Par krimināltiesību normām vides aizsardzībā, lai novērstu iespēju izvairīties no atbildības par ekoloģiskajiem noziegumiem

Eiropas Komisija piektdien, 9.februārī, ierosinājusi pieņemt direktīvu, ar kuru dalībvalstīm tiktu uzlikts par pienākumu nopietnus pārkāpumus vides jomā atzīt par kriminālpārkāpumiem un piemērot tiem atbilstošus sodus. Direktīvas projektā arī noteikti minimālie sodi, kas dalībvalstīs piemērojami par noziedzīgiem nodarījumiem vides jomā. Tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā gaisa, ūdens vai augsnes piesārņošanai ar bīstamām vielām, atkritumu nelikumīgai pārvadāšanai vai apdraudētu sugu nelikumīgai tirdzniecībai var būt postošas sekas gan veselības, gan vides ziņā. Turklāt šāda veida noziegumi grauj Eiropas Savienības vides normu iedarbīgumu, tādēļ nepieciešams nodrošināt, lai tie visā ES teritorijā tiktu pienācīgi sodīti. Smagu nodarījumu gadījumā jāpiemēro cietumsodi, jo tie no noziegumu izdarīšanas attur daudz efektīvāk nekā, piemēram, administratīvi sodi.

Vides komisārs Stavross Dimss teica: “Nesen Kotdivuārā piedzīvotā katastrofa, ko izraisīja bīstamie atkritumi, skaidri rāda, cik briesmīgas sekas ekoloģiskie noziegumi var radīt gan cilvēkiem, gan videi. Tā arī no jauna apliecina: – lai šādi notikumi neatkārtotos, steidzami jāuzlabo vides tiesību piemērošana.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par tieslietām, brīvību un drošību atbildīgais komisārs Franko Fratīni teica: “Ierosinātās direktīvas nolūks ir nepieļaut iespēju, ka noziedznieki savā labā izmanto dalībvalstu krimināltiesību sistēmu atšķirības. Šīs atšķirības kaitē Eiropai, un mēs nevaram pieļaut, ka Eiropas Savienībā ekoloģisku noziegumu izdarītāji paliktu nesodīti.”

Priekšlikuma pamatelementi

Noziedzīgi nodarījumi vides jomā dažādās dalībvalstīs tiek definēti dažādi, un daudzās dalībvalstīs sodi nav pietiekami bargi. Ierosinātās direktīvas mērķis ir krimināltiesību normu izmantošana, lai tādējādi visā Eiropas Savienībā nodrošinātu minimālo vides aizsardzības līmeni.

Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka virkne darbību (piemēram, atkritumu nelikumīga pārvadāšana, apdraudētu sugu īpatņu vai ozona slāni noārdošu vielu nelikumīga tirdzniecība), kas jau ir aizliegtas ar ES vai dalībvalstu tiesību aktiem, tiek atzītas par noziedzīgiem nodarījumiem, ja tās izdarītas tīši vai aiz rupjas nolaidības. Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka gadījumos, ja izdarīti smagi ekoloģiskie noziegumi, piemēro brīvības atņemšanu vismaz uz pieciem gadiem, bet uzņēmumiem naudas sodu vismaz EUR 750 000 apmērā. Pie šādiem noziegumiem pieskaitāmi nodarījumi, kuru rezultātā cilvēki ir gājuši bojā vai guvuši smagus miesas bojājumus vai arī radīts būtisks kaitējums dabas videi (gaiss, augsne, ūdens, dzīvnieki vai augi), vai tad, ja noziegumu izdarījusi krimināla organizācija.

Papildus tam direktīvā paredzēti tādi papildu vai alternatīvi sodi kā pienākums likvidēt vides piesārņojumu vai pārtraukt uzņēmējdarbību.

Ar ierosinātajiem noteikumiem tiks nodrošināts, ka likumpārkāpēji nevarēs savā labā izmantot ievērojamās atšķirības, kādas pašlaik vērojamas starp dalībvalstīm. Līdz ar to Eiropas Savienībā būtu novērsta iespēja izvairīties no soda par ekoloģiskiem noziegumiem.

Konteksts

Eiropas Kopienu tiesa 2005.gada septembrī apstiprināja, ka Eiropas Kopiena ir tiesīga pieņemt krimināltiesību normas vides aizsardzības jomā, ja tās nepieciešamas, lai efektīvi īstenotu Kopienas vides politiku. Balstoties uz to, EKT anulēja Padomes 2003.gadā pieņemto pamatlēmumu par noziedzīgiem nodarījumiem vides jomā, kas balstījās uz dalībvalstu iniciatīvu saskaņā ar ES Līguma noteikumiem par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (VI sadaļa jeb tā dēvētais 3.pīlārs). Tādējādi ar Eiropas Komisijas šodien iesniegto priekšlikumu tiktu aizstāts gan Padomes 2003.gadā pieņemtais pamatlēmums, gan Komisijas jau 2001.gadā iesniegtais direktīvas projekts, kuru Padome neņēma vērā savā 2003.gada pamatlēmumā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa