Par iespējām nodrošināt valsti ar bāzes elektroenerģijas ražošanas jaudām

8.februārī Ekonomikas ministrijā notika enerģētikas vadības grupas pirmā sanāksme. Šai grupā darbosies vadošie speciālisti enerģētikas nozarē, lai izstrādātu risinājuma variantus Latvijas nodrošinājumam ar bāzes elektroenerģijas ražošanas jaudām.

Iesākot sanāksmi, ekonomikas ministrs Jurijs Strods uzsvēra, ka “nepieciešams apzināt visu iespējamo variantu plusus un mīnusus, nepieciešams apzināt, vai vajag celt jaunu bāzes elektrostaciju un kāds būtu optimālais variants, varbūt izdevīgāk ir paplašināt kādu no esošajām bāzes stacijām. Pašlaik bieži izskan spekulācijas, kas nav balstītas uz reālām iespējām, bet izsvērts pētījums par visiem iespējamiem variantiem, kā Latviju nodrošināt ar elektroenerģijas bāzes jaudām, ieviestu skaidrību”.

Vadības grupas uzdevums ir līdz 2007.gada 15.maijam sagatavot informatīvo ziņojumu, kā nākotnē nodrošināt nepieciešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas Latvijā.

Darba gaitā tiks izvērtēts un precizēts nepieciešamo elektroenerģijas bāzes jaudu apjoms Latvijā 2015. un 2020.gadā. Vērtējumu nepieciešams veikt vairākos scenārijos atkarībā no tā, kā attīstīsies Ignalinas AES projekts.

Nepieciešams definēt un tehniski raksturot teorētiski iespējamos bāzes jaudu elektrostaciju variantus. Katram variantam jāizvērtē nepieciešamo resursu pieejamība, izmaksas, riski, kas var apdraudēt to pieejamību Latvijā un ārpus tās, iespējamā ietekme uz citām tautsaimniecības un enerģētikas nozarēm. Piemēram, jāizvērtē kurināmā, darbaspēka, finanšu resursu pieejamība, kā arī katram variantam jānosaka iespējamās izvietojuma vietas.

Tāpat jāveic ekonomiskā analīze un investīciju atmaksāšanās aprēķini, kā rezultātā varētu noteikt sagaidāmo elektroenerģijas cena. Katram variantam jāidentificē būtiskākie ietekmes uz vidi faktori, jānovērtē sagaidāmā sabiedrības attieksme.

Pēc visu variantu apzināšanas un izvērtēšanas speciālisti veiks to priekšrocību un trūkumu salīdzinājumu. Noslēgumā speciālisti formulēs priekšlikumu par optimālāko risinājumu un tālāko rīcību.

Grupas vadītājs ir Kaspars Gerhards, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Vadības grupas locekļi: M.Balodis – AS “Latvenergo” Izpētes un attīstības departamenta direktors; V.Bisters – Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo energoresursu departamenta direktors; D.Bite – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Vispārējās energoapgādes regulēšanas nodaļas vadītāja; A.Čunčulis – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta direktors; M.Daugavietis – Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks; J.Ekmanis – Fizikālās enerģētikas institūta direktors; A.Feldmane – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Publiskā sektora attīstības departamenta direktore; J.Folkmanis – Valsts prezidentes ārštata padomnieks ES un ekonomikas jautājumos; G.Klāvs – Fizikālās enerģētikas institūta laboratorijas vadītājs; V.Lapinskis – AS “Augstsprieguma tīkls” Sistēmu vadības departamenta direktors; A.Meļko – AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja vietnieks; J.Osītis – AS “Augstsprieguma tīkls” projekta vadītājs; I.Vārna – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību darbības analīzes un metodoloģijas departamenta direktore; Ekonomikas ministrijas pārstāvji: valsts sekretāra vietniece I.Preimate un Enerģētikas departamenta direktors U.Sarma.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa