Par situācijas uzlabošanas pasākumiem Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktos

Satiksmes ministrijā 15.februārī uz otro sēdi kopā sanāca darba grupa Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas problēmu risināšanai, kā arī kravu tranzītpārvadājumu un loģistikas attīstības veicināšanai. Viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem bija informatīvā ziņojuma Ministru kabinetam “Par pasākumiem situācijas normalizēšanai uz Latvijas–Krievijas robežas” apspriešana.

Darba grupa ir izvērtējusi situāciju saistībā ar kravu autotransporta robežšķērsošanas problēmām uz Latvijas un Krievijas robežas un izstrādājusi ar iesaistītajām institūcijām saskaņotu nepieciešamo pasākumu plānu problēmu novēršanai.

Viens no pirmajiem darbiem, lai mazinātu pašreizējas kravas automašīnu rindas uz ceļiem, ir jauna ceļa posma Ludza–Terehova būvniecība, ko plānots uzsākt jau šā gada vasarā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) darba grupā klātesošajiem prezentēja kravu kontroles tehnoloģisko shēmu Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktu pārbūvei, jo pašreizējā kontroles sistēma nefunkcionē tā, lai veicinātu kravas automašīnu ātru robežas šķērsošanu. Prezentētās shēmas būtība ir paplašināt esošos robežkontroles punktus tā, lai kravas autotransporta formēšana notiku taisnā kustībā uz priekšu, veicot secīgi vienu pārbaudi aiz otras un izvairītos no transporta liekas pārvietošanās pa robežkontroles punkta teritoriju.

Lai neveidotos tā sauktie “pudeles kakliņi”, nepieciešama ceļa paplašināšana, iebraucot robežkontroles punkta teritorijā no Latvijas Republikas un izbraucot no tā tālāk uz Krievijas Federāciju. Tehniskajās shēmās plānoti arī citi uzlabojumi, proti, stacionāro ass svaru nomaiņa pret jauniem; svēršanas angāru izveidošana aiz kontroles nojumes; mobilās rentgeniekārtas darbībai paredzēta skenēšanas laukuma izveidošana aiz kontroles nojumes; automašīnu iebraucošās nojumes pagarināšana; stacionārā skenera angāra izveidošana aiz kontroles nojumes; jauna padziļinātās kontroles angāra izbūvēšana aiz stacionārā skenera angāra un citi pasākumi.

Pārbūvējot Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktus, VID paredzamā robežkontroles punkta caurlaidība Terehovā palielinātos līdz 2000 kravas automašīnām dienā, bet Grebņevā – līdz 1200.

Lai risinātu problēmas ar Latvijas–Krievijas robežšķērsošanu, informatīvajā ziņojumā iekļauts priekšlikums celtniecībai Vientuļu robežkontroles punktā, kur pašlaik ir aizliegta kravas autotransporta kustība pāri robežai.

Vairākās Latvijas un Krievijas institūciju ekspertu līmeņa sanāksmēs 2006.gadā ir izteikts priekšlikums uz Latvijas–Krievijas robežas izbūvēt un atvērt vēl vienu jaunu robežkontroles punktu “Opoļi–Mogiļi”.

Darba grupa arī uzskata: lai atrisinātu jautājumu par izbraucošā kravas autotransporta optimālu izvietojumu uz ceļa, pirms iebraukšanas robežkontroles punktā būtu jāizveido kravu autotransporta stāvlaukumi. Tajos tiktu nodrošināti normāli sadzīves apstākļi pārvadātājiem un tiktu piedāvāti kravu un pavaddokumentu apstrādes pakalpojumi.

Stāvlaukumu atrašanās vieta varētu būt ne tālāk kā divus kilometrus no paša robežkontroles punkta. Terehovā piedāvāts izbūvēt vienu stāvlaukumu, kurā vienlaikus varētu atrasties 1000 kravas autotransporta, bet Grebņevā – 500 automašīnus vienā stāvlaukumā.

Par stāvlaukuma izmantošanu būtu iekasējama maksa, kuras apmēru noteiktu Ministru kabinets.

Stāvlaukuma operatora funkcijas būtu jāuzņemas VAS “Latvijas valsts ceļi”, kravu autotransporta rinda būtu jāregulē centralizēti, varētu paredzēt arī iespēju rindā pieteikties elektroniski.

Informatīvajā ziņojumā valdībai kopumā raksturotas arī pašreiz esošās problēmas. Pirmā no tām – Latvijas un Krievijas robežu šķērsojošo kravu autotransporta apjoms pēdējos gados ir ļoti strauji pieaudzis. 2006.gadā Terehovas robežkontroles punktu šķērsojušas 138 398 kravas automašīnas, salīdzinājumam – 2005.gadā tās bija 118 253, bet 2004.gadā – 98 720. Savukārt Grebņevas robežkontroles punktā pērn kravas automašīnu plūsma sasniegusi 76 250 mašīnu (2005.gadā – 58 540, 2004.gadā – 50 591).

Otra problēma, kas raksturota informatīvajā ziņojumā, ir jau iepriekš minētā robežkontroles punktu zemā kapacitāte. Terehovas un Grebņevas robežkontroles punkti tika būvēti deviņdesmitajos gados, ņemot vērā toreiz pieejamo informāciju par transportlīdzekļu satiksmes plūsmas analīzi un prognozēm turpmākajiem 15 gadiem. Šobrīd šī plūsma jau ir sasniegusi 2012.gada plānotās prognozes.

Pašreizējā autoceļu infrastruktūra Latvijas–Krievijas pierobežā nav piemērota faktiskajam izbraucošā kravu autotransporta plūsmas apjomam, un šī iemesla dēļ periodiski Latvijas pusē veidojas garas rindas, kuras aizņem visu izbraucošā transporta joslu un tādējādi apgrūtina citu transportlīdzekļu kustību šajā ceļa posmā. Šāda situācija arī rada draudus ceļu satiksmes drošībai.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa