2007. gada 8. februāra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt Saeimas 8.februāra sēdes darba kārtību.

Un, kā parasti, sākam ar priekšlikumiem par sēdes darba kārtības papildināšanu vai maiņu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu izdarīt grozījumus darba kārtības ceturtajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” – darba kārtības 46.punkta (likumprojekts “Grozījumi pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”) un 47.punkta (likumprojekts “Patentu likums”) izskatīšanu pārcelt pirms darba kārtības 44.punkta (likumprojekts “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”). Šādu priekšlikumu mums ir, kā jau teicu, iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? (No zāles: “Nav!”) Nav iebildumu. Paldies.

Tātad esam mainījuši darba kārtību un šos jautājumus izskatīsim pirms 44.punkta.

Tālāk. Sociālo un darba lietu komisija lūdz izskatīt pirms darba kārtības 28.punkta jautājumu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā””. Vai deputātiem būtu iebildumi pret to, ka mēs šo minēto jautājumu izskatītu pirms darba kārtības 28.punkta? Deputātiem iebildumu nav.

Un beidzamais ir desmit deputātu – Kučinska, Rubeža, Ārberga, Brieža un citu deputātu – priekšlikums. Minētie deputāti lūdz šīsdienas darba kārtībā esošo 44.jautājumu (likumprojekts “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”)izskatīt kā darba kārtības 28.jautājumu, tas ir, tūlīt aiz sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Arī šīs izmaiņas ir akceptētas.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visas šobrīd piedāvātās izmaiņas ir izskatītas un pieņemtas.

Tagad varam ķerties pie darba kārtības izskatīšanas. Sākam ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti atbalsta. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? (No zāles: “Piekrīt!”) Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Tātad deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret Saeimas Prezidija atzinumu deputāti neiebilst? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu par Saeimas Prezidija atzinumu – likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas ainavu konvenciju” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Brigmaņa, Jaundžeikara, Lagzdiņa, Bērziņa un Līdakas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Māris Kučinskis ir pieteicies runāt “par”. Lūdzu!

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Satversmes 100.pants nosaka ikviena tiesības uz vārda brīvību, kas sevī ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju un paust savus uzskatus. Pašreizējās likumu normas, šā likuma un sekojošo tā saucamo aģitācijas likumu normas, ierobežo vārda brīvību – brīvību izplatīt informāciju, paust uzskatus. Pieņemot likumus tādā redakcijā, kāda tā ir šodien, tika radīta augsne dažādām interpretācijām gan no politisko partiju, gan kontrolētāju, gan aktīvo sabiedrisko organizāciju puses. Solītās atklātības vietā tika radīts haoss. Vēl šodien vēlētājiem nav atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem, vēl joprojām tiek meklēti vainīgie. Mēs nezinām izcelsmes avotus arī visām antireklāmām – “Briesmīgais Lembergs”, “Pirāts” vai “Netīrās biksītes”, tāpat neskaidrs palicis jautājums par burtnīciņām… Šie likuma grozījumi ir par atklātību. Katram vēlētājam ir tiesības zināt to personu vārdus, kuras konkrēto partiju atbalsta ar naudas līdzekļiem, kuras atbalsta sabiedriskās organizācijas. Tāpat katram iedzīvotājam ir brīvas tiesības veikt ziedojumus un saistīt savu vārdu ar politiskajām organizācijām, ar vēlēšanām.

Pēc diviem gadiem mums būs pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Mūsu uzdevums ir jau laikus radīt apstākļus, lai visi, kas piedalās vēlēšanās – gan kandidē, gan finansē –, pilnīgi skaidri zinātu, kādi ir valsts izvirzītie noteikumi.

Mums priekšā ir diskusijas, dažādi priekšlikumi. Šie, iesniegtie, ir koalīcijas priekšlikumi – par atklātību, par tiesībām uz vārda brīvību. Es pieņemu, ka būs vēl ļoti daudz dažādu priekšlikumu, un aicinu uz diskusijām gan partijas, gan sabiedriskās organizācijas, lai varētu visu izvērtēt, izskatīt un lai uz nākamajām vēlēšanām mēs ietu ar skaidriem noteikumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “pret”.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie likumdevēji! Apspriežamie Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumi ir apbrīnojami vienkārši: izsvītro visus priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanas ierobežojumus un dzīvo laimīgs! Autori pat anotāciju nav pievienojuši. Kam tā vajadzīga? Kauns tāpat ir acīm redzams.

Interesants ir arī likumprojektu parakstījušo personu klāsts. Sešu līdzautoru vidū ir ne tikai triju koalīcijas partiju pārstāvji, bet arī piecu šīs frakcijas veidojošo partiju pārstāvji. Lūk, tur ir Tautas partija, un, redz’, kur ir Latvijas Pirmā partija! Lūk, arī atsevišķi “zaļie” un atsevišķi “zemnieki”! Tepat arī “Latvijas Ceļš” (protams, ja tas nav tas Andris Bērziņš, tad pieņemsiet manu atvainošanos). Acīm redzams ir princips: “Roka roku mazgā.”

Dāmas un kungi! Es sāku savu politisko karjeru 1989.gadā Rīgas pilsētas padomes tautas deputāta statusā. Zināt, ko izdarīja Tautas fronte tūlīt pēc tam, kad ievēlēja mēru? Pareizi! Likvidēja Tautas kontroli! Tā sākās korupcija Latvijā.

Pašreizējā valdošā koalīcija sāka ar to, ka likvidēja Pretkorupcijas komisiju. Pēc tam nosūtīja sev paklausīgus cilvēkus uz Satversmes tiesu. Pēc tam ļāva Ministru prezidentam pārņemt savā kontrolē visus specdienestus. Nu, un visbeidzot nolēma atcelt pašu galveno, kas tai traucēja, – ierobežojumus priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanai. Partijas, kuru pārstāvji parakstīja likumprojektu, lieliski zina, ka ir pārsniegušas likumā pieļautos priekšvēlēšanu tēriņus nevis par 10–20 procentiem, bet desmit, divdesmit reižu. Kaut ko izdevās atklāt sabiedrībai par atklātību “Delna”, kaut ko kautrīgi atzina Augstākā tiesa pēc Saeimā neiekļuvušo partiju sūdzības.

Nu, un ko tagad darīt? Nožēlot grēkus baznīcā un iet uz cietumu? Kāpēc, ja rokās ir vara? Krievijā, kad tika nogalināti cara Godunova bērni, iestājās juku laiki. Vēl šo laiku sauca citās valodās netulkojamā vārdā – “semibojarščina”. Pēc tam, kad pusdzīvais Jeļcins tika ievēlēts uz otro termiņu, viņa laiku nosauca citā netulkojamā vārdā – “semibankirščina”. Arī pie mums vara pieder trim četriem oligarhiem, kuriem šis likuma grozījums pilnībā atbrīvo rokas.

Godātie likumprojekta autori! Atcerieties, kur tagad ir Berezovskis un kur Hodorkovskis! Kur mēs izsūtīsim savējos – uz Abreni vai? Partija PCTVL neuzskata par savu galveno uzdevumu cīņu ar oligarhiem. Taču mēs esam Latvijas patrioti.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Viens ir runājis “par”, viens – “pret”. Balsosim par Prezidija atzinumu – deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 39, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms izskatām nākamos darba kārtībā iekļautos jautājumus, daru zināmu, ka ir saņemts deputātu iesniegums. Deputāti Pliners, Buhvalovs, Kabanovs un citi deputāti lūdz saīsināt termiņu likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanai.

Jautājumā par termiņa saīsināšanu deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt “par”. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kāpēc mēs pieprasām steidzami iekļaut šo likumprojektu darba kārtībā? Tāpēc, ka jau šodien Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti, neņemot vērā reālo situāciju, draud pilnībā paralizēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu. Ministru kabineta noteikumu ieviesto negaidīto izmaiņu rezultāts ir tas, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 545 darbiniekiem jeb gandrīz piektajai daļai no ierindas ugunsdzēsējiem latviešu valodas zināšanas ir atzītas par nepietiekamām. Vai tad viņi ir slikti dzēsuši ugunsgrēkus?

Jautājumu par latviešu valodas zināšanu līmeni policijas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem un ieslodzījuma vietu darbiniekiem regulē nesen pieņemtais Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums. Šīs prasības likumā ir formulētas ļoti vienkārši: “Dienestā var pieņemt personas, kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.” Diemžēl Ministru kabinets paplašināti tulko šo pienākumu. Vajag gan ugunsgrēku dzēst, gan vienlaicīgi lamāties gramatiski pareizā latviešu valodā.

Mēs aicinām nekavējoties nodot komisijām likuma grozījumus, kas dod iespēju reglamentēt latviešu valodas zināšanu
līmeni. Komandējošajam sastāvam prasības ir augstākas, ierindniekiem valoda jāpārvalda tādā līmenī, kas dod iespēju glābējiem sazināties ar tiem, kuri jāglābj.

Ja tiks pieņemts mūsu piedāvātais likumprojekts, Ministru kabineta pārmērīgi paaugstinātās prasības nekavējoties zaudēs spēku.

Godātie kolēģi! Ministru kabinets ir nepamatoti paaugstinājis latviešu valodas prasmes prasības ne tikai ugunsdzēsējiem, bet arī policistiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem. Ja mēs steidzami neaizliegsim šādas lietas, tad drīz ne tikai viss sadegs, bet uz ielām iznāks laupītāji un citi noziedznieki, būs vairāk upuru ugunsgrēkos (jo jau šodien dienestā trūkst apmēram 200 ugunsdzēsēju) un vairāk būs nošauto biznesmeņu.

Nu un pēdējais. Mēs piedāvājam nostiprināt likumā tiesības strādāt šajās bīstamajās profesijās arī Latvijas nepilsoņiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar pašreiz likumā esošajiem pārejas noteikumiem tie nepilsoņi, kuri šajos dienestos jau strādā, ir tiesīgi turpināt darbu. Lai tad vienlaicīgi ar saviem tēviem šīs tiesības iegūst arī viņu bērni!

Aicinu balsot par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Neviens nav pieteicies runāt “pret”? (No zāles dep. J.Dobelis: “Kā tad nav pieteicies!”) Ā, es neredzēju… Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispār arvien interesantāk un jaukāk ir dzīvot Latvijā!

Nu jau sākuši uztraukties par to, ka pieklājīgā veidā pārbauda latviešu valodas zināšanas tur, kur tās tiešām ir nepieciešamas. Vai tad, strādājot policijā vai tieši tur, kur ir sakari ar cilvēkiem, – dzēšot ugunsgrēkus un strādājot cietumos –, tiešām vairs nav jāprot latviešu valoda? Kas tur slikts, ja valdība noskaidroja, kāds ir patiesais stāvoklis, un tiešām konstatēja, ka tas nav sevišķi patīkams?

Vai tiem cilvēkiem ir maz laika bijis iemācīties pieklājīgā līmenī lietot valsts valodu? Vai kāds viņiem liedza to? Un tagad ir tāds priekšlikums: vispirms samazināsim prasības attiecībā pret latviešu valodas prašanu… Brīnišķīgi! Un vēl draud, ka iznāks uz ielām tagad cilvēki… Tātad: ļausim strādāt iekšlietu sistēmā tādiem, kas neprot latviešu valodu, un tad nenāks uz ielām tie, kas arī neprot latviešu valodu, un arī cits citu nešaus tādi, kas neprot latviešu valodu!

Tālāk. Šī latviešu valodas lomas samazināšanas tieksme ir acīm redzama, un to mums te iesaka arī visādi kaimiņi. Bet, otrkārt, visbrīnišķīgākais priekšlikums ir par tiem nepilsoņiem. Tāpat jau ir problēmas ar latviešu valodas prašanu, bet tagad nāks nepilsoņi, un viņi laikam būs tie, kuri lieliski prot latviešu valodu! Ko tad viņi darīs iekšlietu sistēmā? (No zāles dep. J.Pliners: “Ķers noziedzniekus!”) Kādas prasības tad viņiem būs jāuzstāda?

Es jau saprotu šīs tieksmes. Lūk! Un līdz ar to tad tās ir arī šad un tad jāatspoguļo. Tādas ir bijušas un būs, bet aizdomāties tik tālu, ka vajag veicināt latviešu valodas pratēju skaitu, iesaistot nepilsoņus iekšlietu sistēmā, nu tas, liekas, ir viens no pašiem burvīgākajiem priekšlikumiem, kāds patlaban šajā 9.Saeimā ir parādījies.

Diemžēl šā priekšlikuma absurds ir acīm redzams, un tāpēc es aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka deputāti Pliners, Kabanovs, Buzajevs un citi ir iesnieguši likumprojektu vakardien. Saeimas Prezidijs izskatīšanas termiņu nav saīsinājis, un tāpēc šie deputāti lūdz saīsināt šā likumprojekta izskatīšanas termiņu. Mēs tagad balsosim tikai par termiņa saīsināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu – saīsināt termiņu šā likumprojekta izskatīšanai! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 70, atturas – 1. Tātad priekšlikums nav pieņemts un likumprojekta izskatīšanas termiņš nav saīsināts.

Izskatīsim nākamos Prezidija atzinumus! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Brigmaņa, Jaundžeikara, Lagzdiņa, Bērziņa un Līdakas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šo iesniegto grozījumu mērķis ir ļoti skaidri redzams – Tautas partijas vēlēšanās savu reklāmu noteikt Satversmē. Kāpēc tikai Tautas partijas, nevis visu parakstījušo? Tāpēc, ka pārējie pamatā ir vajadzīgi, lai Tautas partija varētu realizēt visus savus plānus attiecībā uz varas sagrābšanu (No zāles: “Noziedzīgo!”), taču sagrābtajā varā nav nekādas vajadzības dalīties, tāpēc šobrīd tiek lietoti visi iespējamie līdzekļi. Pirms vēlēšanām tā bija Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpšana, reklāmas tēriņu limita pārsniegšana, viedokļu pirkšana, ko tiesa tomēr atzinusi par ne pārāk tiesisku esam. Tātad tagad ir jāizdara viss, lai trīskārt pārtērēto naudu tomēr nevajadzētu atmaksāt valsts budžetā un lai to nevajadzētu atdot atpakaļ nodokļu maksātājiem.

Kas tad atliek? Pakārtot likumus savām vajadzībām! Šoreiz – aizsedzoties ar Satversmes 100.pantu, kas garantē vārda brīvību katram. Ir tikai grūti iedomāties, kā šo grozījumu autori ir ieskaidrojuši arī pārējiem parakstītājiem, kāds sakars nopirktajam reklāmas laukumam vai raidlaikam televīzijā un radio ir ar vārda brīvību, lai gan, iespējams, varas eiforijā pašiem ir grūti atšķirt to, ko var nopirkt un ko nevar. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Brīvi pērk un pārdod!”)

Reklāma nav tas pats, kas vārda brīvība! Reklāma nav viedokļa paušana! Reklāma ir mēģinājums pārdot preci, dažreiz ļoti lētu preci. Un vasarā izdomātais likuma apiešanas veids ar pozitīvisma kampaņām arī ir reklāma, bet tikai politiķu pārdošanas reklāma, jo, ja tā patiešām būtu bijusi pozitīvisma kampaņa, tad droši vien mēs savos ekrānos būtu sagaidījuši Tautas partijas it kā trešo personu – Jurģi Liepnieku, glīti stāvot kameras priekšā un priecājoties par to, cik daudz valsts ir ietaupījusi, apturot tā saukto digitalizācijas projektu, un cik labi šajā sakarā ir strādājusi prokuratūra, uzrādot apsūdzības. Varbūt tobrīd traucēja tieši tas, ka likumā nebija ierakstīts, ka ir jāizmanto Satversmes 100.pants. Un tad tas patiešām būtu viedoklis, nevis ministra reklāma!

Tad ir jādomā, ka pēc tam, kad koalīcija būs atbalstījusi šos grozījumus likumprojektā (jo tā jau nedomā, ka balsojums varētu būt arī citāds), vārda brīvības ietvaros taps klipi par valdības un koalīcijas pirmajiem spilgtajiem darbiem. Un sāks ar to, kā pirmajā 9.Saeimas sēdē tika likvidēta Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija, jo tieši tā bija nodarījusi pāri Tautas partijai, publiski norādot uz to, ka priekšvēlēšanu aģitācijai vajadzētu notikt godīgi, caurskatāmi un nepārkāpjot likumus. Diemžēl Tautas partijai tādus terminus saprast ir grūtāk nekā mainīt likumus par labu sev.

Aicinu balsot “pret”! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, atgādinu, ka mēs izskatām Prezidija atzinumu par ieteiktā likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 39, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Līdakas, Jaundžeikara, Lagzdiņa, Brigmaņa un Bērziņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 39, atturas – nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas valdības un Maķedonijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Seiles, Laicāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ir pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. Juris Dobelis runās “par”. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir jāturpina mūsu sarunas par valsts valodas nozīmi. No tā nedrīkst atkāpties! Un šķiet, ka mēs panāksim kaut kādu nopietnu vienošanos, jo latviešu valodai Latvijas valstī ir jānosaka skaidra lietošanas joma, un tur nedrīkst būt nekādu neskaidrību. Un it īpaši tas ir tad, kad mēs runājam par amatpersonu attieksmi pret latviešu valodu. Nu kas Latvijā tā var būt par amatpersonu, kas neprot valsts valodu? Kas, interesanti, tas ir par amatu, kur var bez valsts valodas zināšanas atrasties? Un tāpēc šeit nedrīkst būt ne mazākās piekāpšanās. Neviena starptautiska organizācija, neviens nevar iedrošināties mūs mācīt šinī lauciņā.

Tāpēc mēs piedāvājam spert dažus soļus. Te ir piedāvāts pavisam miermīlīgs risinājums, kas skar to kandidātu, kurš taisās strādāt pašvaldībās. Mēs dodam viņam iespēju pašam paust savu paškritisko attieksmi pret to, kādā apjomā viņš prot valsts valodu. Lai viņš to rakstiski apliecina! Nu kas te tāds īpaši satraucošs varētu būt?

Kas var būt vēl vienkāršāks, vēl miermīlīgāks par to, ka mēs dodam kandidātam, kurš uzņemas kaut kādu atbildību par darbu ar mūsu pilsoņiem, iespēju paust savu attieksmi pret savām zināšanām? Jo vienlaikus ir jāuzdod jautājums: “Vai mēs dodam iespēju jebkuram Latvijas Republikas pilsonim ierasties jebkurā Latvijas Republikas pašvaldībā un lietot latviešu valodu? Vai mēs varam dot šādu iespēju vai ne?” Tas ir tas jautājums, kas ir jāuzdod pašam sev. Un kā vajadzētu rīkoties tādam pilsonim, kas ir ieradies pie pašvaldības deputāta, bet viņš tur plāta rokas un plāta muti? Viņa ģīmis vai nu neizsaka vispār neko, vai arī tur nevar saprast, kad viņš neveikli sāk stomīties. Nu ieaudzināsim šo cieņu pret savu valodu ar ļoti miermīlīgiem paņēmieniem! Ja nu gadījumā būs kaut kāda agresīva pretestība, tad tās ierobežošanai ir paredzēti citi likumi – ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss un vēl citi likumi un kodeksi, bet šajā gadījumā šī ir pieklājīga iespēja, pieklājīgs piedāvājums tiem cilvēkiem, kuri sevi uzskata par Latvijas valsti un Latvijas valsts likumus cienošiem… Šeit Saeimas deputāti arī savā zvērestā apliecināja to, ka viņi solās ievērot valsts Satversmi un mūsu valsts likumus. Mums ir arī tāds Valsts valodas likums, un tāpēc šā likuma normu pielietošanu mēs iesakām nostiprināt tajos likumos, kuri skar amatpersonu darbību.

Aicinu likumprojektu atbalstīt, novirzīt to uz komisijām, varbūt precizēt, ja kādam kaut ko gribas precizēt, un tiešām līdz pašvaldību vēlēšanām šim labojumam vajadzētu būt spēkā.

Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Atbalstīsim “Tēvzemi un Brīvību”!)

Sēdes vadītājs.

“Pret” runāt nav pieteicies neviens deputāts. Lūdzu zvanu! Balsosim par Prezidija atzinumu – par likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 23, atturas – 2. (Aplausi. No zāles dep. J.Dobelis: “Beidzot!”) Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzelzceļa pārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Deputātiem nav iebildumu pret atzinumu. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Strazdiņa, Brigmaņa, Šķestera, Breša un Blumberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – 16. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais jautājums – lēmuma projekts “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inai Druvietei 2007.gada 8.februārī”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Druvietei! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk izskatīsim sadaļu par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu.

Ir sagatavots lēmuma projekts “Par Maritas Salgrāves apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas ieteikumu ar šā gada 12.martu apstiprināt Valsts kontroles padomes locekļa amatā Maritu Salgrāvi.

Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Valsts kontroles padomes locekles apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tāpat Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Sarmas Valdmanes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas ieteikumu apstiprināt Valsts kontroles padomes locekļa amatā ar šā gada 12.martu Sarmu Valdmani.

Arī šajā gadījumā Juridiskās komisijas aizklātais balsojums par šo ieteikumu bija vienprātīgs.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Valsts kontroles padomes locekles apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Turlais, Aizbalts un citi deputāti lūdz izskatīt lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un tāpat ir sagatavots deputātu Jāņa Šmita, Intas Feldmanes, Andra Bērziņa un citu deputātu priekšlikums lēmuma projektam “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tāpat ir sagatavots lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”” izskatīšanai trešajā lasījumā līdz 2007.gada 1.martam. Šo priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo sadaļu. Un pirmais šajā sadaļā ir likumprojekts “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bēziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Godātais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu Nr.341B.

Pēc likumprojekta apspriešanas pirmajā lasījumā un pēc plašajām debatēm tika saņemti 13 priekšlikumi. Saņemtie 13 priekšlikumi ir izskatīti Saeimas Ārlietu komisijā: 12 priekšlikumi ir noraidīti, viens priekšlikums – pieņemts.

1.priekšlikums. Deputāts Lācis ierosināja papildināt likumprojekta tekstu ar atsauci uz 1990.gada 4.maija deklarāciju. Komisijas lēmums – neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pirmā ir pieteikusies deputāte Vaira Paegle.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Apspriežamais likumprojekts ir par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu, ievērojot Latvijas valstisko nepārtrauktību, nevis par robežlīguma būtību. Mēs nospraužam mandāta robežas, kas ir saistošas tikai un vienīgi Latvijas Ministru kabinetam. Ierosinājumi papildināt likumprojektu ar papildu atsaucēm nemainīs Latvijas pozīcijas valstiskās pēctecības jautājumā, kas ir nostiprinātas starptautiski, tieši balstoties uz 1991.gadā pieņemto konstitucionālo likumu.

Izvērtējuši juridisko un politisko lietderību, mēs nonācām pie slēdziena, ka nav nepieciešams nosaukt visu ar Latvijas neatkarības atjaunošanu saistīto dokumentu ķēdi (es pārskatīju arī vēl dokumentu krājumu, kas saistīts ar Latvijas neatkarības atzīšanu un atjaunošanu), sākot jau ar 1918.gadu… Un, proti, mums tad būtu arī jāpiemin, piemēram, Tautas sapulces protokols, jo tieši tur tiek pasludināta Latvijas neatkarība. Mūsuprāt, pietiek ar likumprojektā jau ietverto atsauci, un tāpēc aicinu neatbalstīt ļoti cienījamā Lāča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Einaram Repšem.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es esmu pārliecināts, ka šeit tiks izdarīti un arī praktiski sekmēsies visi iespējamie mēģinājumi izņemt no šā likumprojekta jebko, kas ir izdevīgs mūsu valstij, Latvijas tautai un Latvijas valsts nepārtrauktībai. Es gribētu lūgt kolēģus, it īpaši valdību, atcerēties, ka nekas, ko mēs pievienosim vai nepievienosim šim likumprojektam, nemaina Latvijas Republikas Satversmi un nemaina Latvijas Republikas 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tāpat tas nemaina Latvijas Republikas likumu, ar kuru mēs esam nosprauduši valdībai vadlīnijas Abrenes jautājumā, un citus Latvijas Republikas konstitucionālos un parastos likumus. Atgādinu, ka valdībai šie likumi, it īpaši konstitucionālie likumi un Satversme, ir jāievēro neatkarīgi no tā, ko mēs šodien ieliekam vai neieliekam pašreizējā neveiksmīgajā mēģinājumā šo jautājumu risināt. Un līdz ar to valdībai būs jāatbild par jebkura tās parakstītā starptautiskā līguma atbilstību valsts pamatlikumam.

Piedevām es gribu uzsvērt, ka šodien mūsu starptautiskais līgums – 1920.gada 11.augusta Miera līgums – ir spēkā. Ja šodien valdība grasās pārslēgt līgumu, tas ir, slēgt jaunu līgumu, kas būtiski samazina (pretēji mūsu interesēm!) iepriekšminētajā un spēkā esošajā starptautiskajā līgumā nospraustās valsts robežas, tādā gadījumā valdībai un it sevišķi valdības vadītājam Kalvītim būs jāpaskaidro, ko Latvija ir saņēmusi pretī no Krievijas, atdodot tai bez jebkādām atrunām un ierunām divus procentus no Latvijas teritorijas. Būs jāpaskaidro, kas ir abpusēji izdevīgā līguma pamats: ko Latvija ir saņēmusi pretī? Es ceru, ka Kalvīša kunga vienīgā atbilde nebūs jau daudzkārt pieminētās beigtā ēzeļa ausis.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums: 4.maija deklarācija tiešāk norāda uz Latvijas valsts pārmantojamību un 1920.gada Miera līgumu nekā 1991.gada 21.augusta konstitucionālais likums, ja mēs salīdzinām tos. Protams, mēs nesakām, ka ar šo priekšlikumu mēs kaut ko absolūti grozām, bet tas ir labāks, es uzsveru to! Un jaunais jurists Mārtiņš Paparinskis, kas pasaulslavenajā Oksfordas Universitātē ieguvis izglītību starptautiskajās tiesībās, žurnālā “Jurista Vārds” (Nr.5) raksta, ka nav acīm redzami, ka Krievija, balstoties uz konstitucionālo likumu, būtu atzinusi Latvijas valstiskuma kontinuitāti. Jeļcina dekrēts atzīst Latvijas neatkarību sakarā ar valstiskās neatkarības pasludināšanu, nevis ar atjaunošanu. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā, ja nevar panākt visu, tad vismaz, šo priekšlikumu ievērojot, mēs panāksim daudz vairāk, lai neatdotu savu zemi par neko.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es vēlreiz gribētu atgādināt, tāpat kā iepriekšējie runātāji – Einars Repše un Vaira Paegle –, ka mēs runājam un debatējam, un apspriežam ne jau robežlīgumu, kas noteiks nepārtrauktību, un nerunājam par Satversmi, bet runājam un apspriežam, un debatējam par pilnvarojuma došanu valdībai. (No zāles: “Parakstiet! Kādas pilnvaras!”) Un neatkarīgi no tā, kādas atsauces mēs ieliksim šajā likumā, nemainīsies tiesiskās attiecības un mūsu valstiskā pēctecība. Neatkarīgi no tā, kādas atsauces mēs šeit ieliksim, uz kādu tiesu spriedumiem atsauksimies! Neatkarīgi no tā, ko mēs šeit vēlamies “piekarināt klāt”, tiesiskās attiecības starp Latviju un Krieviju nemainīsies līguma noslēgšanas gadījumā. Nemainīsies, jo darbojas, kā pareizi uz to norādīja Einars Repše, attiecīgie tiesiskie dokumenti.

Es aicinu par šiem bezjēdzīgajiem priekšlikumiem vispār nedebatēt un tos noraidīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! No valdības pārstāvjiem vienīgi Pabrika kungs ir atvilcies šodien (No zāles dep. A.Rugāte: “Atvilcies? Kā tu teici? Mēs prasām atvainoties ārlietu ministram!”), Kalvīša kungs atkal nav atradis to par vajadzīgu…

Sēdes vadītājs.

Lūdzu! Es tiešām ļoti aicinu izmantot tikai… Tas nav pieņemams no šīs tribīnes! Pilnīgi nepieņemami ir šādi izteicieni!

A.K.Kariņš.

No valdības vienīgi ārlietu ministrs ir mūs pagodinājis ar savu klātbūtni… (No zāles: “Malacis!”) Bet kādu politiku ārlietu ministrs šodien pārstāv? Es saku, ka ir jāatzīst, ka šī ir faktiski verdzības politika. (No zāles: “Par priekšlikumu!”)

Nupat mūsu valsti apciemoja Primakova kungs no Krievijas, kas agrāk bijis augsta amatpersona, bet šobrīd ir Tirdzniecības kameras vadītājs. Un ko mēs vērojām? Ko darīja mūsu tā saucamie valstsvīri? Spietoja ap Primakova kungu, visādā veidā izrādot, tā teikt, godpilnu…

Sēdes vadītājs.

Godātais kolēģi, centieties turēties pie priekšlikuma!

A.K.Kariņš.

Es runāju tieši par šo priekšlikumu.

Un ko Primakova kungs apgalvoja un atgādināja? Krievija nekad nav atzinusi un neatzīs Latvijas okupācijas faktu. Šis vēstnieks, kas nāca no Krievijas, mums atgādināja to, ka Krievija nav atzinusi un neatzīs Latvijas okupācijas faktu! Un, draugi mīļie, tas ir tas, kur visa šī diskusija sākas.

Ja Kalvīša kungs vēlas parakstīt robežlīgumu, kas pārkāpj mūsu Satversmi, viņam nav vajadzīga mūsu pilnvara. Viņam jau tās pilnvaras ir sakarā ar to, ka viņš ir premjers. To varētu arī Pabrika kungs darīt. Mūsu pilnvara tur nav nepieciešama. Ko valdība cenšas darīt? Cenšas atrast veidu, kā paslēpties, kā dabūt aizbildinājumu, ka Saeima jau uzdod šo uzdevumu, nevis viņi paši apņemas to darīt.

Tagad juridiski atdot Krievijai Abrenes apriņķi, tos sešus pagastus un pilsētu, – tas ir ne tikai klajš Satversmes pārkāpums, bet ir arī vērtējams tajā kontekstā kā valstiska nodevība. To vienkārši šādā veidā nevar darīt – atteikties no savām tiesībām, pazemīgi atdot visu, pretī saņemot – ko? Pilnīgi nemotivēta ir šī valdības vēlme, lai Saeima to pilnvaro!

Un ir Lāča kunga priekšlikums vēl pierakstīt klāt šajā likumā atgādinājumu par 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tas jau ir tas svarīgais, ko Lāča kungs mums cenšas atgādināt, – ka mūsu valsts pēctecība ir mūsu tautai, mūsu valstij tas pats svarīgākais! Un, ja neieliek to iekšā šajā pilnvarojumā, tas tikai pastiprina to, ka Latvija vienkārši vienpusēji atsakās no savām tiesībām.

To es varētu saprast, ja kāda valsts darītu to tad, ja viņa būtu agresorvalsts karā un būtu karu zaudējusi. Bet Latvija nav bijusi nevienā karā agresorvalsts, Latvija ir bijusi cietēja! Cietēja valsts! Un šā kara dēļ Latvija ir zaudējusi daļu savas teritorijas. Un tagad Kalvīša kungs vēlas, lai mēs, Latvija, vienkārši atsakāmies!...

Es domāju, ka šī ir nepareiza politika, šī ir pretvalstiska politika, tā nav atbalstāma! Un Lāča kunga priekšlikumu gan vajadzētu atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu tam, ko teica Jānis Lagzdiņš, un tam, ko sākotnēji teica Einars Repše. Šis dokuments, par kuru mēs runājam un diskutējam, ir faktiski Saeimas pilnvarojums valdībai rīkoties. Un šā pilnvarojuma ietvars dokumentā ir precīzi pateikts: tas ir Latvijas Republikas konstitucionālais likums. Neko vairāk tur papildināt nevajag, pēc manām domām un pēc komisijas domām. Tāpēc priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – deputāta Lāča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 55, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Paldies.

2. – deputātes Ilmas Čepānes priekšlikums. Tas pēc būtības ir līdzīgs 1.priekšlikumam, bet tajā vēl papildus tiek pieminēts 1920.gada 11.augustā noslēgtais Miera līgums. Argumentācija, kādēļ komisija to noraidīja, ir ļoti līdzīga tai, kādu es paudu 1.priekšlikuma kontekstā.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Par 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarāciju nobalsoja Augstākās padomes 138 Tautas frontes deputāti, 11 no tiem šodien vairs nav dzīvo vidū. Dzīvi esošie ir nodibinājuši nevalstisko organizāciju “4.maija deputātu klubs”, un vakar notika šā kluba valdes sēde, kas man izrādīja ļoti lielu godu un lūdza mani nolasīt kluba valdes paziņojumu šīs lietas sakarā.

Un tātad es nolasu:

“Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu kluba “4.maija deputātu klubs” valdes paziņojums.

Saeimas pilnvarojums Ministru kabinetam parakstīt 1997.gadā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu ir nepamatots, jo sarunās ar Krieviju nav panākta principiāla vienota pozīcija par Latvijas okupācijas fakta atzīšanu un okupācijas radīto seku novēršanu.

Pilnvarojot parakstīt robežlīgumu bez atsauces uz 1920.gada Miera līgumu, Latvijas okupāciju un tiesībām atjaunot taisnīgumu, Latvija būtībā piekrīt Krievijas uzskatam, ka Miera līgums vairs nav spēkā un ka Latvija nav bijusi okupēta.

Ar to Saeima rada draudus 1918.gadā dibinātās Latvijas Republikas kontinuitātes starptautiskajai atzīšanai un jaunu prasību izvirzīšanai pret Latviju no Krievijas puses.

Aicinām turpināt sarunas ar Krieviju atbilstoši Latvijas kā parlamentāras valsts līdz šim pieņemtajiem likumiem un lēmumiem un veidot attiecības ar Krieviju, balstoties uz 1920.gada Miera līgumu.

Robežlīgums bez atsauces uz 1920.gada Miera līgumu ir Atmodas ideālu nodevība.

Tādēļ aicinām Saeimas deputātus noraidīt šo pilnvarojuma likumu.

Kluba valdes vārdā – Juris Karlsons, prezidents.

Rīgā, 2007.gada 7.februārī.”

Es lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt manu priekšlikumu, un es īpaši vēršos pie šajā zālē sēdošajiem bijušajiem Augstākās padomes deputātiem Dzintara Ābiķa kunga (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Es neesmu nodevējs!”), Viļņa Edvīna Breša kunga, Induļa Emša kunga un Jāņa Lagzdiņa kunga.

Lai jums klubiņa tikšanās laikā nav kauns cīņu biedriem skatīties acīs!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Jā, es arī esmu šā kluba biedrs, un man kā šā kluba biedram nemaz nebūs kauns (No zāles dep.A.Latkovskis: “Tev nekad nav kauns!”) skatīties saviem kluba biedriem acīs, un es varu arī paskaidrot, par ko mēs runājam.

Tā kā man ir jāvada sēdes, man bieži ir jāaizrāda, kolēģi, ka mums ir jārunā par lietu. Un patlaban mēs apskatām 2. – deputātes Ilmas Čepānes priekšlikumu, kurš preambulu papildina ar divām atsaucēm.

Tātad valdības iesniegto atsauci uz Augstākās padomes 1991.gada 21.augustā pieņemto Latvijas Republikas konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” deputāte Čepāne piedāvā papildināt ar vēl divām citām atsaucēm – atsauci uz 1920.gada 11.augustā noslēgto Miera līgumu un 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

Godātie kolēģi! Šeit nav pilnībā uzskaitīts tas viss, kas mums ir jāpieraksta klāt. Šeit trūkst, piemēram, Augstākās padomes 1992.gada lēmuma par Abrenes aneksijas neatzīšanu un daudzu citu dokumentu, kas tieši attiecas uz šo jautājumu. Tā ka mēs te varētu sarakstīt romānu romānus par visiem tiem dokumentiem, kas ir pieņemti šeit, šajā mūsu Sēžu zālē, kura bija vēl vecajā izkārtojumā toreiz, kad šeit bija Augstākā padome. Visus tos dokumentus nosaukt mums nav nekādas vajadzības.

Godātie kolēģi! Deputāts Einars Repše ļoti pareizi norādīja, ka neviens no dokumentiem, ko mēs šeit pierakstīsim klāt vai nepierakstīsim klāt… ka tas taču nemaina šo dokumentu esamību. No tā neizmainīsies ne 1920.gada Miera līgums, ne 4.maija deklarācija, ja mēs to šeit pierakstīsim vai nepierakstīsim klāt. Turpretī argumenti par to, kā noslēdz līgumus, ir drusku savādāki. Tie ir saistīti ar vienošanos: par ko mēs panākam vienošanos vai nepanākam vienošanos. Un tā ir pavisam cita opera.

Un tāpēc mans rosinājums ir virzīties uz priekšu, ļaut Satversmes tiesai novērtēt šā jautājuma tiesiskumu, ļaut Latvijas iedzīvotājiem, ja tāda vēlme tiks izteikta, rīkot par šo jautājumu referendumu. Taču, lai līdz tam mēs nonāktu, mums jāvirzās uz priekšu un jāļauj valdībai kaut ko parakstīt, lai ir kāds dokuments, ko apstrīdēt. Pretējā gadījumā mums pašreiz nekā tāda pat nav. Un tāpēc es aicinu pieturēties pie tā teksta, ko mēs esam saskaņojuši, un neatbalstīt nevienu no papildinājumiem. Drīzāk varētu atbalstīt priekšlikumu kaut ko izsvītrot, lai teksts kļūtu īsāks, skaidrāks un saprotamāks.

Tātad es rosinu šo priekšlikumu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Gudri cilvēki mācās no savām kļūdām, ļoti gudri – arī no citu cilvēku kļūdām. Nu, bet diez vai bieži tas tā notiek reālajā dzīvē? Faktiski šis priekšlikums iesaka atkārtot to pašu kļūdu, ko mēs vienu reizi jau pieļāvām. Un mēs ļoti labi zinām, ar ko tas beidzās. Es neredzu nekādu jēgu šādu priekšlikumu izvirzīt, ja vien mērķis nav nevis uzlabot robežlīgumu, bet kārtējo reizi “noraut” tā parakstīšanu. Protams, mēs varam strīdēties un pierādīt, ka mēs nebijām vainīgi pie tā, ka toreiz neizdevās parakstīt līgumu, bet, ja tagad mēs otro reizi darām precīzi to pašu, kas, kā mēs jau ļoti labi zinām, skaidri novedīs pie robežlīguma parakstīšanas “noraušanas”, tad mums ļoti grūti būs kādam izskaidrot, ka mēs tiešām gribam parakstīt šo līgumu.

Tā ka nav ko runāt par vēsturi un par starptautiski juridisko pusi! Jautājums ir ļoti vienkāršs – vai mēs gribam parakstīt šo robežlīgumu vai ne. Un, ja mēs to patiešām gribam, tad, protams, jābalso pret šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Vēlētos vēlreiz atkārtot, ka šis sagatavotais, apspriežamais likumprojekts nosaka pilnvarojuma robežas valdībai, un tās ir precīzi iezīmētas ar Latvijas Republikas konstitucionālo likumu. Gribu vēl papildus piebilst, ka šis sagatavotais likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā neatceļ, neaizvieto un nemaina nevienu Latvijas Republikas Saeimas vai Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemto likumu vai lēmumu. Tādējādi jebkuri papildinājumi šajā dokumentā, pēc juridiskās loģikas viedokļa, ir vienkārši lieki.

Aicinu neatbalstīt! (No zāles dep.
L.Ozoliņš: “Lai dzīvo gudrie!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – deputātes Čepānes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 68, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Paldies.

Godājamie kolēģi, arī 3.priekšlikums ir deputātes Ilmas Čepānes priekšlikums, un šis ir priekšlikums esošo likumprojekta redakciju papildināt ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2006.gada 16.marta spriedumu. Komisijas viedoklis ir ļoti līdzīgs tiem viedokļiem, kādēļ mēs ierosinājām noraidīt 1. un 2.priekšlikumu. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Emša kungs! Godātais Bērziņa kungs! Kolēģi! Es, protams, saprotu, ka šis likumprojekts nosaka pilnvarojuma robežas valdībai – to, kā šajā gadījumā jārīkojas valdībai, Bērziņa kungs, noslēdzot šo līgumu. Es domāju, ka tas mums visiem (pat arī ne juristiem) ir skaidrs.

Sakarā ar to, ka pirms laba laika es biju apsolījusi tikties ar saviem vēlētājiem, es pagājušajā piektdienā nevarēju piedalīties lielā steigā sasauktajā Ārlietu komisijas sēdē, taču tās pašas dienas vakarā Latvijas Neatkarīgās televīzijas ziņu raidījumā es pārliecinājos, ka pat mūsu valsts visaugstākajām amatpersonām par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Ždanoka pret Latviju” izpratne ir apbrīnojami sekla; proti, iekļaujot šo atsauci, Ždanokas kundzei būšot izrādīts pārāk liels gods. Saeimas priekšsēdētāja kungs esot pat greizsirdīgs par to, ka Ždanokas kundze tagad tikšot minēta šajā likumā, bet viņa uzvārds tajā nebūšot minēts…

Godājamie deputāti! 1991.gada 21.augustā pieņemtais konstitucionālais likums ir tikai un vienīgi Latvijas viedoklis. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir neatkarīgs, ļoti autoritatīvs, neitrāls un objektīvs viedoklis. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (tās spriedumu šajā lietā, es esmu pārliecināta, lielākā daļa no šeit zālē kliedzošajiem deputātiem vispār nav izlasījusi) nepārprotami izvērtēja argumentus par Latvijas okupāciju, turpinātību un neatkarības atjaunošanu. Attiecīgajos paragrāfos nav runa par Ždanoku, bet gan par Latvijas tiesisko situāciju. Runa nav par viņas individuālo tiesību aizskārumu, bet gan par vispārējo tiesisko kontekstu, ko identificēja tiesa.

Un secinājums: pilnvarojuma likumā ir jābūt šai atsaucei, lai to balstītu nevis uz neskaidru nacionālo normu, bet gan uz kristālskaidru starptautiskas tiesas saistošo spriedumu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Arī es apzinos, ka mēs runājam tikai par valdības pilnvarojuma likumu, turklāt par pilnvarām, kuras valdībai piekrīt tieši tāpēc, ka Saeima to ir apstiprinājusi.

Tomēr es aicinu atbalstīt deputātes Ilmas Čepānes priekšlikumu, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums lietā “Ždanoka pret Latviju” pašlaik ir pats augstākais starptautisko tiesību akts, kurā konstatēts Latvijas okupācijas fakts. Ieskatam es nocitēšu sprieduma 12.punktu: “1940.gada 16.–17.jūnijā padomju armija okupēja Latviju un pārējās divas neatkarīgās Baltijas valstis. Tika atlaista Latvijas valdība, tās vietā tika izveidota jauna valdība, kas darbojās pēc PSRS vienīgās partijas – Komunistiskās partijas – norādījumiem. Laika posmā no 1940.gada 21.jūlija līdz 1940.gada 3.augustam Padomju Savienība pabeidza savu aneksiju Latvijā, un tā kļuva par PSRS sastāvdaļu ar nosaukumu “Padomju Sociālistiskā Republika Latvija”.”

Ždanokas lietas izskatīšanas vēsture ir labs piemērs tam, cik savstarpēji saistītas jomas ir politika un jurisprudence un kāpēc būtu jāsargājas no sasteigtiem un paviršiem risinājumiem.

2004.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu vairākums zemākajā instancē Ždanokas prasību apmierināja. Tikai diviem tiesnešiem bija atšķirīgs viedoklis, kuru viņi izklāstīja spriedumam pievienotajā deklarācijā. Latvijas valsts nolēma šo spriedumu pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā, un 2006.gada 13.martā Lielā palāta neapstiprināja iepriekšējās instances spriedumu, uzskatot, ka Latvijas noteiktie ierobežojumi ir bijuši pamatoti. Tā bija liela uzvara, jo beidzot bija radīts tiesisks precedents, uz kuru pamatojoties, turpmāk tiks spriestas līdzīgas lietas. Tomēr pats būtiskākais bija tas, ka Eiropas tiesībās tika konstatēts okupācijas fakts.

Kas tad bija noticis laikā starp pirmās instances un otrās instances spriedumiem? Bija mainījusies politiskā izpratne! Līdz ar Austrumeiropas un Baltijas valstu pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā bija palielinājusies informācijas plūsma par komunisma noziegumu patiesajiem mērogiem. Jautājums par Eiropas pēckara vēsturi un par komunisma noziegumiem vairs nebija tikai akadēmisku pētījumu priekšmets. Tas beidzot bija kļuvis par politisko diskusiju tēmu. Ne Eiropas, ne ASV politiķi vairs nevarēja ignorēt faktu, ka aiz “dzelzs priekškara” gūstā turētās tautas bija samaksājušas baismu cenu par to, lai brīvā pasaule varētu netraucēti attīstīties.

2005.gada 5.maijā ar dziļu gandarījumu es klausījos ASV prezidentu Bušu Rīgā sakām: “Pieminot pirms 60 gadiem notikušo uzvaru, mēs paturam prātā paradoksu: lielākajai daļai Austrumeiropas un Centrāleiropas uzvara atnesa citas impērijas dzelzs dūri. Uzvaras diena apstiprināja fašisma sagrāvi, bet nebeidza apspiešanu. Jaltas līgums sekoja netaisnīgajai Minhenes un Ribentropa-Molotova pakta tradīcijai. Miljonu apspiešana Centrāleiropā un Austrumeiropā tiks pieminēta kā viena no vēstures lielākajām netaisnībām.”

Pēc Buša runas sekoja ASV Kongresa un Senāta rezolūcijas, kurās abas parlamenta palātas aicināja Krieviju atzīt Baltijas valstu okupāciju. Arī Eiropas Parlamenta Tautas partiju grupas rezolūcija nosodīja komunisma nesto postu Austrumeiropas un Baltijas tautām. Tad sekoja Eiropas Padomes rezolūcija Nr.1481 “Par vajadzību starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu pastrādātos noziegumus”.

Kaut arī politiskām runām, deklarācijām un rezolūcijām nav saistoša spēka, tomēr šie dokumenti iemieso noteiktu politisko gribu. Sakarā ar starptautiskā līmenī skaidri pausto politisko nostāju Lielās palātas tiesneši 2006.gada martā daudz labāk nekā 2004.gadā apzinājās sarežģīto politisko un tiesisko kontekstu, kāds ir ietverts Latvijas likumdošanā attiecībā uz mūsu valsts pilsoņu aktīvajām un pasīvajām vēlēšanu tiesībām. Tāpēc Lielā palāta neapstiprināja zemākās instances spriedumu un Latvija uzvarēja tiesas spriedumā lietā “Ždanoka pret Latviju”.

Sēdes vadītājs.

Godātā deputāte! Piecas minūtes ir pagājušas!

S.Kalniete.

Jā, paldies! Es pateikšu vēl tikai divus teikumus. Atliek vien iedomāties, ka tad, ja sprieduma izdarīšanas brīdī Eiropas Cilvēktiesību tiesas rīcībā būtu jau šis parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums, tas būtu kļuvis par tiesisku argumentu tam, lai spriedums būtu citāds.

Es aicinu atbalstīt šo Ilmas Čepānes priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatot šo priekšlikumu, es nebūt nevēlos apšaubīt deputātes Čepānes labo gribu, tomēr man ir iebildumi pret šo priekšlikumu gan no juridiskā, gan no politiskā viedokļa.

No juridiskā viedokļa.

Šis papildinājums ir gana apjomīgs, un, iekļaujot to pašreizējā redakcijā, veidojas sarežģīta un diezgan grūti saprotama konstrukcija. Turklāt man šķiet, ka iepriekšējais runātājs ļoti labi izklāstīja šā Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma saturu. Šeit nav ko piebilst! Taču norāde uz to, ka tas ir tikai un vienīgi Latvijai saistošs, kā to varētu saprast no šīs redakcijas, no šā piedāvājuma, nav pieņemama, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kas ir ļoti nozīmīgs mūsu valstij, nav saistošs tikai Latvijai vien. Tas ir saistošs visām Eiropas Padomes valstīm.

Un tas ir ļoti svarīgi, lai mēs šeit neradītu kaut kādus pārpratumus, teikdami, ka tas ir svarīgi vienīgi mums.

Turklāt šis svarīgais spriedums ir spēkā un ir saistošs neatkarīgi no tā, vai mēs to kādā Latvijas likumā pieminam vai nepieminam. Un tieši tāpēc šobrīd nebūtu īsti nopietna pamata to šeit iekļaut.

No politiskā viedokļa.

Lai arī cik plašs būtu šā sprieduma saturs un lai arī cik tas būtu svarīgs, šeit tomēr tiek minēts Ždanokas vārds. Vai mēs tiešām vēlamies šajā gadījumā, kad juridiskie argumenti nav tik pārliecinoši, politiski minēt vienu no aktīvajām komunistēm?

Es, Latvijas pilsone, aicinu jūs, Saeimas deputātus, necelt pieminekļus ne dabā, ne likumos ždanokām. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti!

Bijusī ārlietu ministre Kalniete tikko no Saeimas tribīnes minēja mūsu partijas līderes vārdu kopā ar ASV prezidenta Buša vārdu. Es uzskatu, ka Bušam tas ir liels gods.

Un tālāk. Es piedalījos atbildīgās komisijas sēdē, noklausījos visus argumentus, un man tajā laikā radās iespaids, ka “Jaunais laiks” nožēlo to savu priekšlikumu, kas dod iespēju bijušajiem opozīcijas darbiniekiem kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Bet tas bija pareizs lēmums no jūsu puses, jo acīm redzami Tatjana Ždanoka ir aktīvāka par pārējiem visiem astoņiem mūsu pārstāvjiem šajā parlamentā.

Un sakarā ar visu izklāstīto man komisijas sēdē bija priekšlikums papildināt mūsu likumprojektu ar visiem pārējiem Eiropas tiesas lēmumiem, kas skar Latviju; teiksim, lietā “Sļivenko pret Latviju”, “Ševanova pret Latviju” vai arī “Andrejeva pret Latviju”, jo visām šīm sievietēm Latvija atņēma viņu cilvēktiesības. Teiksim, Ševanovas kundze ir mana kaimiņiene, kura dzīvo Purvciemā un kuru Latvija gribēja deportēt uz Krieviju. Mūsu, Latvijas, Cilvēktiesību komiteja vinnēja Eiropas tiesā. Paldies Dievam! Un es domāju, ka pievienot šo tiesas lēmumu mūsu likumprojektam būtu ļoti lietderīgi, jo nekāda tā saucamā okupācija un nekāda sarežģītā vēsture neļauj pārkāpt cilvēktiesības.

Un beidzot par Andrejevas lietu pret Latviju, kuras autors stāv šobrīd tribīnē. Latvija atņēma viņai darba stāžu, kas bija uzkrāts gan Krievijā, gan Ukrainā, un, ja mēs tomēr parakstīsim līgumu ar Krieviju, tad visi šie darba stāži viņai atgriezīsies. Es tikai nezinu, kas būs pirmais, – vai tas būs Eiropas tiesas spriedums, kuru mēs gaidām jau no 2000.gada, bet tikai pērn jūlijā tiesa beidzot pieņēma šo lietu izskatīšanai pēc būtības, vai mēs tomēr parakstīsim šo Sociālās drošības līgumu ar Krieviju.

PCTVL frakcija uzskata, ka šis Sociālās drošības līgums ir primārais. Ja mēs to parakstīsim, kaut kas izmainīsies, bet, ja mēs parakstīsim robežlīgumu, nemainīsies nekas. (No zāles dep. I.Kalniņš: “Neko nevar saprast!”) Nekas neizmainīsies – ne rindas pie mūsu robežas, ne arī kāda cilvēka tiesības.

Sakarā ar to, ka komisija nepieņēma lēmumu pievienot visus Eiropas tiesas spriedumus šim likumam, es tomēr aicinu vienīgi Ždanokas kundzes lietu arī tam nepievienot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un nav taisnība tiem, kuri šeit min, ka tā ir īpaša goda izrādīšana kādai dāmai ar slotu vai dāmai bez slotas. Šī atsauce ir uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vienīgo spriedumu, kurā pietiekami precīzi ir fiksēts Latvijas okupācijas fakts.

Aicinu atbalstīt! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Paldies. Vispirms paldies visiem deputātiem, kuri uzstājās debatēs, bet it īpaši paldies Ilmai Čepānei un Sandrai Kalnietei par Latvijas vēstures fakta atgādināšanu un par daudzo un dažādo starptautisko un Latvijas Republikas Saeimā pieņemto dokumentu uzskaitījumu. Taču komisijas vārdā gribu vēlreiz teikt, ka šā likumprojekta, kurš precīzi nosprauž pilnvarojuma robežas valdībai, papildināšana, pēc manām domām, nebūtu nepieciešama. Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – deputātes Čepānes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 69, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi, 4. ir deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums, un šā priekšlikuma būtība ir šāda: sagatavoto un pirmajā lasījumā atbalstīto likumprojektu papildināt ar vārdiem “1918.gada 18.novembrī proklamētās”, tādējādi atgādinot Latvijas Republikas pilsoņiem un visai starptautiskajai pasaulei, ka Latvija ir proklamēta 1918.gada 18.novembrī. To varētu, iespējams, darīt, ja konstitucionālajā likumā nebūtu dota atsauce uz 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarāciju, kur jau ir pateikts, kurā gadā Latvija ir dibināta.

Paldies. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, ir sākušās debates, un tāpēc man ir lūgums debates turpināt pēc pārtraukuma.

Šobrīd reģistrēsimies ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu Andreju Klementjevu… Es atvainojos!

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC).

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēde ar Sociālo un darba lietu komisiju notiks tūlīt pat, pulksten 10.30, Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vēl mazu mirklīti lūdzu uzmanību paziņojumiem!

Nākamajam paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi no Sociālo un darba lietu komisijas! Komisijas sēde notiks pulksten 10.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Lūdzu atnākt!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Aicinu pulksten 10.45 tepat, Dzeltenajā zālē, uz īsu apspriedi.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Jānis Klaužs, Gunārs Laicāns, Anatolijs Mackevičs un Karina Pētersone. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Mēs atsākam darbu pēc pārtraukuma. Turpināsim debates par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Mēs izskatām 4. – deputāta Dzintara Rasnača priekšlikumu.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamā ministres kundze! Godātais ministra kungs! Godātie kolēģi deputāti! Mans priekšlikums ir veidots, balstoties uz vēsturiskās pieredzes bāzes, un šī vēsturiskā pieredze ir darbība politikā jau kopš 1988.gada.

1989., 1990. un 1991.gads bija laiks, kad Latvijā bija politiskie spēki, kuri par visām varītēm centās un aicināja Augstāko padomi pieņemt jaunu Pamatlikumu – jaunu Latvijas Konstitūciju. Šie politiskie spēki bija no dažādām aprindām… (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Pilsoņu komiteja!”) Diemžēl Lagzdiņa kungs kļūdās! Tieši Pilsoņu kongress, tieši Latvijas Tautas frontes patriotiskākā daļa un tieši Latvijas Nacionālās neatkarības kustība bija tā, kas panāca Satversmes atjaunošanu un kas panāca Pirmās Latvijas Republikas valstisko un tiesisko nepārtrauktību. (No zāles: “Pārāk daudz uzņematies!”)

Kas notiek šodien? Šodien starptautiskajā arēnā mēs bieži dzirdam to, ko mēs ļoti vēlamies, – to, ka šī valsts turpina savu darbību savā valstiskajā nepārtrauktībā, savā tiesiskajā nepārtrauktībā. Tas ir starptautiski atzīts, un mēs to uzturam spēkā arī savos likumos, mēs to uzturam spēkā arī parlamenta un valdības pieņemtajos lēmumos.

Taču ir kāda valsts, kura šo valstisko nepārtrauktību neatzīst, – tā ir Krievijas Federācija. Un vai mēs šai valstij starptautiskajā tiesiskajā apritē atkal dosim jaunu trumpi? Vai mēs dosim jaunu trumpi, neatsaucoties uz to, ka ar valstisko nepārtrauktību mēs saprotam 1918.gada 18.novembrī proklamēto Latvijas Republiku?

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Es domāju, tas nekādā ziņā nemaitā vai neizkropļo piedāvāto likuma redakciju. Es domāju, ka, tieši otrādi, tas nedara to, ko te minēja daži oratori. Lai nebūtu jāraksta klāt romānu romāni, es ierosinu rakstīt nevis atsauces uz visiem mūsu pieņemtajiem likumiem un lēmumiem, bet atsauci uz to, no kā ir sākusies mūsu valsts un no kā ir turpinājusies mūsu valstiskā nepārtrauktība.

Man ļoti negribas, ka starptautiskajā arēnā Krievija vicinās šo mūsu pieņemto likumu un teiks, ka mēs esam runājuši gan par valstisko nepārtrauktību de iure, gan par valstisko nepārtrauktību de facto. Valstiskā nepārtrauktība de iure ir starptautiski atzīta (izņemot no Krievijas puses), turpretim valstiskā nepārtrauktība de facto diemžēl ir bijusi pārtraukta. Ir bijusi pārtraukta Padomju Savienības okupācijas dēļ!

Man ļoti negribētos, ka šo dokumentu, šo likumu, ko mēs šodien pieņemam… ka šā likuma dēļ mums starptautiski nāktos taisnoties, ka mēs ar to esam domājuši citu dokumentu, kurā savukārt ir atsauce uz vēl kādu citu dokumentu, bet tajā vēl kādā citā dokumentā ir atsauce uz vēl kādiem citiem pārējiem dokumentiem.

Tā ka aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinu it īpaši Ārlietu komisiju iedziļināties dažos teikumos. It kā argumenti pret jebkuru papildinājumu bija tie, ka jārunā ir tikai par pilnvarojumu, kā tas teikts dokumenta nosaukumā. Labi. Bet, ja jau mums būtu jārunā tikai par pilnvarojumu, tad priekš kam visi tie liekie vārdi, ko jūs paši tur ielikāt iekšā? Ja ir vajadzīgs pilnvarojums, tad jau pietiktu ar vienu teikumu: pilnvaro Ministru kabinetu parakstīt to un to. Viss! Bet tas nav tā šinī brīdī. Tāpēc es arī atnācu runāt.

Redziet, ja jau jūs te pieminat 1991.gada 21.augustu, kas nav mūsu valsts veidošanās pamats (tas nav pamats, tas ir tikai turpinājums!), tādā gadījumā… pie tam vēl ir pielikts klāt tāds interesants izteikums: “ņemot vērā starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību...” No kura laika – tas te nav teikts. Tas te nav teikts! Kāda valstiskā nepārtrauktība? Varbūt no 1991.gada 21.augusta?

Tāpēc nebrīnieties, lūdzu, par to, ka mēs gribam vienkārši ievērot latviešu tautas sakāmvārdu: “Labs labam nekaitē.” Nu, var jau arī citādi to pateikt, jā? Ja jau ir tur ielikts tas 1991.gada 21.augusts, tad kāpēc tur nevar precīzi pielikt klāt to, no kurienes ir nācis tas 21.augusts? Tas taču ir nācis no 1918.gada 18.novembra. Kur te ir problēma? Kaut ko ielikt ir daudz sliktāk nekā… ja jau ieliek kaut kādu papildinājumu, tad vajag ielikt to precīzi, to visu “saliekot pa plauktiem”.

Tāpat es piedāvāju kolēģiem šeit, Saeimā, skaidri “salikt pa plauktiem” latviešu valodas pozīcijas visur mūsu valstī, ņemot vērā arī iespējamo pastiprināto migrāciju. Mums būs skaidri jāaizstāv latviešu valoda tur, kur tas ir nepieciešams. Tā tas ir arī šeit. Ja jau mēs negribam starptautiskajā līmenī izskatīties tādi, kuriem var ar pirkstiņu vai nu bakstīt, vai pamāt, tad ir skaidri jāpasaka sava patiesība.

Es jau pagājušoreiz teicu to, pie kā es arī šodien pieturos, – ka mums ir nolaupīta teritorija un par to būs jārunā, un tas ir cits jautājums. Taču, ja mēs runājam par pilnvarojuma dokumentu, tad… ja mēs pilnvarojam, uz kaut ko pamatojoties, tad mūsu pamatojumam jāsākas ar to, kas ir bijis pirmsākums mūsu valstij, – tas ir 1918.gada 18.novembris. Jo, redziet, ja to neieliek, tad Latvijas Republikas pilsonim rodas aizdomas… Viens domājošs Latvijas Republikas pilsonis, kurš varbūt ir tīri politiski neitrāls, bet kurš tomēr ir Latvijas patriots, skatīsies ar aizdomām: “Kā tad tā? Tas tur ir iekšā, bet šitas – nav. Kāpēc?” Tāpēc šis priekšlikums ir – vienkārši skaidrības labad. Es tomēr uzskatu, ka šad un tad, starptautiskajā līmenī runājot par Latvijas vēsturi, vienmēr tam, kas stāsta par mūsu pagātni, ir jāsāk no 1918.gada 18.novembra, un viss pārējais ir tikai turpinājums.

Pasakiet, lūdzu, argumentu, kāpēc to nevar ielikt iekšā! Te nekas nav tāds, kas var radīt juridiskas pretrunas. Nu galīgi nekas te nav tāds!

Tā ka es tomēr aicinu šo priekšlikumu atbalstīt kaut vai mīļā miera labad.

Sēdes vadītājs.

Vārds ārlietu ministram Artim Pabrikam.

A.Pabriks (ārlietu ministrs).

Dāmas un kungi! Opozīcija un pozīcija! Patiešām, šis nav slikts priekšlikums. Es pat teiktu, ka arī pārējie 12 priekšlikumi ir ļoti labi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej, ej! Visi divpadsmit? Beidz!”) Taču man šķiet, ka īsti nebūtu vietā par šiem priekšlikumiem pašreiz debatēt tālāk tādā veidā, kā tas ir aizsākts, un es gribētu piekrist arī Saeimas priekšsēdētāja kungam, ka patiesībā mums būtu jāvienojas par šo piedāvāto risinājumu, kuru ir izvirzījusi valdība. Jo gan šajās debatēs, gan arī kādās citās akadēmiskās debatēs par jebkuru tēmu var uzrakstīt ne tikai vienu, bet vairākas labas disertācijas. Un konkrētais valdības piedāvātais likumprojekts, kuru mēs pašreiz izskatām otrajā lasījumā, ir gana labs, jo tas gan pasvītro turpinātību, gan arī dod mums iespēju tālāk risināt šīs diplomātiskās sarunas ar Krieviju, nekādā veidā neapdraudot mūsu valsts izcelsmi un turpinātību.

Un šeit es gribētu vēlreiz atgādināt arī to, ka, redziet, pie mums Latvijā jau nav pieņemts cilvēkus saukt arī pēc tēvvārda, kā tas bija padomju laikā. Taču šis priekšlikums atsaukties vai nu uz 18.novembri, vai uz 4.maiju, vai uz vēl kādu citu datumu ir lielā mērā līdzīgs tam: tas būtu tāpat kā teikt nevis “Artis Pabriks”, bet “Artis Pabriks Edmundovičs” vai kaut kā tamlīdzīgi.

Lai arī priekšlikums, man šķiet, nav slikts, tomēr es aicinu balsot pret šādu labojumu un pieturēties pie pamatpiedāvājuma, sevišķi jau tāpēc, ka ne Krievija, ne kāda cita valsts neies apkārt pa pasauli un neapšaubīs mūsu valsts izcelsmi. Jo, ticiet man, arī pēdējā pieņemšanā 18.novembrī pie ārlietu ministra ieradās tas pats Kaļužnija kungs ar kundzi, ar ziediem apsveicot mūsu valsts dibināšanas dienā.

Tā ka gribot negribot 18.novembris ir un paliek mūsu valsts dibināšana.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Svarīgu vēsturisku faktu minēšana šajā pilnvarojuma likumā negrozīs tiesiskās attiecības, kādas veidosies starp Latviju un Krieviju. Šāda vēsturiska fakta, ļoti svarīga fakta, paša svarīgākā fakta mūsu tautas dzīvē, minēšana šajā likumā negrozīs un nemainīs valdībai dotā pilnvarojuma saturu; mēs tikai vēlreiz atgādināsim to, ko mēs visi zinām.

Faktiski es gribētu piekrist Jurim Dobelim (No zāles dep. J.Dobelis: “Ā-a!”), ka ir daļa deputātu, kas uzskata, ka viņu vēlētāji, daļa sabiedrības, šaubās par šā Saeimas spertā soļa politisko pareizību. Un ka tāpēc vajadzētu vēlreiz atgādināt šo vēsturisko faktu un it kā nomierināt šos vēlētājus. Jurim Dobelim ir taisnība! Bet mēs, kolēģi, tie, kas balsojām par Latvijas neatkarību, kā to arī Einars Repše savā uzstāšanās reizē ļoti pareizi norādīja, nešaubāmies par šīm vēsturiskajām patiesībām.

Un tāpēc es aicinu būt taktiski gudriem un neminēt šajā likumā tādas lietas, kuras varētu būt par formālu iemeslu, kas vēlāk traucētu šā robežlīguma noslēgšanu.

Būsim gudri!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš.

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Paldies par debatēm par šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Es gribētu vienīgi reaģēt uz to, ko teica deputāts Rasnačs. Paldies Dievam, ka Latvijas valsts nepārtrauktība nekādi nav saistīta ar Krievijas gribēšanu vai negribēšanu atzīt mūsu valsts pēctecību, nepārtrauktību. Tā ir atzīta! Ir notikusi mūsu atzīšana, kuru ir izdarījušas vairāk nekā 30 pasaules valstis, – starptautiska atzīšana! Un neatkarīgi no tā, ko vienā vai otrā gadījumā teiks tā vai cita amatpersona, šī nepārtrauktība ir spēkā. Tieši tāpēc es vēlreiz aicinu aprobežoties ar to valdībai doto pilnvarojumu, ko mēs, parlaments, esam devuši, sniedzot atsauci uz konstitucionālo likumu.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. – deputāta Rasnača priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 31, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi, 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir šāds: pirmajā lasījumā nobalsotajā likumprojekta tekstā svītrot vārdus “un saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 3.pantu”. Šis precizējums ir nepieciešams tāpēc, ka šajā likumprojektā būtu otrajā lasījumā jānorāda konkrēta amatpersona, kuru tad mēs pilnvarojam no Ministru kabineta puses parakstīt jeb noslēgt hipotētisko robežlīgumu ar Krieviju. Tā kā likumprojekts vēl nav kļuvis par likumu, nekādas konsultācijas vēl nav uzsāktas un mēs nezinām, vai tas būs ārlietu ministrs, vai tas būs premjers, vai tā būs Valsts prezidente. (No zāles dep. I.Rībena: “Lai visi trīs paraksta!”) Tāpēc Saeimas Juridiskais birojs ierosina šos vārdus svītrot, lai atstātu likumā tiesības Ministru kabinetam pašam izlemt, kura amatpersona konkrēti būs tā, kas tiks pilnvarota noslēgt šo līgumu.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātā Saeima! Augsti godātie Ministru kabineta locekļi! Kādēļ būtu jārunā par priekšlikumu, kas ir guvis komisijas atbalstu un neizraisa īpašas debates? Godīgi sakot, reti gadās, ka likumprojekts, kas ietver sevī apmēram 50 vārdus un dažus skaitļus, izsauktu tik milzīgu runu plūsmu un vēl lielāku emociju lavīnu, gremdējot pašu apspriežamo lietu jeb priekšmetu. Reti gadās, ka izpildvara atbildību par savu rīcību akceptētās valdības deklarācijas kontekstā pārliek uz lēmējvaru, Saeimu, tā vietā, lai rīkotos un pieprasītu uzticības apliecinājumu pašai rīcībai. Šī ir unikāla situācija, un it īpaši labi tas redzams, izvērtējot Aigara Kalvīša valdības visu iepriekšējo darbības praksi. Vai tad nebija tā, ka svarīgākie likumi un to grozījumi tika burtiski “iebīdīti” vai pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā? (No zāles dep. J.Dobelis: “Par priekšlikumu jārunā!”)

Runājot par izskatāmo likumprojektu, jāatzīmē, ka liela daļa iesniegto priekšlikumu (un šeit es ļoti labi saprotu ārlietu ministra pozitīvo vērtējumu) vai nu atgādina dziesmas vārdus “Ja nedosi to meitiņu, es nomiršu žēlabās”, vai mēģina vēl vairāk atvieglot dzīvi valdībai un mazināt tās atbildību, jo saka priekšā, kas un kā būtu jādara. Vienīgais priekšlikums, ko atbalstīja komisija, pēc savas būtības uzliek valdībai atbildību par konkrētajiem soļiem, par konkrēto darbību. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas priecē. Ja tas tiks atbalstīts, ne jau nu Saeimas frakciju vadībai būs jāskraida (es tā ļoti brīvi interpretēju cienījamā Andra Bērziņa vārdus iepriekšējā sēdē) uz Balto namu, Briseli vai kur citur pēc padoma.

Es aicinu to atbalstīt. Es esmu pārliecināts, ka jebkurā gadījumā debates par šo likumu turpināsies tikpat asi un tikpat dedzīgi arī pēc paša robežlīguma parakstīšanas. Atceros to reakciju, kas bija pirms kādiem pieciem gadiem, kad mēs Rīgas Domē parakstījām vienošanos par plašu sadarbību ar Krievijas galvaspilsētas Maskavas valdību. Arī tad skanēja vārdi “nodevība”, “noziedzība” un tā tālāk. Bet kas sekoja? Vairāki kopēji realizētie projekti (pasvītroju – realizētie!) dažādās jomās – ekonomikā, kultūrā, mūsu pilsētas attīstībā. Vairāk par sešiem miljoniem dolāru Maskavas pašvaldība ieguldīja Dzelzceļnieku klubā, pārveidojot to par kultūras un biznesa centru – Maskavas namu Rīgā. Starp citu, varbūt arī “Jaunajam laikam” būtu lietderīgi pārņemt šo praksi, organizējot kārtējo ziedojumu vākšanas kampaņu, un savāktos līdzekļus investēt nevis sava nelokāmā līdera uzņēmējdarbībā, bet Pitalovas–Abrenes novada attīstībā un iedzīvotāju labklājības labā.

Esmu pārliecināts, ka robežlīguma problēmas atrisinājums varētu būt pirmais mūsu patstāvīgais solis austrumu virzienā, kas vērsts uz to, lai veidotu partneriskas, līdztiesīgas attiecības starp Latviju un Krievijas Federāciju, radītu abpusējas uzticības atmosfēru. Pirmais, bet, ceru, ne pēdējais solis. Jo tas ir mūsu abu valstu, Eiropas Savienības un – tas ir ārkārtīgi svarīgi! – arī mūsu tautas interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Einaram Repšem.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Daudzi pozīcijas deputāti šodien ar īpašu entuziasmu atsaucas uz tām vienkāršajām patiesībām, ko es viņiem norādīju. Īpaši paldies Lagzdiņa kungam! Tik tiešām, tas tā ir, kā es to norādīju šodien, – proti, Latvijas Republikas Satversme arvien ir spēkā; 4.maija Neatkarības deklarācija ar tās noslēdzošo 9.pantu šodien ir spēkā (un tas ir konstitucionāls likums); 1920.gada Miera līgums šodien ir spēkā. Un es ļoti priecājos, ka valdošā koalīcija apstiprina, ka valdība to zina un nav aizmirsusi arī šodien, lai gan brīžiem šķiet, ka ir otrādi.

Tas, kas mani pēc būtības un patiesi interesē: vai valdība arī rīkosies atbilstoši šiem manis pieminētajiem un neatkarīgi no šodienas debašu iznākuma arvien spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nekādā gadījumā!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Debates par šo priekšlikumu nepārliecināja, ka būtu nepieciešams mainīt komisijas viedokli.

Nevaru nenorādīt Einaram Repšem (No zāles: “Par priekšlikumu jārunā!”), ka Latvijas Republikas Satversme un visi pārējie dokumenti, normatīvie akti ir spēkā nevis tāpēc, ka jūs, Repšes kungs, uz tiem norādījāt, bet gan tāpēc, ka Latvijas Republikas Augstākā padome un Saeima par tiem ir balsojusi.

Aicinu balsot… Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! (No zāles: “Vai kāds prasīja?” Dep. J.Dobelis: “Galīgs idiotisms!”) Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Godājamais Prezidij! 6. – deputāta Visvalža Lāča priekšlikums. Viņš ierosina pēc vārdiem “pilnvarot Ministru kabinetu” iekļaut vēl arī normu, ka Ministru kabinets drīkst to darīt “pēc Latvijas valsts un Latvijas Republikas pilsoņu īpašumam sešos Abrenes apriņķa pagastos un Abrenes pilsētā nodarītā mantiskā kaitējuma apjoma un šā kaitējuma atlīdzināšanas kārtības noteikšanas”.

Mēs uzskatām, ka šī norma par kaitējuma atlīdzību nav saistīta ar minēto likumprojektu. Tā ir pilnīgi cita tēma. Un tāpēc aicinām to noraidīt – balsot “pret”.

Aicinu to darīt!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nav taisnība Valsts prezidentei, kura Saeimas debašu laikā teica: “Ja mēs būtu deklarējuši, ka Latvija uzskata Abreni par savu neatņemamu sastāvdaļu, mūsu tagadējo partneru un sabiedrības acīs tas būtu uzskatīts par teritoriālām domstarpībām ar mūsu kaimiņiem. Mēs vēl šodien nebūtu ne ES, ne NATO dalībvalsts.”

Tā ir pilnīga parlamentārās valsts sistēmas neizpratne. Tikai parlaments var sniegt paziņojumus attiecībā uz valsts suverenitāti, un tas arī tika izdarīts 1992.gada 22.janvārī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu”, kā arī ar 1996.gadā Saeimas pieņemto “Deklarāciju par Latvijas okupāciju”, kura (un ir svarīgi to tagad atgādināt tiem, kas saka, ka tad mēs nebūtu uzņemti ES) tika pieņemta jau pēc lūguma par iestāšanos ES un kurā ir ne tikai norādīts uz Abrenes teritorijas nelikumīgu aneksiju, bet ir arī lūgts starptautiskajai sabiedrībai sniegt mums palīdzību okupācijas seku novēršanā.

Mans priekšlikums neparedz saņemt samaksu par atdoto teritoriju, bet paredz noteikt kārtību, kādā veicama kompensācija par zaudējumiem, kas jau ir radušies Latvijai tāpēc, ka Krievija jau vairāk nekā 60 gadus izmanto šo teritoriju. Ja mani un citu deputātu priekšlikumi, kuri atsaucas uz okupācijas nelikumību, tiek noraidīti, tad, kā teica doktors Dītrihs Andrejs Lēbers (citēju), “Latvija pati samierinās ar Krievijas uzskatu, ka Miera līgums vairs nav spēkā un Latvija nav bijusi okupēta.”

Es, nebūdams jurists, visus savus trīs priekšlikumus izstrādāju, konsultējoties ar vienu jaunu, spēcīgu juristu, kurš strādā valsts dienestā un saprotamu iemeslu dēļ vēl nevēlas publiski atklāt savu vārdu. Jā, baidās! Daudz ko ņēmu vērā arī pēc ilgstošām sarunām ar vienu no vispieredzējušākajiem Latvijas parlamenta locekļiem – Aleksandru Kiršteinu.

Es izsaku šim juristam un Aleksandram Kiršteinam atzinību par palīdzību, ko viņi man sniedza juridisko faktu interpretācijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Klātesošie valdības locekļi! Godātie kolēģi deputāti un citādi domājošie deputāti! Negodīgiem līdzekļiem nevar sasniegt labus mērķus. Šī ir vispārzināma patiesība, kas diemžēl skaidri redzama mūsu valstī šodien.

Mēs redzam, ka trīs oligarhu jeb Kalvīša valdība, kas negodīgi ar lielu naudu vēlēšanu kampaņā varu ieguva, tikpat ciniski vai vēl ciniskāk šo varu lieto. Valdības pirmie darbi bija pretkorupcijas kustības kavēšana, likvidējot komisiju Saeimā, Satversmes tiesas graušana un pretlikumīga Satversmes 81.panta izmantošana, pieņemot Ministru kabineta noteikumus, par kuriem jau ir iesniegta konstitucionālā sūdzība, taču tagad Kalvīša valdība ar to deputātu balsīm, kuri, šķiet, godu apēduši pie varas siles, jau ir ķērusies pie mūsu valsts tiesiskajiem pamatiem.

Saeima pēc premjera pavēles ir viena soļa attālumā no Satversmes un konstitucionālo likumu pārkāpuma, tādējādi apdraudot mūsu valsts tiesiskos pamatus.

Deputāti, jūs jau noraidījāt Visvalža Lāča priekšlikumu par atsauci uz 4.maija deklarāciju, jūs jau noraidījāt Ilmas Čepānes priekšlikumus par atsaucēm uz 1920.gada Miera līgumu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedumu. Šie labojumi, ja valdība tos konsekventi ievērotu, līgumu parakstot, palīdzētu glābt šā pilnvarojuma tiesiskos aspektus. Jūs neizmantojāt šo iespēju!

Tagad mēs apspriežam vēl vienu Visvalža Lāča priekšlikumu, kurš jums, deputāti, varbūt ir vieglāk saprotams, jo šeit runa nav par valsts interesēm, tiesiskumu vai nacionālo pašlepnumu, kas, baidos, vairākumam no jums ir tikai tukša skaņa. Šeit ir runa par mantu, par īpašumu. To taču jūs labāk saprotat!

Saeima 2005.gadā pieņēma deklarāciju “Par PSRS totalitārā komunistiskā režīma politikas nosodījumu okupētajā Latvijā”. Tajā, cita starpā, Ministru kabinetam bija uzdots veikt PSRS totalitārā komunistiskā režīma Latvijai nodarīto zaudējumu aprēķinu un pieprasīt Krievijas Federācijai atlīdzināt Latvijas Republikai okupācijas un PSRS totalitārā komunistiskā režīma radītos zaudējumus. Aprēķins nav veikts! Zaudējumu atlīdzība, tajā skaitā par okupēto Abrenes apriņķi, nav pieprasīta. Jūs nedrīkstat uzdāvināt Krievijai Latvijas zemi, pārkāpjot Saeimas deklarāciju un nepieprasot kompensāciju! Kā gan Ministru kabinets drīkstēs parakstīt robežlīgumu, pildot Saeimas šodienas pilnvarojumu, ja tāds tiks dots, ja iepriekšējās deklarācijas prasības nav izpildītas?

Apspriežamais Lāča kunga priekšlikums vismaz šajā vienā punktā atrisina šo tiesisko problēmu.

Kolēģi deputāti! Šis priekšlikums ir jāatbalsta!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Cienījamie ministri! Mēs šodien izskatām jautājumu par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, un visnotaļ cienījamā Lāča kunga priekšlikumu par mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, manuprāt, Saeima varētu skatīt, runājot par citiem normatīvajiem aktiem.

Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs otrreiz pieteicies deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Vēlreiz, kolēģi! Tāpat kā pie visiem no jums, arī pie manis kā jaunienācēja Saeimā vēršas – turklāt nepārtraukti vēršas –, kā jūs to zināt, mūsu vēlētāji, kuri cenšas kaut kā norādīt to ceļu, kas, pēc viņu ieskata, deputātam, par kuru viņi ir balsojuši, būtu jāiet. Un šajā gadījumā es nosaukšu konkrētā cilvēka vārdu un uzvārdu, kas mani vairākkārt Abrenes novada sakarā ir uzrunājis. Arī tad, kad es vēl nebiju deputāts, bet biju brīvžurnālists un grāmatu autors. Proti, tas ir Latvijas armijas, jaunās atjaunotās Latvijas armijas, pirmais sporta dzīves vadītājs, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta absolvents, pasaules čempions soļošanā senioriem Zigurds Linde. Un Linde, lūk, – es neesmu skaitījis, cik reizes, bet arī tagad –, mani satiekot kā deputātu, ir teicis: “Visvaldi, dari, lūdzu, kaut ko manā labā! Mans tēvs dzīvoja Abrenes novadā… [Ja nemaldos, Purvmalas pagastā.]… un, tā kā viņš bija taupīgs un strādīgs, viņš iekrāja naudu un nopirka 50 hektārus meža, taču man par šiem mežiem ir iedota nevērtīgu papīru saujiņa. Es neko citu neprasu kā vien to, lai mūsu valdība un lai jūs, Saeima, panāktu to, ka es saņemu kompensāciju par mana tēva sviedriem, kas man pienākas.”

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu… Es atvainojos!

Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Es labprāt citēšu man aiz muguras nupat teiktos Saeimas deputātes kolēģes Ingunas Rībenas pavadošos vārdus, kad es pieteicos debatēs: “Nu, plintniece, uz priekšu!” (Aplausi.) Man žēl! Jo es nācu pateikt to, ko domā tie ļaudis, kuri nesēž šajos 100 krēslos. Es nācu teikt, ko viņi raksta mūsu brīvajā presē, un es nācu citēt to, ko jūs ikviens varat izlasīt “Latvijas Avīzes” 6.februāra numurā. Un tagad sekos citāts: “Mīļie patrioti! Lasu avīzē jautājumu: “Neatdot ne pēdu no Abrenes?” un nesaprotu – raudāt vai smieties. Vēl arvien ir tik daudz to, kas cēlu jūtu vārdā negrib atdot Abreni. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa no viņiem neatradīs uz kartes, kur atrodas tāda Abrene, Upmale, Kacēni, Linava, jo, pirmkārt, viņiem nav jēgas, kur tas ir, un, otrkārt, šādu nosaukumu uz kartes nav, jo visi šie pagasti un pilsēta jau sen ir atguvuši savus vēsturiskos nosaukumus, kas savā laikā bija latviskoti.” To ir rakstījis cilvēks, kas reāli dzīvo un ir rakstījis šos vārdus pats no brīvas gribas, bez piespiešanas, un publicējis to Latvijas brīvajā presē. (No zāles dep. A.Seile: “Mēs jau arī to izlasījām!”) Un tas ir Pēteris Horns no Balviem.

Es negribētu šobrīd atsaukties uz tiem, kuri mums ir izplatījuši tādas nelielas lapiņas. Es jau iepriekšējā reizē atgādināju šo ačgārno, ar kājām gaisā apgriezto apgalvojumu un argumentu patiesības. Šoreiz es nevaru tās citēt, jo tas ir tik bezjēdzīgs mistrojums, ko ir parakstījis, izmantojot vārda brīvību, Vilis Liniņš, baltu tautu neatkarīgais pētnieks, taču arī man ir tiesības paust savu viedokli… Mans viedoklis, izlasot viņa teikto, ir tāds: es neuzskatu, ka man ir tiesības to citēt no šīs tribīnes, kavējot jūsu laiku, jo tās ir lielas blēņas, kas tur ir sarakstītas, kas ir tik tālu no atbildības par savu prātojumu, ka tās nepelna ne mazāko uzmanību. Taču uzmanību pelna vēlreiz tas, ko raksta Pēteris Horns, kas parakstās kā Balvu iedzīvotājs. Un tas ir tas, par ko mums būs jādomā arī turpmākajā brīdī, ja tuvosies referenduma nepieciešamība un būs jāpieņem lēmums par šā referenduma formulējumu. Pēteris Horns raksta (citēju): “Arī referendumam par Abrenes atbrīvošanu nav jēgas, jo tajā nepiedalīsies Abrenes teritorijas iedzīvotāji, tādēļ tas nebūs likumīgs.”

Ir vērts padomāt, ko saka nevis Saeimā sēdošs vidusmēra deputāts, kā ir izteikusies Čepānes kundze “Jurista Vārdā”, un arī es piederu pie šādiem vidusmēra deputātiem… Es ļoti gribētu kopā ar pārējiem man līdzīgajiem šajā brīdī atbalstīt Latvijas pilsoni Pēteri Hornu Balvos un pārējos, kas dzīvo pierobežā.

Un es atkal turpināšu citēt. Tas ir pēdējais citāts, ko vēlos jums paust, kolēģi: “Pajautājiet pierobežas rajonu iedzīvotājiem viņu domas par Abreni un lielum lielākajā vairumā saņemsiet atbildi, ka nekāda Abrene mums nav vajadzīga, bet mēs labprāt pārdotu savu produkciju Pitalovas tirgū. Abrene vairumam latviešu ir tikpat vienaldzīga kā Putina piedāvātās sprāguša ēzeļa ausis.” Turpinu citēt: “Ar kaimiņiem ir jāsadzīvo saticīgi. Robežlīgums ir jānoslēdz, lai veidotu sadarbību, uz kuru jau tiecas un ko jau realizē pierobežas teritoriju iedzīvotāji.”

Es atbalstu savas valsts pierobežas teritorijas iedzīvotājus. Es atbalstu savas valsts saprātīgos pilsoņus, kas ir atbildīgi par vēsturi, kuru neviens mums nevar izmainīt, jo pasaules starptautiskā atzīšana attiecībā uz Latvijas pēctecību ir neizmaināma mūžu mūžos. It īpaši tad, ja mēs nelietojam, runājot par savu valsti… Un atkal, piedodiet, Rībenas kundze, es negribu būt ļaunprātīga pret jums, bet tas, ko jūs teicāt arī mūsu kafejnīcā šodien, rindā stāvot, ka latviešu tauta ir tikai nodevēji, tas mani aizskar arī tautas priekšstāves statusā. Es nepārstāvu nodevējus. Es pārstāvu Latvijas pilsoņus, kuri dzīvo manā dzimtajā Latgalē, Latvijas pierobežā, par kuru šobrīd ir vislielākie strīdi.

Es esmu par Latvijas robežām tajos mūžīgajos laikos, kuros Latvija ir neatgriezeniski pēctecīga! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es jau knapi noturējos tad, kad bija runa par iepriekšējo priekšlikumu. Runātāji neviens nerunāja par iepriekšējo priekšlikumu, bet stāstīja mums te starptautiska satura runas.

Tagad man ir jautājums, kurš diemžēl parādījās nupat, noklausoties pēdējās runas… Sakiet, lūdzu, kad pienāks tas laiks, kad Latvijas Republikas pilsoņi un viņu ievēlētie pārstāvji būs spējīgi tomēr saprast, ka var būt dažādi viedokļi? Kad tas būs? Kāpēc mums nav tiesību katram uz savu viedokli? Kāpēc ir jānāk te un jāstāsta, ka, ja tev nav tāds pats viedoklis kā man, tad tu esi dumjš, pavisam dumjš vai, es nezinu, vēl kāds? Kam tas ir vajadzīgs? Kāpēc man būtu jāklausās, kurš kuram un ko ir teicis kafejnīcā vai uz ielas? Arī es braucu un dzirdu visu kaut ko.

Tagad tālāk – par vēstulēm. Cienītie kolēģi, nāciet un pastāstiet, cik jūs dienā saņemat vēstuļu? Es reizēm vairāk nekā desmit saņemu, turklāt ar ļoti dažādu saturu. Un, ja es tagad nākšu katru reizi un lasīšu, turklāt zvērīga satura vēstules, kas piedraud pakārt visus tos, kuri nodos Latviju, un līdzīgas, ko tad jūs teiksiet? Tāpēc atsaukties uz to, ka “es mīlu vai atbalstu Latvijas Republikas pilsoņus”… Kurš tad no mums nemīl un neatsaucas uz Latvijas Republikas pilsoņiem? Kāpēc ar to īpaši būtu jālepojas? Šie pilsoņi jau mūs šeit ir ievēlējuši! Ja jau tādu nebūtu, tad mēs te arī nesēdētu.

Un tāpēc es vienkārši gribēju teikt: ja jau mēs kāds nākam runāt par priekšlikumiem un ja kādam tie nepatīk, tad, lūdzu, pamatojiet, kāpēc Visvalža Lāča priekšlikums ir neatbalstāms. Lūdzu, pamatojiet to! Jo tur, Visvalža Lāča priekšlikumā, ir pieklājīga atsauce uz to, ko pati Saeima ir pieņēmusi. Ja jau Saeima ir pieņēmusi šo deklarāciju par okupāciju un ja tajā ir runa par kompensācijām, tad kāpēc deputāts Lācis nevar ieteikt runāt par šiem jautājumiem? Kas tur tāds nepazīstams, nesaprotams? Viens Balvu iedzīvotājs domā tā, bet citi Balvu iedzīvotāji varbūt domā pavisam citādāk. Kas tur par brīnumiem ir?

Arī es esmu bijis Balvos un ne tikai Balvos. Es esmu bijis arī uz pieminekļa atklāšanu nacionālajiem partizāniem tieši pie Krievijas robežas, arī tiem latviešu leģionāriem, kuri 1944.gadā tur cīnījās. Un tie, kuri tur sanāca, tie gan neviens neteica tā: “Abrene – kas nu tur! Nav vajadzīgs vairs par to runāt!” Tie neviens tā neteica! Nu kuram tad tā lielākā taisnība būs?

Tāpēc pieradīsim pie tā, ka katram ir savs viedoklis. Vienreiz pie tā ir jāpierod! Un nevajag kāpt te tribīnē, lai bruktu cits citam virsū! Protams, izņemot gadījumus, kad būs uzbrukumi latviešu valodai, ja notiks Latvijas vēstures kropļošana. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Kas jādara ar viņiem?”) Tādus vajag sist! Jā, taisnība! Bet tikai tādus, kuri uzbrūk mūsu valsts pamatvērtībām.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

J.Dobelis.

Es atbalstu minēto Visvalža Lāča priekšlikumu, bet mans priekšlikums vēl ir tāds: nenāciet un necitējiet te vēstules, jo tad mēs visi to darīsim un tad mēs visu dienu pavadīsim tikai vēstuļu nolasīšanā. Nākamajai sēdei es iesaku katram sagatavot vēstuļu paciņu. Tās vēstules nedēļā es kādas simts saņemu. Nu tad es katru minūti izmantošu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu pārtraukt debates, jo diemžēl ne visi iepriekšējie runātāji ievēroja Kārtības rulli, kas paredz, ka jārunā ir par izskatāmo priekšlikumu.

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu ievērot pašu pieņemtos likumus, neatkāpties no darba kārtības un runāt par izskatāmajiem priekšlikumiem.

Un tāpēc es aicinu pārtraukt šīs debates un balsot! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pareizi, Ābiķi!”)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien ir jāsaprot kāda ļoti vienkārša patiesība: mēs, kuri iebilstam pret šāda robežlīguma parakstīšanu, esam ierindojami Dona Kihota kārtā. Protams, Dona Kihota kārtā, kurš cīnās ar vējdzirnavām. Un, zināt, es arī šobrīd runāju un droši vien vēl runāšu, kad apspriedīsim vienu no nākamajiem priekšlikumiem, tādēļ, lai vismaz… es atkārtoju: lai vismaz mūsu sacītais, mūsu viedoklis – mans personīgais viedoklis un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK viedoklis – paliktu vēsturē, jo es jūtu, ka, protams, šodien šis pilnvarojums tiks dots.

Bērziņa kungs, jums, kas esat Ārlietu komisijas vadītājs un pašlaik esat ziņotājs par šo likumprojektu, jums gan vajadzētu izteikt komisijas domas, nevis komentēt runātāju – citu deputātu – izteikumus.

Jā, Saeima var dot un droši vien arī dos šo pilnvarojumu bez mana un, protams, bez daudzu citu akcepta, bet ar nosacījumu vai ar nosacījumiem. Lūk! Un tur mums, deputātiem, ir absolūti pilnīgas tiesības valdībai dot pilnvarojumu parakstīt šo līgumu, bet ar nosacījumiem. Un nemēģiniet mums te iestāstīt pretējo! Ja negribējāt zināt mūsu viedokli, tad nevajadzēja prasīt Saeimai šo pilnvarojumu. Tad vajadzēja pašiem būt tik dūšīgiem un parakstīt līgumu, uz ko jums, valdībai, ir pilnīgas tiesības.

Un šie priekšlikumi nav bezjēdzīgi, Lagzdiņa kungs! Absolūti nav bezjēdzīgi!

Un mani pārsteidza Pabrika kungs, kurš teica, ka visi priekšlikumi esot labi. Nu, ja Pabrika kungs tos atzīst par labiem, par labu atzīdams arī Buzajeva kunga priekšlikumu, kas ir ar 11.numuru un kur ir…

Sēdes vadītājs.

Mēs pašreiz debatējam par 6.priekšlikumu!

P.Tabūns.

…kur ir prasība visiem nepilsoņiem automātiski dot pilsonību (No zāles dep. V.Orlovs: “Par priekšlikumu!”), nu tad ir dīvaini, ka ārlietu ministrs pat nemēģina izlasīt priekšlikumus, ko Saeimas deputāti ir iesnieguši. To nu gan vajadzēja izdarīt!

Jo, redziet, ir jāņem vērā faktiski tas, ko ir teicis Kalvīša kungs, – vai šī ir galvenā problēma, kura jāatrisina 9.Saeimai un pie kuras mēs tikko esam sākuši šo darbu. Bet ne šādā veidā! Ne šādā veidā to var atrisināt, bet gan ņemot vērā mūsu priekšlikumus – gan šo priekšlikumu, gan arī pārējos. Un tikai tad var parakstīt šo robežlīgumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Mēs visi bijām liecinieki tam, cik daudz emociju un viedokļu radīja deputāta Lāča iesniegtais priekšlikums, taču gribu uzsvērt, ka šā likuma uzdevums ir noteikt pilnvarojuma robežas valdībai un ka, manuprāt, šā līguma noslēgšanas kontekstā šīs pilnvarojuma robežas valdībai ir precīzi noteiktas ar Latvijas Republikas konstitucionālo likumu.

Aicinu neatbalstīt deputāta Lāča priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6. – deputāta Lāča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 53, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Septītais ir deputāta Kabanova un deputāta Mitrofanova priekšlikums, ar kuru faktiski tiek piedāvāts papildināt likumprojekta tekstu ar nosacījumu, ka, noslēdzot robežlīgumu, vienlaicīgi ir jānoslēdz vēl trīs divpusējie līgumi. Ir saprotama viņu vēlme noslēgt divpusējos līgumus kopā ar robežlīgumu, taču, pēc Ārlietu komisijas domām, šis priekšlikums nav atbalstāms, jo tādējādi tas stipri paplašinātu tās pilnvarojuma robežas, kuras Saeima valdībai dod konstitucionālā likuma ietvaros.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Paldies.

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pēdējās nedēļās mēs dzīvojam asu diskusiju par robežlīgumu gaisotnē.

Robežlīguma apspriešanas epopeja Latvijas vēsturē paliks kā laiks, kad kārtējo reizi pārāk bieži tika lietoti un vēl vairāk devalvēti tādi vārdi kā “nacionālā nodevība”, “verdzības politika”, “bezierunu pakļaušanās Kremļa diktātam” un tā tālāk.

Visdrīzāk, ka pēc šodien izskanējušajām kaislīgajām runām Saeima nobalsos par pilnvarojuma piešķiršanu Ministru kabinetam parakstīt šo līgumu ar Krieviju. Pēc tam mūs sagaida vēl viena “slimības saasināšanās”, kad parakstītais līgums nonāks līdz ratifikācijai Saeimā. Tad mēs vēlreiz uzzināsim, ka līgums ir kaitīgs valsts pastāvēšanas pēctecībai un ka neviens īsts patriots nevar mierīgi gulēt un negulēs, kamēr nebūs atgūta Abrene. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Par priekšlikumu!”)

Vēl kādu laiku šī apšaubāmā izklaide var turpināties, bet galu galā viss beigsies: līgums stāsies spēkā, un divu nedēļu laikā kaislības norimsies.

Brīnumainā kārtā īstie patrioti tomēr atklās sevī spēju mierīgi gulēt arī bez Abrenes atgūšanas, bet uzņēmēji no politiķu aprindām un naftas tirgoņi, kuri pašlaik aktīvi virza robežlīguma noslēgšanu uz priekšu, dabūs savu kāroto gāzes caurules atzaru Dobeles virzienā. Varbūt arī neko nedabūs, bet vairākums Latvijas iedzīvotāju nekādas izmaiņas savā dzīvē nepamanīs. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Par priekšlikumu!”)

Uzdrošinos apgalvot, ka pēc līguma noslēgšanas nepiepildīsies ne pārāk optimistiskie līguma aizstāvju solījumi, ne arī drūmie līguma pretinieku pareģojumi. Diemžēl nekas nemainīsies arī to Latvijas iedzīvotāju dzīvē, kuri ar cerībām sekoja līdzi sarunu gaitai starp Latviju un Krieviju. Es runāju par Latvijas nepilsoņiem, kuri cerēja, ka Latvija un Krievija, risinot starpvalstu problēmas, neaizmirsīs arī par viņu pensijām. Nepilsoņi gaidīja, bet viņi tika piemānīti. Līgumu pakete, kas jau sen bija sagatavota, lai vienlaicīgi atrisinātu gan robežas, gan dubultās aplikšanas ar nodokļiem, gan darba stāža savstarpējas atzīšanas problēmas, pēkšņi tika izjaukta, un no visas paketes palika pāri tikai viens vienīgs robežlīgums. Mūsu frakcija izmanto pašreizējo diskusiju, lai atgādinātu abām valstīm, ka šī rīcība ir nepareiza un necilvēciska.
Tajā laikā, kad divu valstu politiķi turpināja vingrināties vēstures argumentu pielietošanā, 200 tūkstoši Latvijas pensionāru, kuriem nav mūsu valsts pilsonības, joprojām tiek diskriminēti pensiju jautājumā, jo – atšķirībā no Latvijas pilsoņiem – nesaņem pensijas daļu par gadiem, kuri savulaik tika nostrādāti Krievijas teritorijā. Vairākumam no šiem cilvēkiem naturalizācija nevar līdzēt, jo vecuma, veselības stāvokļa un atsvešināšanās no sabiedrības dēļ viņi nekad savā atlikušajā mūžā neiegūs Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā. Līdz ar to panākt taisnīgumu individuālā ceļā varēs tikai nedaudzi.

Gatavojoties šodienas diskusijai, mēs iesniedzām priekšlikumu, kas paredz dot uzdevumu Latvijas valdībai atgriezties pie tā saucamā paketes principa, vienlaikus noslēdzot līgumu par robežu starp Latviju un Krieviju, līgumu par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem un sociālo līgumu. Pirms šodienas sēdes atbildot uz jautājumu, vai PCTVL atbalstīs pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu, mēs paziņojām, ka tas atkarīgs no abu valstu amatpersonu reakcijas uz mūsu atgādinājumu par netaisnību, kas pieļauta attiecībā uz nepilsoņu pensijām. Un reakciju no abām pusēm mēs sagaidījām. Savu atbildi rakstiski sniedza labklājības ministre Staķes kundze, un mutiskus paskaidrojumus sniedza Krievijas Federācijas vēstnieks Kaļužnija kungs. Šī informācija nebija savstarpēji pretrunīga, bet, vērtējot attieksmi, esmu spiests atzīt ar rūgtumu, ka šoreiz tieši Latvijas ministres atbilde bija vairāk labvēlīga mūsu nepilsoņiem nekā tā informācija, kas saņemta no Krievijas vēstnieka. Izrādās, ka pusēm bija visas izredzes veiksmīgi noslēgt līgumu par sociālo palīdzību jau pirms sešiem mēnešiem. Vismaz Latvijas puse bija gatava līgumu parakstīt, bet Krievijas eksperti pēkšņi pārtrauca kontaktus ar Latvijas kolēģiem, paziņojot, ka Krievijā ir gaidāma viena – turklāt ne visai svarīga! – pensiju likuma grozīšana un jau saskaņotais līgums varētu teorētiski nonākt pretrunā ar topošajiem likuma grozījumiem. Pēc tam viss darbs ar starpvalstu vienošanos pensiju jomā pilnīgi apstājās. Bumba joprojām ir Krievijas ierēdņu un diplomātu lauciņā, un…

Sēdes vadītājs.

Godātais deputāt, piecas minūtes ir pagājušas.

M.Mitrofanovs.

…un es ceru, ka par mūsu šodien izteikto neizpratni par viņu vienaldzību pret savu tautiešu likteni tiks paziņots Krievijas valdībai un valdošajiem politiķiem. Ņemot vērā šodienas balsu sadalījumu jautājumā par robežlīguma likteni, mūsu frakcijai diez vai izdosies apturēt ar savu balsojumu līguma tālāko virzību. Kaut gan…

Sēdes vadītājs.

Es vēlreiz atvainojos, piecas minūtes ir pagājušas! Paprasiet papildu laiku tik, cik jums vajadzēs, un būs balsojums, vai tiks jums piešķirts papildu laiks vai netiks. Taču jūs nevarat runāt nepārtraukti. (No zāles: “Pietiek!”)

M.Mitrofanovs.

Tikai pēdējais teikums.

Mums neizdosies izjaukt robežlīguma tālāko virzību, kaut gan tā būtu bijusi laba mācība tiem, kuri valsts robežas abās pusēs ignorē veco cilvēku taisnīgās intereses. Taču frakcija plāno atgriezties pie šā jautājuma vēl un vēl, kamēr sociālais līgums nebūs stājies spēkā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs šodien apspriežam robežlīguma jautājumu, un nebūtu loģiski saistīt šo jautājumu ar virkni citu starptautisku līgumu, kas varētu to procesu krietni sarežģīt un nobremzēt. Iepriekšējais runātājs nupat norādīja, cik sarežģīti ir šie jautājumi, un tāpēc es aicinu atbalstīt Ārlietu komisijas priekšlikumu un balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš. (Starpsaucieni: “Balsot! Balsot!” No zāles dep. K.Leiškalns: “Bērziņ, tikai bez runāšanas!”)

A.Bērziņš.

Kolēģi, aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 67, atturas – nav. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Kolēģi deputāti, tagad skatīsim 8.priekšlikumu!

8. – deputātu Seiles, Laicāna, Tabūna, Rasnača un Dobeļa priekšlikums papildināt likumprojekta tekstu… Jūs redzat šo tekstu un apakšā – atsauci uz Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa rīkojumu Nr.263. Neiedziļinoties pašā tekstā, mēs no juridiskās tehnikas viedokļa konstatējām, ka likumprojektā dot atsauci uz Ministru kabineta aktu, kas ir likumam pakārtots akts, vienkārši nav korekti. Tāpēc aicinu minēto priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Jautājums, ko šodien izskatām, ir, protams, ļoti svarīgs – par Abreni. Taču ļoti svarīgs tas ir sakarā ar 1920.gadā jau noslēgto Miera līgumu, un tāpēc mēs aicinām šim pilnvarojumam, ko dodam Ministru kabinetam, pievienot atsauci uz deklarāciju “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu”, jo šī deklarācija jau ir tikusi atbalstīta ar Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa rīkojumu, kad Ministru prezidents bija Kalvītis, un turklāt šo rīkojumu par deklarācijas sagatavošanu ir arī parakstījis šodien daudz runājušais ārlietu ministrs Pabrika kungs.

Es gribu nolasīt tikai vienu šīs deklarācijas teikumu, kas, manuprāt, labi pamato, kāpēc šī deklarācija būtu pievienojama noslēdzamajam robežlīgumam. Šis teikums skan šādi: “Latvija deklarē, ka šis līgums neskar, nemazina un neatņem Latvijas valstij un tās pilsoņiem starptautiskajās tiesībās, tajā skaitā 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas Miera līgumā, un atbilstoši starptautiskajām tiesībām Latvijas valststiesībās noteiktās tiesības un tiesiskās prasības.” Tāpēc ir būtiski, lai šī deklarācija tiktu pievienota parakstāmajam robežlīgumam.

Kamēr robežlīgums vēl nav parakstīts, mums jau vairāki Krievijas ierēdņi, augstas amatpersonas, sola ne tikai Putina pieminētās ēzeļa ausis, bet arī grasās izvirzīt prasību par divvalodību, par automātisku pilsonības piešķiršanu 420 000 pilsoņu un arī par daudzām citām ar sociālajiem jautājumiem saistītām garantijām.

Es gribu šajā sakarā tikai piebilst, ka Putinam vajadzēs veselu ēzeļu fermu, kamēr tiks apstiprināts šis robežlīgums, jo pašreiz tas ir tikai apspriešanas stadijā un tā vienīgā ēzeļa ausis, kuras varbūt jau bija nogrieztas, jau būs sapuvušas. Turklāt uz Krievijas dienvidu robežām nemaz tik mierīgi nav, bet ēzeļi dzīvo visvairāk tur. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Protams, var jau būt, ka ir juridiski nekorekts tas formulējums, kas ir piedāvāts, bet politiski tas ir absolūti korekts. Un, kad ir vēlme kaut ko atrisināt, tad atbildīgā komisija parasti izstrādā juridiski korektu formulējumu.

Runājot par deklarāciju, es tomēr atļaušos atkal citēt. Šoreiz citēšu to, ko teica mūsu ārlietu ministrs, kurš diemžēl jau ir atstājis šo zāli. Tātad – ko viņš teica par šīs deklarācijas nepieciešamību? “Konsultējoties, es atkārtoju, ar labākajiem konstitucionālo un starptautisko tiesību ekspertiem Latvijā, radās ļoti rūpīgi izsvērtais un uz starptautisko tiesību precedentiem balstītais lēmums – pieņemt vienpusēju, robežlīgumu skaidrojošu deklarāciju. Deklarācija turpina to ģenerālo politisko līniju, kuru mūsu valsts ir īstenojusi, sākot ar neatkarības atjaunošanu. Šī deklarācija nav, kā Krievija mēģina to iztēlot, robežlīguma daļa, kurai būtu jābauda abu pušu piekrišana. Gluži pretēji! Deklarācija ir vienpusējs politisks dokuments ar konstitucionālām implikācijām. Proti, tas ļauj Latvijas valstij noslēgt robežlīgumu ar Krieviju, konstatējot dabā esošo reālo robežu starp mūsu valstīm, vienlaikus paturot spēkā savu izpratni par to, ka

a) Latvija ir bijusi okupēta un

b) Abrenes nonākšana Krievijas teritorijā ir okupācijas sekas un 1920.gada Miera līguma pārkāpums.

Šī deklarācija nozīmē, ka Latvija vienpusēji rezervē tiesības runāt par okupācijas sekām tad, kad Krievija pati to vēlēsies. Diez vai tas ir pārskatāmas nākotnes jautājums. Un vienlaikus šāda Latvijas pozīcija ir maksimāls kompromiss no Satversmes viedokļa. Tātad nav Latvijai teritoriālu pretenziju.”

Tālāk ministrs turpina: “Politiski motivēta atsacīšanās no deklarācijas raidītu nevēlamu starptautisku politisko signālu, kuram būtu arī tiesību slodze, ka Latvija gluži vai nākamo paaudžu vietā ir gatava samierināties ar okupācijas fakta noklusēšanu. Tas savukārt implicētu potenciālu atteikšanos no iespējām pieprasīt individuālas kompensācijas par padomju režīma nodarījumiem privātpersonām un krietni sarežģītu iespējas runāt par okupācijas seku kompensēšanu starp Latviju un Krieviju tad, kad pēdējā būs gatava šādai sarunai. Paliek jautājums: kas tālāk?”

Arī man ir jautājums: kas tālāk? Cik ilgi un kādā veidā tad mēs tagad piekāpsimies Krievijai? Kāpēc jums ir bail nākt šajā tribīnē un pateikt, kāpēc jūs šo līgumu mēģināt pieņemt steidzamības kārtībā? Tāpēc, ka jums bail no 16.marta. Kāpēc jums ir bail atnākt un pateikt to šeit, tribīnē? Kāpēc jūs iebilstat pret visiem šiem loģiskajiem priekšlikumiem, kas tikai stiprinātu Latvijas pozīciju un apstiprinātu ārlietu ministra vārdus, kurus viņš teica 2005.gada maijā? Tāpēc, ka vienkārši jums gribas izdabāt. Varbūt jūs esat aizmirsuši Aigara Kalvīša vārdus: “Mēs varam runāt ar Krieviju, bet mēs runāsim tikai ar tādiem noteikumiem, kurus paši uzskatīsim par pareiziem.” Kas ir šie pareizie noteikumi? Kas būs nākamais solis? Nulles variants pilnībā? Divas oficiālās valsts valodas? Vai iesim vēl tālāk? Vai tā ir cena par to, ka būs… jūs tagad stāstāt, cik tas būs izdevīgi, ka mēs parakstīsim robežlīgumu. Tad nu nāciet un droši pasakiet, kas ir tas, ko jūs darāt, kas ir tas, kas ir apsolīts (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Katram kilograms zelta!”), un kāpēc jūs to darāt! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Runāšu par lūgumam pievienoto deklarāciju.

Latvijā, runājot par jebko – veselību, ekonomiku –, mēs bieži vien salīdzinām sevi ar Igauniju, ar mūsu kaimiņzemi, kas ir daudz mazāka. Un, runājot arī par pievienoto deklarāciju, mēs varam nedaudz atskatīties atpakaļ: kā to savā laikā izdarīja Latvijas valdība, kurā arī es biju un kurā toreiz ārlietu ministrs bija mans kolēģis Artis Pabriks, un kā to izdarīja Igaunija?

Tagad, skatoties atpakaļ, jāatzīst – igauņi to izdarīja daudz profesionālāk, jo viņi deklarāciju pievienoja jau pēc līguma parakstīšanas. Toreiz tas bija mūsu diplomātu piedāvāts kļūdains variants, ka mēs to parakstījām, pieņēmām jau pirms līguma parakstīšanas.

Runādams iepriekšējā sēdē 1.februārī, mans kādreizējais kolēģis Pabrika kungs pieminēja arī Igauniju. Un, klausoties, kā viņš runāja par Igauniju, radās tāds iespaids, ka Igaunija gandrīz vai ir gatava iet Latvijas pēdās un arī steidzināt robežlīguma parakstīšanu. Tika citētas arī ārlietu ministra vēstules... Un tas viss tiešām uzjundīja pat masu informācijas līdzekļos diskusiju par to, vai tik Igaunija nepieņems līdzīgu variantu, kādu tagad pieņem Kalvīša valdība.

Un tāpēc es gribu, lai jūs pārējie zinātu, ko vakardien Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips paziņoja. Viņš vienkārši pateica, ka Igaunija var iztikt bez robežlīguma. Citēju: “Igaunijai, Eiropas Savienībai, NATO un Šengenai tas, ka šā līguma nav, nesagādā nekādas problēmas.” Tātad Igaunija nav gatava iet to pašu ceļu, kuru gatava iet ir Kalvīša valdība. Un es uzskatu līdzīgi – uzskatu, ka nav nepieciešams steidzināt valdību noslēgt šādu līgumu visātrākajā laikā.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tomēr vairāk to argumentu gribētos.

Lieta ir tāda. Neviena argumenta nebija pret to, ka vajadzētu pievienot vārdus, kas skar 1918.gada 18.novembri. Nebija šādu argumentu! Neviens nevarēja atbildēt, kāpēc 21.augusts var būt te pieminēts, bet 18.novembris – nevar būt. Nebija neviena argumenta!

Arguments bija vienīgi tāds: nevajag vairs neko likt klāt. Tad izņemiet ārā nevajadzīgo!

Un tagad arī ir tas pats. Nav jau argumentu! Ziniet, kolēģi no Ārlietu komisijas, esiet, lūdzu, uzmanīgi savu izteicienu lietošanā! Ja jūs uzskatāt, ka deklarācija ir juridiski nekorekta, tad jāuzskata, ka jūs apšaubāt (No zāles dep. J.Pliners: “Apšauba, apšauba!”) augstu amatpersonu spējas, jo tās ir šīs deklarācijas sacerējušas.

Kur tad te tā runa par to juridisko nekorektumu ir? Izlasiet, lūdzu, uzmanīgi šos vārdus! Runa ir par deklarācijas pievienošanu pie līguma. Kur tas nekorektums te ir? Tikai tāpēc, ka mēs uzskatām, ka vajag pievienot? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tāpēc, ka latviešiem “runa iet”!”)

Savulaik, 2005.gadā, tas bija juridiski korekti, vai ne? Vai kāds toreiz teica, ka tas ir juridiski nekorekti? Es nerunāju par vēsturisko pusi! Nebija Latvijas pusei neviena argumenta, ka tas ir juridiski nekorekti. Šodien es dzirdu, ka tas ir juridiski nekorekti.

Bet personas bija tās pašas. Vienas un tās pašas amatpersonas strādāja toreiz pie šīs deklarācijas un šodien ieņem līdzīgus amatus. Kurā brīdī tās bija korektas un kurā brīdī – nekorektas? Tas jautājums paliek karājoties kaut kur mākoņos.

Un tāpēc es lūdzu: ja jūs noraidāt, tad pasakiet argumentus! Es piekrītu, ka var būt tā, ka vairākums noraida – sveiki, saruna beigusies! – un ķeras pie nākamā punkta. Bet argumentus tad gan vajadzētu! Nevar būt arguments: “Tu esi stulbs!” Tas taču nav arguments! Nevar būt arguments: “Tas ir juridiski nekorekti!” Es nākšu tribīnē un par katru ierosinājumu teikšu: iepriekšējais runātājs runāja juridiski nekorekti! Man ir tādas tiesības to teikt. Vēl trakāk – es pateikšu: iepriekšējais runātājs demonstrēja absolūtu nezināšanu. Nu, un kurš varēs kaut ko pretī pateikt?

Tāpēc lūdzu jūs, kolēģi no Ārlietu komisijas!… Es piekrītu, ka jūs varat kritizēt, jūs varat parādīt, ka kaut kas ir nepareizi, bet nesakiet, ka tas ir nekorekti! It īpaši – juridiski nekorekti… It īpaši, ja runa ir divu gadu laikā par vienu un to pašu dokumentu.

Tātad: kā vajag, tā darīsim! Vajag – ir korekti, nevajag – ir nekorekti. Un viss.

Tā ka mēs atbalstīsim savu priekšlikumu. Aicinām to atbalstīt. Uzskatām, ka tas ir korekts morāli, juridiski, politiski, sabiedriski un arī vēl visādā citādā ziņā.

Tāpēc aicinu atbalstīt to – balsot “par”! (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nevajag steigties, vajag izdebatēt!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti būtisks priekšlikums, ja ne pats būtiskākais no visiem.

Jūs paši redzat, ka, pieņemot to, mēs atgrieztos pie tā, kas tika izlemts 2005.gadā ministra Pabrika laikā, Kalvīša kunga vadībā. Tātad, pievienojot deklarāciju līgumam, līdz ar to tiek pieminēts 1920.gada Miera līgums ar Krieviju.

Pieņemot šo priekšlikumu, valdība nevarēs parakstīt līgumu, neminot 2005.gada deklarāciju. Es nolasīšu pēdējo rindkopu no deklarācijas, kura uzrakstīta labi un pareizi. To jūs pareizi toreiz darījāt, Pabrika kungs. Jūs mūs pārliecinājāt šeit – šajā zālē…

Pēdējā rindkopa skan šādi: “Latvija uzsver, ka šis līgums ir abu pušu labas gribas rezultāts, kas to noskaņo optimistiski, un tādēļ tā vēlas pielikt pūles, lai abām pusēm pieņemamā veidā atrisinātu minēto jautājumu un uz šiem pamatiem turpinātu veidot labas, uz nākotni vērstas kaimiņattiecības, kas balstās uz savstarpējo cieņu un neiejaukšanos otras valsts iekšējās lietās, un būtu abu valstu interesēs.” Kas šeit ir nepareizs? Viss ir pareizs. Un tieši tā arī vajadzētu rīkoties! Un tāpēc tie, kuri šobrīd protestē pret līguma parakstīšanu tādā formā, kādā tas ir šobrīd, bez deklarācijas, brīnās, un es arī brīnos – kāpēc jūs tagad atsakāties no tik pareizi, skaisti un aicinoši attiecībā pret Krieviju uzrakstītiem vārdiem? Mēs Krieviju iedrošinātu, mēs Krieviju pat mudinātu neatzīt okupāciju, ja mēs pieņemtu šādu… parakstītu šādu līgumu. Vai tas nav skaidrs? Uz mūžīgiem laikiem!… Nekad viņi neesot okupējuši!… Jau tagad viņi tā saka, bet tad viņi tā teiktu vienmēr un nekā savādāk. Lūk!

Un vēl. Par to, ka tas ir pārsteidzoši mums un arī lielai daļai tautas, kuras viedokli negribam prasīt un ļaut tai teikt savu vārdu. Pārsteidzoši, ka atsakāmies no savas teritorijas. Jā, es vēlreiz atkārtoju no šīs tribīnes: mēs tuvākajos gadu desmitos neatgūsim šo zemi. Mūsu zemi! Taču tas nenozīmē, ka tā mums jāatdod uz mūžīgiem laikiem. Citas normālas valstis, kuras ciena sevi, un parlamenti, parlamentārieši, kuri ciena sevi, nedara to! Vakar skatījāties televīzijā, kā Japānā pie Krievijas vēstniecības piketēja japāņi, atgādinot, lai Krievija atdod četras salas – Kuriļu salas.
Un Krievija jau faktiski ir gatava divas atdot. Jā! Bet Japāna saka: “Nē, jūs atdosiet visas četras.” Un pienāks tas laiks! Es domāju, ka nebūs ilgi jāgaida, kad Krievija tās atdos. Atdos tāpat kā Ķīnai atdeva pirms diviem gadiem trīs salas pie Amūras.

Un patiešām pārsteidz… Pārsteidz. Lai gan mēs, godīgi sakot, zinām, kāpēc šāds robežlīgums šobrīd tiek slēgts – bez visiem šiem noteikumiem, bez deklarācijas… (No zāles: “Laiks! Laiks!”)

Sēdes vadītājs.

Godātais deputāt, piecas minūtes ir pagājušas. (No zāles: “Viss, pietiek!”)

P.Tabūns.

Labi. Paldies. Es beidzu.

Sēdes vadītājs.

Vārds ārlietu ministram Artim Pabrikam.

A.Pabriks (ārlietu ministrs).

Dāmas un kungi! Tā kā 8.priekšlikuma sakarā šeit ļoti daudzas runas tika teiktas, daudz ūdens izliets un arī mans vārds tika pieminēts, tad arī man ir pāris vārdu šeit jāpasaka.

Pirmām kārtām, runājot par tādiem kolēģiem no “Jaunā laika” kā par Latkovska kungu, kurš šeit citēja arī igauņus, man ir jāsaka, ka, protams, savā ziņā Igaunijas premjerministram Ansipa kungam ir taisnība – bez robežlīguma var iztikt! Iztikt var arī daudzi tādi Latvijas darbaspēka pārstāvji, kas, teiksim, vienu nedēļu nostrādā, saņem 100 latus un trīs nedēļas dzer un iztiek. Arī mēs varētu iztikt bez robežlīguma, bet labāk tomēr būtu, ja mēs to noslēgtu.

Attiecībā uz deklarāciju un uz to, ko Āboltiņas kundze citēja. Jā, deklarācija tika veidota, tiešām piedaloties labākajiem ekspertiem: bija rūpīga analīze, un šī deklarācija bija viens no ceļiem, kādā veidā mums sasniegt šo mērķi, saglabājot mūsu valstiskuma turpinātības principus, bet, kā jau es nupat teicu, svarīgi ir ne tikai saglabāt valstiskuma turpinātības principus, bet svarīgi ir arī sasniegt mērķi. Diemžēl 2005.gadā ar šo deklarāciju mums tas neizdevās.

Tāpat es Latkovska kungam gribētu atgādināt, ka tas neizdevās arī igauņiem, kas pievienoja savu skaidrojumu pēc tam pie ratifikācijas teksta. Jo ko gan tas dod, ka līgums gan tika parakstīts, bet tas nav stājies spēkā? Arī mūsu kolēģiem diemžēl šajā ziņā nav paveicies.

Mēs esam divus gadus rūpīgi strādājuši, mums ir vesela grāmata ar Prezidentes kundzes atbalstu tapusi par to, kā vēlreiz pasaule atzīst mūsu valsti. Nu nav jēgas mums pašiem sevi šeit otrreiz par to pārliecināt! Jo daudz kas ir mainījies šajos divos gados. Un, vēlreiz rūpīgi strādājot pie tā, lai sasniegtu šo mērķi, mēs esam atraduši citu ceļu, kā panākt rezultātu, saglabājot principus.

Es domāju, ka valdības piedāvājums ir gana labs, pietiekami labs. Mēs, protams, varam debatēt par šiem priekšlikumiem, kas pašreiz ir piedāvāti, bet man šķiet, ka šis valdības piedāvājums ir sagatavots ļoti rūpīgi un tapis ilga darba rezultātā.

Un vēl. Runājot tieši par tiem cilvēkiem, kuri Latvijā klausās šīs debates, es gribētu visus kolēģus parlamentā aicināt neteikt puspatiesību vai arī, ja nu tā ekspertīze ir bijusi varbūt nedaudz vājāka, tad vienkārši nenākt tribīnē un nemaldināt cilvēkus.

Un nu daži vārdi arī attiecībā uz tām pārējām prasībām, kurām mēs šeit it kā piekāptos, – ka valdība būtu gatava varbūt kādreiz piekrist “nulles” pilsonībai un divvalodībai… Te bieži tika izskanējis citāts par tām ēzeļa ausīm. Nu ne jau man šeit vajadzētu vēlreiz citēt kādas citas, svešas, valsts vadītāju! Arī es varētu pateikt kaut ko no latviešu folkloras. Ziniet, kamēr būs tāda valdība un tādi ministri kā pašreiz, par divvalodību un par “nulles” pilsonību mēs varēsim runāt tikai tad, kad pūcei aste ziedēs. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “A, ja nu uzziedēs?”) Un to mēs varam starptautiski pateikt jebkuram un daudzas reizes.

Paldies par uzmanību! Tātad nekad nebūs ne divvalodības, ne “nulles” pilsonības.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Ministru prezidents Kalvīša kungs pirms neilga laika teica: jo vairāk viņš lasot Satversmes 3.pantu, jo vairāk saprotot tā saturu. Savukārt es gribētu teikt: jo vairāk es lasu Pabrika kunga rakstu darbus un klausos viņa runas, jo man rodas arvien lielākas neskaidrības.

Un tāpēc es joprojām gribu atgriezties pie pagājušajā sēdē pieminētā viņa rakstu darba, kas bija publicēts 2005.gada 28.maija “Dienā”. Un nu pavisam neliels citāts: “Latvijas politikā ir jākonstatē gluži vai divas līnijas – divu ceļu koncepcija. Pirmais un galvenais ceļš paredz stingras nacionālās līnijas ieturēšanu un sadarbošanos ar Krieviju, apzinoties savu piederību Eiropas un ASV politiskai asinsgrupai. Savukārt otrs ceļš deklarē nepieciešamību izrādīt visdažādākos labvēlības žestus un piekāpties par labu Krievijai, nez kādēļ cerot uz neiespējamo, ka Krievija mainīsies un spers soli mums pretim. Mana pārliecība ir, ka pirmais ceļš ir vienīgais, kas iespējams Latvijas patriotam, un mūsu valdība – stingri šā pirmā ceļa ideologi un praktiķi. Otrā ceļa recidīvi, kas Latvijas politikā iezīmējas ar aicinājumiem atteikties no robežlīgumam pievienotās deklarācijas, ir bīstami.” Un nu man ir jautājums Pabrika kungam: “Vai jūs šodien uzskatāt, ka esat recidīvists?” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Cienījamie visi kolēģi! Mani iepriecināja tas, ka iepriekšējo debašu laikā TB/LNNK pārstāvji pieskārās vēstures jautājumiem. Gribam mēs to vai negribam, bet visi cilvēki visās valstīs, visās tautās, visās zemēs ir vēsturiski saistītas būtnes. Tomēr, kā mēs zinām, ir arī tādi, kas negrib runāt par šo vēsturi, – par to negrib runāt Krievija, negrib runāt abi tās beidzamie sūtņi – sevišķi uzsveru: Krievijas sūtņi. Un negrib runāt arī šo prokrievisko partiju pārstāvji. (No zāles: “Kauns!”) Arī tāds jauns inteliģents puisis (No zāles: “Kā viņu sauc?”), ar kuru kopā es biju Latvijas radio krievu raidījumā, kā Nils Ušakovs. Arī viņš negrib runāt par vēsturi!

Bet mums ir jārunā par vēsturi! Tā ir mūsu stiprums! Jo vēsturē jau iesniedzas tā patiesība, ko mēs varam sniegt pretim. Tāpēc arī es saprotu opozīcijas partiju pārstāvju vēlmi runāt par vēsturi. Un tas ir pareizi! Un tāpēc arī es saprotu pozīcijas partiju lielas daļas deputātu vēlmi nerunāt par vēsturi, jo vēsture jau nav viņu pusē – šoreiz nav šā robežlīguma slēdzēju pusē. Neviens neizvairīsimies no vēstures!

Es lūdzu visu latviešu politisko partiju pārstāvjus – vienalga, no pozīcijas vai no opozīcijas – neizvairīties no vēstures un vairāk tieši uzsvērt vēsturiskos faktus! Lai mūs pamāca tāds gudrs cilvēks kā Britu impērijas Ministru prezidents Vinstons Čērčils, kurš teica: “Jo vairāk mēs iegremdējamies vēsturē, jo tālāk mēs varam ieskatīties nākotnē.” (Aplausi.) (No zāles dep. V.Orlovs: “Nepārliecināji!”)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Turpināsim debates! Es atgādinu, ka mēs debatējam par 8.priekšlikumu. Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tik tiešām es varu pievienoties kolēģei Ilmai Čepānei: jo vairāk es klausos, īpaši Pabrika kungu, jo mazāk es saprotu!

Es domāju, ka mums šajā Saeimā ir jāuzdod Pabrika kungam, mūsu ārlietu ministram, jautājumi: “Kas tad īsti ir tas mērķis, ko valdība šobrīd grib panākt?” Es saredzu, ka ir divas iespējas. Un tā no šīm debatēm un priekšlikumiem var secināt, ka viens no mērķiem ir parakstīt robežlīgumu. Tas izskanēja arī nupat Pabrika kunga teiktajā, ka šis robežlīgums ir jāparaksta. Labi! Taču vienlaikus ar to pašu elpas vilcienu Pabrika kungs saka, ka mums ļoti svēti tagad ir jāturas pie mūsu vēstures, un nenoliedz to, ko deputāti runā par visiem noslēgtajiem līgumiem. Arī viņš saka, ka tas viss ir atbalstāms.

Taču tad man rodas jautājums: vai kāds šajā telpā domā, ka, atsakoties no deklarācijas un parakstot līgumu, mēs varam savas tiesības paturēt? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Protams!”) Tur jau ir tā lieta! Un kāpēc mēs to gribam? Ko tas nozīmē: paturēt tiesības uz savu vēsturi?

Draugi mīļie! Runa nav tikai par to, ka mēs, Latvijas pilsoņi, apzināmies paši savu vēsturi. Runa ir par to, lai arī mūsu kaimiņvalsts – Krievijas Federācija – atzītu šo vēsturi un būtu gatava, ja ne šodien, tad vismaz rīt, kompensēt Latvijai to, kas ir izdarīts tai okupācijas laikā.

Tagad es runāšu konkrēti. Ja šim robežlīgumam netiek pievienota šī deklarācija, par kuru šajā priekšlikumā ir skaidri un gaiši rakstīts, tad Latvija, tas ir, tās valdība, būs parakstījusi līgumu, kurā tā faktiski atsakās no savām tiesībām šajā jautājumā.

Un tad nu man būtu lūgums Pabrika kungam. Tiešām, cepuri nost, ka jūs visu dienu šeit joprojām kā vienīgais valdības loceklis sēžat un klausāties, un pat cenšaties piedalīties debatēs, mēģinot mums skaidri un gaiši pateikt, ko jūs gribat. Vai jūs iesakāt, ka Latvijai būtu jāatsakās no savām tiesībām un jāparaksta robežlīgums par katru cenu? Vai arī jūs uzskatāt, ka mums ir jāpieturas pie savām tiesībām? Un, ja mums ir pie tām jāpieturas, tad, ja jūs nepievienosiet šo deklarāciju, lūdzu, paskaidrojiet, uz kāda tiesiskā pamata mēs nākotnē varēsim vērsties pie Krievijas, lai saņemtu nepieciešamo kompensāciju, ja mēs parakstīsim šādu līgumu bez deklarācijas!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Vai jums pietiks ar divām minūtēm?

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es tiešām šodien jūtos kā 1989. vai 1990.gadā Tautas frontes domes vai valdes sēdē, kur man bija tā iespēja strādāt kopā ar Ivaru Godmani, Sandru Kalnieti, Einaru Repši un citiem. Un arī tad bija divi viedokļi, no kuriem viens bija teorētiskais papīrnacionālisms jeb Pilsoņu komitejas viedoklis. Ja mēs būtu gājuši šo teorētisko, sabiedrībai, latviešiem uz papīra uzlikto emocionāli it kā vispareizāko, taisnīgāko ceļu, tad mēs diez vai tik viegli neatkarību būtu ieguvuši. Un arī šodien mums ir jāiet pragmatiskais, valstiskais ceļš, lai mēs varētu sasniegt rezultātu, nevis jādeklarē savas emocijas. (No zāles dep. I.Rībena: “Kādu? Kādu?” Dep. A.K.Kariņš: “Kāds mums labums?”)

Es aicinu sasniegt rezultātu, nevis deklarēt emocijas!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Vai jums pietiks ar divām minūtēm?

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Paldies, godātais priekšsēdētāj! Pietiks ar minūti un desmit sekundēm.

Lagzdiņa kungs, paldies Dievam, Latvijas politiķi 90.gadu sākumā izvēlējās pareizo – pragmatisko un vienlaikus arī emocionālo – ceļu. Tā ka, cepuri nost!

Taču, runājot par Juridiskā biroja argumentiem, kas izskanēja Ārlietu komisijā, ka tas it kā neatbilstot juridiskajai tehnikai… Es tam nevaru piekrist, jo ir vairāki simti likumu, kur ir atsauces uz konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem. Jā, es nezinu nevienu likumu, kur būtu atsauces uz Ministru kabineta rīkojumiem, bet tādu, kur ir atsauces uz konkrētiem noteikumiem, kam ir konkrēti numuri, ir vairāki simti likumu. Kopš 5.Saeimas laikiem tie ir visi tie likumi, kuri kā Ministru kabineta noteikumi sākumā ir bijuši pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā.

Tā ka šoreiz šī ir viena no tām retajām reizēm, kad Juridiskajam birojam, manuprāt, nav taisnība.

Es aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Diskusija parādīja, ka šis priekšlikums ir ārkārtīgi svarīgs, taču es vēlreiz gribu teikt, ka tas maina tā pilnvarojuma ietvaru, kuru mēs valdībai esam devuši jau ar pirmajā lasījumā nobalsoto likumprojektu.

Tāpēc es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 64, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, kas ilgs līdz pulksten 13.30, bet reģistrāciju mēs izdarīsim vēlāk, jo šodien darba gaita mums būs vēl ilga.

Un nu vārds paziņojumam deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Aicinu tūlīt pulksten 12.30 Dzeltenajā zālē uz īsu iepriekšējās sēdes turpinājumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Aicinu jūs uz sanāksmi Sarkanajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu jūs uz sēdi komisijas sēžu telpā. Tūlīt! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pārtraukums.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Mēs turpināsim izskatīt likumprojektu “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”. Dokuments sagatavots otrajam lasījumam kā steidzams, un mēs šobrīd izskatām nākamo – PCTVL frakcijas deputātu priekšlikumu.

Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš.

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! 9.priekšlikumu ir iesniegusi PCTVL frakcija. Priekšlikuma būtība ir šāda: papildināt jau esošo redakciju ar atsaucēm uz vēl pieciem dokumentiem. Par četriem no tiem mēs faktiski tādā vai citādā formā jau esam balsojuši iepriekšējos priekšlikumos, tos noraidot vai pieņemot. Vienīgais dokuments, kas te ir jauns, ir Helsinku Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Noslēguma akts. Par to komisijā bija diskusijas, un mēs to noraidījām tāpēc, ka atsauce uz šo aktu ir ietverta paša līguma projekta 1.pantā.

Aicinu šo priekšlikumu noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, atklājam debates par 9. – PCTVL frakcijas priekšlikumu. Runās deputāts Jakovs Pliners.

 

(No zāles dep. J.Dobelis: “Tas nav Pliners, kas tur nāk! Viltvārdis!”)

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Nesen, klausoties Rugātes kundzes uzstāšanos, ļoti gribējās pateikt Rugātes kundzei un Rībenas kundzei tā: “Cienījamās dāmas, nevajag kašķēties, nevajag strīdēties! Atcerēsimies kaķa Leopolda vārdus: “Dzīvosim draudzīgi!” Izteiksimies debatēs, nobalsosim, un viss būs OK!” Tulkoju latviešu valodā: “Viss būs kārtībā!”

PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir aizvietot vienu likumprojekta tekstu ar pavisam citu. Šajā priekšlikumā patiesībā ir vesela virkne neatkarīgu priekšlikumu. Katru no tiem es paraksturošu atsevišķi, cik vien man to ļaus reglaments. Bet pirmām kārtām par to, ko mēs kā vienīgo piedāvājam saglabāt nemainīgu, – un tas ir pilnvarojums Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu. Mēs ar abām rokām balsosim par to, lai robežlīgumu parakstītu ne tikai Latvijas puse, bet lai to ratificētu arī Krievijas Valsts Dome.

Tas teksts, par kuru mēs nobalsojām pirmajā lasījumā, nedemonstrēja to, ka Krievijas pusei radīsies vēlme šo līgumu ratificēt, tāpēc mēs pirmām kārtām piedāvājam svītrot no teksta atsauci uz konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.

Kādēļ? Tādēļ, ka šā likuma preambulā ir atsauce uz 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Bet deklarācijas 9.punktā savukārt ir atsauce uz it kā joprojām spēkā esošo 1920.gada 11.augusta Miera līgumu starp Latviju un Krieviju. Tātad, lai arī tikai ar divām atsaucēm, bet tomēr skaidri tiek izteiktas teritoriālās pretenzijas Krievijas Federācijai, tāpēc pastāv reāla iespēja, ka Krievijas Valsts Dome neratificēs līgumu ar šādu pielikumu.

Mums, kas Saeimā pārstāvam pārsvarā krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, daudz svarīgāks ir tas apstāklis, ka konstitucionālā likuma 3.pants satur norādījumu par okupācijas likvidēšanu. Tātad visai skaidrā formā tiek piedāvāts atzīt visai apšaubāmo okupācijas faktu.

Un vēl. Arī pašā likumprojekta tekstā ir tāda frāze, kuru mēs piedāvājam izsvītrot (citēju): “Ņemot vērā starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību.” Citāta beigas.

Mēs labi zinām, ka šie apšaubāmie termini – “okupācija” un “pastāvēšanas nepārtrauktība” – ir kļuvuši par teorētisko bāzi aparteīdam Latvijā. Tieši ar šiem apstākļiem, kuri neatbilst vēsturiskajai patiesībai, tiek attaisnots gan tas, ka vēl joprojām šeit pastāv 400 000 nepilsoņu, gan arī pazemojošais krievu valodas statuss (pretdabiskā kārtā tā tika atzīta par svešvalodu mūsu republikā), gan krievvalodīgās izglītības sistēmas likvidēšanas process, gan atteikšanās izmaksāt pilnvērtīgas kompensācijas denacionalizēto namu iemītniekiem.

Saeimas lielum lielais vairākums tam ar gandarījumu piekritīs, bet es ļoti šaubos, ka visu to ar savu balsojumu apstiprinās Krievijas Valsts Domes deputāti. Tēzi par šādu valstisko nepārtrauktību nekad neparakstīs neviena sevi cienoša politiskā partija, kas cer uz krievu vēlētāju balsīm Latvijā.

Dāmas un kungi! PCTVL piekrīt tam, ka Saeima pilnvarotu Ministru kabinetu parakstīt robežlīgumu. Taču, kā par to nepārprotami liecina šis mūsu priekšlikums par likumprojekta tekstu un šīs mūsu uzstāšanās no Saeimas tribīnes, mēs neatbalstām nedz likumprojekta tekstā iekļautās netiešās teritoriālās pretenzijas pret Krieviju, nedz mēģinājumus attaisnot Latvijā pastāvošo aparteīdu.

Un tieši tāpēc es lūdzu par mūsu priekšlikumu nobalsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Frakcijas priekšsēdētājs izskaidroja jums, ko tieši ar savu priekšlikumu PCTVL vēlas izsvītrot no likumprojekta teksta. Savukārt es mēģināšu izskaidrot, ko tieši mēs vēlamies tur ierakstīt.

Pirmkārt. Mēs minam uzreiz divas atsauces uz Latvijas Republikas Satversmi – atsauci uz 68.pantu un 73.pantu. Satversmes 68.pantā ir rakstīts, ka starptautiskos līgumus ratificē Saeima, bet 73.pantā – ka par starptautiskajiem līgumiem netiek rīkoti referendumi. Līdz ar to PCTVL pauž pozīciju, ka nekādu referendumu sakarā ar robežlīgumu ar Krieviju par robežu, kas de facto pastāv jau 64 gadus, rīkot nevajag. Pietiek ar līguma parakstīšanu un nobalsošanu abos parlamentos.

Otrkārt. Par prieku “Jaunā laika” deputātiem un pārējiem “tēvzemiešiem”, mēs piedāvājam likumprojektā atsaukties uz 1990.gada 4.maija deklarāciju, bet uz citu – “Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos”. Šī ir deklarācija par Latvijas pievienošanos dažiem desmitiem starptautisko dokumentu; to skaitā tur ir arī 49.punkts – Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes (EDSA) dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās Noslēguma akts, kas pieņemts 1975.gadā. Šis akts, starp citu, paredz pēckara robežu nemainīgumu un ir ārkārtīgi svarīgs stabilitātes nodrošināšanai Eiropā. Mēs ierosinām likumprojektā atsaukties tieši uz šo punktu, tātad nepārprotami atteikties no teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju.

Treškārt. Mēs ierosinām uzdot Ministru kabinetam uzdevumu – atsaukt vienpusējo, ar 2005.gada 26.aprīļa rīkojumu Nr.263 apstiprināto deklarāciju. Tieši šīs deklarācijas pieņemšana arī izjauca sarunas par robežlīguma parakstīšanu. Turklāt “vecajai jaunajai” Kalvīša valdībai parādās iespēja “saglabāt seju”, saņemot tiešu norādījumu no Saeimas…

Ceturtkārt. Mēs, ņemot vērā iepriekšējo sarunu bēdīgo pieredzi, pieprasām no valdības nepievienot robežlīgumam jaunas deklarācijas.

Dāmas un kungi! Ja jūs patiesi vēlaties parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, tad likumprojekts PCTVL frakcijas redakcijā ir īstenais ceļš, kas garantē iespēju, ka šo līgumu ratificēs Krievijas puse.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Man gribētos vēlreiz izskaidrot PCTVL pozīciju attiecībā uz šo likumprojektu.

Pirmām kārtām jāteic, ka mūsu priekšlikums skaidri satur sevī pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu. Mūsu vēlme parakstīt robežlīgumu tika skaidri izteikta ar frakcijas balsojumu par likumprojektu “nulles” lasījumā un pirmajā lasījumā.

Tiesa, mēs balsojām pret likumprojekta steidzamību. Un darījām tā ne jau tāpēc, ka runāt par tāda līguma steidzamību, kas desmit gadus ir nogulējis bez virzības, būtu vienkārši smieklīgi, bet pavisam citu iemeslu dēļ. Mēs jau no paša sākuma redzējām lielu likumprojekta nepilnību – tā autoru skaidri izteikto vēlmi saglabāt teritoriālas pretenzijas pret Krieviju un attaisnot aparteīda politiku attiecībā pret Latvijā dzīvojošiem Krievijas tautiešiem.

Tagad mēs uzstājam, lai likumprojekts tiktu izskatīts nevis divos, bet gan trijos lasījumos. Tas ļautu izsvītrot no likumprojekta teksta gan Krievijai, gan mūsu vēlētājiem nepieņemamas pozīcijas. Turklāt likumprojekta izskatīšana trijos lasījumos pagarinātu tā virzību caur Saeimu tikai par nedēļu, toties ļautu apkopot visus saprātīgos priekšlikumus, to skaitā arī apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumus, kurus mēs esam gatavi atbalstīt, bet kuri, ja likumprojekts tiktu izskatīts tikai divos lasījumos, varētu tikt noraidīti procedūras apsvērumu dēļ, kaut vai redzamu gramatisku kļūdu dēļ.

Diemžēl, ar savām balsīm nodrošinādami likumprojekta steidzamību, apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti paši krasi samazināja varbūtību, ka viņu priekšlikumi tiks pieņemti.

Mūsu, sešu deputātu, balsojums pret steidzamību nedeva iespēju iegūt konstitucionālo vairākumu. Šis mūsu balsojums ļauj Valsts prezidentei atsūtīt likumprojektu atpakaļ uz Saeimu, dod iespēju izslēgt no tā teksta netiešās atsauces uz 1920.gada Miera līgumu un šeit pavisam nevietā esošās vēsturiskās norādes uz Latvijas Republikas pastāvēšanas nepārtrauktību.

Bez šādas “ķirurģiskas” operācijas likumprojekts var nodrošināt nevis panākumus, bet gan izjaukt robežlīguma parakstīšanu.

Dāmas un kungi! Mēs esam absolūti pārliecināti, ka tekstā esošā atsauce uz konstitucionālo likumu juridiski pilnībā atbilst atklātam apgalvojumam: “Lai kā tas būtu ar robežu, bet Abreni mēs jums neatdosim!”

Tāpēc man ir absolūti neizprotama tā histēriskā brēka, kuru ir sacēlusi frakcija “Jaunais laiks” un frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, kā arī milzum lielais daudzums piketētāju. Kaunieties! Jūsu vietā viss jau ir padarīts… Un pat vēl solās pierunāt Krievijas Valsts Domi piekrist teritoriālo pretenziju pret Krieviju saglabāšanai!

Visus šos brēkulīgos patriotiskos bļāvienus var izskaidrot tikai tajā gadījumā, ja pieņem, ka Aigars, Einars un Roberts pēc krievu paražas bija “sastiķējuši” pa trim, kopā izdzēruši šņabja pusstopu un savstarpēji sadalījuši lomas: “Es, lūk, būšu tas lielais Krievijas draugs, bet jūs – tie īstenie Latvijas patrioti. Un visi kopā mēs kārtējo reizi apvedīsim ap stūri tos necienīgos Bizantijas pēctečus!”

Jūs varat pārbaudīt Ārlietu komisijas 2.februāra sēdes protokolu. Aptuveni šādiem vārdiem komisijas priekšsēdētājs arī centās nomierināt satracinātos naciķus, noraidīdams viņu priekšlikumus.

Dāmas un kungi! 21.gadsimts ir vienotās informatīvās telpas gadsimts, un tagad šāds numurs vairs neies cauri. Gribat panākt vienošanos ar Krieviju – pieņemiet pirmām kārtām PCTVL priekšlikumus!

Aicinu balsot “par!”

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekta teksts ir pietiekami skaidrs un kodolīgs, un iepriekšējos balsojumos mēs esam atturējušies iekļaut kaut kādus papildu formulējumus. Līdz ar to es arī aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Vēl vairāk! Noklausoties oponentu interpretāciju par to, kā viņi to saprot, šis priekšlikums nav pieņemams.

Aicinu deputātus balsot “pret”!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

A.Bērziņš.

Kolēģi! Komisijas viedoklis ir palicis nemainīgs – neatbalstīt šo priekšlikumu. Balsosim “pret”!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! 10. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Tur pēc būtības ir tas pats piedāvājums: izdarīt likumprojektā atsauci uz EDSA dalībvalstu pārstāvju 1975.gada Helsinku tikšanās Nobeiguma dokumentu.

Kā jau es teicu, komisijas viedoklis bija šāds: atsauce uz Apvienoto Nāciju Organizācijas standartiem un uz EDSA standartiem jeb pamatprincipiem ir paša līguma 1.pantā, tāpēc šeit, likumā, tā nav nepieciešama.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs.

Atklājas debates par 10.priekšlikumu. Pirmais runās deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Augsti godātā Saeima! Ārlietu ministra kungs! Ja valdība un it īpaši ārlietu ministrs un Ministru prezidents rīkotos tā, kā jūs teicāt, tad laikam racionāli būtu šo likumprojektu virzīt viena teikuma veidā, tikai pirmo vārdu mainīt, svītrot ārā… Un tālāk būtu tikai šāds virsraksts (No zāles dep. J.Dobelis: “Es jau to teicu!”): pilnvarot parakstīt. Un viss! Bet kas notiek tagad? Ārlietu komisija un Ministru kabinets ir ņēmuši un uzlabojuši, un paskaidrojuši, pielikuši klāt… Kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Bērziņa kungs saka, veidojot ietvaru robežas, pilnvarojuma robežas. Nu, un kas tālāk notiek? Jau pirmajā lasījumā likumprojektu apspriežot, vieni ar saviem uzlabojumiem grib padarīt neiespējamu pašu sarunu faktu, nemaz jau nerunājot par robežlīguma parakstīšanu! Viņi to dara konsekventi, jo viņi principā ir pret šā robežlīguma parakstīšanu. Savukārt citi – un mūsu priekšlikums ir tieši tāds! – mēģina, vadoties no savas sapratnes un Ārlietu ministrijas rūgtās pieredzes pusotra gada garumā, atvieglot šo sarunu procesu. Tā ir jūsu izšķiršanās, Pabrika kungs, vai jums šī mūsu palīdzība ir vajadzīga vai ne. Ja ne, labi. Mēs jau būtībā būtu ar mieru arī atbalstīt, piedodiet, jebkādu ietvaru un nezin cik garu uzskaitījumu ar dažādiem dokumentiem, atsaucēm un pat jaunu dokumentu pieņemšanu, ja tikai tas novestu pie ātrākas robežlīguma parakstīšanas un ratifikācijas abos parlamentos – gan Krievijas, gan Latvijas.

Bet diemžēl tā pieredze ir tāda, ka tas viss, ko mēs te šodien darām, nav ārpolitiskās debates. Tās ir tikai un vienīgi iekšpolitiskās. Un līdz ar to mēs šeit visi, gan tie, kas ir “par”, gan arī tie, kas ir “pret”, riskējam ar to, ka mēs tādā veidā sarežģījam mūsu ārlietu resora iespējas. Mums viņš var patikt un var nepatikt… Mēs sarežģījam viņam iespējas, it kā labu gribēdami. Tāpēc es būtībā aicinu ārlietu ministru nākt un pastāstīt par to optimismu, par tā optimisma iemesliem, kas liek jums bez šiem mūsu priekšlikumiem, kuri, mūsuprāt, atvieglo sarunu procesu, tikt galā ar Krievijas pusi un nonākt līdz robežlīguma parakstīšanai un nesarežģīt tā ratificēšanu ne tikai šeit, Latvijā, bet arī tur. Jo – kāda gan nozīme pat parakstītam robežlīgumam, ja tas netiek ratificēts vienā no pusēm?!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Uldis Grava.

U.I.Grava (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Robežlīguma jautājums jau nebeigsies ar šodienas balsojumu Saeimā. Ir daudz vēl nenoskaidrotu jautājumu. Mums būs vēl jārunā par tautas nobalsošanu, mums būs jāiet cauri tiesas procesiem. Taču attiecībā tieši uz šo priekšlikumu – 10.priekšlikumu – piesauktais EDSA 1975.gada Nobeiguma dokuments ir pilnīgi nevietā, jo tas it kā izvirza tādu argumentu, ka mums ir pienākums parakstīt robežlīgumu. Jo īstenībā tas apstiprina Helsinku nolīgumā to interpretāciju, ko sākotnēji izvirzīja Leonīds Brežņevs, kad pateica, ka, lūk, līgumā ir jānostiprina robeža uz mūžīgiem laikiem, respektīvi, jāapstiprina Otrā pasaules kara laupījumi. Tas ir galīgi nepieņemami, tas ir galīgi nevietā, un galvenokārt tas tikai ilustrē godājamo Saeimas deputātu nezināšanu par to, kas ir šajā Helsinku nolīgumā rakstīts. Cik reižu ir jāatkārto Helsinku nolīguma ceturtās sadaļas trešās rindkopas pēdējais teikums (No zāles dep. K.Leiškalns: “Kamēr iemācās!”), kas runā par teritoriālo integritāti?! Tur skaidri un gaiši ir rakstīts – nekāda okupācija vai nelegāls ieguvums netiks atzīts par likumīgu. Laika tecējumā pēc Helsinku nolīguma parakstīšanas gandrīz visas Helsinku nolīguma parakstītājas valstis kaut kādā veidā apliecinājušas to, ka tās neatzīst Baltijas valstu okupāciju. Bija gan attiecīgi valdību paziņojumi, gan parlamentu rezolūcijas, gan ārlietu ministru runas. Taču jautājums ir tas, ka atkal un atkal jāpaskaidro, ko nozīmē Helsinku nolīgums. Mēs nevaram pieņemt to, ko piedāvā partija “Saskaņas Centrs”, – ka Helsinku nolīgums liek mums šādu robežlīgumu parakstīt. Helsinku nolīgums nelegalizē Abrenes laupījumu. Tieši otrādi – tas norāda uz to, ka ir iespējamas robežu maiņas pēc Otrā pasaules kara beigām. Un kāpēc mums no tā būtu jāatkāpjas? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nu tad balso “par”, ja tu tā!”) Piedāvātais priekšlikums ir vienkārši bezjēdzīgs.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Komisijas vārdā, lūdzu!

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi, aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 73, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Tagad strādāsim ar 11. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Priekšlikuma būtība faktiski ir līdzīga kā atsevišķiem citiem priekšlikumiem – aizvietot likumprojektu ar pilnīgi jaunu redakciju un šajā jaunajā redakcijā dot atsau­ces vēl uz vairākiem dokumentiem, kuri iepriekš nav pieminēti ne priekšlikumos, ne pašā likumprojektā. Un, godīgi sakot, kolēģi, mani visvairāk izbrīnīja deputāta Buzajeva priekšlikums atsaukties uz 1991.gada 13.janvārī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemto lēmumu ratificēto līgumu “Par Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas starpvalstu attiecību pamatiem”. Tas interesantākais ir tas, ka šis dokuments tajā laikā tika no Latvijas puses ratificēts, bet no Krievijas puses netika ratificēts. Tādējādi mūsu likumā atsauce uz šāda veida dokumentu, man liekas, ir faktiski neiespējama. Un tāpēc es aicinu nediskutēt par šo jautājumu un nobalsot “pret”. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Priekšlikums nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Atklājam debates.

Debatēs pirmais runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Tomēr diskutēsim, cienījamais Bērziņa kungs!

Pirmkārt. Ja, teiksim, Normatīvo aktu informatīvajā sistēmā (NAIS) ir norāde, ka tas 1991.gada līgums vēl nav spēkā, tad taču ir iespēja to virzīt tālāk.

Otrkārt. Manā priekšlikumā pirmie vārdi ir nevis “Aizvietot likumprojektu ar tekstu”, bet “Papildināt likumprojektu ar tekstu”. Un es esmu gatavs piekrist jebkuram likumprojekta teksta variantam, ja šim tekstam tiks pievienotas dažas rindiņas, kuras ir ietvertas manā priekšlikumā.

Galu galā – mēs piešķiram Ministru kabinetam pilnvaras parakstīt robežlīgumu. Ja jau pastāv skaidri izteikta Saeimas griba parakstīt robežlīgumu, tad tas ir konkrēts uzdevums un būtu lietderīgi apspriest arī detaļas, ar kurām tam, kam mēs uzdodam šo uzdevumu (konkrētajā gadījumā – Ministru kabinetam), nāksies sastapties. To es tagad arī daru.

Iespēja, ka no Krievijas puses varētu parādīties pretēja deklarācija, ir visai liela. Vēl vairāk! Iepriekšējā sarunu raunda sākumā šādu deklarāciju par abpusējām attiecībām starp mūsu valstīm Krievija bija izvirzījusi. Pēc tam, nepaskaidrojot plašākai sabiedrībai iemeslus, Krievija no šīs deklarācijas atteicās. Mēs atbildējām partneriem ar melnu nepateicību un izvirzījām viņiem savu vienpusējo deklarāciju, ar ko sekmīgi arī izjaucām šīs sarunas. Tagad abas puses sāk visu no jauna, un nav izslēgts, ka Krievija atkal atgriezīsies pie savas sākotnējās idejas, kuru tā konsekventi aizstāvēja vairāk nekā desmit gadus.

Dāmas un kungi! Šāda deklarācija par to tautiešu tiesībām, kuri dzīvo kaimiņvalstī, ir parasta juridiskā prakse. Kā piemēru varu minēt Dāniju, kas piespieda Vāciju parakstīt šādu deklarāciju apmaiņā pret piekrišanu pieņemt Vāciju NATO. Patlaban dāņu skolās Vācijas teritorijā jūs neatradīsiet nevienu izkārtni vācu valodā, nemaz nerunājot par tādu stulbu procentuālo proporciju kā 60:40, kas pie mums tiek rādīta kā integrācijas paraugs. Es uzskatu, ka Krievijai ir šādas tiesības, un neuzskatu, ka Ministru kabinetam nebūtu jāparaksta robežlīgums, ja Krievija šādas tiesības izmantos.

Lai nerunātu nepamatoti, es sava grozījuma tekstā gandrīz vārds vārdā iekļāvu divus 1991.gada 13.janvāra līguma ar Krieviju pantus. Starp citu, šo līgumu papildus pārējiem ratificēja arī Latvijas puse.

1.pants faktiski paredz Latvijas pilsonības “nulles” variantu visiem bijušās PSRS pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijas teritorijā. Zem šiem pantiem ir gandrīz visu Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu paraksti. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Es neesmu!”)

2.pants – “Par Krievijas tautiešu tiesībām Latvijas teritorijā” – paredz viņiem brīvi attīstīt nacionālo kultūru un baudīt pilsoņu tiesības, politiskās tiesības un brīvības, kā arī sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības saskaņā ar vispāratzītām starptautiskajām tiesību normām cilvēktiesību jomā.

Valdība liekulīgi paziņo, ka šīs tiesības Latvijas krieviem ir. Vietējie rasisti, kuru pilnum pilns ir arī Saeimā, ir pārliecināti, ka šīs tiesības uz Latvijas krieviem nebūtu jāizplata.

Esmu pārliecināts, ka valdība melo, bet rasistu Saeimā ir daudz vairāk, nekā to vajadzētu. Lūk, tad ar balsošanu arī pārbaudīsim, vai man ir taisnība. (No zāles: “Tev nekad nav taisnība!”)

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi deputāti! Nu, redziet, vismaz no Saeimas tribīnes skan skaidra valoda, un Buzajeva kungs, atšķirībā no valdošās koalīcijas deputātiem, neslēpdamies pasaka to, ko domā. Latvija izrāda, pēc Buzajeva vārdiem, melnu nepateicību Krievijai. Par ko? Acīmredzot par okupāciju, acīmredzot par simtiem tūkstošu deportēto, nogalināto, aplaupīto Latvijas pilsoņu. Un patiesībā Buzajeva kungs jau dara to pašu, ko darāt jūs, tikai viņš nelien uz vēdera. Viņš to pasaka! Un, atšķirībā no saviem kolēģiem Saeimā, kuri tāpat kā Buzajevs mūsu Saeimā darbojas pret mūsu valsti un kalpo Krievijas interesēm, taču to noliedz, Buzajevs vismaz neslēpjas.

Latvijai, redziet, ir jāatsauc mūsu puses skaidrojošā deklarācija, bet Krievija saskaņā ar Buzajeva priekšlikumu varēs, ja vien to vēlēsies, līgumam pievienot jebkuras savas deklarācijas ar visabsurdākajām prasībām gan par nepilsoņu atzīšanu par pilsoņiem, gan par kultūru, otru valsts valodu un tā tālāk. Tās nedrīkstēs būt par šķērsli, lai Latvijas puse parakstītu līgumu.

Deputāti un ministri! Katrs ir atbildīgs par savas rīcības sekām! (No zāles dep. V.Orlovs: “Un par saviem vārdiem!”) Pat Kalvīša valdība! Jūs jau redzat, cik kaitīgi iedarbojas valdības pazemojošā piekāpšanās un līdz kādiem murgiem šī bezatbildīgā rīcība ir novedusi mūsu sapņotāju. Un jūs varat tikai iedomāties, kā sarosīsies sapņotāji robežas otrā pusē, kad līgums būs noslēgts.

Es ļoti baidos, ka tas, ko mēs vēl nesen uzskatījām par pilnīgi neiespējamu, un tas, ko Pabrika kungs, kurš reizi pusotrā gadā diametrāli maina savu viedokli, šodien pareģoja par pūces astes ziedēšanas laiku, var pienākt daudz ātrāk un pavisam drīz var izrādīties par baisu realitāti.

Kalvītis jau visādi izvairās runāt par to, vai valdība atsauks Latvijas puses skaidrojošo deklarāciju vai ne. Visādi jau var gadīties! Nezin ko Maskavas saimnieki vēl pieprasīs. Taču prasības būs! Praktiski prasības, kungi un dāmas, jau ir! Krievijas prese – “Komsomoļskaja pravda”, “Novije Izvestija” un citas avīzes – jau gavilē par Latvijas pazemojumu. Tā, atšķirībā no mūsu valdošās koalīcijas deputātiem, lietas sauc to īstajos vārdos. Īsi un skaidri!

Sēdes vadītājs.

Mēs apspriežam 11.priekšlikumu.

K.Šadurskis.

Tieši tā! Latvijas Saeima piekāpjas Krievijai, un par to ir runa arī 11.priekšlikumā. Vienīgā diskusija ir par to, pienākas mums Putina solītās beigtā ēzeļa ausis vai ne, kaut arī pēc taisnības Kalvītis ir atteicies arī no tām. Varam cerēt uz Kremļa saimnieka dāsnumu. Līdz šim latvju tautas varonis Lāčplēsis lepojās ar lāča ausīm. Mūsu šodienas varonis – premjers – drīz godam nēsās ēzeļa ausis (Aplausi.) līdz ar Tautas partijas nozīmīti. Šie cēlie patriota, godavīra un likumam paklausīgā valstsvīra atribūti patiesi greznos mūsu premjeru. Tautai ir jāpazīst savi varoņi! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Es atgādinu, ka mēs apspriežam 11. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Debates turpinās deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Tautai tiešām ir savi varoņi jāpazīst, bet katrā ziņā tiem, kuri iesniedz priekšlikumus likuma papildināšanai, ir jāpazīst gan likumi, gan arī līgumi…

Un tāpēc es gribētu precizēt, ka 1991.gada 13.janvāra lēmums “Par Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas starpvalstu attiecību pamatiem” nekad nav stājies spēkā, jo to ir ratificējusi tikai Latvijas puse, bet Krievijas Federācijas Domes nostājas dēļ tas nekad nav stājies spēkā, un tāpēc, man liekas, ir pilnīgi bezjēdzīgi nostāties šeit un stāstīt par visiem tiem pārkāpumiem, kas gadu gaitā Latvijā šeit ir piekopti.

Un es vispār gribu lūgt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju pavērtēt, vai deputāta Buzajeva vārdi, nodēvējot veselu tautu par rasistiem, tomēr nav dziļš aizskārums.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es ļoti īsi gribētu atbildēt uz apvainojumu, ka es it kā esmu nodevējs un Krievijas piekritējs.

Cienījamie – dāmas un kungi! Mana priekšlikuma būtība ir nokopēta no līguma, kuru ir ratificējusi Latvijas puse – Augstākā padome, tajā skaitā vismaz seši Augstākās padomes deputāti, kas šobrīd atrodas šajā zālē (No zāles: “Uzvārdu!”), bet kuru nav ratificējusi Krievijas puse.

Es uzskatu, ka tieši no Krievijas puses tā bija nodevība pret saviem tautiešiem, kuri dzīvoja šeit, Latvijā… tas, ka Krievija nav ratificējusi šo līgumu.

Cienījamie kungi! Tieši Augstākā padome nobalsoja praktiski par pilsonības “nulles” variantu, tāpēc nebūtu nekāds brīnums, ka arī Saeima nobalsotu par šo variantu, jo vienreiz ar mūsu augstākā lēmējorgāna balsīm šis “nulles” variants jau ir atzīts.

Un pēdējais. Šajā līgumā bija atsauce uz Abreni, un sakarā ar to Krievija to nav ratificējusi. Un es esmu gatavs apmainīt sava vēlētāja, Latvijā dzīvojoša krieva, intereses pret teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Aicinu saglabāt esošo redakciju un pilnvarojumu valdībai un balsot “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 72, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar 12.priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija “Saskaņas Centrs”. Šā priekšlikuma būtība ir pilnīgi pretēja tam, kas bija iesniegts iepriekšējos priekšlikumos. Tātad frakcija piedāvā papildināt esošo redakciju ar Ministru kabinetu ierobežojošu punktu, kas nozīmē uzdot Ministru kabinetam atsaukt deklarāciju par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu.

Godājamie kolēģi, uzskatu, ka Ministru kabinets, valdība, ir tiesīga pati izlemt, kad ir nepieciešams pielikt klāt kādu deklarāciju vai kad ir nepieciešams to atsaukt, tāpēc aicinu nepaplašināt tās robežas jeb to pilnvarojumu, kādu mēs, Saeima, plānojam dot valdībai, un noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 12.priekšlikumu. Pirmais runās deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!… Ceru, ka tagad ir labi dzirdams… Jā? (Starpsauciens no zāles: “Nav dzirdams!”) Nav dzirdams? (Starpsauciens no zāles: “Nē, skaļāk!”)

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jau desmit dienas top Latvijas vēstures melnās lapaspuses. Šodien mūsu dvēseles plosa nemiers, kura saknes ir tautas un mūsu kā nacionālas valsts pastāvēšanas apšaubīšana, jo ziņu un notikumu graujošajā straumē kopā ir saplūdis ne tikai pilnvarojums robežlīguma sakarā, bet arī inflācija, mūsu karavīru liktenis Irākā, toksiskā hepatīta dzeltenie slimnieki, automātu kārtas, apšaujot bērnus un ģimenes…

Sēdes vadītājs.

Godātais deputāt! Lūdzu, runājiet par 12.priekšlikumu! Par 12.priekšlikumu, lūdzu!

L.Ozoliņš.

Es jau runāju par 12.priekšlikumu un saistu to ar mūsu tautas pazemojumu – ar visas tautas pazemojumu, kas nāk kopā ar inflāciju, ar pederastu programmu uzmākšanos skolām, ar cukura rūpniecības sabrukšanu…. Kā cerības un to apliecinājums… kā pēdējais izmisuma solis šodien mūs sagaidīja “Visu Latvijai!” jauno latviešu kailie ķermeņi mīnus 20 grādu salā. Kā Ložmetējkalnā, kā Morē, kā Nāvessalā… Paldies par viņu drosmi, uzdrīkstēšanos un izturību! Tā bija patiesības – nežēlīgas šodienas patiesības – demonstrēšana.

Noraidīsim šo priekšlikumu – atsaukt 2005.gada deklarāciju! Priekšlikums ir pazemojošs, tā ir kārtējā ņirgāšanās par Latviju, par mūsu valsti. Saglabāsim kaut drusciņ pašcieņas un šo vienpusējo deklarāciju (uzsveru – vienpusējo!) nenoraidīsim! Lai tā paliek vēsturē kā mūsu pārliecība! Saglabāsim to kā mēģinājumu vēlreiz skaidrot Ribentropa–Molotova un Jaltas– Potsdamas slepeno paktu sekas! Diemžēl šo lielvalstu vienošanās allaž ir graujoši skārusi tautas eksistenci šajā saulē.

To paredzēja jau 6.Saeima. 1995.gada 26.aprīlī Saeima lēma un Prezidents izsludināja likumu, kurā uzdeva valdībai sākt sarunas ar Krieviju, Vāciju, ASV un Angliju par kompensācijām, tā mazinot posta sekas. Diemžēl Ministru prezidenti Šķēle, Krasts, Andris Bērziņš (“Latvijas Ceļš”) un citi, arī ārlietu ministri neuzsāka šīs sarunas, un vēl šodien, jau vienpadsmito gadu, tās nav uzsāktas. Pašreiz it kā top vai jau ir izveidota grupa, kas uzsāks šīs sarunas, kuras vajadzēja sākt jau 1995.gadā. Tad būtu skaidrība un puišiem šodien nebūtu jāsalst mīnus 20 grādu salā. Šodien mēs balsojam sasteigti, neapdomīgi, bara instinkta vadīti. Ir arī vēl citas motivācijas.

Un vēl. Mazliet no vēstures. 1944.–1945.gadā es biju pirmās klases skolēns Talsos. Tēvs atradās cietumā, ēdām zirga gaļu un dzīvojām dārza mājiņā salā. Nāvīgi saspridzinājās mans rotaļu biedrs. Viņam bija tikai 10 gadi. 10 gadus vecs viņš bija. Visi Talsu iedzīvotāji jutās baisi. Ienāca Sarkanā armija, pilsētas laukumā naktī parādījās Staļina milzu portrets. Nozaga velosipēdu. Atgriezās komunistiskais terors. Neziņa, šaubas, bailes… Visur un vienmēr! Mums, bērniem, galvā iemetās utis. Nelīdzēja nedz utu ķemme, nedz petroleja, jo, kad tauta cieš, kad tautai sāp un smeldz, kad riešas asaras, tad ķermenis nav spējīgs pretoties pretvarai.

Vakar dzirdēju ziņu, ka Latvijas lauku skolās un bērnudārzos savairojušās utis…

Sēdes vadītājs.

Atgādinu, ka mēs runājam par 12.priekšlikumu!

L.Ozoliņš.

Balsosim pret šo pazemojošo priekšlikumu! Skumji! Nožēlojami!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Paldies, Bērziņa kungs, ka jūs… Acīmredzot jums ir valdības dots uzdevums, un jūs to realizējat, uzrunājot Saeimu un komentējot, ka valdība gatavojas atsaukt šo vienpusējo valdības deklarāciju. Man ir prieks to dzirdēt. Protams, noraidot 8.priekšlikumu, kurā bija piedāvāts pievienot robežlīgumam šo deklarāciju, – un Saeima ar lielu balsu pārsvaru to noraidīja – mums it kā nebūtu, par ko bažīties. Taču, redziet, ar šā pilnvarojuma došanu viss jau vēl nebeigsies, stāsts vēl nebūs galā. Mēs vēl nāksim šeit un ilgi un dikti runāsim par ratifikāciju.

Tātad mūsu priekšlikums, kuru es ieteiktu valdošās koalīcijas deputātiem tomēr atbalstīt, atvieglotu ne tikai līguma parakstīšanas procedūru, bet arī tā ratifikāciju šeit. Nezin kāpēc jūs gribat šo sarunu padarīt ilgāku, vairāku gadu garumā, jo es baidos, ka tikai ar vienu Saeimas sēdi tā ratifikācija “neies krastā”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 12. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 72, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar 13. – deputāta Lāča priekšlikumu! Priekšlikuma būtība ir tāda: vietās, kur Latvijas valsts robeža neatbilst 1920.gada Miera līgumam, robežu vajadzētu saukt par pagaidu demarkācijas līniju.

Godājamie kolēģi! Šeit priekšlikumā ir iestrādāts un iesniegts neprecīzs citāts jeb izvilkums no Latvijas Republikas likuma par Latvijas valsts robežu.

Un otrs. Ja mēs pieņemtu šādu priekšlikumu, tad pašreizējā, piemēram, Latvijas un Baltkrievijas robeža, kas ir apstiprināta ar likumu, būtu jāpārsauc par pagaidu demarkācijas līniju.

Es gribu teikt, ka šis priekšlikums faktiski nav atbalstāms, tāpēc aicinu tā arī izturēties pret to.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es īsti neizpratu Ārlietu komisijas vadītāja Andra Bērziņa teikto, jo runa par demarkācijas līniju ir tikai attiecībā uz konkrētu posmu – uz šiem sešiem pagastiem un Abrenes novadu, bet ne jau uz Baltkrieviju. Nu var jau meklēt kādu iemeslu, kaut kur atrast kādu kļūdu, lai noraidītu, taču domāju, ka tas ir nepareizi un nav vietā, jo visiem jau tāpat ir skaidrs, par kuru demarkācijas līniju mēs runājam.

Šeit vēl Pabrika kunga nav… Žēl, ka viņa nav, jo tad es savu runu saīsināšu, jo tā bija veltīta lielākā daļā Pabrika kunga iepriekšējiem atzinumiem līdz pat pēdējām divām nedēļām. Es saīsināšu tādēļ šo runu.

Var uzskaitīt veselu virkni citātu, kas man šeit runā bija sagatavoti, kurā mēs redzam, ka pirms šīm divām nedēļām vairākus gadus no vietas, kamēr Pabrika kungs ir ārlietu ministra postenī, viņš ir skaidri un gaiši norādījis un pateicis, ka mums jāturas pie Satversmes, ka mums jāuzsver 1920.gada Miera līgums, ka mūsu, teiksim, šī pašreiz esošā robeža ir tāda, ka mums nav nekādas robežlīguma parakstīšanas nepieciešamības – un tā tālāk. Tā kā viņa šeit nav klāt, viņam veltīto tekstu es nelasīšu un netraucēšu jūs ar to.

Es gribētu runāt vēl arī par kaut ko citu. Arī tas jautājums ir šā robežlīguma sakarā un, manuprāt, ir tikpat svarīgs. Un es lūdzu Saeimas priekšsēdētāju, kas vada šo sēdi, ieklausīties manos vārdos, ko es tagad teikšu, jo viņš droši vien sacīs, ka tas varbūt tagad tieši neattiecas uz šo robežlīgumu.

Attiecas gan! Tieši uz šo robežlīgumu! Un runa būs tieši par mūsu savstarpējo politisko korektumu, par izturēšanos, politisko kultūru un pieklājību.

Lūk, Ministru prezidents Aigars Kalvītis atnāca uz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēdi un visiem klātesošajiem (man šķiet, mēs bijām 15 vai 16 deputāti no 18) skaidri izteica savu viedokli. Tur arī izskanēja viņa motīvi, kas pēc tam pēkšņi, tā teikt, pazuda, – motīvi, kuru dēļ mums jāparaksta šis līgums. Žēl, ka mums nav un nav iespējams dabūt tās sarunas stenogrammu! Tajā sarunā Ministru prezidents Aigars Kalvītis skaidri pateica, ka, ja mēs neparakstīsim, mēs nonāksim izolācijā. Kas tad būs tie, kas mūs izolēs? Nu, mēs taču zinām, ka ne Lietuva, ne Igaunija, ne Polija, ne Rumānija, ne Ungārija, ne Čehoslovākija... Un tādēļ pēc tam, kad, augšstāvā Sarkanajā zālē būdams, Ministru prezidents laipni aicināja mūs atturēties no jebkādiem savstarpējiem asumiem, es biju ļoti pārsteigts. Kad šos viņa vārdus “mēs nonāksim starptautiskā izolācijā” es pateicu ar citiem vārdiem: “lielvalstu spiediens” –, Ministru prezidents nenoturējās un iemaisījās manā runā. Tas no viņa puses bija nepieņemami, manā skatījumā. To viņam nevajadzēja darīt!

Lieta gāja vēl tālāk. Tas attiecas uz… Bērziņa kungs! Paklausieties, lūdzu! Tas attiecas uz mūsu, nu, varētu teikt, visu deputātu, vienalga, pozīcijas vai opozīcijas deputātu, savstarpējo politkorektumu un individuālo attieksmi. Nosauksim to par tikumiski orientētu politiku.

Tātad es runāju par izolāciju – par to, ko Ministru prezidents pateica –, pat atvietodams to ar vārdu “spiediens”. Pilnīgi pareizi! Bet jūs – es citēšu jūsu vārdus – atļāvāties beigās, noslēgumā, izmantot savu varu kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un runājāt: “No otras puses, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Lāča kungs netaisījās nevienu apvainot…” Pareizi, netaisījos! “…teikdams, ka zālē ir cilvēki, kas kalpo kādiem citiem svešzemju ekonomiskiem spēkiem.” Jums bija iespēja izlasīt manas runas stenogrammu, tāpat kā esmu izlasījis jūsu runas stenogrammu. Tur nav tādu vārdu – “svešzemju ekonomiskiem spēkiem”! Mūsu savstarpējās attiecībās es lūdzu jūs būt uzmanīgākiem, jo to visu klausās tauta un tai nav šīs iespējas pēc tam pārbaudīt, kurš tad nu ir rīkojies korekti, godīgi pateicis valdības pārstāvju vārdus un kurš ir tos izmainījis.

Bet ejam vēl tālāk! Par mūsu nostāju šā līguma sakarā. Cik amorāli mēs esam, cik tālu esam krituši!

Rīgā atbrauc Primakova kungs alias Pinhass Finkelšteins…

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs…

V.Lācis.

Nē, nē, tas būs tieši mūsu stājas sakarā.

…Pinhass Finkelšteins. Pēc tam viņš ir Kiršenblats. Un pēc tam, kad viņš ieiet KGB dienestā, viņš ir Primakovs.

Un ko dara mūsu augstākā politelite, kas tur ir daļēji klāt? Un, galvenais, ko dara mūsu kultūras pārstāvji? Viņi šo cilvēku sagaida, pieceļoties kājās un ar aplausiem!

Tad, kad Primakova kungs, tikko kā nolicis sānis KGB priekšsēdētāja posteni un būdams Krievijas valdības augšgalā, pirmo reizi aizbrauca uz Franciju, Kanādas vislielākā laikraksta Toronto Sun galvenais ievadnieks Margolis rakstīja, ka viņš nesaprot Rietumu valstis, jo, ja, kā viņš saka, Hitlers nebūtu kapitulējis, bet viņa valsts būtu pēc tam sabrukusi ekonomiski un politiski kā PSRS, tad…

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs!

V.Lācis.

…tad, lūk, vajadzētu laikam sarunas vest ar Himlera kungu – tā, kā tagad Rietumi ved ar Primakova kungu. Un mēs pazemojamies tik tālu šā cilvēka priekšā, kas ir atteicies no savas tautības… Tas ir liels negods. Savā grāmatā…

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs, cik minūšu vēl jums vajag? Jo mums ir jābalso par…

V.Lācis.

Divas minūtes.

Sēdes vadītājs.

Zāle piekrīt? (No zāles: “Lai runā! Lai runā!”)

V.Lācis.

Savā grāmatā “Latviešu leģions patiesības gaismā” es norādu ar nepatiku, ka mums bija ģenerālis Oskars Dankers, kas Latvijā bija latvietis, bet kas aizbrauca uz Vāciju un kļuva par vācieti. Un tāds pats ir šis Primakova kungs. Un mēs viņa priekšā liecamies! Godu jau nevar nevienai valstij un nevienam cilvēkam atņemt, godu var tikai pazaudēt. Mūsu valsts ir pazaudējusi savu godu jau ar minētajām “ēzeļa ausīm” un otrreiz pazaudēja, tiekoties ar Primakova kungu. Un to mēs esam darījuši paši! Paši esam pazaudējuši savu godu! Izpatikšana vienmēr ir novedusi pie garīgas verdzības! Un arī šī izpatikšana, ko mēs parādījām tagad, beidzamajās nedēļās, ir jau novedusi zināmu mūsu politiskās elites daļu pie garīgas verdzības.

Paldies par uzmanību. (Aplausi. No zāles dep. J.Dobelis: “Kur ir Finkelšteins?”)

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies, Lāča kungs, par jūsu vārdiem! Varbūt tie spēja kāda dvēseles stīgas atmodināt…

Likumprojektā šis ir pēdējais priekšlikums, kas, protams, vairs neglābj bezcerīgo likumprojektu. Taču šis ir vēsturisks brīdis, un, iespējams, šis būs pats smagākais balsojums 9.Saeimas pastāvēšanas laikā. Es saku – “smagākais”, jo ceru, ka Satversmes tiesas spriedums aiztaupīs Latvijai vēl vienu pazemojumu, kāds būtu bijis, ja parakstītais robežlīgums nonāktu līdz ratifikācijai.

Un tomēr es nejutīšos tā, ka es esmu darījis visu, ja es jūs neaicināšu, kolēģi.

Dzintar Ābiķi (No zāles dep. K.Leiškalns: “Šito te tipu!”), Juri Dalbiņ, Induli Emsi, Andi Kāpost, Jāni Lagzdiņ, Leopold Ozoliņ, Vaira Paegle, Paul Putniņ, Jāni Strazdiņ…! Apdomājiet vēl mirkli savu balsojumu, jo es baidos, ka nodevības nasta jums būs ļoti smaga! Tā līdz ar jūsu vārdiem ieies mūsu valsts vēsturē.

Un vēl. Deputāti! Daļa no jums šodien vairāk nekā pusstundu pirms sēdes sākuma ieradās Saeimas namā, lai jums nebūtu jāskatās acīs tiem sirmajiem vīriem un jauniešiem, kas stāvēja 20 grādu salā, lai atmodinātu jūsu godajūtas un sirdsapziņu. Dziļā cieņā es pateicos leģionāriem un nacionālajiem partizāniem, un tiem jauniešiem, kas, spītējot salam, savu iespēju robežās iestājās par tiem ideāliem, ko jūs, deputāti, šodien nododat.

Un vēl pēdējais. Valsts prezidentes lēmums izsludināt vai neizsludināt likumu būs pēdējais šīs valsts interešu nodevības cēliens. Visus mūs vētīs vēstures tiesa. Gan tos, kas balsoja “par”, gan tos, kas balsoja “pret”, gan tos, kas gļēvulīgi vai nu izvilka karti, vai tāpat nebalsoja… gan tos, kas izsludināja, gan tos, kas neizsludināja…

Un es gribu apelēt arī pie Valsts prezidentes godaprāta un aicināt neizsludināt šo likumu, kad Saeima to būs pieņēmusi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Aicinu noraidīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 13. – deputāta Visvalža Lāča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 52, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Pirms balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, daru zināmu, ka esam saņēmuši desmit deputātu – Kariņa, Čepānes, Bendrātes, Āboltiņas un citu deputātu – priekšlikumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu ierosinām pēc balsošanas par likumprojekta “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” pieņemšanu otrajā lasījumā nolasīt katra deputāta balsojumu.” Godātie kolēģi, šādas tiesības deputātiem ir. Un viens var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt “par”.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Deputāti! Ierosinājums ir ļoti vienkāršs. Mēs lūdzam nolasīt balsošanas rezultātus. Protams, valdošā koalīcija ar savu balsojumu var to nobloķēt. Protams, jūs varat, ja jums ir kauns. Un es saprotu, ka daudziem no jums ir kauns. Un tomēr – ja nav kauna darīt, tad nevajadzētu būt arī kaunam, ka par to uzzina. (No zāles dep. M.Segliņš: “Lasi, lasi!”)

Es aicinu dot iespēju tautai zināt savus varoņus.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Par procedūru vārds Jurim Dobelim. Par procedūru. Vai varbūt jūs gribat runāt “pret”? (No zāles dep. J.Dobelis: “Par procedūru!”) Par procedūru. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pirms mēs nolasām katra deputāta balsojumu, – es piekrītu, ka jānolasa, kā balsots par likumu kopumā –, es gribu teikt, ka esmu pamatīgi sašutis par balsojumu par 13.priekšlikumu. Jūs, Šadurska kungs, arī neesat nobalsojis “par”. Lūk! (No zāles: “Oi-oi! Kauns! Nevajag citus kaunināt!”) Un tādā gadījumā es iesaku nolasīt arī balsojumu par 13.priekšlikumu. No frakcijas “Jaunais laiks” tikai trīs ir balsojuši “par”.

Sēdes vadītājs.

Godātais kolēģi, jūs nerunājāt par procedūru. Es izsaku jums aizrādījumu. (Dep.J.Dobelis no zāles: “Paldies!”)

Godātie kolēģi, neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu – pēc balsojuma par likumprojekta pieņemšanu nolasīt katra deputāta balsojumu. Lūdzu, balsosim par šo 10 deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav.

Godātie kolēģi, tātad mēs varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo visi priekšlikumi ir izskatīti. Vai kas būtu piebilstams komisijas vārdā? Lūdzu!

A.Bērziņš.

Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Es pateicos par atbalstu Ārlietu komisijai un gribu nobeigumā vēlreiz uzsvērt, ka sagatavotais un mūsu pašu nobalsotais likumprojekts faktiski ir pilnvarojuma ietvars valdībai. Un likumprojektā dotā atsauce uz Latvijas konstitucionālo likumu ir šā pilnvarojuma ietvars.

Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā un galīgajā redakcijā!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 26, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Lūdzu Saeimas sekretāru nolasīt rezultātus!

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

“Par” likumprojektu nobalsoja 69 deputāti: Valērijs Agešins, Vitālijs Aizbalts, Uldis Augulis, Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Aija Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Indulis Emsis, Inta Feldmane, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Valdis Ģīlis, Pēteris Hanka, Dzintars Jaundžeikars, Nikolajs Kabanovs, Andis Kāposts, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Māris Krastiņš, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums, Aleksandrs Mirskis, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Vineta Muižniece, Vitālijs Orlovs, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Jakovs Pliners, Jānis Porietis, Pauls Putniņš, Ivans Ribakovs, Ziedonis Rubezis, Artūrs Rubiks, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Ligita Silaraupa, Juris Sokolovskis, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters, Jānis Šmits, Dainis Turlais, Jānis Tutins, Gunārs Upenieks, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs, Imants Valers, Aleksejs Vidavskis un Ērika Zommere.

“Pret” nobalsoja 26 deputāti: Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Juris Dobelis, Uldis Ivars Grava, Māris Grīnblats, Imants Kalniņš, Sandra Kalniete, Artis Kampars, Arturs Krišjānis Kariņš, Sarmīte Ķikuste, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Visvaldis Lācis, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Jānis Reirs, Einars Repše, Inguna Rībena, Anna Seile, Kārlis Šadurskis, Pēteris Tabūns, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši PCTVL frakcijas priekšsēdētāja Jakova Plinera iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu lūdzu pieņemt PCTVL frakcijas ziņojumu par balsošanas motīviem sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 8.februāra sēdes darba kārtības 44.jautājumu – likumprojektu “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.panta otro daļu vēlamies nolasīt šo ziņojumu pēc balsojuma rezultātu paziņošanas.”

Lūdzu! Paziņojuma nolasīšanai vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Īss paziņojums, balstoties uz balsošanas rezultātiem.

Neskatoties uz visu kritiku, kuru mēs veltījām šim likumprojektam, PCTVL frakcija visos lasījumos un arī “nulles lasījumā” ir balsojusi “par”. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs atbalstām likumprojektu kopumā. Mēs atbalstījām un atbalstām tajā tikai vienu frāzi: piešķirt Ministru kabinetam pilnvaras parakstīt robežlīgumu. Mēs nekādā gadījumā neatbalstām tiešu atsauci uz konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, netiešu atsauci uz 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un uz it kā joprojām spēkā esošo 1920.gada 11.augusta Miera līgumu starp Latviju un Krieviju.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mēs esam pret šo frāzi: “…ņemot vērā starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību…” Toties mēs iestājamies – gan agrāk, gan arī tagad – par visu ar Krieviju slēdzamo līgumu parakstīšanu vienā paketē. Un pirmām kārtām tas attiecas uz līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Kad šis līgums būs parakstīts, savu labklājību uzlabos vismaz 16 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Dāmas un kungi! Likumprojekta autori gribēja, lai likumprojektā iekļautās teritoriālās pretenzijas pret Krieviju un tēzes, kas attaisno masveida bezpilsonību un etnisko diskrimināciju, tiktu atbalstītas pārsvarā ar krievu tautības vēlētāju ievēlēto deputātu balsīm.

Oficiāli gribu paziņot, ka šī krāpšanās, mūsuprāt, jums nav izdevusies. Neskatoties uz to, mēs, bez šaubām, esam par attiecību uzlabošanu starp Latviju un Krieviju, taču ne uz mūsu vēlētāju un nepilsoņu rēķina.

Mēs ļoti ceram, ka šī attiecību uzlabošanās tomēr notiks, neskatoties uz liekulīgajiem valdošā vairākuma trikiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie nākamajiem darba kārtības jautājumiem, mums jālemj par šīsdienas sēdes darba kārtības maiņu, jo esam saņēmuši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt Saeimas 8.februāra sēdes darba kārtībā grozījumu – izsvītrot 49.punktu, tas ir, likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības maiņu? (No zāles: “Ir!”) Ir iebildumi.

Par šādu darba kārtības maiņu viens var runāt “par”, viens –“pret”. Ir pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs, kas droši vien runās “pret”.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs labi atceramies, ka jau vairākus sasaukumus Svētku likums ir ticis apspriests Saeimā un šajā sakarā te ir virmojušas lielas kaislības. Taču šoreiz šā ierosinājuma iemesli nav saistīti ar kaut kādu iespējamo politisko nokrāsu. Te nav runa ne par 8.martu, ne arī par kādiem citiem strīdīgiem jautājumiem. Es komisijas sēdē paliku mazākumā un tāpēc tomēr gribu arī šeit aicināt jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, jo te runa faktiski ir par to, lai šī sabiedrība apspriestu priekšlikumu par svētku dienu pārcelšanu uz nākamajām darba dienām, ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā.

Šis priekšlikums komisijā tika ļoti plaši debatēts. Mēs saņēmām izsmeļošu informāciju. Šodien mūsu rīcībā ir visa nepieciešamā informācija, lai pieņemtu politisku lēmumu. Es neredzu absolūti nekādu vajadzību atlikt šā jautājuma skatīšanu.

Un faktiski arī vairākums ministriju ir atbalstījis šo priekšlikumu; piemēram, Labklājības ministrija to ir rakstījusi pilnīgi skaidri: “Mūsuprāt, šāds priekšlikums ir vērtējams atzinīgi, jo tādējādi tiek veicināta ģimenes un darba dzīves apvienošana.” Labklājības ministrija to rakstījusi pagājušā gada decembrī.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija raksta šādi: “Tā kā ģimene nodrošina labvēlīgu bērna fizisko un emocionālo attīstību un stiprina paaudžu saites, atbalstām ierosinājumu noteikt papildu brīvdienu, ja svētku diena sakrīt ar sestdienu un svētdienu.”

Vēl vairāk! Finanšu ministrija raksta, ka šāda svētku dienu pārcelšana nevarētu negatīvi ietekmēt valsts budžetu. Tātad nekādu zaudējumu nav! Tā ir oficiāla vēstule, kuru parakstījis finanšu ministrs Spurdziņš, un tā ir datēta ar pagājušā gada 27.decembri. Varam norādīt arī attiecīgo tās numuru.

Kāpēc rodas problēmas? Vai ne tāpēc, ka pēkšņi sāka iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija? Darba devēji negrib maksāt papildus. Viņi uzskata, ka cilvēkus jāspiež strādāt vēl vairāk, jo, redz, Latvijā tomēr trūkst darbaroku...
Es pilnīgi saprotu šo motivāciju! Un katrai nevalstiskai organizācijai ir visas tiesības lobēt savas intereses, bet kāpēc valdība pakļaujas tādam darba devēju spiedienam un vienkārši uzreiz steidzas pildīt darba devēju norādījumus, pilnīgi ignorējot arodbiedrību viedokli, pilnīgi ignorējot vairāku citu sabiedrisko organizāciju viedokli?

Protams, ir ļoti viegli pieņemt domu – jo cilvēki vairāk strādā, jo vairāk viņi ražo, un tad viņi arī pelna vairāk. Es dzirdēju arī tādus argumentus, ka, redz, tad darba ņēmēji pelnīs mazāk… ka tad viņu ieņēmumi samazināsies.

Bet, piedodiet! Cilvēki Latvijā strādā daudz vairāk nekā darba ņēmēji Igaunijā un Lietuvā. Latvijā strādājošie strādā par 72 stundām vairāk nekā Igaunijā un par 153,6 stundām vairāk nekā Lietuvā. Tie ir dati, ko mums sniedza valdība. Tie nav izdomāti!

Un faktiski runa ir ne jau par to, ka cilvēki maz strādā. Viņiem maz maksā! Mūsu darba atalgojuma likmes ir pārāk zemas. Protams, tā ir milzīga problēma, jo darba alga palielinās daudz straujāk nekā produktivitāte. Mēs visi to labi zinām, bet mēs arī zinām, kur ir tā problēma. Šie jaunie strādnieki brauc uz Īriju, brauc uz ārzemēm, bet, veicot šādus pasākumus, mēs vēl vairāk paātrināsim šo procesu, jo mēs varam pierunāt un pārliecināt šos jaunos strādniekus vai strādniekus vispār palikt Latvijā, tikai uzlabojot viņu darba apstākļus, tajā skaitā risinot arī šo problēmu par svētku dienu pārcelšanu.

Tāpēc man šķiet, ka valdība pēkšņi nez kāpēc ir mainījusi savu viedokli. Acīmredzot tagad tiek apstrīdēts arī Finanšu ministrijas slēdziens, kuru es tikko citēju. Protams, es nebrīnīšos, ja rīt parādīsies arī cits Finanšu ministrijas dokuments, kaut gan mēs visi ļoti labi zinām, ka Spurdziņa kungs ir ļoti profesionāls ministrs…

Es vēlreiz gribu aicināt jūs nemainīt savu viedokli tik atbildīgos jautājumos. Es, būdams sociāldemokrātiskā spārna partijas pārstāvis, nevaru piekrist šādai vienpusējai orientācijai. Mums, likumdevējiem, tomēr ir jābūt arbitriem, nevis jākalpo darba devējiem. Visu cieņu darba devējiem, bet mums tomēr ir jārūpējas arī par darba ņēmēju!

Un kaut gan valdību šobrīd veido labējās partijas, jūs paši vairākkārt esat runājuši par to, ka ir nepieciešams risināt sociālos jautājumus, kas neko nemaksā budžetam, bet tagad atkal sākat kaut kādas politiskās spēlītes…

Es aicinu jūs noraidīt šo ierosinājumu, izšķirties un tomēr pieņemt politisku lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis “pret”, viens var runāt “par”. Mums divi deputāti ir pieteikušies runāt “par”. Pirmā ir deputāte Ingrīda Circene… (No zāles dep. I.Circene: “Es pieteicos runāt “pret”!”) Es atvainojos, jūs bijāt pieteikusies runāt par citu darba kārtības jautājumu… (No zāles dep. I.Circene: “Es jau biju pieteikusies pirms!”) Par izslēgšanu mēs tikai tikko saņēmām priekšlikumu – izslēgt no darba kārtības…

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, arī es piedalījos šajā komisijas sēdē, un arī es runāšu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis likumprojekts tika skatīts jau sen, un visi šīs komisijas locekļi, ņemot vērā ministriju atzinumus, pieņēma lēmumu, ka šis projekts ir atbalstāms un skatāms… ka tas nav atliekams. Un taisni tāpat, kā tiek mainīti gan uzskati, gan priekšlikumi, gan dokumenti saistībā ar visu pārējo, arī šinī komisijā šodien pēkšņi tika sasaukta ārkārtas sēde, lai mainītu komisijas pieņemto lēmumu un viedokli. Līdz ar to Barčas kundze iniciēja, ka, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai vēlreiz ir jāpārskata komisijas pieņemtais lēmums.

Taču man gribētos precīzi nocitēt finanšu ministra Spurdziņa doto atzinumu par šo likumprojektu: “Finanšu ministrija atbalsta ierosinājumu par svētku dienu pārcelšanu uz nākamajām darba dienām, ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā. Brīvdienu pārcelšana nodrošinātu vienādu brīvdienu skaitu katru gadu.”

Tas ir citāts, tas nav mans viedoklis! Šīs nav jaunas brīvdienas, šīs ir kārtējās brīvdienas katru gadu. Jaunu brīvdienu noteikšana gan varētu radīt ietekmi uz valsts budžetu, par ko šodien runāja arī komisijā. Runāsim taisnību, nevis paudīsim savus viedokļus! Mēs runājam par mūsu valsts iedzīvotājiem, par tās darba cilvēkiem, jo šie Latvijas iedzīvotāji mūs ir ievēlējuši, lai mēs pārstāvētu viņu viedokli un aizstāvētu viņu intereses.

Un tālāk būs citāts no Finanšu ministrijas atzinuma, kuru mainīt būtu (No zāles dep. J.Dobelis: “Emša kungs! Ko viņa tur runā?”)… atzinums, ka vai nu šie eksperti Finanšu ministrijā ir nekompetenti…

Sēdes vadītājs.

Godātā Circenes kundze! Mēs apspriežam šā jautājuma izskatīšanu – “par” vai “pret”… Tātad jūs, kā es saprotu, esat “par” šā jautājuma izslēgšanu.

I.Circene.

Nē. Esmu pret tā izslēgšanu! Es biju pieteikusies debatēs rakstiski jau pirms tam.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, noformulējiet savu pozīciju – “par” vai “pret”.

I.Circene.

Es esmu pret izslēgšanu, jo nav nekāda pamatojuma svītrot šo likumprojektu no darba kārtības.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka jūsu viedokļi ir bijuši tikai “pret”, tāpēc mums kādam ir jārunā “par”. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Šmits.

Deputāts Jānis Šmits – komisijas vārdā. Par to, ka komisija ir pieņēmusi šādu lēmumu. Lūdzu!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šajā zālē neatradīsies neviens cilvēks, kas nevēlētos piešķirt mūsu valsts iedzīvotājiem viņiem pienākošās brīvdienas. Un es gribētu, godātie radioklausītāji un visi tie, kuri mūs dzird, vēlreiz jums apliecināt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēl joprojām uztur spēkā savu prasību attiecībā uz to, par ko mēs komisijā esam nobalsojuši, – par brīvdienu piešķiršanu, kas nav papildu brīvdienas, bet kas ir brīvdienas, kuras viņiem pienākas pēc likuma. Jautājums, par ko šodien bija runa – kāpēc komisija nolēma atsaukt šā likumprojekta izskatīšanu, neskatoties uz to, ka ir bijuši ļoti daudzi pozitīvi atzinumi. Tāpēc, ka valdība pēdējā brīdī ir mainījusi savu viedokli – tā ir lūgusi šo jautājumu izskatīt rūpīgāk.

Vēl jo vairāk! Es gribētu teikt, ka jūs, cienījamā Circenes kundze un Cileviča kungs, šajā komisijā esat strādājuši ilgāk par mani un tāpēc jūs ļoti labi visu zināt. Un nemaldiniet, lūdzu, sabiedrību, ka jautājumi, kas skar brīvdienas, attiecas tikai un vienīgi uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Tie skar arī Sociālo un darba lietu komisijas kompetenci (No zāles dep. J.Dobelis: “Nacionālās drošības komisiju!”), un tieši tāpēc pēc kopsēdes mēs šodien nolēmām šo jautājumu atlikt nevis uz kādu nenoteiktu laiku, teiksim, uz diviem gadiem, bet gan uz īsu brīdi, lai abas komisijas varētu precizēt savu viedokli un lai arī valdība nonāktu pie vienota viedokļa. Tātad pēc kāda laika – varbūt pēc mēneša vai varbūt pēc pusotra – mēs noteikti vēl atgriezīsimies pie šā jautājuma.

Es vēlreiz atkārtoju: es ceru, ka šajā zālē nav neviena deputāta, kas nostātos pret 80 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, mēs izšķirsimies balsojot! Tātad balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu – svītrot no šīsdienas darba kārtības 49.punktu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Tātad šis jautājums no darba kārtības šodien tiek svītrots.

Mēs esam saņēmuši arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu komisija iesaka svītrot no 8.februāra sēdes darba kārtības 45.punktu – likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā.” Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Šo darba kārtības punktu mēs esam svītrojuši. Paldies.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”. Tie ir Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.37. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Pievērsieties, lūdzu, dokumentam Nr.307C. Komisija saņēma un izskatīja desmit priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko iesniedza Juridiskais birojs. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

2.priekšlikumu, ko iesniedza Sociālo un darba lietu komisija. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

3.priekšlikums, ko iesniedza frakcija “Jaunais laiks”. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti…

G.Blumbergs.

Es varbūt paskaidrošu, kāpēc komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Šeit būs debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš. Komisijai būs vārds pēc debatēm. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs atšķirt mūsu likumprojekta tabulas un izlasīt, kas ir teikts “Jaunā laika” frakcijas priekšlikumā: “Ieviest standartalgu principu valsts iepirkuma gadījumos būvniecībā.”

Šis princips, kuru mēs piedāvājam, būtu tas mehānisms, kādā veidā publisko pasūtījumu gadījumā virzīt naudu, kas nāk no visiem nodokļu maksātājiem, pirmām kārtām uz darba darītājiem, uz darba veicējiem, uz tiem pašiem strādniekiem, un, otrkārt, bet jau noteiktā apjomā – uz firmas īpašniekiem, uz peļņu.

Daudzās valstīs, to skaitā Amerikas Savienotajās Valstīs, šāda likumdošana jau darbojas, turklāt ļoti veiksmīgi. Jo kāds tad ir valdības uzdevums – izstrādāt algoritmu, izstrādāt kritērijus un noteikt, kāda katru gadu visādām darba kvalifikācijām ir standartalga. Tā nav minimālā alga, bet tā ir tā reālā alga, ar kuru cilvēkus var atalgot vai par kuru var darīt zināmu darbu.

Ko tas nodrošinātu? Tas nodrošinātu to, ka valsts pasūta kāda ceļaposma, kāda bērnudārza, kādas skolas celtniecību, bet tā nauda tiek novirzīta tieši celtniekiem. Tad firmas nevarēs maksāt ne minimālo algu, ne arī, kā saka, algu aploksnēs, mēģinot apiet nodokļu sistēmu. Tas tiešā veidā piespiestu darba devējus maksāt attiecīgās algas, kas ir nepieciešamas, kā arī palielināt algas, kas arī ir veids, kā mazināt mūsu darbaspēka aizplūšanu, it īpaši celt­niecības nozarē.

Tātad es aicinu tomēr nepiekrist komisijas vairākuma viedoklim, jo, iespējams, visi komisijas locekļi nebija iedziļinājušies līdz galam, un atbalstīt šo principu, līdz ar to uzdodot valdībai veikt arī vienu ļoti svarīgu darāmu darbu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Vents Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Būtībā šis ir kārtējais populisms no “Jaunā laika” puses, jo mēs komisijā ļoti koleģiāli izrunājām šo lietu. Ir skaidrs, ka šis ir tāds jautājums, par kuru var diskutēt, bet kurā ir ļoti daudz neskaidrību, tāpēc tas šādā sasteigtā veidā pašlaik absolūti nebūtu pieņemams. Drīz šim likumprojektam tiks iesniegti priekšlikumi no Valsts iepirkumu biroja puses, un komisija rūpīgi strādās arī ar daudziem citiem priekšlikumiem. Tāpēc komisijas viedoklis bija neatbalstīt šo priekšlikumu, lai pašlaik nejauktu prātu tautai, ka te atkal tiek atbalstītas kaut kādas nelikumības vai kaut kas tamlīdzīgs.

Tātad komisija ir gatava pie tā strādāt. Un, kā jau es teicu, šeit ir arī ļoti daudz neatbildētu jautājumu, taču mēs nesakām, ka šādu jautājumu vispār nevarētu apspriest. Bet ne šodien!

Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma, jo vairāki deputāti ir pieteikušies debatēs.

Tāpēc lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu signālu reģistrācijai!

Lūdzu deputātu Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Dzintars Jaundžeikars, Jānis Šmits, Visvaldis Lācis, Anatolijs Mackevičs, Karina Pētersone un Staņislavs Šķesters.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Atsāksim darbu! Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” otrajā lasījumā, un šobrīd notiek debates par 3. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu.

Par šo priekšlikumu nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Neskatoties uz to, ka zālē nav pārāk daudz cilvēku, es izskaidrošu “Jaunā laika” viedokli šajā jautājumā. Tātad gan Eiropā, gan Amerikā ir šāda veida pieredze, ka vai nu ar likumīgu regulējumu, vai ar koplīgumu tiek mēģināts noteikt algu apjomu, kāds ir maksājams būvniecībā.

Amerikas pieredze vistiešāk attiecas uz tiem gadījumiem, kad ir valsts pasūtījums. Eiropas pieredze, kur visbiežāk tiek slēgts koplīgums, attiecas uz tiem gadījumiem, kad kāda no būvniecības firmām piedalās būvniecības tirgū, un tas tad faktiski ir attiecināms uz plašāku gadījumu loku.

Tas, ko es gribu teikt, ir aicinājums, ka viens vai otrs no šādiem gadījumiem ir jāatbalsta.

Es aicinu arī atbalstīt šo, bet, ja man neizdosies jūs pierunāt atbalstīt šo, tad, zinot to, ka īsā laikā Saeimā varētu tikt vēlreiz atvērts Iepirkuma likums, jo Valsts iepirkumu uzraudzības birojam ir vesela virkne piedāvājamu grozījumu, kas ir vajadzīgi, bet kas šobrīd ir iesniegti Ministru kabinetā izskatīšanai... Tātad drīz šis likums vēlreiz Saeimā tiks vērts vaļā, un tad mēs pie šīs diskusijas atgriezīsimies pilnīgi noteikti. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tad vajag noņemt savu priekšlikumu!”)

Runājot par steigu, ko mums te tikko pārmeta iepriekšējais debatētājs, es gribētu paskaidrot, ka šī steiga ir jāpārmet nevis mums, bet, manuprāt, drīzāk tomēr Ministru kabinetam, kas Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma šo likumprojektu un saputroja tik tālu, ka pieļāva rupju kļūdu. Tātad šobrīd nav spēkā šie Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem tiek regulēta iepirkumu sistēma gadījumos, kad tā ir Eiropas vai struktūrfondu nauda. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc šo likumprojektu vajag pieņemt tūlīt, steidzoši un nekavējoties, jo tas šo kļūdu atrisinātu. Tomēr jebkurā gadījumā, pirms metam akmentiņu cita dārzā, vispirms vajadzētu pārbaudīt savējo… (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Labāk noņem savu priekšlikumu!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates par 3.priekšlikumu turpina deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Vispirms es vērsīšos pie kolēģa Kraukļa kunga. Kraukļa kungs! Kad jūs beigsiet lamāties? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Kad tu beigsi lamāties?”) Jo jūsu vārdi “populisms no “Jaunā laika” puses…”. Nu labi, pateicāt, bet tad argumentējiet! Es izrakstīju jūsu tā sauktos argumentus: “var diskutēt”, “rūpīgi strādāsim”, “nejauksim prātu”, “neatbalstīsim nelikumības ne šodien, ne vēlāk”… Nujā, nu šajos vārdos populisma nav nemaz! To mēs visi redzam.

Bet tagad par pašu priekšlikumu. Mani argumenti par standarta algu principu: pasūtītājs nosaka zemāko algu, kas būvniecībā jāmaksā izpildītājiem. Šī prakse lieliski darbojas citās valstīs. Savienotajās Valstīs to sauc par Beika– Deivisa likumu. Daudz gadu tā jau darbojas un palīdz nodrošināt to, ka algas netiek maksātas aploksnēs, jo celtniekus nevar noformēt darbā ar minimālo algu, pārējo daļu samaksājot aploksnēs. Tātad ir šie minimālie griesti, kas noteikti tiks izmaksāti, lai vinnētu konkursā.

Vēl vairāk! Darba izpildītājs saņem valsts naudu tad, ja regulāri iesniedz atskaites, kur ir redzamas arī nodokļu izmaksas. Tātad tas ir ideāls variants, kas pārbaudīts praksē citās valstīs, un tas palīdz cīnīties ar “ēnu” naudas daļu, kura, kā mēs zinām, Latvijā celtniecībā ir liela. Tas apkarotu “ēnu” ekonomiku, tas apkarotu korupciju!

Kraukļa kungs, es atceros reportāžu no jūsu partijas kongresa, kur jūsu ierindas biedrs teica: ““Jaunais laiks” – populistu partija! Atņemsim viņiem vienīgo viņu saukli “Pret korupciju!”.” Vai šādā veidā jūs to atņemat, lamājot mūs par populistiem? Kāpēc jūs nevarētu atnākt otro reizi tribīnē un šoreiz jau bez apsaukāšanās, bet ar konkrētiem argumentiem pateikt, kāpēc šo priekšlikumu nevar pieņemt? Kāpēc nevar uzdot Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, lai regulētu visas šīs lietas? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tāpēc, ka mēs to darīsim!”)

Vienīgais arguments, ko es redzu: laba iniciatīva ir jānoraida tāpēc vien, ka tā nāk no opozīcijas. Un, kā Kraukļa kungs saka: “Mēs, pozīcija, to darīsim!” Taču laiks tiek kavēts, darbs uz priekšu nevirzās.

Piedodiet, godātie kolēģi, bet šo gan es uzskatu par tīru populismu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs. Lūdzu!

G.Blumbergs.

Kolēģi! Es, uzklausījis iepriekšējos kolēģus, tomēr komisijas vārdā vēlos pateikt, ka, ja mēs atceramies, kāpēc faktiski Ministru kabinets šos grozījumus iesniedza steidzamības kārtā, tad tas, ko mēs skatījām jau pirmajā lasījumā, bija vārds “kompensācijas”. Likumprojektā tika iestrādāta to definīcija, lai mēs lauksaimniekiem jau varētu sākt maksāt šīs kompensācijas un lai nebūtu jāievēro Publiskā iepirkuma likuma procedūra, kura ir noteikta šinī likumā.

Izskatot arī pārējos priekšlikumus, mēs komisijā tiešām ļoti saprotam frakcijas “Jaunais laiks” vēlmi strādāt, lai uzlabotu šo likumu. Un mēs par to diskutējām. Mēs par to pat balsojām, jo mēs saprotam, ka likums ir jāuzlabo. Es domāju, un arī iepriekšējie runātāji teica, ka pie tā tiek strādāts… ka normālā kārtībā tiks pieņemti grozījumi šinī likumā, pie kuriem strādā Valsts iepirkumu uzraudzības birojs, Tiknusa kungs… ka tie ies caur Ministru kabinetu, un tāpēc šobrīd pēkšņi nezin vai vajadzētu iestrādāt likumā tādu definīciju kā “standarta alga”. Nav arī zināms, vai tā ir vajadzīga tieši 16.pantā vai varbūt 40.pantā, vai vēl kaut kur citur… Mēs tomēr nobalsojām un tagad lūdzam atlikt šo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 47, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Blumbergs.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

6. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums, kas ir saistīts ar 3.priekšlikumu. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 49, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Blumbergs.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

Un 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Tātad mēs varam balsot par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 5. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – Vjačeslavs Stepaņenko. Lūdzu!

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 58/Lp9, – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu pirms trešā lasījuma. Kopumā tika saņemti deviņi priekšlikumi.

1.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kas nosaka administratīvo atbildību par ceļu satiksmes pārkāpumiem, autori jau sen ar abām kājām ir Eiropā un, iespējams, dzīvo no Latvijas realitātes atrautā pasaulē, jo viņi ir gatavi pārkāpējiem piespriest un likt maksāt likumā noteiktos augstos sodus. Diemžēl Latvijas iedzīvotāju vairākums šādam sodu līmenim, mūsuprāt, nav gatavs, jo Latvija joprojām ir viena no pašām nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, kur lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo zem Eiropas Savienības dalībvalstu nabadzības sliekšņa. Manuprāt, būs grūti pārliecināt, piemēram, lauku pensionāru, ka šādi sodi ir taisnīgi, samērīgi un samaksājami. Ja likuma autoru nodoms bija “piegriezt skrūves” “biezajam” pārkāpējam un arī pārtikušiem autovadītājiem, tad vajadzēja sekot dažu citu Eiropas valstu, it īpaši Ziemeļvalstu, paraugam un ļaut soda apmēru variēt atkarībā no pārkāpēja ienākumu līmeņa. Šobrīd piedāvātā sodu sistēma šādu pieeju praktiski nepieļauj.

Kas reāli notiks pēc šīs paaugstinātās sodu sistēmas ieviešanas? Tā autovadītāju daļa, kas nesamērīgi palielinātos sodus nespēs nomaksāt, tos vienkārši nemaksās, kā rezultātā viņi nevarēs veikt tehnisko apskati, tāpēc, iespējams, brauks bez tās. Sodus, protams, mēģinās piedzīt ar zvērinātu tiesu izpildītāju palīdzību, kuri soda apmēru divkāršos vai pat trīskāršos. Rezultātā tiks aprakstīta pārkāpēja manta. Vai to mēs patiešām gribam?

Uzskatām, ka šie paaugstinātie sodi vairākumā gadījumu nekādā ziņā neuzlabos satiksmes drošību. Sodu teorijā ir aksioma, ka pārkāpumus mazina nevis soda bardzība, bet gan tā nenovēršamība, taču ar to soda nenovēršamības nodrošināšanu, pastāvot esošajam ceļu policistu skaitam, viņu darba līmeņa un tehniskajam nodrošinājumam, kā nu ir, tā ir… Tādējādi aizstāt šos valsts pārvaldes sistēmas trūkumus ar pārmērīgu bardzību pret atsevišķiem noķertajiem pārkāpējiem mums neizdosies. Tā ir maldīga ilūzija!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā, lūdzu, ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Agešina 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu!... Jā, es redzu! Paldies. Es atvainojos! Tātad par 4.priekšlikumu mēs atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es piedalījos Juridiskās komisijas sēdē, kas notika 3.janvārī. Tā bija pirmā komisijas sēde šajā gadā. Un tur pēkšņi parādījās divu ministriju – Iekšlietu ministrijas un Satiksmes ministrijas – vesela virkne priekšlikumu, kas paredzēja palielināt naudas sodu divas, trīs, četras vai pat vēl vairāk reižu.

Paldies Dievam, ka es pret to protestēju šajā komisijas sēdē, un komisijas priekšsēdētājs tomēr piedāvāja palielināt dažus sodus nevis trīs vai četras reizes, bet gan tikai pusotru vai divas reizes. Par to mēs jau nobalsojām.

Bet šajā gadījumā, kad ir runa par velosipēdu vai mopēdu vadītājiem, tātad par visnabagākajiem mūsu iedzīvotājiem, komisija piedāvā paaugstināt sodu tieši divas reizes.

Es jau vairākkārt klāstīju, ka šajā gadījumā ir pārkāpta normālā procedūra, jo abas ministrijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šādus priekšlikumus varēja piedāvāt likumprojekta “nulles” lasījumam, lai šie priekšlikumi tiktu apspriesti ne tikai šajās divās ministrijās, bet arī valsts sekretāru sanāksmē, tajā skaitā kopā ar Labklājības ministriju, un lai visi šie priekšlikumi tiktu apspriesti arī sabiedrībā. Un šeit acīm redzami ir pārkāpts samērīguma princips.

Sakarā ar to es aicinu jūs atbalstīt visus deputāta Agešina priekšlikumus, tajā skaitā arī 4., un, ja neviens no tiem netiks pieņemts, tad iesaku balsot “pret” likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 67, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

8. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa debates. Debatēs pirmais pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība: par pasažiera izdarītu pārkāpumu administratīvo sodu uzliek transportlīdzekļa vadītājam (piedāvātajā redakcijā – pasažierim).

Tie no mums, kuri savulaik ir ieguvuši autovadītāja tiesības, lieliski atceras satiksmes noteikumu garu, ka par visu, kas notiek transportlīdzeklī un apkārt tam, ir atbildīgs vadītājs. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tā nedrīkst būt!”)

Ko nozīmē administratīvais sods pasažierim? Šī norma kādreiz var būt pat neizpildāma vai ir grūti izpildāma. Pasažierim nav naudas, nav personu apliecinošu dokumentu. Kādreiz, piedodiet, var būt arī tāda situācija, ka pasažieris atrodas apreibinošu vielu iespaidā, kad pat komunikācija ar viņu ir apgrūtināta. Ko darīt ceļu policistam? Izsēdināt viņu no transportlīdzekļa (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nekādā gadījumā!”) vai vispār aizturēt pašu transportlīdzekli? Godātie kolēģi! Šī norma procesu padara grūti izpildāmu!

Padomāsim par vēl vienu aspektu! Ja notiek ceļu satiksmes negadījums un ja nepiesprādzējies pasažieris šajā negadījumā iet bojā, ko tad juristi man atbildēs uz jautājumu: kurš ir atbildīgs par to?

Mēs atceramies gadījumu ar populāru mūziķu grupu un krimināllietu, kas bija saistīta ar ceļu satiksmes negadījumu, kurā pasažieris gāja bojā. Kāda nekonsekvence! Kāpēc administratīvā atbildība ir pasažierim, bet kriminālatbildība ir šoferim? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Noziegums nav administratīvais pārkāpums!”) Es aicinu izlabot šo lietu! Ļoti vienkāršs priekšlikums: naudas sodu uzliek transportlīdzekļa vadītājam.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Juridiskajā komisijā bija diskusija par šo tēmu. Uz to bija uzaicināti arī Juridiskā biroja pārstāvji, kuri pārliecinoši pierādīja, ka šādā situācijā šoferis jau tiek sodīts. Līdz ar to jautājums bija tāds: vai papildus tam, ka šoferis tiek sodīts, ir jāsoda arī šāds bezatbildīgs pasažieris? Un mēs nonācām pie secinājuma, ka tad, ja ir paredzēts arī šis brīdinājums, šāds sods tomēr ir vajadzīgs.

Es arī domāju, ka policijas pārstāvis uz vietas pats konstatēs, un, ja cilvēks ir rīcībspējīgs un spēj atbildēt par savu rīcību, tad, protams, viņam būs atbildība. Varbūt pirmo reizi būs brīdinājums, bet pēc tam būs sods.

Ja cilvēkam kaut kādu kustību traucējumu dēļ ir apgrūtināta piesprādzēšanās, tad normāli domājošs policists to sapratīs un autovadītājam paskaidros, ka šoreiz tiek sodīts tikai viņš, bet nākamreiz tiks sodīts arī pasažieris.

Savukārt, ja būs tāda situācija, ka no kolēģiem kāds vedīs kādu sev tuvu radinieku, sievasmāti vai vīramāti, un tas nebūs piesprādzējies, tad jūs jau nu viņu nepāraudzināsiet. (No zāles: “Ir arī normālas sievasmātes!”) Tā ka šādai sankcijai ir jābūt, un tas ir pilnīgi normāli, bet Juridiskais birojs jums pārliecinoši pierādīja, ka šoferis šādā gadījumā sodu jau saņem tik un tā.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Pie šā priekšlikuma es tomēr gribētu vēl mazliet pakavēt jūsu uzmanību. It kā jau ir labs priekšlikums Šadurska kungam, bet vai nav tā, ka mēs arī sabiedriskā transporta pasažierus šeit kaut kā neņemam vērā? Redziet, ir viens autobuss, kurā visi sēdekļi ir aprīkoti ar pareizām Eiropas siksnām un pasažieriem ir jāpiesprādzējas. Aizmugurē sēdošais taksometra pasažieris to nav izdarījis, un tad nu nabaga taksistam vai mikroautobusa šoferim ir par visu jāatbild – par to pasažieri, kas brauc viņa mašīnā. Tas ir ļoti bīstami!

Es pieļauju, ka šis priekšlikums ir varbūt arī uz labu virzīts, bet šādā redakcijā, kad nav skaidrības par sabiedriskā transporta līdzekļiem, tas nebūtu atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 61, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

Pēdējais – 9.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta (reģistrācijas Nr.58/Lp9) pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Dizainparaugu likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.395.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta (reģistrācijas Nr.43/Lp9) pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu!

Dz.Ābiķis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Paldies, kolēģi, par atbalstu iepriekšējam likumam!

Aicinu paņemt dokumentu Nr.396.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Aicinu kolēģus balsot par likumprojektu kopumā galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par dokumenta, kura reģistrācijas numurs ir 42/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu iepriekšējam likumam!

Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.397.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

4. un 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Pret 4. un 5.atzinumu deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

7. – deputātu Rībenas un Putniņa priekšlikums. Ir atbalstīts, bet tikai ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par šo likumprojektu kopumā galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par dokumenta ar reģistrācijas numuru 40/Lp9 pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Frankofonijas statūtiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no “Latvijas Ceļa”.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likumprojekts tika izskatīts otrreiz komisijā. Priekšlikumi vai papildinājumi tam nav saņemti. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par dokumenta (reģistrācijas Nr.37/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt… Ā, tikai divi lasījumi. Es atvainojos! Likums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts. Lūdzu!

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 336. Šobrīd likumā “Par autoceļiem” ir atsevišķas lietas un terminoloģija, kas ir pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu un neatbilst citiem normatīvajiem aktiem. Tāpēc Ministru kabinets ir iesniedzis izmaiņas likumā “Par autoceļiem”.

Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” un atbalstījusi to. Tāpēc komisijas vārdā lūdzu jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta (reģistrācijas Nr.173/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Aizbalts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 22.februāris.

Sēdes vadītājs.

22.februāris. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” pirmajā lasījumā.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā dokumentu ar numuru 334 – likumprojektu “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, kas izskatīts Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Grozījumi paredz dažus redakcionālus un robežu precizējumus, kā arī precizē padomes sastāvu un teritorijas funkcionālā zonējuma izmaiņas.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta (reģistrācijas Nr.171/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Līdaka.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 19.februāris.

Sēdes vadītājs.

19.februāris. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.61/Lp9) pirms otrā lasījuma. Kopumā saņemti seši priekšlikumi.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti grib debatēt par 1.priekšlikumu? Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi par visu četru Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Baibas Brokas priekšlikumu būtību. Šajā gadījumā ir runa par tādu sodu kā pārbaudes laiks. Pirmajā lasījumā Saeimas deputātu vairākums atbalstīja to, ka šis pārbaudes termiņš sākas no tiesas sprieduma pasludināšanas dienas neatkarīgi no tā pārsūdzēšanas. Notika tā: pirmās instances tiesa pieņem šo lēmumu, teiksim, pusgadu pārbauda, bet pārsūdzēšana varēja ilgt divus vai trīs gadus. Un visu šo laiku pārbaudāmais nekādus jaunus noziegumus neizdarīja. Pēc likumdevēju vairākuma domām, bija tā, ka pārbaudāmais šo pārbaudi jau ir izturējis. Taču diemžēl šis apspriežamais priekšlikums grib atjaunot veco kārtību un praktiski ir vērsts pret to, par ko mēs visi jau nobalsojām pirmajā lasījumā. Kaut gan mans viedoklis un manas partijas viedoklis, kas ir cilvēktiesību aizstāvētāja partija, nemainās.

Sakarā ar to lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot “pret”, lai saglabātos pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Stepaņenko.

Jā. Komisija balsojot nolēma atbalstīt Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Brokas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums arī ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 20, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 20, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Un 6.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.61/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 14.februāris.

Sēdes vadītājs.

14.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir apstiprināts.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.83/Lp9).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Tad lūdzu Saeimu nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 83/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 14.februāris.

Sēdes vadītājs.

14.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.134/Lp9). Ir saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Tad lūdzu Saeimu nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta (reģistrācijas Nr.134/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Stepaņenko.

14.februāris.

Sēdes vadītājs.

14.februāris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.50/Lp9). Šim likumprojektam neviens priekšlikums netika iesniegts.

Līdz ar to lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta (reģistrācijas Nr.50/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Stepaņenko.

Valentīna diena – 14.februāris.

Sēdes vadītājs.

14.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 335, – likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Likumprojekts paredz novērst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta pirmās daļas neatbilstību direktīvas prasībām.

Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot un pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par dokumenta (reģistrācijas Nr.172/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Feldmane.

15.februāris.

Sēdes vadītājs.

15.februāris. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.februāris.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 386, – likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Pavisam pirms otrā lasījuma tika saņemti 12 priekšlikumi. Lielākā daļa no tiem ir noraidīti.

Es atgādināšu kolēģiem, ka Repatriācijas likuma mērķis ir radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc visa tā, ko viņi ir piedzīvojuši pēc Otrā pasaules kara, tajā skaitā pēc PSRS komunistiskā terora laikā pārciestajām šausmām un briesmām, kā rezultātā viņi nonāca ārpus Latvijas robežām. Taču šā likuma kompetence neiesniedzas jautājumos, kas saistīti ar deokupāciju un dekolonizāciju.

1. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, mūsu priekšlikumu ir daudz, un līdz ar to laikam būs nogurdinoši runāt par katru no tiem. Balsojumus mēs, neapšaubāmi, pieprasīsim par katru savu priekšlikumu. Taču, ticiet vai neticiet, mēs vēl atgriezīsimies pie šā repatriācijas jautājuma agrāk vai vēlāk. Tāpat kā mums vēl būs darīšana arī ar migrāciju un ar to saistītajām lietām.

Līdz ar to, lūk, visi tie, kuri uztraucas… piemēram, Šadurska kungs, kurš tagad galīgi neklausās, par ko ir runa, atkal šķībi nobalsos… Lūk, viņš jau vienreiz pavisam nesen tā izdarīja.

Lieta ir tāda: ja jau mēs tik ļoti rūpējamies par savu tiesisko pēctecību un par tamlīdzīgām lietām, tad kāpēc mums vajadzētu aizmirst to, ka Latvija tiešām bija okupēta? Un, ja mēs runājam tikai par to, ka vajag veicināt mūsu tautiešu atgriešanos Latvijā, kas, neapšaubāmi, ir apsveicami… Taču mūsu tautieši no Latvijas ir braukuši projām dažādos laika posmos: 19.gadu simtenī mūsu tautieši brīvprātīgi brauca pat uz Sibīriju, tāpēc ka tur piedāvāja zemi. Arī 1905.gada revolūcijas laikā bija pamatīga braukšana prom no Latvijas, un vēl dažos citos gadījumos arī. To mēs saprotam!

Taču ir vēl otra lieta. Vai tad nu visi, kas šeit atrodas, šeit ir ieradušies likumīgi? Nu nē taču!

Ja mēs runājam par pārmantojamību, ja mēs runājam par to, ka okupācija ir jāatceras, tad nu būtu jārunā arī par deokupāciju, ja reiz ir bijusi okupācija. Vai arī mēs vienkārši samierināmies: okupācija bija, mēs sakām nelabus vārdus par tiem, kuri to veicināja, bet par deokupāciju mēs nerunājam. Varbūt briesmīgi skan tas vārds – to es pieļauju.

Šadurska kungs, jūs man traucējat uzstāties! Man tas sāk nepatikt… Taču sēdes vadītājs viņam pat neaizrāda neko, un tādā gadījumā tas būs precedents. Un tad, kad arī jūs citi te runāsiet, arī jums nepatiks, ka kāds runās un čalos pa to vidu… Jūs taču audzināt cilvēkus, nākat no Universitātes galu galā…

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, runājiet par priekšlikumu, lūdzu!

J.Dobelis.

Nekas, man ir labs garastāvoklis šodien!

Tātad klausieties, lūdzu, tālāk, ko mēs piedāvājam. Mēs piedāvājam ielikt tādus vārdus, kas skan šādi: “veicināt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju…”. Šeit ir pietiekami daudz cittautiešu, kuriem varbūt varam palīdzēt brīvprātīgi aizbraukt atpakaļ uz savu etnisko dzimteni. Un līdz ar to tā ir konceptuāla pieeja. Tā nav liekvārdība, tā nav tukša runāšana, jo mēs jau pirmīt, skarot robežlīgumu, runājām par smagajām sekām un citām tamlīdzīgām lietām, un tad nu arī šī lieta… Jo tie, kuri nelikumīgi ieradās Latvijā, – viņi jau ir šīs okupācijas nesēji. Nu tad ar kādu no viņiem varbūt varētu pastrādāt vai vismaz to ielikt Repatriācijas likumā. Repatriācija ir atgriešanās savā tēvu zemē, bet tēvu zeme tiem, kuri dzīvo Latvijā… Te ir daudz un dažādu variantu.

Līdz ar to es ļoti aicinu visus tos, kuri uzskata, ka mums ir jārunā par šo tēmu, atbalstīt ne tikai šo mūsu priekšlikumu. Par katru savu priekšlikumu mēs nenāksim runāt, bet tie visi šinī ziņā ir savā starpā saistīti.

Tā ka lūdzu visus tos, kuri sevi uzskata par patriotiem… vismaz tos, kuri citus sauc un aicina, lai atbalsta, tad nu šoreiz atbalstīt šo mūsu ideju. Lai ir arī šī mūsu ideja priekšlikumā, un tad mēs varēsim runāt arī par to, kādā veidā šo ideju īstenot.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates par 1.priekšlikumu turpinās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paskatieties likumprojektā! Pirmais lasījums, likuma mērķis: veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē. Tātad tas jau ir atzīts! Kāpēc tad jūs negribat atzīt precizētu redakciju, kas ir drusciņ plašāk izteikta? Jau tādu, kurai sekotu rīcība no valsts puses. Un tā ir: “veicināt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, sekmējot cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē vai izceļošanu uz citu valsti”.

Kas tad tur ir nepieņemams jums, komisija? Atnāciet, Šmita kungs, un paskaidrojiet mums, kā jūs tur lēmāt! Kāpēc? Mēs jau esam runājuši par to, ka ir jāveic deokupācija, ka ir jāveic dekolonizācija. Tiesa gan, ja pašlaik tiks pieņemts šis likums par robežu, tad diez vai notiks šī deokupācija un dekolonizācija, bet nu pagaidām vēl ir spēkā šīs lietas…

Un kāpēc gan lai šie cilvēki, kuri šeit meklēja laimi un pašlaik bauda laimi šeit… Ja kaut kur citā valstī ir vēl lielāka laime, tad kāpēc gan lai viņi neaizbrauktu? Kāpēc viņiem vajag traucēt? Kāpēc mēs viņiem nevarētu palīdzēt atrast šo laimi? Vai tas ir slikti? Es domāju, ka tas ir labi.

Es, protams, saprotu, ka jau līdz šim pēc būtības valstij vajadzēja izveidot jaunu atbildīgo institūciju vai šo jautājumu uzticēt kādai citai no valstī jau esošajām institūcijām, lai tā noskaidrotu šos cilvēkus –, it īpaši jau nepilsoņu vidū, bet droši vien arī jaunpilsoņu vidū, kuri pilsonību gan ir ieguvuši, bet nejūtas Latvijai īsti piederoši… Lai tā noskaidrotu, kuri tad ir šie cilvēki un cik viņu ir, kuri gribētu aizbraukt – aizbraukt uz savu etnisko dzimteni, kas ir ļoti normāli un saprotami. Un valstij būtu jāpalīdz viņiem gan morāli, gan materiāli.

Sakiet man, kas tur ir slikts, ja cilvēkam palīdz atgriezties viņa dzimtenē? Bet jūs – nē! Jūs noraidāt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Tad nu paskaidrojiet! Pasakiet! Lūk, tāpēc es lūdzu, kolēģi: padomājiet, paskatieties! Te ir tikai precizēts tas, kas jau ir teikts pirmajā lasījumā un kas ir pieņemts. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir noraidāms divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tīri juridiskas dabas. Jebkurai valstij ir tiesības regulēt repatriāciju – tātad nodrošināt to, lai tautieši, kuri savā laikā ir izbraukuši no valsts, varētu tajā atgriezties, bet mums nav nekādu tiesību un nekādu iespēju regulēt citu valstu tautiešu atgriešanos. Mēs nevaram ar savu likumu izvirzīt nosacījumus, kā cilvēki var braukt uz savu etnisko dzimteni – Krieviju, Ukrainu vai vēl kaut kur citur. Tas ir juridisks nonsenss! Ar to vien jau pietiek, lai noraidītu šo priekšlikumu.

Šis nav deokupācijas likums, tas ir repatriācijas likums, kas skar pilnīgi citu sfēru. Un šā priekšlikuma iesniedzēji to, neapšaubāmi, ļoti labi zina, bet šā priekšlikuma iesniedzēji dzīvo pagātnē. Viņi izliekas, ka viņi nezina to, ka jau vairāk nekā pirms desmit gadiem tika pieņemta valsts oficiāla nostāja šajā jautājumā. Tā ir integrācija – sabiedrības integrācija, nevis deokupācija un dekolonizācija! Un, protams, jebkuri mēģinājumi pieņemt deokupācijas un dekolonizācijas likumu nozīmētu radikālu valsts stratēģijas maiņu. Iesniedzēji ļoti labi zina, ka tas šobrīd diez vai ir iespējams, jo mēs tieši saistībā ar savu integrācijas stratēģiju tikām uzņemti Eiropas Savienībā un citās starptautiskās organizācijās. Protams, viņi taisa sev lētu politisko reklāmu!

Taču es gribētu runāt par ko citu. Es īsti nevaru saprast, kādā laikā un kādā valstī šā priekšlikuma iesniedzēji dzīvo? Vai viņi patiešām nezina, ka šis process, uz kuru viņi aicina, jau rit pilnā sparā? Vai jūs patiešām nezināt vai tikai izliekaties, ka nezināt, cik daudz cilvēku – gan jaunpilsoņu, gan nepilsoņu, gan latviešu, gan nelatviešu – tagad brauc strādāt uz ārzemēm? Vai jūs nezināt, ka tagad darba devēji, uzņēmēji, vaid, jo viņiem nav darbaroku, jo cilvēki brauc prom? Un arī valdība tāpat kā mēs visi, normāli domājošie cilvēki, domājam par to, kā varētu apturēt šo plūsmu, kā varētu pārliecināt mūsu jauniešus, vienalga – latviešus vai nelatviešus –, palikt Latvijā, strādāt šeit un maksāt nodokļus šeit. Vai jūs to visu nezināt? Piedodiet, tad kādā pasaulē jūs dzīvojat? Jūs aicināt mūs ieguldīt naudu, lai vēl vairāk veicinātu šo procesu! Vai tiešām jūs domājat, ka varat tādu selekciju noteikt, ka nelatvieši brauks prom, bet latvieši paliks? Nē! Jebkurš cilvēks meklē tādu vidi, kur viņam būs komfortablāk strādāt un dzīvot.

Un tā ir mūsu problēma, ka mēs kā likumdevēji nespējam nodrošināt Latvijas cilvēkiem šādu komfortablu vidi, un tāpēc viņi ir spiesti braukt uz ārzemēm, lai tur meklētu darbu un normālu dzīvi. Un lielā mērā mēs to nespējam izdarīt tieši tāda priekšlikuma iesniedzēju dēļ, kuri domā tikai par to, lai izspiestu no Latvijas ārā pēc iespējas vairāk cilvēku, kurus viņi uzskata par svešiem cilvēkiem, nevis par to, lai nodrošinātu vidi, ka Latvijā jebkurš cilvēks neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes vai neatkarīgi no dzimtās valodas varētu normāli strādāt, pelnīt naudu, maksāt nodokļus un veidot šo valsti.

Tātad tas, ko jūs piedāvājat, ir principiālā pretrunā ar mūsu – vismaz deklarēto – valsts attīstības stratēģiju. Es ceru, ka agri vai vēlu jūs to sapratīsiet.

Es aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tiešām bijām pārsteigti, dzirdot ne tikai politiska, bet arī juridiska rakstura iebildumus, sākot no Cileviča puses, ka tas esot juridisks nonsenss. Gribu pievērst uzmanību tam, ka mūsu iesniegtais 1.priekšlikums skan šādi: “veicināt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, sekmējot cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē vai izceļošanu uz citu valsti”. Tas ir tikai plašāks izvērsums – jau apmēram desmit gadus spēkā esošās redakcijas plašāks izvērsums. Šī redakcija ir redzama kreisajā pusē, kreisajā pusē esošajā ailē.

Tagad ir spēkā norma, kura ir 1.panta “Likuma mērķis” 2.punktā: “veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē”. Ja šī norma būtu juridisks nonsenss, tad droši vien kāda Saeimas deputātu frakcija 20 cilvēku sastāvā jau sen būtu vērsusies Satversmes tiesā, lai šo normu svītrotu, ja tā ir kaut kādā veidā pretrunā… vai arī tā ir kaut kāds absurds, skatoties no Latvijas Republikas Satversmes viedokļa. Tas nav noticis. Tātad var spriest, ka šis arguments ienācis prātā tikai nupat, sēdes laikā. Taču būtībā jāteic, ka “Saskaņas Centram” šajā sakarā droši vien ir tikai politiski iebildumi, gluži tāpat kā viņiem bija politiska vēlme noslēgt Latvijas un Krievijas robežlīgumu, dodot tādu pilnvarojumu, kurš būtībā traucē (es uzsveru – traucē!) Latvijas deokupāciju un Latvijas dekolonizāciju un traucē arī šā procesa sekmēšanu, par ko mēs šeit runājam.

Mūsu priekšlikums ir iesniegts ar vienu vienīgu mērķi – ne tikai tāpēc, ka tas atbilst daudzu mūsu vēlētāju interesēm, bet arī tāpēc, ka likumā ir ļoti laba norma: likuma mērķis ir “veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē”. Diemžēl likuma tekstā nav nekas pateikts par to, kādā veidā valsts to veicina. Šo priekšlikumu mēs esam piedāvājuši arī tagad. Tā kā iepriekšējā Saeima to uzklausīja, bet atbalstīja ne visai lielā skaitā, mēs to esam piedāvājuši arī šajā Saeimā, cerot, ka vismaz tie deputāti, kas ieņēma saprātīgu nostāju jautājumā par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, ieņems tikpat saprātīgu nostāju arī šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam Jānim Šmitam būtu kas piebilstams? Lūdzu!

J.Šmits.

Jā.

Tabūna kungs un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija! Atbildot uz jūsu visu garajām, patriotiskajām runām, kas, es domāju, apliecināja tikai to, ka jūs esat vienīgie patrioti, es nolasīšu Repatriācijas likuma sākumu, lai nebūtu vairs šādu nevajadzīgu debašu (No zāles dep. J.Dobelis: “Kā – nevajadzīgu?”) par to, kas ir šajā likumā.

“Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši (līvi). Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latvieši un lībieši (līvi) arvien ir bijuši pakļauti citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstoši nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet lībieši (līvi) – par minoritāti jau kļuvuši.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties savā etniskajā dzimtenē.”

Patiešām, jums ir iesniegti šie priekšlikumi... Un vēlreiz paskaidrošu, ka likuma pirmais mērķis, kā šeit ir rakstīts, ir radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Un, ņemot vērā jūsu citēto priekšlikumu, likuma mērķis ir “veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē”. Tas ir minēts tikai un vienīgi šajā likumā. Ņemot vērā, ka nevienā citā likumā nav definēts jēdziens “izceļotājs”, septītajā nodaļā ir paredzēta šī kārtība. Kārtību, kādā notiek izceļošana uz attiecīgajām valstīm, ko jūs piedāvājat, nosaka Saeimas apstiprinātie starpvalstu līgumi.

Tāpēc es aicinu Saeimu neatbalstīt 1. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pirms pārejam pie balsojuma, par procedūru ir pieteicies runāt deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Man būtu lūgums Saeimas priekšsēdētājam izteikt aizrādījumu Šmita kungam, kurš neizteicās komisijas vārdā. Viņš pieteicās debatēs. Vajadzētu attiecīgi pieteikties debatēs, lai debatētu, nevis izmantot komisijas vārdu, lai kaut ko argumentētu iepriekšējam runātājam.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 56, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, tālāk!

J.Šmits.

2. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šmita kungs! Es jau netaisījos vairs nākt runāt, bet nu jūs mani te iekustinājāt.

Izlasiet mūsu priekšlikumu! Ir trīs dažādi varianti. Var atkārtot trīs reizes, ja nav skaidrs ar pirmo reizi. Ir personas, kuras vēlas atgriezties savā etniskajā dzimtenē – Latvijā. Un ir personas, kuras šeit dzīvo patlaban, kuras ir okupācijas laikā šeit ieradušās – nelikumīgi taču ieradušās! –, bet kuras tomēr ir gatavas brīvprātīgi pārcelties uz savu etnisko dzimteni. Kas tad tie tādi ir? Tie ir izceļotāji? Nu, nē taču!

Es tomēr esmu spiests kaut ko no latīņu valodas jums atgādināt. Jums taču, kā jau mācītājam, ir jāzina tas. Ko nozīmē repatriācija, ko? (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Tā nav pederastija!”) Atgriešanās Tēvzemē, vai ne? Ir tā? Lūk! Tāpēc tā ir cita kategorija. Tie ir citi cilvēki.

Un trešā ir izceļotāji. Tie taču neatgriežas savā Tēvzemē. Izceļotājs brauc kaut kur – uz kaut kurieni, uz jebkuru trešo valsti.

Līdz ar to ir trīs dažādu kategoriju cilvēki, bet jūs viņus visus sabāžat vienā maisā. Nāciet un pasakiet, kur jūs liksiet tos, kuri ieradušies šeit nelikumīgi, bet kuri tomēr šodien vēlas brīvprātīgi atgriezties savā etniskajā dzimtenē! Kas tie tādi ir? Nāciet un atbildiet!

Un labāk atbalstiet mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Jānis Šmits. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Jā, nāciet pie bikts!”)

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Negribēju runāt vairāk, bet deputāts Kariņš ar savu, jāsaka, pareizo attieksmi un nostāju man lika vēlreiz kāpt tribīnē, lai vienkārši paskaidrotu.

Es gribu aicināt kolēģus: ja kādam ir vēlme radīt jaunu likumu, kas patiešām veicinātu šos procesus, ko jūs pieminējāt, tad radiet šādu likumu, iesniedziet Saeimā un balsosim par to! Jūs taču visi esat likumdevēji!

Es negribētu vēlreiz atkārtot, kāds ir Repatriācijas likuma mērķis. Jūs vēlaties, lai es vēlreiz to nolasu? (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Nē! Mēs atceramies!”) Jums ir pieejams šis likums. Tā mērķis ir radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Varbūt paliksim arī pie tā? Un, ja patiešām jūs vēlaties regulēt kaut ko citu, esiet kā likumdevēji, ar radošu garu, un radiet jaunu likumu, un debatēsim par to! (No zāles dep. J.Dobelis: “Mēs jau iesniedzām!”)

Bet ne šā likuma ietvaros!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 2.priekšlikumu? Nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 52, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

3. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 50, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

5. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

4.priekšlikums.

J.Šmits.

Es atvainojos, 4. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Juri, parādi! Juri, latīniski!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šmita kungs! Bija mums jauns Repatriācijas likums, kā jūs atceraties, un mēs šo likumu šeit esam iesnieguši – un ne vienu reizi vien. Bet jūs nezin kāpēc balsojāt “pret”. Tagad jūs atkal gribat jaunu likumu, un atkal jūs gribat balsot “pret”.

Tā ka vispirms pastrādāsim pie šā likuma! Šis ir otrais lasījums. Kāpēc jūs negribat tādu finansējumu, kas varētu nākt no Ministru kabineta? Kāpēc jūs negribat?

Kāpēc jūs negribat, lai būtu kaut kāda nopietna repatriācijas un izceļošanas programma? Šī te ņaudēšana par izbraukšanu uz kaut kurieni pierādīja ņaudētāja nekompetenci. Šeit ir runa par atgriešanos etniskajā dzimtenē, nevis par latviešu braukšanu uz Īriju.

Nujā! Cilvēkam zināšanās par Eiropas ģeogrāfiju ir lieli robi, un tur neko nevar darīt. Lūk!

Mēs uzskatām, ka ir nepieciešama nopietna pieeja repatriācijas un izceļošanas jautājumiem un ka tie nav tik vienkārši. Cilvēki, protams, brauks no vienas valsts uz otru, bet, lai šo procesu varētu pārskatīt, ir nepieciešama kaut kāda nopietna programma, jo ir Latvijā cilvēki, kuriem šeit nav vietas, un būtu jāmēģina ar godīgiem paņēmieniem viņiem pierādīt, ka šeit nav īstā zeme, kur viņiem vajadzētu mājot. Un no tā arī nevajadzētu kautrēties.

Tad mēs izvairītos no viena otra muļķīga konflikta, kas šad un tad parādās Latvijas ielās! Bet šinī brīdī, lūdzu, paskatieties uzmanīgi! Mēs jau piedāvājam nopietni veidot sistēmu, ja jau mēs runājam gan par repatriāciju, gan par izceļošanu. Un tāpēc mēs paredzam zināmas tiesības, zināmu kompetenci Ministru kabinetam. Kas te tāds nosodāms būtu? Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Par 4.priekšlikumu debates turpina deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Šmita kungs! Ja jau jums nepatīk apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, tad kas jums, komisijas vadītājam, traucēja ar pārējiem kolēģiem izstrādāt komisijas variantu, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri dažādu apstākļu dēļ padomju laikā nomaldījās un iekļuva Latvijā, nokļūt atpakaļ mājās? Jums, mācītājam, tas jau nu gan būtu, tā sakot, svēts pienākums – rūpēties par šiem cilvēkiem, lai viņi atgrieztos savās mājās (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS):” Mājās jāiet! Mājās jāiet!”), palīdzēt viņiem morāli (No zāles dep. J.Dobelis: “Fiziski!”), palīdzēt ar naudu, dažādi sniegt palīdzību viņiem. Bet jūs – nē! Jūs tikai kritizējat “tēvzemiešus”. Redziet, tas ir slikti. Tas ir slikti, un punkts! Jūs taču strādājat, jūs taču vadāt šo komisiju. Kāpēc jūs nepiedāvājat savu variantu? Dobeļa kungs jau teica – mēs piedāvājām pat veselu likumprojektu, ne tikai priekšlikumus. Tagad mēs piedāvājam jums priekšlikumus. Tā taču ir svēta lieta – cilvēkiem palīdzēt aizbraukt uz mājām vai arī sameklēt laimi kaut kur citur, jo pasaule tagad ir brīva, nu jau nepilsoņi arī var ceļot pa visu Eiropu bez vīzām. Nu lai tad meklē laimi! Mēs, “tēvzemieši”, jau savulaik esam palīdzējuši šiem cilvēkiem ar naudu. Jā, mēs, frakcijas deputāti, sametām naudiņu, lai tas cilvēks varētu nopirkt biļeti un vēl šo to paņemt (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Klavieres! Pianīno!”), tā sakot, līdzi ceļasomā. Bet nu pienācis pēdējais brīdis un mēs vairs neesam tie nabagi, kas mēs bijām, piemēram, 5.Saeimas laikā. Mūsu budžets tagad ir audzis neskaitāmas reizes. Mēs varam palīdzēt šiem cilvēkiem! Un tie taču ir tādi paši repatrianti. Un tas ir šeit jāieraksta! Tas ir jāieraksta šeit! Kāpēc jūs to nedarāt? Kāpēc jūs, komisijas vadītājs, neierosinājāt izstrādāt šādu priekšlikumu komisijas variantā – tā, kā to dara pārējās komisijas? Taču mani pārsteidz patrioti no “Jaunā laika”, kuri nebalso “par” šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātais Tabūna kungs! Cienījamie kolēģi! Varbūt apstāsimies pie šā viena jautājuma, runājot par komisijas darbu. Es gribētu teikt, ka komisija, izskatot šo jautājumu par repatriāciju, ir nolēmusi neatbalstīt to, kas nepieder pie šā likuma. Es ceru, ka deputātiem nevajadzēs vēlreiz nolasīt to, kāds ir šā Repatriācijas likuma mērķis. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nolasi!”) Nolasīšu vēlreiz, ja jūs patiešām, Tabūn… Repatriācijas likuma mērķis ir radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Un komisija tieši tādēļ ir nolēmusi neatbalstīt šos jūsu priekšlikumus.

Turklāt es personīgi kā mācītājs vēlētos jums atgādināt, ka luterāņu mācītāja pienākums nav radīt priekšnoteikumus okupantu vai kādu citu personu vienkāršai pārcelšanai uz viņu etnisko tēvzemi (No zāles dep. J.Dobelis: “A kāpēc nav?”), jo domāju, ka mācītāja pienākums ir kalpot cilvēkiem ar Dieva vārdu un sakramentu. Un pie tā tad arī paliksim!

Ja jums patiešām interesē citu komisiju viedoklis, tad es noteikti pakonsultēšos. Varbūt ir arī kāda kristīgā draudze, kas nodarbojas ar tādām lietām kā ar cilvēku pārcelšanu no vienas zemes uz otru.

Bet, atbildot uz jautājumu par līdzekļiem un par programmu, es jums varu pateikt, ka ikgadējā budžetā ir paredzēta noteikta summa latviešu un lībiešu repatriācijai – atgriešanai savā Tēvzemē (No zāles dep. J.Dobelis: “Jā, jā!”), bet, ja deputāti grib šo summu palielināt, tad tas ir jādara, sastādot kārtējo budžetu vai budžeta grozījumus. Tieši tā! Katrā ziņā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iestājas par repatriāciju, bet tikai tieši tādā veidā, kā tas ir formulēts likuma mērķī.

Taču, ja patiešām būs jauns likums un ja Saeima to akceptēs, tad mēs varbūt padomāsim arī par tām kategorijām, ko jūs piedāvājat.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Par 4.priekšlikumu debates turpina deputāts Vents Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Draugi “tēvzemieši”! Es kā bijušais tādas pilsētas mērs, kura ir samērā tipiska Latvijas pilsēta, varu pateikt to, ka gan Latvijas pagasti, gan Latvijas pilsētas, izņemot lielpilsētas, katru gadu zaudē ievērojamu iedzīvotāju skaitu, un, protams, mums būtu jādara viss, lai tas pavairotos uz to latviešu rēķina, kuri vēstures un citu problēmu dēļ atrodas ārpus Latvijas. Tas tiešām būtu svarīgi un uz to vajadzētu koncentrēties! Tas ir daudz svarīgāks uzdevums nekā, teiksim, spriest par kaut kādām iluzorām programmām, par to, ka no šejienes kāds brauks prom.

Otrs, ko es gribu teikt, ir tas, ka īstenībā daba tukšumu nemīl, un, ja jūs tiešām vinnēsiet, šo savu ideju realizēdami… ja jūs izveidosiet un īstenosiet programmu, ka šie cilvēki dodas plašajā pasaulē – tie, kuri Latvijā ir gadu desmitiem dzīvojuši (jā, viņi varbūt ne vienmēr ir lojāli pret mūsu valsti), tad, ticiet man, šajā tukšajā teritorijā pavisam ātri ienāks vēl pavisam citādākas mentalitātes cilvēki (No zāles dep. I.Kalniņš: “Citādas vērtības!”)… jā, ar citādām vērtībām, vēl citādākām… gan ar vēl šaurākām acīm, gan citādu ticību, gan ar visu, visu citu pārējo. Un tad gan mēs paskatīsimies, ko mēs ar viņiem iesāksim un kādas programmas veidosim!

Tāpēc es aicinu neatbalstīt “tēvzemiešu” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Kārlis Šadurskis. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Tikai nebar, Kārli!”)

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ar lielu interesi klausoties Šmita kunga, Dobeļa kunga un Tabūna kunga diskusijā, es jūtu, ka šeit ir vajadzīgs skats no malas.

Piedodiet! Piedodiet, ka es kavēju jūsu laiku, lūgdams Šmita kungu trīs reizes nolasīt likuma mērķi, ko viņš arī izpildīja. Un pēc trešās reizes es sapratu (Aplausi.), ka Šmita kungs nav pāršķīris lapu un paskatījies 1.panta otro daļu, kuru es jums nocitēšu. Lūk, kāda ir spēkā esošā redakcija: “Veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē.” (Aplausi.) Tad nu, godātie kolēģi, man tiešām rodas iespaids, ka šā likuma izpratnē repatrianti mums ir divas kategorijas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Jānis Šmits, otro reizi.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Šadurska kungs, atbildēšu uz jūsu jautājumu par lasīšanu vai nelasīšanu. (No zāles: “Nolasi! Nolasi ceturto reizi!”) Acīmredzot šorīt, ejot uz Saeimu, jūs esat aizmirsis izmazgāt ausis (No zāles: “O-o! Ārprāts!”) un tieši tāpēc neesat sadzirdējis, ko es jums teicu. Tieši tāpēc es būšu spiests jums arī atkārtot…

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, par lietu! Mēs runājam par 4.priekšlikumu. (No zāles dep. K.Kariņš: “Atvainoties!”)

J.Šmits.

Tas ir tieši par lietu! Ņemot vērā to, ka nevienā likumā nav definēts, kas ir izceļotājs, tad minētā likuma septītās nodaļas (ja jūs atvērsiet šo likumu) 24.pantā ir teikts, ka kārtību, kādā notiek izceļošana uz attiecīgajām valstīm, nosaka Saeimas apstiprināti starpvalstu līgumi, nevis šis konkrētais likums. Tiešām, Šadurska kungs, es esmu to lasījis un varu jums nocitēt arī daudz ko citu, bet es tomēr gribētu pateikt: vienkārši paturēsim prātā likuma mērķi! Kas tad ir šā likuma mērķis? Latviešu un lībiešu repatriācija un atgriešanās Latvijā!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām tālāk debates, man tomēr ir jāatskatās uz Deputāta ētikas kodeksu, un tur ir tāds norādījums, ka deputātiem publiskos izteikumos ir jāizvairās no vārdiem, žestiem un citas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī viņi nedrīkst lietot aizvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu redzi, Šmit!”) Tāpēc es ļoti aicinātu… Es zinu, ka diena ir bijusi gara, bet tomēr ievērosim šos noteikumus!

Nākamais debates turpinās deputāts Juris Dobelis, otro reizi. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Juri, tikai solīdi un korekti!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Labi, Šmita kungs, es jums piedodu Dieva vārdā! Mēs jau te esam no vienām ausīm… Mēs visu dienu runājām par ēzeļa ausīm, bet tagad mēs esam tikuši līdz Kārļa Šadurska ausīm. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Es atkārtoju vēl vienu reizi, un arī Šadurska kungs jums to pateica. Jūs šo vienu teikumu, no kura jūs izvairāties, visu laiku gribat apiet. Un jūs neatbildējāt arī uz to, ko es jums jautāju, – kāpēc komisija noraidīja mūsu priekšlikumu?

Kāpēc jūs izvairāties? Redziet, un šeit jau ir tā lieta: “Klausies manos vārdos, bet neraugies manos darbos!” Mākslīgi likumā ir ielikts viens teikums par šo cittautiešu atgriešanos viņu etniskajā dzimtenē. Visā likumā par to vairs nekur nav runāts. Lūk! Un tur jau ir tā lietas būtība! Un kāpēc? Nu tad ņemiet ārā! Pasakiet, ka tas nav vajadzīgs! Taču to jūs negribat darīt!

Tā ka, neņemiet ļaunā, bet būs vēl trešais lasījums un būs vēl vairāk mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es dzirdēju godātā Venta Armanda Kraukļa repliku par to, ka daba nemīl tukšumu. Taču arī man būtu replika: protams, Latvijā veidojas tukšumi. Daudzās pilsētās, daudzos pagastos notiek cilvēku aizplūšana uz Īriju, uz Lielbritāniju un atpakaļ. Taču, ja šie tukšumi arī aizpildīsies, tad būtu labāk, ja šie tukšumi aizpildītos ar tādiem cilvēkiem, kuri spēj integrēties latviskā vidē (No zāles: “Musulmaņi, piemēram!”), nevis ar tādiem, kuri 50 gadus nav spējuši iemācīties dažus vārdus latviski.

Un šā likuma mērķis ir tieši radīt apstākļus tiem, kuriem šī valsts nepatīk, dot viņiem visas iespējas aizbraukt no šīs valsts.

Tā ka atbalstīsim šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Patiešām kolēģis Šadurskis un kolēģis Dobelis norādīja uz zināmām problēmām, kas ir ietvertas šajā likumprojektā. Un patiešām nevar viņiem nepiekrist, ka šis teksts zināmā mērā ir eklektisks un diezgan nekonsekvents.

Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā mēs patiešām spriedām par to, vai vajadzētu saglabāt ievaddaļu, kurā ir runa par atgriešanos savā etniskajā dzimtenē, par tās veicināšanu. Tā tas izveidojās vēsturiski, jo šis likums tika pieņemts tad, kad sabiedrības integrācija vēl nebija apstiprināta un kad tas vēl nebija pieņemts kā oficiāls diskurss. Un toreiz šis jautājums, vai nevajadzētu oficiāli izvēlēties deokupācijas un dekolonizācijas koncepciju, patiešām bija aktuāls. Tā ka šis likuma teksts lielā mērā atspoguļo mūsu valsts attīstību šajā jomā. Tas parāda gan zināmu progresu, gan arī parāda to, ka vēl diezgan daudz neskaidrību un nekonsekvenču tajā ir palicis.

Un, manuprāt, Dobeļa kunga priekšlikums patiešām ir vērā ņemams. Varbūt mums patiešām šajā likumā vajadzētu atstāt tikai to, kas attiecas uz etnisko latviešu, lībiešu un bijušo Latvijas pilsoņu repatriāciju uz savu dzimteni, bet vajadzētu izslēgt visas pārējās normas, kurām nav tieša sakara ar šo procesu?

Tāpēc es tiešām esmu ļoti pateicīgs Šadurska kungam, un es uzskatu, ka Šadurska kunga sirdsapziņa ir tikpat tīra kā viņa ausis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 53, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

5. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atklāj debates.

Pirmais pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. (No zāles dep. I.Ziedone-Kantāne: “Mīļais Juri!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pulkstenis drīz būs 17.00, kad daudzi no jums ar atvieglojumu nopūtīsies. Vai ne? Bet šīs ir tik svarīgas lietas, ka tās vajadzētu turpināt apspriest nākamajā ceturtdienā. Kā līdz galam neizskatītu likumprojektu mēs to turpināsim skatīt nākamajā ceturtdienā, un tad mums būs svaigāka galva un interesantākas domas. Tāpēc es speciāli gribu uzstāties, lai kaut nedaudz iekustinātu šīs sarunas, kas varētu turpināties nākamajā ceturtdienā.

Šeit ir runa par repatriācijas fondu. Kāpēc lai tas nebūtu vajadzīgs? Jo, ja jau mēs reiz uzskatām, ka mums repatriācija ir pietiekami svarīgs jautājums – un nu es runāju par mūsu tautiešu atgriešanos Latvijā, kas tiešām ir svarīgs jautājums, – tad kāpēc gan mēs nevarētu veicināt viņu atgriešanos Latvijā ar īpaša fonda palīdzību?

Es saprotu, ka eksistē valsts budžeta iespējas. Labi, tā ir viena daļa! Bet kāpēc šeit nevarētu piesaistīt arī juridisko un fizisko personu ziedojumus? Es domāju, ka Latvijā atrastos pietiekami daudz cilvēku, kas būtu ar mieru šinī procesā iesaistīties un veicināt mūsu tautiešu atgriešanos dzimtenē.

It kā kaut kas jau ir paredzēts, it kā saistībā ar budžetu jau ir paredzētas kaut kādas aktivitātes, taču, ja mums būtu noteikts fonds, kur varētu droši ieskaitīt līdzekļus gan no valsts budžeta, gan no ziedojumiem, tad kāpēc mums no tā vajag vairīties? Tā ka es aicinu cienītos kolēģus iedziļināties mūsu priekšlikumā un padomāt.

Labi, radīsim divus likumus par repatriāciju, kur viens būs par tiem mūsu tautiešiem, kuri atgriežas atpakaļ, bet otrs par tiem, kuri vēlas no šejienes aizbraukt. Labi, būs vēl viens likums, taču fonds varētu būt gan vienā, gan otrā gadījumā! Kāpēc tajā visā nevarētu iesaistīt valsti? Kāpēc nevarētu iesaistīt aktīvus cilvēkus, fiziskās un juridiskās personas, šādu jautājumu kārtošanā? Nebaidieties no kaut kādiem mistiskiem iebraucējiem līdz tam brīdim, kamēr mums būs skaidra sistēma mūsu valstī. Nekādi miljoni te nebrauks!

Tātad, ja mēs ar likumiem, kas skar valsts valodu, ar likumiem, kas skar mūsu iekārtu, nostiprināsim savas tiesības, tad man nekādu lielu bažu par iebraucējiem nebūs, taču, ja mēs ar iebraucējiem, tiklīdz viņi būs pārkāpuši mūsu robežu, uzreiz sāksim runāt krievu valodā, ja mēs izvairīsimies no savas dzimtās valodas lietošanas un tās pozīciju nostiprināšanas, tad gan būs jābaidās no iebraucējiem.

Tā kā es dzirdēju aizrādījumu par to, ka man ir atlikušas vairs dažas sekundes, es gribu protestēt, jo manā rīcībā ir vēl minūte un 36 sekundes.

Lūk! Tātad padomāsim tiešām mierīgi, bez kādas politikas šinī jautājumā! Jo šā jautājuma būtība ir tāda: vai repatriācija ir svarīga mūsu valstij vai repatriācija ir kaut kas tāds, kas nav īpaši svarīgs mums, jo agri vai vēlu šī repatriācija varbūt sāks attiekties arī uz tiem, kuri nesen ir izbraukuši no valsts. Es pieņemu, ka arī tā var būt. Kā tad Īrijā bija? Miljoniem cilvēku aizbrauca… Tiesa gan, ne visi atbrauca, bet daļa tomēr atgriezās. Viņi jau tagad ir gandrīz vai repatrianti. Gandrīz vai repatrianti, lūk! Tā ka padomāsim, jo varbūt arī mūsu valsts nonāks līdz tam – varbūt pēc 10, varbūt pēc 15, varbūt pēc 20 gadiem.

Tāpēc, lūdzu, padomājiet, varbūt ir vērts jau šodien šādu fondu atjaunot, lai tas varētu sākt savu darbu.

Sēdes vadītājs.

Tālāk debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Tabūns. Vai jums pietiks ar vienu minūti? Ja ne, tad būs jāturpina debates par šo 5.priekšlikumu nākamajā sēdē. (No zāles dep. P.Tabūns: “Nepietiks! Nākamajā sēdē!”) Deputāts grib turpināt debates nākamajā sēdē. Līdz ar to mēs šajā vietā debates pārtraucam. Mēs paliekam pie 5.priekšlikuma.

Un tagad deputātus lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, atgādinu, ka pulksten 17.00 uzklausīsim atbildes uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu deputātu Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Inta Feldmane, Augusts Brigmanis, Valērijs Buhvalovs, Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Jānis Klaužs, Anatolijs Mackevičs, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Karina Pētersone, Jakovs Pliners, Mareks Segliņš, Viktors Ščerbatihs, Imants Valers un Dzintars Zaķis.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, sēdi slēdzu!