Konkurences padomes lēmums Nr.4

Lēmuma publiskojamā versija

Rīgā 2007.gada 5.februārī (prot. Nr.7, 2.§)

Par tirgus dalībnieku apvienošanos

 

Lieta Nr.2430/06/06/15

Par SIA “Tapeks” un SIA “Aile” ziņojumu par apvienošanos

Konkurences padome 21.09.2006. saņēma SIA “Tapeks” un SIA “Aile” ziņojumu par apvienošanos (turpmāk – ziņojums).

Konkurences padome ziņojumā konstatēja nepilnības, tādēļ 03.10.2006. tika nosūtīta vēstule Nr.2463 SIA “Tapeks” un SIA “Aile” ar lūgumu papildināt ziņojumu ar iztrūkstošo informāciju atbilstoši 26.10.2004. Ministru kabineta noteikumos Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” noteiktajām prasībām.

05.10.2006. tika iesniegti visi nepieciešamie papildinājumi ziņojumam atbilstoši 26.10.2004. Ministru kabineta noteikumos Nr.897 noteiktajām prasībām. Līdz ar to par pilnīga ziņojuma datumu, kad ziņojums iesniegts Konkurences padomē, ir uzskatāms 05.10.2006.

01.11.2006. Konkurences padome pieņēma lēmumu Nr.128 (prot.Nr. 63, 3.§) par papildu izpētes uzsākšanu lietā Nr.2430/06/06/15.

Izvērtējot ziņojumā ietverto informāciju, Konkurences padome

 

konstatēja:

1. SIA “Tapeks” ir reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā ar reģ.Nr.40003250518, juridiskā adrese – Ganību dambis 25d, Rīgā, LV-1005. SIA “Tapeks” galvenie darbības virzieni ir celtniecības materiālu vairumtirdzniecība un TAPRO veikalu tīkla veidošana celtniecības materiālu izplatīšanai. Tapeks uzņēmumu grupā ietilpst divdesmit komercsabiedrības, kuras nodrošina patērētājus ar visu nepieciešamo celtniecības darbiem, kā arī sniedz padomus būvniecībā un informē par jaunumiem nozarē: SIA “Tapeks”, SIA “Krāsu nams”, SIA “Tapeks noma”, SIA “Tapeks instrumenti”, SIA “Sanitex”, SIA “Ideju fabrika”, SIA “Saldus bode”, SIA “Slokas bode”, SIA “Tapeks Venta”, SIA “Tarpeks”, SIA “Lokanība BM”, SIA “MJ būve”, SIA “Kvadrum”, SIA “Norel būvmateriāli”, SIA “Teikas bode”, SIA “Logitex”, SIA “Liepājas bode”, SIA “RIT loģistika”, SIA “Tapro”, SIA “Piramīda ABC”.

Saskaņā ar internetā un ziņojumā pieejamo informāciju SIA “Tapeks” izveidotajā būvmateriālu tīklā TAPRO pašreiz darbojas 16 veikali.

2. SIA “Aile” ir reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā ar reģ.Nr.410300431, juridiskā adrese – Mellužu iela 1, Rīga, LV-1067. SIA “Aile” galvenie darbības virzieni ir celt­niecības materiālu un apdares materiālu vairumtirdzniecība un MEISTARS veikalu tīkla veidošana celtniecības materiālu izplatīšanai. Aile uzņēmumu grupā ietilpst SIA “Aile”, SIA “Meistars MT” un SIA “Meistars loģistika”.

Saskaņā ar internetā un ziņojumā pieejamo informāciju SIA “Meistars MT” tirdzniecības tīklā MEISTARS uz doto brīdi ietilpst 28 mazumtirdzniecības veikali visā Latvijā.

3. Apvienošanos paredzēts īstenot (*).

4. Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikts, ka “Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā likuma 16.pantu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.”

Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums Latvijā 2005.gadā, kas aprēķināts, ņemot vērā 26.10.2004. Ministru kabineta noteikumu Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” 13.punktu, bija Ls 58 372 299. To veidoja Tapeks grupā ietilpstošo komercsabiedrību apgrozījums – Ls 40 633 813 un Aile grupas apgrozījums Ls 17 738 486.

Līdz ar to minētās apvienošanās sakarā izpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais apgrozījuma kritērijs ziņojuma iesniegšanai Konkurences padomē.

5. Ziņojumā norādīts, ka attiecībā uz konkrēto tirgu, kuru ietekmēs apvienošanās, Konkurences padomes lēmumos šobrīd nav atrodama konkrētā tirgus definīcija, kuru varētu izmantot, lai definētu tirgus, kuros darbojas SIA “Tapeks” un SIA “Aile”.

Ziņojuma iesniedzējs lūdz Konkurences padomi savā konkrētā produkta/preces tirgus analīzē vadīties pēc Eiropas Komisijas prakses un analizēt SIA “Aile” un SIA “Tapeks” darbību šādos konkrētās preces/pakalpojumu tirgos:

1) celtniecības materiālu vairumtirdzniecība;

2) celtniecības materiālu mazumtirdzniecība.

Ziņojuma iesniedzējs uzskata, ka, ņemot vērā norādītās tirgus dalībnieku tirgus daļas, nav nepieciešams nošķirt divus mazumtirdzniecības tirgus līmeņus – profesionāliem un neprofesionāliem pircējiem – jo tas būtiski nemaina tirgus analīzi.

Kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, ziņojuma iesniedzēju skatījumā, tiek definēta Latvijas Republika, jo nepastāv izteikta atšķirība starp konkrētajiem preces tirgiem Latvijas reģionos.

Ziņojuma iesniedzējs tirgus lieluma datus ir uzrādījis, pamatojoties uz SIA “Tapeks” un SIA “Aile” veiktajiem aprēķiniem par situāciju būvmateriālu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū, tajā ietverot metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu, santehnikas un būvtehnikas segmentus. Minētajā pētījumā par tirgus lielumu ir apkopota informācija par SIA “Tapeks” un SIA “Aile” sadarbības partneru, klientu un konkurentu apgrozījumu pēdējos trīs gados, izmantojot Lursoft datu bāzi.

Lai izvērtētu apvienošanos objektīvi, Konkurences padome nosūtīja informācijas pieprasījuma vēstules Centrālās statistikas pārvaldei, atsevišķiem lielākajiem būvmateriālu ražotājiem, būvmateriālu vairumtirgotājiem un būvmateriālu mazumtirgotājiem, kā arī lielākajām būvfirmām Latvijā.

6. Konkurences padomes iepriekš izvērtētajās lietās pieņemtie lēmumi liecina par praksi, ka vairumtirdzniecības tirgus ir nošķirams no mazumtirdzniecības tirgus, un tas veido atsevišķu konkrētās preces tirgu¹. 31.08.1999. Ministru kabineta noteikumi Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība” nošķir vairumtirdzniecības jēdzienu no mazumtirdzniecības, jo saskaņā ar minēto noteikumu 1.6.punktu: “vairumtirdzniecība – preču pārdošana savā vārdā juridiskai personai vai individuālā darba veicējam tālākpārdošanai, ražošanai vai savas darbības nodrošināšanai”, savukārt minēto noteikumu 1.1.punkts nosaka, ka: “mazumtirdzniecība – preču pārdošana individuālajam sadzīves patēriņam vai izmantošanai”. Lai arī gan vairumtirdzniecība, gan mazumtirdzniecība ir uzskatāma par iepirkto preču pārdošanu, taču tā tiek veikta dažādos preču izplatīšanas līmeņos.

Tā kā apvienošanās tiešie dalībnieki nodarbojas gan ar būvmateriālu vairumtirdzniecību, gan mazumtirdzniecību, tad konkrētais darījums tika analizēts gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī.

Vairumtirdzniecība

Izvērtējot lietā iegūto informāciju, Konkurences padome secina, ka saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu viens no konkrētās preces tirgiem lietā ir metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas vairumtirdzniecības tirgus (turpmāk tekstā – būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgus).

No lielākajiem būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgus dalībniekiem tika iegūta informācija par to, kas, pēc to vērtējuma, ir uzskatāma par būvmateriālu vairumtirdzniecību.

SIA “Tirdzniecības nams “Kurši” (19.10.2006.vēstulē Nr. 270-06) uzskata, ka (*).

SIA “Nelss” (19.10.2006. vēstule Nr.288/06) ir norādījusi, ka (*).

Savukārt SIA “Reaton Ltd” (19.10.2006. vēstule Nr.2596) ir cita pieeja vairumtirdzniecības tirgus definēšanai, jo uzskata, ka (*).

SIA “RAUTAKESKO” (20.10.2006. vēstule Nr.352/06) ir norādījusi, ka (*).

SIA “Farmar Desy” 16.01.2007. vēstulē Nr.I/28-2007 kā vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības klienta pirkumu klasificē pēc sekojošā (*).

Līdz ar to Konkurences padome secina, ka tirgus dalībniekiem nav vienota viedokļa par vairumtirdzniecības būtību. Vadoties no minētā, jāsecina, ka nav iespējams novilkt robežu starp klasisko vairumtirdzniecību, kas ir pirkšana, lai tālāk pārdotu mazumtirdzniecībā, un pārdošanu ar būvniecību saistītajām komercsabiedrībām. Tomēr Konkurences padomes viedoklis minētā sakarā ir, ka pie vairumtirdzniecības darījumiem būtu pieskaitāmi darījumi, kuri ir veikti, realizējot preces būvfirmām.

Ievērojot Konkurences likuma 1.panta 5.punktā noteikto, ir pamats vairumtirdzniecības tirgu izdalīt atsevišķā konkrētās preces tirgū, nošķirot to no būvmateriālu mazumtirdzniecības tirgus.

Ģeogrāfiskais tirgus

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus norāda uz tirgus dalībnieku ģeogrāfisko izvietojumu, tas ir, teritoriju, kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā. Līdz ar to šajā teritorijā konkurences apstākļiem ir jābūt pietiekami līdzīgiem, lai šo ģeogrāfisko teritoriju varētu nošķirt no pārējām teritorijām tajās esošo ievērojami atšķirīgo konkurences apstākļu dēļ.

Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežu noteikšana lietā tika balstīta uz patērētāju viedokli, konkrētajā gadījumā būvmateriālu mazumtirdzniecības tirgus dalībnieku viedokli, kuri iegādājas būvmateriālus no vairumtirgotājiem.

Iegūtie pierādījumi lietā liecina, ka būvmateriālu mazumtirgotāji uzskata vienā reģionā pārdodamo preci par citā reģionā pārdodamās preces aizstājēju. Līdz ar to patērētāju viedoklis norāda, ka dažādos reģionos izgatavotie un pārdotie būvmateriāli ir savstarpēji aizstājami. Lietā netika konstatēti ierobežojumi, kas varētu kalpot par pamatu tirgus daļu nošķiršanai (izolācijai).

Ja vienā reģionā pārdodamās preces patērētāji, reaģējot uz preces cenas nelielu, bet ilgstošu paaugstināšanos, sāk pirkt šo preci vai tās aizstājēju citā reģionā, tad šie abi reģioni ir uzskatāmi par vienotu ģeogrāfisko tirgu. Turpretim, ja patērētāji neuzskata, ka vienā reģionā pārdodamā prece aizstāj citā reģionā pārdodamo preci, šie abi reģioni ir dažādi ģeogrāfiskie tirgi.

Konkurences padomes iegūtā informācija lietā liecina, ka teritorija, kurā būvmateriālu mazumtirgotājiem ir ekonomiska iespēja iepirkt konkrētās preces, ir visa Latvijas teritorija. Mazumtirgotāji, palielinoties preces cenai vienā reģionā, var salīdzinoši ātri un bez lielām papildu izmaksām pārslēgties uz citiem piegādātājiem, kas atrodas citā reģionā.

Līdz ar to būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgus ģeogrāfiskās robežas ir nosakāmas visas Latvijas teritorijas ietvaros. Minēto secinājumu Konkurences padome papildus balsta arī uz Latvijas būvmateriālu tirgotāju asociācijas 12.01.2007. vēstulē Nr.VU/07/1 norādīto, ka asociācijas dalībuzņēmumi, kuri pamatā ir bāzēti Rīgā, transportē būvmateriālus vai nu tieši, vai caur savām filiālēm visā Latvijas teritorijā, tātad transportēšanas attālums var sasniegt 250–300 km. Visi asociācijas dalībuzņēmumi veic mazumtirdzniecības veikalu apgādi ar būvmateriāliem un konkurē visā Latvijas teritorijā.

Kā liecina Konkurences padomes iegūtā informācija no būvmateriālu mazumtirgotājiem Latvijas reģionos, tad to piegādātāju skaits ir liels un var būt līdz 250, un šie piegādātāji, kuru starpā ir vairumtirgotāji kā SIA “Tapeks”, SIA “Aile”, a/s “Rautakesko” u.c., veic preču piegādi visas Latvijas teritorijas robežās.

Lai gan atsevišķi tirgus dalībnieki, piemēram, SIA “Famar-Desi” 16.01.2007. vēstulē Nr.I/28-2007 un SIA “Tirdzniecības nams “Kurši” 19.10.2006. vēstulē Nr.270-06, ir norādījuši, ka (*), Konkurences padome, ņemot vērā minēto, neuzskata, ka Rīgas pilsētas teritorija vairumtirdzniecības līmenī ir nodalāma kā atsevišķa ģeogrāfiskā teritorija.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktā noteikto Konkurences padome uzskata, ka visiem būvmateriālu vairumtirgotājiem konkurences apstākļi būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū ir pietiekami līdzīgi visā Latvijas teritorijā, un nav pamata būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgu definēt šaurākās ģeogrāfiskās teritorijas robežās.

Līdzīgu secinājumu par būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgus noteikšanu kā visas valsts teritoriju ir izdarījusi Eiropas Komisija lietā Nr.2003/754/EC Haniel/Cementbouw/JV (CVK)², lēmuma 83.punktā, nosakot ģeogrāfisko tirgu visas valsts teritorijā.

Līdz ar to Konkurences padome secina, ka saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu viens no konkrētajiem tirgiem lietā ir būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgus Latvijas Republikas teritorijā.

7. Vērtējot SIA “Aile” un SIA “Tapeks” konkurentus būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū, Konkurences padome secina, ka par būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgus dalībniekiem (konkurentiem) ir uzskatāmas aptuveni septiņas līdz desmit komercsabiedrības, tādas kā a/s “Rautakesko”, SIA “Tirdzniecības nams “Kurši””, SIA “Farmar Desy”, SIA “Reaton Ltd”, SIA “Biznesa savienība”, SIA “Māja”, SIA “Nelss”, SIA “Depo Diy”. Kā iespējamos vairumtirdzniecības tirgus dalībniekus iepriekš minētie vairumtirgotāji papildus ir minējuši arī SIA “Saimnieks-Serviss” un SIA “Krūza”.

SIA “Depo Diy” 11.01.2007. vēstulē Nr.110 skaidro, ka (*). Taču vienlaicīgi SIA “Depo Diy” (*), līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka SIA “Depo Diy” ir iekļaujams pie vairumtirdzniecības tirgus dalībniekiem. Arī SIA “NELSS” 19.10.2006. vēstulē Nr.288/06 norāda, ka (*). Līdz ar to var pieņemt, ka arī šī minētā komercsabiedrība būtu iekļaujama pie vairumtirdzniecības tirgus dalībniekiem, ja tā pārdod būvmateriālus būvniecības firmām/profesionāļiem.

8. 16.01.2007. Konkurences padomes Birojs ir saņēmis 11.01.2007. Centrālās statistikas pārvaldes vēstuli Nr.1101-12/67, kurā ir skaidrots, ka NACE klasifikatora kodā 51.53 – koksnes, būvmateriālu un santehnikas vairumtirdzniecība ietilpst arī tādas preces kā apaļkoki, papīrmalka, dēļi un metāla konstrukcijas, smiltis, grants, dolomīts, marmors. Līdz ar to statistiskā informācija par kopējiem būvmateriālu vairumtirdzniecības apjomiem Latvijā ir pieejama kopā ar precēm, kuras nav iesais­tītas konkrētajā apvienošanās darījumā, un precīza statistiskā informācija par tirgus dalībnieku tirgus daļām konkrētajā lietā nav aprēķināma.

Precīzas tirgus daļas noteikšana būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū Latvijā nav iespējama arī tādēļ, ka lielākā daļa no vairumtirdzniecības tirgus dalībniekiem informāciju par mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības apgrozījumu nav izdalījuši atsevišķi vai arī ir norādījuši uz grūtībām vai neiespējamību šādas informācijas izdalīšanā, kas neļauj Konkurences padomei noteikt precīzas SIA “Tapeks” un SIA “Aile” tirgus daļas būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošās informācijas, lielākie desmit vairumtirgotāji pēc klasifikācijas koda NACE 51.53 2006.gadā bija SIA “Aile”, SIA “Tapeks”, a/s “Rautakesko”, SIA “Farmar–Desi”, SIA “Stora Enso Mežs”, SIA “United Panel Group Europe”, SIA “Vikars un Ko”, SIA “Ruukki Latvija”, SIA “PATA AB”, SIA “Engure–98”.

SIA “Tapeks” un SIA “Aile” kopējais būvmateriālu vairumtirdzniecības apgrozījums 2004.gadā bija (*) Ls, bet 2005.gadā (*) Ls, kas, pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, veido mazāk par (*)% no kopējā koksnes, būvmateriālu un santehnikas vairumtirdzniecības apgrozījuma (NACE klasifikatora kods 51.53) 2004. un 2005.gadā.

9. Tā kā Konkurences padomei nebija pieejami precīzi statistikas dati atsevišķi tikai par būvmateriālu vairumtirdzniecību, tad Konkurences padome veica informācijas iegūšanu no tirgus dalībniekiem, kuri iepērk būvmateriālus no iepriekš minētajiem vairumtirgotājiem Latvijā.

Informācija tika iegūta no lielākajām būvfirmām Latvijā, tika aptaujāti konkurenti, lai noskaidrotu to viedokli par situāciju un iespējamām tirgus daļām būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū. Ziņas tika iegūtas arī no būvmateriālu ražotājiem un būvmateriālu mazumtirgotājiem Latvijas reģionos.

9.1. Iegūtā informācija no lielākajām Latvijas būvfirmām SIA “LEC”, SIA “MERKS”, SIA “Skonto Būve”, SIA “BMGS” par 2004. – 2006.gadu liecina, ka apvienošanās neietekmēs konkurences līmeni vairumtirdzniecības tirgū, jo būvfirmām ir pieejami dažādi būvmateriālu piegādes avoti, un katru gadu tie ir atšķirīgi atkarībā no veiktajiem būvprojektiem. Apkopojot informāciju par būvfirmu desmit lielākajiem piegādātājiem, Konkurences padome secina, ka lielākajām būvfirmām Latvijā pastāv izvēles iespējas būvmateriālu piegādē.

9.2. Konkurentu viedoklis par situāciju būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū bija atšķirīgs, salīdzinājumā ar Latvijas lielāko būvfirmu viedokļiem, jo lielākā daļa no konkurentiem vairumtirdzniecības tirgū atbildes vēstulēs Konkurences padomei norādīja, ka SIA “Tapeks” un SIA “Aile” apvienošanās ietekmēs konkurences situāciju būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū.

Piemēram, SIA “Biznesa Savienība” (10.10.2006. vēstule Nr.101/06) norādīja, ka (*).

SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” 19.10.2006. vēstulē Nr.270-06 ir secinājusi, ka (*). Savukārt Sarunu protokolā, kas 24.11.2006. sastādīts tikšanās laikā ar minētās komercsabiedrības pārstāvjiem, ir minēts, ka “(..) potenciālie apvienošanās dalībnieki (SIA “Tapeks” un SIA “Aile”) apvienojoties izveidos lielāko būvmateriālu vairumtirgotāju Latvijā. Latvijas rajonos šiem abiem uzņēmumiem jau tagad kopā pastāv 100% no rajonu pilsētu tirgus, kur nedarbojas citi uzņēmumi. Konkurence jau tagad ir minimāla, taču pēc apvienošanās tā izzudīs vairumtirdzniecības līmenī vispār”.

SIA “Māja” 10.01.2007. vēstulē Nr.204 norāda, ka: “Apvienošanās ietekmēs vairumtirgotāju iespējas konkurēt būvmateriālu tirgū. Tas atsauksies uz preču sortimentu un cenu. Apvienošanās rezultātā pircējs saņems to cenu, ko noteiks lielais, tas ir, apvienotais uzņēmums”.

9.3. Būvmateriālu ražotāji un arī piegādātāji, tādi kā SIA “Sakret”, SIA “Tenax”, SIA “Paroc”, SIA “Knauf”, nesaskata negatīvas sekas konkurencei minētās apvienošanās sakarā. Ražotāji norādīja, ka SIA “Tapeks” un SIA “Aile” apvienošanās neradīs problēmas vairumtirdzniecībā un netiks būtiski samazināta konkurence būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū Latvijā.

Minēto komercsabiedrību produkcijas izplatīšanas sistēma liecina, ka tiem pastāv vairāki dīleri jeb vairumtirgotāji, turklāt SIA “Aile” un SIA “Tapeks” tirgus daļas iepriekš minēto preču iegādēs nesasniedz dominējošā stāvokļa robežu, tas ir, 40% no kopējā realizētā produkcijas apjoma dīleriem/vairumtirgotājiem.

Tika iegūti arī vairāki apvienošanās dalībnieku līgumi ar ražotājiem un piegādātājiem – SIA “Caparol Baltica”, SIA “Knauf”, SIA “Norgips”, SIA “Paroc”.

Konkurences padome izvērtēja līguma noteikumus, t.i., vai tie nesatur konkurences ierobežojumus. Vienlaicīgi tika analizēta attiecīgo būvmateriālu ražotāju/izplatītāju preču realizācijas sistēma. Konkurences padome ir secinājusi, ka minētie līgumi nesatur noteikumus, kas veicinātu SIA “Tapeks” un SIA “Aile” ekskluzivitāti minēto komercsabiedrību produkcijas piegādēs.

Konkurences padomes iegūtā informācija liecina, ka minētajiem ražotājiem vai piegādātājiem ir vairāki dīleri, kas norāda uz to, ka nepieciešamo būvmateriālu sortimentu ir iespējams iegūt no vairākiem piegādes avotiem.

9.4. No būvmateriālu mazumtirgotājiem reģionos tika iegūti atšķirīgi viedokļi par konkurences situāciju būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū.

Atsevišķi mazumtirdzniecības tirgus dalībnieki atbildēs Konkurences padomei ir norādījuši, ka plānotā apvienošanās ir vērtējama pozitīvi. Tā, piemēram, a/s “Siguldas Būvmeistars” (06.10.2006. vēstule Nr.585), norāda, ka “(..) Tās rezultātā Latvijas būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū nostiprināsies nopietns “spēlētājs” (…). No mūsu viedokļa minētā apvienošanās ir vērtējama pozitīvi”.

SIA “Slokas celtnieks” (21.11.2006. vēstule Nr.89) ir norādījusi, ka “SIA “Tapeks” un SIA “Aile” apvienošanās neietekmēs tās darbību, jo minētā komercsabiedrība ir vairāk specializējusies uz celtniecības darbiem, un iepriekš minētās firmas ir arī mūsu piegādātāji. Varbūt viņu apvienošanās ietekmēs cenu kāpumu būvmateriāliem, bet tas ir maz ticams, jo viņi nav vienīgie, kas darbojas būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū”.

Tomēr atsevišķas komercsabiedrības, kuras veic mazumtirdzniecību, ir norādījušas uz iespējamām negatīvajām sekām apvienošanās sakarā. Tā, piemēram, SIA “Mikoš” (27.11.206. vēstule Nr.128) ir norādījusi, ka “(..) apvienošanās viennozīmīgi negatīvi ietekmēs “MIKOŠ” darbību būvmateriālu mazumtirdzniecības tirgū un vispārējo konkurenci būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū, jo jau uz šo brīdi SIA “Aile” un SIA “Tapeks” ir lielākie vairuma piegādātāji vismaz 50 lielākajiem neatkarīgiem būvmateriālu tirgotājiem. SIA “Aile” un SIA “Tapeks” ir noslēgti izdevīgi līgumi ar lielākajiem būvmateriālu ražotājiem. Apvienošanās gadījumā cietīs šo uzņēmumu tagadējie neatkarīgie partneri, jo piekļūšana pie ražotājiem ir liegta vai ražotāji piedāvā preces par augstākām cenām”.

9.5. Latvijas būvmateriālu tirgotāju asociācija 12.01.2007. vēstulē Nr.VU/07/1 ir norādījusi, ka SIA “Tapeks” un SIA “Aile” apvienošanās būtiski neietekmēs konkurences apstākļus būvmateriālu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū.

9.6. Izvērtējot dažādu tirgus dalībnieku viedokļus lietā, Konkurences padome secina, ka nav iegūti pierādījumi, ka SIA “Tapeks” un SIA “Aile” apvienošanās varētu radīt minēto tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa izveidošanos būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū Latvijas Republikas teritorijā. Tāpat lietā nav iegūti pierādījumi, kuri varētu liecināt par to, ka SIA “Tapeks” un SIA “Aile” apvienošanās rezultātā varētu tikt būtiski samazināta konkurence būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū Latvijas Republikas teritorijā.

Lai gan konkurenti vairumtirdzniecības tirgū un atsevišķi mazumtirgotāji ir norādījuši uz apstākli, ka konkurence vairumtirdzniecības tirgū tiks ietekmēta, taču Konkurences padome secina, ka neviens no konkurentiem nav iesniedzis pamatojumu konkurences samazināšanai vairumtirdzniecības līmenī pēc apvienošanās.

Iegūtā informācija no būvmateriālu mazumtirgotājiem atsevišķās Latvijas pilsētās liecina, ka piegādātāju mazumtirdzniecības veikaliem ir daudz (vairāk nekā 200 piegādātāju), kas liecina par iespēju iegādāties būvmateriālus no dažādiem piegādes avotiem. Izvērtējot iegūto informāciju, jāsecina, ka apvienošanās darījums būtiski neietekmēs konkurences apstākļus būvmateriālu vairumtirdzniecības tirgū.

Mazumtirdzniecība

10. Būvmateriālu mazumtirdzniecības tirgus ir izdalāms atsevišķā konkrētās preces tirgū, jo pastāv atšķirības starp būvmateriālu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgu. Starp abiem minētajiem preču tirgiem pastāv ievērojamas pieprasījuma atšķirības, jo vairumtirgotāji iepērk preci daudz lielākos apjomos un plašākā sortimentā nekā mazumtirgotāji. Abiem minētajiem tirgus līmeņiem pastāv arī atšķirīga cenu politika, par kādu vairumtirgotāji un mazumtirgotāji iepērk būvmateriālus.

Ņemot vērā to, ka SIA “Aile” un SIA “Tapeks” viens no darbības veidiem ir MEISTARS un TAPRO veikalu tīkla veidošana celtniecības materiālu izplatīšanai, un minētās komercsabiedrības veic metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecību (turpmāk tekstā – būvmateriālu mazumtirdzniecība), tad saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu kā atsevišķs konkrētās preces tirgus, ņemot vērā arī tirgus dalībnieku skaidrojumus, lietā ir nosakāms metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecības tirgus (turpmāk tekstā – būvmateriālu mazumtirdzniecības tirgus).

Ģeogrāfiskais tirgus

Nosakot ģeogrāfisko tirgu mazumtirdzniecības līmenī, tika ņemti vērā līdzīgie konkurences apstākļi gan pieprasījumam, gan piedāvājumam, gan arī cenu noteikšanai. Kā papildus izvērtējuma avots ģeogrāfiskā tirgus noteikšanai būvmateriālu mazumtirdzniecības tirgū tika izmantota informācija par tirdzniecības plūsmu, kas balstīta uz attiecīgās statistikas izvērtēšanu konkrētajās administratīvajās teritorijās.

Izvērtējot klientu, t.i., pieprasījuma pārvietošanās iespējas, tika secināts, ka tā ir iespējama un ir atkarīga no transporta līdzekļu pieejamības patērētāju pārvietošanai pie preču pārdevējiem un transporta izmaksu apmēra. Konkurences tiesībās ģeogrāfiskā tirgus noteikšanā tiek pieņemts, ja transporta izmaksas noteikta daudzuma preču iegādei citā teritorijā nebūs mazākas par izmaksām, kas saistītas ar preces cenas paaugstināšanos lokālajā tirgū, tad patērētājiem nebūs ekonomiski izdevīgi iegādāties šo preci ārpus vietējā tirgus.

Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas ir tieši atkarīgas no barjerām un šķēršļiem, kas ierobežo patērētāju iespējas piedalīties preces iegādē visā Latvijas teritorijā. Izvērtējot transporta izmaksu ietekmi uz ģeogrāfiskā tirgus lielumu, tika secināts, ka tām ir būtiska ietekme.

A/s “SCO Centrs” no Valmieras 10.01.2007. vēstulē Nr.254 ir sniegusi ziņas, ka “(..) biežāk veiktais attālums būvmateriālu piegādei ir apmēram 45–50 km, ģeogrāfiski vistālāk dzīvojošie pastāvīgie klienti ir no Alūksnes un Madonas 115 km. Taču pastāvīgie klienti no šiem rajoniem sastāda mazāk kā 1% no kopējā klientu skaita”.

Latvijas būvmateriālu tirgotāju asociācija 12.01.2007. vēstulē Nr.VU/07/1 ir sniegusi informāciju, ka reģionālajiem piegādātājiem to transportēšanai optimālā teritorija ir attiecīgais administratīvais rajons, tātad transportēšanas attālums nepārsniedz 40–50 km.

Tā kā optimālais transportēšanas attālums ir aptuveni 40–50 km, vienlaicīgi Konkurences padome ir ieguvusi informāciju, ka pamata patērētājs būvmateriāliem mazumtirdzniecības līmenī ir viena administratīvā rajona robežās. Juridiskās personas, kuras veic būvmateriālu iegādi, var būt arī blakus esošo pilsētu vai rajonu komercsabiedrības.

Konkurences padome secina, ka būvmateriāli nav ikdienas patēriņa prece (tie nav uzskatāmi par ikdienas pirkumu), tādēļ konkrēto ģeogrāfisko tirgu būvmateriālu mazumtirdzniecībā ir pamats noteikt plašākas ģeogrāfiskās teritorijas robežās nekā vienas pilsētas administratīvā teritorija.

Konkurences padome uzskata, ka mazumtirdzniecībā saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir nosakāms vienas pilsētas administratīvās teritorijas un attiecīgā rajona robežās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus lietā ir būvmateriālu mazumtirdzniecības tirgus konkrētas pilsētas administratīvās teritorijas un attiecīgā rajona teritorijas robežās.

11. Konkurences padome izvērtēja konkurences apstākļus būvmateriālu mazumtirdzniecībā Ludzas, Valmieras, Jelgavas, Daugavpils, Saldus pilsētā un rajonā un Siguldas pilsētā un novadā, kur kādam no apvienošanās dalībniekiem ir atvērts savs veikals vai ir noslēgts korporatīvais klienta līgums vai preču piegādes līgums ar sadarbības partneriem.

Lai gan Siguldas pilsēta un tās novads ietilpst Rīgas rajonā, Konkurences padome uzskata, ka konkrētajā lietā Siguldas gadījumā nav pamata ģeogrāfisko tirgu noteikt visa Rīgas rajona robežās. Rīgas rajonā ietilpst tādas pilsētas kā Olaine, Salaspils un Baldone, kuras atrodas vairāk nekā 60 km attālumā no Siguldas pilsētas, līdz ar to Siguldas gadījumā Konkurences padome konkurences situāciju izvērtēja Siguldas pilsētas un tās novada teritorijas robežās.

Lietā netika vērtēta situācija Rīgas pilsētas būvmateriālu mazumtirdzniecībā, ievērojamā tirgus dalībnieku skaita dēļ.

SIA “Nelss” 19.10.2006.vēstulē Nr.288/06 bija norādījusi, ka (*). Arī SIA “Depo Diy” 11.01.2007. vēstulē Nr.110 norādīja, ka (*) .

12. Valmieras pilsētā un tās rajonā komercdarbību veic SIA “Aile” sadarbības partneris SIA “SCO centrs”, kurš ir noslēdzis preču piegādes līgumu ar SIA “Aile”. SIA “SCO centrs” būvmateriālu veikals Valmieras rajonā komercdarbību veic, izmantojot MEISTARS preču zīmi. Sākot no 2006.gada augusta, komercdarbību Valmieras rajonā veic arī SIA “Tapeks”, pārņemot SIA “Norel Būvmateriāli” tirdzniecības vietas.

SIA “Wurth” (11.10.2006. vēstule) norāda, ka apvienošanās varētu ietekmēt SIA “Wurth” darbību Valmieras pilsētā. SIA “Delve 2” uzskata, ka apvienošanās neietekmēs to darbību Valmieras pilsētā. SIA “SCO Centrs” 21.11.2006. vēstulē Nr.178 norāda, ka “(..) izvērtējot mums pieejamo informāciju par apvienošanos un šīs apvienošanās mērķiem, vēlamies atzīmēt, ka ideju par spēku apvienošanu, sinerģiju, resursu sadali, izmaksu ekonomiju, konkurētspējas palielināšanu, servisa līmeņa paaugstināšanu u.c. vērtējam visnotaļ pozitīvi”.

Pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, Valmieras pilsētā un tās rajonā darbojas ievērojams skaits būvmateriālu mazumtirgotāju (aptuveni trīsdesmit). Konkurences padome, ņemot vērā lielo tirgus dalībnieku skaitu, Valmieras pilsētā un tā rajonā ir veikusi desmit lielāko tirgus dalībnieku aptaujāšanu.

Pēc desmit lielāko tirgus dalībnieku aptaujāšanas Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka SIA “Aile” sadarbības partnera SIA “SCO centrs” tirgus daļa 2005.gadā Valmieras rajonā ir aptuveni (*)%, bet SIA “Tapeks” saistītā uzņēmuma SIA “Norel Būvmateriāli” tirgus daļa 2005.gadā Valmieras rajonā ir aptuveni (*)% no konkrētā preču tirgus. Taču, ņemot vērā vēl citu tirgus dalībnieku atrašanos Valmieras pilsētā un tās rajonā, Konkurences padomes skatījumā SIA “SCO centrs” un SIA “Norel Būvmateriāli” tirgus daļas Valmieras pilsētā un tās rajonā ir mazākas.

Tā kā SIA “Aile” sadarbība ar SIA “SCO centrs” notiek uz preču piegādes līguma pamata, kas neparedz ciešu komerciālu saikni starp iepriekš minētajām komercsabiedrībām, tad tā rezultātā nenotiek būtiska konkurences samazināšanās konkrētajā tirgū.

13. Jelgavas pilsētā un tās rajonā komercdarbību veic SIA “Aile” sadarbības partneris SIA “MNL”, kurš ir noslēdzis preču piegādes līgumu ar SIA “Aile”. SIA “MNL” būvmateriālu veikals Jelgavas rajonā komercdarbību veic, izmantojot MEISTARS preču zīmi. Tāpat Jelgavas pilsētā un tās rajonā komercdarbību veic SIA “Tapeks” sadarbības partneris SIA “Būvmateriālu veikals pilsēta”, kurš ir noslēdzis korporatīvā klienta sadarbības līgumu ar SIA “Tapeks”.

SIA “Avotiņi” 02.11.2006. vēstulē Nr.523 ir norādījusi, ka “Apvienošanās saasinās konkurenci būvmateriālu tirgū un radīs tendenci mazo veikalu slēgšanai un patērētājiem piedāvātā sortimenta samazināšanā Jelgavas pilsētā”. Savukārt SIA “Stiropors”, SIA “Ludvigs”, SIA “Sarma Santehnika” norāda, ka apvienošanās neietekmēs konkurenci mazumtirdzniecībā Jelgavas pilsētā un arī vairumtirdzniecībā.

Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka SIA “Aile” sadarbības partnera SIA “MNL” tirgus daļa 2005.gadā Jelgavas rajonā ir aptuveni (*)%, bet SIA “Tapeks” korporatīvā klienta SIA “Būvmateriālu veikals pilsēta” tirgus daļa 2005.gadā Jelgavas rajonā ir aptuveni (*)% no konkrētā preču tirgus.

Tā kā Jelgavas pilsētā SIA “Aile” sadarbība ar SIA “MNL” notiek uz preču piegādes līguma pamata, kas neparedz ciešu komerciālu saikni starp iepriekš minētajām komercsabiedrībām, tad nenotiek apvienošanās dalībnieku koncentrācija būvmateriālu mazumtirdzniecības tirgū un SIA “Tapeks” tirgus daļas palielināšanās. Turklāt Jelgavas pilsētā 2006.gadā darbību ir uzsācis a/s “Rautakesko” veikals K-Rauta, kas radīs konkurenci apvienotajam SIA “Aile” un SIA “Tapeks” uzņēmumam.

Konkurences padomes viedoklis ir, ka pie šādiem apstākļiem neizveidojas tirgus koncentrācijas problēmas vai negatīvas sekas konkurencei Jelgavas pilsētā un tās rajonā būvmateriālu mazumtirdzniecībā.

14. Saldus pilsētā un tās rajonā komercdarbību veic SIA “Aile” īpašumā esošs veikals un SIA “Tapeks” saistītais uzņēmuma SIA “Saldus bode” ar diviem veikaliem (divām tirdzniecības vietām).

SIA “Grasis” (21.11.2006. vēstule), kas darbojas Saldus pilsētā, ir norādījusi, ka SIA “Tapeks” un SIA “Aile” apvienošanās varētu radīt to monopolstāvokli būvmateriālu mazumtirdzniecībā.

SIA “TAUNA” 11.10.2006. vēstulē ir norādījusi, ka minētā apvienošanās būtiskas sekas SIA “TAUNA” darbībai neradīs.

Z/s “Siguldas” 14.12.2006. vēstulē norāda, ka “(..) neuzskata, ka apvienošanās varētu ietekmēt z/s “Siguldas” veikala darbību Saldus pilsētā. Kopumā ieguvēji varētu būt būvnieki. Kā efektīvs konkurents jaunajam veidojumam ir a/s “R&C””.

Izvērtējot situāciju Saldus pilsētā un tās rajonā, Konkurences padome secina, ka pēc apvienošanās neizveidosies SIA “Tapeks” un SIA “Aile” dominējošais stāvoklis. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka SIA “Aile” tirgus daļa 2005.gadā Saldus rajonā ir aptuveni (*)%, bet SIA “Tapeks” saistītā uzņēmuma SIA “Saldus bode” tirgus daļa 2005.gadā Saldus rajonā ir aptuveni (*)% no konkrētā preču tirgus.

Lai gan apvienotais tirgus dalībnieks pārsniegs 40% tirgus daļu no konkrētā tirgus, nākamais lielākais tirgus dalībnieks ir a/s “R&C”, kurš kontrolē aptuveni (*)% no konkrētā tirgus. Vēl ir salīdzinoši nedaudz mazu tirgus dalībnieku, no kuriem lielākie ir SIA “Grasis” (aptuveni (*)% no konkrētā tirgus), SIA “Tauna” (aptuveni (*)%) un atsevišķi citi mazāki tirgus dalībnieki.

Konkurences padome izvērtēja barjeras ieiešanai konkrētajā preces tirgū un secināja, ka nepastāv būtiskas administratīvās barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū. Saldus rajonā ir publiski pieejami piedāvājumi zemes iegādei vairākās tirdzniecības uzsākšanai atbilstošās vietās, un šī informācija ir pieejama visiem potenciālajiem konkurentiem, kas vēlas paplašināt savu veikalu tīklu Saldus rajonā. Turklāt saskaņā ar SIA “Tapeks” 25.01.2007. pilnvarotā pārstāvja vēstulē Nr.01-38/2007 sniegto informāciju SIA “Saldus bode” plāno slēgt tirdzniecības vietu Dzirnavu ielā 4, Saldū.

Bez tam Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka Saldus rajonā darbību veic nozīmīgi metālizstrādājumu un būvmateriālu ražotāji, tādi kā SIA “Brocēnu keramika”, SIA “Balex Metal”, SIA “Cemex”, kuri ir gan produkcijas ražotāji un tirgotāji. Līdz ar to pastāv minēto ražotāju produkcijas iegādes iespējas Saldus rajonā.

Tā kā tirgus ir attīstības stadijā, nepastāv būtiskas administratīvās barjeras potenciālo konkurentu ienākšanai konkrētajā tirgū, un šajā tirgū otrs lielākais tirgus dalībnieks i a/s “R&C” ar (*)% lielu tirgus daļu, tad nevar viennozīmīgi secināt, ka apvienošanās gadījumā radīsies apvienotā tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis Saldus pilsētā un tās rajonā, vai arī būtiski tiks samazināta konkurence.

15. Pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, Daugavpils pilsētā un tās rajonā darbību veic SIA “Aile” īpašumā esošs veikals un SIA “Tapeks” saistītais uzņēmums SIA “Lokanība BM”.

SIA “Ruukki Latvija” 05.10.2006. vēstulē Nr.72 norāda, ka “Apvienošanās būtiski nemainīs SIA “Ruukki Latvija” darbību mazumtirdzniecības tirgū Daugavpils pilsētā, un vairumtirdzniecības tirgū apvienošanās sekmēs pozitīvu attīstības dinamiku, ņemot vērā mūsu līdzšinējo pieredzi sadarbojoties ar minētajiem uzņēmumiem”.

Savukārt SIA “Mikoš” (27.11.2006. vēstule Nr.128) ir norādījusi, ka “(..) apvienošanās viennozīmīgi negatīvi ietekmēs “MIKOŠ” darbību būvmateriālu mazumtirdzniecības tirgū (..)”.

Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka SIA “Aile” tirgus daļa 2005.gadā Daugavpils pilsētā un tās rajonā ir aptuveni (*)%, bet SIA “Tapeks” saistītā uzņēmuma SIA “Lokanība BM” tirgus daļa 2005.gadā Daugavpils rajonā ir aptuveni (*)% no konkrētā preču tirgus.

Pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, Daugavpils pilsētā un tās rajonā šobrīd ir salīdzinoši daudz efektīvu konkurentu SIA “Aile” un SIA “Tapeks”, tādi kā SIA “Būvlukss”, SIA “Nelss”, SIA “Aleko”, SIA “DKL”, SIA “Mikoš”. Lai gan SIA “Mikoš” 27.11.2006. vēstulē Nr.128 ir norādījusi uz negatīvu seku iestāšanos mazumtirdzniecības tirgū, tomēr Konkurences padomes rīcībā esošā informācija to neapliecina.

Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka apvienotā uzņēmuma tirgus daļa būs aptuveni (*)% no konkrētā tirgus. Tādējādi Konkurences padome secina, ka SIA “Tapeks” un SIA “Aile” apvienošanās rezultātā konkrētajā tirgū neveidosies dominējošais stāvoklis, kā arī netiks būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū.

16. Siguldas pilsētā un tās novadā darbību veic SIA “Aile” sadarbības partneris SIA “Vita Markets”, kuram ir noslēgts preču piegādes līgums ar SIA “Aile”. SIA “Vita Markets” būvmateriālu veikals Siguldas novadā komercdarbību veic, izmantojot MEISTARS preču zīmi. Kopš 27.03.2006. Siguldā un tās novadā darbību veic arī SIA “Tapeks” īpašumā esošs veikals.

Kā jau secināts lēmuma 11.punktā, lai gan Siguldas pilsēta un tās novads ietilpst Rīgas rajonā, konkrētajā lietā nav pamata ģeogrāfisko tirgu noteikt visa Rīgas rajona robežās. Rīgas rajonā ietilpst tādas pilsētas kā Olaine, Salaspils un Baldone, kuras atrodas vairāk nekā 60 km attālumā no Siguldas pilsētas, līdz ar to ir objektīvs pamats, izvērtējot situāciju Siguldas pilsētā, ģeogrāfisko tirgu noteikt Siguldas pilsētas un tās novada teritorijas robežās.

Pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, Siguldas pilsētā un tās novadā darbību veic SIA “Siguldas Būvmeistars”, kuras tirgus daļa ir ievērojami lielāka (aptuveni (*)%) nekā SIA “Vita Markets” tirgus daļa, kura bija aptuveni (*)% 2005.gadā.

Izvērtējot konkurences situāciju Siguldas pilsētā un tās novadā, Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā netiks būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū, jo SIA “Aile” sadarbība ar SIA “Vita Markets” Siguldas pilsētā un tās novadā notiek uz preču piegādes līguma pamata, līdz ar to nenotiek tieša apvienošanās dalībnieku koncentrācija būvmateriālu mazumtirdzniecības tirgū.

17. Pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, līdz 2006.gada decembrim Ludzas pilsētā un tās rajonā komercdarbību veica SIA “Aile” sadarbības partneri SIA “ANZA”, kura bija noslēgusi preču piegādes līgumu ar SIA “Aile”. SIA “ANZA” būvmateriālu veikals Ludzas rajonā komercdarbību veica, izmantojot MEISTARS preču zīmi. 2006.gada decembrī SIA “Aile” pārņēma SIA “ANZA” tirdzniecības vietu Ludzas pilsētā un tās rajonā. Tāpat Ludzas pilsētā un tās rajonā komercdarbību veic SIA “Tapeks” sadarbības partneris SIA “Rasa–L”, kurš ir noslēdzis korporatīvā klienta sadarbības līgumu ar SIA “Tapeks”.

SIA “ADAB” (09.10.2006. vēstule Nr.5) norāda, ka, apvienojoties SIA “Aile” un SIA “Tapeks”, konkurence samazināsies.

SIA “KEF” (01.11.2006. vēstule) norāda: “(..) ņemot vērā, ka SIA “Tapeks” un SIA “Aile” apvieno mazos tirdzniecības uzņēmumus un veido veikalu tīklu TAPRO un MEISTARS, šiem veikaliem ir ierobežotas iespējas iegādāties preces no citiem vietējiem piegādātājiem. Līdz ar to tiek sekmēta tikai minēto komercsabiedrību tirgotās produkcijas realizācija tirgū. SIA “KEF” vēstulē norāda, ka mazumtirdzniecības tīklā iespējama iepriekš minēto uzņēmumu veikalu tīkla vienošanās cenu veidošanā, preču iepirkumu stratēģijā u.c.”.

IK “Argozs” 21.11.2006. vēstulē norāda, ka apvienošanās pasliktinās IK “Argozs” finansiālo stāvokli.

Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka SIA “Aile” sadarbības partnera SIA “ANZA” tirgus daļa 2005.gadā Ludzas pilsētā un tās rajonā bija aptuveni (*)%, bet SIA “Tapeks” korporatīvā klienta SIA “Rasa-L” tirgus daļa 2005.gadā Ludzas pilsētā un tās rajonā bija aptuveni (*)% no konkrētā preču tirgus.

Tā kā SIA “ANZA” tirgus daļa 2005.gadā bija aptuveni (*)% no konkrētā tirgus, realizējot būvmateriālus tirdzniecības tīklā MEISTARS, un, ņemot vērā to, ka kopš 2006.gada decembra Ludzas pilsētā un tās rajonā darbību veic SIA “Aile” īpašumā esošs veikals, ir pamats uzskatīt, ka pēc apvienošanās varētu notikt būtiska konkurences samazināšanās konkrētajā tirgū.

18. (*)

19. Izvērtējot iepriekš minētos līguma nosacījumus, Konkurences padome secina, ka tie veicina turpmāku konkurences samazināšanos Ludzas pilsētā un tās rajonā. Iepriekš minētie līguma noteikumi ietekmē SIA “Rasa-L” komercdarbību un vienlaicīgi ir vērtējami kā konkurenci ierobežojoši.

Konkurences likuma 16.panta trešā daļa nosaka: “Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Konkurences padome var atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci.”

Līdz ar to apvienošanās atļaušana attiecībā uz Ludzas pilsētu un rajonu ir iespējama, nosakot tirgus dalībniekam SIA “Tapeks” sais­tošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci Ludzas pilsētā un tās rajonā.

20. Lietas izskatīšanas laikā ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, jo 26.01.2007. Konkurences padome ir saņēmusi SIA “Tapeks” 25.01.2007. pilnvarotā pārstāvja vēstuli Nr.01-38/2007, kurā skaidrots, ka 24.01.2007. ir noslēgta vienošanās par SIA “Tapeks” un SIA “Rasa-L” 05.04.2006. korporatīvā klienta līguma Nr.KK 002/06 darbības izbeigšanu ar vienošanās parakstīšanas dienu. TAPRO izkārtne no SIA “Rasa-L” veikala Ludzā, saskaņā ar vienošanos, tiks noņemta 60 dienu laikā.

Līdz ar to Konkurences padome, izvērtējot faktiskās situācijas izmaiņas, secina, ka SIA “Tapeks”, laužot līgumu ar korporatīvo klientu SIA “Rasa-L”, lietā vairs nav nepieciešamība noteikt saistošus noteikumos SIA “Tapeks”. Konkurenci ierobežojošā situācija Ludzas pilsētā un rajonā ir novērsta. Laužot 05.04.2006. korporatīvā klienta līgumu Nr.KK 002/06, tiek novērsta būtiska konkurences samazināšanās Ludzas pilsētā un rajonā.

Ņemot vērā minēto un Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta pirmo un otro daļu, 16.panta ceturto daļu, Konkurences padome

 

nolēma:

atļaut apvienošanos lietā Nr.2430/06/06/15 “Par SIA “Tapeks” un SIA “Aile” ziņojumu par apvienošanos”, kas paredzēta, SIA “Tapeks” iegūstot izšķirošo ietekmi pār SIA “Aile”.

Konkurences padomes lēmumu saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(*) – Ierobežotas pieejamības informācija.

 

¹ 21.06.2006. Konkurences padomes lēmums lietā Nr.1591/05/05/4 Par SIA “Neste Latvija” īpašuma nomas līguma noslēgšanu ar SIA “Aksioma–R.S.”; www.kp.gov.lv.

 

² OJL 282, 30/10/2003 P.0001 – 0024.

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme