Latvijas Republikas kultūras ministre, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidente Karina Pētersone

Cienījamā ģenerālās konferences prezidentes kundze, godātais ģenerāldirektora kungs, ekselences, dāmas un kungi!

Savas delegācijas un Latvijas valdības vārdā es vēlētos apsveikt jūs, prezidentes kundze, sakarā ar jūsu ievēlēšanu par ģenerālās konferences sesijas vadītāju.

Man ir liels prieks uzrunāt augsti godātos konferences delegātus un ar saviļņojumu nodot manas valsts Latvijas apsveikumus un laba vēlējumus UNESCO ģenerālās konferences 30. sesijai, kas ir pēdējā šajā gadsimtā. Atļaujiet man izmantot šo iespēju arī, lai sirsnīgi apsveiktu Palau Republiku ar pievienošanos UNESCO tautu saimei.

Prezidentes kundze un godātie ģenerālās konferences dalībnieki, es nāku no nelielas, bet dinamiskas valsts pie Baltijas jūras, no valsts ar sarežģītu vēsturi un interesantu un daudzveidīgu kultūru. Latvijas valsts kļuva par UNESCO dalībnieci 1991. gadā pēc neatkarības atgūšanas, un mēs augstu vērtējam iespēju piedalīties pasaules intelektuālās sadarbības organizācijas programmās un aktivitātēs.

Multikulturālas sabiedrības apstākļos starp Latvijā dzīvojošajām tautībām veiksmīgi tiek saglabātas mierīgas līdzāspastāvēšanas attiecības to vienotības un harmonijas ideālu garā, kas dārgi UNESCO. Mēs esam pielikuši lielas pūles, lai saglabātu mūsu senču kultūru un valodas. Vienotība, kuru mēs veidojam savā daudzveidīgajā kultūrvidē, pamatojas uz iecietību un savstarpēju cieņu. Šīs īpašības tiek iemantotas visā cilvēka mūža gājumā caur cilvēcisko un kultūras vērtību apguvi.

Latvija vienmēr ir attīstījusies kopsolī ar Eiropas vēsturi, kultūru un civilizāciju. Ciešie un intensīvie kultūras, zinātnes un ekonomiskie sakari ar citām Eiropas tautām, kas iedibināti pirmās valstiskās neatkarības gados (1918–1940), tika atjaunoti un nostiprināti pirms astoņiem gadiem, Latvijai atgūstot suverenitāti. Pateicoties mūsu valsts dalībai Apvienoto Nāciju struktūrās un it īpaši UNESCO, mūsu iespējas ir paplašinājušās un mūsu uzskati ir kļuvuši daudzveidīgāki. Latvija atkal ir kļuvusi par aktīvu un uzticamu sadarbības partneri citām dalībvalstīm.

Runājot par nākotni, Latvijā īpašas uzmanības lokā ir iespējami cieša un intensīva sadarbība ar Baltijas jūras reģiona valstīm izglītības, zinātnes un kultūras jomā. Īpaši jāuzsver kultūras un dabas mantojuma aizsardzība, multikulturālas izglītības attīstība un mūsu piekrastes zonas apsaimniekošana. Mēs augstu vērtējam UNESCO atbalstu šai sadarbībai.

Prezidentes kundze, arī jūs esat postkomunistiskas valsts pārstāve, tāpēc sapratīsit mūsu bažas par aukstā kara perioda atstāto Eiropas sadalījumu Rietumu daļā, no vienas puses, un Centrālajā un Austrumu daļā, no otras puses, kas diemžēl joprojām pastāv ne tikai cilvēku apziņā vien. Tas pastāv arī UNESCO, un, proti, dalībvalstu nošķiršanā divās vēlētāju grupās — Eiropa 1 un Eiropa 2, kas uzskatāms par vēsturisku anahronismu. Tas var palielināt valstu atšķirības tehnoloģijas un kultūras attīstības ziņā. Šo plaisu pagātnē radīja politiskās barjeras, un šodien tā var novest pie jaunas politiskas spriedzes.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ir paveikusi lielu darbu, lai nodrošinātu ražīgu Latvijas līdzdalību organizācijas aktivitātēs. Es minēšu tikai būtiskāko:

- Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā. Ir noslēgusies tā arhitektūras un kultūras mantojuma apzināšana un inventarizēšana. Latvija ir iesniegusi materiālus arī par Abavas upes ielejas iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā.

- Federiko Majora kunga vizīte Rīgā 1998. gadā bija katalizators vairākām UNESCO aktivitātēm Latvijā, un es vēlos sirsnīgi pateikties ģenerāldirektora kungam par viņa patieso un dziļo interesi par situāciju dalībvalstīs un projektu virzību.

- Starptautiskā Biomedicīnas un biotehnoloģijas centra atklāšana Rīgā ļaus Latvijai izvērst plašāku starptautisko sadarbību šajā zinātnes jomā.

- Nesen Latvijas Universitātē tika atklāta UNESCO katedra piekrastes zonas ilgspējīgai attīstībai.

- Līdzdalība visās pēdējā laika pasaules konferencēs, ko organizējusi UNESCO, palīdzējusi mums labāk izprast globālos jautājumus un iesaistīties to risināšanā.

- Un, visbeidzot, atļaujiet dalīties ar jums priekā par jaunāko notikumu, ar kuru mēs ļoti lepojamies, — starptautiskā Melinas Merkuri balva par kultūrainavas saglabāšanu un apsaimniekošanu vakar tika piešķirta Pedvāles brīvdabas mākslas muzejam.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ir sagatavojusi un iesniegusi šai sesijai vairāku rezolūciju projektus. Viens no tiem tieši skar mūsu kā intelektuāli un kulturāli progresīvas nācijas turpmāko attīstību, proti, tas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts, un mēs ļoti paļaujamies uz jūsu atbalstu.

Mēs Latvijā veltām īpašu vērību galvenajai UNESCO programmai — Kultūras attīstība: mantojums un jaunrade. Tā kā mūsu kultūras un arhitektūras mantojums ir tik bagātīgs un aptver tik plašu vēstures posmu, vairāki ierosinātie projekti, kas iekļauti šai programmā, mūs īpaši interesē, it sevišķi tie projekti, kas kultūras mantojuma aizsardzībā iesaista jauno paaudzi. Protams, Latvija ir ieinteresēta UNESCO Izglītības programmā, īpaši Augstākās izglītības reformas programmā, ko mēs veicam sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Universitāti un tās pētniecības institūtiem. Mūsu zinātnieki ir veiksmīgi pievienojušies UNESCO Zinātnes programmai.

Godātie delegāti, mēs esam globālas informācijas sabiedrības veidošanās liecinieki. Šis process var dziļi ietekmēt cilvēku savstarpējās attiecības un izraisīt krasas atšķirības tehnoloģijas attīstības līmeņos. Tomēr mēs esam gatavi izmantot priekšrocības, ko piedāvā globālas informācijas sabiedrība, un tādēļ pilnīgi atbalstām UNESCO programmas, kuras veicina pāreju no postindustriālas sabiedrības uz informācijas sabiedrību.

Prezidentes kundze, ģenerāldirektora kungs, cienījamie ģenerālās konferences delegāti un viesi! Mēs esam liecinieki vēsturē vēl nepieredzētam procesam — jaunas Eiropas tapšanai, kas pelna īpašu vispasaules intelektuālās sadarbības organizācijas ievērību. Ļaujiet man apliecināt, ka tās gadu desmitu ilgā pieredze vieš mūsos paļāvību.

: