|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumi Nr. 104 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2007., Nr. 28 https://www.vestnesis.lv/ta/id/153118
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr.105Kārtība, kādā interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni Vēl šajā numurā16.02.2007., Nr. 28 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 104 Pieņemts: 13.02.2007. |
"15.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"16.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"17.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"30.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
Veidlapas Nr. 2-darbs "Pārskats par darbu" aizpildīšanas norādījumi
1. Vispārīgie norādījumi
1. Respondents ir komercreģistrā un/vai nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta komercsabiedrība vai individuālais komersants, vai zemnieku vai zvejnieku saimniecība, vai iestāde, vai organizācija, vai nodibinājums, vai biedrība, vai fonds, kas sagatavo un iesniedz individuālos statistikas datus pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) pieprasījuma.
2. Sakarā ar to, ka ik mēnesi darbību uzsāk jaunas komercsabiedrības vai individuālie komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, iestādes, organizācijas, nodibinājumi, biedrības un fondi vai arī darbojošies, kuri nav respondenti, ievērojami paplašina savu darbību, CSP katru ceturksni papildina respondentu sarakstu ar jauniem respondentiem. Tas nepieciešams, lai notiekošās izmaiņas tautsaimniecībā atspoguļotos kopsavilkumu datos.
3. Ja jebkurā iesniegtajā tekošā gada ceturkšņa pārskatā respondents konstatē būtiskas kļūdas, tad labojumus paziņo par visiem kļūdainajiem tekošā gada ceturkšņa pārskatiem.
4. Budžeta iestāžu centralizētās grāmatvedības (rajona, pagastu padomes, pilsētu un novadu domes u.c.) datus par katru nozari iesniedz atsevišķā veidlapā. Noteiktais nozaru skaits uzrādīts 102.punktā.
5. Darbinieks šī pārskata ietvaros ir fiziska persona, kura uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu. Darbinieku skaitā ietver arī Saeimas un pašvaldību deputātus, Ministru kabineta locekļus, valsts civildienesta ierēdņus. Darbinieku skaitā uzrāda arī mācekļus, ja viņiem aprēķina darba samaksu.
6. Pārskatā darbinieku ietver kā vienu cilvēku - gan pilna, gan nepilna darba laika darbiniekus, gan tos, kas strādā mazāk vai vairāk par vienu slodzi.
7. Darba devējs šī pārskata ietvaros - juridiska persona, kura nodarbina vismaz vienu darbinieku.
8. Bruto darba samaksa vai citas pārskatā minētās bruto izmaksas - aprēķinātā darba samaksa vai citas pārskatā minētās izmaksas, ieskaitot algas nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
9. Neto darba samaksa - bruto darba samaksa, no kuras atņemts algas nodoklis un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
10. Pārskatā visus rādītājus uzrāda veselos skaitļos.
2. 1.iedaļas "Dati par darbiniekiem, par kuriem jāveic darba laika uzskaite" aizpildīšanas norādījumi
11. 1.iedaļas visās sadaļās (no 1.1. līdz 1.6.) uzrāda datus par tiem darbiniekiem, par kuriem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, jāveic darba laika uzskaite, kā arī datus par tiem darbiniekiem, kuriem ir uzņēmuma līgums, un darba laika uzskaite tiek veikta. Datus par pārējiem darbiniekiem uzrāda 2.iedaļā.
12. 1.iedaļā, kur tas prasīts (nav zīmes "X"), datus sadala atsevišķi pa darbiniekiem, kuri faktiski strādāja pilnu darba laiku un nepilnu darba laiku.
13. 2.aili "Pilns darba laiks" aizpilda, ja darbinieks strādā koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku, vai vairāk par to, kā arī vienu vai vairākas slodzes, maiņas. Pilnu darba laiku uzrāda arī darbiniekiem, kuriem normatīvajos aktos noteikts saīsināts darba laiks.
14. Pieļaujams, ka pie pilna darba laika darbiniekiem pieskaita tos, kuri strādā līdz 10% mazāk par koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku.
15. 3.aili "Nepilns darba laiks" aizpilda, ja:
15.1. darbiniekam darba vai uzņēmuma līgumā ar darba devēju noteikts nepilns darba laiks (nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba nedēļa);
15.2. darbinieks faktiski strādā nepilnu darba laiku (arī tad, ja darba vai uzņēmuma līgumā tas nav fiksēts). Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuriem darba devējs nenodrošina pilnu darba laiku sakarā ar pasūtījumu vai darba apjoma trūkumu.
16. Darbinieku sadalījumu pilna un nepilna darba laika darbiniekos neietekmē apstāklis, ka darbinieks nav veicis darbu sakarā ar darbnespējas periodu (lapas A vai B) vai jebkura veida atvaļinājumu, kā arī tas, ka darbinieks nav nostrādājis pilnu mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba.
17. Ja darbiniekam pilns un nepilns darba laiks kādā no ceturkšņa mēnešiem ir mainījies, tad viņu attiecina pie pilna vai nepilna darba laika darbiniekiem sekojoši:
17.1. aizpildot 1140.rindu - pie tā, kāds tas viņam bija ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā;
17.2. aizpildot pārējās 1.iedaļas rindas - pie nepilna darba laika darbiniekiem.
2.1. 1.1.sadaļas "Darbinieku skaits (ieskaitot nerezidentus)" aizpildīšanas norādījumi
18. 1110.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pirmā mēneša pirmajā kalendārajā darba dienā - t.i., visi, kuri bija darba attiecībās attiecīgajā datumā (neatkarīgi no tā vai viņiem bija vai nebija aprēķināta darba samaksa). Ietver arī tos darbiniekus, kuri bija atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimoja (darbnespējas lapa A vai B), bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.
19. Katru ceturksni izpildās sekojoša vienādība: 1110.rindas 1.aile = iepriekšējā ceturkšņa 1140.rindas 1.aile - iepriekšējā ceturkšņa 1131.rindas 1.aile + pārskata ceturkšņa 1121.rindas 1.aile (izņemot respondentus, kuriem nevajadzēja iesniegt pārskatu par iepriekšējā gada IV ceturksni).
20. 1120.rindā uzrāda darbiniekus, kuri pieņemti darbā pārskata ceturksnī - t.i., pirmā darba diena iekrita pārskata ceturksnī.
21. 1121.rindā uzrāda darbiniekus no 1120.rindas, kuriem pirmā darba diena bija pārskata ceturkšņa pirmā mēneša pirmā kalendārā darba diena.
22. 1130.rindā uzrāda darbiniekus, kuri atlaisti no darba pārskata ceturksnī - t.i., pēdējā darba diena saskaņā ar līgumu vai rīkojumu iekrita pārskata ceturksnī.
23. 1131.rindā uzrāda darbiniekus no 1130.rindas, kuriem pēdējā darba diena bija pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārā darba diena.
24. 1140.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā. Ņemot vērā pieņemtos un atlaistos darbiniekus, 1.ailei to aprēķina sekojoši: 1140.rindas 1.aile = 1110.rindas 1.aile + 1120.rindas 1.aile - 1121.rindas 1.aile - 1130.rindas 1.aile + 1131.rindas 1.aile.
25. 1131.rindā uzrādītais darbinieku skaits ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā bija darba attiecībās (neskatoties uz to, ka tā bija pēdējā darba diena šiem darbiniekiem), tāpēc šos darbiniekus ietver 1140.rindā.
26. 1140.rindā uzrādīto darbinieku skaitu sadala pa darbiniekiem pamatdarbā - ar algas nodokļa grāmatiņām (1141.rindā), un pa darbiniekiem blakus darbā - bez algas nodokļa grāmatiņām (1142.rindā).
27. 1143.rindā (no 1140.rindas) uzrāda sievietes, kuras bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā.
28. 1144.rindā (no 140.rindas) uzrāda darbiniekus, kuri bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Šeit neietver darbiniekus, kuriem bija darbnespējas lapa slima bērna kopšanai.
29. 1145.rindā (no 1140.rindas) uzrāda nerezidentu skaitu. Pārskatā par nerezidentiem uzskata ārvalstniekus, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja, kas izdota Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un kas dod tiesības strādāt algotu darbu Latvijas Republikā, un kuri strādā Latvijā mazāk par vienu gadu.
2.2. 1.2.sadaļas "Darbinieku skaits, kam nav aprēķināta darba samaksa ne par vienu dienu attiecīgajā mēnesī" aizpildīšanas norādījumi
30. No 1210. līdz 1230.rindai uzrāda darbiniekus, kuriem nav aprēķināta darba samaksa ne par vienu dienu attiecīgajā mēnesī. Šo darbinieku skaitā ieskaita, piemēram, tos, kuri visu mēnesi bijuši bezalgas atvaļinājumā, kuriem visu mēnesi bijusi darbnespējas lapa B, kuri visu mēnesi bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā. Minētos darbiniekus uzrāda arī 1.1.sadaļā.
2.3. 1.3.sadaļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" aizpildīšanas norādījumi
31. No 1310. līdz 1330.rindai uzrāda faktiski nostrādāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas). Ietver arī nostrādātās virsstundas.
32. Nostrādātajās stundās ietver arī laiku, ko velta tādiem uzdevumiem kā sagatavošanās darbs, darbarīku sagatavošana, tīrīšana; īslaicīgs atpūtas laiks darba vietā, ieskaitot tējas un kafijas pauzes; laiks, ko pavada darba vietā, neveicot nekādu darbu, piemēram, ja gadījuma pēc trūkst darba un par ko maksā saskaņā ar darba līgumu.
33. Katru stundu, ko nostrādā papildu parastajām darba stundām, neatkarīgi no samaksas likmes stundā, ko piemēro (piemēram, divkārša samaksa), uzrāda kā vienu stundu.
34. Faktiski nostrādāto stundu skaitā neietver:
34.1. nenostrādātās, bet apmaksātās stundas (uzrāda no 1340. līdz 1360.rindai);
34.2. normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu atpūtai un ēšanai;
34.3. laiku, ko pavada ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ.
35. Ja darbinieks apvieno pamatdarbu ar papildu darbu, amatu, profesiju vai slodzi, un darbi faktiski tiek veikti vienā un tajā pašā laika periodā, tad faktiski nostrādāto stundu skaitu uzrāda atbilstoši pamatdarbam, neņemot vērā papildu amatu, profesiju vai slodzi arī tad, ja par to ir papildu samaksa.
36. No 1340. līdz 1360.rindai uzrāda nenostrādāto, bet apmaksāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas).
37. 36.punktā minētās stundas aprēķina par tām dienām, par kurām ir aprēķināta samaksa, bet darbinieks nav strādājis, neņemot vērā, vai tās ir kalendārās brīvdienas vai darba dienas:
37.1. faktiski bijis ikgadējais atvaļinājums vai apmaksāts papildatvaļinājums;
37.2. bijusi atlīdzība par svētku dienām un citām apmaksātām dienām, kurās nestrādā;
37.3. bijusi darbnespējas lapa A;
37.4. bijušas apmaksātas dīkstāves;
37.5. bijušas citas apmaksātas, bet nenostrādātas dienas vai dienu daļas (piemēram, donoriem).
38. 37.punktā minētās dienas pārrēķina stundās atkarībā no darba līgumā noteiktā darba režīma vai iekšējās darba kārtības noteikumiem.
39. Darbnespējas lapu A apmaksātās dienas pārrēķina stundās tajā mēnesī (mēnešos), kad ir bijusi atbrīvošana no darba pēc ieraksta darbnespējas lapā (arī tad, ja darbnespējas lapa vēl nav aprēķināta samaksai).
40. No 1340. līdz 1360.rindai neietver laiku, par kuru ir samaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.
2.4. 1.4.sadaļas "Darba samaksa" aizpildīšanas norādījumi
41. No 1410. līdz 1430.rindai ietver darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā pārskata ceturkšņa mēnesī. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1478.rindai.
42. No 1440. līdz 1460.rindai ietver aprēķināto bruto darba samaksu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1478.rindai.
43. 1470.rindā uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu darbiniekiem kopā ceturksnī, sadalot to pa atsevišķiem izmaksu veidiem no 1471. līdz 1478.rindai.
44. 1470.rindas dati visās ailēs ir vienādi ar 1440. + 1450. + 1460.rindas datiem, kā arī 1470.rindas 1.ailes dati ir vienādi ar 1471. līdz 1478.rindas datu summu.
45. Katra mēneša darba samaksā ietver aprēķinātās ikgadējo un papildatvaļinājumu naudas summas tikai par tām dienām, kurās darbinieks attiecīgajā mēnesī atradās atvaļinājumā. Ja, piemēram, darbinieks ir atvaļinājumā no 15.maija līdz 11.jūnijam, tad atvaļinājuma naudu par 15.-31.maiju ietver maija mēnesī, bet atvaļinājuma naudu par 1.-11.jūniju - jūnija mēnesī.
46. Ja darbinieks saņem arī autoratlīdzību, tad to pieskaita pie pamatdarba samaksas.
47. Ja jebkuru iemeslu dēļ kādā mēnesī nav aprēķināta darba samaksa, un to aprēķina nākošajos mēnešos arī par iepriekšējiem mēnešiem, tad ievēro sekojošo:
47.1. aprēķināto darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta;
47.2. ja darba samaksa aprēķināta par iepriekšējā ceturkšņa mēnesi (mēnešiem), tad precizē iepriekšējā ceturkšņa pārskatu un iesniedz labojumus.
48. Ja darba samaksa paaugstināta par mēnešiem, par kuriem ceturkšņa pārskati jau ir iesniegti, tad tekošā ceturkšņa pārskatā ietver tikai to summu, kas attiecas uz tekošā ceturkšņa mēnešiem. Par visiem pārējiem mēnešiem šo papildu darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta, un iesniedz labojumus.
49. Darba samaksā ietver 50., 52., 54., 55., 56., 57., 58. un 59.punktā minētās pozīcijas neatkarīgi no izmaksu finansēšanas avota.
50. 1471.rindā uzrāda regulāro (tiešo) darba samaksu jeb atlīdzību regulāru naudas maksājumu veidā, ko gada laikā aprēķina regulāri katru mēnesi:
50.1. mēneša algu, mēneša amata algu;
50.2. darba algu, ko aprēķina, pamatojoties uz nostrādāto laiku, produkciju vai gabaldarbu, un ko darbiniekiem samaksā par nostrādātajām stundām;
50.3. atlīdzību un papildu samaksu par virsstundām, nakts darbu, darbu svētdienās un svētku dienās, darbu maiņās, par darbu bīstamos, kaitīgos apstākļos;
50.4. autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde nav pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi;
50.5. prēmijas un piemaksas, ko regulāri izmaksā katru mēnesi: piemēram, par troksni, risku, smagu darbu, darbu maiņās vai nepārtrauktu darbu, nakts darbu un darbu svētdienās un svētku dienās, par individuāli veiktu darbu, produkciju, ražīgumu, atbildību, centību, precizitāti, kvalifikāciju un īpašām zināšanām;
50.6. samaksu par vienā un tajā pašā uzņēmumā līdzās pamatdarbam veikto papildu darbu;
50.7. par uz laiku promesoša nodarbinātā pienākumu pildīšanu;
50.8. par profesiju, amatu savienošanu.
51. Ja prēmijas un piemaksas aprēķina ik mēnesi, neskatoties uz to, ka tās katru mēnesi var būt ievērojami atšķirīgas, tad tās uzskata par regulārām izmaksām un ietver 1471.rindā.
52. 1472.rindā uzrāda neregulāro darba samaksu, ko neaprēķina regulāri katru mēnesi, ieskaitot prēmijas un piemaksas, ko maksā noteiktos laikposmos, nevis regulāri katru mēnesi, piemaksas, kas saistītas ar individuāli vai kolektīvi veiktu darbu. Piemēram, neregulāras prēmijas - ceturkšņa, pusgada un par lielāku laika periodu, prēmijas svētkos; 13. un 14.algu.
53. Pie neregulārām izmaksām pieskaita arī autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde ir pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi.
54. 1473.rindā uzrāda ikgadējā un papildu atvaļinājuma samaksu. Pārskata ceturksnī ietver atvaļinājuma naudu tikai par šī ceturkšņa mēnešiem - skatīt 45.punktu.
55. 1474.rindā uzrāda piemaksas pie atvaļinājuma un atvaļinājuma pabalstu.
56. 1475.rindā uzrāda kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.
57. 1476.rindā uzrāda atlīdzību par svētku dienām un citām apmaksātajām dienām, kurās nestrādā. Šeit ieskaita arī samaksu par apmaksātām mācību atvaļinājuma dienām.
58. 1477.rindā uzrāda darbnespējas lapu A samaksu. Darbnespējas lapas A samaksu ietver pārskatā tajā mēnesī, kad tā ir aprēķināta. Piemēram, nodarbinātajam ir darbnespējas lapa A par periodu no 29.marta līdz 11.aprīlim, par kuru aprēķins izdarīts aprīlī. Šajā gadījumā darbnespējas lapas A apmaksu ietver 1477.rindā 2.cetuksnī, kā arī aprīļa mēnesī (1410.rinda).
59. 1478.rindā uzrāda samaksu par dīkstāvēm.
60. Darba samaksā neiekļauj:
60.1. 3.iedaļas 310. līdz 360.rindā uzrādītās naudas summas;
60.2. citus izdevumus, kas nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam;
60.3. darbnespējas lapu B samaksu (nemaksā darba devējs, bet sociālās apdrošināšanas iestāde);
60.4. izmaksātās dividendes (tā nav darba samaksa, bet ienākums no īpašuma).
61. 1480.rindā uzrāda aprēķināto neto darba samaksu - t.i., 1470.rindā uzrādītā bruto darba samaksa bez algas nodokļa un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
62. 1490.rindā uzrāda nerezidentiem aprēķināto bruto darba samaksu (no 1470.rindas). Nerezidentu definīciju skatīt 29.punktā.
63. 1499.rindā uzrāda darba samaksas subsīdijas (valsts kompensētās darba devēja izmaksas) - valsts budžeta vai Nodarbinātības valsts aģentūras finansējums darba devējam algotos pagaidu darbos iesaistīto bezdarbnieku darba samaksai, invalīdu nodarbināšanai u.c. Uzrāda tikai tās subsīdijas, kuras ietvertas aprēķinātajā bruto darba samaksā 1470.rindas 1.ailē.
2.5. 1.5.sadaļas "Dati par darbiniekiem, kuri nav bijuši darba attiecībās pilnu mēnesi" aizpildīšanas norādījumi
64. No 1510. līdz 1530.rindai uzrāda darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa, bet kuri nebija nostrādājuši pilnu attiecīgā ceturkšņa mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba. Darbiniekus, kuri nav nostrādājuši pilnu mēnesi citu iemeslu dēļ, šajā sadaļā neuzrāda.
2.6. 1.6.sadaļas "Dati par sievietēm" aizpildīšanas norādījumi
65. Sadaļu aizpilda par 1.ceturksni. Par 2., 3. un 4.ceturksni šo sadaļu neaizpilda.
66. 1610.rindā ietver faktiski nostrādātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1310., 1320. un 1330.rindā.
67. 1620.rindā ietver nenostrādātās, bet apmaksātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1340., 1350. un 1360.rindā.
68. 1630., 1640., 1650.rindā ietver sieviešu skaitu, kam aprēķināta darba samaksa attiecīgajā mēnesī - attiecīgi no 1410., 1420. un 1430.rindas.
69. 1660.rindā ietver aprēķināto bruto darba samaksu sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no 1470.rindas.
3. 2.iedaļas "Dati par pārējiem nodarbinātajiem" aizpildīšanas norādījumi
70. Katru no nodarbinātajiem, kuru uzrāda 2110., 2120., 2130. vai 2210.rindā, iekļauj tikai vienā no minētajām rindām atbilstoši rādītāja aprakstam. Šos nodarbinātos neietver 1.iedaļā.
3.1. 2.1.sadaļas "Nodarbinātie ar aprēķinātu darba samaksu" aizpildīšanas norādījumi
71. Sadaļas 1., 2.un 3.ailē uzrāda attiecīgo nodarbināto skaitu, kam aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā mēnesī.
72. Sadaļas 4.ailē uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu kopā par ceturkšņa mēnešiem nodarbinātajiem, kuri ietverti no 1. līdz 3.ailei.
73. 2130.rindā uzrāda datus par pašnodarbinātām personām, kuras ir reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātās personas un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kārto patstāvīgi. Pašnodarbināto, kuri uzrādīti 2130.rindā, darba samaksā (4.ailē) ietver iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo tās pašnodarbinātais nomaksā patstāvīgi.
3.2. 2.2.sadaļas "Nodarbinātie bez aprēķinātas darba samaksas" aizpildīšanas norādījumi
74. Sadaļā ietver sekojošu kategoriju nodarbinātos bez aprēķinātas darba samaksas: darba devējus, strādājošos ģimenes (mājsaimniecības) locekļus un personas, kuras veic uzņēmējdarbību un nenodarbina citus.
4. 3.iedaļas "Citas darba devēja izmaksas un neizmaksātā darba samaksa" aizpildīšanas norādījumi
75. No 310. līdz 360.rindai uzrādītos datus neietver 1. un 2.iedaļā pie darba samaksas rādītājiem.
76. 310.rindā uzrāda bruto darba samaksu natūrā. Tā sastāv no precēm un pakalpojumiem, ko darba devējs dara pieejamus darbiniekiem par brīvu, par pazeminātām cenām vai par cenām, ko darba devējs faktiski samaksājis pārskata ceturkšņa mēnešos. Šīs preces un pakalpojumi nav nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam. Darbiniekiem tas ir papildu ienākums: viņi maksātu tirgus cenu, ja šīs preces vai pakalpojumus pirktu paši.
77. Preces un pakalpojumus vērtē bāzes cenās (t.i., bez transporta un tirdzniecības uzcenojuma), ja darba devējs tās saražojis, un pircēju cenās (t.i., cenās, ko darba devējs faktiski samaksājis), ja darba devējs tās nopircis.
78. Sniedzot bez maksas, kopējo darba samaksas natūrā vērtību aprēķina saskaņā ar attiecīgo preču un pakalpojumu bāzes cenām (vai darba devēja pircēju cenām, ja viņš tās pircis). Sniedzot par pazeminātām cenām, vērtību iegūst kā starpību starp iepriekš izskaidroto aprēķinu un darbinieka samaksāto summu.
79. Darba samaksa natūrā ir:
79.1. darba devēja ražošanas procesu rezultātā saražotās preces un pakalpojumi, kas sniegti darbiniekiem. Piemēram, bez maksas vai par pazeminātām cenām izsniegtā pārtika pārtikas ražošanas uzņēmumā (izņemot 79.5.punktā minēto); datori - datoru ražošanas firmā; apģērbs - apģērbu ražošanas uzņēmumā (izņemot darba apģērbu); bezmaksas ceļošana dzelzceļa vai aviokompāniju darbiniekiem;
79.2. darba devēja izdevumi darbinieku nodrošināšanā ar mājokli vai dzīvojamo platību, ieskaitot izdevumus par respondenta īpašumā esošo dzīvojamo platību (izdevumi tās uzturēšanai un administrēšanai, nodokļu samaksai un apdrošināšanai, atskaitot darbinieku samaksāto summu). Uzrāda arī darba devēja samaksāto darbinieku dzīvojamo telpu īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī neatmaksājamos aizdevumus vai aizdevumus ar samazinātām procentu likmēm mājokļa vai dzīvojamās platības iegādei vai celtniecībai. Neietver pabalstu nodarbinātā pārcelšanās gadījumā;
79.3. darba devēja izdevumi transportlīdzekļu (automobiļu) lietošanai personīgajām vajadzībām. Tajos ieskaita ekspluatācijas neto izmaksas, ko sedz respondents (ikgadējās līzinga izmaksas un procentu maksājumus - amortizāciju, apdrošināšanu, uzturēšanu un remontu, kā arī turēšanu autostāvvietā). Neieskaita kapitālizmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļu iegādi, nekādus ienākumus, ko gūst, transportlīdzekļus pārdodot tālāk, vai izmaksu daļu, kas attiecas uz lietošanu, kas saistīta ar darbu. Datus aprēķina, balstoties uz pieejamo informāciju, piemēram, ierakstiem par attiecīgā veida transportlīdzekļu parku, vidējās transportlīdzekļa vērtības novērtējumu un novērtējumu par daļu, kas attiecas uz gadījumiem, kad transportlīdzekļus privāti lieto darbinieki;
79.4. darba devēja pirktās preces vai pakalpojumi, kas sniegti darbiniekiem (saražotās minētas 79.1.punktā);
79.5. darba devēja cenu samazinājumi, kas iegūti brīvās vai subsidētās ēdnīcās vai par ēdināšanas taloniem; uzturdevas kompensācija Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes sistēmas darbiniekiem;
79.6. izdevumi kultūras, atpūtas, sporta pakalpojumu sniegšanai darbiniekiem, tai skaitā tūrisma ceļazīmju izdevumi, dažādu abonementu apmaksa; izdevumi vasarnīcu un brīvdienu pavadīšanas telpu nodrošināšanai darbiniekiem un viņu ģimenēm;
79.7. izmaksas, kas saistītas ar mazbērnu novietnes, bērnudārza nodrošināšanu darbinieku bērniem;
79.8. darbinieku apkalpošanai paredzēto veikalu uzturēšanas izmaksas (amortizācija, sīki remonti, ēku un iekārtu regulāra uzturēšana bez darba algas personālam);
79.9. transporta izdevumu no mājām uz darba vietu un atpakaļ segšana;
79.10. mobilā tālruņa, ko lieto gan darbam gan privāti, rēķina tās daļas, kuru sedz darba devējs, apmaksa;
79.11. darbiniekiem piešķirtās prēmijakcijas;
79.12. darba devēja pārņemtā procentu daļa, ja viņš piešķir aizdevumus darbiniekiem par samazinātām procentu likmēm vai bez procentiem. Šo vērtību nosaka, atņemot faktiski samaksātos procentus no summas, kas darbiniekam jāmaksā, ja kredītam piemēro tirgus likmes. Aizdevumi mājas vai dzīvokļa pirkšanai attiecas uz 79.2.punktu;
79.13. maksājumi darbinieku noguldījumu projektiem. Tās ir summas, ko iemaksā darbinieku noguldījumu projektiem (noguldījumu projektiem, akciju iegādes projektiem u.c.). Maksājumus, ko veic, lai izveidotu īpašu fondu komersanta akciju vai citu finanšu aktīvu iegādei darbiniekiem, pat ja tiem nav tiešas pieejas šiem aktīviem, samazina par jebkuru nodokļu atvieglojuma summu, ko tiem var piemērot. Akciju izplatīšanu personālam vai īpašajiem fondiem bez maksas vai to pārdošanu par pazeminātu cenu uzskata par izdevumiem tikai tad, ja attiecīgās akcijas pērk tirgū. Pašizmaksu nosaka pēc starpības starp iepirkuma cenu un pārdošanas vai transferta cenu;
79.14. darba devēja maksājumi arodbiedrību fondos.
80. 320.rindā uzrāda normatīvajos aktos noteiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas aprēķinātas par attiecīgā ceturkšņa mēnešiem tiem darbiniekiem, kuri ietverti 1.iedaļā.
81. Šeit neieskaita darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, neskatoties uz to, ka tās ietur un nodarbinātā vārdā samaksā darba devējs.
82. 330.rindā uzrāda darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas paredzētas kolektīvajos līgumos, vai citādi, un par darbiniekiem samaksātas pārskata ceturkšņa mēnešos. Tie ir visi maksājumi, ko darba devējs maksā papildu darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pie šiem maksājumiem pieder papildu pensiju apdrošināšana, pensijas uzkrājuma veidošana, veselības un dzīvības apdrošināšana, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu, nelaimes gadījumu apdrošināšana, papildu apdrošināšana bezdarba gadījumā, visi pārējie neobligātie sociālās apdrošināšanas papildu veidi, kas nav minēti citur.
83. Minēto maksājumu pilnas summas uzrāda tajā ceturksnī, kad tās samaksātas, neskatoties uz to, ka tie var būt maksājumi par vairākiem mēnešiem vai gadu.
84. 340.rindā uzrāda darba devēja pabalstus, kas izmaksāti pārskata ceturkšņa mēnešos visiem darbiniekiem, kā arī bijušajiem darbiniekiem:
84.1. izmaksas jubileju, kāzu, bērna dzimšanas, apbedīšanas gadījumā u.c. materiālie pabalsti;
84.2. mantas un naudas balvas, dāvanas;
84.3. pabalsti veselības aprūpei;
84.4. izmaksātā atlīdzība par darbā gūto kaitējumu veselībai (sakropļojums, arodslimība). Šeit neietver darbnespējas lapu samaksu. Darbinieka nāves gadījumā uzrāda darba devēja izmaksāto atlīdzību darbinieka apgādībā bijušām personām;
84.5. stipendijas, mācību maksa darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri studē augstskolā, kā arī mācās tehnikumā vai arodskolā;
84.6. citas labklājības un sociālo pakalpojumu izmaksas, kas nav minētas citur.
85. Pabalstus uzrāda, ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja normatīvajos aktos tās ir paredzētas.
86. 350.rindā uzrāda aprēķināto bruto atlaišanas pabalstu pārskata ceturksnī visiem darbiniekiem, izbeidzot darba līgumu jebkurā no likumdošanā noteiktajiem gadījumiem, kad atlaišanas pabalsts ir paredzēts.
87. 360.rindā uzrāda uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, kas aprēķināta par pārskata ceturkšņa mēnešiem.
5. 4.iedaļas "Darbinieku skaits un brīvo darbvietu skaits pa profesiju pamatgrupām" aizpildīšanas norādījumi
88. Gan darbinieku skaita, gan brīvo darbvietu skaita sadalījums pa profesiju pamatgrupām balstās uz Profesiju klasifikatoru. Pārskatā darbinieku skaitu un brīvo darbvietu skaitu uzrāda sadalījumā pa profesiju (amatu) pamatgrupu kodiem, kas atbilst Profesiju klasifikatora profesiju (amatu) sešzīmju koda pirmajai zīmei. Lai pareizi aizpildītu šo iedaļu, katram amatam nosaka profesijas (amata) kodu.
89. Profesijas pamatgrupu gan darbiniekam (1. līdz 3.aile), gan brīvajai darbvietai (4.aile) nosaka vadoties pēc ieņemamā amata (profesijas) vai brīvajai darbvietai paredzētā amata (profesijas). Darbinieka profesijas pamatgrupu nenosaka pēc ieraksta izglītības vai kvalifikācijas dokumentā.
90. Iedaļu aizpilda arī tad, ja nav brīvu darbvietu. Šajā gadījumā aizpilda tikai iedaļas 1. līdz 3.aili, kurās norāda attiecīgo darbinieku skaita sadalījumu pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām. Darbinieku skaits:
90.1. 400.rindas 1.ailē = 1140.rindas 1.aile - 1144.rindas 1.aile;
90.2. 400.rindas 2.ailē = 2120.rindas 3.aili;
90.3. 400.rindas 3.ailē = 2130.rindas 3.aili.
91. 4.ailē (no 400. līdz 410.rindai) uzrāda brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa pēdējā kalendārajā darba dienā. Brīvo darbvietu skaitā uzrāda tikai tās darbvietas, kurām paredzēta darba samaksa. Tās var būt gan ar darba laika uzskati, gan arī bez tās, gan arī darbvietas pašnodarbinātām personām, pie tam ievērojot 93.punkta nosacījumus. Brīvo darbvietu skaitā neiekļauj darbvietas, kas paredzētas steidzamiem, īslaicīgiem, vienreizējiem darbiem - ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā.
92. Var būt sekojošas brīvās darbvietas:
92.1. esošās darbvietas (darbvietas, kas atbrīvojušās pastāvīgi vai uz laiku darbinieku ilgstošas prombūtnes dēļ - ilgstoša slimība, grūtniecības, dzemdību atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums u.c.);
92.2. jaunizveidotas darbvietas;
92.3. darbvietas uz nenoteiktu un noteiktu laiku;
92.4. darbvietas pilnam un nepilnam darba laikam.
93. Aizpildot šīs iedaļas 4.aili, par brīvu darbvietu uzskata tādu darbvietu, par kuru vienlaicīgi izpildās sekojoši nosacījumi:
93.1. nav noslēgts līgums un pretendents nav izvēlēts;
93.2. darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu darbvietai piemērotu pretendentu, izņemot pretendentu no saviem darbiniekiem. Aktīvi pasākumi ir: paziņošana Nodarbinātības valsts aģentūras filiālei, sludinājums presē vai Internetā, tieša kontaktēšanās ar iespējamo pretendentu;
93.3. darba devējs gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvāko trīs mēnešu laikā.
94. Brīvo darbvietu skaitā šīs iedaļas 4.ailē neiekļauj sekojošas darbvietas:
94.1. darbvietas, kas paredzētas tikai pretendentiem no respondenta darbinieku vidus;
94.2. darbvietas, uz kurām konkurss jau ir beidzies un pretendents jau ir izvēlēts, bet vēl nav noslēgts līgums;
94.3. darbvietas, kuru darbinieki atrodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā un noteikts datums, kad viņi atgriezīsies darbā;
94.4. darbvietas, kurām netiek meklēts pretendents, jo šo darbvietu darba apjomu pilda esošie darbinieki, saņemot par to piemaksu;
94.5. darbvietas, kurās strādās neapmaksāti mācekļi vai darbinieki uz apakšlīguma pamata;
94.6. darbvietas citā valstī.
95. Gadījumā, ja atbrīvojas darbvieta, kas iepriekš bijusi pilnam darba laikam, bet darba devējs turpmāk vēlas slēgt līgumu ar diviem pretendentiem par daļēju darba laiku, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj divas brīvas darbvietas.
96. Savukārt, gadījumā, ja atbrīvojas divas darbvietas vienā un tajā pašā profesijā, kurās iepriekš bijuši nodarbināti darbinieki daļēju darba laiku, bet darba devējs meklē vienu pretendentu pilnam darba laikam, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj vienu brīvu darbvietu.
6. 5.iedaļas "Streiki" aizpildīšanas norādījumi
97. 510.rindā uzrāda streiku skaitu ceturksnī.
98. 520.rindā uzrāda darbiniekus, kuri piedalījās streikā neatkarīgi no dienu vai stundu skaita. Tas ir darbinieku skaits, kas piedalījās streikā tā pirmajā dienā, pieskaitot tos darbiniekus, kuri pievienojās streikam pirmo reizi pēc streika pirmās dienas. Nepilna darba laika darbiniekus uzrāda kā vienu darbinieku.
99. Darbiniekus, kuri piedalījās vairāk nekā vienā streikā pārskata periodā, uzrāda katrā streikā, kurā viņi piedalījās.
100. Neietver darbiniekus, kuri streikā nepiedalījās, bet kuriem streika dēļ nebija iespējas strādāt.
101. 530.rindā uzrāda nenostrādāto cilvēkdienu summu pa visu streiku dienām. Ja darbinieks vienā streika dienā piedalījies streikā mazāk par normālo darba laiku, tad viņam ieskaita dienu skaitu, izejot no faktiskām stundām, kurās viņš piedalījās streikā. Piemēram, ja darbinieks streikoja tikai trīs stundas no astoņām darba stundām, tad viņam ieskaita 0,375 dienas (3 : 8 = 0,375). Savukārt, ja darbinieks, kas pieņemts darbā uz nepilnu darba laiku (piemēram, četras stundas dienā jeb pusslodze) streikoja, piemēram, divas stundas, tad nenostrādātās cilvēkdienas aprēķina pēc formulas: streiku stundas dala ar plānotajām darba stundām un reizina ar slodzi. Piemērā: 2 : 4 x 0,5 = 0,25.
7. Pašvaldību centralizētajām grāmatvedībām
102. Rajona, pagastu padomēm, pilsētu un novadu domēm (izņemot Rīgas domi un tās rajonu izpilddirekcijas) katru no zemāk minētajiem darbības veidiem saskaņā ar Vispārējo ekonomiskās darbības klasifikāciju (NACE 1.1 red.) pa sekojošiem nodaļas (divzīmju) kodiem iesniedz atsevišķā veidlapā: 75 "Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana"; 80 "Izglītība"; 85 "Veselība un sociālā aprūpe"; 92 "Atpūta, kultūra un sports". Minēto četru pārskatu summa ir vienāda ar kopējiem datiem par centralizēto grāmatvedību (kopsavilkumu statistikas iestādē neiesniedz)."
"32.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
Veidlapas Nr. 3-darbs "Pārskats par darbu" aizpildīšanas norādījumi
1. Vispārīgie norādījumi
1. Respondents ir komercreģistrā un/vai nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēts individuālais komersants vai nodibinājums, vai biedrība, vai fonds, kas sagatavo un iesniedz individuālos statistikas datus pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma.
2. Ja jebkurā iesniegtajā tekošā gada ceturkšņa pārskatā respondents konstatē būtiskas kļūdas, tad labojumus paziņo par visiem kļūdainajiem tekošā gada ceturkšņa pārskatiem.
3. Darbinieks šī pārskata ietvaros ir fiziska persona, kura uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu. Darbinieku skaitā uzrāda arī mācekļus, ja viņiem tiek aprēķināta darba samaksa.
4. Pārskatā darbinieku ietver kā vienu cilvēku - gan pilna, gan nepilna darba laika darbiniekus, gan tos, kas strādā mazāk vai vairāk par vienu slodzi.
5. Darba devējs šī pārskata ietvaros - juridiska persona, kura nodarbina vismaz vienu darbinieku.
6. Bruto darba samaksa vai citas pārskatā minētās bruto izmaksas - aprēķinātā darba samaksa vai citas pārskatā minētās izmaksas, ieskaitot algas nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
7. Neto darba samaksa - bruto darba samaksa, no kuras atņemts algas nodoklis un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
8. Pārskatā visus rādītājus uzrāda veselos skaitļos.
2. 1.iedaļas "Dati par darbiniekiem, par kuriem jāveic darba laika uzskaite" aizpildīšanas norādījumi
9. 1.iedaļas visās sadaļās (no 1.1. līdz 1.6.) uzrāda datus par tiem darbiniekiem, par kuriem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, jāveic darba laika uzskaite, kā arī datus par tiem darbiniekiem, kuriem ir uzņēmuma līgums, un darba laika uzskaite tiek veikta. Datus par pārējiem darbiniekiem uzrāda 2.iedaļā.
10. 1.iedaļā, kur tas prasīts (nav zīmes "X"), datus sadala atsevišķi pa darbiniekiem, kuri faktiski strādāja pilnu darba laiku un nepilnu darba laiku.
11. 2.aili "Pilns darba laiks" aizpilda, ja darbinieks strādā koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku, vai vairāk par to, kā arī vienu vai vairākas slodzes, maiņas. Pilnu darba laiku uzrāda arī darbiniekiem, kuriem normatīvajos aktos noteikts saīsināts darba laiks.
12. Pieļaujams, ka pie pilna darba laika darbiniekiem pieskaita tos, kuri strādā līdz 10% mazāk par koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku.
13. 3.aili "Nepilns darba laiks" aizpilda, ja:
13.1. darbiniekam darba vai uzņēmuma līgumā ar darba devēju noteikts nepilns darba laiks (nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba nedēļa);
13.2. darbinieks faktiski strādā nepilnu darba laiku (arī tad, ja darba vai uzņēmuma līgumā tas nav fiksēts). Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuriem darba devējs nenodrošina pilnu darba laiku sakarā ar pasūtījumu vai darba apjoma trūkumu.
14. Darbinieku sadalījumu pilna un nepilna darba laika darbiniekos neietekmē apstāklis, ka darbinieks nav veicis darbu sakarā ar darbnespējas periodu (lapas A vai B) vai jebkura veida atvaļinājumu, kā arī tas, ka darbinieks nav nostrādājis pilnu mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba.
15. Ja darbiniekam pilns un nepilns darba laiks kādā no ceturkšņa mēnešiem ir mainījies, viņu attiecina pie pilna vai nepilna darba laika darbiniekiem sekojoši:
15.1. aizpildot 1140.rindu - pie tā, kāds tas viņam bija ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā;
15.2. aizpildot pārējās 1.iedaļas rindas - pie nepilna darba laika darbiniekiem.
2.1. 1.1.sadaļas "Darbinieku skaits (ieskaitot nerezidentus)" aizpildīšanas norādījumi
16. 1110.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pirmā mēneša pirmajā kalendārajā darba dienā - t.i., visi, kuri bija darba attiecībās attiecīgajā datumā (neatkarīgi no tā vai viņiem bija vai nebija aprēķināta darba samaksa). Ietver arī tos darbiniekus, kuri bija atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimoja (darbnespējas lapa A vai B), bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.
17. 1140.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā.
2.2. 1.3.sadaļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" aizpildīšanas norādījumi
18. No 1310. līdz 1330.rindai uzrāda faktiski nostrādāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas). Ietver arī nostrādātās virsstundas.
19. Nostrādātajās stundās ietver arī laiku, ko velta tādiem uzdevumiem kā sagatavošanās darbs, darbarīku sagatavošana, tīrīšana; īslaicīgs atpūtas laiks darba vietā, ieskaitot tējas un kafijas pauzes; laiks, ko pavada darba vietā, neveicot nekādu darbu, piemēram, ja gadījuma pēc trūkst darba un par ko maksā saskaņā ar darba līgumu.
20. Katru stundu, ko nostrādā papildu parastajām darba stundām, neatkarīgi no samaksas likmes stundā, ko piemēro (piemēram, divkārša samaksa), uzrāda kā vienu stundu.
21. Faktiski nostrādāto stundu skaitā neietver:
21.1. nenostrādātās, bet apmaksātās stundas (uzrāda no 1340. līdz 1360.rindai);
21.2. normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu atpūtai un ēšanai;
21.3. laiku, ko pavada ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ.
22. Ja darbinieks apvieno pamatdarbu ar papildu darbu, amatu, profesiju vai slodzi, un darbi faktiski tiek veikti vienā un tajā pašā laika periodā, tad faktiski nostrādāto stundu skaitu uzrāda atbilstoši pamatdarbam, neņemot vērā papildu amatu, profesiju vai slodzi arī tad, ja par to ir papildu samaksa.
23. No 1340. līdz 1360.rindai uzrāda nenostrādāto, bet apmaksāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas).
24. 23.punktā minētās stundas aprēķina par tām dienām, par kurām ir aprēķināta samaksa, bet darbinieks nav strādājis, neņemot vērā, vai tās ir kalendārās brīvdienas vai darba dienas:
24.1. faktiski bijis ikgadējais atvaļinājums vai apmaksāts papildatvaļinājums;
24.2. bijusi atlīdzība par svētku dienām un citām apmaksātām dienām, kurās nestrādā;
24.3. bijusi darbnespējas lapa A;
24.4. bijušas apmaksātas dīkstāves;
24.5. bijušas citas apmaksātas, bet nenostrādātas dienas vai dienu daļas (piemēram, donoriem).
25. 24.punktā minētās dienas pārrēķina stundās atkarībā no darba līgumā noteiktā darba režīma vai iekšējās darba kārtības noteikumiem.
26. Darbnespējas lapu A apmaksātās dienas pārrēķina stundās tajā mēnesī (mēnešos), kad ir bijusi atbrīvošana no darba pēc ieraksta darbnespējas lapā (arī tad, ja darbnespējas lapa vēl nav aprēķināta samaksai).
27. No 1340. līdz 1360.rindai neietver laiku, par kuru ir samaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.
2.3. 1.4.sadaļas "Darba samaksa"aizpildīšanas norādījumi
28. No 1410. līdz 1430.rindai ietver darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā pārskata ceturkšņa mēnesī. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.
29. No 1440. līdz 1460.rindai ietver aprēķināto bruto darba samaksu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.
30. 1470.rindā uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu darbiniekiem kopā ceturksnī, sadalot to pa atsevišķiem izmaksu veidiem no 1471. līdz 1477.rindai.
31. 1470.rindas dati visās ailēs ir vienādi ar 1440. + 1450. + 1460.rindas datiem, kā arī 1470.rindas 1.ailes dati ir vienādi ar 1471. līdz 1477.rindas datu summu.
32. Katra mēneša darba samaksā ietver aprēķinātās ikgadējo un papildatvaļinājumu naudas summas tikai par tām dienām, kurās darbinieks attiecīgajā mēnesī atradās atvaļinājumā. Ja, piemēram, darbinieks ir atvaļinājumā no 15.maija līdz 11.jūnijam, tad atvaļinājuma naudu par 15.-31.maiju ietver maija mēnesī, bet atvaļinājuma naudu par 1.-11.jūniju - jūnija mēnesī.
33. Ja darbinieks saņem arī autoratlīdzību, tad to pieskaita pie pamatdarba samaksas.
34. Ja jebkuru iemeslu dēļ kādā mēnesī nav aprēķināta darba samaksa, un to aprēķina nākošajos mēnešos arī par iepriekšējiem mēnešiem, tad ievēro sekojošo:
34.1. aprēķināto darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta;
34.2. ja darba samaksa aprēķināta par iepriekšējā ceturkšņa mēnesi (mēnešiem), tad precizē iepriekšējā ceturkšņa pārskatu un iesniedz labojumus.
35. Ja darba samaksa paaugstināta par mēnešiem, par kuriem ceturkšņa pārskati jau ir iesniegti, tad tekošā ceturkšņa pārskatā ietver tikai to summu, kas attiecas uz tekošā ceturkšņa mēnešiem. Par visiem pārējiem mēnešiem šo papildu darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta, un iesniedz labojumus.
36. Darba samaksā ietver 37., 39., 41., 42., 43., 44. un 45.punktā minētās pozīcijas neatkarīgi no izmaksu finansēšanas avota.
37. 1471.rindā uzrāda regulāro (tiešo) darba samaksu jeb atlīdzību regulāru naudas maksājumu veidā, ko gada laikā aprēķina regulāri katru mēnesi:
37.1. mēneša algu, mēneša amata algu;
37.2. darba algu, ko aprēķina, pamatojoties uz nostrādāto laiku, produkciju vai gabaldarbu, un ko darbiniekiem samaksā par nostrādātajām stundām;
37.3. atlīdzību un papildu samaksu par virsstundām, nakts darbu, darbu svētdienās un svētku dienās, darbu maiņās, par darbu bīstamos, kaitīgos apstākļos;
37.4. autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde nav pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi;
37.5. prēmijas un piemaksas, ko regulāri izmaksā katru mēnesi: piemēram, par troksni, risku, smagu darbu, darbu maiņās vai nepārtrauktu darbu, nakts darbu un darbu svētdienās un svētku dienās, par individuāli veiktu darbu, produkciju, ražīgumu, atbildību, centību, precizitāti, kvalifikāciju un īpašām zināšanām;
37.6. samaksu par vienā un tajā pašā uzņēmumā līdzās pamatdarbam veikto papildu darbu;
37.7. par uz laiku promesoša nodarbinātā pienākumu pildīšanu;
37.8. par profesiju, amatu savienošanu.
38. Ja prēmijas un piemaksas aprēķina ik mēnesi, neskatoties uz to, ka tās katru mēnesi var būt ievērojami atšķirīgas, tad tās uzskata par regulārām izmaksām un ietver 1471.rindā.
39. 1472.rindā uzrāda neregulāro darba samaksu, ko neaprēķina regulāri katru mēnesi, ieskaitot prēmijas un piemaksas, ko maksā noteiktos laikposmos, nevis regulāri katru mēnesi, piemaksas, kas saistītas ar individuāli vai kolektīvi veiktu darbu. Piemēram, neregulāras prēmijas - ceturkšņa, pusgada un par lielāku laika periodu, prēmijas svētkos; 13. un 14.algu.
40. Pie neregulārām izmaksām pieskaita arī autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde ir pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi.
41. 1473.rindā uzrāda ikgadējā un papildu atvaļinājuma samaksu. Pārskata ceturksnī ietver atvaļinājuma naudu tikai par šī ceturkšņa mēnešiem - skatīt 45.punktu.
42. 1474.rindā uzrāda piemaksas pie atvaļinājuma un atvaļinājuma pabalstu.
43. 1475.rindā uzrāda kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.
44. 1476.rindā uzrāda atlīdzību par svētku dienām un citām apmaksātajām dienām, kurās nestrādā. Šeit ietver arī samaksu par apmaksātām mācību atvaļinājuma dienām.
45. 1477.rindā uzrāda darbnespējas lapu A samaksu. Darbnespējas lapas A samaksu ietver pārskatā tajā mēnesī, kad tā ir aprēķināta. Piemēram, nodarbinātajam ir darbnespējas lapa A par periodu no 29.marta līdz 11.aprīlim, par kuru aprēķins izdarīts aprīlī. Šajā gadījumā darbnespējas lapas A apmaksu ietver 1477.rindā 2.cetuksnī, kā arī aprīļa mēnesī (1410.rinda).
46. Darba samaksā neiekļauj:
46.1. citus izdevumus, kas nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam;
46.2. darbnespējas lapu B samaksu (nemaksā darba devējs, bet gan sociālās apdrošināšanas iestāde);
46.3. izmaksātās dividendes (tā nav darba samaksa, bet gan ienākums no īpašuma).
47. 1480.rindā uzrāda aprēķināto neto darba samaksu - t.i., 1470.rindā uzrādītā bruto darba samaksa bez algas nodokļa un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
2.4. 1.5.sadaļas "Dati par darbiniekiem, kuri nav bijuši darba attiecībās pilnu mēnesi" aizpildīšanas norādījumi
48. No 1510. līdz 1530.rindai uzrāda darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa, bet kuri nebija nostrādājuši pilnu attiecīgā ceturkšņa mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba. Darbiniekus, kuri nav nostrādājuši pilnu mēnesi citu iemeslu dēļ, šajā sadaļā neuzrāda.
2.5. 1.6.sadaļas "Dati par sievietēm" aizpildīšanas norādījumi
49. Sadaļu aizpilda par 1.ceturksni. Par 2., 3. un 4.ceturksni šo sadaļu neaizpilda.
50. 1610.rindā ietver faktiski nostrādātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1310., 1320. un 1330.rindā.
51. 1620.rindā ietver nenostrādātās, bet apmaksātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1340., 1350. un 1360.rindā.
52. 1630., 1640., 1650.rindā ietver sieviešu skaitu, kam aprēķināta darba samaksa attiecīgajā mēnesī - attiecīgi no 1410., 1420. un 1430.rindas.
53. 1660.rindā ietver aprēķināto bruto darba samaksu sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no 1470.rindas.
3. 2.iedaļas "Dati par pārējiem nodarbinātajiem" aizpildīšanas norādījumi
54. Katru no nodarbinātajiem, kuru uzrāda 2110., 2120., 2130. vai 2210.rindā, iekļauj tikai vienā no minētajām rindām atbilstoši rādītāja aprakstam. Šos nodarbinātos neietver 1.iedaļā.
3.1. 2.1.sadaļas "Nodarbinātie ar aprēķinātu darba samaksu" aizpildīšanas norādījumi
55. Sadaļas 1., 2. un 3.ailē uzrāda attiecīgo nodarbināto skaitu, kam aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā mēnesī.
56. Sadaļas 4.ailē uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu kopā par ceturkšņa mēnešiem nodarbinātajiem, kuri ietverti no 1. līdz 3.ailei.
57. 2130.rindā uzrāda datus par pašnodarbinātām personām, kuras ir reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātās personas un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kārto patstāvīgi. Pašnodarbināto, kuri uzrādīti 2130.rindā, darba samaksā (4.ailē) ietver iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo tās pašnodarbinātais nomaksā patstāvīgi.
3.2. 2.2.sadaļas "Nodarbinātie bez aprēķinātas darba samaksas" aizpildīšanas norādījumi
58. Sadaļā ietver sekojošu kategoriju nodarbinātos bez aprēķinātas darba samaksas: darba devējus, strādājošos ģimenes (mājsaimniecības) locekļus un personas, kuras veic uzņēmējdarbību un nenodarbina citus.
4. 4.iedaļas "Darbinieku skaits un brīvo darbvietu skaits pa profesiju pamatgrupām" aizpildīšanas norādījumi
59. Gan darbinieku skaita, gan brīvo darbvietu skaita sadalījums pa profesiju pamatgrupām balstās uz Profesiju klasifikatoru. Pārskatā darbinieku skaitu un brīvo darbvietu skaitu uzrāda sadalījumā pa profesiju (amatu) pamatgrupu kodiem, kas atbilst Profesiju klasifikatora profesiju (amatu) sešzīmju koda pirmajai zīmei. Lai pareizi aizpildītu šo iedaļu, katram amatam nosaka profesijas (amata) kodu.
60. Profesijas pamatgrupu gan darbiniekam (1. līdz 3.aile), gan brīvajai darbvietai (4.aile) nosaka vadoties pēc ieņemamā amata (profesijas) vai brīvajai darbvietai paredzētā amata (profesijas). Darbinieka profesijas pamatgrupu nenosaka pēc ieraksta izglītības vai kvalifikācijas dokumentā.
61. Iedaļu aizpilda arī tad, ja nav brīvu darbvietu. Šajā gadījumā aizpilda tikai iedaļas 1. līdz 3.aili, kurās norāda attiecīgo darbinieku skaita sadalījumu pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām. Darbinieku skaits:
61.1. 400.rindas 1.ailē = 1140.rindas 1.aili;
61.2. 400.rinda 2.ailē = 2120.rindas 3.aili;
61.3. 400.rinda 3.ailē = 2130.rindas 3.aili.
62. 4.ailē (no 400. līdz 409.rindai) uzrāda brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa pēdējā kalendārajā darba dienā. Brīvo darbvietu skaitā uzrāda tikai tās darbvietas, kurām paredzēta darba samaksa. Tās var būt gan ar darba laika uzskati, gan arī bez tās, gan arī darbvietas pašnodarbinātām personām, pie tam ievērojot 64.punkta nosacījumus. Brīvo darbvietu skaitā neiekļauj darbvietas, kas paredzētas steidzamiem, īslaicīgiem, vienreizējiem darbiem - ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā.
63. Var būt sekojošas brīvās darbvietas:
63.1. esošās darbvietas (darbvietas, kas atbrīvojušās pastāvīgi vai uz laiku darbinieku ilgstošas prombūtnes dēļ - ilgstoša slimība, grūtniecības, dzemdību atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums u.c.);
63.2. jaunizveidotas darbvietas;
63.3. darbvietas uz nenoteiktu un noteiktu laiku;
63.4. darbvietas pilnam un nepilnam darba laikam.
64. Aizpildot šīs iedaļas 4.aili, par brīvu darbvietu uzskata tādu darbvietu, par kuru vienlaicīgi izpildās sekojoši nosacījumi:
64.1. nav noslēgts līgums un pretendents nav izvēlēts;
64.2. darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu darbvietai piemērotu pretendentu, izņemot pretendentu no saviem darbiniekiem. Aktīvi pasākumi ir: paziņošana Nodarbinātības valsts aģentūras filiālei, sludinājums presē vai Internetā, tieša kontaktēšanās ar iespējamo pretendentu;
64.3. darba devējs gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvāko trīs mēnešu laikā.
65. Brīvo darbvietu skaitā šīs iedaļas 4.ailē neiekļauj sekojošas darbvietas:
65.1. darbvietas, kas paredzētas tikai pretendentiem no respondenta darbinieku vidus;
65.2. darbvietas, uz kurām konkurss jau ir beidzies un pretendents jau ir izvēlēts, bet vēl nav noslēgts līgums;
65.3. darbvietas, kuru darbinieki atrodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā un noteikts datums, kad viņi atgriezīsies darbā;
65.4. darbvietas, kurām netiek meklēts pretendents, jo šo darbvietu darba apjomu pilda esošie darbinieki, saņemot par to piemaksu;
65.5. darbvietas, kurās strādās neapmaksāti mācekļi vai darbinieki uz apakšlīguma pamata;
65.6. darbvietas citā valstī.
66. Gadījumā, ja atbrīvojas darbvieta, kas iepriekš bijusi pilnam darba laikam, bet darba devējs turpmāk vēlas slēgt līgumu ar diviem pretendentiem par daļēju darba laiku, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj divas brīvas darbvietas.
67. Savukārt, gadījumā, ja atbrīvojas divas darbvietas vienā un tajā pašā profesijā, kurās iepriekš bijuši nodarbināti darbinieki daļēju darba laiku, bet darba devējs meklē vienu pretendentu pilnam darba laikam, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj vienu brīvu darbvietu."
"33.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
Veidlapas Nr.4-darbs "Pārskats par darbu" aizpildīšanas norādījumi
1. Vispārīgie norādījumi
1. Respondents ir komercreģistrā un/vai nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēts individuālais komersants vai nodibinājums, vai biedrība, vai fonds, kas sagatavo un iesniedz individuālos statistikas datus pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma.
2. Ja jebkurā iesniegtajā tekošā gada ceturkšņa pārskatā respondents konstatē būtiskas kļūdas, tad labojumus paziņo par visiem kļūdainajiem tekošā gada ceturkšņa pārskatiem.
3. Darbinieks šī pārskata ietvaros ir fiziska persona, kura uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu. Darbinieku skaitā uzrāda arī mācekļus, ja viņiem tiek aprēķināta darba samaksa.
4. Pārskatā darbinieku ietver kā vienu cilvēku - gan pilna, gan nepilna darba laika darbiniekus, gan tos, kas strādā mazāk vai vairāk par vienu slodzi.
5. Darba devējs šī pārskata ietvaros - juridiska persona, kura nodarbina vismaz vienu darbinieku.
6. Bruto darba samaksa vai citas pārskatā minētās bruto izmaksas - aprēķinātā darba samaksa vai citas pārskatā minētās izmaksas, ieskaitot algas nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
7. Neto darba samaksa - bruto darba samaksa, no kuras atņemts algas nodoklis un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
8. Pārskatā visus rādītājus uzrāda veselos skaitļos.
2. 1.iedaļas "Dati par darbiniekiem, par kuriem jāveic darba laika uzskaite" aizpildīšanas norādījumi
9. 1.iedaļas visās sadaļās (no 1.1. līdz 1.5.) uzrāda datus par tiem darbiniekiem, par kuriem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, jāveic darba laika uzskaite, kā arī datus par tiem darbiniekiem, kuriem ir uzņēmuma līgums, un darba laika uzskaite tiek veikta. Datus par pārējiem darbiniekiem uzrāda 2.iedaļā.
10. 1.iedaļā, kur tas prasīts (nav zīmes "X"), datus sadala atsevišķi pa darbiniekiem, kuri faktiski strādāja pilnu darba laiku un nepilnu darba laiku.
11. 2.aili "Pilns darba laiks" aizpilda, ja darbinieks strādā koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku, vai vairāk par to, kā arī vienu vai vairākas slodzes, maiņas. Pilnu darba laiku uzrāda arī darbiniekiem, kuriem normatīvajos aktos noteikts saīsināts darba laiks.
12. Pieļaujams, ka pie pilna darba laika darbiniekiem pieskaita tos, kuri strādā līdz 10% mazāk par koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku.
13. 3.aili "Nepilns darba laiks" aizpilda, ja:
13.1. darbiniekam darba vai uzņēmuma līgumā ar darba devēju noteikts nepilns darba laiks (nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba nedēļa);
13.2. darbinieks faktiski strādā nepilnu darba laiku (arī tad, ja darba vai uzņēmuma līgumā tas nav fiksēts). Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuriem darba devējs nenodrošina pilnu darba laiku sakarā ar pasūtījumu vai darba apjoma trūkumu.
14. Darbinieku sadalījumu pilna un nepilna darba laika darbiniekos neietekmē apstāklis, ka darbinieks nav veicis darbu sakarā ar darbnespējas periodu (lapas A vai B) vai jebkura veida atvaļinājumu, kā arī tas, ka darbinieks nav nostrādājis pilnu mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba.
15. Ja darbiniekam pilns un nepilns darba laiks kādā no ceturkšņa mēnešiem ir mainījies, viņu attiecina pie pilna vai nepilna darba laika darbiniekiem sekojoši:
15.1. aizpildot 1140.rindu - pie tā, kāds tas viņam bija ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā;
15.2. aizpildot pārējās 1.iedaļas rindas - pie nepilna darba laika darbiniekiem.
2.1. 1.1.sadaļas "Darbinieku skaits (ieskaitot nerezidentus)" aizpildīšanas norādījumi
16. 1110.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pirmā mēneša pirmajā kalendārajā darba dienā - t.i., visi, kuri bija darba attiecībās attiecīgajā datumā (neatkarīgi no tā vai viņiem bija vai nebija aprēķināta darba samaksa). Ietver arī tos darbiniekus, kuri bija atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimoja (darbnespējas lapa A vai B), bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.
17. 1140.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā.
2.2. 1.3.sadaļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" aizpildīšanas norādījumi
18. 1370.rindā uzrāda faktiski nostrādāto stundu skaitu ceturksnī kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas). Ietver arī nostrādātās virsstundas.
19. Nostrādātajās stundās ietver arī laiku, ko velta tādiem uzdevumiem kā sagatavošanās darbs, darbarīku sagatavošana, tīrīšana; īslaicīgs atpūtas laiks darba vietā, ieskaitot tējas un kafijas pauzes; laiks, ko pavada darba vietā, neveicot nekādu darbu, piemēram, ja gadījuma pēc trūkst darba un par ko maksā saskaņā ar darba līgumu.
20. Katru stundu, ko nostrādā papildu parastajām darba stundām, neatkarīgi no samaksas likmes stundā, ko piemēro (piemēram, divkārša samaksa), uzrāda kā vienu stundu.
21. Faktiski nostrādāto stundu skaitā neietver:
21.1. nenostrādātās, bet apmaksātās stundas (uzrāda 1380.rindā);
21.2. normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu atpūtai un ēšanai;
21.3. laiku, ko pavada ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ.
22. Ja darbinieks apvieno pamatdarbu ar papildu darbu, amatu, profesiju vai slodzi, un darbi faktiski tiek veikti vienā un tajā pašā laika periodā, tad faktiski nostrādāto stundu skaitu uzrāda atbilstoši pamatdarbam, neņemot vērā papildu amatu, profesiju vai slodzi arī tad, ja par to ir papildu samaksa.
23. 1380.rindā uzrāda nenostrādāto, bet apmaksāto stundu skaitu ceturksnī kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas).
24. 23.punktā minētās stundas aprēķina par tām dienām, par kurām ir aprēķināta samaksa, bet darbinieks nav strādājis, neņemot vērā, vai tās ir kalendārās brīvdienas vai darba dienas:
24.1. faktiski bijis ikgadējais atvaļinājums vai apmaksāts papildatvaļinājums;
24.2. bijusi atlīdzība par svētku dienām un citām apmaksātām dienām, kurās nestrādā;
24.3. bijusi darbnespējas lapa A;
24.4. bijušas apmaksātas dīkstāves;
24.5. bijušas citas apmaksātas, bet nenostrādātas dienas vai dienu daļas (piemēram, donoriem).
25. 24.punktā minētās dienas pārrēķina stundās atkarībā no darba līgumā noteiktā darba režīma vai iekšējās darba kārtības noteikumiem.
26. Darbnespējas lapu A apmaksātās dienas pārrēķina stundās tajā ceturksnī, kad ir bijusi atbrīvošana no darba pēc ieraksta darbnespējas lapā (arī tad, ja darbnespējas lapa vēl nav aprēķināta samaksai).
27. 1380.rindā neietver laiku, par kuru ir samaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.
2.3. 1.4.sadaļas "Darba samaksa" aizpildīšanas norādījumi
28. No 1410. līdz 1430.rindai ietver darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā pārskata ceturkšņa mēnesī. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.
29. No 1440. līdz 1460.rindai ietver aprēķināto bruto darba samaksu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.
30. 1470.rindā uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu darbiniekiem kopā ceturksnī, sadalot to pa atsevišķiem izmaksu veidiem no 1471. līdz 1477.rindai.
31. 1470.rindas dati visās ailēs ir vienādi ar 1440. + 1450. + 1460.rindas datiem, kā arī 1470.rindas 1.ailes dati ir vienādi ar 1471. līdz 1477.rindas datu summu.
32. Katra mēneša darba samaksā ietver aprēķinātās ikgadējo un papildatvaļinājumu naudas summas tikai par tām dienām, kurās darbinieks attiecīgajā mēnesī atradās atvaļinājumā. Ja, piemēram, darbinieks ir atvaļinājumā no 15.maija līdz 11.jūnijam, tad atvaļinājuma naudu par 15.-31.maiju ietver maija mēnesī, bet atvaļinājuma naudu par 1.-11.jūniju - jūnija mēnesī.
33. Ja darbinieks saņem arī autoratlīdzību, tad to pieskaita pie pamatdarba samaksas.
34. Ja jebkuru iemeslu dēļ kādā mēnesī nav aprēķināta darba samaksa, un to aprēķina nākošajos mēnešos arī par iepriekšējiem mēnešiem, tad ievēro sekojošo:
34.1. aprēķināto darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta;
34.2. ja darba samaksa aprēķināta par iepriekšējā ceturkšņa mēnesi (mēnešiem), tad precizē iepriekšējā ceturkšņa pārskatu un iesniedz labojumus.
35. Ja darba samaksa paaugstināta par mēnešiem, par kuriem ceturkšņa pārskati jau ir iesniegti, tad tekošā ceturkšņa pārskatā ietver tikai to summu, kas attiecas uz tekošā ceturkšņa mēnešiem. Par visiem pārējiem mēnešiem šo papildu darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta, un iesniedz labojumus.
36. Darba samaksā ietver 37., 39., 41., 42., 43., 44. un 45.punktā minētās pozīcijas neatkarīgi no izmaksu finansēšanas avota.
37. 1471.rindā uzrāda regulāro (tiešo) darba samaksu jeb atlīdzību regulāru naudas maksājumu veidā, ko gada laikā aprēķina regulāri katru mēnesi:
37.1. mēneša algu, mēneša amata algu;
37.2. darba algu, ko aprēķina, pamatojoties uz nostrādāto laiku, produkciju vai gabaldarbu, un ko darbiniekiem samaksā par nostrādātajām stundām;
37.3. atlīdzību un papildu samaksu par virsstundām, nakts darbu, darbu svētdienās un svētku dienās, darbu maiņās, par darbu bīstamos, kaitīgos apstākļos;
37.4. autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde nav pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi;
37.5. prēmijas un piemaksas, ko regulāri izmaksā katru mēnesi: piemēram, par troksni, risku, smagu darbu, darbu maiņās vai nepārtrauktu darbu, nakts darbu un darbu svētdienās un svētku dienās, par individuāli veiktu darbu, produkciju, ražīgumu, atbildību, centību, precizitāti, kvalifikāciju un īpašām zināšanām;
37.6. samaksu par vienā un tajā pašā uzņēmumā līdzās pamatdarbam veikto papildu darbu;
37.7. par uz laiku promesoša nodarbinātā pienākumu pildīšanu;
37.8. par profesiju, amatu savienošanu.
38. Ja prēmijas un piemaksas aprēķina ik mēnesi, neskatoties uz to, ka tās katru mēnesi var būt ievērojami atšķirīgas, tad tās uzskata par regulārām izmaksām un ietver 1471.rindā.
39. 1472.rindā uzrāda neregulāro darba samaksu, ko neaprēķina regulāri katru mēnesi, ieskaitot prēmijas un piemaksas, ko maksā noteiktos laikposmos, nevis regulāri katru mēnesi, piemaksas, kas saistītas ar individuāli vai kolektīvi veiktu darbu. Piemēram, neregulāras prēmijas - ceturkšņa, pusgada un par lielāku laika periodu, prēmijas svētkos; 13. un 14.algu.
40. Pie neregulārām izmaksām pieskaita arī autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde ir pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi.
41. 1473.rindā uzrāda ikgadējā un papildu atvaļinājuma samaksu. Pārskata ceturksnī ietver atvaļinājuma naudu tikai par šī ceturkšņa mēnešiem - skatīt 45.punktu.
42. 1474.rindā uzrāda piemaksas pie atvaļinājuma un atvaļinājuma pabalstu.
43. 1475.rindā uzrāda kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.
44. 1476.rindā uzrāda atlīdzību par svētku dienām un citām apmaksātajām dienām, kurās nestrādā. Šeit ietver arī samaksu par apmaksātām mācību atvaļinājuma dienām.
45. 1477.rindā uzrāda darbnespējas lapu A samaksu. Darbnespējas lapas A samaksu ietver pārskatā tajā mēnesī, kad tā ir aprēķināta. Piemēram, nodarbinātajam ir darbnespējas lapa A par periodu no 29.marta līdz 11.aprīlim, par kuru aprēķins izdarīts aprīlī. Šajā gadījumā darbnespējas lapas A apmaksu ietver 1477.rindā 2.cetuksnī, kā arī aprīļa mēnesī (1410.rinda).
46. Darba samaksā neiekļauj:
46.1. citus izdevumus, kas nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam;
46.2. darbnespējas lapu B samaksu (nemaksā darba devējs, bet gan sociālās apdrošināšanas iestāde);
46.3. izmaksātās dividendes (tā nav darba samaksa, bet gan ienākums no īpašuma).
47. 1480.rindā uzrāda aprēķināto neto darba samaksu - t.i., 1470.rindā uzrādītā bruto darba samaksa bez algas nodokļa un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
2.4. 1.5.sadaļas "Dati par darbiniekiem, kuri nav bijuši darba attiecībās pilnu mēnesi" aizpildīšanas norādījumi
48. No 1510. līdz 1530.rindai uzrāda darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa, bet kuri nebija nostrādājuši pilnu attiecīgā ceturkšņa mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba. Darbiniekus, kuri nav nostrādājuši pilnu mēnesi citu iemeslu dēļ, šajā sadaļā neuzrāda.
3. 2.iedaļas "Dati par pārējiem nodarbinātajiem" aizpildīšanas norādījumi
49. Katru no nodarbinātajiem, kuru uzrāda 2110., 2120., 2130. vai 2210.rindā, iekļauj tikai vienā no minētajām rindām atbilstoši rādītāja aprakstam. Šos nodarbinātos neietver 1.iedaļā.
3.1. 2.1.sadaļas "Nodarbinātie ar aprēķinātu darba samaksu" aizpildīšanas norādījumi
50. Sadaļas 1.ailē uzrāda attiecīgo nodarbināto skaitu, kam aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu pārskata ceturksnī.
51. Sadaļas 2.ailē uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu kopā par ceturkšņa mēnešiem nodarbinātajiem, kuri ietverti 1.ailē.
52. 2130.rindā uzrāda datus par pašnodarbinātām personām, kuras ir reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātās personas un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kārto patstāvīgi. Pašnodarbināto, kuri uzrādīti 2130.rindā, darba samaksā (2.ailē) ietver iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo tās pašnodarbinātais nomaksā patstāvīgi.
3.2. 2.2.sadaļas "Nodarbinātie bez aprēķinātas darba samaksas" aizpildīšanas norādījumi
53. Sadaļā ietver sekojošu kategoriju nodarbinātos bez aprēķinātas darba samaksas: darba devējus, strādājošos ģimenes (mājsaimniecības) locekļus un personas, kuras veic uzņēmējdarbību un nenodarbina citus.
4. 4.iedaļas "Brīvo darbvietu skaits" aizpildīšanas norādījumi
54. 400.rindā uzrāda brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa pēdējā kalendārajā darba dienā. Brīvo darbvietu skaitā uzrāda tikai tās darbvietas, kurām paredzēta darba samaksa. Tās var būt gan ar darba laika uzskati, gan arī bez tās, gan arī darbvietas pašnodarbinātām personām, pie tam ievērojot 56.punkta nosacījumus. Brīvo darbvietu skaitā neiekļauj darbvietas, kas paredzētas steidzamiem, īslaicīgiem, vienreizējiem darbiem - ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā.
55. Var būt sekojošas brīvās darbvietas:
55.1. esošās darbvietas (darbvietas, kas atbrīvojušās pastāvīgi vai uz laiku darbinieku ilgstošas prombūtnes dēļ - ilgstoša slimība, grūtniecības, dzemdību atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums u.c.);
55.2. jaunizveidotas darbvietas;
55.3. darbvietas uz nenoteiktu un noteiktu laiku;
55.4. darbvietas pilnam un nepilnam darba laikam.
56. Aizpildot šo iedaļu, par brīvu darbvietu uzskata tādu darbvietu, par kuru vienlaicīgi izpildās sekojoši nosacījumi:
56.1. nav noslēgts līgums un pretendents nav izvēlēts;
56.2. darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu darbvietai piemērotu pretendentu, izņemot pretendentu no saviem darbiniekiem. Aktīvi pasākumi ir: paziņošana Nodarbinātības valsts aģentūras filiālei, sludinājums presē vai Internetā, tieša kontaktēšanās ar iespējamo pretendentu;
56.3. darba devējs gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvāko trīs mēnešu laikā.
57. Brīvo darbvietu skaitā neiekļauj sekojošas darbvietas:
57.1. darbvietas, kas paredzētas tikai pretendentiem no respondenta darbinieku vidus;
57.2. darbvietas, uz kurām konkurss jau ir beidzies un pretendents jau ir izvēlēts, bet vēl nav noslēgts līgums;
57.3. darbvietas, kuru darbinieki atrodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā un noteikts datums, kad viņi atgriezīsies darbā;
57.4. darbvietas, kurām netiek meklēts pretendents, jo šo darbvietu darba apjomu pilda esošie darbinieki, saņemot par to piemaksu;
57.5. darbvietas, kurās strādās neapmaksāti mācekļi vai darbinieki uz apakšlīguma pamata;
57.6. darbvietas citā valstī.
58. Gadījumā, ja atbrīvojas darbvieta, kas iepriekš bijusi pilnam darba laikam, bet darba devējs turpmāk vēlas slēgt līgumu ar diviem pretendentiem par daļēju darba laiku, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj divas brīvas darbvietas.
59. Savukārt, gadījumā, ja atbrīvojas divas darbvietas vienā un tajā pašā profesijā, kurās iepriekš bijuši nodarbināti darbinieki daļēju darba laiku, bet darba devējs meklē vienu pretendentu pilnam darba laikam, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj vienu brīvu darbvietu."
"34.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"76.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
Veidlapas Nr.1-enerģija "Pārskats par siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu" aizpildīšanas norādījumi
1.Vispārējie norādījumi
1. Veidlapu Nr.1-enerģija "Pārskats par siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu" iesniedz komersanti, kuri ražo siltumenerģiju pārdošanai, un visas koģenerācijas stacijas.
2. Veidlapas Nr.1-enerģija "Pārskats par siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu" sadaļu "siltumenerģijas un elektroenerģijas bilance" aizpilda par uzņēmumu kopā.
3. Veidlapu "Pielikums pārskatam 1-enerģija" aizpilda atsevišķi:
3.1. par katru katlu māju, kas ražo siltumenerģiju pārdošanai;
3.2. par katru koģenerācijas staciju.
2. Siltumenerģijas un elektroenerģijas bilance
4. 100.rindā uzrāda visās katlu mājās un koģenerācijas stacijās saražoto kopējo siltumenerģijas daudzumu.
5. 101.rinda. Koģenerācijas režīmā saražota siltumenerģija ir koģenerācijas iekārtā vienlaikus ar elektroenerģiju izstrādāta un patērētājiem nodota siltumenerģija.
6. 104.rinda. No piegādātājiem saņemto (nopirkto) siltumenerģijas daudzumu nosaka pēc siltuma piegādātāju rēķiniem.
7. 105.rindā uzrāda to saražoto siltumenerģijas daudzumu, kas ievadīts vispārējās lietošanas siltuma tīklos. Ja saņemta siltumenerģija no ārienes un ievadīta tīklos tās tālākai piegādei, arī šo siltumenerģijas daudzumu uzrāda šajā rindā.
8. 106.rindā uzrāda siltumenerģijas zudumus sadales un pārvades tīklos.
9. 111.rindā abonentiem piegādāto siltuma daudzumu nosaka pēc mēraparātu rādījumiem.
10. 112.rindā iedzīvotājiem piegādātajā siltumenerģijā ieskaita siltumenerģiju, kuru apmaksā iedzīvotāji, neatkarīgi no apmaksas formas un veida.
11. 151.rinda. Koģenerācijas režīmā saražota elektroenerģija ir elektroenerģija, izstrādāta koģenerācijas iekārtā uz lietderīgi izmantotās siltumenerģijas patēriņa bāzes (atbilstoši patērētāju siltumslodzei).
12. 162.rinda. Ja nav atsevišķas uzskaites, izmanto koeficientu 0,05 (5% no saražotās elektroenerģijas)."
"77.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
Veidlapas "Pielikums pārskatam 1-enerģija" aizpildīšanas norādījumi.
1. Vispārējie norādījumi
1. Veidlapu Nr.1-enerģija "Pārskats par siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu" iesniedz komersanti, kuri ražo siltumenerģiju pārdošanai un visas koģenerācijas stacijas.
2. Veidlapas Nr.1-enerģija "Pārskats par siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu" sadaļu "siltumenerģijas un elektroenerģijas bilance" aizpilda par uzņēmumu kopā.
3. Veidlapu "Pielikums pārskatam 1-enerģija" aizpilda atsevišķi:
3.1. par katru katlu māju, kas ražo siltumenerģiju pārdošanai;
3.2. par katru koģenerācijas staciju.
2. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde
4. Katlu māju uzstādīto kopējo jaudu (1001.rinda) nosaka kā visu uzstādīto katlu nominālo pases jaudu summu. Ja kādam katlam nav zināma tā pases jauda, vai cik tvaika ražo katls, tad pieļaujama tā noteikšana, pārbaudot darba režīmos maksimālo ūdens patēriņu stundā, vai, izņēmuma gadījumā, pēc kurināmā patēriņa.
5. Koģenerācijas stacijai (1001.rinda) uzrāda siltumenerģijasuzstādīto jaudu.
6. Katlu mājas, koģenerācijas stacijas vidējo faktisko jaudu (1002.rinda) nosaka:
saražoto siltumenerģiju megavatstundās (MWh) dalot ar iekārtas gada laikā nostrādāto stundu skaitu.
7. Saražotās siltumenerģijas daudzumu (1100.rinda) nosaka pēc saražotā tvaika un karstā ūdens daudzuma un tā īpatnējā siltuma satura (entalpijas), tvaikam - pēc tvaika mērītāja, karstajam ūdenim - pēc siltuma skaitītāju rādījumiem.
8. 1110.rindā uzrāda katlu mājas, siltuma centrāles, koģenerācijas stacijas pašpatēriņam (tvaika sūkņi, tvaika sprauslas, katlu nopūšanai u.c.) izlietoto siltuma daudzumu.
9. Maksimālā faktiskā elektriskā jauda (2020.rinda) ir jauda, kas bija maksimālās slodzes gadījumā gada laikā. Tā var būt vienāda vai mazāka par pases elektrisko jaudu.
3. Kurināmā patēriņš siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai
10. No 201. - 250.rindai uzrāda kurināmā veidus, ko izmanto elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai.
11. Kurināmā patēriņš elektroenerģijas ražošanai (2.aile) un kurināmā patēriņš siltumenerģijas ražošanai (5.aile) rādītājus aprēķina, ņemot vērā katra kurināmā veida siltumspēju.
12. Saražoto siltumenerģiju 6.ailē katram kurināmā veidam aprēķina, ņemot vērā katra kurināmā veida siltumspēju un katlu izmantošanas lietderības koeficientu.
13. Kurināmās koksnes tilpuma mērvienību konversijai uz tonnām izmanto šādus datus:
13.1. 1 sters = 0,65 m3 ciešmetri (m3 cieš);
13.2. 1 m3= 2,4 beramais m3 (m3 ber );
13.3. 1 m3 (w = 40%, kur w ir mitrums) = 0,625 - 0,75 t.
4. Enerģētikas iekārtu tehniskais raksturojums
14. Šajā sadaļā uzrāda informāciju par katru katlu mājā vai koģenerācijas stacijā gada laikā darbojošos iekārtu.
15. Vienības elektrisko (1.aile) un siltuma (2.aile) maksimālo jaudu megavatos (MW) nosaka pēc iekārtas pases datiem.
16. Vienāda tipa iekārtām ar vienādu jaudu 3.ailē uzrāda to kopējo skaitu, bet 4.ailē - vidējo lietderības koeficientu.
17. Ja vienai iekārtai ir vairāki cietā kurināmā veidi (5.aile), tad atskaitē uzrāda vienu - vairāk izlietoto kurināmo.
4.1. Tehniskie raksturojumi
19. Koģenerācijas cikla veids norāda uz dažāda veida kurināmā koģenerācijas iekārtām, proti:
19.1. Kombinētā cikla enerģētiskās iekārtas, stacijai darbinot vienu, vai vairākas gāzes turbīnas, kuru atgāzes novada uz utilizācijas katlu ar vienlaicīgu siltuma rekuperāciju;
19.2. Tvaika stacija ar pretspiediena turbīnu, tajā skaitā pretspiediena turbīnas ar attvaika novadi;
19.3. Tvaika stacija ar kondensācijas turbīnu ar attvaika novadi uz kondensatoru;
19.4. Gāzes turbīna ar siltuma reģenerāciju turbīnas izejā, vai cikla citā punktā;
19.5. Iekšdedzes dzinējs ar siltuma reģenerāciju;
19.6. Citi (uzrāda, kādi)."
"78.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"79.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"80.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"81.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"82.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"83.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"84.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"85.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"86.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"87.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"88.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"89.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"90.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"91.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"92.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"93.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
Veidlapas Nr. 1-e-komercija "Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos" aizpildīšanas norādījumi
1. Vispārīgie norādījumi
1. Šo veidlapu vēlams aizpildīt informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam.
2. Veidlapa sastāv no piecām daļām, kurās iekļauti vienkārši jautājumi par uzņēmumā izmantotajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT) un e-komercijas procesiem. Tie ir jautājumi, uz kuriem pareizo atbildes variantu atzīmē ar Q. Ja atzīmē atbildi, kurā ir norāde, piemēram, "pāriet pie D1", tad nākamais jautājums, uz kuru atbild, ir D1. Ja norādes nav, tad nākamais jautājums ir pēc kārtas sekojošais.
2. A. daļas "Vispārīga informācija par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmām" aizpildīšanas norādījumi
3. Atbildot uz A1. jautājumu, atzīmē atbildi "jā", ja uzņēmums savā darbībā lietoja datorus 2007.gada janvārī, tai skaitā arī nomātos. Ja uzņēmums savā darbībā nelieto datorus, tad atzīmē atbildi "nē". Ja atzīmēta atbilde "nē", tad uz tālāk sekojošajiem jautājumiem neatbild un aizpilda tikai anketas X sadaļu.
4. Lokālais datortīkls (Local Area Network - LAN) - tīkls, kurā pieslēgti vairāki datori (var būt pieslēgti arī vairāki dažādas nozīmes serveri). Šāds tīkls parasti atrodas vienas ēkas vai organizācijas ietvaros, ļaujot tā lietotājiem apmainīties ar datiem, lietot kopēju printeri un citas koplietošanas ierīces.
4.1. Bezvadu lokālais datortīkls (Wireless Local Area Network - WLAN) - lokālais datoru tīkls, kura mezglu (datoru, serveru, printeru u.c.) vai atsevišķu segmentu savienošanai izmanto nevis parastos savienotājkabeļus, bet gan radioviļņu vai infrasarkano staru tehnoloģijas.
4.2. Uz vadiem balstīts lokālais datortīkls - lokālais datortīkls, kurā datu apmaiņai starp mezgliem (datori, serveri, printeris u.c.) izmanto vadus (kabeļus).
4.3. Intranets - uzņēmuma iekšējais datortīkls, kas lieto Interneta protokolu (bet nav Internets), lai darbiniekiem būtu iespējams komunicēt uzņēmuma iekšienē. Piekļuve intraneta resursiem ir tikai šī uzņēmuma darbiniekiem vai arī citām pilnvarotām personām.
4.4. Ekstranets - drošs intraneta paplašinājums, kas ļauj ārējiem lietotājiem piekļūt dažām uzņēmuma intraneta daļām. Ārējais lietotājs var izmantot ekstranetu tikai tad, ja viņam ir spēkā esošs lietotājvārds un parole. Lietotāja identitāte nosaka, kādiem ekstraneta resursiem viņam ir atļauta piekļuve.
5. Uzņēmumu resursu plānošana (Enterprise Resource Planning - ERP) sastāv no vienas programmatūras lietojumprogrammas vai to paketes, kas integrē un apstrādā informāciju starp dažādajām uzņēmuma biznesa funkcijām. ERP sevī ietver plānošanu, iepirkumus, pārdošanu, tirgus apzināšanu, attiecības ar klientiem, finanšu un cilvēku resursus. ERP sistēmas galvenās īpašības ir:
5.1. projektētas klienta servera videi (tradicionālajai vai uz Internetu balstītai);
5.2. integrē lielāko daļu biznesa procesu;
5.3. apstrādā lielāko daļu uzņēmuma darījumu;
5.4. izmanto uzņēmuma mēroga datu bāzi, kas saglabā katru datu sastāvdaļu tikai vienu reizi;
5.5. ļauj piekļūt datiem reālajā laikā.
6. Klientu attiecību vadība (Customer Relationship Management - CRM) - vadības metodoloģija, kas novieto klientu biznesa darbības centrā, pamatojoties uz intensīvu informācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai vāktu, integrētu, apstrādātu un analizētu ar klientiem saistīto informāciju. Izšķir:
6.1. operatīvo CRM - to biznesa procesu integrēšana, kas ir tiešā kontaktā ar klientu;
6.2. analītisko CRM - uzņēmumam pieejamās informācijas par saviem klientiem analīze, izmantojot informācijas meklēšanu datu bāzēs. Tās mērķis ir iegūt padziļinātu informāciju par klientu un to, kā apmierināt viņa vajadzības.
7. E-rēķins - tāds rēķins, kurā visi dati ir elektroniskā formātā un kuru apstrādā automātiski. Automātiskā apstrāde ir būtiskākā e-rēķina īpašība. E-rēķinu nosūtīta automātiski starpuzņēmumu norēķinos no rēķina izrakstītāja vai pakalpojuma sniedzēja sistēmas tieši rēķina saņēmēja finansiālajā vai citā lietojumprogrammā.
8. Elektroniskais paraksts - elektroniska informācija, kas piesaistīta vai ir sakarā ar kādu līgumu vai citu ziņojumu, un, ko izmanto kā rakstiska paraksta juridisko ekvivalentu, lai nodrošinātu gan ziņojuma teksta īstuma aizsardzību, gan tā autentiskumu. Elektroniskā paraksta jēdzienu bieži lieto, domājot vai nu parakstu, kas piesaistīts tekstam ar vienu vai vairākiem elektroniskiem paņēmieniem, vai šifrēšanas līdzekli, lai piešķirtu dokumentam aizsardzību pret pārveidošanu un saglabātu ziņojuma patiesumu.
9. Bezmaksas/atklāts avots - atklāta avota programmatūra nozīmē datorprogrammas, ko izplata saskaņā ar atklāta avota licenci. Atklāta avota licence ir datorprogrammu autortiesību licence, kas padara pieejamu avota kodu saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj programmatūru pārveidot un izplatīt tālāk, nemaksājot sākotnējam autoram.
10. Elektroniskie produkti vai pakalpojumi - preces/pakalpojumi, ko var pasūtīt un piegādāt pa Internetu, piemēram, mūzika, video, spēles, datorprogrammas, tiešsaistes avīzes, konsultantu pakalpojumi u. tml.
3. B. daļas "Interneta lietošana" aizpildīšanas norādījumi
11. Atbildot uz B2. jautājumu, norāda cilvēku skaitu, kas 2007.gada janvārī regulāri darbā lietoja datoru ar Interneta pieslēgumu.
12. Lai noteiktu, kāds ir pieslēguma veids, var izmantot līgumu, kas ir noslēgts starp uzņēmumu un Interneta pakalpojumu sniedzēju.
13. Modems (analogue modem) - iezvanpieeja ar parasto telefona līniju. Lai to veiktu, datoram nepieciešams modems (ierīce, kas pārraida datus izmantojot balss telefona līnijas) un parastā telefona līnija. Raksturīgi ir tas, ka, strādājot Internetā tālruņa līnija ir aizņemta un neviens pa to nevar piezvanīt. Modems nodrošina Interneta pieslēguma ātrumu līdz 56 Kb/s.
14. Integrēto pakalpojumu ciparu tīkla pieslēgums (Integrated Services Digital Network - ISDN) - augstas kvalitātes moderni telekomunikāciju sakari, kas vienlaikus nodrošina telefona sarunas, datu un video pārraidi ar pieslēguma ātrumu līdz 128 Kb/s.
15. Ciparu abonentlīnijas pieslēgums (Digital Subscriber Line - DSL) - viens no platjoslas pieslēgumu veidiem, kas apvieno vairākas tehnoloģijas, kurās izmanto vienlaicīgu liela ātruma Interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju. Atbilstoši 2005.gada 27.decembra Ministru kabineta rīkojumam Nr.839 "Par koncepciju "Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006. - 2012.gadam"", Latvijā par platjoslas pieslēgumu atzīta piekļuve, kas pastāvīgi ir tiešsaites režīmā (always on) un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kbit/s.
16. Cits fiksēts pieslēgums - cits pastāvīgais Interneta pieslēgums, kas nav DSL (piemēram, kabelis, augstās kapacitātes nomātas līnijas, satelīts, Fibre optiskais tīkls, bezvadu internets(Wi-Hi), bezvadu fiksētā piekļuves (Fixed Wireless Access - FWA) pieslēgums u.c.).
17. Bezvadu pieslēgums (wireless) - pieslēgums Interneta tīklam caur mobilo telefonu vai satelītu. Augstās kapacitātes mobila telefona pieslēgumi ir trešās paaudzes mobilie sakari (3G).Radiolinka un LMDS (Local Multipoint Distribution Service) Interneta pieslēgumus arī pieskaita bezvadu pieslēgumam.
18. Interneta mājas lapa (Web lapa) - datņu kopuma atrašanās vieta tīklā "World Wide Web", kas tiek identificēta ar Web adresi. Mājas lapas informāciju kodē specifiskā valodā (piemēram, HTML, XML, Java u.c.) un nolasa ar Interneta pārlūkošanas programmu palīdzību, piemēram, Netscape's Navigator vai MS Internet Explorer.
4. C. daļas "E-komercija Internetā" aizpildīšanas norādījumi
19. Elektroniskā komercija (e-komercija) - darījumi, ko veic uz Interneta protokolu balstītos tīklos un citos tīklos ar datoru starpniecību. Šajos tīklos pasūta preces un pakalpojumus, taču apmaksu un gala piegādi veic tiešsaistē vai ārpus tās. Pasūtījumus, kurus saņem pa telefonu, telefaksu vai ar roku rakstītos e-pasta ziņojumos, neuzskata par elektronisko komerciju.
20. Šifrēšanas protokoli (Secure Sockets Layer, Transport Layer Security - SSL/TSL) nodrošina drošus sakarus Internetā. SSL nodrošina gala punkta identifikāciju un sakaru drošību Internetā, izmantojot kriptogrāfiju. Parastajā pielietojumā identificē tikai serveri (t. i., nodrošina tā identitāti), bet klients paliek neidentificēts). Šifrēšanas protokoli ļauj klienta/servera lietojumprogrammām sazināties tā, lai nepieļautu noklausīšanos, izmaiņu ieviešanu un ziņojumu viltošanu.
5. D. daļas "E-komercija, izmantojot ārējos datoru tīklus, kas nav Internets" aizpildīšanas norādījumi
21. Ārējie datoru tīkli (external computer-mediated networks) - tīkli, kas domāti elektroniskās informācijas apmaiņai starp datoriem (papīra dokumentus aizvietojošiem elektroniskiem dokumentiem), bet nav publiski pieejams, piemēram, kā Internets. Tie ir privātie, patentētie tīkli, izmantojot nomātas līnijas un var aptvert lokālas un plašas ģeogrāfiskas platības. Piemēram, EDI caur privātiem tīkliem, Minitel, interaktīvas telefona sistēmas. Izņemot visus uz Interneta protokolu (IP) balstītus tīklus tādus kā piemēram, www, ekstranets/EDI caur Internetu/ virtuālie privātie tīkli (VPN - virtual private network) caur Internetu/Internetam pieslēgtie mobilie telefoni).
22. Tīkli ar datoru starpniecību, kas nav Internets. Tīkli, kurus izmanto sakaros starp datoriem, bet nav publiski pieejami plašas zonas tīkli kā Internets. Tie ir īpašnieku tīkli, ko veido nomātas līnijas un kas pārklāj vietēja un plašāka mēroga ģeogrāfiskas teritorijas. Piemēri ir elektroniskas datu apmaiņas sistēmas (Electronic data interchange - EDI) privātos tīklos, interaktīvas telefonu sistēmas u.c. Tajās neietilpst visi uz IP/Internet protokolu balstītie tīkli (www, extranet, EDI Internetā, virtuālie privātie tīkli Internetā, mobilie telefoni, kas darbojas Internetā).
6. E. daļas "E-prasmes - pieprasījums pēc Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm" aizpildīšanas norādījumi
23. IKT speciālista prasmes - IKT sistēmu konkretizēšana, projektēšana, izstrādāšana, instalēšana, darbināšana, atbalsta sniegšana, uzturēšana, vadīšana, vērtēšana un pētīšana.
24. IKT lietotāja prasmes - pielietot sistēmas savā darbā, lietot vispārēja pielietojuma programmatūru un specializētus rīkus, kas nodrošina attiecīgās jomas biznesa funkcijas.
25. Ārējie piegādātāji/e-prasmju resursi no ārējiem piegādātājiem - citi uzņēmumi, tai skaitā arī ārzemju uzņēmumi/juridiskas personas, kas ir vai nav saistīti ar kādu uzņēmumu grupu (saņemot e-prasmes no ārējiem piegādātājiem, slēdz līgumus par kādu darbību veikšanu pašu zemē vai ārzemēs).
26. Ārvalstu piegādātāji/e-prasmju piegāde no ārzemēm - ārvalstu pakalpojumu sniedzēji var būt: uzņēmuma dibinātas ārzemju filiāles, parasti juridiskas personas, (iekšējie piegādātāji no ārzemēm) un citi ārvalstu pakalpojumu sniedzēji (ārējie piegādātāji no ārzemēm). E-prasmes, kas saņemtas no piegādātājiem ārvalstīs, nozīmē, ka resursus saņem no ārzemēm. E-prasmes, kas saņemtas no uzņēmuma ārzemju filiālēm, nozīmē resursu iekšējo piegādi no ārzemēm."
"94.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
Veidlapas Nr.1-FAP aizpildīšanas norādījumi
1. Vispārīgie norādījumi
1. Gada pārskatu par finanšu aktīviem un pasīviem veido šādas sadaļas:
1.1. "I. Finanšu aktīvi sadalījumā pa darījumu partneriem";
2.2. "II. Finanšu pasīvi sadalījumā pa darījumu partneriem".
2. Pārskatu iesniedz līdz 200__. gada 7.maijam.
3. Visus rādītājus veidlapā uzrāda latos un veselos skaitļos.
2. Kopējie principi pārskata aiļu un rindu aizpildīšanai
4. 1.ailē "Atlikums pārskata gada sākumā" norāda katras pozīcijas atlikumu pārskata gada sākumā.
5. 2.ailē "Pārskata gadā notikušā darījuma vērtība (+, -)" norāda atbilstošās pozīcijas aktīvu vai saistību palielinājumu vai samazinājumu finanšu darījumu rezultātā pārskata gada laikā.
6. 3.ailē "Valūtas kursa svārstības, cenas izmaiņas (pārvērtēšana) (+, -)" ar pozitīvu zīmi norāda finanšu darījuma pamatsummas palielinājumu un ar negatīvu zīmi norāda finanšu darījuma pamatsummas samazinājumu valūtas kursa svārstību vai cenas izmaiņas (pārvērtēšanas) rezultātā.
7. 4.ailē "Citas izmaiņas (+, -)" ar pozitīvu zīmi norāda citu iemeslu izraisītu finanšu darījuma pamatsummas palielinājumu un ar negatīvu zīmi norāda finanšu darījuma pamatsummas samazinājumu (piemēram, pārklasifikācijas vai katastrofālu zaudējumu radītās izmaiņas).
8. 5.ailē "Atlikums pārskata gada beigās" norāda katras pozīcijas atlikumu pārskata gada beigās.
9. Aizpildot visas ailes, katrā rindā izpildās šāds nosacījums: 1. + 2. + 3. + 4.aile = 5.aili (ņemot vērā zīmes "+" vai "-").
10. Aizpildot visas rindas, katrā ailē nodrošina pārskatā paredzēto atbilstošā finanšu instrumenta atšifrējumu pēc darījuma partnera piederības institucionālo sektoru klasifikācijas sektoram vai apakšsektoram.
3. Norādījumi par pārskata rindu sastāvu
3.1. Finanšu aktīvi sadalījumā pa darījuma partneriem
11. 1000.rindā "Nauda kasē" norāda uzņēmuma skaidrās naudas līdzekļus kasē. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Nauda" sastāvdaļa.
12. 2000.rindā "Norēķinu konti" norāda uzņēmuma bezskaidrās naudas līdzekļus. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Nauda" sastāvdaļa.
13. 3000.rindā "Termiņnoguldījumi" ietver termiņnoguldījumus, krājnoguldījumus, noguldījumus atbilstoši uzkrājumu shēmai vai līgumam, īstermiņa pārdošanas ar atpirkšanu līgumus (repo), kas ir kredītiestāžu un centrālās bankas saistības. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Nauda" sastāvdaļa; iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa.
14. 4000.rindā "Īstermiņa parāda vērtspapīri" (pēc sākotnējā termiņa) ietver parāda vērtspapīrus, tai skaitā ar fiksētu ienākumu, kuru termiņš iegādes brīdī ir līdz vienam gadam (ieskaitot), piemēram, vekseļus, valsts parādzīmes. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa"Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļa.
15. 5000.rindā "Ilgtermiņa parāda vērtspapīri" (pēc sākotnējā termiņa) ietver parāda vērtspapīrus, kuru termiņš iegādes brīdī ir vairāk par vienu gadu, piemēram, obligācijas, valsts parādzīmes, hipotekārās ķīlu zīmes. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļa.
16. 6000.rindā "Atvasinātie finanšu instrumenti" uzrāda finanšu aktīvus, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta pozitīvā vērtība. Atvasinātie finanšu instrumenti ir iespēju līgumi, nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes procentu likmju līgumi, opcijas vai jebkuras valūtu nākotnes, mijmaiņas un/vai procentu mijmaiņas darījumu kombinācijas, kas ir saistītas ar valūtām, ārvalstu valūtu maiņu un/vai procentu likmēm. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Atvasinātie finanšu instrumenti", posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļas; iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa.
17. Aizdevumi (īstermiņa, ilgtermiņa - attiecas uz 7000. un 8000.rindu) un aizņēmumi (īstermiņa, ilgtermiņa - attiecas uz 53000. un 54000.rindu) ietver:
17.1. algoto darbinieku kontu atlikumus, kas rodas no līdzdalības korporāciju peļņā;
17.2. atmaksājamas drošības iemaksas;
17.3. īstermiņa pārdošanas ar atpirkšanu (repo) līgumus un ilgtermiņa pārdošanas ar atpirkšanas līgumus;
17.4. aizdevumus/aizņēmumus, kas rodas sakarā ar nemonetārā zelta mijmaiņas līgumiem (īslaicīgie);
17.5. finanšu nomu un pirkšanas uz nomaksu līgumus;
17.6. aizdevumus/aizņēmumus tirdzniecības kredītu finansēšanai;
17.7. hipotēku aizdevumus/aizņēmumus;
17.8. patēriņa kredītus;
17.9. pagarināmos kredītus;
17.10. aizdevumus/aizņēmumus ar pakāpenisku nomaksu;
17.11. aizdevumus/aizņēmumus, kas piešķirti kā garantija zināmu saistību izpildei.
18. 7000.rindā "Īstermiņa aizdevumi" (pēc sākotnējā termiņa) uzrāda saistības, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" posteņa "Radniecīgo uzņēmumu parādi", posteņa "Asociēto uzņēmumu parādi", posteņa "Īstermiņa aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai", posteņa "Citi debitori" sastāvdaļas.
19. 8000.rindā "Ilgtermiņa aizdevumi" (pēc sākotnējā termiņa) uzrāda saistības, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par vienu gadu. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Aizdevumi radniecīgajiem uzņēmumiem", posteņa "Aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem", posteņa "Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori", posteņa "Aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai" sastāvdaļas; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" posteņa "Radniecīgo uzņēmumu parādi", posteņa "Asociēto uzņēmumu parādi", posteņa "Īstermiņa aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai" sastāvdaļas.
20. 9000.rindā "Kotētās akcijas" norāda tās akcijas, kuras iekļautas Biržas sarakstos un ar kurām notiek tirdzniecība regulētajā tirgū. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā", posteņa "Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļas; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļas.
21. 10000.rindā "Nekotētās akcijas" norāda tās akcijas, ar kurām nenotiek tirdzniecība regulētajā tirgū. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā", posteņa "Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļas; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļas.
22. 11000.rindā "Cita līdzdalība uzņēmumu kapitālā (daļas)" ietver pārējo līdzdalību uzņēmumu kapitālā, kas nav akcijas un kas nav iekļauta pārskata rindās "Kotētās akcijas" un "Nekotētās akcijas", piemēram, daļas, pajas. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā", posteņa "Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļas; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļas.
23. 12000.rindā "Pašu akcijas un daļas un neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā" ietver ieguldījumus un neiemaksātas summas kapitālsabiedrību pamatkapitālā un sabiedrības kapitālā. Informācija šajā rindā atbilst bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" postenim "Pašu akcijas un daļas"; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" postenim "Pašu akcijas un daļas", grupas "Debitori" postenim "Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā".
24. 13000.rindā "Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības" norāda komersanta ieguldījumus, kuri ir ieguldīti fondu ieguldījumu apliecībās. Ieguldījumu apliecība ir pārvedams vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļa "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļa.
25. 14000.rindā "Naudas tirgus fonda ieguldījumu apliecības" norāda komersanta ieguldījumus, kuri ieguldīti naudas tirgus fondu ieguldījumu apliecībās. Naudas tirgus fonda mantu iegulda tādos parāda vērtspapīros kā valsts, pašvaldību un centrālo banku emitētās vai garantētās parādzīmēs un obligācijās, kā arī finanšu institūciju un citu uzņēmumu emitētās parādzīmēs un obligācijās, kā arī naudas tirgus instrumentos un noguldījumos kredītiestādēs. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļa.
26. 15000.rindā "Avansa maksājumi" norāda maksājumus par precēm un pakalpojumiem, pamatlīdzekļiem, nemateriāliem līdzekļiem. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Pamatlīdzekļi" postenis "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem", grupas "Nemateriālie ieguldījumi" postenis "Avansa maksājumi par nemateriāliem līdzekļiem"; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Krājumi" postenis "Avansa maksājumi par precēm", grupas "Debitori" posteņa "Pircēju un pasūtītāju parādi", posteņa "Radniecīgo uzņēmumu parādi", posteņa "Asociēto uzņēmumu parādi", posteņa "Citi debitori" sastāvdaļas.
27. 16000.rindā "Nemateriālie ieguldījumi" (bez avansa maksājumiem) ietver nemateriālos ieguldījumus, ja tie paredzēti funkciju nodrošināšanai, pakalpojumu sniegšanai vai iznomāšanai, un krājumus, kas paredzēti darbības nodrošināšanai vai atsavināšanai darbības ietvaros. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva daļas iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Nemateriālo ieguldījumi" postenis "Uzņēmumu attīstības izmaksas", postenis "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes u. tml. tiesības", postenis "Citi nemateriālie ieguldījumi", postenis "Uzņēmuma nemateriālās vērtība".
28. 17000.rindā "Pamatlīdzekļi" (bez avansa maksājumiem) ietver visus piederošos pamatlīdzekļus, t.i., materiālos aktīvus, kurus izmanto pakalpojumu sniegšanai, administratīvos nolūkos vai iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu, piemēram, zemesgabalus, ēkas, transportlīdzekļus, iekārtas u. tml. aktīvus. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Pamatlīdzekļi" postenis "Zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi", postenis "Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos", postenis "Iekārtas un mašīnas", postenis "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs", postenis "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas".
29. 18000.rinda "Krājumi" (bez avansa maksājumiem) sastāv no pirktajiem visu veidu materiāliem, kas iegādāti izlietošanai ražošanā, no pirktām precēm, kuras paredzētas pārdošanai, no pašu uzņēmumā saražotiem materiāliem un pusfabrikātiem, kas ir domāti izlietošanai ražošanā, un no gatavās produkcijas, kura paredzēta pārdošanai. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Krājumi" postenis "Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli", postenis "Nepabeigtie ražojumi, postenis "Gatavie ražojumi un preces pārdošanai", posteņa "Nepabeigtie pasūtījumi", postenis "Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki".
30. 19000.rindas "Uzkrātie ieņēmumi" informācija atbilst bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" postenim "Uzkrātie ieņēmumi".
31. 20000.rindasā "Nākamo periodu izmaksas" informācija atbilst bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" postenim "Nākamo periodu izmaksas".
32. 21000.rinda "Citi iepriekš neuzskaitīti debitori" sastāv no visiem citu debitoru parādiem, kas ir finanšu prasības. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" posteņa "Citi debitori" sastāvdaļa.
33. 30000.rinda "BILANCE" ietver visu pārskatā minēto finanšu un nefinanšu aktīvu kopsummu.
3.2. Finanšu pasīvi sadalījumā pa darījuma partneriem
34. 41000.rindā "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)" norāda akciju vai daļu kapitālu (pamatkapitālu). Informācija šajā rindā atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupai "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)".
35. 42000.rindas "Akciju( daļu) emisijas uzcenojums" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupai "Akciju (daļu) emisijas uzcenojums".
36. 43000.rindas "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupai "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve".
37. 44000.rindas "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupai "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve".
38. 45000.rindas "Rezerves" informācija ir bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupas "Rezerves" postenis "Likuma noteiktās rezerves", postenis "Rezerves pašu akcijām vai daļām", postenis "Sabiedrības statūtos noteiktās rezerves", postenis "Pārējās rezerves".
39. 46000.rindas "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupas "Nesadalītā peļņa" postenim "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa".
40. 47000.rindas "Pārskata gada nesadalītā peļņa" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupas "Nesadalītā peļņa" postenim "Pārskata gada nesadalītā peļņa".
41. 48000.rindā "Uzkrājumi" norāda noteiktus izdevumus, kas attiecas uz iepriekšējā perioda darījumiem, bet kuru apmaksas apjoms vai laiks vēl nav precīzi zināmi. Uzkrājumi ir uzkrātās izmaksas, kuras paredzētas noteikta veida zaudējumu, saistību vai izmaksu segšanai, bet to apjoms vai segšanas datums nav zināms. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Uzkrājumi" postenis "Uzkrājumi pensijām pielīdzinātām saistībām", postenis "Uzkrājumi paredzamiem nodokļiem", postenis "Citi uzkrājumi".
42. 49000.rindas "Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" informācija ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņi "Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas".
43. 50000.rindā "Emitētie īstermiņa parāda vērtspapīri" (pēc sākotnējā termiņa) ietver emitētu parāda vērtspapīru saistības ar termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot), piemēram, vekseļus, komerciālos vērtspapīrus. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Īstermiņa kreditori" posteņi "Maksājamie vekseļi".
44. 51000.rindā "Emitētie ilgtermiņa parāda vērtspapīri" (pēc sākotnējā termiņa) ietver emitētu parāda vērtspapīru saistības ar termiņu vairāk par vienu gadu, piemēram, obligācijas, hipotekārās ķīlu zīmes, parādzīmes. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņi "Maksājamie vekseļi" .
45. 52000.rindā "Atvasinātie finanšu instrumenti" uzrāda finanšu saistības, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta negatīvā vērtība. Atvasinātie finanšu instrumenti ir iespēju līgumi, nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes procentu likmju līgumi, opcijas vai jebkuras valūtu nākotnes, mijmaiņas un/vai procentu mijmaiņas darījumu kombinācijas, kas ir saistītas ar valūtām, ārvalstu valūtu maiņu un/vai procentu likmēm. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Īstermiņa kreditori" postenis "Atvasinātie finanšu instrumenti".
46. 53000.rindā "Īstermiņa aizņēmumi" (pēc sākotnējā termiņa) norāda komersanta aizņēmumus, kuru aizņemšanās sākotnējais termiņš ir līdz vienam gadam (ieskaitot). Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Īstermiņa kreditori" posteņa "Aizņēmumi pret obligācijām", posteņa "Akcijās pārvēršamie aizņēmumi", posteņa "Aizņēmumi no kredītiestādēm", posteņa "Citi aizņēmumi", posteņa "Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem", posteņa "Parādi asociētajiem uzņēmumiem" sastāvdaļas.
47. 54000.rindā "Ilgtermiņa aizņēmumi" (pēc sākotnējā termiņa) norāda komersanta aizņēmumus, kuru aizņemšanas sākotnējais termiņš ir noteikts ilgāk par vienu gadu. Par aizņēmumiem uzskatāmi arī kredītlīniju ietvaros saņemtie līdzekļi un finanšu līzings. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņa "Aizņēmumi pret obligācijām", posteņa "Akcijās pārvēršamie aizņēmumi", posteņa "Aizņēmumi no kredītiestādēm", posteņa "Citi aizņēmumi", posteņa "Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem", posteņa "Parādi asociētajiem uzņēmumiem" sastāvdaļas.
48. 55000.rindā "No pircējiem saņemtie avansi" norāda saņemtos avansus no pircējiem, parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņa "No pircējiem saņemtie avansi", posteņa "Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem", posteņa "Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem", posteņa "Parādi asociētajiem uzņēmumiem" sastāvdaļas.
49. 56000.rindas "Pārskata gada un neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes" informācija ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņi "Pārskata gada dividendes", posteņi "Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes".
50. 57000.rindas "Nākamo periodu ieņēmumi" informācija ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņi "Nākamo periodu ieņēmumi".
51. 58000.rindas "Uzkrātās saistības" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Īstermiņa kreditori" postenim "Uzkrātās saistības".
52. 59000.rinda "Citi iepriekš neuzskaitīti kreditori" sastāv no visiem citiem kreditoru parādiem. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņa "Pārējie kreditori" sastāvdaļas.
53. 60000.rinda "BILANCE" ietver visu pārskatā minēto finanšu pasīvu kopsummu.
4. Termiņu kategorijas
54. Termiņu grupā "īstermiņa" uzrāda aizdevumus, aizņēmumus un parāda vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš par izņemšanu vai emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz vienam gadam (ieskaitot).
55. Termiņu grupā "ilgtermiņa" uzrāda aizdevumus, aizņēmumus un parāda vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš par izņemšanu vai emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir ilgāks par vienu gadu.
56. Par "sākotnējo termiņu" uzskata termiņu darījuma noslēgšanas brīdī."
"95.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"96.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"97.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"98.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"99.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"100.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"101.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
Veidlapas Nr.1-muzejs "Pārskats par muzeja darbību" aizpildīšanas norādījumi
1.Vispārīgie norādījumi
1. Pārskatu aizpilda visi publiskie muzeji (akreditētie valsts, pašvaldības vai autonomie muzeji) un akreditētie privātie muzeji.
2. Pārskata periods - 200_.gads.
2. 1.sadaļas "Krājuma raksturojums" aizpildīšanas norādījumi
3. 110.rindas rādītāju veido iepriekšējā pārskata perioda kopējā krājuma priekšmetu (110.rinda) un šā pārskata perioda inventarizēto priekšmetu (120.rinda) summa, no kuras atņemts pārskata periodā no krājuma izslēgto priekšmetu skaits (130.rinda).
4. 160.rindā parāda priekšmetu skaitu, kuriem veikta zinātniskā inventarizācija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
5. 190.rindā parāda neeksponētos muzeja priekšmetus, kuri nav ietverti 170.rindā.
3. 2.sadaļas "Izstādes un ekspozīcijas" aizpildīšanas norādījumi
6. 2100.rindā parāda visas izstādes (izņemot 2400.rindā parādītās ekspresizstādes), kas eksponētas muzejā pārskata periodā. Te iekļauj gan paša muzeja, gan citu autoru veidotās izstādes, kas notikušas muzeja telpās. Tām pieskaita arī iepriekšējā gadā atklātās izstādes, kas turpinājušās pārskata periodā.
7. 2200.rindā parāda gan pārskata periodā, gan agrāk izveidoto izstāžu eksponēšanai ārpus muzeja skaitu (nevis to eksponēšanas vietas).
8. 2400.rindā parāda izstādes, kas papildina kādu pasākumu (konferenci, semināru, jubilejas pasākumu u.tml.) muzejā vai ārpus tā un ir skatāmas tikai pasākuma laikā.
4. 3.sadaļas "Muzeja platība" aizpildīšanas norādījumi
9. 3200.rindā kopējo platību veido ekspozīciju un izstāžu zāļu (3210.rinda), krātuvju (3220.rinda) un pārējo telpu (3230.rinda) platību summa.
5. 4.sadaļas "Darbs ar apmeklētājiem" aizpildīšanas norādījumi
10. 4100.rindā kopējais apmeklējumu skaits ir vienāds ar individuālo apmeklējumu (4110.rinda), apmeklējumu grupās (4120.rinda) un pārējo apmeklējumu (4130.rinda) summu. Šajā skaitā iekļauj visus apmeklētājus, arī tos, kuri muzeju apmeklē bez maksas.
11. 4110.rindā parāda muzeja ekspozīciju un izstāžu individuālos apmeklējumus.
12. 4120.rindā parāda muzeja ekspozīciju un izstāžu apmeklējumus grupās. Šis skaitlis var nebūt vienāds ar skolēnu (4121.rinda) un ārzemnieku (4122.rinda) grupu apmeklējumu summu, jo muzeju apmeklē arī citi apmeklētāji grupās (piemēram, karavīri, pensionāru biedrības biedri u.tml.), par kuriem atsevišķa informācija šai pārskatā netiek prasīta.
13. 4130.rindā parāda reģistrētos apmeklējumus, kuru mērķis nav ekspozīciju vai izstāžu apskate, bet gan konsultāciju saņemšana, piedalīšanās muzeja rīkotajos pasākumos u.tml.
14. 4400.rindā parāda sarīkojumus un citas darba formas, kas nav ietvertas 4200., 4300. un 4500.rindā.
15. 4500.rindā parāda konkrētai mērķauditorijai domātos pasākumus, kuros uz muzeju ekspozīcijas, izstādes bāzes vai speciāli radītā vidē ar muzejiskiem līdzekļiem tiek organizēta izglītojoša darbība, izziņas procesā aktīvi iesaistot auditoriju. Te raksta novadīto nodarbību, nevis tēmu skaitu.
6. 5.sadaļas "Pārskata periodā pabeigtie zinātniskie darbi" aizpildīšanas norādījumi
16. 510.rindā parāda rakstu, kas radīti publicēšanai periodikā, gadagrāmatās un citos izdevumos, skaitu.
17. 520.rindā parāda monogrāfiju skaitu. Monogrāfija - apjomīgs zinātnisks sacerējums, kurā aplūkots viens jautājums/temats.
7. 6.sadaļas "Muzeja personāls" aizpildīšanas norādījumi
18. 6100.rindā parāda muzeja ierēdņu/darbinieku skaitu, kuriem pārskata gada pēdējā kalendārajā darba dienā muzejs bija pamatdarba vieta (kuru darba attiecības ar muzeju ir noformētas ar algas nodokļa grāmatiņu) vai blakus darba vieta (bez algas nodokļa grāmatiņas).
8. 7.sadaļas "Ieņēmumi" aizpildīšanas norādījumi
19. Šajā sadaļā parāda muzeja ieņēmumus pārskata periodā.
9. 8.sadaļas "Izdevumi" aizpildīšanas norādījumi
20. 810.rindā parāda aprēķināto bruto darba samaksu (Budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kods 1100).
21. 820.rindā parāda darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kods 1200)."
"102.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"103.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"104.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"105.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"106.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"107.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"108.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"109.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"110.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"111.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"112.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"113.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"114.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
"115.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
Ministru kabineta noteikumi Nr.103
Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 18.marta noteikumos Nr.119 "Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem"
Ministru kabineta noteikumi Nr.105
Kārtība, kādā interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni