Valsts sekretāru 2007.gada 8.februāra sanāksmē

TM: Par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā

8.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts projekts grozījumiem Zemesgrāmatu likumā. Paredzēts noteikt, ka pirmtiesības uz izskatīšanu, lēmuma pieņemšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā būtu nostiprinājuma lūgumiem, ar kuriem lūdz ierakstīt atzīmi par tiesību nodrošinājumu vai aprobežojumu. Grozījumus kopīgi izstrādājusi Tieslietu ministrijas (TM) izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Ģenerālprokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

Kā teikts TM sagatavotajā likuma grozījumu anotācijā, pašlaik pirmstiesas izmeklēšanas veicējiem tiek liegta iespēja veikt preventīvos pasākumus aizdomās turētā un apsūdzētā mantas saglabāšanai līdz tiesai, to nekavējoties ierakstot zemesgrāmatā lēmumu daļā par aresta uzlikšanu nekustamajiem īpašumiem. Nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pašlaik skata tādā secībā, kādā tie ierakstīti nostiprinājuma žurnālā.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Veselības un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts kancelejai.

TM: Par Latvijas un Luksemburgas valdības līgumu par klasificētās informācijas apmaiņu

8.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts projekts Latvijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes valdības līgumam par klasificētās informācijas apmaiņu un savstarpēju aizsardzību. Tas izstrādāts Latvijas – Luksemburgas ekspertu konsultāciju laikā 2006.gada nogalē.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, līgums noteiks aizsardzības pasākumus klasificētajai informācijai, ar kuru abas valstis apmainījušās, piemēram, pieejas kārtību klasificētai informācijai, tās nodošanu, pavairošanu, tulkošanu vai iznīcināšanu, kā arī noteiks valstu nacionālās drošības iestādes, kas ir atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību.

Līgums paredzēs iespēju vienas valsts līgumslēdzējam piedalīties otras valsts klasificēta līguma izpildē, ja tam būs izsniegts industriālās drošības sertifikāts, kā arī personām, kas iesaistītas klasificētā līguma izpildē un ir saņēmušas atbilstošas speciālās atļaujas.

Kā uzsvēruši Satversmes aizsardzības biroja speciālisti, līguma izpildei nebūs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. Pēc līguma apstiprināšanas valdībā to paredzēts uzdot parakstīt Latvijas vēstniekam Luksemburgas Lielhercogistē.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijai.

TM: Par grozījumiem Komerclikumā

8.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti grozījumi Komerclikumā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Pašlaik Komerclikumā ietvertais tiesiskais regulējums bez komercdarījumu daļas ir nepilnīgs un tikai daļēji atbilst Latvijas tiesībās pastāvošajai privāttiesību duālisma sistēmai.

Līdz ar starptautiskajā praksē lietoto komercdarījumu veidu straujo attīstību, modernie komercdarījumi Latvijā tiek izmantoti arvien biežāk un plašāk. Ņemot vērā informācijas trūkumu, nepietiekamu tiesisko regulējumu un tiesību normu atšķirību starp valstīm, veidojas nopietnas problēmas, kas būtiski kavē Latvijas komercdarījumu attīstību.

Kā teikts TM paskaidrojuma rakstā, Komerclikums jāpapildina ar speciālajām normām, kas regulētu komercdarījumus. Vienlaikus izstrādāts normatīvais regulējums tādiem komercdarījumu veidiem kā komerciālā pirkuma līgums, glabājuma līgums, komisijas līgums un preču ekspedīcijas līgums. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto komercdarījumu sfēras attīstību, Komerclikuma grozījumu izstrādes laikā tika konstatēta nepieciešamība paplašināt iepriekš noteikto atsevišķi regulējamo komercdarījumu veidu loku. Papildus noteikts regulējums arī tādiem komercdarījumu veidiem kā līzings, faktorings un franšīze.

Izstrādātie grozījumi papildus paredz kārtību, kādā kapitālsabiedrība, reģistrējot juridisko adresi, apliecinās tiesības izmantot norādīto juridisko adresi, paredz tiesības ierakstu komercreģistrā izdarīt uz publisko reģistru informācijas pamata, kā arī izveidot sistēmu, kādā trešās personas tiks informētas par fiziskām un juridiskām personām, kam būs ierobežojumi komercdarbības veikšanā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Vides un Satiksmes ministrijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par kārtību psihiski slimo personu piespiedu ievietošanai ārstniecības iestādē

Valsts sekretāru sanāksmē 8.februārī izsludināti grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz noteikt tiesiskās attiecības psihiatrijas jomā, lai nodrošinātu personas tiesību un likumīgo interešu ievērošanu.

Pacienti ar psihiskiem veselības traucējumiem ir viena no visvieglāk ievainojamām sabiedrības daļām. Psihiskās veselības traucējumi var ietekmēt cilvēku spējas pieņemt lēmumus, līdz ar to šādi cilvēki ne vienmēr var izvēlēties labāko risinājumu savām problēmām, nevar pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses un īstenot savas tiesības.

Eiropas Cilvēktiesību konvencija nosaka, ka likumā jānosaka īpaša kārtība, kādā tiek veikta personas piespiedu ievietošana psihiatriskajā slimnīcā. Konvencija arī nosaka, ka lēmumu par personas piespiedu ievietošanu ārstniecības iestādē pieņem tiesa.

Līdz šim Latvijā lēmumu par personas piespiedu ārstēšanu pieņēma psihiatru konsīlijs un konsīlija lēmums bija administratīvais akts. Kā jebkuru citu administratīvo aktu, arī šo lēmumu varēja apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā. Lai precīzāk noteiktu garīgi slimo personu tiesības, Veselības ministrija izstrādāja grozījumus Ārstniecības likumā.

Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ārstniecības likumā nosaka, ka par personas piespiedu ievietošanu psihiatriskās ārstniecības iestādē lems neatkarīga un objektīva tiesa 72 stundu laikā pēc personas ievietošanas stacionārā.

Grozījumi likumā vēl jāizskata Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par valsts nodevu ar dzīvniekiem saistītiem pakalpojumiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus, kas nosaka valsts nodevas ieviešanu dažādiem ar dzīvniekiem saistītiem pakalpojumiem. MK noteikumu projektus 8.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu paredz, ka nodeva par pakalpojumu ir 16 lati. Nodeva par katru apliecību jāmaksā dzīvnieka pārvadātājam saskaņā ar dzīvnieku pārvadāšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Savukārt noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļauju izmantot dzīvnieku eksperimentos un apmācībās nosaka, ka valsts nodeva par pakalpojumu ir 25 lati. Nodevu par katru atļauju jāmaksā eksperimenta vadītājam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku turēšanas, izmantošanas, tirdzniecības un nogalināšanas kārtību.

Noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, nosaka, ka nodeva par pakalpojumu ir 2 lati. Valsts nodevu par katru suni jāmaksā dzīvnieka īpašniekam saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto par labturības prasībām sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās. Līdz šim maksa par šāda suņa reģistrāciju bija valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” maksas pakalpojums.

Savukārt noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļauju savvaļas dzīvnieku kolekcijas izveidei un darbībai paredz, ka nodeva par pakalpojumu ir 12,50 lati. Nodevu par katru atļauju maksā savvaļas dzīvnieku kolekcijas īpašnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanai.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par soda naudas apmēru par veterināro prasību neievērošanu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt lielāku naudas sodu par pārkāpumiem, kas saistīti ar veterināro prasību neievērošanu dzīvnieka infekcijas slimības gadījumā, kā arī dzīvnieku konfiskāciju. Normatīvo aktu 8.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts, ka par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas prasību pārkāpšanu var sodīt fiziskas personas ar naudas sodu no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskas personas ar naudas sodu no desmit līdz piecsimt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda saņemšanas, var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, savukārt juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Savukārt grozījumi likumprojektā paredz noteikt lielāku naudas sodu par pārkāpumiem un dzīvnieku konfiskāciju, nosakot, ka par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, var sodīt fiziskas personas ar naudas sodu no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskas personas – no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot vai nekonfiscējot dzīvniekus.

Grozījumi likumprojektā stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām noteikumos par epizootiju draudu novēršanu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, ko 8.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokumentā paredzēts svītrot normas, kas nosaka kārtību, kādā veic putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanu un draudu novēršanu, jo Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, kurā iestrādātas attiecīgās tiesību normas.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par siera un sviesta kvalitātes noteicēju

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumiem “Piena un piena produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”, ko 8.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Dokumentā noteikts, ka turpmāk valsts kvalitātes kategorijas piešķiršanu sviestam un sieram, kā arī tās uzraudzību veiks Pārtikas un veterinārais dienests.

Līdz šim valsts kvalitātes kategorijas piešķiršanu veica īpaša sviesta un siera valsts kvalitātes kategorijas piešķiršanas komisija. Tomēr tirgus intervences pasākumu ieviešanas gaitā ir konstatēts, ka šāda komisija nav nepieciešama un piena produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanu un uzraudzību Latvijā iespējams vienkāršot. Normatīvais akts arī nosaka, ka visas izmaksas, kas saistītas ar valsts kvalitātes kategorijas piešķiršanu, sedz pretendents.

Grozījumi dokumentā stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa