Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

 

Ministre D.Staķe

Uz jaut.nr.9/J9 – dok.nr.459

Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā

 

Labklājības ministrija, atbildot uz š.g. 1.februāra deputātu jautājumu (reģistra nr.9/j9), sniedz šādas atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem:

1. 2006.gada novembrī tikšanās starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ekspertiem par līgumprojektu par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – līgumprojekts) nenotika.

Labklājības ministrija ar 2006.gada 13.oktobra vēstuli ielūdza Krievijas pusi uz ekspertu tikšanos Rīgā 2006.gada 9.–10.novembrī. Taču ar 2006.gada 7.novembra vēstuli Krievijas Veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministrija paziņoja, ka jaunā likuma par valsts pabalstiem pilsoņiem ar bērniem pieņemšanas dēļ lūdz pārcelt Krievijas un Latvijas sarunas uz vēlāku laiku.

Vienlaikus informējam, ka Krievijas puse 2006.gada 22.augusta vēstulē paziņoja, ka saskaņā ar 2006.gada 10.augusta Krievijas Federācijas valdības rīkojumu Nr.1095 līgumprojekta teksts jau ir atbalstīts un tajā var izdarīt tikai labojumus, kuriem nav principiālas nozīmes. Pirms šīs informācijas saņemšanas Labklājības ministrija bija ierosinājusi Krievijas pusei izmaiņas līgumprojektā attiecībā uz situāciju novēršanu, kad iespējama pensiju dubultā maksāšana. Minēto ierosinājumu ir plānots izskatīt ekspertu tikšanās laikā.

2. Līdz šim brīdim Krievijas puse nav paziņojusi nākamās pušu tikšanās datumu.

3. Saskaņā ar līgumprojekta 24.panta pirmo daļu par apdrošināšanas periodiem, kas līdz 1991.gada 1.janvārim uzkrāti vienā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, pensiju saskaņā ar šo Līgumu piešķir un izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā persona rezidē pensijas pieprasīšanas brīdī. Savukārt saskaņā ar 3.pantu līgumprojekts attiecas arī uz Latvijas Republikas nepilsoņiem. Tātad gadījumā, ja persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, strādāja Krievijas Federācijā līdz 1991.gadam un tagad dzīvo Latvijā, Latvijas puse ieskaitīs arī apdrošināšanas periodus, kas tika uzkrāti Krievijā līdz 1991.gada 1.janvārim.

4. Saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” valsts pensiju piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Minētās aģentūras rīcībā nav informācijas par tiem darba periodiem, kuri saskaņā ar likumu nav ņemti vērā pensiju aprēķināšanā. Līdz ar to nevaram sniegt informāciju par tādu personu skaitu, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi un kurām apdrošināšanas stāžā nav iekļauts darbs ārpus Latvijas.

5. Sakarā ar to, ka nevar precīzi identificēt personu skaitu, kurām nav ieskaitīts darba stāžs, kas uzkrāts ārpus Latvijas līdz 1991.gadam, arī precīzus izmaksu aprēķinus nav iespējams veikt. Taču Labklājības ministrijā ir veikta analīze par iespējamo līguma ietekmi uz valsts budžetu, ņemot vērā pieejamo statistisko informāciju un veicot atsevišķus pieņēmumus (skatīt pielikumā).

6. Saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punktā noteikto līdz 1990.gada 31.decembrim (t.i., līdz laikam, kad apdrošināšanas stāžs nav balstīts uz sociālās apdrošināšanas iemaksām) Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžā ieskaita Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, kā arī represiju laiku ārpus Latvijas teritorijas. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāžā ieskaita Latvijas teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, kā arī atsevišķus bijušās PSRS teritorijā uzkrātos darbam pielīdzinātos periodus (mācību laiks) un represiju laiku ārpus Latvijas teritorijas.

Vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību, ka, parakstot un spēkā stājoties līgumam, pensiju piešķiršanā un aprēķināšanā tiks izmantoti nosacījumi, kas minēti līgumā.

 

Pielikumā: aprēķins Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas sociālās drošības līgumam.

Labklājības ministre D.Staķe

 Rīgā 2007.gada 5.februārī

 

 

Aprēķins Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas sociālās drošības līgumam

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? (tūkst. Ls)

Rādītāji	Kārtējais gads 2006	Trīs nākamie gadi			Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada
		2007	2008	2009
1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumos	0	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumos	0	+6 162,9	+6 425,4	+6 734,3	+6 714,5
3. Finansiālā ietekme	0	–6 162,9	–6 425,4	–6 734,3	–6 714,5
4. Prognozējošie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Tiks aprēķināta un izmaksāta pensijas apmēra daļa tiem krievu tautības nepilsoņiem, kuri pensionējušies Latvijā pēc 1996.gada un kuri vēl turpmāk varētu pensionēties, ņemot vērā Krievijā nostrādāto darba stāžu. Aprēķinā ir izmantoti šādi dati un pieņēmumi: • pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, Latvijā iedzīvotāju skaits uz 01.01.2006. ir bijis 2 290 765, no kuriem krievu tautības nepilsoņi – 278 206 (12,1% no visiem iedzīvotājiem); • piešķirto vecuma pensiju kopskaits periodā no 1996.gada līdz 2006.gada septembrim ir 174 226. Tiek aprēķināts, ka no šī kopskaita 21 081 persona (174 226 x 12,1% krievu tautības nepilsoņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā) ir bijusi krievu tautības nepilsonis. Tiek pieņemts, ka no tiem 70% (14 757 personām) ir bijis darba stāžs Krievijā; • tiek pieņemts, ka vidējais darba stāžs nepilsoņiem Krievijā ir bijis 10 gadi; • jaunpiešķirto vecuma pensiju skaits 2005.gadā ir bijis 14 997, kas veido 1% no visiem darbspējas vecuma Latvijas iedzīvotājiem. Šis īpatsvars tiek piemērots visiem krievu tautības nepilsoņiem darbspējas vecumā un tiek aprēķināts, ka ik gadu varētu pensionēties 1 792 krievu tautības nepilsoņi; • vidējais vecuma pensijas apmērs tiek aprēķināts, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju, t.i., apmērs tiek noteikts proporcionāli pie 10 gadu darba stāža. 2007.gadā vidējais vecuma pensijas apmērs par Krievijā nostrādāto 10 gadu darba gadu stāžu ir 30,52 Ls, 2008.gadā – 31,82 Ls, 2009.gadā – 33,35 Ls, 2010.gadā  – 34,59 Ls, 2011.gadā  – 35,98 Ls.
	Papildus nepieciešamais finansējums, kas nepieciešams pensiju izmaksai krievu tautības nepilsoņiem, kuri pensionējušies Latvijā pēc 1996.gada un kuri vēl turpmāk varētu pensionēties, ņemot vērā Krievijā nostrādāto darba stāžu: 2007.gadā: (14757+1792) x 30,52 Ls x 12 mēn. = 6 060 906 Ls 2008.gadā: 16549 x 31,82 Ls x 12 mēn. = 6 319 070 Ls 2009.gadā: 16549 x 33,35 Ls x 12 mēn. = 6 622 910 Ls 2010.gadā: 16549 x 34,59 Ls x 12 mēn. = 6 869 159 Ls 2011.gadā: 16549 x 35,98 Ls x 12 mēn. = 7 145 196 Ls Izdevumi vidēji 5 gados: (6060906 + 6319070 + 6622910 + 6869159 + 7145196) / 5 = 6 603 448 Ls Kā arī tiks izmaksāta pensija no Latvijas uz Krieviju izbraukušajiem iedzīvotājiem par Latvijā nostrādāto darba stāžu. Aprēķinā ir izmantoti šādi dati un pieņēmumi: • saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes migrācijas datiem uz Krievijas Federāciju vidēji gadā ir emigrējušas 2340 personas darbspējas vecumā periodā no 1995. līdz 2005.gadam; • par Latvijā nostrādāto darba stāžu pensiju varētu pieprasīt vidēji gadā 232 personas jeb 9,9% (izbraukušo iedzīvotāju īpatsvars vecumā 55–64 gadi no visiem izbraukušajiem vecumā 15–64 gadi 2005.gadā) no emigrējušo skaita; • tiek pieņemts, ka migrācijas rādītāji turpmākajos gados saglabāsies iepriekšējo gadu līmenī; • tiek pieņemts, ka Latvijā nostrādātais darba stāžs, par kuru šī līguma ietvaros būs jāmaksā Latvijas pusei (t.i., jāmaksā daļa pensijas), ir 12 gadi; • vidējais pensijas apmērs tiek aprēķināts, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju, t.i., apmērs tiek noteikts proporcionāli pie 12 gadu darba stāža. 2007.gadā vidējais pensijas apmērs par Latvijā nostrādāto 12 gadu darba stāžu ir 36,63 Ls, 2008.gadā – 38,18 Ls, 2009.gadā – 40,02 Ls, 2010.gadā – 41,51 Ls, 2011.gadā – 43,17 Ls. Līdz ar to papildus nepieciešamais finansējums pensiju izmaksai uz Krieviju izbraukušajiem iedzīvotājiem par Latvijā nostrādāto darba stāžu: 2007.gadā: 232 x 36,63 Ls x 12 mēn. = 101 978 Ls 2008.gadā: 232 x 38,18 Ls x 12 mēn. = 106 293 Ls 2009.gadā: 232 x 40,02 Ls x 12 mēn. = 111 416 Ls 2010.gadā: 232 x 41,51 Ls x 12 mēn. = 115 564 Ls 2011.gadā: 232 x 43,17 Ls x 12 mēn. = 120 185 Ls Izdevumi vidēji 5 gados: 111 087 Ls Kopā līgumam nepieciešams: 2007.gadā: 6 060 906 + 101 978 = 6 162 884 Ls 2008.gadā: 6 425 363 Ls 2009.gadā: 6 734 325 Ls 2010.gadā: 6 984 723 Ls 2011.gadā: 7 265 382 Ls Izdevumi vidēji 5 gados: 6 714 535 Ls

 

Izglītības ministre B.Rivža

Rīgā 2007.gada 24.janvārī
 

 

Ministre B.Rivža

Uz jaut. nr.8/J9 – dok. nr.424

Par situāciju mazākumtautību izglītības jomā

Atbildot uz Saeimas deputātu 2007.gada 24.janvāra vēstulē Nr.817-2-9-19/07 izteiktajiem jautājumiem, sniedzam šādu informāciju:

1. 2003.gada 13.maijā tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu”, kas noteica, ka mazākumtautību izglītības programmās ar 2007.gadu valsts pārbaudes darbu saturs ir latviešu valodā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumu Nr.395 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” 72.punktu un Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumu Nr.394 “Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās” 14.punktu izglītojamais, kas apgūst mazākumtautību izglītības programmu, ir tiesīgs izvēlēties valsts pārbaudes darba izpildes valodu un veikt to latviešu vai krievu valodā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.395 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” un Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.394 “Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās” eksāmena/ieskaites vadītājs nav tiesīgs skaidrot izglītojamajam valsts pārbaudes darba saturu tā norises laikā. Eksāmena satura tulkošana valsts pārbaudes darba laikā nav pieļaujama, jo eksāmena vadītājs nav attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs un nevar nodrošināt pareizu un precīzu tulkojumu, kā arī, tulkojot atsevišķiem izglītojamajiem eksāmena saturu, valsts pārbaudes darba laikā netiktu nodrošināti vienādi apstākļi visiem izglītojamajiem.

2. Piedalīšanās mācību priekšmetu olimpiādēs ir brīvprātīga un atkarīga no paša izglītojamā izvēles. Olimpiādē piedalās izglītojamie, kuriem ir padziļināta interese par attiecīgo mācību priekšmetu. Gatavojoties olimpiādei, mācību grāmatas un papildliteratūra ir brīvi pieejamas jebkurā svešvalodā.

Kārtība, kādā tiek organizētas mācību priekšmetu olimpiādes, nosaka, ka rajona (pilsētas) olimpiādes uzdevumi 9.–12.klases izglītojamiem tiek sagatavoti latviešu valodā. To risinājumu pierakstus izglītojamais pēc savas vēlēšanās veic latviešu vai krievu valodā. Izglītības pārvaldes, izvērtējot reālo situāciju rajonā (pilsētā), nosaka, kāda palīdzība (iespēja izmantot vārdnīcas, terminu tulkojumus vai daļējus uzdevumu tulkojumus) ir sniedzama rajona (pilsētas) olimpiādē to skolu izglītojamiem, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) organizē tikai valsts līmeņa mācību priekšmetu olimpiādes. Tās noris latviešu valodā, jo starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs uzdevumi atbilstoši nolikumiem tiek tulkoti attiecīgā dalībnieka valsts valodā.

Mācību priekšmetu olimpiāžu rezultāti valsts mērogā un starptautisko olimpiāžu rezultāti liecina par to, ka mazākumtautību skolu izglītojamie pilnībā izprot olimpiāžu uzdevumus latviešu valodā.

Mācību priekšmetu olimpiādēs (valsts un starptautiskajās) izglītojamais, ja nepieciešams, uzdevumu risinājumu var veikt krievu valodā (tas neietekmē izglītojamā darba vērtējumu olimpiādē).

3. Normatīvie akti nereglamentē informācijas apmaiņu starp pašvaldību izglītības pārvaldēm un privātajām izglītības iestādēm. Privātās izglītības iestādes pašas organizē savu darbu atbilstoši publiski pieejamajiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem var iepazīties gan laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, gan ISEC mājaslapā www.isec.gov.lv. ISEC mājaslapā var iegūt arī informāciju par mācību satura, valsts pārbaudes darbu un citiem izglītības iestādēm aktuāliem jautājumiem. ISEC sagatavo e-biļetenu un reizi nedēļā elektroniski nosūta to izglītības iestādēm, kuras e-biļetenu ir pieprasījušas. IZM var aicināt pašvaldību izglītības pārvaldes sniegt informāciju arī privātajām izglītības iestādēm, kā arī aicināt Latvijas privātskolu asociācijas pārstāvjus piedalīties pašvaldību izglītības pārvaldēm rīkotajos semināros.

4. ISEC apstiprina izdevniecību iesniegtos mācību līdzekļus – mācību grāmatas saskaņā ar “Valsts pamatizglītības standartam un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam atbilstošu mācību līdzekļu – mācību grāmatu apstiprināšanas nolikumu” (apstiprināts ar IZM 2003.gada 12.maija rīkojumu Nr.213). Šobrīd ISEC sadarbībā ar Latvijas mācību grāmatu izdevēju konsultatīvo padomi izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā IZM apstiprina valsts vispārējās izglītības standartiem atbilstošus mācību līdzekļus – mācību grāmatas. Pārejas periodā, kamēr nav stājušies spēkā jaunie noteikumi, pilnībā tiek piemēroti minētajā nolikumā noteiktie kritēriji.

5. Saskaņā ar Augstskolu likuma 46.panta otro daļu, uzņemšanu studiju programmā regulē augstskolas vai koledžas izstrādāti uzņemšanas noteikumi. Līdz ar to atbildība par nevienlīdzīgu apstākļu radīšanu personām, kuras nav ieguvušas sertifikātu centralizētajā eksāmenā “Biznesa ekonomiskie pamati”, ir jāuzņemas Latvijas Lauksaimniecības universitātei. Kopš 2005.gada šis eksāmens vairs nav centralizēts, un augstskolas par to tika informētas.

Lai šāda situācija neatkārtotos, IZM ir izstrādājusi un ir pieņemti Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra noteikumi Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās”, kas nosaka, ka augstskola vai koledža nedrīkst radīt nekādas tiešas vai netiešas priekšrocības personai attiecībā uz tās uzņemšanu studiju programmā.

 

Pielikumā: “Valsts pamatizglītības standartam un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam atbilstošu mācību līdzekļu – mācību grāmatu apstiprināšanas nolikums”.

 

Apstiprināts

ar Izglītības un zinātnes ministrijas

2003. gada 12. maija rīkojumu nr. 213

 

Valsts pamatizglītības standartam un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam atbilstošu mācību līdzekļu – mācību grāmatu apstiprināšanas nolikums

I. Vispārīgie noteikumi

1. Nolikumā ir lietoti šādi termini:

1.1. mācību grāmata – skolēnam paredzēts galvenais mācību līdzeklis, kurā atbilstoši valsts pamatizglītības standartā un attiecīgā mācību priekšmeta standartā vai valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un attiecīgā mācību priekšmeta standartā noteiktajam izglītības saturam un mērķiem sistēmiski izklāstīts mācību saturs un iekļauti uzdevumi un vingrinājumi, problēmjautājumi un vispārinājumi skolēna zināšanu un prasmju nostiprināšanai un attieksmju veidošanai konkrētā izglītības posmā vai pakāpē;

1.2. metodisks līdzeklis – pedagogam paredzēts mācību līdzeklis, kurā atbilstoši attiecīgās mācību grāmatas un tai pieskaņoto izdevumu kopuma (komplektizdevuma) saturam izskaidrotas mācību grāmatas teorētiskās nostādnes un praktiskā lietojuma iespējas, sniegta mācību priekšmeta satura apguves koncepcija, tās īstenošanas metodiskais pamatojums, raksturoti mācību satura izklāsta pamatprincipi, sniegti norādījumi un padomi mērķtiecīgai metožu un paņēmienu pielietošanai un mācību sasniegumu vērtēšanai. Metodiskajā līdzeklīir iekļauta arī cita pedagogam nepieciešamā informācija: uzdevumu risinājumu varianti, atbildes un cita informācija;

1.3. mācību līdzeklis – darba burtnīca, uzdevumu, vingrinājumu, praktisko darbu vai pārbaudes darbu krājums, vārdnīca, atlants vai cits mācību grāmatai un metodiskajam līdzeklim pieskaņots izdevums, kas papildina mācību grāmatas vai metodiskā līdzekļa saturu;

1.4. komplektizdevums – tematiski un vizuāli saskaņots patstāvīgu izdevumu kopums, kurā iekļauta mācību grāmata un metodiskais līdzeklis. Komplektizdevumu var papildināt ar vienu vai vairākiem mācību līdzekļiem, ja tie ir metodiski pamatoti un nepieciešami valsts pamatizglītības standartā un attiecīgā mācību priekšmeta standartā vai valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un attiecīgā mācību priekšmeta standartā noteikto prasību īstenošanai vai mācību sasniegumu novērtēšanai attiecīgajā mācību priekšmetā.

 2. Nolikums nosaka kārtību, kādā Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs (turpmāk – Centrs) novērtē un apstiprina izdevēja iesniegtu komplektizdevumu ar attiecīgu ierakstu titullapā (skatīt šī nolikuma 13.punktu). Komplektizdevums var būt paredzēts:

2.1. pilnai izglītības pakāpei (1. līdz 9.klasei; 10. līdz 12.klasei), pilnam izglītības posmam (1. līdz 3.klasei; 4. līdz 6.klasei; 7. līdz 9.klasei) vai pilnam mācību priekšmeta kursam;

2.2. nepilnai izglītības pakāpei, nepilnam izglītības posmam, nepilnam mācību priekšmeta kursam vai vienai klasei.

Izdevējs komplektizdevumu iesniedz Centram pirms poligrāfiskās pavairošanas.

3. Katrā mācību priekšmetā var apstiprināt vairākus alternatīvus komplektizdevumus, tulkotus komplektizdevumus vai komplektizdevumā iekļautus tulkotus patstāvīgus izdevumus.

 4. Mācību grāmatas apstiprinājuma derīguma laikā (šī nolikuma 18., 19. un 20.punkts) var apstiprināt komplektizdevuma papildināšanai iesniegtu vienu vai vairākus mācību līdzekļus.

5. Ja mācību grāmatu metodiski pamatoti aizvieto cits mācību līdzeklis, Centrs lemj par tā apstiprināšanu saskaņā ar šo nolikumu.

6. Finanšu izdevumus, kas saistīti ar komplektizdevuma izvērtēšanu, sedz izdevējs saskaņā ar Centra noteikto tāmi. Līdzekļus izdevējs ieskaita Centra budžetā. 

II. Komplektizdevuma iesniegšanas kārtība

7. Komplektizdevuma apstiprināšanai izdevējs iesniedz Centram:

7.1. iesniegumu (1.pielikums);

7.2. informāciju par komplektizdevuma aprobāciju. Informācijā norāda:

7.2.1. izglītības iestādes (vai izglītības iestāžu), kur aprobēts komplektizdevums, nosaukumu un adresi;

7.2.2. komplektizdevuma aprobācijā iesaistīto skolēnu skaitu;

7.2.3. pedagoga (vai pedagogu), kura vadībā veikta komplektizdevuma aprobācija, vārdu un uzvārdu;

7.2.4. aprobācijas laikā konstatētās komplektizdevuma pozitīvās īpašības un nepilnības;

7.2.5. apliecinājumu, ka ir veikti visi komplektizdevuma nepilnību novēršanai nepieciešamie pasākumi;

7.3. komplektizdevumu (norādīts katra izdevuma starptautiskais standartnumurs – ISBN) divos eksemplāros pirms poligrāfiskās pavairošanas – datorsalikumā, rediģētu, cauršūtu, ar paredzētajā formātā klāt pievienotu vāka skici, iekšlapu papīra paraugu (demonstrē pamattekstā un papildinošajā tekstā lietotos burtu veidus, lielumus un krāsu salikumu);

7.4. mācību priekšmeta programmu, saskaņā ar kuru ir veidots komplektizdevums. To iesniedz, ja komplektizdevums nav izstrādāts saskaņā ar Centra izdotu mācību priekšmeta programmas paraugu;

7.5. ja nepieciešams, autora vai viņa pārstāvošās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izsniegtu licences līgumu vai licenci, kas apliecina komplektizdevumā iekļauto, ar autortiesībām aizsargāto darbu izmantošanas likumību;

7.6. kvīti (maksājuma uzdevums) par komplektizdevuma izvērtēšanai nepieciešamo izdevumu segšanu.

8. Komplektizdevuma papildināšanai domāta mācību līdzekļa apstiprināšanai (šī nolikuma 4.punkts) izdevējs iesniedz Centram:

8.1. iesniegumu (2.pielikums);

8.2. informāciju par mācību līdzekļa aprobāciju. Informācijā norāda:

8.2.1. izglītības iestādes (vai izglītības iestāžu), kur aprobēts mācību līdzeklis, to izmantojot komplektizdevumā, nosaukumu un adresi;

8.2.2. komplektizdevuma aprobācijā iesaistīto skolēnu skaitu;

8.2.3. pedagoga (vai pedagogu), kura vadībā veikta komplektizdevuma aprobācija, vārdu un uzvārdu;

8.2.4 aprobācijas laikā konstatētās mācību līdzekļa pozitīvās īpašības un nepilnības;

8.2.5. apliecinājumu, ka ir veikti visi mācību līdzekļa nepilnību novēršanai nepieciešamie pasākumi;

8.3. mācību līdzekli (norādīts katra izdevuma starptautiskais standartnumurs - ISBN) divos eksemplāros pirms poligrāfiskās pavairošanas – datorsalikumā, rediģētu, cauršūtu, ar paredzētajā formātā klāt pievienotu vāka skici, iekšlapu papīra paraugu (demonstrē pamattekstā un papildinošajā tekstā lietotos burtu veidus un lielumu un krāsu salikumu);

8.4. ja nepieciešams, autora vai viņa pārstāvošās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izsniegtu licences līgumu vai licenci, kas apliecina mācību līdzeklī iekļauto, ar autortiesībām aizsargāto darbu izmantošanas likumību;

8.5. kvīti (maksājuma uzdevums) par mācību līdzekļa izvērtēšanai nepieciešamo izdevumu segšanu. 

III. Komplektizdevuma novērtēšanas un apstiprināšanas kārtība

9. Komplektizdevumu vai tā papildināšanai iesniegtu mācību līdzekli saskaņā ar Komplektizdevuma novērtēšanas kontrollapā noteikto kārtību un kritērijiem (3.pielikums) novērtē divi recenzenti – praktizējošs pedagogs un augstskolas mācībspēks vai cits speciālists pēc Centra izvēles. Recenzenta personas dati pēc viņa rakstiska lūguma netiek izpausti.

10. Centrs, pamatojoties uz abu recenzentu novērtējumu, pieņem lēmumu par katra komplektizdevumā iekļautā patstāvīgā izdevuma apstiprināšanu, ja abu recenzentu novērtējumi ir pozitīvi, vai neapstiprināšanu, ja abu recenzentu novērtējumi ir negatīvi.

11. Ja viena recenzenta novērtējums par kādu no komplektizdevumā iekļauto patstāvīgo izdevumu ir pozitīvs, bet otrs – negatīvs, Centrs iesniedz komplektizdevumu attiecīgajai mācību priekšmeta satura ekspertu komisijai, kura veic ekspertīzi. Centrs, pamatojoties uz mācību priekšmeta satura ekspertu komisijas lēmumu, pieņem galīgo lēmumu par katra komplektizdevumā iekļautā patstāvīgā izdevuma apstiprināšanu. Ja nav apstiprināta mācību grāmata vai metodiskais līdzeklis, komplektizdevumu neapstiprina.

12. Lēmumu par katra komplektizdevumā iekļautā patstāvīgā izdevuma apstiprināšanu vai neapstiprināšanu Centrs paziņo izdevējam viena mēneša laikā no izdevuma iesniegšanas dienas vai pusotra mēneša laikā no izdevuma iesniegšanas dienas šī nolikuma 11.punktā minētajā gadījumā un nodod:

12.1. recenzentu atzinumus;

12.2. mācību priekšmeta satura ekspertu komisijas sanāksmes protokola izrakstu šī nolikuma 11.punktā minētajā gadījumā;

12.3. iesniegtā komplektizdevuma vai tā papildināšanai iesniegtā mācību līdzekļa vienu eksemplāru (otru eksemplāru Centrs atdod atpakaļ izdevējam saskaņā ar šī nolikuma 25.punktu).

13. Lēmumu par katra komplektizdevumā iekļautā patstāvīgā izdevuma apstiprināšanu pēc recenzentu vai mācību priekšmeta satura ekspertu komisijas norādīto nepilnību novēršanas Centrs apliecina ar šādu ierakstu attiecīgā izdevuma titullapā:

13.1. mācību grāmatai:

“Mācību grāmata.

Apstiprinājusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ... gadā.”;

13.2. metodiskajam līdzeklim:

“Metodiskais līdzeklis

komplektizdevumā ar mācību grāmatu

“Nosaukums/autors. — ISBN”.

Apstiprinājusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ... gadā.”;

13.3. citiem mācību līdzekļiem:

“Mācību līdzeklis

komplektizdevumā ar mācību grāmatu

“Nosaukums/autors. — ISBN”.

Apstiprinājusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ... gadā.”

14. Ierakstu titullapā Centra vadītāja vietnieks mācību satura jautājumos apstiprina ar parakstu un zīmogu.

15. Apstiprināto komplektizdevumu sarakstu (turpmāk – saraksts) ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos apstiprina Centra vadītājs. 

 IV. Publicitāte

16. Apstiprināto komplektizdevumu sarakstu Centrs ievieto Centra interneta mājas lapā, kā arī nosūta Latvijas Republikas vispārējās izglītības iestādēm, Kultūras ministrijai, Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai (AKKA/LAA) un publicē laikrakstā “Izglītība un Kultūra”.

17. Apstiprināto komplektizdevumu pēc šī nolikuma 24.2.apakšpunktā minēto eksemplāru iesniegšanas Centrs iekļauj sarakstā “Ieteicamā mācību literatūra vispārējās izglītības iestādēm” saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprināto “Nolikumu par mācību literatūras iekļaušanu sarakstā “Ieteicamā mācību literatūra vispārējās izglītības iestādēm”. 

V. Apstiprinājuma derīguma laiks

18. Centra piešķirtais apstiprinājums mācību grāmatai ir spēkā attiecīgo izglītības standartu spēkā esības laikā.

19. Mācību grāmatas apstiprinājuma derīguma laiku var pārskatīt Centra attiecīgā mācību priekšmeta satura ekspertu komisija, kura pieņem lēmumu par tā pagarināšanu, saīsināšanu vai anulēšanu. Mācību priekšmeta satura ekspertu komisijas lēmumu Centrs publicē šī nolikuma 15.punktā minētajā sarakstā.

20. Ja Centra piešķirtais apstiprinājums mācību grāmatai zaudē spēku, spēku zaudē arī komplektizdevumā ietilpstošais metodiskais līdzeklis un citi mācību līdzekļi.

21. Izdevumam ar attiecīgo izdevuma starptautisko standartnumuru (ISBN) Centra apstiprinājuma derīguma laikā var būt atkārtoti izdevumi. 

VI. Izdevēja tiesības un pienākumi

22. Pēc Centra lēmuma neapstiprināt komplektizdevumu (vai tā papildināšanai iesniegtu mācību līdzekli) saņemšanas izdevējam ir tiesības to pilnveidot un atkārtoti iesniegt Centram apstiprināšanai, pievienojot autora vai redaktora atbildi uz recenzentu vai mācību priekšmeta satura ekspertu komisijas novērtējumu un kvīti (maksājuma uzdevums) par atkārtotai novērtēšanai nepieciešamo izdevumu segšanu.

Komplektizdevuma vai tā papildināšanai iesniegta mācību līdzekļa atkārtotu novērtēšanu Centrs veic saskaņā ar šo nolikumu.

23. Izdevējam ir tiesības viena mēneša laikā pēc Centra lēmumaneapstiprināt komplektizdevumu (vai tā papildināšanai iesniegtu mācību līdzekli) saņemšanas iesniegt apelāciju par šo lēmumu izglītības un zinātnes ministram.

24. Izdevēja pienākumi ir:

24.1. publicēt katra komplektizdevumā iekļautā patstāvīgā izdevuma nosaukumu un Centra piešķirto apstiprinājumu titullapā latviešu valodā;

24.2. bez maksas iesniegt Centram trīs katra apstiprinātā izdevuma eksemplārus desmit dienu laikā pēc tā izdošanas, kā arī pēc labota vai papildināta izdevuma izdošanas. 

VII. Centra pienākumi un tiesības

Centra pienākumi un tiesības ir:

25. Nodot izdevējam saskaņā ar šī nolikuma 7.3.apakšpunktu otru iesniegto komplektizdevumu vai saskaņā ar šī nolikuma 8.3.apakšpunktu tā papildināšanai iesniegto mācību līdzekli pēc tam, kad izdevējs ir iesniedzis šī nolikuma 24.2.apakšpunktā minētos eksemplārus un Centrs ir konstatējis, ka tajos ir novērstas recenzentu vai mācību priekšmeta satura ekspertu komisijas norādītās nepilnības, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no šī nolikuma 24.2.apakšpunktā minēto eksemplāru iesniegšanas dienas.

26. Anulēt izdevumam piešķirto apstiprinājumu, ja pēc šī nolikuma 24.2.apakšpunktā minēto eksemplāru iesniegšanas Centrs konstatē, ka izdevējs nav novērsis recenzentu vai mācību priekšmeta satura ekspertu komisijas norādītās nepilnības vai izdevuma poligrāfiskais noformējums ir neapmierinošs.

Ja iesniegtajā eksemplārā konstatē kļūdas, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt mācību procesu, Centrs kopīgi ar izdevēju lemj par racionāliem to novēršanas pasākumiem un termiņu. Ja izdevējs noteiktajā termiņā nav veicis attiecīgus pasākumus, Centrs anulē izdevumam piešķirto apstiprinājumu. Anulējot mācību grāmatai vai metodiskajam līdzeklim piešķirto apstiprinājumu, spēku zaudē arī citiem komplektizdevumā iekļautajiem mācību līdzekļiem piešķirtais apstiprinājums. 

VIII. Apelācijas izskatīšanas kārtība

27. Izdevēja iesniegtu motivētu sūdzību izskata ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu apstiprināta apelācijas komisija viena mēneša laikā no sūdzības iesniegšanas dienas. Apelācijas komisijai ir tiesības mainīt Centra lēmumu.

Apelācijas komisijas sastāvā ir:

1) Vispārējās izglītības departamenta direktors – komisijas priekšsēdētājs;

2) trīs attiecīgā mācību priekšmeta speciālisti, kurus uzaicina piedalīties komisijas darbā komisijas priekšsēdētājs;

3) attiecīgā mācību priekšmeta pedagogu profesionālās organizācijas pārstāvis vai cits speciālists, kuru uzaicina piedalīties komisijas darbā komisijas priekšsēdētājs. 

IX. Pārejas noteikumi

28. Pirms šī nolikuma spēkā stāšanās dienas mācību grāmatai piešķirtais apstiprinājums “Eksperimentāla mācību grāmata” ir spēkā trīs gadus no apstiprinājuma piešķiršanas gada. Izdevējam ir tiesības minēto mācību grāmatu iesniegt apstiprināšanai saskaņā ar šo nolikumu.

29. Nolikums stājas spēkā ar 2003.gada 1.septembri.

 

 

1.pielikums (veidlapa)

Valsts pamatizglītības standartam un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam atbilstošu mācību līdzekļu – mācību grāmatu apstiprināšanas nolikumam

 

 

 

2.pielikums (veidlapa)

Valsts pamatizglītības standartam un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam atbilstošu mācību līdzekļu – mācību grāmatu apstiprināšanas nolikumam

 

 

3.pielikums

Valsts pamatizglītības standartam un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam atbilstošu mācību līdzekļu – mācību grāmatu apstiprināšanas nolikumam