Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas valsts arhīvu sistēmas 80 gadiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.11.1999., Nr. 366/367 (1826/1827) https://vestnesis.lv/ta/id/15323

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par materiālo pabalstu politiski represētajiem

Vēl šajā numurā

05.11.1999., Nr. 366/367 (1826/1827)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas valsts arhīvu sistēmas 80 gadiem

Neatkarīgās Latvijas Republikas nodibināšana 1918.gadā bija priekšnoteikums dokumentālā mantojuma uzkrāšanai un saglabāšanai vienotā valsts mēroga sistēmā. Tās pirmsākums bija 1919.gada rudenī darbu uzsākušais Latvijas Valsts vēsturiskais arhīvs, kas šodien kopā ar visu Latvijas arhīvistu saimi atzīmē savu astoņdesmitgadi.

Par valsts arhīvu sistēmas sākumpunktu pieņemts vēstures fakts, kad 1919.gada 23.septembrī neatkarīgās Latvijas valstī tika izdoti pirmie Ministru kabineta "Noteikumi par Valsts vēsturisko arhīvu", kurus parakstījis Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un kuros noteiktas 1919.gada 1.septembrī darbību uzsākušā Valsts vēsturiskā arhīva tiesības attiecībā pret valsts un citu resoru iestāžu arhīviem, kā arī pirmoreiz noteiktas valsts arhīva uzraudzības funkcijas pār citiem arhīviem.

Neraugoties uz neilgo valstiskās neatkarības posmu starp diviem pasaules kariem, tam sekojošajām piecdesmit gadus ilgajām divām okupācijām, Latvijas arhīvi pēc valsts neatkarības atgūšanas sekmīgi attīstās vienotā sistēmā un veic valsts un sabiedrības izvirzītos uzdevumus. Valsts arhīvu darbības pamatā ir 1991.gadā pieņemtais likums "Par arhīviem".

Pašlaik valsts arhīvu sistēmā Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas vadībā darbojas 15 valsts arhīvi, mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija un bibliotēka. Četri valsts arhīvi atrodas Rīgā — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Personāla dokumentu valsts arhīvs un 11 zonālie valsts arhīvi lielākajās Latvijas pilsētās. Valsts arhīvos uzkrāti Latvijas politiskās, sociālās un kultūras vēstures avoti no XIII gadsimta līdz mūsdienām 128 tūkstošu lineāro metru apjomā. Uzsākti arhīvu dokumentu oriģinālu aizsardzības un uzziņu sistēmas datorizācijas projekti. Tiek veidota vienotā arhīvu informācijas sistēma. 2000.gadā Latvijas arhīvu mājas lapa būs pieejama internetā.

Arhīvi sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām arhīviski vērtīgu dokumentu uzkrāšanas un saglabāšanas nodrošināšanā, pārņem valsts glabāšanā reorganizēto, likvidēto un privatizēto institūciju dokumentus. Pēdējos piecos gados valsts glabāšanā pieņemts vairāk nekā pieci miljoni lietu, kas ir divreiz vairāk nekā visos piecdesmit okupācijas gados kopā, kad padomju vara nenodrošināja valsts arhīvus ar glabātavām dokumentu uzkrāšanai. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas izsniegts ap 900 000 arhīvu izziņu, nodrošinot gandrīz katru trešo Latvijas iedzīvotāju ar nepieciešamo informāciju valstī notiekošo reformu laikā. Nemitīgi tiek uzlaboti un paplašināti apmeklētājiem sniegtie pakalpojumi. Aktīvi rit dokumentu publikāciju sagatavošana par sabiedrībā pieprasītu tematiku.

Latvijas arhīvi kopš 1993.gada ir Starptautiskās arhīvu padomes biedri, īsteno vairākus starpvalstu projektus un ir atvērti turpmākai sadarbībai.

Valdis Štāls, Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas ģenerāldirektors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!