1992.gada 1.septembra sēdes stenogramma

 

Rīta sēdē

 

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrāciju! Reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies 108 deputāti.

Par plenārsēžu darba kārtību 1. un 2.septembrim. Godātie kolēģi, lai mums darbs ritētu operatīvāk un ātrāk, ievērosim elementāru procedūru! Vispirms svītrojumi. Varbūt ir kādi ieteikumi par konkrētiem laikiem atsevišķiem jautājumiem? Un pēc tam būs papildinājumi. Protams, papildinājumus un svītrojumus mēs apspriedīsim atsevišķi – konkrēti katru priekšlikumu, lai mums pašā sākumā neiznāk liela putra, bet pirms katra balsojuma varēs izteikties par balsošanas motīviem, tāpēc visu kopā nevajadzētu.

Par svītrojumiem. Lūdzu. Svītrojumu nav. Vai ir īpaši ieteikumi par laiku tiem jautājumiem, kurus šeit Prezidijs piedāvā? Vai komisijām ir kādi vēlējumi?

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Apvienotā budžeta komisija lūdz ceturto darba kārtības punktu – likumprojektu par grozījumiem otrā pusgada budžetā – pārcelt uz pulksten 12.00 sakarā ar papildu materiālu izsniegšanu deputātiem. Šos materiālus pašlaik pavairo.

Priekšsēdētājs: Pārcelt uz...?

I.Ozols: Uz pulksten 12.00, jo tas acīmredzot tomēr arī pirmajā sēdes daļā varētu būt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Svītrojumi un laika precizējumi. Nav. Lūdzu, balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību un tad par visiem papildinājumiem. Papildinājumiem pēc tam, jā.

Lūdzu, balsosim par piedāvātās darba kārtības akceptu. Rezultātu! Paldies. Visi jautājumi, ko piedāvāja Prezidijs, ir iekļauti darba kārtībā.

Tagad papildinājumi. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka Augstākās padomes Prezidija izveidotā komisija ir beigusi darbu pie likumprojekta par valsts aizsardzību un jūs esat saņēmuši visus iestrādātos papildinājumus, es ierosinu iekļaut rītdienas plenārsēdes darba kārtībā šā likumprojekta “Par valsts aizsardzību” izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Par procedūru. Vai noklausīsimies visus papildinājumus vai uzreiz balsosim par katru atsevišķi?

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir radušās neprecizitātes un neskaidrības budžeta likumā par vienu miljardu, kas ir izdalīts pašvaldībām, ir lūgums iekļaut šīsdienas darba kārtībā vienotā blokā ar ceturto punktu, ko piedāvā uz pulksten 12.00, un izskatīt arī labojumus attiecībā uz šo vienu miljardu, kas izdalīts pašvaldībām. Projektu mēs izdalīsim.

Priekšsēdētājs: Iesniedziet, lūdzu, savu formulējumu!

J.Škapars: Formulējums: “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1992.gada 11.jūlija likumā “Par valsts budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim””. Es jau iesniedzu rakstiski.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi, cienījamais priekšsēdētāj! 28.jūlijā Rēzeknes stacijā “Rēzekne-2” bija notikums ar vagonu, kurā bija iekšā, pēc dažām ziņām, 600, bet pēc citām ziņām – 337 miljoni Krievijas rubļu.

Par šo notikumu. Tā kā par šiem notikumiem nav precīzas informācijas, es esmu iesniedzis deputātu pieprasījumu Čevera kungam, kas ir bijis klāt šajos notikumos, Geidāna kungam un Latvijas Bankas prezidentam Repšes kungam. Likumā paredzētajos termiņos atbilde sakarā ar jautājuma būtību ir pienākusi tikai no bankas prezidenta. Es lūdzu plenārsēdi iekļaut darba kārtībā iekšlietu ministra un Muitas departamenta direktora informāciju par notikumiem, kas tur bija. Ja pieprasījums būtu uzrakstīts stāstījuma formā, es varētu saprast, ka atbildes sagatavošanas laiks varētu būt ilgs, taču tur bija 12 konkrēti jautājumi, uz kuriem man tika solīts atbildēt likumā paredzētajā laikā. Atbildes nav. Ja plenārsēde nobalsos par šā jautājuma izskatīšanas laiku, es esmu gatavs sniegt informāciju un rītdienai pavairot nepieciešamo dokumentu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Seiksta kungs, iesniedziet rakstiski, par ko balsosim!

A.Seiksts: Iekļaut darba kārtībā... Es uzrakstīšu, priekšsēdētāj!

Priekšsēdētājs: Esiet tik laipns!

A.Seiksts: “Iekļaut darba kārtībā iekšlietu ministra un Muitas departamenta direktora informāciju par notikumiem stacijā “Rēzekne–2” sakarā ar Krievijas rubļu pārvešanu pār Latvijas robežu.” Es uzrakstīšu, priekšsēdētāj!

Priekšsēdētājs: Esiet tik laipns! Acīmredzot Ščipcovs bija pirmais. Lūdzu.

O.Ščipcovs: */Es gribu ieslēgt darba kārtībā jautājumu par Latvijas Republikas Konstitucionālās tiesas izveidošanu. Es atgādinu, ka pagājušā gada novembrī pēc mana priekšlikuma šis jautājums darba kārtībā tika izskatīts, bet sakarā ar to, ka Likumdošanas jautājumu komisijā tas līdz galam netika izstrādāts, dabiski, ka izskatīšanas procesā neguva balsu vairākumu un netika pozitīvi izlemts. Man rokās ir Latvijas Neatkarības deklarācija, kas pieņemta 1990.gada 4.maijā ar 138 balsīm, kurā precīzi teikts, ka likumdošanas aktu lietošanas strīdīgos gadījumus izšķir Latvijas Republikas Konstitucionālā tiesa. Sakarā ar to man ir priekšlikums tomēr pēdējā mūsu parlamenta eksistēšanas gadā šo jautājumu atrisināt līdz galam, jo mums bieži rodas kolīzijas. Es domāju, ka tas nevar izsaukt ne abu frakciju, ne citu deputātu grupu iebildumus. Izvirzot šo priekšlikumu, es negribu nevienam sagādāt kaut kādas nepatikšanas. Vienkārši ierosinu spert vienu mērķtiecīgu soli uz priekšu un lūdzu mani šajā lietā atbalstīt. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es katrā ziņā nevaru tik vienkārši piekrist Dobeļa kunga ierosinājumam rītdien pulksten 10.00 iekļaut likumprojektu “Par valsts aizsardzību”. Pirmkārt, man ir pietiekama informācija, ka šīs pretrunas šajā likumā nav likvidētas. Un, otrkārt, būtu korekti šo jautājumu ielikt kā piecdesmito, nevis ievietot citiem jautājumiem priekšā.

Un otrs jautājums, par ko es lūgtu atsevišķi balsot. Šodien pulksten 17.00 pie tās informācijas, kas ir paredzēta par energosaimniecību, tomēr lūgt Ministru padomes priekšsēdētāju vai aizsardzības ministru informēt par to situāciju, kas bija ar divu robežsargu bojāeju. Jo es domāju, ka tādā veidā, turpinoties šai nekontrolētajai situācijai ar Aizsardzības ministrijas spēkiem, mēs ne pie kā laba nenonāksim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Deputātu kungi! Es ierosinu ieslēgt dienas kārtībā jautājumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes reglamentu./

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamais kolēģi, es domāju, jūs visi to esat ievērojuši, nākot uz darbu, ka šodien ir svinīga diena – 1.septembris, skolēni iet uz skolu, arī studenti. Vienīgais, ar ko es šodien varēju apsveikt savu profesūru šajā svinīgajā dienā ir tas, ka viņi par vienas stundas ilgu lekcijas darbu saņems vienu kukulīti maizes. Cienījamie kolēģi, man ir lūgums iekļaut nākamnedēļas darba kārtībā jautājumu par augstākās izglītības finansējumu. Nevajag salīdzināt zvejnieka darbu ar profesora darbu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bojāra kungs, lūdzu, iesniedziet rakstiski, kā man likt uz balsošanu.

Lūdzu – Godmanis!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Man ir priekšlikums Seiksta kunga priekšlikumu noraidīt un atbildēt viņam personāli attiecībā uz šīs naudas pārvešanu pār robežu, tāpēc ka tas nav tas jautājums, ar ko būtu jānodarbojas visai plenārsēdei. Tā ir vienas komercstruktūras nauda. Es personīgi arī tur iejaucos un pārbaudīju, vai tas viss atbilst likumiem – vai bankas atļauja ir dota, vai šī struktūra ir attiecīgi visus papīrus noformējusi. Lai viņš personīgi ar šiem materiāliem iepazīstas un pēc tam šo jautājumu izvirza uz plenārsēdi.

Attiecībā uz maizi es ļoti labi saprotu, ka Bojāra kungs ļoti uztraucas par to, lai profesoriem pietiktu maizes, bet ir apstiprināts budžets, un es domāju, ka jebkura finansēšana notiek saistībā ar budžeta izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vienu mirklīti! Vai ir vēl papildinājumi? Par balsošanas motīviem es nosaukšu katru jautājumu, un jūs izteiksit savu viedokli. Papildinājumu vairs nav. Saraksts ir noslēdzies.

Apspriedīsim pirmo papildinājumu – par valsts aizsardzību. Šeit izskanēja dažādi viedokļi.

Lūdzu, par balsošanas motīviem, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Tātad te varētu būt divi balsojumi. Pirmkārt, vai mēs vispār to iekļaujam darba kārtībā. Es domāju, ka tad, ja mēs to jautājumu uzstādām tā, tad ir jārunā ne tikai par valsts aizsardzību, bet tūlīt pēc tam ir jāiekļauj arī otrs jautājums – par izņēmuma stāvokli, jo abi šie likumprojekti ir savstarpēji cieši saistīti. Tas būtu pirmais balsojums.

Otrais. Tad varētu balsot, kad tos izskatīt. Tad es varētu Grūbes kungam piekrist, ja būtu šie divi balsojumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, mazu uzmanību! Atļaujiet arī man izteikties par balsošanas motīviem, jo Augstākās padomes Prezidijs man bija uzticējis vadīt šo darba grupu. Darba grupa savu darbu ir pabeigusi pie šā likumprojekta, ņemot vērā visus deputātu ierosinājumus. Es Grūbes kungu varu informēt par to, ka mēs šos ierosinājumus esam akceptējuši darba grupā ar konsensa principu, nevis tādā veidā, ka viens par, otrs pret vai trešais atturas. Tāpēc, ņemot vērā mūsu darba kārtību, es domāju, ka mums nevajadzētu noteikt laiku, bet iekļaut darba kārtībā izskatīšanai gan vajadzētu. Un tas acīmredzot tad būtu 15.darba kārtības jautājums. Katrā ziņā darba grupai būtu ļoti svarīgi turpināt šo apspriešanu, ja gadījumā rodas vēl kādi papildinājumi vai jūsu secinājumi. Lai mēs varam strādāt. Tie jūsu ierosinājumi, kuri izskanēja šajā plenārsēdē, tie ir izskatīti un ar konsensa principu akceptēti; nevis akceptēti, bet tiks iesniegti jums izskatīšanai plenārsēdē.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es izteikšu vienu mazu apsvērumu. Pilnīgi piekrītot kolēģa Dobeļa nostājai, ka šie divi likumprojekti ir jāskata veikli viens pēc otra, man rodas šaubas, vai mēs šos abus varēsim iekļaut šajā nedēļā. Un, ja mēs tos atraujam – vienu skatām šajā nedēļā, bet otru – nākamajā nedēļā, tad tas būs liels zaudējums. Tāpēc man ir ierosinājums tos abus skatīt nākamajā nedēļā un pēc iespējas drīzāk.

Priekšsēdētājs: Labi. Kāds tur ir zaudējums – es nezinu, bet acīmredzot būs kāds zaudējums. Lūdzu.

L.Muciņš: Man ir priekšlikums papildināt šo jautājumu ar vārdiem “un aizsardzības koncepcijas izskatīšanu”, jo, ja mēs neizskatām sākumā aizsardzības koncepciju, tad nevaram sākt skatīt arī šos likumus par aizsardzību. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Mums ir ierosināts konkrēts jautājums – turpināt šonedēļ to izskatīt kā 15.punktu. Es sapratu, Dobeļa kungs, ka jūs noņemat šo laiku – pulksten 10.00, ja? Tātad iekļaut šīsnedēļas darba kārtībā kā 15.punktu jautājumu par valsts aizsardzību. Deputāts Muciņš ierosina vēl papildināt: “izskatīt koncepciju par valsts aizsardzību”. Taču vispirms balsosim par iekļaušanu – par konkrēta likumprojekta izskatīšanas turpināšanu, ko mēs esam pārtraukuši. Noklausīsimies arī darba grupas izstrādātos priekšlikumus.

Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 65 – par, 5 – pret, 16 – atturas. Ir iekļauts darba kārtībā kā 15.jautājums.

Muciņa kungs, man ir zināmas grūtības ar jūsu ierosinājumu par šo aizsardzības koncepciju. Kā es sapratu, jūs tomēr uzskatāt, ka par to vajadzētu balsot, taču, manuprāt, tajā likumprojektā tā jau ir. Tātad, jūsuprāt, mums vajadzētu pārtraukt un izskatīt aizsardzības koncepciju atsevišķi? Vai mēs nevaram to darīt kopā? Varam, ja? Paldies. Muciņa kungs piekrīt. Šis jautājums ir ieslēgts.

L.Muciņš (no zāles): Par izņēmuma stāvokli.

Priekšsēdētājs: Tas viss saistās kopā, taču vispirms, protams, tiek izskatīts jautājums par valsts aizsardzību. Ja tas attiecīgi tiks akceptēts, tad tālāk turpināsim izskatīt jautājumu par izņēmuma stāvokli.

Škapara kunga ierosinājums – “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1992.gada 11.jūlija likumā “Par valsts budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim””. Par laiku. Škapara kungs ierosināja to izskatīt kopā ar mūsu ceturto – jau akceptēto – darba kārtības jautājumu. Balsosim. Rezultātu! Paldies. Ir iekļauts.

Lūdzu, Seiksta kungs, par jūsu priekšlikumu! Es to noformulēšu, kā jūs iesniedzāt: “Latvijas Republikas iekšlietu ministra un Muitas departamenta direktora informācija sakarā ar notikumu stacijā “Rēzekne-2” – liela daudzuma Krievijas rubļu izvešanu ārpus valsts robežām”.

A.Seiksts: Godājamie kolēģi! Es piekrītu premjera kungam, ka par katru jautājumu uzreiz nav jāiet un no tribīnes jākliedz. Tāpēc es, nekur neko nerunājot, iesniedzu atbildīgām personām pieprasījumu. Ja uz to būtu atbildēts laikus un pēc būtības, man nebūtu nācis prātā nākt šeit un pēkšņi populāri par to runāt. Aiz personīgas cieņas pret premjeru es varu teikt tā: ja viņš var panākt, ka viņa ministri un Muitas departamenta direktors šīs nedēļas laikā man rakstiski, nevis mutiski aiz stūra iesniedz informāciju, tad es nevis vienpersonīgi, bet, konsultējoties ar savas frakcijas vadību, ar Augstākās padomes vadību – vai nu ar tās priekšsēdētāju, vai viņa vietnieku... Un tad mēs redzēsim, vai tas ir šeit skatāms vai norakstāms, vai jārīkojas vēl kaut kā citādi. Es neesmu saņēmis informāciju! Es zvanīju uz Iekšlietu ministriju, es izsekoju, kur šis pieprasījums ceļo, viens sūta pie otra, un es negribētu būt – lai arī kāds deputāts – zināmā mērā par apsmiekla objektu. Tātad, ja es varu sagaidīt rakstisku, un tikai rakstisku, informāciju vai atbildi uz pieprasījumu, kas bija ļoti konkrēts, tad es pagaidām esmu ar mieru noņemt šo jautājumu no izskatīšanas plenārsēdē. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bojāra kungs, vai jūs par šo jautājumu? Lūdzu.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es tomēr būtu par to, lai mēs atbalstītu Seiksta kunga priekšlikumu, jo es galīgi nesaprotu, kā mūsu finansiālās krīzes apstākļos valsts var atļaut privātām struktūrām izvest 660 miljonus krievu rubļu no Latvijas un par ko. Es arī veicu savu pārbaudi, Godmaņa kungs, ļoti augstās bankas struktūrās. Man pateica, ka tikai vienai bankai par atļauju izdarīt šo operāciju piesolīja 500 tūkstošu rubļu kukuli, turpretī tā banka šausmīgi apvainojās un pieprasīja 10 miljonus. Tā ir neliela detaļa, Godmaņa kungs!

Tālāk, cienījamie kolēģi! Pēc ekspertu ļoti aptuveniem aprēķiniem – ļoti aptuveniem! – šīs summas dabūšana rokā tikai uz īsu laiku varēja dot minimālo peļņu 25 procentu apmērā. Ja būs precīzāka šā jautājuma izmeklēšana, es varēšu arī atklāt savus avotus, cienījamie kolēģi! Paldies par uzmanību. Es gribu, lai mēs par šo jautājumu nobalsotu.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs noteikti balsosim. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es nešaubos par to, ka cienījamajam un augsti godājamajam Bojāra kungam ir savi informācijas avoti. Acīmredzot viņš varēs rakstiski šeit visu to iesniegt. Es atbalstītu tādu variantu – Seiksta kungs rakstiski saņem atbildi, pēc tam, izanalizējis to un konsultējies ar savu frakciju un ar Augstākās padomes atbildīgiem cilvēkiem, šo jautājumu varētu izskatīt plenārsēdē. Kāpēc? Tāpēc, ka es pilnīgi paredzu, ka no konkrēta jautājuma mēs nonāksim pilnīgos džungļos, kur mūs ved augsti godātais profesors Bojāra kungs.

Redziet, momentāni šeit tiek jauktas vairākas lietas. Tā nauda ir privāta, tā nav nekāda valsts nauda. Attiecīgā banka dod atļauju savas bankas filiālei izvest šo naudu... Man sākumā arī pateica, ka ir divi miljardi, un es personīgi apturēju uz robežas šo naudu, devu komandu to nelaist pāri ne par kādu naudu. Es zvanīju Repšem, konsultējos, jo šāda atļauja viņiem bija saņemta. Tas, ka viņi krievu rubļus ved ārā, lai nopirktu preci, – tas privātstruktūrās, man šķiet, ir pats labākais variants, nevis šos krievu rubļus turēt šeit un mēģināt izkonvertēt Latvijas rubļos.

Redziet, šeit ir nedaudz jāskatās un jāsāk orientēties finansiālajās kategorijās. Ja to nedara un šeit mēģina populistiski uzskatīt, ka jebkura privātfirma, kas nodarbojas ar naudas transportu pāri robežai... Pie tam es šeit runāju par Krievijas rubļiem, nevis par Latvijas rubļiem. Tad mēs šeit varam uzsākt populistisku ilgu un smagu diskutēšanu, kur ekonomikas saturs būs tuvs nullei, uz ko pretendē cienījamais profesors Bojārs. Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu un šo jautājumu nelikt uz balsošanu, bet Seikstam vajag precīzi atbildēt, ja Seiksta kungs, kas ir ierosinājis šo jautājumu, uzskata to par vajadzīgu. Ja tas viņu neapmierina, ja viņš grib, lai to izskatītu šeit, Augstākajā padomē, un nepakļautos attiecīgiem politiskiem paziņojumiem, kuri nav domāti nekam citam, bet vienīgi tam, lai jums vienkārši sagrozītu galvu un lai lieta uz priekšu vispār neiet...

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, jums tika dots vārds, vienu sekundīti! Seiksta kungs savu priekšlikumu ir noņēmis, ņemot vērā premjera teikto, taču Seiksta kungs izvirza savus noteikumus. Es sapratu tā jūsu iepriekšējo priekšlikumu. Bojāra kungs, jums tiks dots vārds, lai Seiksta kungs precīzi tomēr savu pozīciju formulē.

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi, te viens otrs ir pārpratis. Es neesmu to noņēmis, tikai, konsultējoties ar savas frakcijas vadību, tiks lemts jautājums, vai tagad... Iespējams, šī atbilde būs tāda, ka tas vēl kvalificētākā veidā tiks uzklausīts šeit. Es pieprasu atbildi līdz ceturtdienai, un tad ar frakcijas vadību mēs vienosimies par tālāko. Es palieku pie tā un šo jautājumu neesmu noņēmis. Lūdzu saprast pareizi! Un lūdzu par šādu priekšlikumu arī balsot, ka frakcijā “Satversme” tiks lemts, ko darīt ar šo lietu.

Priekšsēdētājs: Seiksta kungs, jūs varbūt tomēr precizējiet. Jūs mani nostādāt ļoti neērtā situācijā. Kā mēs varam balsot, ko frakcijai “Satversme” darīt ar jūsu priekšlikumu? Šeit ir tāda lieta: vai nu jūs gaidāt atbildi un tad liekat šo jautājumu plenārsēdē, vai arī mēs tagad balsosim par tā iekļaušanu plenārsēdes darba kārtībā. Kādas būs jūsu attiecības ar “Satversmi” vai citām lietām, ko mēs abi divi lemsim, – tas nav jautājums, par kuru plenārsēdē jābalso.

A.Seiksts: Paldies, priekšsēdētāj, par manis teiktā pielabošanu. Es gaidu līdz ceturtdienai Muitas departamenta direktora rakstisku atbildi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamais Godmaņa kungs palika parādā atbildi uz jautājumu par to, ko es teicu – ka visa šī lieta saistīta ar gigantisku korupciju mūsu republikā. Ar gigantisku korupciju! Bez tam es uzskatu, ka tad, ja no republikas tiek izvesta un atdota privātām personām tik liela summa – simtiem miljonu krievu rubļu –, tad tas ir politisks jautājums un visas republikas ekonomikas un budžeta jautājums, kurš būtu jāizskata Augstākajā padomē. Es varētu vēl, Godmaņa kungs, pateikt konkrētus uzvārdus, par kuru parakstiem ir maksāta nauda, man tikai jāpalūdz, lai šie cilvēki liecina. Es to izdarīšu, es obligāti to izdarīšu, vienalga, agri vai vēlu. Un es tomēr lūdzu nobalsot par šā jautājuma izskatīšanu, kuru pacēla šeit cienījamais Seiksta kungs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Seiksta kungs noformulēs savu attieksmi un savas prasības. Kā es sapratu, premjera kungs apliecināja, ka tādu informāciju Seiksta kungs saņems. Saņēmis šo informāciju, mēs sapratām, kā Seiksta kungs rīkosies tālāk. Taču tagad Bojāra kungs neatkarīgi no šīs situācijas pieprasa tomēr iekļaut darba kārtībā izskatīšanai jautājumu par šīm naudas lietām stacijā “Rēzekne-2”.

Freimaņa kungs, ļoti dziļi klanoties, atvainojas visiem un lūdz reģistrāciju. Reģistrāciju! Rezultātu! 117.

Balsosim par Bojāra kunga ieteikumu – iekļaut darba kārtībā informāciju par notikumiem ar naudu stacijā “Rēzekne-2”. Lūdzu rezultātu. 76 – par, 9 – pret, 18 – atturas. Ir iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir Ščipcova piedāvājums – iekļaut darba kārtībā jautājumu par Latvijas Republikas Konstitucionālās tiesas izveidošanu.

Lūdzu, Līgotni!

A.Līgotnis: Šis Ščipcova kunga priekšlikums varēja rasties acīmredzot tikai tā iemesla dēļ, ka viņš visai reti nāk uz darbu un nav lietas kursā par to, ka mēs, Augstākās padome, jau divos lasījumos esam pieņēmuši likumu “Par tiesu varu”. Šinī likumā ir iestrādāta arī Konstitucionālās tiesas institūcija. Skatīt atsevišķas normas atrauti no visas tiesu reformas, no visa likuma nav iespējams, un tas nav saprātīgā veidā izdarāms. Patlaban šis likums tiek gatavots trešajam lasījumam, tiek gatavots arī lēmums par tā spēkā stāšanos, un tad, kad tas būs gatavs, mēs arī liksim to darba kārtībā. Es aicinu visus balsot pret.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Pirmkārt, Līgotņa kungs, man jums jāteic, ka visā parlamenta eksistēšanas laikā deputāts Ščipcovs bez attaisnojoša iemesla nav izlaidis nevienu sēdi.

Otrkārt. Likumdošanas jautājumu komisijā es esmu konsultējies pirms šī jautājuma izvirzīšanas šodien. Tie komisijas locekļi, kas ar šo jautājumu nodarbojas – bet es dzirdēju, par ko jūs šodien runājāt –, man stāstīja, ka jautājums par Konstitucionālo tiesu atsevišķi netiek gatavots. Kaut gan arī to esmu dzirdējis, ka kaut kur kaut kas tomēr tiekot darīts. Taču tas ir tik svarīgs jautājums, ka tam jākļūst par, kā teikt, nevis kaut kādu desmito, bet centrālo jautājumu, ļoti svarīgu un vienīgo, kas mūsu darba kārtībā obligāti izskatāms. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums, kas jau vairākkārt negatīvi ietekmējis mūsu parlamenta darbu, jo nekādi netiek novadīts līdz galam. Paldies./

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš – lūdzu!

A.Endziņš: Būtībā man jāatkārto tas, ko kolēģis Līgotnis jau teica. Es nezinu, ar kādiem Likumdošanas jautājumu komisijas pārstāvjiem deputāts Ščipcovs ir konsultējies, bet patiesība atbilst tam, ko teica Līgotnis, proti, ir likumprojekts “Par tiesu varu”. Tas ir izskatīts divos lasījumos, un tajā Augstākās tiesas sastāvā ir iestrādāta Konstitucionālās tiesas ideja. Tāpēc tagad izvilkt no tā ārā jautājumu par atsevišķu tiesas struktūru veidošanu, lai arī cik svarīgi tas būtu… Tas viss ir tiesas reformas ietvaros, tāpēc es pilnīgi pievienojos deputāta Līgotņa aicinājumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par deputāta Ščipcova ierosinājumu – iekļaut darba kārtībā jautājumu par Latvijas Republikas Konstitucionālās tiesas izveidošanu. Lūdzu rezultātu. 29 nav vairākums. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Deputāta Grūbes pirmais ierosinājums – iekļaut kā 15.punktu jautājumu par aizsardzību – ir izdiskutēts un nobalsots.

Nākamais jautājums, ko deputāts Grūbe ierosināja, ir priekšlikums iekļaut darba kārtībā Ministru padomes priekšsēdētāja vai aizsardzības ministra informāciju par incidentu uz valsts robežas. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 59 – par, 1 – pret, 21 – atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Deputāts Zaļetajevs ierosina izskatīt jautājumu par darba reglamentu. Pirmais mikrofons – deputāts Zaļetajevs!

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka šim Augstākās padomes sastāvam atlicis nostrādāt ne sevišķi ilgi, tomēr darba prakse ar budžeta projektu otrajam pusgadam, kurā bija tik daudzas balsošanas, pārbalsošanas, šaubas par to, kāds gan bijis pašu iepriekš pieņemtais lēmums, tāpat kā mūsu drūmā pieredze ar jautājuma par partijām iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā, kāda bija pagājušajā nedēļā, – tas viss mani ir pārliecinājis, ka ārkārtīgi svarīgi ir ieviest kārtību reglamentā, kā turpmāk Augstākajai padomei pieņemt savus lēmumus. Neskatoties uz parlamenta ārkārtīgo pārslodzi, tā lēmumiem jābūt nešaubīgiem un to pieņemšanas kārtībai viennozīmīgai. Es nepretendēju uz to, ka tagad reglaments varētu tikt pieņemts tādā apjomā, kādā tas tika izvirzīts pirmajā lasījumā, bet lēmumu un likumu pieņemšanas noteicošajiem momentiem jābūt skaidriem. Un to var panākt tikai tādā gadījumā, ka tiek pieņemts Augstākās padomes reglaments. Starp citu, darbs ar reglamentu nezudīs bez pēdām, acīmredzot tas arī Saeimai sākuma posmā būs noderīgs, kamēr tā vēl nebūs izstrādājusi pati savu reglamentu. Saeimai droši vien uzreiz tas nebūs iespējams./

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons – Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienītie kolēģi, es gribu informēt par to, ka pašreiz norit darbs pie šāda projekta izstrādāšanas, pareizāk sakot, tiek izdarīti grozījumi likumā “Par likumu izskatīšanas kārtību parlamentā”, iestrādājot šeit iekšā arī jautājumu par to, kādā kārtībā Augstākajā padomē tiek pieņemti citi akti. Tāpēc pašreiz šā jautājuma iekļaušana darba kārtībā bez šāda projekta būtu priekšlaicīga, un es varu jums teikt Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā, es ceru, ka mēs varēsim šādu projektu jums iesniegt jau nākamajā nedēļā. Un tad varētu risināt jautājumu par tā iekļaušanu. To varētu darīt nākamnedēļ, nevis šonedēļ bez jebkāda dokumenta vienkārši tikai idejas dēļ.

Priekšsēdētājs: Deputāt Zaļetajev, runājiet ļoti īsi, jo jūs jau trešo reizi…

S.Zaļetajevs: */Es nepastāvu uz to, ka šis jautājums tiktu izskatīts jau šonedēļ. Skaidrs, ka iepriekšējās balsošanas rezultātā šonedēļ šo jautājumu fiziski nebūs iespējams izskatīt. Bet, ja mēs to iebalsojam, tad tas jau būs pamats, lai šis jautājums tiktu izskatīts nākamajā nedēļā. Tas ir, šodienas balsojums apstiprinās nepieciešamību ar šo jautājumu nodarboties jau tagad, būs skaidra perspektīva nākamās nedēļas darbam, lai arī nākamajā nedēļā neizrādītos, ka šis jautājums atkal tiek aizvirzīts uz daudz vēlāku laiku. Tāpēc es lūdzu nobalsot par šī jautājuma iekļaušanu nākamās nedēļas darba kārtībā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, uzmanību! Deputāts Zaļetajevs neierosina iekļaut šajā nedēļā, bet viņš ierosina to iekļaut darba kārtībā nākamajā nedēļā. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 39. Nav iekļauts, jo nav vairākuma.

Pēdējais jautājums ir deputāta Bojāra ierosinājums – iekļaut darba kārtībā jautājumu par augstākās izglītības finansēšanu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Ja mums augstākās izglītības finansēšana turpināsies tāpat kā tagad, tad mēs neglābjami pārvērtīsimies par muļķu sabiedrību, jo, cienījamie kolēģi, ja mūsu docenti saņem 25 dolārus mēnesī… Tātad visi, kuri vada augstākās mācību iestādes, bija “patīkami” pārsteigti, atnākuši uz darbu, jo uzzināja, ka daļa no viņu pasniedzējiem, parasti talantīgākie, vispār ir aizgājuši prom no Universitātes. Es uzskatu, ka universitāšu izglītība Latvijā ir tuvas sagrāves priekšā. Tuvas sagrāves priekšā, kas, manuprāt, ir nacionāla katastrofa. Tajā pašā laikā veidojas visādas finansu bodīšu apmācības sistēmas, kas maksā 4–5 reizes vairāk, un Universitāte, tā kā mums šeit, protams, jau ir izveidojies brīvais darbaspēks, nav spējīga konkurēt ar šīm finansiālajām struktūrām, un līdz ar to oficiālā akadēmiskā izglītība jau ir sagrauta. Tā jau tagad ir sagrauta, taču mums ir kaut kādas iespējas to saglābt. Tas vispār ir nācijas nākotnes jautājums, cienījamie kolēģi!

Priekšsēdētājs: Deputāts Laķis.

P.Laķis: Es gribētu mazliet paskaidrot savu viedokli, principā atbalstīdams kolēģi Bojāru. Redziet, lietas būtība ir tāda: šobrīd Latvijas Universitātes stundas samaksa ir: 25 rubļi – lektoram, 35 rubļi – docentam, 50 rubļu – profesoram. Es ļoti labi saprotu, ka visās valstīs pastāv “šķēres”. “Šķēres” starp augstskolu profesūras apmaksu un, teiksim, tiem, kuri strādā privātstruktūrās. Tā ir normāla parādība, tā ir bijis arī Latvijas brīvvalsts pirmajā laikā. Šinī gadījumā es citēšu tikai profesoru Švābi, kurš, runājot par trim tā laika ekonomistiem ar profesoru Balodi priekšgalā, saka, ka starpība starp viņa algu Latvijas Universitātē un iespējām nopelnīt privātstruktūrās ir bijusi 2,5 reizes liela. 2,5 reizes – tas pašlaik tā ir arī romāņu zemēs – Itālijā, Francijā. Tur apmēram šī samaksas starpība ir tāda pati. Latvijā šī starpība šodien (pēc ļoti pieticīgiem aprēķiniem) ir aptuveni 25–27 reizes. Šādā situācijā tiešām notiek tas, ka jebkurš, kurš ir spējīgs atrast darbu ārpus augstskolas, no tās aiziet.

Cienījamie kolēģi, es jums varu pateikt, ka jūsu bērniem augstskolās svešvalodu pēc gada mācīs tikai pensionāri un tie, kurus neviena privātfirma neņem pretī. Jau šobrīd situācija ir tuvu tam. Es varu nosaukt katedras un jums apliecināt, kādas pūles šodien sagādā atrast kādu, kas mācīs svešvalodu. Mēs esam jau tiktāl nogājuši, ka ņemsim studentus darbā, jo neviens vairs to negrib darīt, zinādams to starpību, kāda algas ziņā šeit pastāv. Un tādēļ, ja tiešām gribam augstskolu saglabāt kaut cik normālā līmenī, tad mums šis jautājums ir jārisina.

Šeit ir divi momenti. Protams, pirmkārt, ir nepieciešama arī reorganizācija pašā augstskolā. Es pieļauju, ka šeit nav pietiekami ievērots konkurences princips. To visu var un vajag izdarīt. Bet, otrkārt, draugi mīļie, ja mēs šādā veidā “brauksim” tālāk, tad nekur tālu no “kartupeļu republikas” netiksim. Un tādi mēs tajā vēl uz 35 gadiem arī paliksim, spriežot pēc elementārām prognozēm, kādas ir izdarījis Runas klubs (Tā stenogrammā. – Red.) jau pirms 20 gadiem. Kā gribam, tā darām…

Priekšsēdētājs: Deputāte Čepāne. Godātie kolēģi, es aicinu runāt īsāk, un mēs visu izšķirsim ar balsošanu.

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Es runāšu pavisam īsi. Es vakar biju viena no tām deputātēm, kura piedalījās sanāksmē Lielajā aulā – parasti 31.datumā organizētajā mācību spēku sanāksmē. Es gribu teikt, ka nekad 20 gadu laikā, kamēr strādāju augstskolas sistēmā, neesmu izjutusi tik lielu agresivitāti no kolēģu puses pret Augstāko padomi un valdību. Arī es noklausījos Universitātes rektora Zaķa runu, kas bija viens izmisuma kliedziens. Un tāpēc mani šodien ārkārtīgi pārsteidza premjera augstprātīgā attieksme pret Bojāra kunga izvirzīto jautājumu.
Es noteikti jūs lūdzu! Es faktiski augstskolā pašlaik strādāju tikai uz pusslodzi, un nevis atalgojuma dēļ. Es strādāju tādēļ, ka uzskatu – tas ir mans pienākums! Ja gribat, sauciet to par patriotismu vai kā citādi. Tādēļ es tiešām lūgtu balsot par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ozols.

I.Ozols: Visnotaļ atbalstot Bojāra kunga viedokli, es gribētu ilustrācijai tikai informēt, ka Latvijas Medicīnas akadēmijas pasniedzēji ar zinātniskiem grādiem, docenti, šodien saņem 73–74 procentus no praktizējoša ārsta darba algas. Un katrs sevi cienošs un profesionāls akadēmijas pasniedzējs šodien risina jautājumu, kā faktiski integrēties praktiskajā medicīnā un pamest Latvijas Medicīnas akadēmiju. Profesoram ir ekvivalenta alga ar augsti kvalificētu praktizējošu ārstu, bet tajā pašā laikā es tomēr neatbalstītu tādu viedokli, ka šodien to vajag iekļaut darba kārtībā. Es uzaicinātu Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisiju kopā ar Apvienoto budžeta komisiju šo jautājumu, pirmkārt, sagatavot un izskatīt, jo tas papildus prasīs budžeta asignējumus. Es lūgtu principā sagatavot šo jautājumu un tad ievadīt to Augstākajā padomē, nevis jau nākamnedēļ iekļaut Augstākajā padomē un šeit diskutēt, pirms komisijās šis jautājums nav apspriests un sagatavots. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tuvojas jau pulksten 11.00… Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Es esmu gatavs piekrist šai Bojāra kunga ierosmei, bet arī es ierosinātu līdzīgu domu tai, kādu izteica Ozola kungs. Šo jautājumu vajag sagatavot, jo tā ir nopietna lieta, un to vajag arī paplašināt, runājot ne tikai par augstskolas finansēšanu, bet arī par zinātnes finansēšanu kā tādu, jo šie jautājumi ir skatāmi kopā. Un tikai tad, kad šis jautājums mūsu attiecīgajā komisijā būs izspriests, tikai tad mēs to varēsim likt darba kārtībā, jo pretējā gadījumā tā būs tikai kaifošana, nevis runāšana. Tieši tādēļ šis jautājums ir jāsagatavo un tiešām jāap­spriež vistuvākajā laikā.

Priekšsēdētājs: Caune, lūdzu! Pēc tam Bojārs.

I.Caune: Cienījamie kolēģi, saprotot lietas nopietnību, es tomēr pievienojos deputāta Freimaņa un arī deputāta Ozola domai, ka šis jautājums jāskata kompleksi, jo, saprotiet, lieta ir tāda: profesors saņem 25 dolārus, bet vairākus gadus lauksaimnieks, kurš arī strādā un varbūt arī viņš var izaugt par profesoru… Taču profesors, es neticu, ka ies uz laukiem strādāt. Lauksaimnieks mēnešiem algu nemaz nav saņēmis, un tātad šo jautājumu vajag nevis noraidīt, bet gatavot jautājumu kompleksi par darba samaksu vispār, par to, cik katrs cilvēks var nopelnīt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es esmu saņēmis ierosinājumu – pārtraukt apspriešanu un balsot. Lūdzu, balsosim par šo ierosinājumu.

J.Bojārs: Vai es varu paskaidrot savu interviju…

Priekšsēdētājs: Balsosim par ierosinājumu – pārtraukt apspriešanu. Lūdzu rezultātu. Apspriešana tiek pārtraukta. Bojāra kungs, bet… Tāpēc es arī saņēmu šos iesniegumus no deputātiem.
Mēs balsosim par jūsu priekšlikumu. Jūs jau trīs reizes esat runājis. Deputāti izteica savu attieksmi pārtraukt apspriešanu. Ir jāpa­kļaujas!

Lūdzu, balsosim par deputāta Bojāra priekšlikumu iekļaut darba kārtībā jautājumu par augstākās izglītības finansēšanu. Lūdzu.

Kolēģi, es domāju, ka nevajag uztraukties par procedūru. Procedūra tiks ievērota. Es saprotu, ka komisija, kur darbosies Bojāra kungs un visi pārējie mūsu profesori un mācību spēki, kuri šeit ir deputāti, ka viņi sagatavos šo jautājumu. Tāpēc neuztraucieties par to! Lūdzu rezultātu. Paldies. Iekļauts darba kārtībā.

Sākam izskatīt jautājumus, kurus esam iekļāvuši darba kārtībā.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Pirmais jautājums ir par Augstākās tiesas tiesneša Muižnieka kunga atbrīvošanu no amata. Ziņotāju lūdzu tribīnē! Vai par šo jautājumu ziņotāja nav? Zemrībo kungs, lūdzu!

G.Zemrībo, Augstākās tiesas priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Jūsu rīcībā ir nepieciešamie materiāli. Augstākās tiesas tiesnesis un prezidija loceklis Jānis Muižnieks ir iesniedzis lūgumu atbrīvot viņu no ieņemamā amata, tā ka, manuprāt, šeit acīmredzot cita lēmuma nevar būt, kā tikai atbrīvot viņu, apmierināt viņa lūgumu. Es vienīgi lūgtu cienījamos deputātus mazlietiņ sakopot savu uzmanību un paklausīties mani, es tik bieži šeit nemēdzu būt.

Pirms atvaļinājuma mēs šeit otrajā lasījumā skatījām likumprojektu “Par tiesu varu”, kurš tika minēts arī šodien, apspriežot darba kārtību. Un toreiz diemžēl Augstākā padome “torpedēja” priekšlikumu par sociālajām garantijām tiesnešiem, it sevišķi attiecībā uz pensijām. Un es ļoti baidos, ka tad, kad būs jālemj par šiem konstitucionālās uzraudzības jautājumiem, par kuriem šodien tikko arī jūs runājāt, ka tad nebūs kam tos skatīt, jo tā tendence, kas pašlaik ir vērojama tautas tiesās… Jūs te jau nepārtraukti skatāt pieredzējušāko tautas tiesnešu iesniegumus, šie tiesneši aiziet strādāt uz izdevīgākiem noteikumiem. Šī situācija tagad ir sasniegusi arī Augstāko tiesu. Arī mums šobrīd ir vakantas vietas. Mans nākamais priekšlikums būs ievēlēt jaunu Augstākās tiesas tiesnesi, taču tas attiecas uz tiesnesi, kurš no darba aizgāja jau agrāk. Pašlaik Muižnieka kunga vietā mums nav pat kandidatūras, kuru iesniegt. Tas būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir jautājumi? Vai kāds vēlas uzstāties? Nē. Sekretariāt, lūdzu zvanīt. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Rikarda kungs, lūdzu reģistrēties! Rezultātu! 101 deputāts.

Balsosim par 41.dokumentu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! 87 – par, pret – nav, 2 – atturas. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu Zemrībo kungu tribīnē! Skatīsim 40.dokumentu par Freiberga kunga ievēlēšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.

G.Zemrībo: Mūsu priekšlikums un lūgums reizē – ievēlēt Arturu Freibergu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Biogrāfiskās ziņas ir jūsu rīcībā. Arturs Freibergs pēc Universitātes beigšanas ir strādājis par izmeklētāju, pēc tam – par tautas tiesnesi Kurzemes rajona tautas tiesā. Mēs uzskatām, ka Arturam Freibergam ir pietiekama zināšanu bāze, lai viņš varētu strādāt Augstākajā tiesā. Mūsu domas ir tādas, ka Arturs Freibergs strādās Krimināllietu tiesas kolēģijā, izskatot lietas pirmajā instancē. Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģija šo priekšlikumu izskatīja un arī apstiprināja. Sakarā ar to es griezos ar iesniegumu Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Zemrībo kungam? Budovska kungs, lūdzu!

M.Budovskis: Zemrībo kungs, man ir tāds jautājums. Mēs šeit pašlaik nodarbojamies ar kādu diezgan vieglprātīgu balsošanu – jā, nē. Ko tas nozīmē? Mēs nupat Muižnieku ļoti viegli atlaižam, taču pirms tam mēs viņu ievēlējām, cerēdami uz kaut ko, uz ilgāku termiņu. Tagad mēs vēlam Freibergu, un man absolūti nav nekas pretī. Un tomēr es gribētu dzirdēt, kāda ir garantija, ka mēs pēc mēneša atkal nespiedīsim no jauna pogu, bet tikai pretējā virzienā.

G.Zemrībo: Man garantijas nav nekādas. Es domāju, ka jūs to varat jautāt Freiberga kungam. Taču es gribētu teikt, ka man bija arī tāds lūgums, kādu es izteicu iepriekš, Budovska kungs! Es lūdzu, lai Augstākā padome atbalsta Augstākās tiesas priekšlikumu attiecībā uz likumu “Par tiesu varu” – par noteiktām sociālajām garantijām tiesnešiem, bet tad šis priekšlikums netika atbalstīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es vispirms gribu izteikt Likumdošanas jautājumu komisijas viedokli par Freiberga kunga kandidatūru, kura vienbalsīgi tika atbalstīta, un vēl varbūt mēģināšu arī daļēji atbildēt uz Budovska kunga jautājumu cienījamajam Zemrībo kungam. Es vienkārši deputātiem gribētu pateikt to, ka, piemēram, Norvēģijā Augstākās tiesas prezidents saņem daudz vairāk nekā Norvēģijas premjerministrs. Un vispār tiesu sistēma parāda arī mūsu attieksmi attiecībā uz šīm sociālajām garantijām, kuras mēs tiesnešiem negribam dot, un pēc tam uzdodam jautājumus, kāpēc tiesneši iet prom. Tiesnesis ir ļoti augsti kvalificēts speciālists, pēc kura tīko privātās firmas, jo iegūt tiesnesi savā ziņā un maksāt viņam labu naudu, tas viņiem ir liels ieguvums. Un, kamēr mēs to neapjēgsim, acīmredzot tikmēr tāda situācija būs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jau notiek izteikšanās par balsošanas motīviem. Es gribētu aicināt Freiberga kungu tribīnē.

 

No zāles: Man ir viens jautājums.

Priekšsēdētājs: Vēl ir jautājums Zemrībo kungam. Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Cienījamais Zemrībo kungs! Sakiet, lūdzu, vai mēs šeit, Augstākajā padomē, ievēlam šo tiesnesi vai atzīstam viņa ievēlēšanu jūsu Augstākajā tiesā?

G.Zemrībo: Redziet, ir tā: tad mums ir jāatgriežas pie ļoti senas vēstures.

L.Alksnis: Es atvainojos – es skatos, ka lēmuma nosaukums ir par tiesneša ievēlēšanu, bet pats punkts, kas fiksē šo darbību… Mēs it kā atzīstam viņa ievēlēšanu kaut kur citur. Vai tas ir juridiski un tiesiski pareizi?

G.Zemrībo: Es atvainojos, manā rīcībā nav jūsu dokumentu, tāpēc man ir grūti precīzi atbildēt.

Priekšsēdētājs: Mēs ievēlam un ar lēmumu atzīstam par ievēlētu, jo pats ievēlēšanas fakts notiek pirms tam, un pēc tam notiek lēmuma pieņemšana.

G.Zemrībo: Es jums, atbildot uz jautājumu, varu vienīgi pateikt, ka pēc manas pārliecības šis formulējums nāk vēl no… Tam ir zināma vēsture, tas nāk no diezgan seniem laikiem, no padomju varas laikiem, kur tika ievēlēti bez alternatīvām. Faktiski tas, ko mēs šeit šodien darām un ko ierosinām arī mūsu likumā “Par tiesu varu”… Mūsu priekšlikums ir citāds. Manuprāt, tas ir tas pats, kas notiek, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Senātā, ka par šo priekšlikumu nobalso Senāts. Nobalso Augstākā padome. Ja jūs šo priekšlikumu noraidāt, tad mēs nākam ar jaunu priekšlikumu. Šeit alternatīvas kandidatūras nav, tāpēc, pēc manas pārliecības, vēlēšanu kā tādu šeit vispār nav, bet tādi šie formulējumi mums līdz šim ir bijuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Freiberga kungu tribīnē! Vai deputātiem ir jautājumi Freiberga kungam? Nav jautājumu. Paldies, Freiberga kungs!

Silāra kungs izteiksies par balsošanas motīviem. Lūdzu.

I.Silārs: Es gribu kolēģus informēt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja Freiberga kunga kandidatūru un vienprātīgi viņu atbalstīja.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 40.dokumentu. Vienu momentiņu, Eglāja kungs precizēs procedūru. Lūdzu.

V.Eglājs: Saskaņā ar procedūru mēs balsojam nevis par šo dokumentu, šo lēmumu, bet balsojam par ievēlēšanu.

Priekšsēdētājs: Mums ir jāizdara divi balsojumi.

V.Eglājs: Būtībā Kārtības rullī, ko mēs nepieņēmām, mums bija paredzēts, ka noformē ar lēmumu, par kuru atsevišķi nebalso. Balso par ievēlēšanu. Taču tas mums līdz šim nav pieņemts. Mēs balsojam par ievēlēšanu, un tāpēc dokumentā ir teikts, ka lēmums apstiprina tikai mūsu rezultātu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Eglāja kungs, mēs tā arī rīkosimies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Freiberga kunga ievēlēšanu. Lūdzu rezultātu. Par – 79, pret – nav, atturas – 5.

Balsosim par 40.dokumentu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 73 – par, pret – nav, atturas – 4. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Freiberga kungu!

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par policiju”” otrajā lasījumā. Silāra kungs, lūdzu, nāciet tribīnē!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Tas ir tas pats 23.dokuments, kas bija pagājušajā nedēļā un tika izskatīts pirmajā lasījumā bez jebkādiem grozījumiem. Nedēļas laikā par to nav saņemti nekādi priekšlikumi. Tādēļ es jūs aicinu balsot par šo dokumentu, respektīvi, par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par policiju”” otrajā un galīgajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav nekādu iebildumu? Tātad nav nepieciešama arī apspriešana pa pantiem, jo labojumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 23.dokumentu. Šļakotas kunga balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par – 75, pret – nav, atturas – 3. Paldies. Likums ir pieņemts otrajā un līdz ar to arī galīgajā veidā.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par sertifikātiem” otrajā lasījumā. Ēlerta kungu lūdzu tribīnē, lai viņš informē mūs par likumprojekta apspriešanas kārtību!

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lūdzu jūs paņemt 35.dokumentu, kurā ir likumprojekta teksts. Tas tika izdalīts deputātiem, kuri bija pagājušās nedēļas trešdienas plenārsēdē. 43.dokumentā ir apkopoti gan deputātu, gan iedzīvotāju priekšlikumi. Šajā dokumentā ir ietverti arī darba grupas vadītāja, Ekonomikas institūta direktora Janova kunga apkopotie dati par darba sertifikātu skaitu un sadalījumu starp dažādām cilvēku grupām. Darba grupas vārdā man jāatvainojas, jo šajā uzziņā ir kļūda, un tādēļ jums šodien tika izdalīts jauns – 48.dokuments, kurā šī viena kļūda ir izlabota. Tā ka, lūdzu, uzziņai lietojiet izlaboto materiālu. Kļūda ir tikai viena.

Pēc likumprojekta publikācijas, neskaitot deputātu priekšlikumu, ir saņemtas astoņas vēstules ar iedzīvotāju priekšlikumiem. Visi šie priekšlikumi ir lasāmi 42.dokumentā. Pēc šā dokumenta sagatavošanas ir saņemta vēl devītā vēstule, bet tajā izteiktie ierosinājumi jau atkārtojas. Tātad būtībā šie priekšlikumi ir ievēroti. Deputāti pamatoti kritizēja likumprojektu, kas bija sagatavots pirmajam lasījumam, par tā kvalitāti un nesakārtotību. Tādēļ otrajā lasījumā tiek piedāvāts ievērojami pārstrādāts likumprojekts, kuru deputātiem izdalīja, un es ceru, ka cienījamie deputāti ar tekstu jau ir iepazinušies.

Likumprojekts ir papildināts ar 11. līdz 14.pantu, kas reglamentē sertifikātu daudzuma noteikšanu īpašuma kompensācijai, jo tas līdz šim nav paredzēts nevienā likumā un nav arī paredzēts likumprojektā par īpašumtiesību atjaunošanu un kompensāciju, ko ir sagatavojusi Ministru padome. Likumprojekta apspriešanas gaitā Rūpniecības un Ekonomikas komisijas kopējā sēdē radās jauns variants, kas vienkāršotu darba sertifikātu piešķiršanu, un tas ir apzīmēts likumprojekta tekstā kā pirmais jeb Ekonomikas komisijas variants. Jāpiebilst, ka variants būtu jāizvēlas pašā mūsu darba sākumā, apspriežot likumprojektu, un tikai tad varētu skatīt pa pantiem, jo ir pantu varianti. Tādi ir 1.pantam, kā arī 3. un 6.pantā ir šīs izvēles iespējas. Būtiskas atšķirības starp abiem variantiem parādās 4. un 5.pantā. Tādēļ es lūgtu grozīt parasto apspriešanas procedūru un pēc īsa ziņojuma par abiem variantiem, ko es sniegšu, lūgt deputātus īsi izteikties par viena vai par otra varianta aizstāvību vai arī kritizēt vienu vai otru variantu un pēc tam balsojot izvēlēties vienu no variantiem. Un tikai tad mēs varētu izskatīt likumprojektu kā parasti pa pantiem, protams, ņemot vērā tikai izvēlēto variantu.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, vai drīkstu precizēt? Tātad es domāju, ka mēs, izvēloties variantu, tūdaļ pēc tam varam sākt balsot arī par iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri ir 42.dokumentā.

I.Ēlerts: Jā. Tātad pēc varianta izvēlēšanas mēs varētu skatīt kā parasti pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Pēc katra varianta vai pēc visiem variantiem?

I.Ēlerts: Praktiski ir tikai divi varianti, kuri vijas cauri visam likumprojektam. Pēc tam faktiski paliek tikai priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ēlerts: Tātad atļaujiet man ziņot par šiem variantiem. Tātad otrais variants (iekavās tas ir dots kā Rūpniecības komisijas variants) būtībā ir precizēts pirmā lasījuma teksts: “Darba sertifikāti atbilstoši darba ieguldījumam.” Protams, teksts lielā mērā ir precizēts, ja salīdzina to ar pirmā lasījuma tekstu. Jāņem vērā, ka šis taisnīgais un saprotamais variants prasa daudzus dokumentus. Tādēļ, pirms Krājbanka atvērs privatizācijas kontu, ir nepieciešama šo dokumentu izskatīšana pašvaldību komisijās. Tātad šajās komisijās tiks iesniegti daudzi dokumenti, notiks dokumentu izskatīšana, būs pamatīgas rindas, kas pārsniegs Iedzīvotāju reģistra rindas, sāksies pamatīgs darbs. Un tādēļ Ekonomikas komisija piedāvā pirmo variantu, kas pamatojas uz nodzīvoto laiku Latvijā. Tas vairākumā gadījumu ļautu samazināt dokumentu skaitu, un komisijas sēdē mēs cerējām, ka parastajos standarta gadījumos, kad cilvēks Latvijā ir dzimis, audzis un strādājis, krājkase varētu bez kāda pašvaldības komisijas lēmuma piešķirt šos sertifikātus. Taču šodien sarunā ar krājkases pārstāvi viņš teica, ka viņi kategoriski no tā atsakās. Tātad arī šajā gadījumā tomēr būs jāiet caur pašvaldību komisijām, taču šis dokumentu skaits tad tomēr varētu būt mazāks un tātad rindas pašvaldības komisijā arī būs īsākas.

Ir jāsalīdzina arī varianti pēc būtības. Lai ievērotu darbu pēc pensijas vecuma sasniegšanas, ko citādi nodzīvotajā laikā neievēro, pirmajā variantā 4.pants ir papildināts ar piekto daļu, kas šo apstākli liek ievērot, tātad te ir ieviests zināms elements no otrā varianta, lai nebūtu šādas netaisnības pret tiem, kuri ir strādājuši pēc pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmais variants pašreizējā redakcijā neievēro darbu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, kā arī darbu ārpus Latvijas valsts vai uzņēmuma uzdevumā, ja to strādājuši Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi. Ja jūs uzmanīgi paskatīsities 4.pantu pirmajā variantā, tad redzēsit, ka Latvijas Republikas pilsoņiem piešķir vienu sertifikātu par katru gadu, kas nodzīvots no 18 gadu vecuma sasniegšanas līdz vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai. Bet tas pats attiecas arī uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kur klāt ir pielikti daži vārdi: “par katru gadu, kas nodzīvots Latvijā”. Laikam mums šodien būs jāapspriež arī šie vārdi, vai pastāvīgajam iedzīvotājam vajag kontrolēt, vai viņš visu laiku ir nodzīvojis Latvijā. Es domāju, ka tas tikai sarežģītu šo procedūru, taču pārstāvji no Ekonomikas komisijas nepiekrita šā vārda izslēgšanai, un tātad šis vārds pašreiz ir likumprojekta tekstā.

Neievēro arī dažas citas lietas, lai gan ļoti retas, bet tomēr. Arī te ir jāievēro – un tas ir ievērots pensiju likumā –, ka par darbu leprozorijā vai tādu, kas saistīts ar AIDS vīrusa nēsātāju izmeklēšanu, pensijas stāžu skaita dubulti.

Pirmais variants nepilnīgi ievēro darbu kaitīgos apstākļos, invalīdu un vecu cilvēku kopšanu, ja kopējs ir pensijas vecuma cilvēks, bet toties šis pirmais variants ļauj pilnīgāk ievērot invalīdu intereses, individuālo uzņēmēju intereses, bērnu audzināšanu un neapšaubāmi mājsaimnieču darbu, kā arī darbu reliģiskajās organizācijās. Tātad izpaliek šo darbu pierādīšana, un arī mājsaimnieču darbs tiek ievērots pilnībā, ko neievēro otrais variants.

Es vēl pirms varianta izvēles gribētu pateikt, ka likums par sertifikātiem neapšaubāmi ietekmēs Latvijas ekonomiku un ietekmēs viennozīmīgi – gan pozitīvi, gan varbūt arī tomēr nepozitīvi. Taču šodien izlemjamie jautājumi ir nevis ekonomiski, bet, var teikt, ir arī politiski, morāli, sociāli vai taisnīguma jautājumi; tie nav ekonomiski jautājumi. Tātad mums šodien šis likums ir jāvērtē no citām pozīcijām, nevis tikai no ekonomiskajām. Mēs to jau vērtējām pirmajā lasījumā, kad mēs to pieņēmām, un būs vērtējums arī trešajā lasījumā, kad mēs noteiksim sertifikātu vērtību un līdz ar to arī daļu, kas patlaban ir pateikta ļoti aptuveni.

Tas man būtu īsumā viss par abiem variantiem, tas ir, par pirmo un par otro variantu. Tāpēc es lūgtu deputātus izteikties, lai atbalstītu vai kritizētu kādu no variantiem un izlemtu šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, es vēlreiz precizēšu. Tātad mums vairākos pantos ir Ekonomikas komisijas un Rūpniecības komisijas varianti. Mēs balsosim katrā pantā par atsevišķiem variantiem. Vai jūs vēlaties, lai mēs nobalsojam uzreiz, ka mēs par pamatu ņemam vai nu Ekonomikas komisijas variantu, vai Rūpniecības komisijas variantu?

Lūdzu, Eglāja kungs, pēc tam – Selecka kungs. Tagad runāsim par balsošanas motīviem.

V.Eglājs: Pirmajā lasījumā es ierosināju priekšlikumu, ka visiem pilsoņiem varētu dalīt sertifikātus vienādi un pārējiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem arī savā starpā vienādi… Šeit mums tagad ir izdalīts 48.dokuments, kur pašās beigās ir savilkts kopā. Šeit ir arī skaitļi – pilsoņiem šajā gadījumā pienāktos 50 sertifikātu, visiem vienādi, ieskaitot sievietes, sirmgalvjus un bērnus, bet pārējiem pienāktos 21 sertifikāts. Šis ir trešais variants, par kuru es ierosināju pagājušajā reizē balsot konceptuāli, bet man teica, ka to atliks uz otro lasījumu. Es gribētu, lai variantus salīdzinātu pēc diviem rādītājiem – cik vienkārši ir realizēt šo sertifikāciju un cik tie ir taisnīgi. Es citus kritērijus neredzu. Tas, ko es ierosinu, ir nesalīdzināmi vienkāršāks variants, te nekādus dokumentus nevajag, te vajag tikai noteikt pilsoņus, un viņiem katram būs pa 50 sertifikātiem, tiem, kuri būs reģistrējušies, bet pārējiem – katram pa 21 sertifikātam. Par taisnīgumu jūs izšķiriet paši – vai bērnam vajag vai nevajag. Ja mēs vāksim dokumentus, tad skatieties, kāds būs mūsu ierēdniecības darbs un kā tā lieta būs noorganizēta, skatieties arī to, kādi būs sarežģījumi. Šeit ir šie divi rādītāji. Lūdzu balsot konceptuāli arī par trešo variantu.

I.Ēlerts: Vai es drīkstu komentēt Eglāja kunga izteikumu? Tas patiešām ir trešais variants. Sagatavojot likumprojektu Ekonomikas komisijas un Rūpniecības komisijas kopējai sēdei, tas arī bija paredzēts kā trešais variants, taču Ekonomikas komisija pieprasīja to izslēgt no pamatteksta, atstājot to kā 10.priekšlikumu. Es domāju, ka Eglāja kunga balsojuma pieprasījums ir pilnīgi pamatots. Lūdzu cienījamos kolēģus iepazīties ar 48.dokumentu, kur ir abu variantu salīdzinājums. Eglāja kungs savu variantu komentēja. It īpaši es jums ieteiktu pievērst uzmanību otrajai skaitļu ailei, kas parāda, kā vienā vai otrā gadījumā sertifikāti tiek dalīti Latvijas Republikas pilsoņiem un pārējiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Taču tas arī varbūt nebūtu pats būtiskākais.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi pie mikrofoniem! Mums ir otrais lasījums, mēs izvēlamies variantu, tātad, lūdzu, runāsim par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Selecka kungs! Tad Krastiņa kungs un Gavrilova kungs.

V.Seleckis: Diemžēl man nav bijusi iespēja padziļināti iepazīties ar trešo variantu, par kuru nupat runāja Eglāja kungs. Līdz ar to es varu spriest un vērtēt šeit piedāvātos divus variantus. Vērtējot abus variantus, man gribētos atbalstīt pirmo variantu, kuru piedāvājusi Ekonomikas komisija, ka sertifikāti jāpiešķir, balstoties uz Latvijā nodzīvoto laiku.

Protams, otrais variants acīmredzot būtu daudz taisnīgāks, jo tiktu daudz dziļāk un pamatotāk izvērtēts arī katra cilvēka ieguldījums Latvijas kopmantas vairošanā. Taču mums jārēķinās ar otro kritēriju, proti, ar iespējām to izrēķināt. Varu droši teikt, ka pašreizējos apstākļos, ņemot vērā, piemēram, arī pilsoņu reģistrācijas pieredzi, mums ir jāsecina, ka šāds darbs, kas acīmredzot precīzi izvērtētu katra ieguldījumu, nostrādāto laiku, piegādājot izziņas no darbavietām un tā tālāk, praktiski ir nerealizējams. Tāpēc acīmredzot mums jāpieņem par pamatu šis pirmais variants – vadīties pēc nodzīvotā laika.

Lai daudzmaz padarītu taisnīgāku šo pasākumu, acīmredzot ir jāpievērš liela uzmanība 5.pantā paredzētajiem sertifikātu piešķiršanas ierobežojumiem. Ļoti iespējams, ka starp četriem minētajiem ierobežojumiem varētu būt vēl kāds papildinājums. Tad šī netaisnība, kāda rodas, pieņemot pirmo variantu, tiktu mazināta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es varbūt vēl precīzāk paskaidrošu Ekonomikas komisijas motīvus, kāpēc tā nobalsoja tieši par šo variantu. Viens mērķis, protams, ir mēģināt tā vai citādi taisnīgi sadalīt šos sertifikātus iedzīvotāju vidū, kaut gan šeit var būt visdažādākie taisnīguma kritēriji. Un nepavisam nav zināms, kuri būs tie pareizākie un tie taisnīgākie. Varbūt vistaisnīgāk būtu, ja šis īpašums nonāktu to cilvēku rokās, kuri māk to labi izmantot. Netaisnīgi būs, ja šo īpašumu iedos to cilvēku rokās, kuri nemāk to izmantot, viņi to tikai iznīcinās vai patērēs. Taču galvenais motīvs bija tāds, lai šis izvēlētais variants neaizkavētu privatizāciju, lai mums nevajadzētu vēl veselu gadu vai divus, lai veiktu visus šos aprēķinus, lai neradītu milzīgu dokumentu vākšanas bumu visā Latvijā, bet lai šo procesu iespējami vienkāršotu.

Ņemot vēl vērā tos motīvus, ka šajos 40 sociālisma pastāvēšanas gados praktiski katra iedzīvotāja darba grāmatiņā diez vai ir redzams, vai viņš strādāja vai nestrādāja, jo tā atradās kaut kur kādā kadru daļā un darba stāžs gāja uz priekšu… Tādu cilvēku, kam nebija šā stāža, tādu ir ļoti nedaudz: tie ir šie izsūtītie cilvēki vai mājsaimnieces, vai vēl kāds ārkārtīgi neliels procents. Tāpēc, ņemot vērā to, ka daudzi no viņiem strādāja varbūt tādās nozarēs un tādās vietās, kur nevis tika vairota Latvijas nacionālā bagātība, bet tieši pretēji… un to nekādi nav iespējams atšķirt, atdalīt un nofiksēt, mēs uzskatījām, ka šo sertifikātu aprēķināšanas un izsniegšanas mehānisma vienkāršošanas labad ir jāņem par pamatu nodzīvotie gadi Latvijā. Kaut gan es, piemēram, varētu atbalstīt arī Eglāja kunga priekšlikumu, kurš būtu vēl vienkāršāks un daudz labāk mums ļautu paātrināt pašu šo privatizācijas procesu. Galu galā neaizmirsīsim, ka tas mums tomēr ir galvenais, nevis šo papīru izdalīšana iedzīvotājiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Šie divi varianti, par kuriem mēs pašlaik runājam, pirmais un otrais, tas pēc būtības ir koncepcijas jautājums. Mans viedoklis ir tāds, ka šajā likumprojektā diemžēl ir vairāki tādi nosacījumi, kas liecina, ka dokuments nav līdz galam izstrādāts, nav līdz galam pārdomāts pat no starptautisko attiecību redzesviedokļa. Tas ir jāapspriež vēl vienu reizi. Ievērojot to, ka abi šie jautājumi ir konceptuāli, vissaprātīgāk būtu tomēr tagad nobalsot par to, lai dokumentu atgrieztu pirmajā lasījumā. Tie daudzie jautājumi, kas rada lielas šaubas, vēlreiz rūpīgi apspriežami un izlemjami konceptuāli, nevis tagad, otrajā lasījumā, caur sētas durvīm likumā iemānāmi. Esmu pārliecinājies, ka šādā veidā konceptuāli jautājumi radīsies arī trešajā lasījumā. Turklāt, Ēlerta kungs, man jāpamato savs viedoklis. Šajā tabuliņā, pēc kuras mums jāvērtē abi varianti, nav ņemti vērā sertifikāti, kas papildus tiks doti represētajiem, nav pieskaitīti sertifikāti, kas tiks doti neatjaunotā īpašuma vietā. Komisijas sēdē mēs jau izteicām savu viedokli, ka sertifikātu daudzums kļūs astronomisks, bet privatizējamo īpašumu daudzums ir ļoti ierobežots. Viena sertifikāta vērtība samazināsies, tika nosaukti skaitļi 0,5, pat 0,8, pat vēl vairāk reižu, ja izskaitļotu korekti. Ja mēs tādu koncepciju, es pasvītroju – koncepciju, šeit neizskatīsim un līdz galam neizdiskutēsim, tad mēs – es tā domāju – beigu beigās saņemsim tādus sertifikātus, kurus republikas iedzīvotāji nekādi nevarēs izlietot. Mūsu loma šajā jautājumā tad izskatīsies pavisam nepievilcīga. Tāpēc, es vēlreiz to atkārtoju, mums jāatgriežas pirmajā lasījumā, tam par pamatu jāņem korektāki, izvērstāki aprēķini. Kas tas ir – 1 miljons 800 tūkstoši pilsoņu? Reģistrācija vēl nav beigusies. No kurienes šis skaitlis? Šajos aprēķinos arī citi skaitļi ir šaubīgi. Tieši tāpēc mums tagad jānobalso par to, lai atgrieztos pirmajā lasījumā./

I.Ēlerts: Ja drīkst, es gribētu komentēt Gavrilova kunga priekšlikumu. Tātad es jau ziņoju, kādas ir atšķirības starp abiem variantiem – tās ir nelielas. Liela daļa no tām ir pat novēršama, tāpēc nav pamata runāt par konceptuālām atšķirībām. Tik un tā abi varianti, izņemot Eglāja variantu, praktiski nosaka sertifikātus par nostrādāto laiku, tikai viens precīzāk, otrs – mazāk precīzi. Šeit nav konceptuālas atšķirības.

Es saprotu, ka Gavrilova kungs ir ieinteresēts bremzēt Latvijas ekonomiku, tādēļ viņš bremzē to, ko visvieglāk ir nobremzēt, ko mēs diemžēl paši esam nobremzējuši, un tā ir Latvijas valsts īpašuma privatizācija. Es varētu gan piekrist kādai citai lietai, ka tabulās nav doti dati par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un par sertifikātiem politiski represētajiem, jo šis darbs vēl nav pilnībā pabeigts. Ir zināmi sarežģījumi ar sertifikātu aprēķinu par zemes kompensāciju pilsētās, bet tiem ir jābūt gataviem uz trešo lasījumu, kad arī galīgi varēs pateikt, kāda tad ir sertifikātu vērtība. Būtība jau nav tā, cik viens sertifikāts ir vērts, bet gan tā, kā šie sertifikāti tiek sadalīti. Es domāju, pats svarīgākais ir tas, cik sertifikātu nonāks Latvijas Republikas pilsoņiem un cik Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, un tamlīdzīgi dati. Svarīgs ir sertifikātu sadalījums, nevis sertifikātu absolūtais skaits un to vērtība. Absolūtā skaita reizinājums ar vērtību vienmēr būs konstants. Un tas ir privatizējamais valsts un pašvaldību īpašums, kas ir atdodams par sertifikātiem. Tā ir konstanta daļa, ko mēs izvēlēsimies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Vispirms es gribētu vērst jūsu uzmanību uz 48.dokumentu tieši tādā sakarībā, ka Eglāja kungs, salīdzinādams variantus, teica, ka otrā varianta vidējais sertifikātu skaits ir mazāks. Tas ir absolūti, bet ne pēc būtības.

Ņemiet vērā, ka pirmajā variantā kopā ir 103 sertifikāti, bet otrajā variantā ir 81. Lai salīdzinātu variantus, es ieteiktu skatīties tieši otro aili, kur ir redzama struktūra, un tad spriest par to, kurš šķiet izdevīgāks.

Otrs, ko es gribētu teikt par balsošanas motīviem, ir tas, ka nebūt nav tā, ka Ekonomikas komisijas variants visu lietu atļaus ļoti vienkāršot. Ļoti vienkārši ir tikai pēc viena varianta, kurš gan man nav pieņemams, – pēc tā, ko ierosināja kolēģis Eglājs. Arī Ekonomikas komisijas varianta gadījumā tāpat būs vajadzīgs kāds pierādījums, un šis pierādījums varēs būt tikai darba grāmatiņa. Citādi mēs nekur uz priekšu netiksim.

Trešais, ko es gribētu teikt tieši par šo balsojumu: es tomēr ierosinātu nobalsot kopā ar otro variantu vēl par to, kas ir rakstīts 1.panta beigās – papildus abiem variantiem. Faktiski tas piederas pie otrā varianta, ko atbalsta Rūpniecības komisija un deputāti Plotnieks un Simsons. Vai par to balsos atsevišķi?

Priekšsēdētājs: Jā, Biķa kungs!

V.Biķis: Paldies. Tātad es ierosinu balsot par otro variantu. Ierosinu visiem apskatīties šo procentuālo ailīti! Nekādā gadījumā nevajag ielaisties uz to, ko tikko ierosināja kolēģis Gavrilovs – atgriezties pirmajā lasījumā. Mēs jau, paldies Dievam, vienu gadu esam novilkuši…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es vēl par Eglāja priekšlikumu. Pirmkārt, to varētu apskatīt kā trešo variantu, jo pagājušajā reizē konceptuāli… Tad mēs nebalsojām tikai tāpēc, ka teica: “Otro variantu liks uz balsošanu kā konceptuālu balsojumu.” Tātad tas būtu trešais variants. Šeit tas kā 10.priekšlikums gan ir, bet pavisam neprecīzi.

Tātad būtība ir tāda, ka par trešo variantu varētu balsot tā: 1.panta redakcija – “Sertifikātus piešķir, pirmkārt, visiem Latvijas Republikas pilsoņiem vienādi – 90 procentu no sertifikātu skaita.” Nākamais apakšpunkts ir: “Visiem pārējiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem – vienādi, 10 procentus no sertifikātu skaita.” Šis sadalījums – 90 procenti plus 10 procenti – pilnīgi sakritīs ar abu komisiju procentuālo sastāvu struktūrās.

Ja mēs skatāmies pirmajā variantā – Ekonomikas komisijas struktūrā –, tad pilsoņiem ir 88,2 procenti, bet pārējiem pastāvīgajiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem – 11,8 procenti. Tā ir pirmajā – Ekonomikas komisijas – variantā. Taču dalīšana ir ārkārtīgi sarežģīta.

Pēc otrā – Rūpniecības komisijas – varianta – 90,8 procenti ir pilsoņiem un 9,2 procenti – pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tātad 90 procenti plus 10 procenti – atbildīs vidējam rādītājam no abu komisiju variantiem, un apmēram tas pats vien būs.

Kāpēc es iestājos par trešo variantu? Tas ir ārkārtīgi vienkāršs. Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem visiem strikti vienādi – pilsoņiem (skaitot zīdaiņus, skaitot vecus cilvēkus), un strikti vienādi visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir reģistrējušies Iedzīvotāju reģistrā. Pavisam elementāri! Privatizācija notiks gadu agrāk, ja sadalīsim ļoti elementāri. Runāt par to, kurš variants ir taisnīgāks, ir grūti, jo taisnīgi mēs nesadalīsim nekad. Tāpēc dalīsim pēc iespējas vienkāršāk!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj! Augsti cienījamie deputāti! Domāju, ka mēs esam nonākuši pie viena no vissvarīgākajiem lēmumiem, tāpēc šeit tiešām mums būtu jādiskutē, kamēr mēs izspriežam visus aspektus.

Kādi vispār ir mani un valdības apsvērumi šeit? Pirmkārt, es noteikti aizstāvu Rūpniecības komisijas viedokli – konsekventi un līdz galam. Es saprotu, ka Ekonomikas komisijas viedoklis atvieglina situāciju ar sertifikātiem. Jā, Lietuvā tā rīkojas, sadalot iedzīvotājus trīs grupās un pēc tam attiecīgi indeksējot sertifikātus vai piemaksājot zināmu naudas summu klāt.

Kāpēc sertifikātu ideja vispār šeit ir parādījusies? Tā parādījās tiešām pēc taisnīguma principa ieviešanas privatizācijā. Tātad, ja vadīsimies pēc principa, ka visiem sadalīsim, izejot no tā, cik es esmu nodzīvojis, tad tādā gadījumā nesadalīs pēc principa, cik esmu ar savu darbu radījis šeit īpašumu, valsts īpašumu, kuru vēl nesen sauca par tautas īpašumu, taču tas ir Latvijas Republikas īpašums. Tas kritērijs ir viennozīmīgs – cik cilvēks ar savu darbu ir ieguldījis, lai šeit radītu šo īpašumu. Tas ir otrais.

Trešais. Valdība lauzīja galvu, jo valdībai nav pētījumu. Starp citu, arī šis variants, no tehniskā viedokļa, atklāti runājot… Šeit speciāli ir izstrādāta pasākumu programma, ka Tautsaimniecības institūtā trīs ceturtdaļas pāriet strādāt tikai uz sertifikācijas institūta principu bāzes. Šis institūts, pamatā pārtapdams par sertifikātu institūtu, nodarbosies ar trim lietām. Pirmkārt, neļaus saņemt dubultsertifikātus, kā tas notika Lietuvā. Tas vairāk būs iespējams tad, ja tiks pieņemts Ekonomikas komisijas variants, nevis Rūpniecības komisijas variants par darba grāmatiņām.

Otrkārt, mums pirmoreiz parādās iespēja fiksēt ienākumus. No 1.oktobra ir plānots fiksēt ienākumus trūcīgiem cilvēkiem, turpretī, ja ir runa par sertifikātu fiksēšanu, uzrādot darba grāmatiņu un nosakot, cik daudz cilvēks nostrādājis, tad parādās iespēja arī papildus piereģistrēt cilvēka ienākumu summu, līdz ar to, paralēli darbinot jauno grāmatvedības un nodokļu iekasēšanas sistēmu, darīt vēl papildu darbu…

Priekšsēdētājs: Premjera kungs, sākas pārtraukums.

I.Godmanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Premjera kungs, jūs varēsit turpināt savu motivāciju pēc pārtraukuma.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Sakarā ar Izglītības ministrijas Olimpiskās komitejas un Sporta muzeja iesniegumiem ir parādījusies akūta nepieciešamība atrisināt vienu jautājumu, tāpēc es lūdzu Dzintaru Ābiķi, Jāni Endeli, Aivaru Endziņu, Egilu Jurševicu, Kehra kungu, Ģirtu Kristovski, Induli Ozolu, Vaivadu, Einaru Cilinski un Andreju Rešetņikovu pulksten 14.00 ierasties uz īsu apspriedi Prezidija zālē. Paldies.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, turpināsim darbu! Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāja Zeiles kundze piekrita, ka mēs budžetu skatīsim nedaudz vēlāk, jo dokumenti tikko ir izdalīti. Tāpēc turpināsim sertifikācijas likuma izskatīšanu. Ēlerta kungu lūdzu tribīnē, bet Godmaņa kungu – pie mikrofona, lai viņš turpinātu motivāciju.

I.Godmanis: Cienītie kungi! Es domāju, ka es vairs neko daudz pateikt nevaru. Varu teikt tikai to, ka es lūgtu atbalstīt Rūpniecības komisijas variantu, jo princips, ka sertifikāts ir jāsaņem par cilvēka darbu, ir principiāls numur viens. Praktiski visās valstīs ir ļoti maz izņēmumu, kur tas tā nav noticis.

Ja mēs runājam par sociālo taisnīgumu, tad es tikai vairs redzu vienu vienīgu variantu. Es jau izteicu argumentus, ka to mēs varēsim arī izmantot, lai papildus fiksētu, kas un cik ir strādājis un kāds ir arī, starp citu, viņa ienākumu līmenis, šo sertifikātu noformulējot attiecīgajā krājbankas grāmatiņā kā atsevišķu apakšsarakstu. Es uzskatu, ka jebkurā gadījumā citāds variants Latviju novedīs pie lielām sociālām problēmām, kuras mums šobrīd nebūt nav vajadzīgas gan starp atsevišķām sociālajām grupām, gan starp atsevišķām nacionalitātēm. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Ne velti es pirmajā lasījumā uzdevu jautājumu: “Ko mēs gribam darīt?” Ja gribam dalīt tautas mantu, tad ir vajadzīgi vieni principi, taču, ja gribam dalīt kara laupījumu, tad ir citi principi. Un ne velti šeit, labojumos, jūs redzēsit, ka esmu pievienojies kolēģa Lazdas ierosinājumam – sertifikātus dalīt pilsoņiem, jo tā ir tautas manta. Es saprotu, ka par šo variantu netiks nobalsots, tāpēc visi pārējie mani priekšlikumi, kuri ir šeit grāmatiņā, ir vērsti uz to, lai palielinātu pilsoņu daļu. Un, kā kolēģis Biķis teica, šajās tabulās jūs ļoti labi varat redzēt, kurā variantā pilsoņu daļa ir lielāka un kurā variantā pilsoņu daļa ir mazāka.

Es gribu jūsu uzmanību vērst arī uz to principu, kas ir katras tabulas apakšā par mantošanu, jo, līdzko mēs ieviešam sertifikātu mantošanu, tūdaļ pilsoņu daļa vēl pieaug. Labajā lappusē tā pieaug par 14,9 tūkstošiem pilsoņiem un tikai par 0,8 tūkstošiem pārējiem, un tāpēc šie argumenti, ka nevarēsim sadalīt un ka mums būs ļoti sarežģīti… Atcerēsimies iepriekšējos likumus, kad bija jāizvēlas – vai nu grūti un nopietni, vai viegli un nenopietni dalīt. Un tāpēc mēs varam viegli pieņemt likumu, kurš, šķiet, ir Ekonomikas komisijas variants. Tur nav vajadzīgi daudzi dokumenti, bet ir grūti to ar likumu realizēt, jo katram ierēdnim būs jākonstatē, vai cilvēkam maksāt vai nemaksāt. Ar to mēs saskārāmies, darbojoties ar zemes likumiem. Tāpēc vienīgais variants, kā premjers saka, ir tikai, lūk, tas, ko rūpnieki piedāvā, plus vēl sertifikātu mantošana, ja reiz mēs jau esam runājuši par sertifikātu brīvu tirdzniecību. Un tāpēc arī es, tāpat kā kolēģis Biķis piedāvāja, nevaru piekrist, ka par mantošanas principu mēs pēc tam balsotu “par” vai “pret”, kad būsim vienojušies par Ekonomikas komisijas vai par Rūpniecības komisijas variantu. Tam ir jānāk obligāti klāt, par to ir jābalso kopā. Tātad es aicinu atbalstīt tikai Rūpniecības komisijas variantu plus vēl mantošanu. Šeit skaitļos to visu var labi redzēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Arī es šobrīd esmu izšķīries par otro variantu, lai gan tajā pašā laikā uzskatu, ka otrā varianta 1.pants varbūt ir neveiksmīgi formulēts. Bez šaubām, tālāk atšifrējumā tas ir daudz pieņemamāks, bet šeit droši vien par šādu formulējumu var strīdēties.

Runājot par to, kāpēc es esmu pret pirmo – Ekonomikas komisijas – variantu. Šeit arī ir ļoti neveikli, manā skatījumā, formulēts, jo tikai 1.pantā ir runāts par to, vai viņš Latvijā ir nodzīvojis šo laiku vai ne. Ja es esmu bijis ārpus Latvijas un varbūt strādājis Latvijas labā vai arī esmu vienkārši bijis spiests būt ārpus Latvijas, tad izrādās, ka ar šo punktu mani vienkārši izsviež ārā. Tāpēc es domāju, ka arī ekonomistiem vajadzētu padomāt par to līdz trešajam lasījumam, lai varbūt otrajā variantā atsevišķas detaļas tiktu vienkāršotas un lai šis likums būtu pietiekami racionāli izmantojams tieši dabā. Taču kopumā es tomēr atbalstu otro variantu. Un lūdzu arī kolēģus to atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lucāna kungs!

J.Lucāns: Sertifikācijas ideja, pēc manas pārliecības, tautsaimniecībai būs izteikti negatīva. Un šeit es varētu minēt tikai tās ieviešanai šādus apsvērumus, kāpēc tas ir tā.

Pirmais būs tas, ka mums apgrozībā parādīsies jauns maksāšanas līdzeklis, kura realizācijas iespēja būs ierobežota, un līdz ar to arī inflācijas process saasināsies. Tas ir viens.

Otrs. Šādi uzņēmumi, kuri uz šāda principa tiks privatizēti, sakarā ar daudzajiem īpašniekiem, ar ļoti daudzajiem īpašniekiem, būs grūti vadāmi.

Un trešais, teiksim, ir visa tā jezga, kas ap to notiek. Ja šeit varētu kaut ko attaisnot, tad to varētu attaisnot, teiksim, dzīvokļu privatizācijas idejas dēļ, jo to varētu vairākumā gadījumu realizēt.

Tātad kā varētu mazināt šā izteikti negatīvā procesa ietekmi? Pēc manām domām, vajadzētu darīt tā. Ja tas ļaunums ir neizbēgams, tad vajadzētu panākt, lai tas ir pēc iespējas mazāks, tātad šīs sertifikācijas apjomam būtu jābūt pēc iespējas mazākam. Tas ir viens.

Un otrs, tam ir jābūt pēc iespējas vienkāršākam, lai tā jezga pēc iespējas ātrāk nokārtotos. Un šinī gadījumā es ierosinu balsot par Ekonomikas komisijas variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Vispirms, deputātu kungi, atļaujiet man izteikt savu neizpratni par to, ka informācija par papildu variantiem, kas saistīti ar sertifikātu piešķiršanu mantošanas kārtībā, mums sniegta daudz mazākā apjomā, nekā tas bija iepriekšējos variantos, kaut gan vajadzētu būt otrādi. Ja parādās kaut kādi jauni momenti, tad informācijai par tiem jābūt pilnīgākai, lai jaunos variantus varētu pēc iespējas pilnīgāk apspriest. Tas ir pirmais. Es uzskatu, ka jābūt daudz sīkākām ziņām par visiem tiem variantiem, kas saistīti ar sertifikātu mantošanu. Tas ir pirmais, bet ne pats galvenais.

Pats galvenais, par ko es tagad gribu runāt, ir pamatprincips, uz kura balstās process privatizācijai ar sertifikātiem. Kā es saprotu, tas ir sociālā taisnīguma princips. Tad, lūk, es saprotu tā, ka liels skaits deputātu sociālā taisnīguma izpratnē nav tālu aizgājuši no tā, kā šo jēdzienu saprata boļševiki. Arī viņi uzskatīja, ka sociāli taisnīgi ir tas, kas notiek tā sauktās darba tautas jeb proletariāta labā. Tagad par sociālo taisnīgumu tiek uzskatīts tikai tas, kas notiek Latvijas Republikas pilsoņu labā. Tie, kas dažādu vēsturisku norišu dēļ pilsonību nevar iegūt, no vezuma tiek nomesti.

Šajā sakarā es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka atbilstoši pamatvariantam bez mantošanas ir paredzēti, teiksim tā, apmēram 63 miljoni sertifikātu. No tiem 18 miljoni, par pieciem gadiem plus vai mīnus divi miljoni, tas ir, 20 miljoni sertifikātu, viena trešā daļa no visa sertifikātu daudzuma, tiek dota ne par darbu, bet, atvainojiet, par izcelsmi. Vai to divdesmitajā gadsimtā var saukt par taisnīgumu? Es par to ļoti šaubos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tos sauc par darba sertifikātiem, un es vēlreiz pasvītroju, ka vairākums no runātājiem uzsvēra un atbalstīja Rūpniecības komisijas variantu, kurā runa ir par darba stāžu. Jājautā, par kādu darba stāžu var būt runa, ja trešā daļa sertifikātu tiek dota ne par darbu, bet par izcelsmi? Ja man nolaupa tūkstoš rubļu vai miljonu rubļu, pienāk Robins Huds un saka: “Es tev nolaupīto atdodu, bet ne tūkstoti, tikai pieci simti rubļu!” Jājautā, kas ir šis labais cilvēks? Vai viņš ir labs, ja atdod nolaupīto, vai arī paliek tikai laupītājs, paturot pārējos piecus simtus rubļu? Tas, protams…/

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, laika limits ir arī motivācijai…

S.Zaļetajevs: */Labi. Es vēlreiz gribu teikt, ka šis ir tīri retorisks jautājums un paliek uz katra deputāta sirdsapziņas. Katrs no tās vēsturiskās pieredzes, ko pats ir piedzīvojis, izdara secinājumu, kas ir taisnīgi un kas nav netaisnīgi. Runa ir par daudz svarīgāku momentu – par to, ka ar šo normu privatizācijas process var tikt nocirsts pie pašas saknes, tāpat kā it kā uz likumīgiem pamatiem pirms 50 gadiem izdarītā nacionalizācija. Protams, tā bija netaisnīga. Tagad šī formula – plus desmit mīnus pieci – arī ir pretrunā ar visā pasaulē atzīto taisnīguma jēdzienu, ar īpašuma jēdzienu. Tāpēc es nevaru atbalstīt ne pirmo, ne otro variantu, jo tā nav taisnīguma atjaunošana, bet nomaskētas laupīšanas turpinājums./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Cienītie kolēģi! Šajā jautājumā ne pārāk kompetentā mūsu komisija, tomēr būdama ieinteresēta, reizes trīs pētīja šo jautājumu un diezgan pesimistiski secināja, ka te taisnīga un ideāla varianta nav, tāpēc, izvēloties mazāko no ļaunumiem, komisija nolēma tomēr atbalstīt Ekonomikas komisijas variantu šādu argumentu dēļ.

Pirmām kārtām, ir grūti iedomāties to institūciju, kura izvērtēs katra cilvēka darba ieguldījumu valsts nacionālās bagātības vairošanā. Godmaņa kungs teica, ka tas būs Tautsaimniecības institūts. Varbūt ar zināmu piepūli Tautsaimniecības institūts arī izvērtēs katra konkrētā suņu ķērāja ieguldījumu valsts nacionālās bagātības vairošanā, taču nākamā problēma ir tīri filozofiska: kas vispār ir nacionālā bagātība un kas to ir vairojis? Un kā tiks izvērtēts vai, teiksim, salīdzināts divu pilsoņu ieguldījums nacionālās bagātības vairošanā, no kuriem viens, teiksim, ir zīmējis mazus Ļeņinus un kāris tos valsts svētkos uz ielām, bet otrs ir sēdējis “Skapī” pie Valijas tantes, dzēris šņabi un rakstījis dzejoļus? Kurš ir devis lielāku ieguldījumu nacionālās bagātības vairošanā? Es domāju, ka tā ir vēlamā pieņemšana par patieso, lai gan otrā varianta 1.pants skaisti skan, tas tomēr ir absolūti nerealizējams.

Tāpēc komisija atbalsta pirmo variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es gribu zināmā mērā pievienoties Krastiņa kunga pēdējam izteikumam. Es patiesi brīnos par mūsu premjeru. Viņš taču galu galā ir gudrs cilvēks un nevar nesaprast, ka otrā varianta 1.pants praktiski nozīmē šo pasākumu “nolaist dibenā” tieši tādēļ, ka nebūs šīs komisijas, kas izvērtēs katra devumu. Tādēļ es uzskatu, ka šis otrā varianta 1.pants vispār nepelna uzmanību. Es domāju, ka mums ir jāatbalsta pirmais variants, papildinot šo pirmo variantu ar Eglāja kunga izteikto principu. Tātad visi iedzīvotāji dalās divās daļās – pilsoņi un nepilsoņi. Un ir pilnīgi skaidrs un pareizi no taisnīguma viedokļa, manuprāt, tas, ka šo sertifikātu vairākums ir jāsadala pilsoņiem, nevis migrantiem. Tas ir jāpasaka skaidri un gaiši, un mūsu godājamais Zaļetajeva kungs var “putot”, cik viņš grib. Patiesība ir tāda, un to nekur nenoslēpsi. Tādēļ es ierosinu šos variantus likt uz balsošanu, atbalstot pirmo variantu, un papildināt ar Eglāja kunga labojumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Atbalstīdams otro variantu, tas ir, Rūpniecības komisijas variantu, es kategoriski gribu iebilst gan pret Ekonomikas komisijas, gan nez kādēļ arī pret Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas atbalstīto pirmo variantu šādu motīvu dēļ. Šeit kaut kā neveiksmīgi manipulē ar to, ka nebūs iespējams pārbaudīt, nebūs iespējams uzskaitīt, nebūs iespējams to visu no taisnīguma viedokļa pareizi izlemt. Par taisnīgumu mēs šeit jau vienojāmies, ka absolūta taisnīguma nav nekur. Tātad es vienīgi mēģināšu pamatot otrā varianta vienkāršību un vienkāršotību no tās pieredzes, kāda ir bijusi, kā es saprotu, Lietuvā.

Ja mums ir jāsāk meklēt visādas uzziņas un jāpierāda, cik ilgi esam dzīvojuši, tad veselai rindai cilvēku rodas daudz un dažādu piemēru. Šeit kolēģi jau minēja, ka Lietuvā ir ierosinātas 200 krimināllietas par viltojumiem un tā tālāk. Savukārt darba stāžam ir viens un vienkāršs dokuments – tā ir darba grāmatiņa, ko viltot gandrīz nav iespējams vai, teiksim, viltojuma iespējas ir ļoti mazas, un to vienmēr var pārbaudīt ar uzņēmumu uzskaiti, un tas viss lielākoties saistās ar stāžu pensijai un tā tālāk. Tā ka mēs varam šos dokumentus uzskatīt par nopietniem. Un šeit tā sauktajai komisijai ir vienīgi jāizstrādā kaut kāda sistēma, jo, kā šeit izteicās arī citi kolēģi pārrunās pārtraukumā, tad tomēr kaut kādai gradācijai ir jābūt, vai universitātes docents saņems vienādi ar sētnieku vai ne. Es domāju, ka šai komisijai ir jāpiestrādā pie jautājuma, kā tā gradēs, jo tiešām – kā tā piešķirs šos sertifikātus šiem māksliniekiem, kuri ir krāsojuši Ļeņinus un arī tiem otriem, kuri “Skapī” rakstījuši dzejoļus.

Man tieši vakar bija tikšanās ar visām radošajām savienībām, un šīs radošās savienības aizrādīja uz to, ka šiem cilvēkiem vismaz darba stāžu nevar rēķināt, ka viņu pašu eksistence vai atrašanās jau dod Latvijai zināmu garīgo potenciālu, ko ne vienmēr var ierēķināt kā tautsaimniecisko potenciālu.

Tātad es jūs aicinu vienkāršības un vienkāršas reģistrācijas dēļ balsot par otro variantu un plus, protams, par mantošanu. Neno­skaņosim tautu pret sevi! Mēs jau tik un tā daudzos jautājumos esam diezgan daudz to noskaņojuši pret sevi. Jo tauta izprot taisnīgumu vairāk vai mazāk, un mēs šeit varam runāt par to, ka absolūts taisnīgums nav iespējams, bet tauta zina atšķirību starp viena algu un otra algu, starp viena darba stāžu un otra darba stāžu. Man apnicis Liepājā klausīties metalurgu pārmetumus, ka mūsu likumi ir tādi, ka labāk ir dzert un gulēt žogmalē, nevis strādāt karstajā martena cehā, jo pensija ir pilnīgi vienāda un sociālo pensiju dod ne par to, vai esmu strādājis vai ne. Tad nedarīsim šo kļūdu vēl arī šajā sertifikātu likumā. Balsosim par otro variantu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs! Tad Simsona kungs, otro reizi par motivāciju.

J.Celmiņš: Es aicinātu visus deputātus balsojot padomāt par situāciju, kāda pēckara periodā bija izveidojusies Latvijas laukos. Kā zināms, Latvijas laukos pēc kolhozu izveidošanas bija noteikts tā sauk­tais klaušu darba minimums, kas bija jāizpilda lauku iedzīvotājiem. Pieņemsim, klaušu darba minimums bija noteikts 160 dienu, bet tad, ja bija mazāk dienu nostrādāts kolhozā, tad šo gadu darba stāžā neieskaitīja. Tagad padomāsim, kā rēķināsim sertifikātus šiem cilvēkiem, kuri ir nostrādājuši, teiksim, klaušu darbos 150 dienu, kā rēķināsim sertifikātus tiem, kas ir nostrādājuši 50 dienu gadā, kā rēķināsim tiem, kuri ir nostrādājuši piecas dienas gadā. Šeit rodas šī problēma, kura, manuprāt, laukos praktiski nav atrisināma. Un šeit vienīgais ceļš ir pirmais variants – ieskaitīt Latvijā nodzīvoto laiku sertifikātu saņemšanai.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs!

P.Simsons: Es gribētu piedāvāt kolēģim Celmiņam atrisinājumu viņa problēmai, kā nolemsim, cik dienu skaitīt gadā un tā arī tas būs.

Otrais. Es gribu piedāvāt arī kolēģim Krastiņam, kā izvērtēt ieguldījumu ar izslēgšanas metodi. Mēs varam izslēgt kara uzņēmumus, ko neskaitīja darba stāžā. Arī pilsonim varam izslēgt amatus, ko neskaitīja darba stāžā. Šeit profesors tikko teica, ka galvenais arguments, kam viņš piekrīt, ir pilsoņu daļa. Tad salīdziniet šeit četrus skaitļus. Pirmajā daļā pa kreisi ir 85 procenti, pirmajā variantā augšā pa kreisi; otrajā variantā augšā pa labi ir 86,9 procenti; pirmajā variantā pa kreisi lejā, ja ievieš mantošanu, ir 88,2 procenti, un pēdējais variants – Rūpniecības komisijas piedāvājums ar mantošanu – pilsoņiem dot 90,8 procentus. Šeit ir argumentēts, kā reāli to aprēķināt – tā jau ir nākamā procedūra.

Priekšsēdētājs: Kides kungs!

E.Kide: Es esmu viennozīmīgi par otro variantu, jo man šķiet, ka mēs arvien vairāk virzāmies it kā uz komunistisko sabiedrību ar nonivelēšanu. Kaut kur gaisā virmo doma, ka neatkarīgi no cilvēku darba turpmāk pensija jāsadala vienādi un minimāli. Tas ir pirmais precedents, kas neliks cilvēkiem strādāt, ja mēs par padarīto darbu, kas 50 gados ir paveikts, sakām: “Mums ir grūti ar aritmētiku, tāpēc sadalīsim visiem vienādi.” Taču tie, kuri būs pagrābuši, tie dabūs savu lielāko tiesu, ja būs drosmīgāki. Diezin vai nevarētu aprēķināt, jo es domāju, ka pensijas visiem tiek aprēķinātas, un mēs nevaram pateikt, ka nevar aprēķināt pensijas, jo ir sarežģīti… Visiem, kā Muciņa kungs teica, ir darba grāmatiņas. Tāpat visi, iegūstot mantojumus, pierāda pēc 1937.gada likuma. Viņi to pierādīs, lai arī cik sarežģīti tas būtu, bet viņi pierādīs savas īpašuma tiesības. Un ir jāpierāda. Līdz 1995.gadam var tos pierādīt un atvērt savus kontus.

Par mirušajiem un par viņu mantojuma tiesībām. Es domāju, ka latviešu lielākā daļa ir miruši gan Sibīrijā, gan šeit uz vietas, visi tie, kuri ir 50 gados to sastrādājuši. Un, ja mēs atsakām šo sertifikātu viņu mantiniekiem, tad mums jāiet pa vienkāršāku ceļu – tad arī viņu mantojums ir jālikvidē. Tad nedosim arī viņu mantojumu viņu mantiniekiem! Jo tā ir tāda pati manta. Tāpēc es aicinu balsot par otro variantu.

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs!

J.Gulbis: Man diemžēl nav pieņemams ne pirmais, ne otrais variants. Tieši tāpēc, ka mēs cenšamies atrisināt divas principiāli atšķirīgas lietas, un tās ir valsts īpašuma privatizācija un sociālais un politiskais taisnīgums. Taču, izejot no šiem diviem variantiem, ja man ir jābalso, es gribētu kolēģiem mēģināt atgādināt teorētisku un praktisku faktu. Ja mēs cenšamies šādā sarežģītā situācijā pēc ideāla rezultāta, tad tas vienmēr kļūst par lielāku ļaunumu nekā vienkāršs paņēmiens. Šajā gadījumā, ja mēs iesim pa darba sertifikāta pierādīšanas ceļu, ja mēģināsim pierādīt ieguldīto darbu, tad tas radīs tik drausmīgu sarežģītību, ka tas tiešām var novest mūs pie ļoti bēdīga rezultāta, un galarezultātā tas, kurš ir godīgi strādājis un kurš nemēģinās pierādīt ar kaut kādiem papildu viltus paņēmieniem, viņš cietīs vairāk nekā tad, ja ņemsim vērā nodzīvotos gadus, kas ir ļoti vienkārši pierādāms. Šajā ziņā es ļoti cienījamajam Muciņa kungam nepiekrītu, ka tas ir sarežģītāk nekā pierādīt darbu.

Vēl es gribētu akcentēt jūsu uzmanību uz kādu ļoti būtisku momentu. Vai mēs pie nodzīvotajiem gadiem ņemsim vērā arī to, ka mums ir mūsu cienījamās sievietes, kas ir uzaudzinājušas četrus, piecus un vairākus bērnus, bet kurām vispār nav nekāda darba stāža? Tās vispār tiks izslēgtas no šīs aprites. Un tas nav mazsvarīgs moments, lai mēs ņemtu vērā no šiem diviem variantiem pirmo variantu. Es tomēr iesaku nopietni padomāt par to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs! Tad Zaļetajeva kungs, cik es saprotu, atkal otro reizi.

J.Vaivads: Redziet, kolēģi, es arī būtu par sociālo taisnīgumu, bet tikai jāatceras viena lieta: lai realizētu ideālu šādu sociālo taisnīgumu, pirmkārt, tas prasa… Jo tuvāk gribam pienākt ideālam, jo vairāk līdzekļu tas prasīs. Ja mēs tagad iedomāsimies mehānismu, kā mēs to realizēsim, tad tas nozīmē, ka mums būs jāizveido otrs pilsoņu reģistrs.

Nākamais moments: kam būs tiesības izlemt šajā reģistrā? Mēs jau nododam individuālām personām. Ja mums jau pati metodika jebkurā gadījumā ir voluntāra, tad mēs nevaram no tā tikt vaļā. Tad tagad mēs šo voluntārismu nododam vienas personas rokās. Iedomājieties, pirmkārt, pašu reģistru, otrkārt, visus šos strīdu gadījumus, kas sakarā ar to sāksies! Tā būs uz diviem gadiem nepārtraukta vandīšanās, piedodiet, pa tiesām un tā tālāk. Es domāju, ka kaut vai no šā viedokļa vien mums ir jāiet cits ceļš un, apzinoties, ka jebkurā gadījumā šis lēmums ir voluntārs, acīmredzot mums ir jābalstās uz šo nodzīvoto laiku. Ņemot vērā arī to apstākli, ka jebkurš no šiem variantiem procentuāli ir tuvs jau tam, ko nodrošina šis labojums, tas ir, 90 procentus mēs dodam pilsoņiem un 10 procentus atstājam pārējiem, tas faktiski ienes šo politiskā taisnīguma komponentu. Es domāju, ka mums ir jāizvēlas tas variants, ko pieminēja Freimaņa kungs, – tas ir pirmais variants ar Eglāja kunga labojumiem, kā tas kopsummā ir noformēts kā trešais labojums. Tas būtu mans priekšlikums.

Vēl man ir tāds priekšlikums: tie, kuri jau ir izteikuši savus motīvus, es nedomāju, ka viņiem būtu vēlreiz pie tā jāatgriežas.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, pēc tam – Godmaņa kungs.

S.Zaļetajevs: *Man ir jautājums, jo gribu precizēt. Šo jautājumu es jau uzdevu pirmā lasījuma laikā, bet tad man teica, ka…/

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, pašlaik nav jautājumu uzdošana, bet izteikšanās par balsošanas motīviem.

S.Zaļetajevs: */Vēl jo vairāk, tad es gribu par motīviem. Kā pirmajā, tā otrajā variantā teikts, ka šī formula – plus desmit sertifikāti pilsoņiem un mīnus pieci tiem, kas nav piedzimuši Latvijā, – ir pamatota ar to, ka tādā veidā tiek ņemts vērā tas valsts īpašums, ko Latvijas pilsoņi bija sakrājuši līdz 1940.gadam. No aprēķiniem ir skaidrs, ka šī sertifikātu daļa ir apmēram viena trešā daļa no visiem darba sertifikātiem. Es gribētu uzzināt, vai tas nozīmē to, ka līdz 1940.gadam radītais valsts īpašums, kuru tagad paredzēts privatizēt, ir trešā daļa no tagad privatizējamā visa valsts īpašuma? Vai ziņotājs to var apstiprināt? Ir vai nav izdarīti šādi aprēķini?/

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, runa ir par balsošanas motīviem! Ar to mums bija jātiek skaidrībā pirms…

S.Zaļetajevs: */Jā, bet balsošanas motīvi būs atkarīgi no tā, cik izsmeļošu atbildi es saņemšu uz šo jautājumu. Pirmajā reizē es atbildi nesaņēmu, varbūt varēšu saņemt tagad?/

I.Ēlerts: Ja man atļauts atbildēt, tad Zaļetajeva kungs kļūdās. Šie plus 10 procenti sertifikātu katrā ziņā sastāda 18 miljonus sertifikātu, kā jūs redzat katras tabulas pirmajā kolonnā. Jūs varat izrēķināt to procentuālo lielumu no kopējā sertifikātu skaita. Tas nebūt nav 33 procenti. Precīzāku uzziņu par valsts īpašumu, kas radīts pirms 1940.gada, varētu sniegt Janova kungs, ja sēdes vadītājs to lūgtu.

S.Zaļetajevs: */Tas būtu ļoti vēlami… Vienu minūti! Es uzziņai paskaidrošu, ka 18 miljonus es ņēmu no sertifikātu kopējā daudzuma – 54 miljoniem. 18 no 54 ir viena trešā daļa./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu, neizmantojiet ļaunprātīgi mikrofonu! Bērziņa kungs, lūdzu!

I.Bērziņš: Man ir priekšlikums pārtraukt debates jeb izteikšanos par motīviem, jo viss ir pateikts, un balsot. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu deputātus reģistrēties.

M.Gavrilovs: */Priekšsēdētāja kungs! Vairāki deputāti divas reizes ir teikuši, ka šis ļoti svarīgais jautājums…/

Priekšsēdētājs: Gavrilova kungs, bija ierosinājums pārtraukt motivāciju. Lūdzu reģistrēties. Rezultātu! Reģistrējušies 97 deputāti.

Pirms balsošanas vārdu uzziņai lūdz Bernāna kungs. Lūdzu.

A.Bernāns, Valsts īpašuma pārvaldīšanas pilnveidošanas daļas vadītājs: Es domāju, pats pirmais jautājums ir par pirmskara valsts īpašumu. Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, katram pilsonim toreiz valsts īpašuma daļa bija apmēram 700 latu, plus vai mīnus 50 latu uz vienu pilsoni. Mazu, lielu, vecu, jaunu… Pārrēķinot dolāros un pēc pirktspējas, tas iznāk apmēram…

Otra lieta. Piedāvājot šo variantu plus 10, mīnus 5, es domāju, būtu jāzina, ka 1989.gadā sociālās un komunālās infrastruktūras vērtība uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija apmēram 15–20 sertifikātu vērtībā. Tātad pieci gadi nozīmē tikai to, ka iebraucēji tikai vienu trešo daļu no savas... Viņi praktiski vēl saņem dāvanas.

Trešais arguments. Kā zināms, valsts ar visu tās teritoriju, izrakteņiem un visu pārējo pieder pilsoņiem. Šā īpašuma augļi arī pieder pilsoņiem. Līdz ar to šie desmit procenti ir pat paliels īpat­svars.

Jautājums ir tāds, ka lielākā daļa sertifikātu pieder pensionāriem un pensionāru pensiju grāmatiņās visi šie stāži ir aprēķināti, tā ka tur neviens punkts nav papildus jārēķina. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, ir ierosinājums reģistrēties. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties. Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 98 deputāti.

Tagad mums ir jāprecizē balsošanas priekšmets. Pietiks, Gavrilova kungs...

M.Gavrilovs: */Vai uzziņu drīkst?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, īsi!

M.Gavrilovs: */Es dodu uzziņu. Pirmkārt, gribu pasvītrot, ka es vispār neatzīstu šo sertifikātu principu, tāpēc uz mani neattiecas visi šie pārmetumi par tiem. Un tikai tādēļ, lai saprastu, par ko ir šis strīds – dodu uzziņu. Pirmais variants, otrais variants – tas ir ļoti vecs strīds. Ir tāda zinātne – ekonomika, un tajā notiek polemika par ražotāju un neražojošu darbu. Pirms 200–300 gadiem ražojošs un neražojošs darbs tika traktēts ļoti šauri. To saku tāpēc, lai pirms balsošanas jums būtu skaidrs, par ko ir runa. Jo tālāk cilvēki gāja pa civilizācijas ceļu, jo vairāk un vairāk viņi paplašināja jēdzienu, kuru atzīst par ražojošu darbu. Paldies./

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, vai jūs palīdzēsit man formulēt trīs balsošanas variantus?

I.Ēlerts: Uz balsošanu būtu liekami trīs varianti. Pirmais ir Ekonomikas komisijas variants, kas iet cauri visam likumprojekta tekstam. Otrais variants – Rūpniecības komisijas variants. Trešais variants ir 42.dokumenta 10.priekšlikums, Eglāja kunga iesniegtais variants. Šeit, protams, nav skaitļu, bet es domāju, ka skaitļi ir atrisināms jautājums. Mēs jau priekšlikumos dzirdējām, ka tie būtībā ir pieņemami, par to vajadzētu izšķirties. Es negribētu piesaistīt patlaban šiem variantiem mantojumu. Tā ir pilnīgi neatkarīga problēma, par to jābalso atsevišķi neatkarīgi no varianta. Varētu būt, ka tas varianta izvēli nedaudz ietekmē, tomēr, manuprāt, ne būtiski. Es ceru, ka cienījamie deputāti man piekritīs, un aicinu izšķirties par vienu no šiem trim variantiem.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai visiem ir skaidrs? Mēs balsosim uz reģistrēšanās bāzes vispirms par Ekonomikas komisijas variantu, pēc tam – par Rūpniecības komisijas variantu un pēc tam – par Eglāja kunga variantu, kas ir formulēts 10.punktā kā papildinājums. Tas saistās kopā ar pamatvariantu. Es tā saprotu.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Man ir tikai viens jautājums: ja būs šāda balsošanas kārtība, kad mēs balsosim jautājumu par mantošanu?

I.Ēlerts: Tad, kad mēs izskatīsim 1.pantu, Simsona kungs! Pie 1.panta mēs balsosim par mantošanas problēmu.

P.Simsons: Vai atkarībā no tā, kuru variantu būsim pieņēmuši, vai neatkarīgi no tā?

Priekšsēdētājs: Vai visiem ir skaidrs? Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par Ekonomikas komisijas variantu. Lūdzu rezultātu. Par – 34, pret – 24, atturas – 27.

Balsosim par Rūpniecības komisijas variantu. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 43, pret – 17, atturas – 19.

Balsosim par Eglāja kunga variantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 44, pret – 19, atturas – 16. Tātad ar 44 balsīm nobalsots par Eglāja kunga variantu.

Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Priekšsēdētāja kungs! Es kļūdījos un par otro variantu nospiedu pogu “pret”. Bet es esmu “par”! Tad par to arī ir 44./

 

(Zālē troksnis, ļoti skaļa atmosfēra.)

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Ir paziņoti balsošanas rezul-
tāti. Savu protestu jūs vienīgi varat iesūtīt balsu skaitīšanas komisijai.

Lūdzu, Ēlerta kungs, turpināsim! Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Man ir jautājums, priekšsēdētāj! Kas notiek ar tiem, kuri nav zālē dotajā brīdī? Vai viņu balsis vispār netiek ņemtas vērā vai viņi var balsot atsevišķi?

Priekšsēdētājs: Nekādā ziņā, Godmaņa kungs! Mēs esam reģistrējušies. Un tikai tie deputāti, kuri zālē ir nospieduši balsošanas pogu, skaitās piedalījušies balsošanā.

Lūdzu, Ēlerta kungs, turpināsim!

I.Ēlerts: Tātad izskatām likumprojektu pa pantiem. Man ir jāinformē jūs par to, ka likuma nosaukumā ir parādījušies vārdi “privatizācijas sertifikāti”, jo darba grupa saņēma vairākus aizrādījumus, ka vārds “sertifikāts” ir ļoti plašs jēdziens un neatbilst saturam. Preambulā izmaiņu nav.

Terminos ir izmaiņa, ka privatizācijas sertifikāts nav vis vērtspapīrs, bet gan tikai maksāšanas līdzeklis, tātad kaut kas līdzīgs pārskaitījuma rublim. Ir papildināti termini ar sertifikātu grāmatiņas skaidrojumu un īpašuma objektu skaidrojumiem. Ir izslēgts sertifikāta pretendents, jo pretendēt jau var jebkurš.

1.pants ir izveidots no pirmā lasījuma 1.panta otrās daļas, ņemot vērā pirmajā lasījumā panākto vienošanos, ka visi sertifikāti ir vienādi. Šajā pantā ir noteikts arī tas, par ko šos sertifikātus piešķir.

Otrajā variantā bija noteikti papildu sertifikāti invalīdiem, bet, tā kā mēs pieņēmām Eglāja kunga variantu, kur invalīdus ievēro automātiski, tad acīmredzot šis papildinājums nav vajadzīgs, un faktiski mēs pieņemam pirmo variantu. Attiecīgi būs jākoriģē arī pirmais apakšpunkts, kur būs divi skaitliskie lielumi: viens – Latvijas Republikas pilsoņiem un otrs... Man Cilinskis jau iedeva formulējumu, kā tiek definēti pārējie. Tas būs definējuma skaidrojums.

Man ir jāizlemj par mantošanu. Vai šajā gadījumā, kad esam pieņēmuši Eglāja kunga variantu, ja ņemam vērā šo vidējo mantojuma daļu, vai mums ir jēga šo mantojumu pieņemt? Katrā ziņā te ir ļoti sarežģīta lieta. Gribu informēt cienījamos deputātus, ka par mantojumu iestājas – ja jūs paskatīsities priekšlikumu tabulā – 4., 5., 7., 16., 33., 34. un 37.priekšlikuma autori. Visi šie cilvēki iestājas par to, lai sertifikāti būtu mantojami. Ievērojot Eglāja kunga priekšlikumu uzvaru, mēs varam arī vidēji rēķināt šo mantojumu. Tātad neatkarīgi no tā, vai izmantojam pirmā vai otrā varianta tabulu, šie galīgie skaitļi faktiski ievēro mantojumu. Līdz ar to katram Latvijas Republikas pilsonim, ja pieņem par pamatu otro variantu, pienākas 41 sertifikāts, pārējiem Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem – vidēji katram 13 sertifikātu, un arī mantojums būtībā te ir iekšā. Ja ņemam citus kritērijus, tad tur skaitļi ir citādi, tātad – 26 un 12, un tāpēc izšķīrāmies par mantojumu.

Es vēl gribētu nolasīt citātu no kādas vēstules, kura nav iekļuvusi priekšlikumu sarakstā; pavisam īsu izvilkumu. Piemēram, ir ģimene: tēvs, māte un bērns. Likuma spēkā stāšanās dienas priekšvakarā vecāki gāja bojā. Bērns saskaņā ar publicēto likumprojektu, kas bija publicēts AP MP, kur rēķināja uz likuma pieņemšanas dienu (tagad tas ir mainīts, bet būtība paliek), par saviem vecākiem, kuri ar savu darbu vairoja nacionālo bagātību, nevar pretendēt uz sertifikātiem. Vai tas būs taisnīgi? Uz to mums ir jāatbild.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es lūdzu cienījamos deputātus un cienījamo sēdes vadītāju atkārtot balsošanu personāli par pirmo jautājumu, kur katrs personāli nobalsos, par kuru variantu viņš ir. Personāli! Es esmu par to, ka zeme jebkurā gadījumā paliek tikai pilsoņiem, par 10 gadu pieskaitīšanu pilsoņiem, par 5 gadu atņemšanu nepilsoņiem, bet es gribu jūs aicināt padomāt par tām sekām, kas būs, ja paliks trešais variants.

Es ierosinu, tā kā reglaments nav apstiprināts, atklātu balsošanu (vai arī aizklātu), bet personālu balsošanu par šo variantu, kas nupat tiek likts klāt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Saskaņā ar reglamentu, kurš mums tomēr ir, mēs varam šādi rīkoties tikai tad, ja izpildām divus priekšnosacījumus: pirmais – atceļam iepriekšējā balsojuma rezultātus. Un otrais priekšnosacījums – ja atklātu balsošanu (ko ierosina Godmaņa kungs) vēl atbalsta 20 deputātu, pareizāk sakot, vēl 19. Tātad, ja šāds jautājums tiks ierosināts ar 20 deputātu parakstu, es varēšu to virzīt tālāk.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Ar iepriekšējo balsojumu jūs likumdevēja funkcijas uzdodat Dievam tam Kungam. Jo kas tagad notiks? Pie tā, ko kolēģis Ēlerts jau minēja, es gribu paturpināt šo domu vēl tālāk. Šis likums stājas spēkā parīt. Šodien nomirst ģimenes vectēvs vai vecāmāte, paliek jaunie ar vienu bērnu. Kurā variantā šī ģimene saņems vairāk un kurā mazāk? Ja mēs šo voluntāri minēto datumu saskaņā ar savu izpratni un iespējām nosakām par noteicošo faktoru, vai tā ģimene saņems attiecīgo sertifikātu skaitu vai nesaņems? Tāpēc vienīgais variants ir tāds, ko piedāvāja premjers, – katram personiski uzņemties atbildību un sapratni par to un arī pašam atbildēt, ja jums cilvēks prasīs: kāpēc man, kam tēvs nomira vakar, to sertifikātu nedod, bet tev, kam tēvs nomirs parīt, to sertifikātu dos?

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs, lūdzu!

J.Gulbis: Es nekādi nevaru piekrist priekšsēdētāja kunga formulējumam, kādos gadījumos var pārbalsot, un arī premjera izteiktajam priekšlikumam, jo šādu priekšlikumu viņš varēja izteikt tikai tad, ja tas būtu izdarīts pirms balsošanas. Tagad runa jau ir par pārbalsošanu, nevis par balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es saprotu, ka referents pašreiz ir mazliet apmulsis, jo nebija gaidījis šādu balsošanas iznākumu. Likuma teksts ir sagatavots pirmajiem diviem variantiem, tāpēc šeit ir zināmas pretrunas, bet ne tik lielas, kā to šeit mums deklarē Simsona kungs. Šis mantošanas variants var tikt attiecināts uz jebkuru no trijiem variantiem, tāpat izdalot vienādu sertifikātu daudzumu pilsoņiem un, teiksim, arī citiem iedzīvotājiem. Var tikt nobalsots šis mantošanas vai nemantošanas princips. Un man ir grūti pateikt, kāda te būtu labākā pieeja, bet pašlaik šis likuma teksts būtiski mainās, jo te “izkrīt” veselas nodaļas sakarā ar to, ka mēs esam pieņēmuši Eglāja kunga priekšlikumu. Varbūt viens no variantiem pašlaik būtu tāds, ka otro lasījumu vajadzētu pārtraukt un likuma tekstu sagatavot atbilstoši mūsu nobalsotajam variantam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Te sāka apspriest jautājumu par mantošanu. Es uzskatu, ka šādā variantā mantošana absolūti nav vajadzīga, jo visiem ir bijuši vecāki un vecvecāki. Un mantošanas jautājums, es uzskatu, te nav vajadzīgs. Es domāju, par šo jautājumu mēs varētu nobalsot, jo tas tiešām visu šo darbu sarežģītu un nekādu taisnīgumu tas neieviestu. Es domāju, ka par to mums tomēr vajadzētu nobalsot šeit uz vietas. Es pievienojos Krastiņa kungam, ka varētu to izstrādāšanu… Te tiešām daudz kas atkrīt. Es varu izteikt vienīgi līdzjūtību, jo ļoti daudziem nebūs ko darīt sertifikācijas lietā, lai realizētu tos tālākos pasākumus, kuri atkritīs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bula kungs!

A.Buls: Divi priekšlikumi. Pirmām kārtām, ja runā par balsu vairākumu. Uz tablo par Eglāja variantu bija 44 balsis, bet par Rūpniecības komisijas variantu – 43. Šajā sakarībā man jautājums: par kuru variantu savu balsi nodeva referents, kuram nav šīs pogas?

I.Ēlerts: Referents nebalsoja.

A.Buls: Šoreiz tas ir ļoti būtiski. Ja būtu balsošana, tad tādā gadījumā varētu būt 44 un 44. Vēl ir jautājums…

Bet vai tie, kuri balsoja par deputāta Eglāja priekšlikumu, apzinājās, ka šis variants izslēdz mantošanas tiesības?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Attiecībā uz mantojuma tiesībām. Es domāju, ka tas neizslēdz mantošanas tiesības, bet vienam otram visādā ziņā balsojot tas nebija skaidrs. Un tagad te Eglāja kungs domā, ka izslēdz, turpretī es personiski domāju, ka neizslēdz, jo, teiksim, viens no maniem vecākiem ir miris, bet otrs ir dzīvs, tad nu… Kādēļ, teiksim, ir šāda atšķirība? Viena vecāka sertifikāts tiek zaudēts, bet otra saņem un… Eglāja kungam tā liekas tāpēc, jo viņam vecāki ir tik veci, ka viņam ir tāda problēma, bet man viņi ir citā vecumā, un man tā problēma ir cita. Taču es gribēju runāt par ko citu – par procedūru.

Gavrilova kungs griezās pie manis kā pie balsu skaitīšanas komisijas locekļa, jo Endeles kunga nav, un oficiāli paziņoja, ka viņš otrajā variantā balso “par”. Tātad viņš ir kļūdaini nospiedis pogu. Pēc mūsu reglamenta tas ir iespējams. 24 stundu laikā viņš var paziņot par izmaiņām savā tehniskajā balsojumā, tā ka jautājums absolūti vēl nav izlemts, jo tādā gadījumā 44 balsis ir gan par otro, gan par trešo variantu. Tādējādi divi varianti ieguvuši vienādu balsu skaitu un par jautājumu ir jāsāk diskutēt vēl vienu reizi. Pēdējie divi ir vai nu jāatliek, vai attiecīgi jānoformulē rakstiski, izlemjot jautājumu par mantošanu, un vēlreiz jāliek uz balsošanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Godājamie kolēģi! Bija trīs varianti. Ja divi no tiem bija skaidri formulēti, tad tas, ko tagad paskaidroja Eglāja kungs, tas kļuva zināms tikai pēc viņa paskaidrojuma. Tas, ka tiek izslēgta mantošanas iespēja, kā tikko paskaidroja varianta autors…

V.Eglājs: Nav taisnība!

V.Biķis: Kā tad ne?! Tāpēc man ir vienkāršs priekšlikums – likt uz balsošanu jautājumu par iepriekšējā balsojuma anulēšanu. Iesaku arī vienam no autoriem un cienījamajam referentam turpmāk neatturēties tik svarīgā balsojumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Man ir vēl uzziņa. Tie deputāti, kuri uzskata, ka vajadzētu šo principiālo jautājumu nobalsot atklāti un personāli, var pieteikties pie manis, es sēžu tur. (Smiekli.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es gribētu, pirmkārt, atgādināt pieredzi, ka spiediens panāk tikai pretspiedienu – tas ir pirmais. Un tas ir Godmaņa kungam jāievēro.

Otrkārt. Kungi, es domāju, ka sēdes vadītājam vajadzētu arī atcerēties, ka mums vajag sevi cienīt. Ja mēs katru reizi, kad viena balss ir tā vai šā, sāksim pārbalsot, tad tādā gadījumā es jums pareģoju, ka 43 citi cilvēki arī paziņos, ka viņi ir nepareizo pogu nospieduši. Kur mēs tādā veidā aiziesim?

Treškārt. Attiecībā uz mantošanas tiesībām. Biķa kungam nav taisnības tāpēc, ka šajā gadījumā nav nekā vienkāršāka, kā šo mantošanas tiesību institūtu piemērot, iestrādāt vai neiestrādāt kopā ar Eglāja kunga variantu. Nepavisam nedrīkst nostādīt jautājumu tā, ka, lūk, tas nav bijis iepriekš pateikts un ka tāpēc kolēģi tā ir nobalsojuši. Biķa kungs, tā tomēr nav! Es jūs cienu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es lūdzu izteikties kolēģiem pie mikrofona, un tad balsosim par Krastiņa kunga priekšlikumu.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Manuprāt, Eglāja kunga varianta nemaz nav. Eglāja kungam šeit iesniegtajā dokumentā ir tikai labojums, pie tam tāds labojums, ko ir noraidījusi komisija, un tas arī neatšifrē, cik vienam un cik otram ir to sertifikātu. Es uzskatu, ka ir divi varianti, kuri ir izvērsti, kurus var izlasīt un kurus tik svarīgā gadījumā var saprast, par ko mēs balsojam. Patiešām, nevar saprast, vai Eglāja kungam ir mantošanas variants vai nav mantošanas varianta. Es vēl uzskatu, ka būtu jāpārbalso un Eglāja kunga variants jānoņem nost kā neizvērsts, jo pašlaik šajā variantā, ja to izstrādās pēc balsošanas, mēs varētu ielikt, ko tik gribam, jo par to ir nobalsots, un pēc tam to uzrakstīs tā, kā it kā vajadzēs. Esmu pret tādu balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Ir ienācis vēl viena deputāta iesniegums par izmaiņu balsojumā, tā ka es aicinu jūs padomāt par to, vai tiešām mums šis jautājums nav jāpārskata. Tādi iesniegumi vēl ienāks.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Attiecībā uz balsu skaitīšanas komisijai iesniegtajiem protestiem. Tad, kad balsu skaitīšanas komisija būs pārbaudījusi šos balsojumus, mēs varam tās protokolu plenārsēdē vai nu apstiprināt, vai noraidīt, jo tādas ir mūsu tiesības, bet pagaidām mēs no šiem protestiem nekādus secinājumus izdarīt nevaram.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Katrs var stenogrammā pārbaudīt, kā šeit notika šīs debates. Nevajag stāstīt to, kā nav. Vispirms Ēlerta kungs pateica, ka ir trīs varianti, ka par tiem nobalsos un pēc tam tiks balsots par mantošanu – vai to iekļaut vai neiekļaut. Tad, kad es runāju, es tieši uzsvēru, ka manā variantā, pirms kaut ko dara, tagad ir obligāti jānobalso par mantošanu. Es izteicos arī par motīviem, ka esmu pret mantošanu, bet tieši es ierosināju un arī tagad ierosinu nobalsot, lūk, par šo mantošanu.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, lūdzu!

R.Rikards: Es gribētu atbalstīt Edmunda Krastiņa priekšlikumu – pārtraukt otro lasījumu. Tā kā ir nobalsots par trešo variantu, tad komisijai uz otro lasījumu vajag sagatavot atbilstoši trešajam variantam likumu, kas pilnīgi atbilstu trešajam variantam.

Attiecībā uz iesniegtajiem protestiem. Tātad Dainis Vanags ir iesniedzis protestu, ka viena balss nāk nost no Rūpniecības komisijas varianta, tad tas ir saņēmis tikai 42 balsis. Ja arī Gavrilovs atsauc, tad tik un tā ir vienas balss pārsvars. Taču balsu skaitīšanas komisija varēs protestus izskatīt un pēc 24 stundām paziņot rezultātus. Un tad jau varēs izdarīt secinājumus, bet pašlaik ir vinnējis trešais variants. Arī Edmunds Krastiņš ieteica pārtraukt otro lasījumu un sagatavot uz otro lasījumu saskaņā ar trešo variantu likumprojektu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es katrā ziņā nevaru vairs izskaidrot neko. Saprotams, ka tie, kuri Latvijā absolūti nav strādājuši, bet vienkārši šeit atradušies, saņems sertifikātus, un nekādu motivāciju vismaz es laukos nevarēšu pateikt. Taču tas ir cits jautājums. Par to katrā ziņā atbildēs tie, kuri to izvirzīja, un es saprotu, ka šeit tieši “Satversmes” frakcija arī par šo balsojumu atbild. Taču pēc būtības es, bez šaubām, piekrītu tiem kolēģiem, kuri prasa un arī es lūdzu likt uz balsošanu šā lasījuma pārtraukšanu, jo ir bezcerīgi tālāk strīdēties, tā kā trešā varianta teksta mums šodien nav. Tad mēs izvērstā veidā konstatētu, ko tad tālāk darīt. Es saprotu, ka tas ir variants, lai “torpedētu” šo likumu, tā turpmāko izskatīšanu, un es domāju, ka tam arī būs tālejošas sekas.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Es nekādi nevaru komentēt balsošanas rezultātus. Es vienkārši neesmu tiesīgs to darīt, bet katrā ziņā nav lielas problēmas ar likuma tekstu, jo no tā vienkārši tiek izslēgta otrā nodaļa. Mums būs jāizlemj par sertifikātiem represētajām personām, vai ir vajadzība atsevišķi... Tāpat mēs izlemsim, kā Eglāja kungs to ļoti precīzi pateica, ko darīt ar mantojumu – vai to ieskaitīt katram kā vidējo mantojumu vai arī katram pieprasīt un saņemt individuālo mantojumu. Visi šie skaitļi, kuri pamato, cik daudz sertifikātu būtu jāpiešķir katram pilsonim un katram nepilsonim, šie vidējie skaitļi ir redzami jums izsniegtajā tabulā, tā ka nekādas problēmas šeit nav. Tomēr zinot, ka patlaban gaida budžeta likums, to varētu izskatīt un pēc nelielas nervu nomierināšanas un teksta pārbaudīšanas, vai kāda no otrās nodaļas normām tomēr likumā nepaliek, varētu turpināt darbu. Tas būtu mans ierosinājums. Tas būtībā daļēji saskan arī ar Edmunda Krastiņa ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es Ekonomikas komisijas vārdā gribēju izteikt to viedokli, ka pašlaik šī izskatīšana ir jāpārtrauc, likumprojekts ir jāsakārto. Personīgi es nekādā ziņā negribētu piekrist šeit uzzīmētajām apokaliptiskajām ainām, ka tagad viss, lūk, mums sagāžas un sabrūk.
Nekā tamlīdzīga! Esam izvēlējušies vienu no sertifikātu sadalīšanas mehānismiem, un ir skaidrs, ka tiem, kuri balsoja “pret”, šis mehānisms nepatīk, bet, kungi, ievērojiet taču vismaz kaut kādu cieņu un saglabājiet pašcieņu! Ja tas nav izgājis cauri, tad strādāsim pie tā varianta, kurš ir izgājis cauri, un tur mēģināsim ielikt to, kas liekas atbilstoši labāks.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, ja jau mēs it kā esam izdarījuši izvēli, pilnīgi neizvērtējot nedz pirmo, nedz otro nopietno variantu, pie kuriem ir strādājušas komisijas, tad, manā izpratnē, šodien nevaram turpināt darbu pie šā likumprojekta, jo mēs faktiski darba sertifikātu pārsvītrojam. Tas taču ir pilnīgi cits konceptuāls risinājums! Ja mēs pieņemam šodienas balsojumu, tad esam pārsvītrojuši iepriekšējās sēdes konceptuālos balsojumus. Tāpēc, lūdzu, tādā gadījumā pavērtēsim stenogrammā fiksētos konceptuālos balsojums un to, ciktāl mūsu šodienas balsojums atbilst tiem, un tikai pēc tam izdarīsim kaut kādu izvēli, jo galu galā mēs ar to faktiski dodam triecienu tiem cilvēkiem, kuri cer par savu darbu saņemt no mums kaut kādu atlīdzību. Tikai tiem un nevienam citam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, man ir divi priekšlikumi. Viens no tiem ir rakstisks. Tātad pirmais bija Krastiņa kunga priekšlikums – pārtraukt otro lasījumu un attiecīgi sagatavot likumprojektu atbilstoši balsojumam. Otrs dokuments man ir iesniegts ar 20 parakstiem, deputāti lūdz veikt atkārtotu balsojumu.

Mūsu balsošanas secība būs šāda. Vispirms mēs balsosim par Krastiņa kunga priekšlikumu. Ja mēs pārtrauksim apspriešanu, tad nebūt tas neatņem 20 deputātiem tiesības šo pārbalsojumu pēc tam pieprasīt, respektīvi, tas jau ir pieprasīts, bet vienkārši būs cits dokuments, kurš būs sagatavots. Ja mēs nenobalsosim par pārtraukšanu, tad es likšu uz balsošanu uzreiz šo dokumentu, ko iesnieguši 20 deputāti.

Lūdzu, Ēlerta kungs, vai jums bija kādi apsvērumi?

I.Ēlerts: Es domāju, ka varētu būt arī otrādi šis balsojums. Otrādā kārtībā. Arī tāds variants ir pieļaujams.

Priekšsēdētājs: Mēs tiešām varam rīkoties arī otrādi – vispirms mums tādā gadījumā ir jāatceļ iepriekšējais balsojums, pēc tam jāpārbalso visi trīs varianti, un tad, kad esam beiguši balsot, mums ir jāizšķiras, vai vēl liekam uz balsošanu Krastiņa kunga priekšlikumu.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Kolēģi, ir pilnīgi loģiski, ka vispirms ir jābalso par Krastiņa kunga priekšlikumu. Un tikai tādā gadījumā, ja tas negūst vairākumu, tikai tad ir loģiski turpināt visu pārējo. Tas ir elementāri. Iedziļinieties, lūdzu, pašā būtībā! Ja mēs sāksim ar otro priekšlikumu, tad tas nozīmē, ka vispār noraidām visu to, kas te ir bijis, un vispār visu sākam no jauna. Mums taču ir jāizvēlas, par ko vispirms balsojam. Es ierosinu vispirms balsot par Krastiņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Es arī ierosinātu pārtraukt apspriešanu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka balsu skaitīšanas komisijā arī ir kaut kādi papīri ienākuši. Mums būtu jādzird balsu skaitīšanas komisijas lēmums, un tikai tad pateiksim, kādā situācijā esam, un tad varam spriest tālāk.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs!

V.Seleckis: Es aicinu atbalstīt priekšlikumu par to, ka, pirmkārt, ir jābalso ierosinājums par iepriekšējo balsošanas rezultātu atcelšanu, jo, ja šis priekšlikums tiks noraidīts, tad vienlaikus tas arī nozīmēs, ka šā likumprojekta apspriešana tiek pārtraukta. Ar to būs atcelta arī vajadzība balsot otrreiz.

Taču es gribētu pievērst deputātu uzmanību tam, ka tad, ja mēs tagad pārtrauksim šā likumprojekta apspriešanu, tas atkal var aizkavēt šā ļoti svarīgā un vajadzīgā likumprojekta pieņemšanu, un tas, manā skatījumā, nebūtu pieņemami. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – balsot par iepriekšējo balsošanas rezultātu atcelšanu un šā likumprojekta apspriešanas turpināšanu.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es par procedūru. Šajā gadījumā ir izteikta neapmierinātība ar balsošanas rezultātiem, ir kaut kādi protesti. Ir divi varianti – vai nu noklausīties balsu skaitīšanas komisiju, kad tā būs izskatījusi visu šo jautājumu, vai arī tagad turpināt strādāt, ņemot vērā, ka tā... Tagad balsot, pirms komisija nav izskatījusi balsošanas rezultātus, manuprāt, nebūtu pareizi. Vai nu mēs turpinām likumprojektu skatīt, vai arī gaidīsim, ko teiks Balsu skaitīšanas komisija, jo vienmēr būs zaudētāji, kuriem tas nepatiks, un tūlīt tiks ierosināts pārbalsot. Es esmu kategoriski pret to.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, es nerunāju ne par zaudētājiem, ne par uzvarētājiem. Es runāju tikai par vienu lietu. Priekšlikums, kāpēc es ierosināju šeit personāli nobalsot, ir ļoti triviāls – lai katrs personāli nes atbildību par šo lēmumu. Un tas ir viss. Es nebūt nedomāju, ka automātiski, iespējams, mainīsies balsojuma rezultāts. Nē! Taču tad katram deputātam būs jāuzņemas atbildība, jo, ja Augstākā padome pieņems precīzi ar atklātu balsošanu šo ļoti svarīgo punktu, tad, ņemot vērā demokrātijas likumus, tas ir obligāti valdībai izpildāms. Viss! Es tikai aicinu uz precīzu personālu atbildību par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs!

P.Simsons: Cienītie kolēģi! Ja mašīna ir iestigusi dubļos, diez vai tāpēc ir jāatgriežas garāžā un jāsāk braukt no garāžas. Es domāju, ka ir jāpadod atpakaļ un jābrauc atkal uz priekšu. Un šobrīd strīds ir tikai par otro vai trešo variantu. Tātad ir vēlreiz jāpārbalso tikai šie piedāvājumi par otro un trešo variantu. Un katrs personīgi to apstiprinās ar savu “jā” vārdu, ka viņš domā tā, un katram cilvēkam, kurš nāks viņam prasīt, viņš pamatos, kāpēc viņš ir nobalsojis tā, un tad viss ir kārtībā. Tad nevarēs vairs atbildību novelt uz nevienu citu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, nav nekādu problēmu! Ja kāds baidās vai nebaidās uzņemties atbildību, var nolasīt balsošanas izdruku, tāpēc nevajag taisīt te teātri. Es būšu atklāts. Mēs esam strupceļā, ja mēs esam konfrontācijā starp premjera pieeju un pārējo pieeju. Tādēļ neturpināsim šo strupceļu, atliksim šā jautājuma izskatīšanu un piemērosim to trešajam variantam.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Reglaments mums nenosaka kārtību, kādā risināt šādus jautājumus. Tādēļ vienīgais ceļš, kā mēs varam izšķirt šo strīdu, ir balsojot. Un to mēs varam likt uz balsošanu, jo šeit tiešām ir divas grupas, kas katra aizstāv savu viedokli. Tātad jautājums ir par to, vai mēs vispirms liekam priekšā premjera ierosināto iepriekšējā balsojuma atcelšanu un personālo pārbalsošanu vai arī mēs pirmo liekam uz balsošanu Krastiņa kunga priekšlikumu – pārtraukt izskatīšanu. Nē, ka tas jādara ienākšanas kārtībā, tas reglamentā nav noteikts, es speciāli pārbaudīju.

Lūdzu, Čebotarenokas kundze!

V.Čebotarenoka: Tā kā es balsoju par Eglāja kunga variantu, man būtu ļoti skaidri jāzina, kā būs ar mantošanas tiesībām, jo pēdējo divu gadu laikā esam zaudējuši trīs tuvus cilvēkus, man ir jābūt skaidrībā. Ja mantošanas tiesības nespastāv, es savu “par” balsi atsaucu. Es saprotu... Bet šinī gadījumā visu laiku par to ir runa. Es, Augstākajā padomē strādādama, esmu zaudējusi arī dzīvokli, jo ir atgriezies saimnieks. Un, ja mans bērns zaudēs arī savu vecāku un vecvecāku sertifikātus, tad diezin vai tas ir... Es domāju arī par visiem pārējiem Latvijas bērniem, diezin vai viņi un arī pārējie būs mums pateicīgi.

I.Ēlerts: Es varētu atbildēt Čebotarenokas kundzei saskaņā ar izdalītajiem materiāliem, ka ir trīs varianti. Es domāju, ka Eglāja kungs, ja es kaut ko pateikšu nepareizi, mani koriģēs.

Tātad viens variants ir tāds, ka visi Latvijas Republikas pilsoņi saņems 26 sertifikātus, bet visi Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji saņems 12 sertifikātus. Tas izriet no otrā varianta tabulas pēdējās ailes. Un tātad katrs sertifikāts ir vērtīgāks un to var mantot.

Otrais variants: katrs Latvijas Republikas pilsonis saņem 41 sertifikātu, bet katrs Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, kurš nav pilsonis, saņem 13 sertifikātus. Šeit jau vidējais mantojamo sertifikātu skaits ir ierēķināts. Praktiski ir divi varianti. Lai Eglāja kungs mani koriģē, es viņu lūdzu to darīt. Ja viņš to nedara, tad es saprotu, ka viņš piekrīt manam novērtējumam. Viņš piekrīt.

Priekšsēdētājs: Grūtupa kungs, lūdzu! Jautājumu šeit nav, Bojāra kungs!

A.Grūtups: Man tikai būtu lūgums cienījamajam referentam. Mēs daudz runājam par šo strīdīgo mantošanas punktu, taču vajag mums visiem paskaidrot, kā tad praktiski būs, ja es no 1940. līdz 1990.gadam esmu vienīgais mantinieks saviem vecvecākiem, vecākiem, tantēm, onkuļiem un tā tālāk... Jo vairāk man būs zem zemes, jo drošāk man būs kolosāls sertifikātu daudzums. Arī par šo aspektu vajag padomāt, lai mums neiznāk tā, kā tajā krievu romānā. Tas ir romāna vērts, ka mēs varam dibināt statūtu sabiedrības uz mirušo visiem šiem kapitāliem. Tā ka to vajag noskaidrot.

I.Ēlerts: Tas ir tikai balsošanas jautājums.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Jebkurā gadījumā no deputātu uzstāšanās es redzu, ka nav skaidrības, ko īsti nozīmē Eglāja kunga variants. Tādēļ, vadoties pēc reglamenta, kurā ir noteikts: “Ja balsošanas secību nevar noteikt pēc citām pazīmēm, to nosaka sēdes vadītājs...”, es gribētu likt uz balsošanu tūdaļ pirmo jautājumu par šīs diskusijas, par otrā lasījuma pārtraukšanu, kas nebūt neatņems Godmaņa kungam un visiem pārējiem deputātiem tiesības pēc tam pieprasīt... Tas jau tiek pieprasīts par pārbalsošanu, bet mums ir jānoprecizē, jānoformulē un tad jāturpina diskusija. Ja mēs šodien tūdaļ sāksim ar atcelšanu un pārbalsošanu, tad mums tik un tā būs jātaisa pārtraukums, lai precīzi noformulētu to, kas tiek atcelts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Rezultātu! Reģistrējušies 104 deputāti. Pirms mēs balsojam par otrā lasījuma pārtraukšanu, es gribētu Ēlerta kungam lūgt precizēt, vai viņš otrā lasījuma turpināšanu uz rītdienu var sagatavot?

I.Ēlerts: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ēlerts: Es domāju pat uz laiku pēc budžeta izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otrā lasījuma pārtraukšanu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par – 70, pret – 20, atturas – 8. Ēlerta kungs, es tomēr lūgšu noteikt precīzu laiku un nobalsot, kad mēs turpināsim otro lasījumu. Tātad otro lasījumu mēs turpināsim rīt pulksten10.00.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka otro lasījumu turpinām rīt pulksten 10.00. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par – 64, pret – 9, atturas – 10. Rīt pulksten 10.00 tiek turpināts otrais lasījums, un Ēlerta kungu lūdzu attiecīgi sagatavot dokumentu.

Dozorceva kungs vēlas ko teikt? Lūdzu.

V.Dozorcevs: Par procedūru. Man ir tāds jautājums: kā būs ar deputāta Godmaņa priekšlikumu – atcelt balsošanas rezultātus? Arī es to parakstīju.

Priekšsēdētājs: Paldies, Dozorceva kungs! Rīt no rīta par deputāta Godmaņa priekšlikumu – atcelt balsošanas rezultātus un veikt personālo balsošanu – tiks balsots, jo tas netiek atsaukts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par budžetu. Kurš ziņos – Zeiles kundze vai Ozola kungs? Vai nav ziņotāju budžeta jautājumos? Vai sekretariāts jau meklē Apvienoto budžeta komisiju? Paldies.

Zeiles kundze, lūdzu tribīnē! Mēs skatīsim budžeta jautājumus.

V.Zeile: Tikko, redzēdams, kā ievelkas šā jautājuma izskatīšana, ir aizgājis finansu ministra vietnieks Platais. Dodiet mums 15 minūtes laika, lai viņu atsauktu atpakaļ.

Priekšsēdētājs: Pēc 15 minūtēm būs pusdienu pārtraukums.

V.Zeile: Paldies. Tādā gadījumā atvēlēsim papildu 15 minūtes pie pusdienu pārtraukuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, cienījamais sēdes vadītāj! Man ir vajadzīga viena uzziņa, citādi man deputāti, kuriem ir lielāka pieredze, šeit strādājot, saka priekšā tādu lietu: ja rīt tiek turpināts otrais lasījums, bet mēs 20 deputātu vārdā esam iesnieguši priekšlikumu par pirmo jautājumu, par kuru šeit balsojām, izskatot pirmā, otrā vai trešā varianta pieņemšanu… Mēs pieprasījām pārbalsošanu un attiecīgi rīkot personālo balsošanu. Tā ir rakstīts mūsu iesniegumā. Tagad man ir jautājums: vai tas nozīmē, ka rītdienas apspriešanā šis jautājums tiks izskatīts darba sākumā, vai ne?

Priekšsēdētājs: Tieši tā, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Vai tiks atsevišķi balsots par to?

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, tas nozīmē, ka vispirms mēs balsosim, jo nevaram nebalsot par jūsu un vēl 19 deputātu parakstīto iesniegumu par to, ka vajag oficiāli atcelt trīs balsojumus. Ja mēs tos atcelsim, tad pēc tam mēs rīkosim personālo balsošanu, jo arī tas ir pieprasīts, bet tikai pie nosacījuma, ja mēs atcelsim… Bez tam jums ir tiesības pieprasīt arī balsošanas atcelšanu.

I.Godmanis: Man liekas, nav skaidrs, ko komisija tagad darīs. Vai tā izstrādās rakstiski Eglāja kunga priekšlikumu, vai kā? Jo līdz šim tas tikai mutiski ir izteikts.

Priekšsēdētājs: Tas ir lasāms dokumentā ar 10. kārtas numuru. Tas ir rakstiskā veidā, tādēļ es to liku uz balsošanu. Taču tas ir savstarpēji savienojams.

I.Godmanis: Skaidrs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dozorceva kungs!

V.Dozorcevs: Es tomēr nevaru saprast, kur ir loģika, kur ir normāla loģika, teiksim, šodien vai rītdien strādāt pie kaut kāda varianta un rītdien to pārbalsot? Kāpēc nevaram šodien balsot par Godmaņa priekšlikumu un sagatavoties normālam variantam, dabūt laiku šim nolūkam? Kāpēc mums jāgaida rītdiena un jāstrādā nezin kas? Es nevaru saprast, kāpēc sesijas vadītājs tā vada sesiju?

Priekšsēdētājs: Dozorceva kungs, mēs darām to tikai viena iemesla dēļ, un es jums to paskaidroju – tāpēc, ka deputātiem, spriežot pēc viņu replikām un uzstāšanās, nebija īsti skaidrs tieši Eglāja kunga priekšlikums. Un tieši tādēļ es ceru, ka Ēlerta kungs ar komisiju rīt ieviesīs skaidrību un neizraisīsies nekādas liekas diskusijas. Tas ir vienīgais iemesls.

Lūdzu, Dozorceva kungs!

V.Dozorcevs: Man ir jautājums, un tas ir tāds: kuru variantu pa nakti taisīs Ēlerta kungs vai komisija? Kuru variantu?

Priekšsēdētājs: Tikai atbilstoši balsošanas rezultātiem. Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Tikai ar sēdes vadītāja atļauju es varētu atbildēt Dozorceva kungam: rītdien ir jābalso tāpēc, ka rīt šeit zināmā mērā būs cits sastāvs, būs citi cilvēki, kuri nekā nezina par to, par ko ir bijis strīds, un tāpēc viņi nobalsos pavisam citādi, nekā ir nobalsots šodien. Tā es saprotu šo loģiku, kāpēc ir konkrētā problēma. Balsošana ir jāatceļ uz rītdienu. Viena daļa cilvēku šeit nebūs, bet citi būs vietā, un rītdien viss būs pilnīgi citādi.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tagad pie mums ir ieradies Platā kungs. Vēl nav? Zeiles kundze māj ar roku.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Kolēģi, tas nav nopietni atlikušajās piecās vai septiņās minūtēs sākt tik nopietna jautājuma, kāds ir budžeta projekts, izskatīšanu. Sāksim to pulksten 15.00. Tāpēc pabeigsim šos kārtējos jautājumus, kas mums ir pašreiz.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad budžeta apspriešana notiks pulksten 15.00. Es gan esmu mazlietiņ sajaucis kārtību, kurš ir pirmais…

Caunes kungs, lūdzu!

I.Caune: Es domāju, ka tas nebūs pareizi, ja tagad to atstās uz rītdienu, un rītdien būs Eglāja variants, jo faktiski tas šodien nebija kā variants. Tas ir no priekšlikuma, kurš tika noraidīts. Tāda prakse mums nav bijusi. Kaut gan es neesmu parakstījis šo 20 deputātu iesniegumu, es uzskatu, ka rītdienai vajadzētu sagatavot arī Eglāja variantu kā trešo, lai tas ir redzams un uzrakstīts. Un tad, ievērojot šo 20 deputātu priekšlikumu, varētu lemt, vai vajag vai nevajag pārbalsot. Ja šodien tas ir no kaut kādiem priekšlikumiem, kuri ir noraidīti, un tas parādās uzreiz kā variants… Tas nebija ne izskatāms, ne saprotams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Mēs patlaban sekojam nevis mūsu reglamentam, bet gan Latvijas Republikas Saeimas kārtības rullim, kurā par balsošanas motivāciju varēja izteikties pēc tam. Un acīmredzot tas ir saistīts ar to, ka mums ir palicis nedaudz laika līdz pusdienu pārtraukumam.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Ja tagad tiks patērēta šodiena, lai sagatavotu tikai vienu variantu – šo trešo variantu, par kuru šobrīd šajā zālē ir visai dažādi viedokļi, tad manī tas izraisa izbrīnu: kādu izvēli mēs tad rīt izdarīsim? Mums jau nekādas izvēles nebūs. Rīt mums būs jau nosprausts ceļš kā aklam zirgam – iet pa šā trešā varianta ceļu. Tad, man šķiet, tomēr šodien ir jābūt skaidrībai, ka mēs šo balsojumu noraidām un izsakāmies par personālbalsojumu. Tad ir jāstrādā pie visiem trim variantiem un tad rīt, lūdzu, rīkosim personālbalsojumu!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Lai atrisinātu šo samilzušo strīdu, ir ļoti vienkārša izeja, un Ēlerta kungs to, es domāju, jau ir ņēmis vērā. Viņš ļoti labi saprot, ka mēs rīt no rīta balsosim, ka būs pārbalsošana, tādēļ viņam būs sagatavoti šie visi trīs varianti. Tādējādi būs sagatavots arī tas, par ko deputāti nobalsoja. Tur taču nav nekādu problēmu! Šajā sakarībā es pasludinu plenārsēdi par slēgtu, jo sākas pusdienu laiks.

 

(Pārtraukums)