācijā, taču mēs apzināmies reālo situāciju, kāda izveidojusies, un nebūtu īsti korekti šobrīd uzklausīt tikai tās sabiedrības daļas intereses, kas skaļāk runā un iet uz piketiem un demonstrācijām. Proti, visa uzmanība veltīta tikai un vienīgi skolotāju algām, bet tā sabiedrības daļa, kas vairāk klusē, ir ārsti un pacienti. Nav pieļaujams, ka viņu intereses netiktu ievērotas, tāpēc jāuzklausa visi un jārisina visu sabiedrības locekļu problēmas — jādomā gan par skolotāju algām, gan arī par citām sfērām. Tādēļ šodien bija šāds balsojums, un attiecīgās finansējuma garantijas tika saglabātas.

Ļoti sarūgtināja tas, ka šodien Saeima neiekļāva dienas kārtībā paziņojumu par situāciju Čečenijā, jo pēc šīs valsts parlamenta deputātu vizītes, kuras laikā viņi izklāstīja reālo situāciju, mēs apzināmies, ka savs viedoklis jāpauž arī Latvijas Saeimai. Protams, konkrētā paziņojuma teksts vēl precizējams, tādēļ šodien konkrēto lēmuma projektu varējām nodot komisijām un nobalsot vēlāk. Taču tā nenotika, un acīmredzot par šo lēmuma projektu mēs spriedīsim nākamajā sēdē.

Un vēl, protams, negatīvi bija tas, ka šodien Saeima noraidīja mūsu frakcijas izstrādātos grozījumus Saeimas Kārtības rullī par īpašas komisijas izveidošanu, kas sadarbotos ar Valsts kontroli un uzraudzītu līdzekļu izlietojumu. Daudz tika runāts par konkrētu gadījumu — autobusu "Neoplan", bet tieši šīs komisijas uzdevums būtu uzraudzīt līdzekļu izlietojumu, un, kā Zīles kungs šodien pamatoja, parasti šādas komisijas citos parlamentos vada opozīcijas deputāti. Tāpēc mēs esam par atklātību, veselīgu diskusiju un naudas līdzekļu izlietojuma uzraudzīšanu.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija)

: Pamatlieta šodien nenoliedzami bija grozījumi 1999.gada budžetā. Tautas partijas frakcijas vārdā varu teikt, ka esam apmierināti ar to, kā notika diskusija un darbs pie šā budžeta projekta un priekšlikumu apspriešanas. Jāsaka — situācija ir smaga, un, kā jau minēja iepriekšējie runātāji, budžeta deficīts ir lielāks, nekā dažs labs gaidīja. Tautas partijai tas nav ne brīnums, ne pārsteigums. Mēs bijām opozīcijā tad, kad šo budžetu veidoja, tāpēc mani vēl jo vairāk pārsteidza iepriekšējās valdības pārstāvji, kas tolaik bija ministri, un arī sociāldemokrāti, kas atbalstīja iepriekšējo valdību. Viņi saprot, ka ir atbildīgi par to, kā budžets tika apstiprināts, bet nerunāsim te par vainīgajiem! Patiesībā atmosfēra Saeimā bija konstruktīva, jo visi apzinās, ka situācija ir ļoti nopietna.

Arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā ir ļoti nopietnas problēmas ar budžetu, un tas var atstāt iespaidu arī uz Latvijas valsti. Tāpēc pozīcija bija ļoti vienota — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Latvijas ceļš" un Tautas partija par budžetu nobalsoja ļoti konsekventi. Tur ir domāts gan par sociālajām, gan citām lietām. Protams, visas problēmas vienā reizē, it sevišķi tik smagā gadā kā šis, atrisināt nevar. Bet kaut vai tas pats balsojums, ko šeit pieminēju, par vēstniecībām, ir atslogs nākamā gada budžetā un dos iespēju kārtot atsevišķus sociālus jautājumus, piemēram, skolotāju algas. Bet vēlreiz gribu uzsvērt, ka valdības koalīcijas partijas darbojās ļoti konstruktīvi, un es pat negribu pārmest opozīcijai, jo visi apzinās, ka brīnumi nav gaidāmi ne šogad, ne nākamgad. Es ceru, ka tikpat konstruktīvi galīgajā lasījumā tiks apspriests arī nākamā gada budžets. Situācijā, kad tik tuvu kā Lietuvā ir nopietnas svārstības valsts ekonomikā un budžetā, ilūzijas lolot nevar — jāatdzīvina tautsaimniecība. Tieši par to domāts arī nākamā gada budžeta projektā, un tas ir galvenais. Tieši šajā kontekstā svarīgākais notikums bija šie budžeta grozījumi, kas Saeimā bez jebkādas aizķeršanās tika apspriesti un pieņemti.

J.Gaigals (savienības "Latvijas ceļš" frakcija)

: Acīmredzot būs pareizi, ja es turpināšu tēmu, par kuru nupat runāja A.Slaktera kungs. Tiešām, budžeta grozījumi 1999.gadam bija viens no svarīgākajiem šīsdienas sēdes jautājumiem. Jāpiekrīt gan A.Slaktera kungam, gan arī tiem, kas uzstājās debatēs, īpaši I.Godmaņa kungam, ka tie ir smagi grozījumi, kas tiek izdarīti finansu situācijas spiediena rezultātā. It kā sākums bija samērā vienkāršs: vajadzēja atrast papildu līdzekļus referendumam, paredzēt tos jau šā gada budžetā. Pēc tam automātiski budžetā tika ieviesta virkne tehnisku grozījumu, kas aizņem lielāko daļu priekšlikumu. Bet bija arī būtiski, piemēram, Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, iekšēji pārdalot savus budžetus, atrada iespēju palielināt finansējumu neatmaksājamiem medikamentiem un internātskolām.

Arī Operai tika piešķirti papildu līdzekļi — tātad iespēja daļēji segt nenomaksātos sociālā budžeta parādus.

Bija vairāki jautājumi, par kuriem, jāsaka godīgi, arī man personīgi sāpēja sirds, jo nebija iespējams tos atbalstīt, tāpēc vairākos balsojumos nācās atturēties — par līdzekļiem Neredzīgo biedrībai, kādas baznīcas jumtam vai Jēkabpils apkures jautājuma atrisināšanai. Viennozīmīgi — tas ir ļoti vajadzīgs finansējums un ļoti nopietnas lietas. Tikai iesniedzēji savos priekšlikumos, uzrādot iespējamo finansu avotu, nebija izvērtējuši, kas notiks tajā sfērā, kurai tās finanses tiks atņemtas. Līdz ar to, neiebilstot pret nepieciešamību atrast šos līdzekļus, mums nācās balsojumos atturēties, jo nebija norādīts precīzs finansu avots. Tāpēc būtu vairāk jāstrādā ar attiecīgā sektora ministriju, kas precīzi izvērtētu visas finan-siālās iespējas.

Bija vēl viena ļoti būtiska pozīcija — 2 miljoni latu, kas tika iekļauti šajos budžeta grozījumos no nākamā gada budžeta pozīcijām. Tā ir vēstniecības ēka Berlīnē. Tas, ka Latvijai Berlīnē vēstniecība ir nepieciešama, par to nav nekādu šaubu. Un, atrodot iespēju šo vēstniecību nopirkt jau tagad, tas izmaksātu 2 miljonus latu. Tādējādi tiek ieekonomēti 64 000 latu nākamā gada budžetā, jo, ja tas būtu uz parāda, nāktos maksāt parāda procentus. Vienīgais, ko šeit gribētu minēt — runājot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par šo pozīciju, mēs iestājāmies par to, lai, atslogojot nākamā gada budžetu par šiem 2 miljoniem latu, šī nauda tiktu paredzēta skolotāju algu palielināšanai nākamajā gadā.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!