Saņemot Baltijas asamblejas medaļu

Jūsu ekselences vēstnieki, godājamie Baltijas asamblejas parlamentārieši, dāmas un kungi!

Es vēlos sirsnīgi pateikties par šo atzinības zīmi, kas man paliks kā ļoti dārga vēsturiska piemiņa par šiem gadiem, kad man ir bijis prieks un gods darboties neatkarīgās Latvijas tiesību aizstāvēšanā, un, to darot, izmantot katru iespēju, lai atgādinātu, ka neatkarīgās Latvijas intereses ir ļoti cieši saistītas arī ar neatkarīgās Lietuvas un Igaunijas interesēm, ka tās ir trīs valstis, kuras ir pieredzējušas paralēlus un pat pilnīgi vienlīdzīgus likteņus visa 20.gadsimta garumā un arī šajā jaunajā gadsimtā ienākušas no vienāda izejas punkta un ar vienādiem mērķiem. Man tas ir bijis liels gandarījums darboties šajā periodā, kad notika tik ļoti nozīmīgas, dziļas pārmaiņas Eiropā, kad beidzot tika izravēti, iznīdēti un izdzēsti visi pēdējie robežstabi, visas zīmes un liecības par to, ka Eiropa tika sadalīta un savā ziņā Baltijas valstis tika atstātas savam liktenim, kamēr pārējā Eiropa gāja attīstības un pilnveidošanās ceļu. Tas ir kaut kas, ko mēs negribam redzēt atkārtojamies.

Es domāju, mūsu pirmais un pēdējais mērķis ir gādāt un rūpēties par visu trīs Baltijas valstu vietu kopējās Eiropas politikas veidošanā, mums nākt tieši ar savu redzējumu, ar savā rūgtajā pieredzē gūtajām atziņām. Nākt ar šo pienesumu, vispirms jau domājot par Eiropas Savienību kā valstu kopības drošību, kas iekļauj arī mūsējo, par šīs Eiropas Savienības kopējo nākotni, kurā mēs ceram redzēt pēc iespējas drīzākā laikā visas tajā ietilpstošās valstis sasniedzam pietiekami līdzīgu labklājības līmeni, lai nebūtu vairs šīs krasās atšķirības starp austrumiem un rietumiem. Mums ir izdevība tagad pasaulei parādīt, ka mūsu piedzīvotais, mūsu pieredze mūs ir padarījusi stiprākus, ka mēs daudz ko izprotam tieši tamdēļ, ka liktenis un vēsture mums ir snieguši tik daudz pārbaudījumu un savā ceļā, ko esam nostaigājuši no apspiestības līdz brīvībai, no pakļautības līdz neatkarībai, iegūtās atziņas mēs esam gatavi nodot tālāk tiem citiem, kuri ir aizkavējušies tajā ceļā, ko visas trīs Baltijas valstis ir nostaigājušas.

Es kā Latvijas prezidente vienmēr esmu jutusies lepna par to, ka Baltijas valstis pasaulē tiek uzskatītas par sava veida paraugbērniem, ka tikko tiek dota izdevība tautai pašai lemt par savu likteni, šī izdevība tiek paņemta un izmantota, lai veidotu taisnīgas un likumpaklausīgas valstis, tādas, kurās valda likuma vara, kurās tiek sekots demokrātijas principiem, kas ir gatavas iesaistīties brīvā tirgus procesos un konkurēt par spīti tam, ka tas nemaz nav tik viegli. Man ir tiešām lepnums par to, ko šīs trīs valstis pasaules kartē spējušas paveikt, un tas ir piemērs citiem, no kura tie varētu mācīties. Ir ļoti daudzas pasaules valstis, kur tas tā varētu būt, un, protams, vistiešāk tas attiecas uz tām valstīm, kas arīdzan piedzīvoja līdzīgu vēstures periodu – garos gadus komunisma sistēmās kopš Otrā pasaules kara beigām. Šajā jautājumā mūsu ārpolitikas akcenti ir iezīmējušies pilnīgi vienādi, mēs viens otru papildinām un atbalstām šajā ceļā. Manuprāt, arī domājot par mūsu sadarbību ar agrākajām, vecākajām ES dalībvalstīm, arī tajā mums ir jāsaskaņo savas reģionālās intereses, jādara tās zināmas, saprotamas un izprotamas, jo mūsu apstākļi nav tie paši kā citur, piemēram, gaisa temperatūra Igaunijā nav tāda pati kā Grieķijā. Tas savulaik bija viens no elementiem, ko Somija, iestājoties ES, atgādināja Eiropas struktūrām. Ģeogrāfiskais novietojums, protams, ievieš savas korekcijas, ir citāda izpratne par lietām, bet arī vēsturē piedzīvotais un turpinātā ģeopolitiskā situācija mums ir tik ļoti līdzīga, kas tas būtu tiešām grēks, ja mēs necenstos savu sadarbību izmantot visos iespējamos veidos.

Baltijas asamblejai mūsu sadarbībā ir ļoti nozīmīga un vēsturiska loma jau no pašiem pirmsākumiem. Un es ļoti priecājos, ka asambleja ir spējusi, ejot līdzi laikam, pielāgoties, reformēties un atrast jaunu elpu šajos jaunajos apstākļos, kas tagad mums sniedz izdevību kā brīvām, neatkarīgām un līdzvērtīgām valstīm savām tautām un valstīm gūt labumu no tām visām kopējām aktualitātēm, kurās mēs iesaistāmies.

Es novēlu jums kā parlamentāriešiem vislabākās sekmes. Es jūs visus apsveicu par to, kā jūs spējat visi kopā darboties un nonākt pie kopējiem secinājumiem. Mēs zinām, ka katras valsts iekšpolitikā parlaments pēc definīcijas ir vieta, kurā saduras viedokļu atšķirības, tamdēļ, manuprāt, ir pilnīgi normāli, ka arī Baltijas parlamentārajā asamblejā ir jāizskan atšķirīgiem viedokļiem, jābūt pietiekami asām debatēm, tikai tad šādai asamblejai būs sava politiskā jēga. Novēlu, lai jūsu savstarpējās debates turpina būt spraigas, aktuālas un lai jūs nonāktu vienmēr pie secinājumiem un ieteikumiem, kas visām mūsu tautām un valstīm nāktu tikai par labu! Paldies par dāvāto godu, es esmu par to ļoti pateicīga!