Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 8. februāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien Saeima ar lielu balsu vairākumu izskatīšanai komisijās nodeva apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas rosināto grozījumu pašvaldību vēlēšanu likumā, kas pašvaldību deputāta kandidātam uzliek par pienākumu deklarēt savu latviešu valodas prasmi. Atsevišķos gadījumos pašvaldībās diemžēl tiek ievēlēti cilvēki, kas neprot latviešu valodu. Šajā gadījumā šis ir ļoti mērens priekšlikums. Vēlētāji vismaz būs informēti, ka cilvēks, kurš kandidē, nevar strādāt, ja neprot valsts valodu, un varēs apdomāt, vai tādi pašvaldībās ir vajadzīgi vai ne. Šoreiz visas Saeimas pozīcijas frakcijas šo priekšlikumu atbalstīja. Tātad ir iespēja šādu normu iestrādāt.

Šodien tika pieteiktas arī vairākas nākotnē gaidāmas diskusijas par partiju finansēšanas griestiem un priekšvēlēšanu aģitāciju. Izskatīšanai komisijās tika nodoti trīs likumprojekti, kas saistīti ar šo griestu atcelšanu. Tajā pašā laikā mūsu frakcija gatavojas nopietni iesaistīties diskusijās, kad likumprojekti tiks skatīti otrajā un trešajā lasījumā. Pēdējās vēlēšanas parādīja, ka dažādu trešo personu izmantošana būtībā ļauj apiet šos finansēšanas griestus. Un, ja tam neseko nekādas konkrētas sankcijas, tad tas liecina, ka tās partijas, kas likumu ievēro gan pēc burta, gan arī pēc būtības, ir nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar tām, kas izliekas ievērojam likuma burtu, bet būtībā likumu apiet.

Bet galvenā diskusija, kas šodien aizņēma lielāko sēdes daļu, bija par pilnvarojumu valdībai parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu, kas diemžēl padara par likumīgu Latvijas PSR un Krievijas Federācijas robežu, kas izveidota 1944.gadā un kuru Augstākā padome 1992.gada janvārī atzina par antikonstitucionālu.

Tika izskatīta vesela virkne priekšlikumu. Diemžēl neviens no tiem netika atbalstīts, tajā skaitā arī mūsu priekšlikumi, kas paredzēja pie šī, mūsuprāt, nelabvēlīgā līguma pievienot vismaz valdības 2005.gada deklarāciju, kas atsaucas gan uz 1920.gada Miera līgumu, gan uz 18.novembrī dibināto Latvijas Republiku, gan arī uz to, ka, parakstot šādu līgumu, Latvija neatsakās no savām tiesībām runāt par okupācijas seku likvidēšanu. Kā liecina balsojumi, tad šādi jautājumi diemžēl interesē nelielu Saeimas deputātu daļu. Līdz ar to Saeima bez īpašas motivācijas noraidīja atsauksmes gan uz 18.novembri, gan uz 4.maiju, gan arī uz 1920.gada līgumu, tajā skaitā arī priekšlikumu uzskatīt robežu, kas atšķiras no 1920.gada Miera līgumā noteiktās robežas, par demarkācijas līniju. Bet tas, protams, nenozīmē, ka nebūs diskusijas par tālākajām juridiskajām sekām, kādas diemžēl šis līgums var izraisīt Latvijai.

J.Strazdiņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Gatavojoties šīsdienas sēdei, Zaļo un Zemnieku savienība tikās ar Ministru prezidentu Kalvīša kungu un izrunāja visus šodien lemjamos jautājumus. Pēc tam Sarkanajā zālē ar Ministru prezidentu tikās arī visas koalīcijas partijas. Vēlreiz tika runāts par jautājumiem, kas saistīti ar nepieciešamību līgumu noslēgt tieši šajā brīdī, un par to, kāpēc Latvijai šos jautājumus vajadzētu risināt. Mēs piekrītam, ka pašlaik ir īstais brīdis pirms gaidāmajām Krievijas domes un Krievijas prezidenta vēlēšanām, kā arī pirms Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanām. Jautājums ir izkustējies no sava sastinguma punkta. Ņemot vērā to, ka mums ir vajadzīgs Šengenas līgums, lai atvieglotu ceļošanu, mums ir vajadzīga arī ļoti spēcīga robeža ar Krievijas Federāciju. Ir nepieciešams risināt tranzīta problēmas un ierīkot jaunus robežas šķērsošanas punktus. Mēs atrodamies uz rietumu–austrumu ass, kur Latvijai ir ļoti nozīmīga vieta. Tāpēc mums jāizmanto šis ģeopolitiskais stāvoklis, lai vienreiz šie jautājumi tiktu sakārtoti.

Ja runā par bieži dzirdētajiem traģiskajiem apgalvojumiem, ka mēs atdodam Abreni, tad jāsaka, ka tā mums nepieder jau 67 gadus – tur latvieši tikpat kā vairs nav sastopami. Un mēs, pārņemot savā ziņā šos 40 tūkstošus cilvēku, šo proporciju izmainītu. Latvijā no visiem iedzīvotājiem latviešu ir tikai 57 procenti. Vai mums vajadzīgas atkal kādas citas proporcijas? Tie būtu arī lieli materiāli ieguldījumi. Vai tas mums šodien ir vajadzīgs? Bet mums ir vajadzīgs robežlīgums. Tas ir pats svarīgākais un aktuālākais jautājums. Mēs pilnīgi pievienojamies Emša kungam, ka būtībā visi iepriekšējie pieņemtie likumi, lēmumi un deklarācijas paliek spēkā un nekas netiek mainīts. Mūsu neatkarīgās Latvijas pārmantojamība saglabājas. Tāpēc nevajadzētu par to tik traģiski izteikties, ka mēs visu sagraujam un atzīstam Molotova-Ribentropa paktu. Nekā tamlīdzīga! Tāpēc ir jādod pilnvarojums valdībai, kas šodien ar mūsu balsojumu arī tika izdarīts. Pēc tam šos jautājumus varēs skatīt gan Satversmes tiesā, gan arī, ja vajadzēs, rīkot referendumu, kur šī jautājuma izskatīšanā varēs piedalīties visa tauta. Tas sastingums vienreiz ir jāpārvar, jo Latvijai ir jāattīstās.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien pievērsīšu uzmanību trim jautājumiem.

Pirmais jautājums ir par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Pēdējās dienās dzirdēti valdības pārstāvju un Saeimas valdošā vairākuma apgalvojumi, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanas plāns ir ideāls. Tas nozīmē, ka Krievijas puse šo līgumu parakstīs bez vilcināšanās. Tā kā politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” jau vairākus gadus atbalsta Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanu, mēs šo valdības nodomu parakstīt robežlīgumu ar Krieviju tomēr vērtējam pozitīvi. Taču nebūt neesam pārliecināti, ka Ministru kabineta sagatavotais rīcības plāns patiešām ir nevainojams. Piemēram, likumprojekta tekstā par pilnvarojumu valdībai parakstīt šo robežlīgumu joprojām ir divdomīgi formulējumi. Tomēr mēs uzskatām, ka ir nepieciešams sakārtot attiecības ar kaimiņvalsti Krieviju.

Otrs jautājums ir par priekšvēlēšanu aģitāciju. Mēs neatbalstām un arī turpmāk neatbalstīsim varas partiju ideju par neierobežotas politiskās reklāmas iespēju. Mēs esam par partiju finansēšanas griestu saglabāšanu.

Un trešais jautājums ir par mūsu attieksmi pret grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paaugstināt sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Jāsaka, ka kodeksa grozījumu autori ar abām kājām jau sen ir Eiropā un, kā es šodien izteicos debatēs, iespējams, dzīvo no Latvijas realitātes atrautā pasaulē, jo vēlas noteikt augstus sodus. Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa šādam sodu līmenim nav gatava, jo Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo zem dalībvalstu nabadzības sliekšņa. Manuprāt, būs grūti pārliecināt, piemēram, lauku pensionāru, ka šādi sodi ir taisnīgi, samērīgi un samaksājami. Ja likumprojekta autoru nodoms bija “piegriezt skrūves biezajiem” pārkāpējiem un citādi pārtikušajiem autovadītājiem, tad vajadzēja sekot dažu citu Eiropas valstu, īpaši Ziemeļvalstu, paraugam, kur sodu apmērs tiek variēts atkarībā no pārkāpēja ienākumu līmeņa. Šobrīd spēkā esošo sodu sistēma šādu pieeju praktiski izslēdz. Mēs uzskatām, ka šie paaugstinātie, drakoniskie sodi lielākajā daļā gadījumu satiksmes drošību nekādi neuzlabos. Sodu teorijā ir aksioma, ka ne jau soda bardzība mazina pārkāpumu, bet gan tā nenovēršamība. Ievērojot mūsu ceļu policistu skaitu, darba līmeni un tehnisko nodrošinājumu, ar nenovēršamības nodrošināšanu tā ir, kā ir. Tāpēc šos valsts pārvaldes sistēmas trūkumus neizdosies aizstāt ar pārmērīgu bardzību pret atsevišķiem noķertiem pārkāpējiem. Mūsuprāt, tā ir maldīga ilūzija.

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Šodien Saeima ir strādājusi ļoti ražīgi. Tika izskatīti vairāk nekā 40 likumprojekti, no kuriem daļa bija arī iepriekšējā Saeimas sēdē neizskatītie likumprojekti. Arī šodien Saeima neizskatīja visus darba kārtībā iekļautos jautājumus.

Pagājušajā ceturtdienā Saeimas deputāti pēc desmit stundu garām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Šodien mēs turpinājām skatīt šo jautājumu un otrajā – galīgajā – lasījumā tika pieņemts likums. LPP/LC frakcija atbalstīja šo lēmumu, un mēs ceram, ka valdība un Saeima Latvijas un Krievijas robežas jautājumu beidzot atrisinās. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mēs varam lepoties ar Latvijas politiķiem, jo tie ir politiķi šī vārda vistiešākajā nozīmē. Viņu uzdevums ir risināt grūtas problēmas, nevis radīt jaunas, kā to iedomājas daži deputāti.

Saeimas darba kārtībā ir vēl vairāki svarīgi uzdevumi. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šobrīd skata svarīgu likumprojektu par pornogrāfijas ierobežošanu. Apmēram pirms gada Latvijas Pirmās partijas frakcijā vērsās bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pārstāvji ar informāciju, ka internetā ir brīvi pieejami pornogrāfiski materiāli, kuros izmantoti bērni. Tas bija šoks gan Saeimas deputātiem, gan bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam. Viņš nekavējoties uzņēmās iniciatīvu, lai apkarotu gan bērnu nelietīgu izmantošanu, gan arī šādu materiālu brīvu pieejamību bērniem. Sadarbībā ar citām ministrijām tika sagatavots šis likumprojekts. Es uzskatu, ka Saeima ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk pieņemt likumu, lai ierobežotu plašo pornogrāfijas izplatību, kas gan televīzijā, gan internetā diemžēl ir kļuvusi gandrīz vai nekontrolējama. Jaunais likums noteiks stingrus pornogrāfiska materiāla aprites ierobežojumus, aizsargās cilvēkus no nevēlamas saskarsmes ar pornogrāfiskiem materiāliem un, kas man šķiet īpaši būtiski, nepieļaus bērnu iesaistīšanos pornogrāfisku materiālu apritē. Būs aizliegta jebkāda materiālu aprite, kas satur bērnu pornogrāfiju. Tas varētu izraisīt tā saukto cilvēktiesību ekspertu iebildumus, jo, redz, cilvēkus nedrīkst ierobežot. Es tomēr uzskatu, ka mans kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja, visu Saeimas deputātu un arī visu Latvijas iedzīvotāju pienākums ir vispirms aizsargāt bērnu un ģimenes tiesības būt pasargātiem no pornogrāfijas, prostitūcijas un homoseksuālisma propagandas. Es ceru, ka šajā cīņā par bērnu un ģimenes tiesībām mūs atbalstīs lielākā sabiedrības daļa.

Lai visiem silta un svētīga nedēļas nogale!

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es pieskaršos vismaz diviem jautājumiem.

Nesen spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, ka ierindas ugunsdzēsējiem, policistiem, cietumu apsargiem ir jāpārvalda valsts valoda augstākajā – 3.B – kategorijā. Mēs uzskatām, ka ugunsdzēsēju automašīnas šoferim vai cilvēkam, kam jātur rokā ūdens šļūtene un jādzēš ugunsgrēks, pirmkārt, jāprot savs arods, profesija, un, protams, būtu labi, ja viņš pārvaldītu valsts valodu. Bet galvenais tomēr ir tas, vai viņš prot dzēst ugunsgrēku. Šī norma skar 545 ierindas ugunsdzēsējus, kas ir vismaz viena piektā daļa no visiem, kuri strādā. Jau šodien mums trūkst apmēram 200 ierindas ugunsdzēsēju, bet, šai normai stājoties spēkā, daļa no šiem 545 eksāmenu nokārtos, daļa apliecību nopirks, bet lielai daļai būs jāiet prom no darba un, iespējams, jābrauc uz Īriju. Vai mums būs labāki rādītāji saistībā ar ugunsgrēkiem un vai bojā neies vēl vairāk cilvēku nekā līdz šim? Latvijā ir ļoti liels ugunsgrēkos bojā gājušo skaits. Vai nepalielināsies noziedzība? Latvijā katru mēnesi tiek nošauts kāds uzņēmējs vai tiek nozagti bērni. Mēs uzskatām, ka ugunsdzēsējiem un pārējiem darbiniekiem jāzina un jāpārvalda valsts valoda tādā līmenī, kāds nepieciešams sava darba kalpot cilvēkiem – veikšanai. Mēs gribējām, lai šis priekšlikums tiktu pieņemts steidzamības kārtā, taču Saeimas vairākums to diemžēl noraidīja. Likumprojekts pēc būtības tiks skatīts tikai nākamceturtdien.

Tagad par Saeimas pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu. Šo līguma projektu ar savu parakstu faktiski jau akceptēja Krasta kungs 1997.gadā. Mēs kritizējām šo dokumentu, bet kopumā es uzskatu, ka mandāts Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam bija jādod. Mēs uzskatām, ka šis līgums uzlabos mūsu attiecības ar kaimiņvalsti, kā arī sekmēs un pilnveidos ekonomisko sakaru attīstību. Tāpēc mēs balsojām “par”.

Es no sirds visiem novēlu labu un veiksmīgu nedēļas nogali!

S.Kalniete
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šis rīts man iesākās ar ļoti lielu emocionālu pārdzīvojumu, jo pie Saeimas nama, protestējot pret šodien izskatāmo likumprojektu par pilnvarojumu valdībai parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu, stāvēja grupa puskailu jauniešu, kuri izmisīgi protestēja pret Saeimas valdošās koalīcijas ieceri.

“Jaunais laiks” vienmēr ir uzsvēris, ka robežlīgums ar Krieviju ir jāparaksta, taču mums nav pieņemama ne steiga, ne arī juridiskās procedūras nepilnības, ar ko valdošā koalīcija, īpaši Tautas partija, mēģina risināt šo jautājumu. Netiek ņemtas vērā ekspertu šaubas un pietiekami plašas sabiedrības viedoklis. Jautājums nav par to, vai Abrene šodien ir mūsu vai nav mūsu, jautājums ir par to, uz kādiem noteikumiem mēs parakstāmies zem šī līguma, vai konsekventi tiek ievērota Latvijas valstiskā pēctecība. “Jaunais laiks” apzinās, ka šis pilnvarojuma likums pēc savas būtības ir nepilnīgs, jo tas nav līguma pavadošā daļa. Mēs tomēr uzskatām, ka bija nepieciešami vairāki priekšlikumi, lai spēcinātu šo līgumu. Tie ir atsauce uz 1920.gada Miera līgumu, kā arī atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Tatjanas Ždanokas lietā pret Latvijas valsti, kas šobrīd ir augstākais tiesību akts, kurā ir konstatēta Latvijas okupācija. Lai arī kāda atsauce šajā pilnvarojuma likumā būtu (atsauce uz konstitucionālo likumu), vienalga Satversme būtu pārkāpta. Tāpēc “Jaunais laiks” nevilcināsies izmantot visus Satversmē paredzētos līdzekļus, lai vērstos gan Satversmes tiesā, gan vajadzības gadījumā iniciētu arī tautas nobalsošanu.

Vēl iebildumus mums izraisīja Tautas partijas, Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcijas iesniegtais likumprojekts par grozījumiem politisko organizāciju finansēšanas likumā, kas paredz atcelt vēlēšanu tēriņu griestus. Tas tika pamatots ar cilvēka tiesībām uz izteiksmes brīvību. Manuprāt, ciniskāku pamatojumu šajā kontekstā nav iespējams piedāvāt! Iepriekšējās vēlēšanās mēs jau redzējām, kas notiek, ja tiek pārkāpts vēlēšanu finansēšanas likums – vēlētāji faktiski tika apdullināti ar masveida reklāmu. Katrā ziņā “Jaunais laiks” izmantos visas opozīcijas partijai dotās tiesības, lai nepieļautu vēlēšanu tēriņu griestu atcelšanu.

V.Paegle
(Tautas partijas frakcija):

Šodien patiešām turpinājās dziļas, pārdomātas, nopietnas un smagas debates par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Saeima ar 69 balsīm “par” šodien pilnvaroja Latvijas Republikas valdību parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu, nosakot šī mandāta robežas, proti, uzdodot Ministru kabinetam nodrošināt Latvijas Republikas valstisko pēctecību. Debates par robežlīgumu ir saistītas ar bažām, ka likums apdraud Latvijas valstisko pēctecību un neatbilst Satversmei. Par likumu atbilstību Satversmei var lemt tikai un vienīgi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, nevis Saeimas deputāti. Šī iespēja pastāv pat pēc tam, kad Saeima robežlīgumu būs ratificējusi. Pastāv un var tikt izmantotas arī referenduma iespējas. Par valstisko pēctecību iekšpolitiski un starptautiski nav nekādu šaubu – tā netiek apdraudēta, jo visa dokumentu ķēde, kas saistīta ar Latvijas neatkarības pasludināšanu, atjaunošanu, okupāciju un to seku novēršanu, joprojām ir spēkā un tāda arī paliks nākotnē, ieskaitot 1920.gada Latvijas un Krievijas Miera līgumu. Šodien pieņemtais likums nav saistīts ne ar vienu citu jautājumu – ne ar kaut kādām atkāpēm no pilsonības vai valsts valodas likuma. Tieši otrādi, mēs šos divus nosacījumus joprojām nostiprinām.