Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra sēdē

FM: Par speciālām dienesta pakāpēm Finanšu policijā

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonām tiks piešķirtas speciālas dienesta pakāpes. Tā otrdien, 13.februārī, lēma Ministru kabinets, izskatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos noteikumus par Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpēm.

Noteikumi regulē ne tikai dienesta pakāpju piešķiršanas un atņemšanas kārtību atbilstoši pretendentu darba pieredzei un izglītībai, bet arī VID finanšu policijas dienesta pakāpju gradāciju:

1. finanšu policijas ģenerālis;

2. finanšu policijas pulkvedis;

3. finanšu policijas pulkvežleitnants;

4. finanšu policijas majors;

5. finanšu policijas kapteinis;

6. finanšu policijas virsleitnants;

7. finanšu policijas leitnants.

Šobrīd speciālās dienesta pakāpes tiek piešķirtas Iekšlietu ministrijas sistēmas (IM) un muitas iestāžu amatpersonām, bet VID finanšu policijas un IM iestāžu amatpersonām funkcijas, uzdevumi un darbības principi ir līdzīgi. Tā kā uz VID finanšu policiju bieži pārnāk strādāt vai tiek pārcelti kvalificēti ierēdņi no citām tiesību aizsardzības iestādēm, kurās tiek piešķirtas dienesta pakāpes, tad, uzsākot darbu finanšu policijā, iepriekšējā darba vietā piešķirtā pakāpe tiks pielīdzināta finanšu policijas dienesta pakāpei vai arī saglabāta – ja tā būs augstāka.

Finanšu policijas ierēdņiem dienesta pakāpes, izņemot finanšu policijas ģenerāļa dienesta pakāpi, piešķirs vai atņems Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors. Finanšu policijas ģenerāļa dienesta pakāpi piešķirs Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma.

 

FM: Par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapu

Otrdien, 13.februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapu un tās pildīšanas kārtību.

Elektroenerģijas nodokļa likums paredz MK deleģējumu noteikt nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un tās pildīšanas kārtību. Saskaņā ar likumu nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu – vienu kalendāra mēnesi – nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam 25 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām.

Finanšu ministrijas noteikumi paredz, ka elektroenerģijas daudzumu deklarācijā norāda megavatstundās ar precizitāti divas zīmes aiz komata. Tāpat tie nosaka, ka piegādātajā elektroenerģijas daudzumā netiek ieskaitīta eksportētā elektroenerģija.

Pirmā deklarācija par 2007.gada janvāri nodokļa maksātājiem būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā jau līdz 25.februārim.

 

FM: Par Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvās padomes nolikumu

Valdība 13.februārī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos – Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvās padomes nolikumā.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, jo 2006.gada 2.oktobrī tika likvidēts FM Muitas likumdošanas departaments un tā funkcijas pārņēma FM Nodokļu politikas departaments.

Līdz ar to izmaiņas noteikumos paredz Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvajā padomē deleģēt divus FM pilnvarotus pārstāvjus, no kuriem vienam jābūt Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvās padomes priekšsēdētājam.

 

FM: Par VID centrālā aparāta izvietošanu vienotās darba telpās

Lai noteiktajos termiņos nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) centrālā aparāta struktūrvienību izvietošanu vienotās darba telpās, kā arī lai panāktu optimālākās vietas izvēli ēkas būvniecībai, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izskata iespēju veikt privātā partnera piesaisti projekta realizācijā. Ar šiem un citiem saistītajiem jautājumiem otrdien, 13.februārī, iepazinās Ministru kabinets (MK), apstiprinot Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus MK rīkojumā Nr.522 “Par koncepciju “Par Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta struktūrvienību izvietošanu vienotās darba telpās””.

Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem tiks pagarināts termiņš no 2006.gada 1.oktobra uz 2007.gada 1.jūniju, kad FM jāiesniedz MK rīkojumu projekts par VNĪ tiesībām noteiktā adresē veikt darbības, lai nodrošinātu VID centrālā aparāta vienotā administratīvā ēku kompleksa izveidošanu un iznomāšanu.

Kā viens no projekta realizēšanas modeļiem tiek izskatīts privātā partnera piesaiste. Lai šo modeli izvērtētu, pēc VNĪ pasūtījuma tika izstrādāts pētījums “Valsts nekustamā īpašuma būvniecības un apsaimniekošanas modeļu analīze VNĪ darbības efektivitātes paaugstināšanai”. Pētījuma analīzes rezultāti liecina, ka privātā partnera piesaiste ir efektīva un optimāli piemērota arī konkrētajam gadījumam, jo tādējādi būtu iespējams par 8–10 mēnešiem saīsināt projekta realizēšanas laiku. Tāpat tiktu ietaupīti arī finanšu līdzekļi, jo VNĪ ēkas būvniecībā piedalītos tikai ar daļēju finansējumu. Privātā partnera piesaiste arīdzan dotu iespēju noteikt optimālu riska sadali starp VNĪ un privātajiem partneriem, kā arī tiktu samazinātas projekta dzīves cikla izmaksas.

Būtisks jautājums pēc VNĪ ieskata ir privātā partnera izvēles kritēriju principi. Izvēles procedūrā būtu jāievēro atklātums, caurspīdīgums, valsts līdzekļu efektīva izmantošana, kā arī pretkorupcijas procedūru piemērošana. VNĪ šobrīd veic darbu pie nepieciešamā dokumentu kopuma izstrādes privātā partnera piesaistei.

VNĪ, strādājot pie koncepcijas realizēšanas, ir secinājusi, ka izvietot iespējams tikai no jauna uzbūvētās biroju ēkās, taču valsts īpašumā piemērotu zemesgabalu nav. VNĪ kopā ar Rīgas pilsētas pašvaldību ir uzsākuši sadarbību Rīgas jaunā administratīvā centra Torņakalnā projekta realizēšanā, kura ietvaros ir paredzēts iekļaut arī VID struktūrvienības.

Tādēļ, ņemot vērā starpinstitūciju sanāksmēs nolemto, FM ir izstrādājusi arī grozījumus koncepcijā “Par Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta struktūrvienību izvietošanu vienotās darba telpās”, izsakot VID centrālā aparāta struktūrvienību vienoto darba telpu risinājuma variantu jaunā redakcijā, kā arī papildinot ar informāciju par iespējām iesaistīt Rīgas domi koncepcijas īstenošanā.

Līdzšinējās sarunas ar Rīgas domi ir noslēgušās bez rezultātiem. Rīgas dome ir norādījusi, ka visa pilsētas zeme līdz īpašuma tiesību sakārtošanai ir Rīgas pilsētas pašvaldības rīcībā un ir ieskaitīta līdzvērtīgās zemes kompensācijas fondā, lai izmantotu zemes reformas pabeigšanai.

Pēc Kadastra reģistra un zemesgrāmatas informācijas secināms, ka Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā nav neviena zemesgabala Skanstes ielas rajonā, kas nebūtu pārdots vai apgrūtināts ar ilgtermiņa zemes nomas līgumiem.

Līdz šim ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad valsts bez atlīdzības ir nodevusi zemesgabalus Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā tās funkciju īstenošanai, taču Rīgas dome nekad nav piekritusi nodot bez atlīdzības valsts īpašumā kādu pašvaldības īpašumā esošu zemesgabalu.

Apstiprinātā koncepcija neparedz kā prioritāru nosacījumu koncepcijas realizācijā pašvaldības resursu piesaisti. Turklāt, VNĪ rīkojot atklātu konkursu, Rīgas pilsētas pašvaldībai nav liegts izteikt savus piedāvājumus un iesaistīties partnerībā, balstoties uz VNĪ izvirzītajiem nosacījumiem.

Darbs pie VID centrālā aparāta struktūrvienību izvietošanas vienotās telpās tika uzsākts, jo pašlaik šīs struktūrvienības ir izvietotas 15 dažādās adresēs Rīgā, turklāt noslēgtie telpu nomas līgumi ir terminēti vai arī esošās telpu platības ir nepietiekamas.

 

FM: Par pārskata iesniegšanu interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājiem

13.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni. Paziņojumā par pārskata ceturksni jānorāda iemaksāto likmju kopsumma un izmaksāto laimestu kopsumma.

MK noteikumi “Kārtība, kādā interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni” reglamentēs, kāda informācija jāsniedz ceturkšņa pārskatā, ja tiek organizētas izlozes, totalizatori vai derības. Paziņojumu par pārskata ceturksni paraksta licences saņēmēja vadītājs un grāmatvedis.

MK noteikumu pielikumā ir veidlapu paraugi, kas interaktīvo spēļu un izložu organizētājam jāaizpilda:

• paziņojums par pārskata ceturksnī iemaksāto interaktīvo azartspēļu dalības likmju kopsummu un izmaksāto laimestu kopsummu; 

• paziņojums par izlozes biļetēm, kas pārskata ceturksnī pārdotas ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, un izmaksāto laimestu kopsummu; 

• paziņojums par totalizatora vai derību likmēm, kas pārskata ceturksnī pieņemtas ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, un izmaksāto laimestu kopsummu.

Azartspēļu un izložu likumā teikts, ka spēļu, totalizatora vai derību organizētājam ne vēlāk kā 15 dienas pēc pārskata ceturkšņa beigām paziņojums jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai. Tāpat jāiesniedz arī kredītiestādes izziņa par pārskata ceturksnī savstarpējos norēķinos ar spēlētājiem izmantotajā kontā veiktajiem darījumiem.

Līdzšinējie noteikumi par kārtību, kādā interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni, būtiski mainīti netiek, tomēr jaunajos noteikumos precizēta lietotā terminoloģija.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2004.gada 24.februāra MK noteikumi Nr.106 “Kārtība, kādā interaktīvo spēļu organizētājs, izložu, totalizatora vai derību organizētājs, kas izmanto telekomunikācijas, iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksnī iemaksāto likmju kopsummu un izmaksāto laimestu kopsummu”.

 

FM: Par lombardu darbības tiesiskā regulējuma nepieciešamību

Latvijā ir jāizstrādā lombardu darbības tiesiskais regulējums – tā otrdien, 13.februārī, nolēma Ministru kabinets, izskatot un pieņemot zināšanai Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par lombardu darbības tiesiskā regulējuma izstrādi.

Pašreiz Latvijā lombardu darbība netiek pietiekami kontrolēta un uzraudzīta pretēji tam, kā tas notiek vairākās citās pasaules valstīs, ieskaitot vairākas “vecās” ES valstis. Arī citu “ne-banku”, pie kurām pieskaitāmas arī līzinga kompānijas, darbība ar normatīvajiem aktiem netiek pietiekami regulēta.

Latvijā nav nevienas institūcijas, kura būtu tieši atbildīga par “ne-banku” un lombardu darbības uzraudzību un kontroli (vairākas iestādes šobrīd uzrauga dārgmetālu apriti un mākslas priekšmetu apriti, ar kuru tirdzniecību nodarbojas arī lombardi un “ne-bankas”).

Lombardiem un citām “ne-bankām” nav noteikti skaidri darbības nosacījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, tajā skaitā kritēriji darbības uzsākšanai, piemēram, reģistrācijas prasības.

Neuzraugot kreditēšanas pakalpojumu tirgu, pastāv paaugstināts risks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā (“netīrās” naudas atmazgāšanā), tiek apdraudētas patērētāju aizsardzības tiesības, tiek radīta izteikti nevienlīdzīga konkurence.

Tādēļ MK nolēma lombardu darbības tiesiskā regulējuma jautājumus Latvijā sakārtot ES direktīvas 2005/60/EK (par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai) prasību ieviešanas procesā. Par direktīvas ieviešanu Latvijā atbildīgo iestādi noteiks Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas padome, un attiecīgi šī institūcija turpmāk nodarbosies arī ar lombardu darbības jautājumu tiesiskā regulējuma sakārtošanu.

Savukārt normatīvo aktu bāze patērētāju tiesību aizsardzības jomā attiecībā uz lombardu darbību ir pietiekama, taču ir jāpastiprina Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbība šo normatīvo aktu uzraudzības jomā, piešķirot atbilstošu finansējumu. Šis jautājums jāizskata valsts budžeta 2007.gadam grozījumu un turpmākajos gados valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu budžeta pieprasījumiem.

 

FM: Par izmaiņām noguldījumu garantiju likumā

Lai īstenotu Latvijas saistības, kas izriet no pievienošanās līguma Eiropas Savienībai, otrdien, 13.februārī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotos un Finanšu ministrijas virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Izmaiņas likumā paredz mainīt garantēto atlīdzību vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā (kredītiestādē) izdarīto noguldījumu.

Grozījumi paredz, ka garantētā atlīdzība vienam noguldījumam par noguldījumu piesaistītājā (kredītiestādē) izdarīto noguldījumu laikā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim jābūt garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 15 000 eiro. Savukārt no 2008.gada 1.janvāra tai jābūt garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 20 000 eiro. Garantētā atlīdzība atbilstoši izmaiņām tiek pārrēķināta latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu noguldījumu nepieejamības gadījuma iestāšanās dienā.

Noguldījumu garantijas likums reglamentē, ka garantētā atlīdzība ir naudas summa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā. Par noguldījumu piesaistītāju var būt Latvijā reģistrēta banka, ārvalstu bankas filiāle vai krājaizdevu sabiedrība.

Saskaņā ar likumu noguldījumu nepieejamības gadījums ir noguldījumu piesaistītāja nespēja izmaksāt noguldījumus divos gadījumos:

• ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir anulējusi atļauju (licenci) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai un tiesa pasludinājusi noguldījumu piesaistītāju par likvidējamu;

• ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu piesaistītāja bankrota procedūras uzsākšanu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par ES fondu finansējumu 2004.–2006.gadam

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normunds Broks 13.februārī Ministru kabineta sēdē informēja valdību par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguvi 2004.–2006.gadā. Līdz 2006.gada 31.decembrim struktūrfondu projektiem piesaistīti 96% 2004.–2006.gada periodā pieejamā finansējuma, savukārt projektu īstenotājiem izmaksāti 32% finansējuma.

Tāpat līdz 2006.gada beigām apstiprināti 46 projekti par visu Latvijai pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu – 710,7 miljoniem eiro, trešdaļa finansējuma jeb 221 miljons eiro jau samaksāta projektu īstenotājiem.

ES struktūrfondu jomā visraitāk veicies ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda apguvi – projektiem piesaistīti turpat 99% 2004.–2006.gadā pieejamā struktūrfonda finansējuma, projektu īstenotājiem atmaksāti jau 73% jeb 47 miljoni latu. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta ietvaros projektiem piesaistīti 87% finansējuma, izmaksāts 61% struktūrfonda finansējuma – 10,4 miljoni latu. “SAPARD apguves pieredze un projektu specifika – lauksaimniecības un zivsaimniecības jomās projekti ir vienkāršāki un ātrāk īstenojami – ir abu fondu ātrās apguves atslēga,” uzsver N.Broks.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros projektiem piesaistīti 95% pieejamā struktūrfonda finansējuma, projektu pieteicējiem atmaksāti 22% jeb 58,3 miljoni latu, Eiropas Sociālā fonda ietvaros šie rādītāji ir attiecīgi 97% un 29% jeb 26 miljoni latu.

Latvija arī pilnībā ir izpildījusi struktūrfondu finansējuma izmaksu principa N+2 nosacījumus attiecībā uz visiem četriem struktūrfondiem, kas nozīmē, ka par 2004.gada struktūrfondu piešķīrumu Eiropas Komisijā ir iesniegtas nepieciešamās struktūrfondu izdevumu deklarācijas un ne cents 2004.gada ES struktūrfondu naudas neiet Latvijai secen.

Turklāt, lai nodrošinātu pilnīgu struktūrfondu līdzekļu apguvi 2004.–2006.gadā, uzņemtas virssaistības, t.i., noslēgti projektu īstenošanas līgumi ar struktūrfondu finansējuma saņēmējiem, pārsniedzot pieejamā finansējuma apjomu visos četros struktūrfondos – par 10% ERAF, ELVGF un ZVFI, par 5% ESF.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

 

IZM: Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi

13.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto likumprojektu “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi”.

Ņemot vērā, ka 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima, ir nepieciešams šis likumprojekts.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversme tika apstiprināta ar MK 1998.gada 8.jūlija rīkojumu Nr.352 “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” un grozījumi – ar MK 2001.gada 7.novembra rīkojumu Nr.534 “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

Satversme nosaka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas darbības pamatvirzienus, uzdevumus un akadēmisko brīvību, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” un nosaka akadēmijas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības. Satversme nosaka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Tāpat tiek noteikta arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

 

IZM: Par informatīvā ziņojuma izpildes termiņa pagarināšanu

13.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē pagarināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK 2006.gada 22.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.43, 45.§) “Informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās”” izpildi.

MK 2006.gada 22.augusta sēdes protokollēmuma Nr.43 45.§ 5.punktā IZM tika uzdots sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju izstrādāt un līdz 2006.gada 1.novembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai MK priekšlikumus par mācību atvaļinājumu apmaksas pilnveidi (saskaņā ar Labklājības ministrijas Informatīvā ziņojuma 3.7.apakšpunktu).

Priekšlikumu izstrādāšanai IZM rīkoja starpinstitūciju darba grupas sanāksmes. Tā kā Finanšu ministrijas pārstāvis starpinstitūciju darba grupas sanāksmēs nepiedalījās, bet darba grupas locekļi vienojās par iespējamajiem priekšlikumiem mācību atvaļinājumu apmaksas pilnveidei, tika izstrādāts informatīvā ziņojuma projekts. 2006.gada 2.novembrī informatīvā ziņojuma projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Ir saņemti vairāki būtiski iebildumi. Tā kā Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Finanšu ministrijas starpā nav vienots viedoklis par šo jautājumu, šo jautājumu izvirzīja izskatīšanai Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē un Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē, un pēc tam nepieciešamas vairākas starpinstitūciju sanāksmes, kurās iesaistītās puses vienojas par informatīvā ziņojuma projekta galīgo redakciju.

Šo apstākļu dēļ, lai nodrošinātu MK 2006.gada 22.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.43, 45.§) “Informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās”” izpildi, jāpagarina 5.punktā minētā uzdevuma izpildes termiņš līdz 2007.gada 1.maijam.

 

IZM: Par valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par valsts valodas prasmes pārbaudi ārzemniekam

13.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par valsts valodas prasmes pārbaudi ārzemniekam”.

2006.gada 6.aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā un papildināja to ar 24.panta 5.1.daļu, kurā MK tika dots pilnvarojums noteikt valsts nodevas apmēru un tās maksāšanas kārtību par valsts valodas prasmes pārbaudi ārzemniekam. Spēkā esoši Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu šo jomu, nav izdoti.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu valsts nodevas apmēru un tās maksāšanas kārtību ārzemniekiem par valsts valodas prasmes pārbaudi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Valsts nodevas apmērs ir 10 lati.

Papildus ir veikti grozījumi MK noteikumos “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekam, kas ir tiesīgi prasīt pastāvīgās uzturēšanā atļauju”, nosakot, ka ārzemniekam, ierodoties valsts valodas prasmes pārbaudes telpā, ir jāuzrāda gan ceļošanas dokuments, gan arī kvīts par valsts nodevas samaksu.

Minētie grozījumi ir veikti, izdodot MK 2006.gada 12.decembra noteikumus Nr.995 “Grozījumi MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.252 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju””.

 

IZM: Par izskatāmajiem jautājumiem ES Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomes sanāksmē

13.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informāciju par 2007.gada 16.februāra Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomes sanāksmē izskatāmajiem Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jautājumiem, par kuriem ir sagatavotas Latvijas nacionālās pozīcijas.

“Padomes ieguldījums (izglītības jomā) pavasara Eiropadomei – Galvenie vēstījumi pavasara Eiropadomei”

Galveno vēstījumu dokumentā ir akcentēts 2006.gadā progress, kas panākts, īstenojot programmu “Izglītība un apmācība 2010”. Papildus ir izteikts aicinājums veikt nepieciešamās reformas, lai nostiprinātu dažādus izglītības līmeņus, tostarp augstākās izglītības modernizēšanu un profesionālās izglītības un apmācības augstas kvalitātes un pievilcības nodrošināšanu. Dokuments papildus skar arī investīciju jautājumu izglītībā un apmācībā, norādot, ka investīcijas ir izšķirošas Eiropas nākotnei, tomēr vienlaikus akcentējot nepieciešamību pēc izglītības politikas, izvērtēšanas mehānisma un papildu pētījumiem. Dokumentā īpaši akcentēta ir arī nepieciešamība pilnībā izmantot visas struktūrfondu un ES rīcības programmas mūžizglītības jomā (2007.–2013.) piedāvātās iespējas. Latvija atbalsta “Galveno vēstījumu dokumentu Eiropadomei”, kā arī norāda, ka augstākās izglītības kvalitāte un pētniecības attīstība ir pamats inovāciju attīstībai, kas savukārt sekmē ekonomisko attīstību un valsts izaugsmi kopumā. Atbalsts ir sniedzams pasākumiem, kas var stiprināt Eiropas inovatīvo kapacitāti.

“Skats nākotnē pēc 2010.gada – darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” attīstība” – viedokļu apmaiņa

Ievērojot 2001.gadā ES izglītības ministru pieņemto ziņojumu par tālākajiem izglītības un apmācības sistēmas mērķiem, kas būtu sasniedzami līdz 2010.gadam, lai sniegtu ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā, un 2002.gadā apstiprināto darba programmu “Izglītība un apmācība 2010”, 2007.gada 16.februāra Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomē ir paredzēta ministru viedokļu apmaiņa par šādiem prezidentūras sagatavotajiem diskusiju jautājumiem:

1. Kāda ministriem šķiet darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” nozīme saistībā ar Lisabonas procesu?

2. Kā turpmāk stiprināt 2010.gada darba programmas ietekmi Kopienas un dalībvalstu līmenī, lai palīdzētu uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti?

3. Kādi ir galvenie jautājumi un problēmas, kam šajā procesā būtu jāpievēršas pēc 2010.gada?

Latvija savā pozīcijā norādīja, ka:

1) Latvijai programma “Izglītība un apmācība 2010” ir nozīmīgs dokuments, jo ir sniedzis iespēju konkretizēt izglītības politikas attīstības mērķus un uzdevumus mūžizglītības kontekstā. Latvijā ir izstrādāts mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.–2013.gadam projekts, kā arī mūžizglītības dokumentu izstrādē un tālākā sadarbībā rīcības programmas izstrādē un ieviešanā ir izdevies īstenot nozaru ministriju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, darba ņēmēju un darba devēju līdzdalību. Turklāt reģionālā pieeja un pašvaldību ekonomiskās attīstības plānošana šobrīd ir cieši saistīta ar cilvēkresursu attīstības plānošanu, galveno lomu tajā iedalot tieši izglītībai. Katrs plānošanas reģions ir izstrādājis mūžizglītības politikas ieviešanas plānus, kurus plāno ieviest ar Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļu atbalstu 2007.–2013.gada plānošanas periodā;

2) darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” ietekme var tikt stiprināta, uzturot saikni starp programmu un katras dalībvalsts izglītības politikas plānošanas dokumentiem. Dalībvalstu izglītības attīstības politikai ir izšķiroša nozīme Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā un izvirzīto uzdevumu izpildē. Līdz ar to izglītības jautājumiem ir jābūt visu nozīmīgāko Eiropas forumu darba kārtībā kā vienam no Lisabonas stratēģijas īstenošanas pamatelementiem.

Izstrādājot politikas plānošanas dokumentus, kas nosaka dalībvalsts attīstības prioritātes dažādās jomās, ir jāņem vērā vadlīnijas sabiedrības izglītības attīstībai, kas noteiktas Eiropas politikas plānošanas dokumentos, piemēram, Lisabonas stratēģijā izvirzītie mērķi un rekomendācijas.

Ievērojot šos pamatprincipus, Latvijā ir izstrādāti vairāki ilgtermiņa konceptuāli dokumenti, kā, piemēram, “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”, kas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli. Tajā par galveno izaugsmes resursu ir atzītas iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga un mērķtiecīga izmantošana. Detalizētāk šo virzienu izvērš vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenti, kā, piemēram, “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam”, kura stratēģiskais mērķis ir izglītība un zināšanas tautsaimnieciskai izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai un “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam”, kas nosaka izglītības sistēmas attīstības mērķus turpmāko septiņu gadu laikposmam un rīcības virzienus to īstenošanai.

Skaidra mērķu definēšana ir ļāvusi sākt konkrētu rīcību likumdošanas attīstības jomā, piemēram, augstākajā izglītībā un profesiju standartu izstrādē. Ir arī noteikta turpmākā rīcība profesionālajā izglītībā un mūžizglītības attīstībā.

Šajos procesos programma “Izglītība un apmācība 2010” ir kalpojusi par atbalsta instrumentu un vadlīnijām;

3) ievērojot Eiropas kopējās nostādnes izglītībā, īstenojot Lisabonas stratēģiju un darba programmu “Izglītība un apmācība 2010”, kā arī realizējot Latvijas izaugsmes modeli, izglītības attīstības politikas centrā ir cilvēks, kuram ir iespējas iegūt izglītību mūža garumā, lai iegūtās zināšanas prasmes un iemaņas izmantotu savā profesionālajā darbībā.

Līdz ar to arī pēc 2010.gada izglītības attīstības pamatmērķis būs nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības vajadzībām.

Pēc 2010.gada būtiski ir arī turpināt attīstīt dažādas mācību formas, jo iedzīvotājiem ir jāatvieglo pieejamība izglītības pakalpojumiem, tostarp sekmējot tālmācības programmu īpatsvaru palielināšanu pieaugušo izglītībā.

Joprojām aktuāla būs pirmspensijas vecuma cilvēku tālākizglītība un atbalsts iedzīvotājiem, kuru izglītības iespējas ir ierobežotas, piemēram, vecākiem bērna kopšanas laikā, cilvēkiem ar veselības traucējumiem u.c.

Jāpalielina arī augstākās izglītības institūciju aktīvāka iesaistīšanās mūžizglītībā, piedāvājot dažādas mācību formas, attīstot moduļu pieeju studiju programmām, veicinot iepriekšējās izglītības atzīšanu, lai sekmētu pieejamību dažādām izglītības pakāpēm.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par jauniem noteikumiem par Profesiju klasifikatoru

13.februārī Ministru kabinetā apstiprināti jaunie Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie noteikumi par profesiju klasifikatoru, kas nodrošina starptautiskajai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu.

Apstiprinātajos noteikumos iekļauts sistematizēts profesiju saraksts, kā arī attiecīgās profesijas pamatuzdevumi un kvalifikācijas pamatprasības. Klasifikatora struktūra un kodu sistēma ir saglabāta tāda pati kā iepriekšējos noteikumos.

Jaunie noteikumi aizstās līdz šim spēkā esošos noteikumus “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”. To paredz pērn apstiprinātie grozījumi Darba likumā.

Noteikumos ir apkopoti līdz 2006.gada 1.oktobrim LM saņemtie priekšlikumi par Profesiju klasifikatora aktualizēšanu. Saskaņā ar tiem klasifikatorā atbilstoši apstiprinātajiem profesiju standartiem iekļautas tādas jaunas profesijas, kā, piemēram, valsts robežsardzes vecākais un jaunākais virsnieks, sabiedrības pārvaldes speciālists u.c.

Papildus tam klasifikatora 3.pamatgrupā vienas jūrniecības profesiju grupas vietā izveidotas piecas jaunas profesiju atsevišķās grupas. Savukārt no klasifikatora 2.pamatgrupas izņemtas visas tajā ietvertās jūrniecības profesijas, kuras attiecīgi sagrupētas pāriet uz 3. un 8.profesiju pamatgrupu.

Tādējādi 3.pamatgrupā tagad izveidotas tādas profesiju atsevišķās grupas kā kuģu vadītāji uz tālbraucējiem un iekšējo ūdeņu kuģiem, vecākie mehāniķi uz tālbraucējiem un iekšējo ūdeņu kuģiem, kuģu satiksmes operatori, loči. Bet 8.pamatgrupā visas jūrniecības profesijas sagrupētas trīs atsevišķās grupās – matroži, kuģu motoristi un mazizmēra kuģu vadītāji.

Tāpat noteikumi nosaka jomas, kurās Profesiju klasifikatora lietošana ir obligāta. Piemēram, darba devēja un darbinieka savstarpējās darba tiesiskajās attiecībās – noslēdzot darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, darba līgumā jānorāda profesija atbilstoši klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums.

Profesiju klasifikatorā profesijas pēc starptautiski atzītiem kodiem ir klasificētas deviņās pamatgrupās, balstoties uz profesiju profesionālās kvalifikācijas līmeni (teorētisko un praktisko sagatavotību, kas ļauj veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Šobrīd klasifikatorā ietverts vairāk nekā 3000 profesiju. Ar Profesiju klasifikatoru sīkām var iepazīties LM interneta mājaslapā http://www.lm.gov.lv/?sadala=709.

Profesiju klasifikators tiek aktualizēts pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai jebkurš interesents var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz katra gada 1.jūlijam un 1.decembrim.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par priekšlikumiem Nacionālā attīstības plāna īstenošanai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), konsultējoties ar dažādu nozaru ekspertiem, ir izstrādājusi priekšlikumus Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam (NAP) sekmīgai īstenošanai.

Ministrijas piedāvātais modelis, ar kuru 13.februārī iepazīstināta valdība, atbilst NAP noteiktajiem valsts stabilas attīstības un NAP sekmīgas īstenošanas priekšnosacījumiem, jo tiek paredzēta saskaņota rīcība, nodrošinot valsts iestāžu, reģionālā un vietējā pārvaldes līmeņa izstrādāto plānošanas dokumentu atbilstību valsts vidēja termiņa prioritātēm. Vienlaikus tiek paredzēts finanšu līdzekļu un valsts atbalsta instrumentu efektīvs pielietojums, kā arī sabiedrības līdzdalība un informētība.

RAPLM piedāvā noteikt, ka galvenā NAP īstenošanas un uzraudzības institūcija būs Nacionālās attīstības padome.

Paredzēts, ka padome darbosies Ministru prezidenta vadībā un tajā piedāvāts iekļaut reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru, ekonomikas ministru, finanšu ministru, izglītības un zinātnes ministru, kultūras ministru, labklājības ministru, satiksmes ministru, veselības ministru, vides ministru, zemkopības ministru, bērnu un ģimenes lietu ministru, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta pārstāvi, Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētājus, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi, Latvijas Bankas prezidentu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju.

Jaunās padomes galvenā funkcija būs uzraudzīt un vadīt valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību, nodrošinot attīstības plānošanas procesa koordināciju valsts, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību līmenī un valsts attīstības plānošanas un budžeta plānošanas saskaņotību.

Padome arī analizēs un uzraudzīs Latvijas izaugsmes modeļa “Cilvēks pirmajā vietā” un Ilgtspējīgas attīstības vadlīniju īstenošanas gaitu, uzklausīs atbildīgo institūciju un neatkarīgo ekspertu viedokļus par valsts un sabiedrības attīstību, kā arī NAP izvirzīto uzdevumu izpildes gaitu. Padome izskatīs arī citus ar valsts attīstības stratēģiju, globalizāciju, konkurētspējas palielināšanu un valsts mārketingu saistītos jautājumus.

Padomes sekretariāta funkciju veiks RAPLM.

Padomes sekmīgas darbības nodrošināšanai ir svarīgi izveidot arī Ekspertu forumu, sadarbību ar citām institūcijām, stratēģiskās analīzes un pētniecības sistēmu, nodrošināt padomes darbības atklātību, partnerības principa ievērošanu un sabiedrības iesaistīšanu.

RAPLM piedāvā veidot Ekspertu forumu ar sešām ekspertu grupām atbilstoši NAP prioritātēm un stratēģiskajiem uzstādījumiem: izglītots un radošs cilvēks; uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība; zinātnes un pētniecības attīstība; valsts un sabiedrības attīstība; sakārtota uzņēmējdarbības un dzīves telpa; cilvēka labklājības kāpums.

Katrai ekspertu grupai tiek paredzēts vadītājs, vadītāja vietnieks un koordinators – RAPLM speciālists, kas nodrošinās ekspertu sadarbību un komunikāciju ar iesaistītajām valsts pārvaldes institūcijām, reģioniem, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem, analizēs un sagatavos informatīvos ziņojumus par NAP īstenošanas progresu, apkopos informāciju par attiecīgās prioritātes īstenošanā iesaistīto institūciju aktivitātēm.

Ekspertu uzdevums būs analizēt attīstības procesus konkrētajā prioritātē vai sektorā, vienlaikus skaidrojot sabiedrībai NAP mērķus un popularizējot labās prakses piemērus.

RAPLM ir gatava uzņemties valsts stratēģisko plānošanas dokumentu – Ilgtspējīgas attīstības vadlīniju un NAP – izstrādes koordinēšanu, vienlaikus nodrošinot saskaņotu šo dokumentu īstenošanas un uzraudzības procesu.

NAP uzraudzības ietvaros RAPLM sadarbībā ar ekspertiem sniegs atzinumus par nozaru, reģionu attīstības plānošanas dokumentu, kā arī valsts un Eiropas Savienības finansēto pasākumu atbilstību NAP stratēģijai, lai nodrošinātu to savstarpējo sabalansētību un saskaņotību valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

Sekmīgai NAP vadības un uzraudzības sistēmas nodrošināšanai ir svarīgi sakārtot valsts stratēģiskās analīzes un pētniecības sistēmu. Tai būtu jānodrošina uz zinātniski pamatotiem un praktiski pielietojamiem pētījumiem balstītu valsts un tās teritorijas attīstības uzraudzību, tai skaitā globālās un reģionālās konkurētspējas kontekstā, jāsniedz analīzi, prognozes un secinājumus Nacionālajai attīstības padomei, ministrijām, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Lai sakārtotu stratēģiskās plānošanas un pētniecības sistēmu valstī, jāizstrādā vienota koncepcija, piedāvājot alternatīvas problēmas risināšanai.

Sabiedrības informēšanai Nacionālā attīstības padome ik gadu, sākot ar 2008.gadu, izskatīs un RAPLM publicēs pārskatu par NAP īstenošanas gaitu. Tāpat padome piedalītos RAPLM organizētā sabiedrības forumā.

RAPLM uzskata, ka NAP īstenošanas procesā ir jānodrošina ikvienam iedzīvotājam iespēja sekot valsts attīstības procesiem, izteikt savu viedokli vai vērtējumu, iepazīt labāko pieredzi un iegūt informāciju. Lai to nodrošinātu, būtiska nozīme būs RAPLM un pārējo partneru radošai sadarbībai, veidojot un izmantojot NAP mājaslapu www.nap.lv kā kopēju informācijas avotu sabiedrības informēšanai.

Sadarbībā ar augstskolām, pašvaldībām un NVO plānoti informatīvi pasākumi dažādās mērķauditorijās visā Latvijā, kuros piedalīsies eksperti un ministriju speciālisti. Turpinot 2006.gadā uzsākto tradīciju, 2007.gada 11.un 12.maijā izstāžu zālē “Ķīpsala” notiks forums “Reģionālā attīstība Latvijā”, kura ietvaros plānota Nacionālās attīstības padomes sēde un Ekspertu foruma diskusija.

Galīgo lēmumu par NAP ieviešanas institucionālo modeli un Nacionālās attīstības padomes izveidošanu pieņems Ministru kabinets.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par apcietinātās vai notiesātās personas bērna apgādi ieslodzījuma vietā

Ministru kabinets 13.februārī apstiprināja noteikumus par apcietinātās vai notiesātās personas bērna apgādi ieslodzījuma vietā. Tos kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījumu vietas pārvaldes speciālisti saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu un Latvijas Sodu izpildes kodeksu.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai uzlabotu nodrošinājuma normas bērniem, kuri uzturas kopā ar apcietināto māti izmeklēšanas cietumā vai ieslodzījuma vietā, jo līdz šim spēkā esošie noteikumi novecojuši. Noteikumi paredz, ka bērnu nodrošina ar viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu, higiēnas piederumiem, apģērbu, apaviem un mīksto inventāru, kā arī ar viņa aprūpei nepieciešamo aprīkojumu. Lai varētu dažādot bērnu ēdienkarti, papildus uzturā paredzēts izmantot kakao, jogurtu, biezpiena sieriņus un saldo krējumu.

Šajā gadā plānotie līdzekļi bērnu uzturēšanai ir Ls 11 400. Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, 2008.gadā tos paredzēts palielināt līdz Ls 19 725, no kuriem Ls 17 155 paredzēti uzturēšanās izdevumiem, tas ir, ēdināšanai, apģērbam, apaviem, higiēnas līdzekļiem, un Ls 2570 tiks tērēti kapitālajiem izdevumiem – bērnu gultiņām, skapīšiem, krēsliem un ēdamgaldiem.

Pakāpeniska līdzekļu palielināšana paredzēta arī turpmākajos gados – Ls 20 200 un Ls 20 700 attiecīgi 2009. un 2010.gadā.

 

TM: Par Eiropas Kopienu tiesas jurisdikcijas atzīšanu

Ministru kabinets 13.februārī akceptēja likumprojektu par Eiropas Kopienu tiesas (EKT) jurisdikcijas atzīšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (ES) 35.panta nosacījumiem. Minēto likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teiks likumprojekta anotācijā, ar likumu Latvija atzītu EKT jurisdikciju sniegt prejudiciālos nolēmumus attiecībā uz ietvarlēmumu un lēmumu par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās spēkā esamību un interpretāciju, kā arī par to konvenciju interpretāciju, kas pieņemtas šajā jomā. Pieņemot šo likumu, Latvijas tiesas iegūs tiesības vērsties EKT un uzdot prejudiciālos jautājumus, kas radušies sakarā ar kādu lietu, kuru tā izskata, ja tiesa uzskata, ka EKT nolēmums attiecīgajā jautājumā vajadzīgs, lai tā varētu pieņemt spriedumu. Interpretējot likumprojektu saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, šādas tiesības iegūtu arī ģenerālprokurors. Prejudiciāls nolēmums ir tiesvedības veids, kas dalībvalstu tiesām ļauj lūgt EKT precizēt tiesību interpretāciju. Savukārt EKT atbildi sniedz sprieduma vai motivēta rīkojuma veidā.

Šādas tiesības EKT ir tikai tad, ja ES dalībvalsts ir nākusi klajā ar deklarāciju, kurā norādījusi, ka jebkurai šīs dalībvalsts tiesai vai arī augstākās instances tiesai, kuras lēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nevar pārsūdzēt, ir tiesības lūgt EKT sniegt prejudiciālu nolēmumu.

Procesa izmantošana sniegtu papildu garantijas indivīdu tiesību aizsardzībai, veicinot pareizu ES tiesību normu interpretāciju un dodot iespējas Latvijas tiesnešiem lūgt EKT skaidrojumu par ES tiesību aktiem, kas skar krimināltiesību jomu, ja rastos tāda nepieciešamība.

Likumprojekts jāizskata Saeimā.

 

TM: Par Latvijas pozīciju ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmei

Šonedēļ, 15.februārī, Briselē notiks Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru sanāksme. Latvijas pozīciju par sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem 13.februārī apstiprināja Ministru kabinets.

ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē tiks izskatīti divi ietvarlēmumu projekti, kuri ir Tieslietu ministrijas (TM) kompetencē – par notiesāto personu nodošanu un par rasisma un ksenofobijas apkarošanu. Par pirmo jautājumu ir sagatavota nacionālā pozīcija, bet otrais jautājums tiks apspriests neformālā apspriedē ES dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru pusdienu laikā.

Kā teikts TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ietvarlēmuma projekts par notiesāto personu nodošanu tika skatīts 2006.gada decembra ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomē, bet netika panākta vienošanās, jo viena dalībvalsts pret projektu izteica iebildumus, lūdzot papildināt ietvarlēmumu ar nosacījumiem par īpaša režīma piemērošanu attiecībā uz šo dalībvalsti. Līdz ar to šajā sanāksmē paredzēts panākt kompromisu un galīgo vienošanos.

Latvija neatbalsta ierosinājumu par papildu pārejas perioda noteikšanu vienai dalībvalstij attiecībā uz nosacījumu neprasīt notiesātās personas piekrišanu nodošanai, ja tā ir izpildes valsts pilsonis un dzīvo tajā valstī. Latvija arī neatbalsta ietvarlēmuma projekta papildināšanu ar deklarāciju par notiesātās personas sociālās rehabilitācijas mērķa izvērtēšanu, pārņemot notiesāto personu soda izciešanai.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Latvija nebloķēs ietvarlēmuma pieņemšanu un kompromisa vārdā uzturēs pozīciju, ka Latvija var atbalstīt īpašu noteikumu paredzēšanu vienai dalībvalstij attiecībā uz ietvarlēmuma piemērošanu, ja tiek ievēroti divi nosacījumi. Proti, tiek noteikts fiksēts pārejas periods bez iespējām to pārskatīt un šis pārejas periods tiek attiecināts uz visu ietvarlēmumu. Savukārt ietvarlēmuma projekts par rasisma un ksenofobijas apkarošanu ir viena no Vācijas prezidentūras izvirzītajām prioritātēm, un tās mērķis ir panākt politisko vienošanos par šo projektu 2007.gada 19.aprīļa padomes sanāksmē.

Latvija atbalsta prezidentūras sagatavoto kompromisa tekstu un uzskata, ka ietvarlēmumam jāpievieno politiska deklarācija, kurā tiek nosodīti noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un genocīds, kas tika pastrādāti jebkuru totalitāru režīmu laikā. Šāda deklarācija nepieciešama, lai nosodītu arī tos noziegumus, kas nav minēti ietvarlēmuma pamattekstā.

ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē Latvijas pozīciju paudīs ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Eduards Stiprais un tajā piedalīsies arī TM valsts sekretāra vietniece stratēģijas jautājumos Ilze Juhansone un TM atašeji Inguss Kalniņš un Sandris Laganovskis.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta konsultatīvās padomes nolikumu

13.februārī Ministru kabineta sēdē Vides ministrijas un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta kopīgi izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta konsultatīvās padomes nolikums”, ar kuru paredzēts aizstāt šobrīd spēkā esošos 1998.gada 4.augusta MK noteikumus Nr.282 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta konsultatīvās padomes nolikums”.

Jauns noteikumu projekts sagatavots, jo šobrīd spēkā esošie MK noteikumi ir novecojuši. Ar sagatavoto noteikumu projektu tiek precizēts konsultatīvās padomes darbības mērķis un padomes darba organizācija, kā arī tiek pārskatītas padomes sastāvā iekļautās iestādes / organizācijas.

Konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības interešu saskaņošanu, kā arī ilgtspējīgas attīstības plānošanu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Padomes sastāvā iekļauti 17 pārstāvji no 15 iestādēm vai organizācijām.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR) tika izveidots atbilstoši 1997.gada 11.decembra Saeimas apstiprinātajam likumam “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”, piešķirot starptautiskajai aizsargājamo teritoriju klasifikācijai atbilstošu nosaukumu 1990.gadā izveidotajam Ziemeļvidzemes reģionālajam dabas aizsardzības kompleksam. 1997.gada 15.decembrī ZBR tika atzīts par starptautiskas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju UNESCO programmas MaB ietvaros. Teritorija aptver 457 600 ha sauszemes un 16 750 ha jūras akvatorijas.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par dzīvnieku barības apritē iesaistīto personu reģistrācijas kārtību

Valdība 13.februārī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Dzīvnieku barības apritē iesaistīto personu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”.

Dokumentā noteikts, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veiks kompetentās iestādes funkcijas. Savukārt valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC) izveido un uztur dzīvnieku barības apritē iesaistīto personu reģistru.

Normatīvais akts paredz: ja dzīvnieku barības apritē iesaistītā persona veic gan ar primāro ražošanu saistītas, gan nesaistītas darbības, tai atbilstoši noteikumu prasībām jāiesniedz PVD iesniegums, kā arī jāpievieno tam nepieciešamie dokumenti.

PVD informē LDC par iesnieguma saņemšanu un uzsāk apritē iesaistītās personas atzīšanu, mēneša laikā izskatot iesniegtos dokumentus, kā arī novērtējot, vai personas darbība atbilst regulas un dzīvnieku veselību regulējošo normatīvo aktu noteiktajām prasībām. PVD par pieņemto lēmumu rakstiski vai elektroniski informēs apritē iesaistīto personu un, ja tā ir atzīta, 10 dienu laikā izsniegs atzīšanas apliecību.

Apritē iesaistītajām personām pašām būs jāsedz izdevumi, kas saistīti ar atzīšanu un reģistrēšanu.

 

ZM: Par atbilstības kritērijiem mākslīgās apsēklošanas un embriju transplantācijas uzņēmumiem

Valdība 13.februārī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Atbilstības kritēriji komersantu uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju, kā arī šo komersantu reģistrēšanas kārtība”.

Dokumentā noteikti atbilstības kritēriji zootehniskām prasībām sagatavošanas centram, uzglabāšanas centram un embriju transplantācijas centram. Tāpat normatīvajā aktā noteikta šo komersantu reģistrēšanas kārtība Ciltsdarba valsts inspekcijā.

Savukārt noteikumos lietotais termins “sagatavošanas centrs” atšķiras no termina “uzglabāšanas centrs” tādējādi, ka sagatavošanas centrā atrodas dzīvi dzīvnieki vaislinieki, bet uzglabāšanas centrā uzglabā vaislinieku saldētu bioproduktu.

 

ZM: Par cukura tirgus analīzei nepieciešamās informācijas saturu

Valdība 13.februārī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Cukura tirgus analīzei un bilances sagatavošanai nepieciešamās informācijas iesniegšanas kārtība un saturs”. Dokumentā noteikts, kāda informācija cukura ražotājam ir jāsniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD), kā arī norādīti nepieciešamie datumi un termiņi.

Normatīvais akts paredz, ka cukura ražotājam LAD jāiesniedz informācija par noslēgtajiem cukurbiešu piegādes līgumiem cukura ražošanas kvotu izpildei, cukurbiešu iepirkšanu, pārstrādi un cukura ražošanu. Tāpat jāiesniedz ziņas par cukura tirgus resursiem, pārdošanu un cukura pārdošanas cenu. Nepieciešama arī informācija par virskvotas cukura izlietojumu, melases un graizījumu ražošanu, tirgus resursiem, pārdošanu un pārdošanas cenu.

Tāpat normatīvais akts paredz, ka cukura ražotājam līdz kārtējā gada 15.aprīlim rakstiski jāpaziņo LAD par virskvotas cukura daudzumu, kas ir pārnests uz nākamo tirdzniecības gadu.

  

ZM: Par pagaidu restrukturizācijas maksājumu cukura ražotājiem

Valdība 13.februārī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai”. Grozījumi normatīvajā aktā paredz ieviest noteikumos jaunu sadaļu “Pagaidu restrukturizācijas maksājums”.

Dokumentā noteikts, ka cukura ražotājiem, kuriem ir piešķirta cukura ražošanas kvota, ir jāmaksā pagaidu restrukturizācijas maksājums katrā tirdzniecības gadā par katru attiecīgajā gadā piešķirto cukura ražošanas kvotas tonnu. Maksājums jāveic līdz 28.februārim. Par kvotām, no kurām cukura ražotājs ir atteicies, piesakoties cukura nozares restrukturizācijai attiecīgajā tirdzniecības gadā un turpmāk, pagaidu restrukturizācijas maksājums nav jāmaksā.

Ja pagaidu maksājums netiek iemaksāts noteiktajā termiņā, tad Lauku atbalsta dienestam no cukura ražotāja jāpiedzen nokavējuma nauda – 0,1 procenta apmērā no laikā nenomaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

Lauku atbalsta dienestam būs jānodrošina šī maksājuma ievākšanu valsts teritorijā un jāiemaksā to Eiropas Komisijas noteiktajā pagaidu restrukturizācijas fondā, kas ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības garantijas fonda.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa