1992.gada 2.septembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim darbu! Saskaņā ar mūsu vakardienas balsojumu pirmais jautājums ir par sertifikātiem. Bet vispirms reģistrēsimies. Reģistrējušies 114 deputāti.

Ēlerta kungu lūdzu tribīnē izskaidrot situāciju, kāda patlaban ir ar papildu priekšlikumiem.

I.Ēlerts: Tātad, cienījamie kolēģi, vakar jums izdalīja 62.dokumentu. Tie, kas vakar nebija to saņēmuši, šorīt to var atrast mapītē, kur ir trešais variants, pie tam ar diviem apakšvariantiem, tas ir, 3.a – bez mirušo personu sertifikātu mantošanas un 3.b variants – ar mirušo personu sertifikātu mantošanu. Katram deputātam jāapzinās, ka arī pirmie divi varianti faktiski, ja jūs paskatāties 35.dokumenta 1.pantu, ir ar diviem apakšvariantiem. 1.a variants ir tas, kas ir 1.panta tekstā kā pirmais variants. 1.b variants ir šis pats pirmais variants plus vēl 5.apakš­punkts. Tas ir zem uzraksta papildus abiem variantiem. Tas pats ir ar otro variantu. Ir 2.a bez šā 5.punkta, tas ir 35.dokumenta 2.lappusē otrais variants, bez šā 5.punkta un ar šo 5.punktu. Tātad 3.a un 3.b ir nodrukāti pilnīgi atsevišķi, jo šeit sertifikātu daudzums mainās atkarībā no varianta. Pirmajā un otrajā variantā, protams, šie sertifikātu daudzumi tiek noteikti katram cilvēkam individuāli, to jūs saprotat.

Tikko jums izdalīja 63.dokumentu, es vēl pat neesmu to pilnībā izlasījis. Tur ir Edmunda Krastiņa kunga variants. Tajā ir drusku citādas attiecības, tātad katram Latvijas Republikas pilsonim faktiski piešķir 40, sadalot 20 plus 20, katram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam, kurš dzimis Latvijā, piešķir 20 un katram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam, kurš nav dzimis Latvijā, piešķir tātad 15. Tāda ir būtība, jo 4. un 5.punkts ir tāds pats kā visos variantos, par to jau laikam strīdu nav.

Ņemot vērā, ka ir parādījies papildu variants, es domāju, ka ir vēl jo vairāk pamatota prasība pārbalsot šos variantus, jo jāņem vērā, ka šāds papildu variants ir. Tā būtu pirmā mana attieksme, es nevaru šeit vairāk neko citu.

Vakar radās jautājums, ko tad atbalsta referents. Referents skaidri un gaiši atbalsta otro variantu ar mantojumu. Tātad otro – 35.dokumentā, otro variantu ar 5.punktu. Ja gadījumā vinnē trešais variants, tad esmu par variantu bez mantošanas, jo šeit jau tā mantošana ir vidēji apkopota, bet mantošanas problēmu risināšana būs sarežģīta. Otrā varianta vienīgais trūkums diemžēl ir tā sarežģītums un darbietilpīgums arī mantojuma ziņā. Tas ir jāatzīst. Ņemiet vērā, cienījamie kolēģi, ka 3.a un arī 3.b variants ir, es teiktu, segregacionistisks diemžēl un klaji paziņo atšķirības starp cilvēkiem Latvijā. Es šādu variantu atbalstīt nevaru, bet nevienam nevaru arī aizliegt balsot par to.

Priekšsēdētājs: Paldies Ēlerta kungam. Manuprāt, mums vispirms vajadzētu tikt galā ar procedūru un tikai tad sākt runāt par balsošanas motīviem. Ja pie mikrofoniem stāvošie deputāti vēlas runāt par procedūru, tad es došu vārdu. Ja ne… Labi, tādā gadījumā Krastiņa kungs un pēc tam Godmaņa kungs.

E.Krastiņš: Es tikai paskaidrošu savus nodomus, jo citādi no referenta teiktā tos var pārprast. Mans nodoms nepavisam nav ar šo jauno redakciju atcelt vakardienas balsojumu. Es uzskatu, ka tas ir redakcionāli labāks un politiski labāks trešā varianta formulējums. Principā tāpat kā vakar es atbalstu trešo variantu un uzskatu, ka, neatceļot balsojumu, šos labojumus varētu ņemt vērā, jo idejiski tas ir tas pats trešais variants. Ja gadījumā balsojums tiek atcelts, tad, protams, es pastāvu uz šā varianta izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, attiecībā uz procedūru. Es tomēr lūgtu arī 20 deputātu vārdā ievērot to, ko mēs vakar iesniedzām sēdes vadībai, un tomēr noteikt divas lietas. Noteikt pārbalsojumu par tiem trim variantiem, kuri vakar bija iesniegti. Diemžēl realizējas princips, ka vienu no šiem variantiem sāk jau šeit papildināt. Tas ir tas, no kā mēs jau vakar baidījāmies. Mani par to brīdināja deputāti.

Man ir vienkārši par motivāciju. Es vairs šeit nenākšu runāt, bet par motivāciju atļaujiet pateikt vienu teikumu. Sēdes vadītāj, vai drīkst?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Kāpēc es jūs tomēr aicinu pārbalsot un kāpēc es jūs aicinu iestāties par otro variantu, kaut gan es neesmu antagonistiski pret pirmo variantu? Tomēr – kāpēc par otro variantu?

Trīs iemeslu dēļ. Ja mēs vērtējam, izejot no stāvokļa, cik lielā mērā likums par sertifikātiem aizstāvēs latviešu, respektīvi, pilsoņu, tiesības, tad jūs varat skaidri un gaiši izlasīt šeit četrus faktorus.

Pirmais. Zeme pieder tikai pilsoņiem. Tātad pie nekustamo īpašumu privatizācijas tā attiecas uz nekustamiem īpašumiem, bet ne uz zemi.

Otrais. Jautājums ir skaidrs par 10 gadu sertifikātu noteikšanu pilsoņiem sakarā ar to, ka viņi pārmanto visu to, kas tika radīts līdz 1940.gadam, un šeit nevajadzētu strīdēties.

Trešais. Tie, kas ir dzimuši šeit. Ir ļoti pareizi uzrakstīts, ka tiem, kas ir dzimuši šeit un strādājuši, netiek šie piecu gadu sertifikāti ņemti nost, bet tiem, kas ir atbraukuši, tiem šie piecu gadu sertifikāti tiek noņemti nost, jo viņiem ir jāsamaksā par infrastruktūru, kuru līdz šim viņi ir radījuši citur.

Ceturtais. Mantojuma tiesības, kuras tiek iekļautas šajā likumprojektā, viennozīmīgi attieksies uz tiem, kas Latvijā dzīvojuši un kam Latvijā ir miruši cilvēki, un kuru sertifikātus saņems viņu pēcnācēji.

Piektais. Jautājums par to, vai varēs piedalīties vēlēšanās cilvēki, kuri nav Latvijas pilsoņi, es domāju, ir ļoti diskutabls. Man personīgi ir doma, ka diez vai Augstākā padome pieņems šo lēmumu.

Tad paliek pēdējais. Lūk, par šo pēdējo es principiāli jums varu atklāti pateikt savu pozīciju, nebaidoties ne no kā. Es nevaru no tās atkāpties. Pēdējais ir proporcionāli nostrādātu gadu skaitam. Jebkurš mehānisks dalījums, ka viens saņemtu 41 sertifikātu vai 20 sertifikātus, ir mākslīgs un segregējošs. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ja pieņemsim šādu lēmumu, tādā gadījumā, pēc manām domām, mums diez vai ir vērts braukt uz Apvienoto Nāciju Organizāciju un stāstīt, ka šeit kaut vismaz ekonomikā ir demokrātija. Paldies par uzmanību.

J.Freimanis: Par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tātad Eglāja kungs, Rikarda kungs, Freimaņa kungs.

V.Eglājs: Es arī gribēju runāt par procedūru…

J.Freimanis: Tikai par procedūru…

Priekšsēdētājs: Jā, paldies.

V.Eglājs: Es šeit neredzu iespēju taisīt kaut kādu pārbalsošanu. Es neredzu iespēju. Mums ir noteikts, ka personālo balsošanu 20 deputāti iesniedz pirms balsošanas un nevis pēc. Tas jau ir pats par sevi. Mēs varam lemt tikai uz priekšu.

Otrs. Vakardienas balsojums bija par labu manam variantam. Ja kādam ir protesti un tamlīdzīgi un ja sēdes vadītājs arī uzskata, ka bijis kaut kāds “šmugulis”, to lemj balsu skaitīšanas komisija. Tā ka mums jāpieturas pie procedūras. Mums ir likuma izskatīšanas kārtība. Ja ir vairāki varianti, tad balso par katru atsevišķi. Pieņemts tiek tas, kurš saņem vairāk balsu.

Tālāk. Edmunda Krastiņa variants principā ir tas pats, par ko balsojām. Manā variantā bija, ka pilsoņiem sertifikātus dala visiem vienādi un netrenkā viņus meklēt kaut kādas “cedeles”. Tas saņēma balsu vairākumu. Es tomēr palūgtu runāt par procedūru, ko darīt tālāk.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs. Tad – Freimaņa kungs.

R.Rikards: Es arī par procedūru. Tātad vakar vairākumu konceptuāli saņēmis variants, ka dala vienādi, bet proporcijās ir varianti. Tātad 3.a variants, tur ir proporcija 41 pret 13, kur vidēji ievērots mantošanas mantojums pa visu Latviju, vidēji vienādi izdalīts. Tad ir 3.b variants, proporcija 26 pret 12, kur katram atsevišķi vēl rēķināja mantojumu. Faktiski Krastiņa variants ir 3.c variants. Tas nav jauns 4.variants, bet tas ir 3.c, kur citādi sadala proporcijas, proti, 40 pret 20 vai 40 pret 15.

Vēl nepilsoņi tiek sadalīti divās daļās, bet princips ir, ka dala vienkārši un vienādi.

Tātad tīri procesuāli mēs varam skatīt šodien tikai trešā varianta dažādas modifikācijas, tas ir, a, b vai c variantu. Lai mēs atkal atgrieztos pie pirmā vai otrā varianta, mums ir jāatceļ iepriekšējais vakardienas balsojums un jāsāk viss no jauna.

Tātad es aicinātu skatīt turpmāk tikai 3.a, 3.b un 3.c variantu, respektīvi, Edmunda Krastiņa. Es personīgi arī atbalstu Edmunda Krastiņa 3.c variantu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs. Pēc tam – Krūmiņa kungs.

J.Freimanis: Es ļoti gribētu lūgt sēdes vadītāju stingrāk vadīt mūsu sēdi, tādēļ ka neviens deputāts nav augstāks par citiem deputātiem. Godmaņa kungs ir tāds pats deputāts kā visi citi, un viņam nav tiesību šeit uzstāties ar atklātu spiedienu. Es lūdzu, Birkava kungs, to ievērot.

Priekšsēdētājs: Paldies, Freimaņa kungs! Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Runājot par procedūras jautājumu, ja nolemjam balsot par vakardienas balsojuma atcelšanu, tad es gribētu vērst uzmanību, ka tas izšķir arī variantu likteņus. Tajā variantā, kas šodien ir kā 3.variants un arī 3.a, sauksim to tā, nav ņemta vērā kāda ļoti būtiska lieta. Ja mēs skaitām cilvēkiem pēc nodzīvotā laika, tas nozīmē, ka automātiski tur iekļūst visi alkoholiķi, prostitūtas, VDK darbinieki, klaidoņi un tamlīdzīgu kategoriju cilvēki. Cik es esmu runājis ar cilvēkiem, ar strādniekiem, neviens nebūs ar tādu lēmumu apmierināts, ka mēs vienkārši automātiski ņemam pēc nodzīvotā laika.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, kuri pirmajā rindā apspriežas ar Krastiņa un Ēlerta kungu. Nē, Ēlerta kungs ir tribīnē. Godātos deputātus pie mikrofoniem es atkārtoti lūgšu runāt par procedūru, jo motivāciju izteikt mums vēl būs iespēja.

Lūdzu, Grūbes kungs! Tad – Plotnieka kungs.

G.Grūbe: Es nezinu, kāpēc ir tik liels satraukums zālē, bet es domāju, ka sēdes vadītājam šobrīd ir jāliek šis jautājums uz balsošanu, vai mēs, pirmkārt, balsojam par balsojuma atcelšanu un vai vispār šāda balsošana notiek. Ja ir rezultāts, ka balsojam, tad ir jābalso. Un nevajag mēģināt te izdarīt… Jebkurš deputāts var nākt ar šādu priekšlikumu, un sēdei jāizšķiras, vai tā atgriežas pie šīs lietas vai ne un risina tālāk šos jautājumus, kā ir paredzēts procedūrā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs, bet man jāuzklausa deputāti, kuri runā par procedūru. Es arī gribētu likt uz balsošanu.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, ja mēs visu šo jautājumu vērtējam no formāli juridiskā viedokļa, man šķiet, ka ir jāpārbalso. Mums gluži vienkārši nav citas izejas. Es jums pateikšu, kāpēc man šķiet, ka tā būtu tomēr jādara.

Palasiet uzmanīgi priekšlikumu likumprojektam par sertifikātiem otrajam lasījumam! Tur ir Eglāja kunga priekšlikums, kuru var vērtēt pozitīvi vai negatīvi, es par to nerunāju. Tas ir iekļauts kā desmitais pēc secības. Tas attiecas uz 4.panta pirmo, otro un trešo daļu. Ja mēs vakar par to esam balsojuši kā par priekšlikumu 1.pantam, tad esam atkāpušies no šiem priekšlikumiem. Tādi mums rakstiski nav bijuši sagatavoti. Tātad mēs faktiski vakardienas balsojumu esam izdarījuši nekorekti. Mēs esam nobalsojuši par 4.pantu, domādami, ka balsojam par pirmo, vai balsojuši par pirmo, domādami ceturto. Lai mēs izkļūtu no šā šobrīd jau procesuālā strupceļa, man šķiet, ka vienkārši nav citas izejas, kā atgriezties pie 1.panta, korekti izvērtēt šos variantus un tad balsot, jo šobrīd mums ir šie varianti, vakar to nebija.

Priekšsēdētājs: Gavrilova kungs. Pēc tam – Bērziņa kungs.

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! No ekonomiskā redzesviedokļa Eglāja kunga trešā varianta atšifrējums pēc būtības neatšķiras no otrā varianta. Tā kā mums šeit nenotiek apspriešana, tā kā apspriešanai nav laika, es par to tagad nerunāšu. No ekonomiskā redzesviedokļa trešajam variantam vēl ir vairāki mīnusi. Man liekas, ka tad, ja uzmanīgi izlasa šos dokumentus, tie visu noliek savās vietās./

Priekšsēdētājs: Gavrilova kungs, tad Eglāja kungs.

I.Bērziņš: Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Cik atceros, tad frakcijām ir tiesības izmantot pusstundas pārtraukumu. Tādas tiesības kādreiz tika izmantotas, pēdējā laikā gan ne. Šajā gadījumā LTF frakcijas vārdā es lūgtu pusstundas pārtraukumu tagad pēc Eglāja kunga. Frakciju es lūdzu pulcēties tajā pašā zālē, kur mēs parasti sanākam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man ir ļoti nepatīkami informēt deputātus par to, ka cienījamais Plotnieka kungs savas neuzmanības dēļ viņus ir dezinformējis. Mans priekšlikums ir ceturtais pēc kārtas un attiecas uz 1., 2. un 3.pantu. Faktiski uz 1. un 2., uz 1. un 3. 2.pants ir par to nominālo vērtību. Tā ka neņemiet, lūdzu, šos maldus par pilnu!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Ja atļauts, es pasludināšu pārtraukumu. Pārtraukums – pusstundu.

No zāles: Frakcija “Satversme” – uz veco vietu, notiks frakcijas sēde.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Kurš no kolēģiem pie mikrofona bija pirmais, es neievēroju, tādēļ, lūdzu, izvēlieties…

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: LTF frakcijas vārdā es lūdzu atcelt vakardienas balsojumu vai, pareizāk sakot, nobalsot vispirms par vakardienas balsošanas atcelšanu. Ņemot vērā jautājuma svarīgumu un to, ka šobrīd zālē ir daudz vairāk deputātu, nekā bija vakar vakarā, kad šis jautājums tika izlemts, ierosinu likt uz balsošanu praktiski visus četrus variantus, kas tagad ir parādījušies. Tie ir trīs vakardienas varianti un jaunais, Krastiņa kunga izvirzītais variants. Tāds ir LTF frakcijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es gribu aizrādīt, ka mūsu lēmumā par likumprojektu izskatīšanas kārtību nav paredzēts sakarā ar jautājuma svarīgumu atcelt iepriekšējo balsojumu. Šinī lietā visa procedūra ir paredzēta... Kad vairāki priekšlikumi…

Otrais šeit izvirzītais, ka jābalso par četriem variantiem, absolūti neatbilst, ka pēc tam varētu tā balsot, jo tie visi ir viena varianta apakšvarianti. Tāpēc es ļoti lūgtu visus ievērot spēles noteikumus un tomēr par atcelšanu nebalsot.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, daudzkārt mūsu plenārsēdē ir bijuši gadījumi, ka pēc deputāta ierosinājuma mēs atceļam iepriekšējo balsojumu. Reglamentā nav nedz aizliedzošas, nedz apstiprinošas tādas normas, bet tā ir mūsu prakse. Tā kā man ir iesniegts 20 deputātu parakstīts dokuments, man nav absolūti nekādu tiesību šo dokumentu nelikt uz balsošanu. Tādēļ visus jautājumus izšķirs balsošana. Es lūdzu to ņemt vērā tiem deputātiem, kuri izsakās par procedūru.

Lūdzu, Rikarda kungs! Pēc tam – Škapara kungs.

R.Rikards: Es pateikšu frakcijas “Satversme” saistošo lēmumu, kas tika pieņemts ar divām trešdaļām balsu no frakcijas kopskaita.

Frakcijas lēmums bija, ka šajā likumā principā ir tikai trīs konceptuāli atšķirīgi varianti.

Pirmais – Ekonomikas komisijas variants, otrs – Rūpniecības komisijas variants un trešais – Eglāja kunga variants, kam ir trīs apakš­varianti, proti, paša Eglāja 3.b, kas ir šajā tekstā, un 3.c, kas ir numurēts ar 4. un ko pats Edmunds Krastiņš atzina kā trešā varianta apakšvariantu. Tikai trīs konceptuāli atšķirīgi sertifikātu sadalīšanas mehānismi. Vakar mēs nobalsojām par visiem trijiem tīri konceptuāli. Vairākumu saņēma trešais variants.

Frakcijas viedoklis ir tāds, ka jāturpina apskatīt trešo variantu, nebalsojot par vakardienas balsojumu un konceptuālās balsošanas atcelšanu. Jāturpina apskatīt trešo variantu ar trijām modifikācijām – 3.a, 3.b un Krastiņa modifikācija. Tāds ir saistošais frakcijas lēmums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie deputāti, es piekristu variantam, ko ierosināja Indulis Bērziņš, tas ir, atcelt iepriekšējo balsojumu. Tur nav nekādu procedūras pārkāpumu, it īpaši, ja ir 20 deputātu iesniegums. Bet tālāk, es domāju, ir jāvienojas par procedūru, jo mums nav skaidra procedūra. Proti, es būtu par to, ka balsotu par visiem četriem variantiem, bet tādā gadījumā mums jānoskaidro, ko mēs darīsim tālāk, jo vienmēr, balsojot par četriem variantiem, balsis sadalās un nav neviena īsta pārsvara. Tāpēc es ierosinu rīkot otro balsojumu. Otrajā balsojumā ietu divi varianti, kas saņēmuši visvairāk balsu. Pēc otrā balsojuma rezultātiem tad izšķirtos galīgi, kā mēs esam nobalsojuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es arī vakar balsoju par otro variantu un to, ko šodien atbalsta premjerministrs, bet es nekādi nevaru atbalstīt to, ka mēs šodien pārbalsojam, jo mūsu lēmums ir obligāts, mēs esam nobalsojuši, šis balsojums ir ieguvis vairākumu. Vai es gribu vai negribu, vai man tas ir patīkams vai nepatīkams, mums tomēr, kolēģi, ir jāsamierinās ar mūsu lēmumu. Mēs nevaram turpināt šo nevēlamo praksi, ka tad, ja kādam deputātam, vai tas ir premjerministrs vai tas ir ierindas deputāts, nepatīk rezultāts, tad nāk ar dažādiem variantiem, izmantojot mūsu Kārtības ruļļa nepilnības un vēl dažādus subjektīvus momentus, lai iestātos par katra nevēlama lēmuma pārbalsošanu. Es ierosinu nebalsot par to, ka tiktu pārbalsots, un turpināt balsot par šiem trešā varianta trijiem apakšvariantiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Vakar tika pieņemts lēmums, bet tūlīt pēc balsošanas rezultātu pasludināšanas tika izteikti protesti un deputātu paziņojumi, ka balsošana notikusi nepareizi. Balsošanas rezultāti tika apšaubīti. Šādos apstākļos būtu vēlams uzklausīt vismaz balsu skaitīšanas komisijas viedokli. Ja pati komisija atzīst, ka balsošanas rezultāti ir strīdīgi, tad vispār var iztikt bez iepriekšējās balsošanas rezultātu anulēšanas. Taču tādēļ, lai šī diskusija pārāk neievilktos garumā, vienkārši tā ir pārāk ilga procedūra, vienkāršāk tiešām būtu izdarīt balsošanu par tās balsošanas rezultātu anulēšanu, kas notika vakar. Tas būtu vienkāršāk, jo tad tiktu ievēroti visi tie momenti, kas radās vakar./

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, tad – Zeiles kundze.

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums izbeigt šīs diskusijas. Ir konkrēts deputāta priekšlikums, un es liktu priekšā par to nobalsot, kā deputāti nolems. Pēc tam tālāk varētu runāt, kāda varētu būt procedūra, un tā tālāk. Ir konkrēts priekšlikums. Citādi mēs varam aizrunāties tiktāl, ka tad, ja Augstākā padome ir pieņēmusi likumu, tā vairs šo likumu vispār nevar grozīt.

Priekšsēdētājs: Es gribētu likt šo priekšlikumu uz balsošanu, tas ir, Endziņa kunga priekšlikumu – pārtraukt izteikšanos un sākt balsošanas procedūru. Lūdzu reģistrācijas režīmu.

Es atvainojos, godājamie deputāti pie mikrofoniem, nobalsosim un tad redzēsim, kā rīkoties tālāk.

Reģistrācijas režīms. Reģistrējušies 133 deputāti.

Uz balsošanu tiek likts Endziņa kunga priekšlikums pārtraukt motivācijas izteikšanu un uzsākt balsošanu. Tā es varētu saprast. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 107 – par, pret – 7, atturas – 12.

Tādējādi mēs uzsākam balsošanu. Pirmais jautājums, kas man jāliek uz balsošanu, ir 20 deputātu iesniegums, kurā formulēta vakardienas balsojuma atcelšana.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es lūdzu pirms tam veikt divus balsojumus. Pirmais – vai mēs pie šā jautājuma atgriežamies. Otrais – vai atceļam šo balsojumu.To es iepriekš jau motivēju.

Priekšsēdētājs: Ar šo balsojumu mēs to arī izlemsim. Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Kad vakar par šo jautājumu lēma, es personīgi tajā nepiedalījos, jo strādāju pie budžeta. Bet, mīļie kolēģi, vēlreiz aicinu jūs pie realitātes! Nav liela māka pusi dienas strādāt ar pustukšu zāli, dabūt vienas balss pārsvaru, kas kādam nepatīk, pēc tam saaicināt otrā dienā visus deputātus un likt uz pārbalsošanu. Tas vispār rada ļoti lielu nestabilitāti mūsu pieņemtajos lēmumos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Mēs balsosim par iepriekšējo balsojumu atcelšanu, par visu triju iepriekšējo balsojumu atcelšanu, kurus mēs vakar likām uz balsošanu. Rezultāts: par – 84, pret – 36, atturas – 7.

Ar šo balsojumu mēs esam atgriezušies sākotnējā stadijā, un mums atliek izlemt, kādā veidā mēs balsosim par variantiem. Pēc iepriekšējas konsultācijas ar Ēlerta kungu man faktiski uz balsošanu iznāk likt septiņus variantus. Tas būtu saistīts ar to, ka Rūpniecības komisijas un Ekonomikas komisijas variantiem vēl ir klāt – ar mantošanas tiesībām vai bez mantošanas tiesībām.

Es lūgtu Ēlerta kungu pamatot balsošanas variantus, un tad izlemsim.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Pamatojums, ka ir jāliek visi šie varianti, ieskaitot mirušo personu sertifikātu mantošanu vai ne, ir atšķirība šo mantoto sertifikātu būtībā pirmajos divos variantos, kur tas ir gluži dabīgi. Trešais variants ir apkopojošs un tajā var ietvert šo mantojumu vidēji, kā tas ir parādīts. 3.a variants ir faktiski paņemts no aprēķina, cik vidēji katram iznāk sertifikātu, ievērojot mantošanas tiesības, mirušo personu sertifikātu mantošanu. Šie skaitļi ir noapaļoti un ierakstīti 3.a variantā.

Otrs variants, tāpat kā pirmie divi varianti, – ar gluži dabisku mantošanu. Viens manto, otrs nemanto, te ir tīra radurakstu lieta un radniecības lieta. Vienam būs 26 sertifikāti, citam 52, vienam 78, otram 39, ja būs jādalās ar brāli, un tā tālāk. Tā ka šeit ir dažāda pieeja. Ja mantojums pirmajos abos variantos ir dabisks, tad trešajā tas jau loģiski ieiet kā vienādojošs un visu procedūru atvieglinošs faktors. Protams, es varētu zināmā mērā piekrist varbūt tam, ko teiks Krastiņa kungs, ka viņa variants ir 3.a varianta precizējums. Tas viņam jāsaka pašam. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es noteikti iebilstu, pamatojoties uz Ekonomikas komisijas lēmumu, pret šādu ārkārtēji liela skaita balsojumu izdarīšanu, kur faktiski ir trīs koncepcijas, ko ņemt par pamatu, aprēķinot saņemamo sertifikātu daudzumu – nodzīvoto laiku, darba stāžu vai fiksētu sertifikātu daudzumu. Mantošanas jautājums ir pilnīgi atšķirīgs jautājums un ir jāizšķir ar atsevišķu balsojumu.

Ja par šo jautājumu ir diskusijas, tad nobalsosim, kādā veidā mēs izšķiram mantošanas jautājumu.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs un tad Freimaņa kungs. Ja es sajaucu kārtību, tad atvainojos.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, kad mēs izskatījām likumprojektu pirmajā lasījumā, es iestājos par to, ka 1937.gada Civillikuma mantojuma institūts jāattiecina arī uz šiem sertifikātiem. Bet es ar to sapratu vienu konkrētu variāciju, tas ir, ka sertifikāti tiek piešķirti atbilstoši darba ieguldījumam. Darba ieguldījumu var mantot. Ja mēs šo mantojuma institūtu savienojam ar Ekonomikas komisijas variantu, kur sertifikātus piešķir atbilstoši nodzīvotajam laikam, tad iznāk, ka var mantot nodzīvoto laiku. No mantošanas institūta viedokļa tā ir galīga bezjēdzība. Tāpēc nevar tā savienot automātiski visu kopā un visur likt klāt mantojuma institūtu. Mantojuma institūts var būt tikai otrajam variantam, un tikai.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, neizvērsīsim šeit garas diskusijas! Krastiņa kungs ļoti precīzi formulēja balsošanas priekšmetu, ka mēs vispirms balsojam par Ekonomikas komisijas variantu, kurā ir nodzīvoto gadu skaits, pēc tam – par Rūpniecības komisijas variantu, kurā ir darba stāžs, pēc tam – par trešo variantu, kurā ir fiksēts sertifikātu daudzums. Pēc tam izšķiram atkarībā no balsojuma rezultāta jautājumu par mantojumu vai arī variantus, kas ir fiksētajam sertifikātu skaitam.

Vai nav deputātiem iebildumu? Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Frakcija “Satversme” pilnībā atbalsta šo pašu pēdējo versiju. Trīs balsojumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ēlerta kungs grib piebilst.

I.Ēlerts: Es atļautos tādā gadījumā precizēt Rūpniecības komisijas nostāju, jo Rūpniecības komisija ietvēra sertifikātus par darbu un šos darba sertifikātus personām, kuras ir mirušas. Šo ņemt kompleksi, otrajā variantā ietvert abus Rūpniecības komisijas priekšlikumus, tos apvienojot. To jūs redzējāt 1.panta tekstā 2.lappusē. Rūpniecības komisija ierosina savu variantu un vēl papildus šo.

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs, tad Eglāja kungs un Godmaņa kungs.

I.Bērziņš: Frakcija “Satversme” principā atbalsta Krastiņa kunga priekšlikumu, jo mēs vienojāmies. Es teicu, ka mēs iestājamies par skaidru balsošanu par visiem šiem variantiem. Pirmo, tas ir, Ekonomikas komisijas, un trešo – nosacīti Eglāja kunga variantu. Tas arī viss, lai beidzot būtu skaidrība, kā tālāk strādāt. Tad var balsot visus pārējos variantus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es gribu precizēt procedūru un strikti pateikt, ka šis ir personāls balsojums. Ja Godmaņa kungs neatsauc...

Priekšsēdētājs: Paldies, Eglāja kungs, es to ņemu vērā. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, es arī uzskatu, ka balsojums ir personāls. Bet par to zāle atsevišķi nobalsos. Es domāju, ka ir no svara šie 20 paraksti.

Priekšsēdētājs: Pēc 20 deputātu pieprasījuma jautājums vairs uz balsošanu nav jāliek, tas paliek personāls...

I.Godmanis: Tādā gadījumā es gribu pateikt tikai vienu tiem deputātiem, kuri nav LTF frakcijas locekļi un kuri nav principā izšķīrušies, par kuru variantu balsot. Latvijas...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, varbūt izšķirsim procedūras jautājumu? Pēc tam, kad mēs liksim jautājumus uz balsošanu, vēl par motivāciju varēs izteikties. Bet mums ir jāizšķir, kādā veidā mēs rīkojam personālo balsošanu. Ir divi varianti. Es gribētu atbildi no deputātiem. Mēs nobalsojam par Ekonomikas komisijas variantu. Izdruka, nosau­cam visus. Otrais variants, un tā tālāk par katru variantu.

Otrs variants, ka mēs tikai to variantu nosaucam, kurš ir guvis virsroku. Vai mēs saucam balsojušos par katru variantu?

Lūdzu, Gorbunova kungs, par procedūru!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi, es tikai varu atgādināt, kādi mums ir bijuši precedenti. Faktiski divi mums ir bijuši. Strikti sakot, trīs precedenti. Par neatkarību mēs balsojām, un personālo balsojumu apliecināja katrs, pieceļoties un apliecinot ar “jā” to, kas tika nolasīts no tribīnes. Otrais precedents bija, ka mēs nolasījām sarakstu no tribīnes. Rezultātā zālē klusums, ja deputāts piekrīt mašīnai. Trešais, ka vienu lasa un otru nelasa, tas ir, līdz šim tāda precedenta nebija, ka lasa tikai to, kuri guvuši vairākumu, bet tos, kuri guvuši mazākumu, nelasa. Tāda precedenta nebija. Es arī neaicinātu jaunus precedentus...

Ja par tiem trijiem variantiem Godmaņa kungam tas “neriktīgi” iznāca, es saprotu... atkal precedents. Par katra varianta balsošanas motīviem deputāti izsakās tik ilgi, kamēr zāle nepārtrauc viņu runas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Tā kā vakar saņemti trīs iesniegumi, lūgums būtu, es domāju, arī pareiza prakse būtu, ka jānolasa visi trīs saraksti. Tikai tad, ja ir nepareizi fiksēts, pieceļas un protestē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es esmu par to, ka jānolasa visi trīs saraksti, bet jābalso, ja tiek likti uz balsošanu trīs varianti, pēc kārtas. Nobalso – uz tablo rezultāts, nobalso – rezultāts, nobalso – rezultāts. Un tad nolasa visus trīs. Tad iznāk pārtraukums, kad var sākties kaut kādas debates par procedūru... Iznāks pārtraukts balsojums. Respektīvi, it kā no automāta jāizšauj trīs reizes un tad jānolasa un jāfiksē.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs, lūdzu vēlreiz!

A.Gorbunovs: Man ir pilnīgi pretējs viedoklis, jo tie argumenti, kurus Rikarda kungs izteica, ir pilnīgi pretēji konstatējami. Nepatikšanas sākas tad, kad redz visus rezultātus. Un tad sākas, ka – es tomēr tur “neriktīgi”, jo es neesmu tajā grupā, kur visi tie rezultāti samisējušies... Tāpēc prakse ir tāda: balsojums jāapliecina vai nu ar “jā” vārdu, kā bija par neatkarību, vai ar klusuciešanu, kā bija citos gadījumos. Un tad ir korekti. (Zālē starpsaucieni, troksnis.)

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Vai ir nepieciešams balsot par to, ka mēs nolasām sarakstu pēc katra balsojuma, bet nevienu vārdu pa starpu, izņemot to, ka apliecina savu balsojumu vai noraida to, tālāk nedabū? Mēs nobalsojam, nolasa, deputāti klusuciešot vai protestējot apliecina. Nākamais balsojums – tas pats. Un pēdējais balsojums – tas pats. Vai ir nepieciešams par šādu procedūru balsot?

Lūdzu, Kramiņa kungs!

A.Kramiņš: Tā kā palikušas nedaudzas minūtes līdz starpbrīdim un lai balsošanas starpā nebūtu pārtraukuma, es ierosinu tagad iet pārtraukumā un balsošanu sākt pēc pārtraukuma.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs nobalsosim par šo jautājumu. Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamais vadītāj, es tikai gribēju precizēt jūsu pozīciju. Es saprotu, ka vislabākais būtu, ja mēs nobalsotu par visiem trim variantiem un tad apliecinātu, vai ir balsots vai ne... Nevis pēc katra... Vienu momentu!... (Zālē izkliedzieni, troksnis.) Nekliedziet, mēs pārāk pašreiz ar troksni ņemam! Tas nav presings. Ne presings, ne masāža.

Es gribētu noskaidrot vēl vienu pozīciju: ja ir trīs balsojumi, vai es varu balsot par vairākiem?

Priekšsēdētājs: Lūdzu uzmanību! Kāds ir nolūks tam, ka mēs esam nobalsojuši? Tam ir viens vienīgs nolūks – apliecināt, ka jūs tiešām (un es tāpat) esat nobalsojuši. Ja mēs to darām pēc trim balsojumiem, mēs sākam apšaubīt pirmā un otrā balsojuma rezultātus. Manuprāt, nav citas procedūras. Tātad pirmais – es lieku uz balsošanu...

Lūdzu, Endeles kungs, kā balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs.

J.Endele: Pastāv arī viens slepens variants. Tas ir sekojošs. Mēs trīs reizes nobalsojam, mašīna piefiksē, tablo nerāda rezultātus.

Priekšsēdētājs: Mums nav bijis šāda precedenta.

J.Endele: Pēc katra balsojuma es nolasu, bet kopējie rezultāti netiek pateikti.

Priekšsēdētājs: (Sirsnīgi smejas. Zālē troksnis.) Kolēģi, lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējies 131 deputāts. Mans ierosinājums – pabeigt šo balsošanu līdz galam, neraugoties uz pārtraukumu.

Tātad mēs balsojam šādā secībā: pirmais balsojums – Ekonomikas komisijas variants, nolasa izdruku; otrais variants – Rūpniecības komisijas, nolasa izdruku; trešais variants – Eglāja kunga variants ar noteiktu sertifikātu skaitu, nolasa izdruku. (Zālē atkal nepārtraukti starpsaucieni, troksnis.)

Tagad jūs varat sākt izteikties par motīviem.

No zāles: Ja ir vēl motivācija, tad vajag rīkot pārtraukumu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Kurš ir par to, lai mēs turpinātu šā jautājuma izskatīšanu, neaizejot pārtraukumā? Lūdzu balsot! (Zālē troksnis.) Rezultātu! Neaizmirsīsim, ka pusstundas pārtraukums bija sakarā ar frakcijas prasījumu. 57, 36, 29. Pārtraukums!

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti! Lūdzu visus apsēsties, izņemot tos, kuri grib stāvēt pie mikrofoniem. Ēlerta kungs, jūs varat ieņemt vietu tribīnē!

Godātie kolēģi, tagad mēs izsakāmies par balsošanas motīviem. Freimaņa kungs pārtraukumā ierosināja, lai par motīviem izsakās frakciju pārstāvji un darba grupas pārstāvji, lai mēs pārāk neievilcinātu. Es lūgtu to ņemt vērā. Sākam apspriešanu.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es tomēr nevis par balsošanas motīviem, bet par pašu procedūru. Diemžēl man vismaz tā šķiet, pirms mēs aizgājām pārtraukumā, tas, kas tika piedāvāts uz balsošanu... Varbūt visi nav vērīgi klausījušies, tāpēc es starpbrīdī atļāvos uzrakstīt rakstiski (jo mums ir pieņemts, ka mēs rakstiski parasti balsojam variantus) trīs variantus, par kuriem mums ir jābalso. Faktiski šobrīd ir jābalso ne tik daudz par Ekonomikas komisijas vai Rūpniecības komisijas variantu, kas jau faktiski ir veseli panti, kur varbūt ir iebildumi pret to vai citu daļu, kur vēl var to vai citu svītrot, bet gan par pašu konceptuālo pieeju, ko mēs ņemam par bāzi, nosakot cilvēkam izsniedzamo sertifikātu daudzumu.

Manuprāt, šeit ir trīs balsojumi, kā jau Birkava kungs to teica. Pirmais – par bāzi tiek ņemts Latvijā nodzīvotais laiks (šo variantu atbalstīja Ekonomikas komisija), otrais – darba stāžs (šo variantu atbalstīja Rūpniecības komisija) un trešais – fiksēts daudzums, kas sakrīt ar deputāta Eglāja un maniem priekšlikumiem. Tāpēc es lūgtu izdarīt balsojumu sākumā par šiem trim balsojumiem. Tie būtu personāli. Pēc tam, kad izšķirtos par šiem un nobalsotu par mantošanas jautājumiem, varētu vai nu pārtraukt šo lasījumu un sagatavot likuma tekstu atbilstoši tam, kas ir nobalsots, jo tur atkal ir apakšvarianti un diezgan lielas neskaidrības, vai arī turpināt un tad skatīt pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, es nezinu, kāda kārtība ir pie mikrofona. Varbūt Krūmiņa kungs, pēc tam – Bērza kungs.

Ģ.Krūmiņš: Tas, ko es gribēju teikt, mats matā saskan ar to, ko nupat teica deputāts Krastiņš. Pašreiz, ja mēs ņemam stingri pēc procedūras, tad šie balsojumi, kurus esam paredzējuši tūlīt izdarīt, faktiski ir pirmā lasījuma procedūra. Tas ir konceptuāls balsojums. Bet tas nenozīmē, ka mēs balsojam jau par šo pirmo, otro vai trešo variantu. Mēs balsojam par šā varianta ideju, kā Krastiņa kungs to formulēja. Un tikai pēc tam, kad būsim nobalsojuši par šo konceptuālo daļu, likumprojekts var iet uz otro lasījumu. Vai tas būs šodien vai pēc pāris dienām, vai pēc nedēļas – tas ir cits jautājums. Un tad mēs varam, kā tas otrajā lasījumā pieklājas, strīdēties par mantojuma jautājumiem, dažādiem papildinājumiem vai svītrojumiem vienā, otrā vai trešā variantā.

Mēs pašreiz nevaram balsot par variantu, bet par šā varianta pamatkoncepciju.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, tad Bērziņa kungs.

A.Bērzs: Es laikam būšu pirmais, kas sāks runāt par balsošanas motīviem, jo man ir pilnīgi vienalga, ar kādu procedūru šī balsošana notiek.

Godājamie deputāti! Es tomēr jūs aicinātu ar ārkārtīgu uzmanību izvēlēties šoreiz pareizo variantu. Man ir grūti noraksturot to principiālo atšķirību. Tēlaini izsakoties, starp šiem variantiem atšķirība ir apmēram tāda, kā izšķiroties, kurš ir pareizais variants, izpildot nāves sodu, – šaut pierē, pakausī vai deniņos. Izvēlieties, kurš ir tas labākais variants, kurš tas pieņemamākais!

Kāpēc es tā saku? Tāpēc, ka visos trijos variantos ir gan okupācijas varas nolaupītais īpašums, gan okupācijas varas represijas pret Latvijas pilsoņiem, gan bezalgas vergu darbs kolhozos. Un okupācijas dižvīru privileģētā dzīve. Latvijas izlaupīšanas organizēšana ir vienlīdz vērtīgs pamatojums tam, lai viņam piešķirtu sertifikātus!? Varbūt ka tā ir tikai morāles lieta? Ja morāles, kā Krūmiņa kungs te mani atbalsta, tad tas ir viens jautājums. Bet man liekas, ka tā ir arī krimināllieta, jo mēs Latvijas valsts īpašumu ar šo lēmumu bez atlīdzības “šķiņķosim” personām, kuras ir Latvijas valstij parādā par tiem sociālajiem labumiem, kurus viņi nav atlīdzinājuši, kurus viņi šeit baudījuši. Tā vietā, lai mēs migrantiem pateiktu: “Brauc mājās reizē ar armiju, jo pagaidām mēs no tevis neprasām atlīdzināt to zaudējumu, ko tu mūsu valstij esi nodarījis!” – mēs viņam sakām: “Paliec, mēs tevi “apšķiņķosim”, tu vēl dabūsi Latvijas nekustamos īpašumus!” Manuprāt, tā ir jau noziedzība pret Latvijas tautu. Nirnbergas 3 procesā, kad tiesās mūs par šo noziedzību pret latviešu tautu, es vismaz ceru saņemt vienu gadu mazāk nekā tie, kuri balsos par jebkuru no šiem variantiem, jo es balsošu pret visiem.

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs, tad Gorbunova kungs.

I.Bērziņš: Es vienkārši gribu informēt visus klātesošos, jo frakcija to zina, ka LTF frakcijas vairākums (es uzsveru) ir nobalsojis par pirmo variantu, tas ir, Latvijā nodzīvotie gadi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs, tad Kinnas kungs.

A.Gorbunovs: Sakarā ar tām replikām, kas izskanēja tikko Bērziņa kunga teiktajā un ko saņēma Godmaņa kungs, es gribētu lūgt Augstāko padomi padomāt par Augstākās padomes priekšsēdētāju. Jūs balsojāt un es atbalstīju piešķirt tiesības vietējo padomju priekšsēdētājiem apturēt lēmumus, tas ir, neparakstīt un pagaidīt 3–4 dienas vai nedēļu un iesniegt otrreizējai izskatīšanai. Augstākās padomes priekšsēdētājam, kurš paraksta visus lēmumus, tādu tiesību nav. Bet tas nenozīmē, ka es gribētu lūgt jums tādas tiesības. Tas ir balsojums un tas nav vairs kritizējams.

Bet es gribētu lūgt vismaz neizteikt replikas par kaut kādiem spiedieniem vai kaut ko citu un pie katra likumprojekta vai pie katra balsojuma neierobežot un atļaut Augstākās padomes priekšsēdētājam, ja viņš to vēlas, trīs minūtes izteikties. Un tagad par lietas būtību.

Lietas būtība ir tāda, ka Vaivada kungs (es nezinu, vai viņš piedalās, vismaz no rīta es viņu neredzēju) ir frakcijas “Satversme” vadītājs. Kādreiz pirms aptaujas Salaspilī, kur ir vairāk krievvalodīgi runājošo, acīmredzot iebraukušie bijušie HES būvnieki, mēs uzstājāmies un aģitējām. Mēs – tie bija Vaivads, Tautas frontes programmas atbalstītājs un realizētājs Ruško un es. Viens no mūsu argumentiem, debatējot par situāciju, kura radusies sakarā ar politiskajām tiesībām tiem, kas nodzīvojuši 40 gadus un kas dzimuši Latvijā, bija šāds: ekonomiskās tiesības Latvijā nedalīt starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Šī problēma mums pastāv un mēs par to debatējām.

Bet es personiski Ņujorkā, Vašingtonā, Oslo, Parīzē, Kopenhāgenā, Stokholmā, Helsinkos un Vīnē deklarēju vienu – ka mēs nešķirsim ekonomiskajās tiesībās pilsoņus un nepilsoņus. Tagad trešais variants to izdara un konsekventi izdara. Tāpēc es, godātie kolēģi, ne tikai nevaru balsot par trešo variantu, bet arī nevaru piekrist trešajam variantam. Protams, ar visām konsekvencēm priekš manis personiski.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, tad Grūbes kungs.

J.Kinna: Es gribētu teikt, ka šis ir viens no nedaudzajiem gadījumiem, kad es piekrītu Bērza kungam, un acīmredzot arī balsošu pret šo likumu kopumā. Ja mēs esam šajā likumā konsekventi ierakstījuši, ka tas sastāv no divām daļām, no darba sertifikātiem un īpašuma sertifikātiem, tad vienīgais variants, kas darba sertifikātu kaut kādā veidā varētu tuvināt tam, ka tas tiek saukts par darba sertifikātu, ir nostrādātais laiks. Pretējā gadījumā tas ir jānosauc par dzīvošanas sertifikātu vai par pilsonības sertifikātu, vai par kādu citu sertifikātu.

Tāpēc es gribu izteikt lielu nožēlu, ka šajā cīņā par šo likumu mēs, dalot it kā šo nereālo vai ļoti nosacīto mantu – darba sertifikātus, aizkavējam ārkārtīgi lielu laiku, bet īpašuma sertifikāti, kas ir tik ļoti vajadzīgi, jo daudzi cilvēki nesaņem atpakaļ savu zemi, tajā pašā laikā netiek pieņemti, tos nav iespējams izmantot un iesaistīties ar šiem īpašuma sertifikātiem privatizācijas procesā. Tāpēc es domāju, ka ir būtiski jāmaina šis nosaukums vai jāpieņem tomēr Rūpniecības komisijas variants.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, tad Ščipcova kungs.

G.Grūbe: Es saprotu, kas šeit pamatā ir par strīdu. Strīds, es domāju, vairāk vai mazāk ir tas, ka šeit sertifikātu jautājumā pirmajā vietā kā izšķirošais izvirzās it kā pilsonības jautājums. Domāju, ka ir bezcerīgi mēģināt (it sevišķi mūsu sastāvā) to stādīt kā pirmo un galveno jautājumu. Tāpēc man būtu nedaudz citāds priekšlikums, proti, es varētu piekrist 64.dokumentam, ko iesniedza Edmunds Krastiņš, bet bez tām piebildēm, kurš ir kura variants.

Tātad pirmajam balsojumam patiešām jābūt tādā veidā, nosakot, kas ir konceptuāli – Latvijā nodzīvotie gadi, darba stāžs vai fiksētais lielums. Pēc tam ir jādod darba grupām pārtraukums, lai tās varētu izstrādāt dažādas modifikācijas atkarībā no tā, vai šeit būs grupa, kas liek kā galveno pilsonības vai arī fiksēto sertifikātu. Var arī citādi kaut kā noformēt. Domāju, ka tas ir vienīgais ceļš, kādā veidā iziet no šī strupceļa.

Priekšsēdētājs: Ščipcova kungs, tad Plotnieka kungs.

O.Ščipcovs: */Es gribētu pateikt, ka vakar vēlreiz uzmanīgi izlasīju Neatkarības deklarāciju. Un man liekas, ka tie lēmumi, kurus mēs, iespējams, šodien pieņemsim, būs Neatkarības deklarācijas izsmiešana, izsmiekls tās dažiem nosacījumiem. Tā pārvērtīsies par tukšu papīra lapiņu. Subjektīvi runājot, jo nežēlīgāks variants tiks pieņemts sarunu priekšvakarā ar Krieviju, mūsu delegācijas uz ANO brauciena priekšvakarā, jo labāk pēc opozīcijas redzesviedokļa, jo mūsu pozīcijas nostiprināsies. Bet no otras puses – es negribu būt nekonstruktīvs opozicionārs. Tāpēc es tādiem emocionāliem cilvēkiem, kāds mūsu parlamentā ir Bērza kungs, gribu teikt: ja jūs gribat, lai šeit izraisītos kautiņš un lai cilvēkiem, kuri vēlas aizbraukt – bet šeit ir 200, varbūt pat 400 tūkstoši tādu, kas no šejienes vēlas aizbraukt civilizēti, pārdodot savu dzīvokli, garāžu, vasarnīcu, – ja jūs tiešām gribat viņiem bāzt sprunguļus riteņos un panākt, ka viņiem nav līdzekļu, par ko aizbraukt, un viņiem nāksies pievienoties Latvijas pilsoņu komitejai, tad pieņemiet savu reakcionāro variantu! Taču tas ir ļoti bīstams ceļš. Šodien labāk ir meklēt saprātīgu politisku lēmumu, nevis risināt jautājumus emocionāli. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, tad Krastiņa kungs.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Faktiski pirmais, ar ko mums ir jātiek skaidrībā, ir ļoti elementārs jautājums par procedūru. Padomāsim tā: vakar ar vieglu sirdi mēs jau it kā laidām pasaulē gatavu konstrukciju, šodien vairs neesam gatavi spriest par konstrukcijas variantiem. Un šajā sakarībā, visnotaļ cienot Krastiņa kungu un viņa iniciatīvu – mēģināt tā vai citādi sākt šo jautājumu risināt, es nekādā veidā nevaru piekrist, ka mēs balsojam par 64.dokumentu. Kāpēc? Tas bija vietā pirmajā lasījumā, tad par to varēja nobalsot. Tagad mēs esam tiktāl nobijušies paši no sevis, ka faktiski balsosim par to, par ko sen vajadzēja tikt skaidrībā.

Tālāk. Šis 64.dokuments mums nedos atbildi pašā pamatjautājumā – kam un ko mēs dodam. Tā ir tikai ideja. Tas nozīmē, ka mēs atvirzām vēl tālāk. Un “Neatkarīgās Cīņas” prognoze, ka parlaments negrib nodarboties ar sertifikātiem, attaisnosies. Jo iznāk, ka mēs vilcinām.

Man tāpēc būtu priekšlikums ļoti korekti nobalsot par visiem variantiem. Šobrīd tādu ir četri.

No zāles: Trīs.

A.Plotnieks: Nē, kāpēc? Mums jau ir ceturtais – deputāta Krastiņa variants. Vai tas ir kā Eglāja kunga varianta variācija, nav svarīgi, tas ir nodrukāts un iesniegts. Vakar mēs balsojām ne par ko, šodien mēs par nodrukātu variantu neesam gatavi balsot. Tātad – nobalsot par visiem variantiem. Tas neizslēdz iespēju nākamajā lasījumā vēl atgriezties pie šīm normām vai šodien vēl. Bet jātiek ir skaidrībā, par ko mēs iestājamies.

Runājot par balsošanas motīviem, es gribētu teikt: ja mēs dalām īpašumu, tad to var dalīt tikai pēc kaut kāda noteikta kritērija. Īpašuma tiesības izraisa vai nu tas fakts, ka īpašnieks ir bijis savās tiesībās reāli atzīts, vai arī cilvēks ir piedalījies šā īpašuma veidošanā. Un tas ir šis darba sertifikāts. Un nevar dot vienam, nedodot otram. Tātad no normālu īpašumtiesību viedokļa var būt divi kritēriji. Pirmais – viņam ir bijis šis īpašums. Otrais – viņš ir līdzdarbojies tā radīšanā. Tajā gadījumā neparādās ne pilsonība, ne pavalstniecība, nekādi citi kritēriji, tikai viņa darbs, un viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputātus, motivāciju izsakot, lūdzu ievērot laiku.

Lūdzu, deputāt Krastiņ!

E.Krastiņš: Man ļoti žēl, ka tas manis piedāvātais dokuments netiek apspriests pēc būtības, bet katrs tagad runā par saviem iespējamajiem solījumiem, un pavisam par citu, kas rakstīts šajā dokumentā. Un es nevaru piekrist (protams, ja Augstākā padome tā izlems, tad būs tā jādara) šobrīd balsot jau par gatavām redakcijām. Atvainojiet, Plotnieka kungs, bet pirmajā lasījumā, kurā es diemžēl nepiedalījos, netika nobalsots par šo lietu konceptuāli, kaut vai par Eglāja kunga priekšlikumu, tāpēc šodien mums laikam vispirms ir jāizšķiras par šo koncepciju, tad varam runāt par atsevišķiem variantiem.

Runājot par manis sagatavoto dokumentu, kur jūs, Gorbunova kungs, redzat šeit pilsonības jautājumu? Šeit ir pavisam cita lieta. Šeit ir jāizšķiras, ko ņemam par bāzi sertifikātu daudzuma aprēķināšanai. Pēc tam parunāsim par visām šīm pilsonības lietām, par visu pārējo.

Es domāju, ka te vēl pēc manis izteiksies deputāti arī par šo nostrādāto laiku, vai tas bijis ieguldījums nacionālās bagātības vairošanā vai tieši pretēji. Bet es domāju, ka šobrīd mums vajadzētu runāt par trim principiem. Kurš no tiem ir pieņemamāks, lai galu galā sasniegtu mūsu galveno mērķi un radītu dzīvotspējīgu ekonomiku Latvijā, kas ir iespējams, vienīgi nododot valsts īpašumu pietiekami ātrā laika periodā privātā īpašumā. Tikai šī privātā iniciatīva spēs atjaunot Latvijas saimniecību. Protams, šajā procesā jāievēro pēc iespējas lielāks taisnīguma princips.

Neaizmirsīsim, ka Krievijā arī ir nolemts privatizāciju veikt ar sertifikātiem, precīzi un viennozīmīgi katram Krievijas pilsonim iedodot noteiktu daudzumu, bet nepilsoņiem nedodot neko.

Es aicinātu pašreiz balsot par šiem trim variantiem.

Priekšsēdētājs: Edmunds Krastiņš, tad Rikarda kungs. Es atvainojos, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Es gribētu atbalstīt lielā mērā to, ko teica Edmunds Krastiņa kungs, šādu apsvērumu dēļ. Mums ir pietiekami liela un samērā rūgta pieredze arī kolhozu privatizācijā, ka tur tiešām bija šis variants – pēc nopelnītās algas. Tā būtu modifikācija šim darba ieguldījumam. Un kā aprēķina! Faktiski šis privatizācijas process jau lokālā sistēmā ilgst turpat vai gadu atsevišķās saimniecībās. Aprēķini vien. Pie tam, ņemot vērā to, ka šeit bija diezgan dzelžaini nosacījumi tam personu lokam, kurām aprēķina. Jāņem vērā, ka Iedzīvotāju reģistrs ir pietiekami nespējīgs šobrīd strādāt normāli un operatīvi veikt savas funkcijas. Mēs vēl ilgi gaidīsim, kamēr tiks visi reģistrēti, kamēr varēs noteikt precīzu šo personu loku, kuriem pienāksies vispār šie sertifikāti. Tāpēc, manuprāt, vienīgais variants ir šis – vienkārši sadalīt noteiktu apjomu, fiksēt apjomu katram iedzīvotājam, protams, ņemot vērā… Es pat nedomāju, ka te būtu vajadzīgi kaut kādi pilsonības kritēriji, kaut kādi citi rādītāji. Vienīgais, ko varētu pielietot, – tiešām nedot šos sertifikātus tiem, kuri ir ilgstoši strādājuši pretēji Latvijas interesēm vai arī nodarījuši kaut kādu kaitējumu kā čekas darbinieki un varbūt vēl kaut kādas kategorijas. Bet varbūt konkrēti tas būtu atrunājams, kādām kategorijām nepienākas. Kaut kādiem kriminālnoziedzniekiem, recidīvistiem un tamlīdzīgi. Bet nekā citādi. Tāpēc es atbalstu Krastiņa kunga priekšlikumu – balsot par šiem trim variantiem un tālāk izvērst katru no šiem variantiem, par kuriem tiks nobalsots.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, tad Biezā kungs.

R.Rikards: Es pateikšu frakcijas “Satversme” viedokli, kas ir saistošais lēmums. Tātad frakcija iestājas par fiksētu lielumu. Un kāpēc? Pirmkārt, tas ir visvienkāršāk. Mums vajag radīt efektīvu valsti, nevis sarežģītu rēķināšanu. Teiksim, ir variants ar darba stāžu un mantošanu. Aprēķini ilgs divus vai trīs gadus. Tas ir sarežģītāk par Iedzīvotāju reģistru un no budžeta prasīs ieguldīt vismaz 200 miljonus, kā arī milzīgu daudzumu ierēdņu un sertifikācijas institūtus ar milzīgiem datiem… Tas ir visvienkāršākais. Kurš ir taisnīgākais, to tikai Dievs debesīs var pateikt. Visvienkāršākais, lai efektīvi sāktu šī privatizācija darboties. Tāpēc frakcija “Satversme” iestājas par trešo variantu.

Attiecībā uz to, kas šis ir. Tie ir konceptuālie balsojumi pirmā lasījuma līmenī. Tā kā pirmajā lasījumā tie nenotika, pēc šiem konceptuālajiem balsojumiem būs koncepcija. Jāiet tālāk uz otro lasījumu, pēc šīs koncepcijas sagatavojot likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Biezā kungs. Pēc tam – Lagzdiņa kungs.

J.Biezais: Kolēģi! Es ļoti negribētu piekrist Gorbunova kunga, arī Plotnieka kunga un citu interpretācijai, ka šeit pēdējā laikā un ar iebrucēju, atvainojiet, iebraucēju palīdzību (arī iebrucēju tātad) ir radītas kaut kādas sevišķas vērtības. Gluži otrādi – es domāju, ka pēc pamatkritērijiem cilvēku vidē, tehnikā un tehnoloģijā mēs esam absolūti relatīvi gājuši atpakaļ, uzkrājuši nevis vērtības, bet parādus vai negatīvas vērtības. Sertifikātus es uzskatu kā parādzīmi. Tajā sakarā es uzskatu, ka zināma pilsonības izcelšana šeit ir ne tikai taisnīga, bet arī zināmā mērā humāna pret gadījuma cilvēkiem, kurus tad mēs mazāk iesaistītu šajā negatīvajā procesā un tāpat, teiksim, nekrautu viņiem virsū tādu nastu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Ir saņemts deputāta Jāņa Krūmiņa iesniegums – likt uz balsošanu jautājumu par motivācijas pārtraukšanu. Es lūgtu deputātus pie mikrofoniem izteikties, un tad pārtrauksim. Ja nepieciešams, varam arī nobalsot.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, tad Gulbja kungs!

J.Lagzdiņš: Kolēģi! Es jau teicu, ka pirmajā gadījumā es vakar balsoju par otro variantu! Šodien es neapšaubāmi un pavisam noteikti nosveros uz trešo variantu, proti, deputātu Eglāja un Krastiņa variantu. Kāpēc? Pirmkārt, šie varianti šodien mums ir izdalīti un mēs redzam, ko katrs ietver, kādus nosacījumus.

Kādi ir šā fiksētā lieluma pozitīvie momenti? Pirmkārt, mēs jau šodien pat ar šo likumu nosakām, cik sertifikātu katrs Latvijas Republikas iedzīvotājs (priekšsēdētāja kungs, es uzsveru – iedzīvotājs) saņems. Nebūtu jānodarbina bezgala daudz valsts ierēdņu, reģistratoru, uzskaitītāju, kontrolētāju, kuri gadiem ilgi, premjerministr, gadiem ilgi aprēķinās šos sertifikātus. Jūsu vadītā valdība, pašvaldība jau būs visu privatizējušas, un šie sertifikāti būs nulles vērti. Šis variants, Krastiņa kunga un Eglāja kunga variants, ir ļoti operatīvs un ļoti, tā teikt, lēts. Es esmu pārliecināts, ja mēs pieņemsim šo trešo variantu, tad tas neapšaubāmi veicinās Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrāciju, tas būs dabisks stimuls iedzīvotāju reģistrācijai. Un iedzīvotāji, iepazīstoties ar mūsu likumu, sapratīs: lai saņemtu šos sertifikātus, pirmais nosacījums ir – reģistrēties. Tātad šie divi pozitīvie momenti.

Tālāk. Šeit jau Edmunds Krastiņš teica par to, ka šis konceptuālais balsojums nekādā gadījumā šobrīd nav diskriminējošs, jo šeit nav runas par to, cik dot pilsoņiem, cik dot nepilsoņiem. To mēs izlemsim, ja vispār par to lemsim. To izlemsim rīt, parīt vai šodien atsevišķā balsojumā. Tieši šo iemeslu dēļ, godātie kolēģi, es noteikti nosveros trešā varianta labā.

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs, tad Eglāja kungs.

J.Gulbis: Es pilnībā piekrītu iepriekšējam runātājam un atbalstu. Aicinu visus pārējos balsot par trešo variantu tieši šā vienkāršuma dēļ. Varbūt cits aiz savas muļķības, cits aiz nodoma ievilcina privatizācijas procesu, beigās vairs nebūs vispār ko privatizēt.

Otrkārt, es gribētu runāt arī par to, ka mēs pārāk sakāpinām šeit emocijas un domājam, ka nezin ko te izlemsim. Praktiski arī šie sertifikāti neko neizlems. Tā manta jau tik un tā aizies to rokās, kam tā ir paredzēta. Lai tomēr mēs ātrāk šo procesu virzītu uz priekšu, tieši šis trešais variants, neiedziļinoties tālāk, dod iespēju ņemt vērā to, ka šīs vērtības, nacionālās vērtības Latvijas attīstībai ir devis tautas kopums ilgstošā periodā. Un tāpēc nevar dalīt tikai par nostrādātajiem vai nenostrādātajiem gadiem, vai velns zina, es atvainojos par izteicienu, kādu darbību. Tātad tas izlīdzina to ieguldīto darbu. Un te ir iespēja pēc šā varianta iegūt vislabāko rezultātu.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, tad Godmaņa kungs.

V.Eglājs: Es, protams, esmu pats par savu variantu un Krastiņa kunga variantu. Bet es gribu pievērst uzmanību tādai lietai. Ja mēs akcentēsim mūsu visu darbību un valsts institūtu darbību uz taisnīgāku, pēc iespējas taisnīgāku dalīšanu, kur šajā procesā iesaistīsies miljoniem cilvēku, tādā gadījumā tieši tās dalīšanas kaislības aizņems laiku, aizņems darbu, aizņems līdzekļus, aizņems visu pārējo.

Neviens man neieskaidros, ka Gorbunova kungam vajag vairāk sertifikātu nekā, teiksim, man vai otrādi. Kompromiss ir tieši tas, ka visiem var pierādīt visādas lietas, bet, ja būs dalīšanas process caur tiesām, tad netaisnīgums būs pret tiem, kuriem tas viss būs līdz vienai vietai. Viņi nospļausies un teiks, ka šinī spēlītē nevar sameklēt vectēva darba grāmatiņu un arhīvos gadiem jāstāv rindā. Tāpēc es saku, ka vajag pievērst uzmanību pēc iespējas efektīvai šo sertifikātu izmantošanai, lai tiem būtu ne tikai papīra vērtība, lai būtu arī tirgus vērtība, lai tos ātri varētu izmantot un veikt to lietu, bet lai neiestigtu tieši dalīšanas kaislībās. To pierāda jau visa kolhozu privatizācija, ka tā ir vistrakākā lieta.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs. Un galavārds Ēlerta kungam.

I.Godmanis: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Es gribu atkārtot to, ko teica Bērziņa kungs. Uzskatu, ka LTF frakcijas balsojumu, kur vairākums nobalsoja par pirmo variantu, Ekonomikas komisijas variantu, vajag atbalstīt.

Kāpēc esmu pret trešo variantu? Otrā varianta grūtumu es neapšaubu. Tas ir ļoti grūts un to ir grūti realizēt. Protams, tas neizslēdz arī iespēju, ka tie, kas nobalso par pirmo variantu, var balsot arī par otro variantu. Bet pret trešo variantu, es uzskatu, ir jābalso viena iemesla dēļ – šoreiz es negribu politikā iedziļināties, kaut gan šis lēmums ir absolūti politisks. Cik ir jānostrādā Latvijā, lai varētu iet pensijā? Dažādās profesijās vidēji 25 gadi. Pirmais jautājums: kāpēc šeit ir 20 sertifikātu, nevis 25? Kāpēc šeit ir 10 un nevis 40, kāpēc šeit nav 50? Līdz ar to, es uzskatu, jebkurš fiksēts sertifikātu skaits šeit ir absolūti nepamatots. Un vienīgais sertifikātu skaita daudzums ir jāsaņem proporcionāli nodzīvoto gadu skaitam Latvijā vai, ja nobalso, nostrādāto.

Attiecībā uz to, ko teica Lagzdiņa kungs par reģistrāciju. Pilsoņu reģistrācija būs vajadzīga arī šeit, jo Ekonomikas komisijas variantā ir variants, ka pilsoņiem ir jāsaņem par 10 gadiem vairāk sertifikātu. Lai to fiksētu, pilsoņu reģistrācijas datiem ir jābūt. Tā ka pirmajā variantā nekāds variants nav iespējams. Tāpēc es vēlreiz aicinātu atbalstīt to, ko teica Bērziņa kungs. Paldies par uzmanību.

No zāles: Paskaidrojums...

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, Krastiņa kungs, lūdzu, sēdieties! Lūdzu, Ēlerta kungs! Krastiņa kungs, lūdzu – īsi!

E.Krastiņš: Tiem kolēģiem, kas vērīgi noklausījās, es gribu atgādināt, ka 64.dokumentā nav ne 20, ne 10, ne 30 gadu. Lūdzu, balsosim par 64.dokumentu un nerunāsim par dažādiem skaitļiem, kuros var būt x, y vai z!

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Uzklausot cienījamo kolēģu uzstāšanos, jūs jau droši vien esat izšķīrušies. Taču man ir jāizsaka daži komentāri. Pirmkārt, ir ļoti nepareizi uzskatīt šos balsojumus par konceptuāliem. Par konceptuālo balsojumu mēs balsojām pirmajā lasījumā, pieņemot darba sertifikātu institūtu. Tāds balsojums bija. Un tas bija pozitīvs. Tagad mēs izšķiram trīs ceļus, kā šos sertifikātus rēķināt. Viens ir pēc darba stāža. Otrs ir aptuveni pēc nodzīvotā laika. Un trešais ir vidēji pēc vidējā darba ieguldījuma. Ir trīs dažādi ceļi, kā to realizēt. Tas ir viens.

Un es kategoriski noraidu kaut kādus aicinājumus pārtraukt pēc šā balsojuma otro lasījumu, jo otrā lasījuma teksts visos variantos ir sagatavots pietiekamā līmenī, manuprāt.

Trešajā lasījumā tik un tā būs izmaiņas un slīpējumi pēc jūsu priekšlikumiem, pēc Krājbankas priekšlikumiem, pēc Labklājības ministrijas priekšlikumiem un vēl jo daudziem citiem priekšlikumiem. Tas ir loģiski.

Vēl – pats pēdējais. Uzklausot uzmanīgi vakar visus deputātus, es jums atgādināšu deputātes Veltas Čebotarenokas teikto, ka, lai viņa izšķirtos par variantiem, viņai tomēr ir jāzina, vai būs iekļautas mantošanas tiesības vai ne. Un tādēļ es tomēr gribētu, lai pirms balsošanas ir šī skaidrība. Tātad Rūpniecības komisijas variantā, otrajā variantā, Rūpniecības komisija iestājas par darba stāžu un par mantošanas tiesībām. To jūs varat skaidri izlasīt 35.dokumenta 2.lappusē. Ja es pareizi saprotu, Ekonomikas komisija iestājas par savu tīro variantu 1.lappusē. Tas ir ļoti loģiski, ņemot vērā Plotnieka kunga komentāru, ka mantot dzīves gadus jau nu laikam nevar.

Par ko iestājas Eglāja kungs un Krastiņa kungs, es varbūt lūgtu viņus pašus komentēt. Tas tomēr ieviestu skaidrību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Pirmais jautājums, kas mums jāizšķir, ir tas, vai mēs balsojam par Edmunda Krastiņa iesniegto dokumentu vai par tiem variantiem, kuri visi ir rakstiski un kurus mēs arī varam izšķirt ar balsošanu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrējušies 130 deputāti! Tātad pirmais balsojums ir par to, ka tālāk mēs balsojam pēc darba grupas iesniegtajiem variantiem, kuri ir izvērsti. Otrs balsojums būs par Krastiņa kunga iesniegto variantu. Kurš no variantiem saņems lielāku balsu skaitu, ar to mēs tālāk strādāsim.

Pirmais balsojums – par darba grupas izvērstajiem variantiem. Rezultāts: par – 37, pret – 53, atturas – 31.

Otrs balsojums – par Krastiņa kunga iesniegto 64.dokumentu. Rezultāts: 98 – par, pret – 9, atturas – 15.

Tātad nākamie balsojumi ir par 64.dokumentu. Vispirms pirmais variants, tad izdruka. Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs nolasa un apstiprina. Pēc tam otrais, pēc tam trešais variants.

Tātad pirmais balsojums, ka par bāzi sertifikātu daudzuma aprēķināšanai tiek ņemti Latvijā nodzīvotie gadi. Rezultāts: 62 – par, 41 – pret, 18 – atturas.

Lūdzu izdruku! Lūdzu Endeles kungu pie mikrofona! Godātie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu! Endeles kungs lasa. Ja kādam no deputātiem ir protests, lai viņš pieceļas un to paziņo.

J.Endele: Es lasīšu tikai uzvārdus:

Agafonovs – par,

Aizezers – pret,

Andrejevs – par,

Apinītis – par,

Apsītis – pret,

Ābiķis – atturas,

Āboltiņš – par,

Bartaševičs – atturas,

Batarevskis – pret,

Bekasovs – par,

Bels – pret,

Beļskis – par,

Berdikovs – atturas,

Berklavs – pret,

Berķis – pret,

Bērziņš Indulis – par,

Bērziņš Mārtiņš – par,

Bērzs – pret,

Biezais – par,

Biķis – par,

Birkavs – par,

Blumbergs – pret,

Bojārs – pret,

Bresis – par,

Budovskis – nebalso,

Buka – pret,

Buķele – par,

Buls – atturas,

Caune – atturas,

Cālītis – par,

Celmiņš – par,

Cibulis – pret,

Cilinskis – pret,

Cupruns – par,

Čebotarenoka – par,

Čepāne – par,

Čepānis – pret,

Dinevičs – par,

Dozorcevs – par,

Drobots – par,

Eglājs – pret,

Einiņš – par,

Emsis – pret,

Endele – atturas,

Endziņš – par,

Ēlerts – par,

Felss – par,

Feršalovs – par,

Freimanis – pret,

Gabrānovs – atturas,

Gavars – par,

Gavrilovs – pret,

Geige – par,

Gerasimovs – par,

Godmanis – par,

Gorbunovs – par,

Grūbe – nebalso,

Grūtups – atturas,

Gulbis – par, es atvainojos, Gulbis – atturas,

Ivanovs – par,

Īvāns – par,

Jaunkļaviņš – pret,

Jurševics – par,

Kalniņš Imants – pret,

Karlsons – pret,

Kehris – par,

Kide – par,

Kinna – pret,

Kiršteins – atturas,

Klindžāns – par,

Kokorišs – pret,

Koroševskis – atturas,

Kostanda – nebalso,

Kostins – par,

Krastiņš Andrejs – pret,

Kramiņš Atis – nebalso,

Krastiņš Edmunds – atturas,

Krastiņš Ivars – par,

Krols – par,

Krūmiņš Ģirts – pret,

Krūmiņš Jānis – par,

Krūmiņš Raimonds – pret,

Kurdjumovs – par,

Lagzdiņš – pret,

Lazda – pret,

Liepiņš – atturas,

Līgotnis – pret,

Lucāns – par,

Marjaša – par,

Matvejevs – par,

Mednis – atturas.

Mihailovs Nikolajs – atturas,

Mihailovs Vladimirs – par,

Morozļi – nebalso,

Muciņš – pret,

Ozols – atturas,

Plotnieks – pret,

Preinbergs – pret.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, Endeles kungs! Lūdzu tos kolēģus, kuriem ir protests, piecelties kājās vispirms.

Tā, es atvainojos! Lūdzu, Endeles kungs, precizējiet par Ozola kungu un Morozļi kungu!

J.Endele: Ozols – atturas.

Priekšsēdētājs: Un Morozļi kungs ir “par”?

J.Endele: Šeit ir, ka Morozļi nebalsoja.

Priekšsēdētājs: Viņš ir balsojis “par”. Tātad pie 62 balsīm... Lūdzu, turpiniet, Endeles kungs!

J.Endele: Providenko – pret,

Punovskis – par,

Puzo – nebalso,

Rešetņikovs – par,

Rikards – pret,

Rogaļs – atturas,

Romašovs – par,

Safonovs – par,

Salītis – pret,

Seiksts – par,

Seile – atturas,

Seleckis – par,

Silārs – nebalso,

Skosta – nebalso,

Skulte – par,

Smirnovs – par,

Strazdiņš – par,

Strīķis – nebalso,

Šapovālovs – pret,

Ščipcovs – par,

Škapars – par,

Šļakota – par,

Špoģis – par,

Šteins – pret,

Ulme – pret,

Vanags – pret,

Zaļetajevs – par,

Zaščerinskis – par,

Zeile – pret,

Zeltkalne – atturas,

Ždanoka – par,

Žuks – pret.

Vai vēl kādas pretenzijas? Nav sarakstā? Tad neesi reģistrējies. Tātad – “pret”.

Priekšsēdētājs: Un Dineviča kunga balss?

J.Endele: Neatceros gan... Dinevičs – “par”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Hodakovska kungs vēl aizmugurē. To nevar ņemt vērā. Godātie kolēģi! Mēs balsosim no vienas bāzes.

J.Endele: Vēl kādas pretenzijas?

Priekšsēdētājs: Endeles kungs, paziņojiet, lūdzu, galīgo rezultātu šajā balsojumā? Endeles kungs, vai Rāznas kungs jūsu sarakstā bija? Nebija. Godātie kolēģi! Es lūgtu jūsu piekrišanu šādai operācijai. Rāznas kungs un Hodakovska kungs ir šeit un var izteikt savu balsi, bet viņi nav reģistrējušies. Vai mēs pārreģistrēsimies un ņemsim viņu balsis vērā? Viņi ir zālē. Endeles kungs, vai jūs viņu balsis ieskaitāt vai ne?

J.Endele: Pašlaik nav ieskaitītas.

Priekšsēdētājs: Jā, es katrā ziņā domāju, ka mums nebūtu tiesību liegt viņiem balsot. Es lūdzu ieskaitīt, ja deputātiem nav iebildumu, abu šo deputātu balsis – vienu “par” un otru “pret”.

J.Endele: Kāds balsojums bija Hodakovska kungam? “Par”?

Priekšsēdētājs: Jo mēs galu galā personālo balsošanu rīkojam tieši tāpēc, lai būtu precizitāte.

J.Endele: Tādā gadījumā pēc šiem labojumiem: par – 64, pret – 42 un atturas – 18.

Priekšsēdētājs: Tā, godātie kolēģi! Nākamais balsojums – darba stāžs. Bet pirms tam vajadzētu pārreģistrēties, lai visi būtu reģistrējušies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: reģistrējušies 130 deputāti.

Godātie kolēģi, mums ir jābūt absolūti precīziem. Tā kā balsošanas rezultāti ir zināmi, turpmāk es neatļaušu vairāk nevienu balsi ņemt vērā.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es domāju, ka mums šeit nav ko brīnīties. Bija reģistrējušies 130, 64 balsoja par, 42 – pret un 18 – atturējās. Kopā ir piedalījušies 124 cilvēki. Tas nozīmē, ka seši deputāti sēž zālē un varbūt atkal attiecīgajā gadījumā celsies kājās.

Priekšsēdētājs: Jā, godātie kolēģi, vairāki deputāti nebalsoja, bet es lūdzu... Vai visi ir reģistrējušies? Nekādu protestu nebūs? Lūdzu, Kurdjumova kungs!

L.Kurdjumovs: */Ja deputāts nebalso, tad balsošanas sarakstā jābūt rakstītam – nebalso. Tāpēc es lūdzu izskatīt šādu priekšlikumu. Ņemot vērā personālo balsošanu ar rezultātu nolasīšanu no tribīnes, arī reģistrācijas rezultātus vajag nolasīt no tribīnes, katram deputātam pieceļoties, kas ir reģistrējies. Tad mums viss būs precīzi un pareizi. Tad mums nebūs paralēlās balsošanas no kaimiņa pults. Lūk, tas viss./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs, pārreģistrēsimies un tad turpināsim!

E.Krastiņš: Ne ar kādām drakoniskām metodēm jūs nepanāksit simtprocentīgu reģistrāciju, jo kāds var vienkārši nenospiest podziņu vai tā var nenostrādāt, tāpēc es lūgtu visus trīs balsojumus izdarīt pēc vienādas procedūras, kā mēs darījām pirmajā reizē. Nolasa sarakstu, apstiprina. Ja kāda nav šajā sarakstā, viņam tāpat ir tiesības nodot savu balsi, kā pirmajā reizē mēs to pieļāvām.

Priekšsēdētājs: Es lūgtu vēl tos zālē esošos, kuri nav deputāti un sēž deputātu vietās, atbrīvot šīs vietas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. 131 deputāts.

Balsosim par otro variantu. Rūpniecības komisijas atbalstītais variants – darba stāžs. Rezultāts: 48 – par, 39 – pret, atturas – 41.

Lūdzu izdruku! Endeles kungs ir pie mikrofona.

J.Endele: Lūdzu uzmanību!

Agafonovs – par,

Aizezers – pret,

Andrejevs – atturas,

Apinītis – atturas,

Apsītis – pret,

Ābiķis – atturas,

Āboltiņš – atturas,

Bartaševičs – par,

Batarevskis – atturas,

Bekasovs – par,

Bels – pret,

Beļskis – pret,

Berdikovs – par,

Berklavs – pret,

Berķis – pret,

Bērziņš Indulis – atturas,

Bērziņš Mārtiņš – atturas,

Bērzs – pret,

Biezais – atturas,

Biķis – par,

Birkavs – atturas,

Blumbergs – par,

Bojārs – par, tātad Bojārs – pret,

Bresis – atturas,

Buka – atturas,

Buķele – atturas,

Buls – par,

Caune – pret,

Cālītis – par,

Celmiņš – atturas,

Cibulis – atturas,

Cilinskis – pret,

Cupruns – par,

Čebotarenoka – atturas,

Čepāne – pret,

Čepānis – par,

Dinevičs – par,

Dozorcevs – pret,

Drobots – par,

Eglājs – pret,

Einiņš – atturas,

Emsis – atturas,

Endele – pret,

Endziņš – pret,

Ēlerts – par,

Felss – par,

Feršalovs – par,

Freimanis – pret,

Gabrānovs – par,

Gavars – atturas,

Gavrilovs – pret,

Geige – par,

Gerasimovs – par,

Godmanis – par,

Gorbunovs – atturas,

Grūbe – par,

Grūtups – pret,

Gulbis – pret,

Hodakovskis – pret,

Ivanovs Ivans – par,

Ivanovs Mihails – par,

Īvāns – par,

Jaunkļaviņš – par,

Jurševics – atturas,

Kalniņš Imants – atturas,

Karlsons – atturas,

Kehris – atturas,

Kide – atturas,

Kinna – par,

Kiršteins – atturas,

Klindžāns – pret,

Kokorišs – pret,

Koroševskis – par,

Kostanda – atturas,

Kostins – par,

Krastiņš Andrejs – pret,

Kramiņš – par

Krastiņš Edmunds – pret,

Krastiņš Ivars – pret,

Krols – atturas,

Krūmiņš Ģirts – par,

Krūmiņš Jānis – atturas,

Krūmiņš Raimonds – pret,

Kurdjumovs – par,

Lagzdiņš – atturas,

Lazda – atturas,

Liepiņš – atturas,

Līgotnis – pret,

Lucāns – atturas,

Maharevs – par,

Marjaša – pret,

Matvejevs – atturas,

Mednis – atturas;

Mihailovs – atturas, es atvainojos, Mihailovs – par,

Morozļi – atturas,

Muciņš – atturas,

Ozols – atturas,

Plotnieks – par,

Preinbergs – pret,

Providenko – par,

Punovskis – pret,

Puzo – nebalso,

Rāzna – pret,

Rešetņikovs – par,

Rikards – pret,

Rogaļs – par,

Romašovs – par,

Safonovs – par,

Salītis – par,

Seiksts – pret,

Seile – pret,

Seleckis – pret,

Silārs – nebalso,

Skulte – atturas,

Smirnovs – pret,

Strazdiņš – atturas,

Strīķis – nebalso,

Šapovālovs – par,

Ščipcovs – par,

Škapars – par,

Šļakota – atturas,

Špoģis – par,

Šteins – pret,

Ulme – pret,

Vanags – pret,

Zaļetajevs – par,

Zaščerinskis – par,

Zeile – atturas,

Zeltkalne – pret,

Ždanoka – par,

Žuks – par.

Vēl, lūdzu, kādi iebildumi? Nav. Ja iebildumu nav, tad… Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Endeles kungs, lūdzu galīgos rezultātus!

J.Endele: Tātad galīgā variantā ar vienu labojumu iznāk, ka par – 47, pret – 40, atturas – 41.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Nākamais balsojums ir trešais variants – fiksēts lielums. Lūdzu balsot! Ozola kunga protests tiks ņemts vērā. Rezultāts! 59, 37, 29.

Lūdzu, Endeles kungs, pie mikrofona! Ozola kungs, lūdzu, apsēdieties, jūs varēsit savu protestu izteikt. Bojāra kungs, jūs arī! Nevienam vārds līdz balsošanas beigām netiks dots, izņemot Endeles kungu.

J.Endele: Tātad par trešo balsojumu.

Agafonovs – pret,

Aizezers – par,

Andrejevs – atturas,

Apinītis – par,

Apsītis – par,

Ābiķis – par,

Āboltiņš – pret,

Bartaševičs – pret,

Batarevskis – par,

Bekasovs – atturas,

Bels – par,

Beļskis – par,

Berdikovs – pret,

Berklavs – atturas,

Berķis – par,

Bērziņš Indulis – par, es atvainojos, Bērziņš Indulis – atturas,

Bērziņš Mārtiņš – pret,

Bērzs – pret,

Biezais – par,

Biķis – atturas,

Birkavs – nebalso,

Blumbergs – nebalso,

Bojārs – par,

Bresis – atturas,

Buka – par,

Buķele – par,

Buls – pret,

Caune – par,

Cālītis – pret,

Celmiņš – atturas,

Cibulis – par,

Cilinskis – par,

Cupruns – pret,

Čebotarenoka – par,

Čepāne – par,

Čepānis – pret,

Dinevičs – pret,

Dozorcevs – pret,

Drobots – pret,

Eglājs – par,

Einiņš – atturas,

Emsis – par,

Endele – par,

Endziņš – nebalso,

Ēlerts – pret,

Felss – atturas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš (no zāles)…

J.Endele: Freimanis – par,

Feršalovs – pret,

Gabrānovs – par,

Gavars – atturas,

Gavrilovs – pret,

Geige – atturas,

Gerasimovs – pret,

Godmanis – atturas,

Gorbunovs – pret,

Grūbe – nebalso,

Grūtups – par,

Gulbis – par,

Hodakovskis – pret,

Ivanovs Ivans – pret,

Ivanovs Mihails – pret,

Īvāns – atturas,

Jaunkļaviņš – par,

Jurševics – atturas,

Kalniņš – par,

Karlsons – par,

Kehris – par,

Kide – atturas,

Kinna – par,

Kiršteins – nebalso (no zāles saka, ka “par”),

Klindžāns – par,

Kokorišs – par,

Koroševskis – par,

Kostanda – par,

Kostins – pret,

Krastiņš Andrejs – par,

Kramiņš – atturas,

Krastiņš Edmunds – par,

Krastiņš Ivars – par,

Krols – atturas,

Krūmiņš Ģirts – pret,

Krūmiņš Jānis – atturas,

Krūmiņš Raimonds – par,

Kurdjumovs – pret,

Lagzdiņš – par,

Lazda – par,

Liepiņš – par,

Līgotnis – par,

Lucāns – atturas,

Maharevs – pret,

Marjaša – par,

Matvejevs – pret,

Mednis – par,

Mihailovs Nikolajs – par,

Morozļi – pret,

Muciņš – par,

Ozols – atturas, tātad Ozols – par,

Plotnieks – par,

Preinbergs – par,

Providenko – pret,

Punovskis – atturas,

Puzo – par,

Rāzna – par,

Rešetņikovs – atturas,

Rikards – par,

Rogaļs – atturas,

Romašovs – pret,

Safonovs – pret,

Salītis – par,

Seiksts – par,

Seile – par,

Seleckis – atturas,

Silārs – par,

Skulte – atturas,

Smirnovs – pret,

Strazdiņš – atturas,

Strīķis – nebalso,

Šapovālovs – pret,

Ščipcovs – pret,

Škapars – pret,

Šļakota – atturas,

Špoģis – atturas,

Šteins – par,

Ulme – par,

Vanags – par,

Zaļetajevs – pret,

Zaščerinskis – atturas,

Zeile – par,

Zeltkalne – par,

Ždanoka – pret,

Žuks – pret.

Priekšsēdētājs: Vēl Buķeles kundze.

J.Endele: Čebotarenoka – par un Buķele – par. Vēl kādi jautājumi?

Priekšsēdētājs: Galīgos rezultātus, lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Par – 61, pret – 38, atturas – 29.

Priekšsēdētājs: Tādējādi ar balsu vairākumu – 64 balsis – ir pieņemts Ekonomikas komisijas variants, kura pamatā ir nodzīvotie gadi. Jā, tas nav komisijas variants, bet vienkārši Latvijā nodzīvotie gadi. Šis precizējums būs pareizs. Ēlerta kungs, lūdzu jūsu priekšlikumus par tālāko procedūru!

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi, lūdzu neizklīst, jo tālāk skatīsim likumprojektu, kā es saprotu, pa pantiem, ja nav nopietnu iebildumu un balsojot tos neapstiprina. Likuma teksts ir sagatavots. Tātad mēs skatām visus pantus pirmajā variantā. Mums tūlīt būs jāizšķir sertifikātu mantošanas jautājums, tādēļ lūdzu neizklīst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Par procedūru. Varbūt tomēr sākt arī, jo Krastiņa kungs ierosināja tādu pašu konceptuālu balsojumu jautājumā par mantošanu, izsakoties par motīviem. Un tad jau varbūt apturētu lasīšanu vai domātu par apturēšanu.

I.Ēlerts: Es domāju, Muciņa kungs, ka izteikties katram ir ļauts pie katra panta. Šis ir 1.panta jautājums, jo jūs un visi citi kolēģi, kuri vēlēsies, varēs izteikties par mantojumu, un mēs balsosim, tad nekādu problēmu nav un nekas jāaptur nav.

Tātad 35.dokuments. Visur mēs skatām vairs tikai pirmo variantu. Protams, neaizmirstiet, ka priekšlikumi ir 42.dokumentā. Ir ļoti daudz vēlētāju priekšlikumu. Protams, tos skatīsim tikai tad, ja kāds no deputātiem, kādi vēlētāji, tas ir, iedzīvotāji, priekšlikumus atbalstīs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es arī atbalstītu to, ko teica Muciņa kungs un Ēlerta kungs par izšķiramo jautājumu, kas ir ļoti būtisks, tikai man gribētos, lai nemulsinātu kolēģus, ka tas nav nekāds jautājums par mantošanas sertifikātiem. Tas ir pavisam, pavisam cits jautājums. Tas ir par to, vai tiek aprēķināti sertifikāti ar atpakaļejošu datumu, proti, tiem cilvēkiem, kas varbūt jau 40 gadus ir miruši. Un pēc tam tiek iedarbināta speciāla procedūra, kā šie sertifikāti tiek sadalīti to mantiniekiem. Mantošanas jautājums pēc šā likuma stāšanās spēkā ir pilnīgi cits jautājums. Un tāpēc visi esiet uzmanīgi, par ko pašlaik ir runa! Es personīgi esmu pret šo mehānismu, kas tiek piedāvāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Šī norma, es vēlreiz šodien atkārtoju, šī norma, kura ir piedāvāta otrajā variantā… Šeit ir minēti tie, kas to ir atbalstījuši. Tā, pirmkārt, ir Rūpniecības komisija, tālāk Plotnieks un Simsona kungs. Ja Rūpniecības komisijas variants ir izgāzts, tad es saprotu, ka diez vai tā aizstāvēs šo priekšlikumu. Es to kā priekšlikumu noņemu, jo nevar mantot gadus, nevar mantot. Tas ir superneloģiski. Tāpēc tagad vajag vienkārši Rūpniecības komisijai izteikt savu viedokli un arī Simsona kungam, bet es noņemu savu priekšlikumu. Tad nav jābalso, ja visi noņem savus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Bula kungs, lūdzu!

A.Buls: Tā kā par mantošanas lietām ir rakstīts “Rūpniecības komisija”, es kā šīs komisijas deputāts atsaucu savu balsi, kuru biju nodevis Rūpniecības komisijā, strādājot pie varianta par darba sertifikātiem, par darba stāžu. Tā kā uzvarējis ir nodzīvoto gadu variants, es savu balsi atsaucu un uzskatu, ka mirušo cilvēku sertifikātus nedrīkst mantot.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, lūdzu!

L.Muciņš: Es saprotu, ka, procedūriski neko nenolemjot, mēs esam sākuši izteikties par motīviem. Tad es atļaušos mazliet paskatīties atpakaļ. Es domāju, ka šeit, analizējot Gorbunova kunga uzstāšanos un ņemot vērā Eglāja kunga piedāvājumu, un paskatoties tomēr, ka trešais variants netika balsots, bija iespējams kompromiss. Pirmām kārtām mēs neizmantojām iespēju izdarīt politisku kompromisu tikai tādēļ, ka trešais variants jau bija saistīts ar šo pilsonisko un nepilsonisko šķirtni. Uzskatu, ka šķirtnei ir jābūt mantojuma tiesībās un mantojuma tiesības šoreiz mums ir noteikti jāiebalso, bet mantojuma tiesības mums ir šajā likumā jāvērtē divējādi.

Šeit var strīdēties un diskutēt un varbūt daļēji piekrist Krastiņa kunga uzskatam, teiksim, vai attiecībā uz to cilvēku, kas ir strādājis pēc 1945.gada un nomiris, ir kaut kādi sertifikāti jāmanto sakarā ar dzīvošanu vai strādāšanu. Es uzskatu, ka ir jāmanto.

Bet, cienījamie kolēģi, ir arī jāmanto to iedzīvotāju darbs, kas bija līdz 1940.gadam Latvijā. Tādā veidā mēs apejam politisko jautājumu par to, ka pilsoņiem – vienu, nepilsoņiem – otru. Mēs esam mantinieki. Ja mantinieks ir nepilsonis, tad viņš manto šo infrastruktūru, kas bija līdz 1940.gadam, ar kaut kādu noteiktu vai nenoteiktu sertifikātu daudzumu. Ja viņš nav mantinieks, neatkarīgi no pilsonības, viņš nemanto šo sertifikātu daļu. Tādā veidā, es uzskatu, ir iespējams noņemt šo politisko problēmu, Gorbunova kungs var droši braukt uz ANO un tur runāt un skatīties visiem sejā, jo neviens tad nepateiks, ka tiek ignorēti nepilsoņi, un tā tālāk, bet tiek svēti turēts mantojuma princips.

Es esmu par mantošanu un par to, ka tā jāvirza divos virzienos: mantojums līdz 1940.gadam, tur mēs varam paredzēt pat kaut kādu fiksētu sertifikātu skaitu, un mantojums cilvēkiem, kuri ir dzīvojuši pēc 1945.gada, tātad – mantojums par šo dzīvošanas laiku. Es, teiksim, neesmu vainīgs, ka viens no maniem vecākiem ir miris, bet otrs nav, es domāju, ka neatkarīgi no tā mani nevar nostādīt citādā situācijā nekā to, kuram šobrīd ir dzīvi abi vecāki. Es esmu par mantošanas principu un par tā tālāku detalizāciju šajā likumā.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, tad – Silāra kungs.

V.Eglājs: Sakarā ar mantošanu pilnīgi šim pirmajam variantam, ko mēs pieņēmām ar balsu vairākumu, ļoti krasi nodalās taisnīgums un darbietilpība, jo tieši šajā variantā, ja nebūs mantošanas, tad atraitne ar četriem nepilngadīgiem bērniem būs ļoti sliktā un netaisnīgā stāvoklī. Bet caur tiesu iztiesāt mantošanu no sava vectēva par nodzīvotiem gadiem, ja šādu mazbērnu vectēvam ir daudz, ir diezgan sarežģīta lieta. Tā ka es pat iesaku deputātiem apdomāt, jo šeit ir kompromiss starp sarežģītību un taisnīgumu. Mantojums dod taisnīgumu, bet milzīgi sarežģī šo procedūru. Es esmu personīgi par vienkāršumu, es iestājos pret mantošanu, vienkāršuma dēļ upurējot zināmā mērā taisnīgumu.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, tad – Krastiņa kungs.

I.Silārs: Es nepārprotami atbalstu Muciņa kungu, ka mantošanas jēdziens un principi nevar būt izslēgti. Kā var mantot naudu, tā varēs mantot arī tos sertifikātus. Bet nevar piešķirt sertifikātus pīšļiem, kas sen ir satrūdējuši. Piedodiet, pēc šā varianta par nodzīvotajiem gadiem, visa I Meža kapu “boļševiku aleja” ir kaut kad bijušie Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Vai viņiem mēs piešķirsim sertifikātus? Pa plašo tēvzemi izklīdušie viņu pēcteči uzzinās, ka Latvijā viņi var mantot Latvijas sertifikātus, tad viņi brauks un pieprasīs sertifikātus sakarā ar mantošanas tiesībām. Tādi paši ir Raiņa kapi, pilni ar tādiem…

Ko jūs, kolēģi, gribat darīt, es nesaprotu! Viens būs kaut kad ienācis ar okupācijas armiju, šeit divus gadus nodzīvojis un ar lielu godu apbedīts kā pastāvīgais Latvijas iedzīvotājs. Mēs viņam piešķirsim sertifikātus tikai tādēļ, ka viņš te ir divus gadus apsildījies un atradis šeit siltu vietiņu. Un tādi te brauca no visas plašās tēvzemes pēc tam, kad viņi bija beiguši dienēt. Taču nevar piešķirt sertifikātus tam, kas sen vairs nav dzīvs. Par kādām mirušām personām jūs te runājat? Tie ir pīšļi.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs. Pēc tam – Gorbunova kungs.

I.Krastiņš: Man kā cilvēkam Muciņa kunga priekšlikums šķiet ļoti interesants, tur ir tikai viens būtisks trūkums, proti, nav laika šķirtnes, no kura laika tad mēs sāksim skaitīt. Ja Muciņa kungs runā par mantojuma tiesībām vispār, tad tas man patīk vēl labāk, bet man ļoti grūti būs pierādīt, ko darīja mani cienījamie senči Saules kaujas laikā vai aptuveni ap to laiku. Tā ka es baidos, ka šī iemesla dēļ šis interesantais priekšlikums tomēr būtu noraidāms.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs, tad – Seiles kundze.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es varbūt precizēšu. Mani sāk citēt. Es precizēšu arī to, ko esmu teicis visās vietās un no visām augstajām tribīnēm.

Pirmkārt, es esmu iestājies par to, lai bijušie īpašumi vai nu fiziskā veidā vai kompensāciju veidā visiem bijušajiem īpašniekiem tiktu atdoti. Arī Latvijas Tautas frontes frakcijā es vienmēr iestājos par to kā par prioritāru lietu, saprotot, ka citādi mēs nevaram virzīties privatizācijas lietās uz priekšu.

Kas attiecas uz mantošanas tiesībām, tad tādā veidā, kā mēs esam pieņēmuši šo lēmumu, es arī visur esmu propagandējis un esmu saņēmis vislielāko atbalstu, ka mēs to darām pasaules prakses līmenī.

Kas attiecas uz to, kā ir ar pilsoņiem un nepilsoņiem ekonomiskajās lietās, es jums jau teicu. Es labprāt arī tā balsotu, kā balso Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, ja tiešām mums būtu par šo iebraucēju lielo kontingentu skaidrība pilsonības lietās, bet, tā kā mums, atšķirībā no Lietuvas, Igaunijas un Krievijas, nav šo atšķirību, tāpēc es arī runāju par tiem argumentiem, kurus es izteicu. Vienīgais varbūt, godātie kolēģi, ja mums ir vajadzīgs izņēmums, tad jūs varat būt droši, ka es arī nobalsošu pret to, ka Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretāram tiktu doti darba sertifikāti.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze. Pēc tam…

A.Seile: Cienījamie deputāti! Es brīnos, kādēļ mēs apspriežam šo jautājumu par mantošanu. Pirmajā variantā nekāda mantošana nav iestrādāta. Es neatbalstu šo mantojumu, jo ne mans tēvs, ne mana māte, kuri ir miruši, nav pateikuši, vai viņi novēlētu šo sertifikātu man, manai māsai un mazbērnam, kurš nebija nemaz dzimis, kad viņi mira. Kamēr neviens no deputātiem nav iesniedzis rakstisku priekšlikumu šajā pirmajā variantā, kurā pantā un kādā redakcijā viņš pieprasa šo sertifikātu mantošanu, mums šis jautājums nav jāapspriež. Tā ir pirmā lieta.

Bet tagad, Birkava kungs, es jums tomēr gribu atgādināt, ka par šo variantu mēs nupat nobalsojām un mums nebija iespēju iesniegt rakstiskus priekšlikumus. Tāpēc es tagad īsi pirms pusdienlaika iesniedzu savu rakstisko papildinājumu. Ceru, ka komisija to pavairos līdz plenārsēdes atjaunošanai pēc pusdienas. Tā saturs ir tāds: ieviest vienu normu no Rūpniecības komisijas priekšlikuma par ierobežojumiem sertifikātiem. Šie ierobežojumi, kuru tekstu es tagad nelasīšu un ceru, ka to pēc pusdienas pavairos, satur ierobežojumus nepilsoņiem, ja viņi vairāk nekā vienu gadu ir dienējuši vai strādājuši represīvos orgānos, kuri ir darbojušies pret pašreizējo Latvijas Republiku un tās neatkarību. Tātad bruņotajos spēkos, VDK orgānos un arī PSKP un LKP vadošajos orgānos. Un es lūdzu šo manu priekšlikumu pavairot rakstiski pēc pusdienas.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, katrā ziņā jums tādas tiesības ir un tās tiks respektētas.

Lūdzu, Preinberga kungs! Tad – Freimaņa kungs.

G.Preinbergs: Protams, strīds ir visai interesants. Tomēr man šķiet, ka ļoti lielu patiesību pateica deputāts Muciņš. Mēs nevaram nerēķināties ar tiem cilvēkiem, kas faktiski ir cēluši Latvijas nacionālo...

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, lūdzu, runājiet mikrofonā!

G.Preinbergs: Es visu laiku cenšos to darīt.

J.Freimanis: Nosauc uzvārdu.

G.Preinbergs: Būtu jāatkārto?

Priekšsēdētājs: Būtu...

G.Preinbergs: Liels paldies. Es uzskatu, ka deputāta Muciņa priekšlikums ir ļoti lietišķs, jo mēs nevaram nerēķināties ar tiem cilvēkiem, kas faktiski cēla Latvijas nacionālo bagātību. Un šeit ir jautājums par to, no kura mirkļa mēs sākam runāt par, lūk... Vai no 1918.gada, tad ir viens jautājums, no 1945.gada – otrs jautājums. Paldies.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs. Tad – Kramiņa kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es gribētu lūgt atzīmēt, ka mēs šeit jaucam divas dažādas lietas. Jautājums par mantojuma tiesībām ir speciāls jautājums. Patiešām ir jāapsver, no kura brīža mēs to skatāmies, vai no Kristus dzimšanas, vai no Pētera I laika, vai no 1918.gada, vai vēl nedaudz vēlāk. Tātad šis ir ārkārtīgi nopietns jautājums. Es baidos, ka par mantojuma tiesību iekļaušanu šeit mēs šodien neatrisināsim.

Man ir cits ierosinājums. Reiz esam izšķīrušies par pirmo variantu, tātad mums ir arī jāiestrādā pielikums pie pirmā varianta, proti, sertifikātu aprēķins pēc nodzīvoto gadu skaita. Un tur, kolēģi, ir jāparedz šī gadu skaita modifikācija, pamatojoties uz infrastruktūras ieguldījumu. Tas ir tieši tas, kas šeit ir šajā pirmajā variantā iestrādāts. Šim iestrādājumam ir jābūt neatņemamai daļai pie šā gadu skaita aprēķina. Es gribētu, kaut arī dažiem kolēģiem tas ļoti nepatīk, lai šis faktors noteikti ietilptu šajā 1.punktā, jo pretējā gadījumā acīm redzamu lietu, ka pilsonis nav tas pats, kas nepilsonis, mēs vispār izņemam ārā, kaut arī tas vienam otram nepatīk. Tātad es uzskatu, ka šis cenzējums pēc infrastruktūras gadu skaita modifikācijas mums obligāti ir jāievēro.

Priekšsēdētājs: Kramiņa kungs, lūdzu!

A.Kramiņš: Dārgie kolēģi! Ja mēs atceramies, mums bija konceptuāls balsojums pirmajā lasījumā par darba sertifikātiem kā tādiem. Tas, ka mēs šos darba sertifikātus pieprasīsim nevis pēc darba, bet pēc nodzīvotajiem gadiem, nenozīmē, ka mēs no šā principa esam atteikušies. Es uzskatu, ka šie nostrādātie gadi ir katra cilvēka īpašums, tas ir viņa īpašums, ko viņš ir ieguldījis varbūt šīs nacionālās bagātības veidošanā, kaut varbūt šis teiciens nebūs precīzs. Tādā gadījumā, ja mēs izejam no dažu deputātu piedāvājumiem, mēs nevaram atdot atpakaļ cilvēkiem arī nekustamos īpašumus, jo, lūk, viņš ir nomiris, bet nav atstājis testamentu vai nav paspējis novēlēt, kam viņš šo īpašumu grib atdot atpakaļ. Tāpēc es uzskatu: lai arī daži deputāti noņēma šeit savus priekšlikumus... Tā kā Pēteris Simsons šodien atrodas ārzemēs, aizbraucis komandējumā, es gribu uzturēt Pētera Simsona priekšlikumu, kas šeit ir paredzēts arī pirmajam variantam, tas ir, nobalsot, lūk, par šo mantošanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Vai es drīkstu kopumā atbildēt uz deputātu izteikumiem, jo tika izteikts arī tas, kā likuma tekstā nav?

Pirmkārt, es esmu ļoti pārsteigts, ka Seiles kundze nav izlasījusi to, ka 1.panta beigās papildus abiem variantiem ir šis 5.punkts. Mani ļoti tas pārsteidz. Un viņas uzstāšanās.

Seiles kundzes priekšlikumu es atdevu pavairot, tas attiecas uz šā likuma 5.pantu. Tātad atcerēsimies to, ka nodzīvotais laiks kā kritērijs ir aptuvens darba stāža novērtējums sertifikātu likuma funkcionēšanas vienkāršošanai. Mēs vēl trešajā lasījumā varēsim strīdēties, kā šos sertifikātus saukt – par nodzīvoto laiku vai par darba stāžu, ievērojot to aptuveni. Tātad atcerēsimies to!

Te Plotnieka kungam diemžēl nav taisnības, ka tas ir tikai sertifikāts par nodzīvoto laiku. Te ir pavisam kas cits. Lūdzu, paskatieties 4.panta piekto daļu! Jūs gūsit atbildi, ka tas tomēr nav tīrs nodzīvotais laiks. Par laika šķirtni šeit nav jāpiemin ne Saules kauja, ne Kristus dzimšana. 4.panta ceturtajā daļā ir skaidri un gaiši pateikts, ka šo dzīves laiku skaita periodā no 1945.gada 1.janvāra līdz 1990.gada 31.decembrim. Kad mēs apskatīsim 4.pantu, mēs varēsim skatīt šo lietu detaļās un varbūt mainīt kaut ko, bet katrā gadījumā laiks būs determinēts. Tātad lai atvieglotu mantojuma risināšanas problēmu un neradītu sadrūzmējumu, ir paredzēts lēmuma projektā... Paskatieties 35.dokumenta priekšpēdējo lapu! Tātad šos sertifikātus par mirušo personu (un arī par mirušo represēto personu, atcerieties to) darba stāžu varēs saņemt tikai pēc 1993.gada 1.jūlija. Mēs varam nolemt arī vēlāku datumu.

Man jākomentē Silāra kunga izteikumi par “boļševiku aleju” Meža kapos. “Boļševiku aleja”, salīdzinot ar visām Latvijas kapsētām, ir ļoti niecīga platība. Lai Silāra kungs un arī citi deputātu kungi ir tik laipni un paskatās 48.dokumenta (nu jau tikai kreisā puse ir jālieto) otro ailīti, kāds ir sertifikātu struktūras sadalījums, ja nepielietojam mantojuma tiesības procentu, un kā sadalās starp Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja mēs šīs mantojuma tiesības tomēr piemērojam.

Man ir jāatvainojas, ka mantojuma tiesības ir tikai vienā variantā, bet tā ir tehniska kļūda. Tātad 3.panta otrā varianta ceturtajā daļā ir skaidri un gaiši norādīts, ka mantojuma tiesību pierādīšanai un sertifikātu saņemšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana ir sertifikātu pretendenta pienākums. Es ļoti atvainojos, tātad tikai 3.panta trešā daļa ir divos variantos, ceturtā daļa atbilst abiem variantiem. Es tikko kļūdījos.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, ir pienācis laiks pārtraukumam, tādēļ es pasludinu pārtraukumu līdz pulksten trijiem.

 

(Pārtraukums)