Par nepieciešamību attīstīt Eiropas enerģētikas infrastruktūru

Eiropas Parlaments 15.februārī pieņēma ziņojumu par enerģijas cenu ietekmi uz Eiropas ekonomiku, aicinot vērienīgi ieguldīt enerģētikas infrastruktūrās un piegādē, veicināt piegādes drošību un veikt pasākumus, kas paaugstina energoefektivitāti. Ja Eiropa nerīkosies, tās atkarība no enerģijas importa pieaugs līdz 71% 2030.gadā, uzsver EP deputāti.

“Nekavējoties jārīkojas, citādi Eiropas atkarība no energoresursu importa pieaugs no 50% līdz 71% 2030.gadā, no kuriem 94% būs naftas imports,” ziņojumā uzsver Eiropas Parlaments. Deputāti vērš uzmanību uz to, ka nesenais cenu pieaugums reālajā izteiksmē ir līdzīgs pārmaiņām, kas notika no 20.gs. 70.gadu vidus līdz 80.gadu vidum, tomēr pašreizējais naftas cenu pieaugums atšķirībā no iepriekšējiem ir pastāvīgs  – to ietekmē straujais pieprasījuma pieaugums, piemēram, Ķīnā, un augstais patēriņš ASV.

Parlaments uzsver naftas cenu pieauguma jūtamo ietekmi uz ES kā neto naftas importētāju un norāda, ka tas samazina iekšzemes kopprodukta pieaugumu, ieguldījumus, nodarbinātību, palielina spiedienu uz inflāciju, kā arī procentu likmes. Deputāti pauž bažas par mājokļu, apkures un transporta pieaugošo izmaksu sociālajām sekām, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni, nabadzīgām un mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Naftas cenu pieaugums vissmagāk skar dzīvojamo māju nozari un transportu, kas vien patērē 56% no kopējā naftas izmantojuma ES, atzīmē Parlaments. Deputāti aicina izstrādāt pamatdirektīvu par transporta energoefektivitāti un saskaņot tiesību aktus vieglo automobiļu jomā, tostarp ES līmenī saskaņot automobiļu aplikšanu ar nodokļiem saistībā ar CO₂ emisijām.

Parlaments uzsver, ka steidzami jānodrošina taisnīgas naftas cenas iekšzemes enerģijas tirgos un šajā nolūkā būtiska ir infrastruktūras un piegādātāju nošķiršana, kas savukārt veicinās infrastruktūrai nepieciešamās investīcijas. 

Attiecībā uz piegādes drošību Parlaments aicina izveidot integrētu ES ārkārtas mehānismu, palielinot minimālo naftas uzkrājumu apjomu ES no 90 līdz 120 patēriņa dienām, kā arī izveidot minimālos gāzes uzkrājumus vismaz 90 dienām. Deputāti izsaka nožēlu, ka Komisija 2007.gada 10.janvāra enerģijas un klimata pārmaiņu integrētajā paketē nepiedāvāja naftas un gāzes ārkārtas krājumu palielināšanu un dalīšanos ar šiem krājumiem.

Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu energoefektivitātes jomā. Tas aicina Komisiju un Padomi izstrādāt detalizētu plānu ES atkarības samazināšanai no naftas importa un pārejai uz tīro enerģiju un atgādina, ka energoefektivitāte parasti ir vislētākais veids, kā samazināt oglekļa dioksīda emisijas un uzlabot energodrošību. Parlaments arī atzīmē, ka ēku atjaunošanas programmas attiecībā uz CO₂ emisijas ierobežošanu ir ļoti nozīmīgas energoefektivitātes ziņā.

Uzsverot saskaņotas enerģijas diplomātijas nozīmi, Parlaments aicina “izstrādāt kopēju stratēģiju, lai nodrošinātu un dažādotu piegādi, kā arī tranzīta ceļus, apliecinot solidaritāti ES iekšienē”. 

Eiropas Parlamenta Preses dienests