Par īstermiņa vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Krieviju

Eiropas Parlaments 15.februārī bez grozījumiem atbalstīja priekšlikumus Padomes lēmumiem slēgt divus nolīgumus ar Krieviju – par īstermiņa vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu. Nolīgumu mērķis ir atvieglot personu ceļošanu, uzlabojot vīzu izsniegšanas procedūras noteiktām ES un Krievijas pilsoņu kategorijām, un nodrošināt nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanu.

Parlaments nolīgumu slēgšanu atbalstīja saskaņā ar apspriežu procedūru, kurā tam ir konsultatīva loma. Iepriekš, sniedzot atbalstu Padomes lēmumiem komiteju līmenī, deputāti prasīja no ES Padomes un Komisijas paskaidrojumus par, viņuprāt, būtiskiem neatrisinātiem jautājumiem, jo īpaši par sarežģītajām Krievijas vīzu saņemšanas procedūrām ES pilsoņiem un reģistrāciju, kas jāveic ES pilsoņiem, ierodoties Krievijā, ka arī cilvēktiesību garantijām atpakaļuzņemšanā. Uz jautājumiem Eiropas Komisijas un ES Padomes vārdā atbildēja Vācijas Eiropas lietu ministrs Ginters Glozers, apliecinot, ka nolīgumu īstenošanā ES puse vērīgi sekos cilvēktiesību ievērošanai un tam, lai tiktu ievērots savstarpējības princips. 

Tatjana Ždanoka (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa), uzstājoties savas politiskās grupas vārdā, norādīja, ka prasība pēc obligātās reģistrācijas, ierodoties Krievijā, rada ievērojamas problēmas ES pilsoņiem, kas uz Krieviju ceļo ar privātajām īstermiņa vīzām. “Latvijas pilsoņi un nepilsoņi šo problēmu ļoti labi zina pēc savas negatīvās pieredzes, jo daudzi no mums, īpaši krievvalodīgie, uz Krieviju dodas galvenokārt apciemot radus un draugus, kas tur dzīvo. Diemžēl šāda sistēma ir savstarpēja, jo arī dažas ES dalībvalstis noteiktām trešo valstu pilsoņu kategorijām prasa reģistrēties,” atzīmēja deputāte, uzsverot, ka “abām pusēm, Krievijai un ES, nekavējoties jāpieliek pūles, lai atrastu risinājumu, kas būtiski atvieglotu personu kustību starp mūsu valstīm”. Tomēr vīzu atvieglošanas nolīgumu slēgšanu Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa atbalsta, vienlaikus saglabājot principiālus iebildumus attiecībā uz atpakaļuzņemšanas nolīgumu.

 “Vīzu atvieglojumu un readmisijas jautājumu atrisināšana ir svarīgs uzdevums, kas veicinātu kopīgu vērtību nostiprināšanos,” teica Inese Vaidere (Nāciju Eiropas grupa). “Tomēr gan diskusijas, gan arī Komisijas un Padomes atbildes apliecina to, ka sarunās ar Krieviju patiesībā nekas nav panākts: ne reģistrācijas procedūra, ne ielūgumu sistēmas vienkāršošana. Tas ir atstāts Krievijas labās gribas ziņā. Nav skaidrs, kāpēc Krievijai dots pārejas periods trešo valstu personu readmisijai. Mūsu 2005.gada maija ziņojumā par ES un Krievijas attiecībām ir uzsvērts, ka Eiropas Parlaments atkārto aicinājumu Krievijai ratificēt robežlīgumu ar Igauniju un parakstīt un ratificēt robežlīgumu ar Latviju bez kavēšanās.” Norādot, ka robežu demarkācija un readmisijas līgumu noslēgšana ir priekšnosacījumi vīzu atvieglojumu nolīgumu parakstīšanai un Krievija šajā ziņā nav izrādījusi nekādu iniciatīvu, deputāte pauda viedokli, ka šos nolīgumus atbalstīt nav iespējams – pie tiem vēl ir nopietni jāstrādā.

Nolīgums par īstermiņa vīzām ierobežotām ceļotāju kategorijām

Nolīguma mērķis ir veicināt īstermiņa vīzu izsniegšanu noteiktām Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijām: tuviem radiniekiem, uzņēmējiem, oficiālu delegāciju dalībniekiem, studentiem, personām, kas piedalās zinātnes, kultūras un sporta pasākumos, žurnālistiem, personām, kas apmeklē militārās un civilās apbedījuma vietas, starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu šoferiem.

Ziņojumam pievienotajā paskaidrojumā ziņojuma autore Marija Estevesa (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) bija vērsusi uzmanību uz sarežģītajām procedūrām saistībā ar visām Krievijas vīzām un mudināja panākt savstarpīguma principu, atvieglojumus vienādi piemērojot ES un Krievijas pilsoņiem. Paskaidrojumā kā neatbilstīgas principam bija novērtētas prasības pēc papildu atļaujām vai nodevām ieceļošanai noteiktos Krievijas reģionos un uzsvērtas grūtības, ar kādām saskaras žurnālisti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai saņemtu Krievijas vīzas.

Atpakaļuzņemšanas nolīgums

Atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Krieviju ir piektais šāda veida nolīgums ar valsti ārpus ES. Šādu nolīgumu mērķis ir galvenokārt preventīvs un pamatojas uz sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Sagatavotais Kopienas atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Krieviju attieksies uz abu pušu pilsoņiem, trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem. Nolīgumā iekļauti noteikumi par atpakaļuzņemšanas procedūru, izmaksām, datu aizsardzību starptautisko saistību kontekstā. Lai nolīgumu ieviestu praksē, Krievija slēdz divpusējus ieviešanas protokolus ar visām dalībvalstīm.

Abus nolīgumus – par vīzām un par atpakaļuzņemšanu – parafēja 2006.gada 4.aprīlī Maskavā. Nolīgumu parakstīšana būs viens no pirmajiem galvenajiem soļiem ceļā uz vienotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, par kuras izveidi Krievija un ES vienojās Sanktpēterburgas galotņu sanāksmē 2003.gadā. 

Eiropas Parlamenta preses dienests