1992.gada 8.septembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

 

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! Paldies. 90 deputāti.

Vispirms, kolēģi, par svītrojumiem, pēc tam apstiprināsim to, ko ir ieteicis Augstākās padomes Prezidijs, un, protams, papildinājumi. Ja būs dažādi viedokļi par to, kas ir piedāvāts, tad kā vienmēr būs atsevišķs balsojums.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamais priekšsēdētāj, man ir lūgums svītrot 14.punktu, jo vakar Laķa kungs savāca universitāšu rektorus, lai apspriestu šo jautājumu. Un mēs lūdzam vienu nedēļu papildu laika jautājuma sagatavošanai. Tātad mēs lūdzam 14.punktu pārcelt uz nākamās nedēļas darba kārtību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es lūgtu cienījamos kolēģus pievērst uzmanību tam, ka rītdienas darba kārtībā ir četri jautājumi, kas saistīti ar grāmatvedības likumdošanas aktu izstrādāšanu. Šos likumprojektus ir izstrādājuši dažādi autori, un to izskatīšana ir saistīta ar daudzu pieaicināto personu ierašanos, tāpēc es lūgtu atbalstīt manu un Ekonomikas komisijas priekšlikumu, ka šos četrus jautājumus vajadzētu sākt izskatīt rīt noteiktā laikā, lai pieaicinātajām personām nebūtu šeit jāsēž visa diena, un es piedāvāju laiku – rīt pulksten 12.00. Tas ir 18.–21.jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs iesākām sarunu par laiku precizējumiem, un Daudiša kungs mūs informē, ka rīt pulksten 10.55 pie mums šeit zālē ieradīsies Viņa Majestāte Zviedrijas karalis. Šī tikšanās būs ļoti īsa, un par mūsu tikšanos procedūru rīt precīzāk informēs gan sēdes vadītājs, gan Daudiša kungs. Šī tikšanās procedūra būs visai vienkārša.

Vairs iebilžu vai citu priekšlikumu nav? Par piedāvāto laiku arī netiek diskutēts, un līdz ar to pēc mūsu tradīcijas tas tiek likts uz balsošanu un akceptēts vispārējā kārtībā. Balsosim par piedāvāto darba kārtību. Lūdzu rezultātu. 77 – par. Paldies. Akceptēts.

Tagad papildinājumi. Deputāts Ščipcovs, Plotnieks un Silāra kungs.

O.Ščipcovs: */Cienījamie deputāti! Es gribētu atgādināt, ka mums aizkavējas likuma “Par tiesu varu” virzīšana uz trešo lasījumu. Es runāju ar Līgotņa kungu, un viņš teica, ka šī mēneša laikā šis likumprojekts varētu tikt apspriests. Es ierosinu to jau tagad iekļaut darba kārtībā, jo reizē ar šo likumu aizkavējas tik ļoti svarīgs jautājums kā Konstitucionālās tiesas veidošana. Tas ir pirmais moments.

Otrais moments. Neatkarības deklarācija mums dod iespēju arī bez likuma “Par tiesu varu” sākt Konstitucionālās tiesas veidošanu, jo šis jautājums pašlaik ir ļoti aktuāls. Tāpēc es ierosinu šo jautājumu, jo tam principā nav kolerācijas ar likumu “Par tiesu varu”, jo Konstitucionālā tiesa ir īpaša tiesa.

Un man vēl ir trešais priekšlikums, diezgan neparasts. Es gribētu, lai tas kļūtu par mūsu plenārsēžu praksi. Tā būtu mūsu Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāja atskaite par komisijas darbību tiesību aizsardzības jomā. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Likumdošanas jautājumu komisija šodien nolēma ierosināt plenārsēdei izskatīt ļoti konspektīvi jautājumu par Latviešu biedrības namu un šajā sakarībā noklausīties Ministru padomes informāciju par stāvokli, jo līdz mums ir nonākušas nepārbaudītas ziņas, ka tur it kā jau veidojas gandrīz vai bruņota konflikta situācija ap šo namu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Silārs.

I.Silārs: Es esmu pilnvarots runāt Latvijas Tautas frontes frakcijas vārdā un lūgt iekļaut kā steidzamu šīsdienas darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valsts galvu līdz Saeimas sanākšanai”. Kā steidzamam tam ir savākts nepieciešamais 20 deputātu parakstu daudzums. Ja likumprojekts tiks iekļauts darba kārtībā, tas ir gatavs, lai to pavairotu un tūdaļ izdalītu deputātiem, tādēļ, ja šis lūgums tiks ņemts vērā un iekļauts darba kārtībā, es lūgtu kā nākamo likt uz balsošanu priekšlikumu – iekļaut to pēc trešā punkta, tas ir, pēc budžeta – kā ceturto, tātad starp trešo un ceturto jautājumu, budžeta prioritāti atstājot spēkā un ļaujot šajā laikā deputātiem iepazīties ar likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kalniņš.

I.Kalniņš: Es gribēju informēt Augstāko padomi un reizē arī deputātu Plotnieku par to, ka Izglītības, zinātnes un kultūras komisija gatavo lēmuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama sakarā. Un ceturtdien šis projekts acīmredzot tiks iesniegts Prezidijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Es ierosinu iekļaut darba kārtībā jautājumu par Augstākās padomes reglamentu./

Priekšsēdētājs: Bojārs. Lūdzu.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi droši vien vakar skatījās televīziju un redzēja, kā Krievijas premjerministra vietas izpildītājs ierosināja pārbaudīt cilvēktiesības Igaunijā. Pirms tam tika gatavota Krievijas delegācija pārbaudīt cilvēktiesību stāvokli Latvijā. Man ir priekšlikums izveidot nelielu grupu, kas pārbaudītu cilvēktiesību stāvokli Krievijā, konkrēti, latviešu etnisko līdztiesību, Krievijas latviešu etnisko līdztiesību Krievijā, tāpat kā krievi uztraucas par krievu etnisko līdztiesību Latvijā. Man ir priekšlikums šajā grupā ietvert arī kādu no deputātiem no mūsu attiecīgās komisijas un arī ekspertus, piemēram, tos, kuri veica ekspertīzi attiecībā uz mūsu cilvēktiesību likumu. Tātad vajadzētu izveidot ekspertu grupu, kas pārbaudītu cilvēktiesību līmeni Krievijā. Lūk, tāds man būtu ļoti īss priekšlikums. Šo grupu varētu nokomplektēt no ekspertiem un dažiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem.

Cienījamie kolēģi, es to ierosinu tāpēc, ka es līdz šim nevaru sagaidīt Ārlietu ministrijas iniciatīvu šajā jomā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, iesniedziet rakstiski!

J.Bojārs: Jā.

Priekšsēdētājs: Vairs papildinājumu nav. Balsosim iesniegšanas secībā. Pirmais. Deputāts Ščipcovs ierosina iekļaut darba kārtībā un izskatīt likumprojektu “Pat tiesu varu” trešajā lasījumā.

Par balsošanas motīviem, lūdzu, Līgotni!

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Es lūgtu jūs balsot pret, jo domāju, ka visi, izņemot Ščipcova kungu... Es saprotu, ka nevar iekļaut darba kārtībā to, kas nav gatavs. Tiklīdz mēs šo projektu trešajam lasījumam būsim sagatavojuši, mēs to iekļausim darba kārtībā arī bez Ščipcova kunga palīdzības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Arī Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā es gribu aicināt balsot pret, jo tik tiešām nevar iekļaut nesagatavotu projektu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Es ierosinu deputātiem atbalstīt šo priekšlikumu. Kad likumprojekts “Par tiesu varu” tika izskatīts otrajā lasījumā, nebija nekādu principiālu pretrunu, arī iebildumi nav izteikti. Cik man ir zināms, vienīgais sarežģītais moments bija saistīts ar tiesnešu pensijas nodrošinājumu. Tomēr, apsverot šā jautājuma nepieciešamību un aktualitāti, mums ir jāņem vērā, ka pašreiz ir lietas, kuras tiek izskatītas Augstākajā tiesā kā pirmajā instancē un kuras nav iespējams pārsūdzēt augstākstāvošā tiesu instancē. Tas ir ļoti nopietns normālas tiesu prakses pārkāpums. Tas turpinās praktiski jau divu gadu garumā un šajos gadījumos kļūst absolūti nepieļaujams. Mēs pieņēmām 1937.gada Civillikumu. Pēc šī likuma darbojās pirmskara Latvijas tiesu sistēma, kas paredz trīspakāpju tiesu sistēmu. Neizveidojuši normālu tiesu sistēmu, mēs nevaram panākt visu mūsu likumu normālu funkcionēšanu, nevaram nodrošināt normālas cilvēktiesības. Tāpēc es aicinu atbalstīt šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā./

Priekšsēdētājs: Balsosim par likumprojekta “Par tiesu varu” iekļaušanu darba kārtībā trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 23 – par, 31 – pret, 17 – atturas. Nav iekļauts.

Nākamais ir deputāta Ščipcova ierosinājums par Konstitucionālās tiesas izveidošanu. Balsosim par deputāta Ščipcova ierosinājumu – izskatīt likumprojektu par Konstitucionālo tiesu. Lūdzu rezultātu. 18 – par. Vairākums ir pret vai atturas. Nav iekļauts.

Nākamais ir šāds deputāta Ščipcova ierosinājums – Augstākās padomes Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāja atskaite par tiesību aizsardzības darbību. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 18 – par, 13 – pret, 24 – atturas. Nav iekļauts. Lūdzu protokolā fiksēt deputāta Batarevska paziņojumu, ka viņš ir nepareizi nobalsojis par šo jautājumu. Viņa vēlme bija balsot “pret”, bet viņš ir nobalsojis “par”. Viņš uzstāja, lai protokolā būtu “pret”.

Nākamais ir deputāta Plotnieka ierosinājums. Tas ir par Latviešu biedrības namu – Ministru padomes informācija par stāvokli attiecībā uz Latviešu biedrības namu. Arī deputāta Kalniņa paziņojumu komisijas vārdā jūs dzirdējāt, ka komisija gatavo ceturtdienai šādu lēmuma projektu.

Lūdzu, balsojiet par šā jautājuma iekļaušanu! Rezultātu! Vairākums ir par, tātad ir iekļauts.

Nākamais ir deputāta Silāra ierosinājums – iekļaut 8.septembra darba kārtībā kā steidzamu (klāt pievienoti 20 paraksti) likumprojektu “Par Latvijas Republikas valsts galvu līdz Saeimas sanākšanai”. Lūdzu rezultātu. 51 – par, 3 – pret, atturas – 13. Ir iekļauts darba kārtībā.

Pēc secības nākamais ir deputāta Zaļetajeva ierosinājums – iekļaut darba kārtībā jautājumu par Augstākās padomes reglamentu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 24 – par, 24 – pret, 18 – atturas. Nav iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir deputāta Bojāra ierosinājums – lūgums izveidot ekspertu grupu, kas pārbaudītu cilvēktiesību stāvokli Krievijā, tajā skaitā Krievijas latviešu etnisko līdztiesību šajā valstī. Ierosina nokomplektēt ekspertu grupu ar Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu juristu līdzdalību. Lūdzu rezultātu. 50 – par, 2 – pret, 10 – atturas. Šāds lēmums ir pieņemts, taču es negribēju komentēt jūsu priekšlikumu. Šeit nav teikts, kas to izveidos un kam jūs ierosināt to nokomplektēt, bet es ceru, ka jūs to papildināsit.

J.Bojārs: Jā, es domāju, ka Likumdošanas jautājumu komisija ieteiks sastāvu, jo mēs nupat nodarbojāmies ar šo jautājumu, un mūsu likumdošanai pakļāva ekspertīzi. Tātad mums būs savi priekšlikumi.

A.Endziņš: Es iebilstu pret šādu priekšlikumu, jo mums ir speciāla komisija – Panteļejeva kunga vadītā komisija –, un es domāju, ka tas ir tieši šīs komisijas jautājums, ja jau tāda vienošanās ir panākta.

Priekšsēdētājs: Vai jūs ierosināt to darīt Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijai?

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Bojārs.

J.Bojārs: Varbūt mēs varam šo jautājumu risināt tikpat draudzīgi un kopīgi, kā mēs nesen kopsēdē risinājām jautājumu par cilvēktiesību likumu ekspertīzi.

Priekšsēdētājs: Jā, bet tad ir jāliek balsot jautājums par draudzību…

 

No zāles: Jā. (Visi smejas.)

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, man ir jāliek šis jautājums uz balsošanu, jo jūs runājāt komisijas vārdā, bet komisijas priekšsēdētājs noraida šo priekšlikumu. Viņš ierosina to darīt Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijai. Tātad – kādus balsojumus man konkrēti izdarīt?

J.Bojārs: Tātad ir divi priekšlikumi. Pēdējais priekšlikums, kuru es uzturu un kuram, kā es sapratu, komisijas esošā vadība piekrīt, ir izveidot kopīgi komisijas sastāvu, taču Endziņa priekšlikums ir – ar to nodarboties vienīgi Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijai. Tā ka varētu nobalsot – vai nu tā, vai tā. Es domāju, ka varētu pat nebalsot, bet vienoties par pēdējo variantu, kas ir draudzīgs un vienkāršs.

Priekšsēdētājs: Ar vienošanos nepietiek. Mums ir konkrēti jāpasaka. Ir divi priekšlikumi. Kolēģi, lūdzu, uzklausiet, lai jūs varētu orientēties balsošanā! Būs divi balsojumi. Pirmais balsojums – uzdot šo komisiju vai darba grupu ar visiem ekspertiem izveidot Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijai kopā ar Likumdošanas jautājumu komisiju. Otrs balsojums būs – uzdot to darīt tikai Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijai. Balsosim par katru priekšlikumu atsevišķi.

Pirmais balsojums – abām komisijām kopā izveidot šo grupu. Lūdzu rezultātu. 57, 4, 9.

Otrais balsojums – to darīt tikai Cilvēktiesību komisijai. Lūdzu rezultātu. 18, 5, 33. Tiek uzdots to izdarīt abām komisijām. Tāds ir plenārsēdes lēmums.

Kolēģi, visi balsojumi ir izdarīti. Vai visi jūsu priekšlikumi ir ņemti vērā? Liekas – jā! Izskatīsim darba kārtību.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pirmais darba kārtības jautājums – “Par dažu Latvijas Republikas pilsētu tautas tiesu tautas tiesnešu pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. Tas ir 71.dokuments.

I.Rihtere, tieslietu ministra vietniece: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tieslietu ministrijā ir saņemti Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tautas tiesas tautas tiesneses Laimas Eihes un Daugavpils pilsētas tautas tiesas tautas tiesneses Tatjanas Karajevas iesniegumi. Minētās tautas tiesneses lūdz atbrīvot viņas no tautas tiesneša amata pēc pašu vēlēšanās sakarā ar pāriešanu citā darbā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir, lūdzu, kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies jums par ziņojumu. Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties? Nevēlas.

Tātad mums ir divi balsojumi – par katru tiesnesi atsevišķi. Tāpat kā mēs viņas ievēlējām, mēs balsosim arī par viņu pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Lūdzu, pirms balsojuma reģistrēsimies. Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Rezultātu! 96 deputāti. Paldies.

Pirmais balsojums ir par tiesneses Laimas Eihes pirmstermiņa atbrīvošanu no ieņemamā amata. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 69, pret – 2, atturas – 7. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Un tagad balsosim par tiesneses Tatjanas Karajevas pirmstermiņa atbrīvošanu. Lūdzu rezultātu. Par – 73, pret – 2, atturas – 6. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Un vēl trešais balsojums. Tas ir ļoti formāls, bet mums ir jānobalso par šo dokumentu kopumā, jo lēmums ir viens. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 71.dokumentu kopumā. Lūdzu rezultātu. Par – 77, pret – 3, atturas – 2. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Otrais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par grozījumiem 1992.gada 11.jūlija likumā “Par valsts budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim””. Pirmais lasījums.

Lūdzu, Škapara kungs! Deputātus lūdzu sagatavoties jautājumu uzdošanai, debatēm un pierakstīties sekretariātā.

J.Škapars: Cienījamie deputāti, cienījamā vadība! Es jūs lūdzu paņemt 52.dokumentu.

Cienījamie kolēģi! Likumā “Par valsts budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim” 5.pantā bija noteikts, ka pašvaldībām tiek nodoti asignējumi pabalstu izmaksām trūcīgajiem iedzīvotājiem sakarā ar energoresursu sadārdzinājumu 1 miljarda rubļu apmērā saskaņā ar 6.pielikumu. Visi šie dokumenti jums savā laikā tika izsniegti, un tas ir precīzi atspoguļots šajos dokumentos. Atkārtoju – likumā ir nepārprotami noteikts: nodot pašvaldībām asignējumus 1 miljarda rubļu apmērā. Un te neko nemaina apgalvojumi, ka Juridiskā pārvalde vārdu “asignējumi” esot ierakstījusi patvaļīgi. Likumā ir nepārprotami noteikts, ka ir nodoti valsts budžeta līdzekļi kādu noteiktu mērķu subsidēšanai. Taču pārpratumus radīja tas, ka šā likuma 1.pielikumā šis 1 miljards netika atspoguļots nedz kopīgajos valsts izdevumos, nedz arī valsts dotācijās un subsīdijās pašvaldībām. Tas neparādījās arī valsts budžeta deficīta daļā. To, šķiet, pārgurušie deputāti toreiz pat nepamanīja.

Haosu, kas bija radies budžeta pieņemšanas laikā parlamenta pirmsatvaļinājuma dienās, Finansu ministrija traktēja savās interesēs. Dažas dienas pēc likuma pieņemšanas 22.jūlijā Finansu ministrija izsūtīja rajoniem un republikas pilsētām finansu ministra vietnieka Platā kunga parakstītas instrukcijas, kur noteica, ka pašvaldības šo summu sedz no savām dotācijām vai plānotajiem ieņēmumiem. Finansu ministrija savā instrukcijā noteica, ka no pašvaldību līdzekļiem sedzams ne tikai šis miljards, bet lielai daļai pašvaldību arī izglītības darbinieku sociālais nodoklis. Es gribu piebilst, ka sociālais nodoklis jau arī iepriekšējā pusgadā tika gremdēts… Tas tika uzkrauts pašu pašvaldību pleciem, un netika īsti noteikts, no kādiem avotiem tas ir sedzams, kaut gan patiesībā gan saskaņā ar pašvaldību likumu, gan ar budžeta likumu šie līdzekļi, nododot attiecīgās funkcijas, ir jāsedz vai nu ministrijai, vai kādam citam valsts resoram.

Finansu ministrijas skaidrojums parādīja, cik patvaļīgi ministrija atļaujas interpretēt likumus. Pirmām kārtām šādi līdzekļi, kas paredzēti konkrētiem mērķiem, varētu būt gan mērķsubsīdijas, bet nekādā ziņā dotācijas.

Es gribu piebilst, ka likumprojektā, kas tika nodots pirmajam lasījumam, tā arī bija rakstīts – “mērķsubsīdijas”, un tas atbilst visiem nosacījumiem. Tas ietilpa kā viens no pantiem attiecībā uz valsts izdevumiem. Diemžēl tas tālākajos lasījumos pazuda, tika deformēts, un es domāju, ka deputāti pat īsti neapjēdza, kā šis sākotnējais formulējums pazuda, un patiesībā 1 miljards saglabājās. Tur gan tika 200 miljonu noņemts nost, taču avoti, no kuriem segs šos izdevumus, patiesībā netika norādīti. Likumā tas nekur nav parādīts.

Otrkārt, Rīgas rajonam, Daugavpilij, Jelgavai, Rīgai un Ventspilij dotācijas vispār nav iedalītas. Jūs paskatieties attiecīgajos pielikumos un jūs redzēsit, ka šiem reģioniem dotāciju aile ir pilnīgi tukša, bet Jelgavas rajonam dotācija ir tikai 3 miljoni rubļu.

Treškārt. Budžeta likums, kā arī pielikumi par pašvaldībām nosaka, ka pašvaldību budžets ir patstāvīgs un neaizskarams, bet to, kādiem mērķiem tiks izlietotas dotācijas un budžets kopumā, nosaka un ir tiesīgas noteikt tikai pašas pašvaldības, nevis centrālās organizācijas.

Es gribētu, cienījamie deputāti, jūs brīdināt, ka tāda rīcība mūs var novest pie nopietnām sekām. Šī Finansu ministrijas rīcība brīdina, ka valdības atsevišķie posmi sāk rīkoties tā, it kā Latvijā būtu pasludināts ārkārtējais stāvoklis un valdībai būtu piešķirtas ārkārtējas pilnvaras, jo mēs ar miljardu – atkārtoju – ar veselu miljardu! – atļaujamies izrīkoties tīri administratīvā kārtībā. Būtībā šāda Finansu ministrijas tulkojuma jēga ir tāda, ka vietējiem budžetiem tiek novirzīts valsts budžeta deficīts 748 miljonu rubļu apmērā. Lūk, kā veidojas šis deficīts.

Tā kā daudziem rajoniem valsts budžeta dotācijas vai nu nemaz nav iedalītas, vai ir mazākas par izdevumiem, ko sastāda izglītības darbinieku sociālais nodoklis un kompensācija trūcīgajiem iedzīvotājiem, kas līdz ar to ir sedzami no pašu ieņēmumiem, veidojas vietējo budžetu deficīts. Tā, piemēram, Jelgavas rajonam deficīts sastāda 20 miljonus rubļu, Rīgas rajonam – 75 miljonus, Daugavpils pilsētai – 68, Jelgavas pilsētai – 38, Jūrmalai – 28, Rīgai – 404 miljonus. Tie ir nopietni skaitļi, ar kuriem nākas rēķināties, un, patiesību sakot, pašvaldības tas ir novedis pie tā, ka tās sāk meklēt dažādus līdzekļus – gan likumīgus, gan arī nelikumīgus –, lai segtu šos milzīgos budžeta deficītus.

Redziet, rodas jautājums: ar ko tad Finansu ministrija argumentē to, ka mēs tagad pārskaitījām uz pašvaldībām un ka liekam pašvaldībām maksāt šīs milzīgās summas? Finansu ministrija balstās uz to, un šie apgalvojumi skan vienā laidā, ka pašvaldībām esot tā sauktie liekie līdzekļi, ka pašvaldībām būtībā budžeta ienākumi pārsniedzot izdevumus. Kas tie ir par izdevumiem, ko fiksē Finansu ministrija, kā veidojas šie izdevumi – tas patiesībā ir tikai Finansu ministrijas ziņā. Te Finansu ministrija pēc saviem kritērijiem paredz, kādi izdevumi būtu plānojami pašvaldībām. Jāsaka, ka tas ir visai patvaļīgs akts un situācija neatbilst īstenībai. Finansu ministrija jums visiem ir izdalījusi tabulu, kurā ir redzami pašvaldību izdevumi un ienākumi, un tur tiešām, pēc viņu aprēķiniem, izrādās, ka vairākām pašvaldībām ienākumi krietni pārsniedz izdevumus.

Redziet, es domāju, ka pašlaik sāk ieviesties – tas bija redzams jau pirmajā pusgadā, bet, es domāju, tas klaji izpaudās otrajā pusgadā – klaja centralizācijas tendence, tas ir, ka pašvaldību budžetus vairs neplāno pašas pašvaldības, bet šos pašvaldību budžetus sāk plānot no centra – izrīkojas Finansu ministrija. It īpaši, es domāju, šis jautājums kļūst aktuāls tāpēc, ka pašvaldības būtībā pārtrauc būt pašvaldības, jo tām vairs nav līdzekļu, ar kuriem rīkoties. Vidēji Latvijā tikai 60 procentus no visu pašvaldību kases apjoma var izlietot tautas deputātu padomes pēc saviem ieskatiem. Daudzos rajonos šis patstāvības rādītājs ir vēl kritiskāks. Piemēram, Jelgavas rajonā tas ir 47 procenti, Rēzeknes rajonā – 45 procenti, Tukuma – 47 procenti, Ventspils – 46 procenti. Par kādu pašvaldību šeit vairs var runāt, ja praktiski pašvaldībām gan ienākumus, gan izdevumus galvenokārt plāno no centra.

Turklāt pastāv vēl kāda teorija, un es domāju, ka šodien no šīs tribīnes droši vien tiks celta augšā arī šī teorija, proti, ka pašvaldībām esot ievērojami līdzekļu atlikumi. Tas tiek parādīts pirmajos mēneša datumos. Mēs ieskaitām atkal no centra pašvaldībām pēdējā brīdī līdzekļus un parādām 1.datumā, ka pašvaldībām ir šie līdzekļu atlikumi. Taču izdevumi pašvaldībām pirmām kārtām sākas mēneša nākamajās dienās, tas ir, pirmkārt. Otrkārt, pašvaldībām ienākumu avoti ir tikai nedaudzi, tāpēc zināmai rezervei jābūt, un es domāju, ka runāt par kaut kādu pašvaldību īpašo stāvokli šobrīd vairs noteikti nevar.

Es domāju, šī situācija, ka mums budžeta deficīts ir nobīdīts uz leju, uz pašvaldībām, skar ne tikai pašvaldības. Es esmu runājis arī ar ļoti daudzu uzņēmumu vadītājiem, arī ar augstskolu un skolu vadītājiem, un būtībā mums situācija veidojas tāda, ka tuvākajos mēnešos vai nu tiks pārtraukta algu izmaksa, vai varēs izmaksāt tikai kādu pusi no algām. Ja mēs nonāksim līdz šai kritiskajai situācijai, ka vajadzēs pārtraukt augstskolu darbību, es domāju, ka atgūties mums būs ļoti grūti.

Man liekas, ka šeit slēpjas viena liela nelaime visā šajā lietā, mēs gribam parādīt it kā spožāku mūsu ainu – šo bezdeficīta budžetu, kas būtībā vairs nav bezdeficīta jau ilgāku laiku. Tas ir tas, ka valsts iekšienē slēpjas nopietnas problēmas un būtībā ir arī nopietnas sabrukuma problēmas, ja mēs laikus nereaģēsim uz tām. Ja laikus nedomāsim, ko darīt, un tad, es domāju, tas katrā ziņā beigsies bēdīgi.

Es gribu vēlreiz atgādināt kādu stila iezīmi, kas veidojas mums pašiem Augstākajā padomē. Tas ir šis “ugunsgrēka” stils, tas ir šis haoss, tā milzīgā steiga, kādā pieņēmām pagājušo budžetu. Es atceros šīs pārgurušās deputātu sejas. Es atceros šīs izmaiņas budžetā. Vakarā ir viens budžets, mēs pieņemam vienu, bet no rīta miljards ir pastiepies pavisam uz citu pusi. Mēs, protams, ieskatāmies šajā skaitlī, un skan it kā argumenti, jo Godmaņa kungs ir kolosāls orators, es viņu augsti vērtēju kā oratoru. Viņš māk pārliecināt deputātus… Taču no rīta mums ir norādīta pavisam cita summa un pavisam cita pozīcija. Un līdzīgi tas notika arī ar pašvaldību budžetu.

Cienījamie kolēģi, es ļoti lūdzu ņemt vērā mūsu priekšlikumus attiecībā uz 52.dokumentu un pieņemt to. Manuprāt, ja to neizdarīsim, tad sekas praktiski būs nepārredzamas.

Priekšsēdētājs: Paldies, Škapara kungs, par ziņojumu! Sāksies jautājumi. Pirmais jautā deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Cienījamais Škapara kungs! Es varētu jums piekrist, ko jūs runājāt par šo daļu, bet mans jautājums ir šāds: kur ir jūsu iesniegtais materiāls par to, kādā situācijā atrodas pašvaldību budžets? Lai šodien varētu spriest, kāda situācija ir pašvaldībās, būtu lūgums iesniegt arī šādus materiālus.

J.Škapars: Redziet, tad mēs, patiesību sakot, varētu sākt vairāku dienu ilgas debates. Sākumā šeit neprasām vairs it neko. Mēs neprasām papildu līdzekļus, mēs prasām vienīgi izlabot tās kļūdas, kuras tika pieļautas. Es vēlreiz uzsveru: likumā ir pavisam skaidri noteikts, ka pašvaldībām tiek asignēts 1 miljards rubļu, taču tur nav nofiksētas pārējās pozīcijas. Un tāpēc mēs prasām tikai labot šīs kļūdas. Manuprāt, šeit būtu lieki analizēt gan valsts, gan pašvaldību budžetus. Pretējā gadījumā, Grūbes kungs, mēs sāksim debates no sākuma. Un es saprotu, ka arī jūs par lauksaimniecības jautājumiem izvirzīsit tikpat būtiskus argumentus.

G.Grūbe: Jā, es tieši tam arī piekrītu. No vienas puses, mums tātad jāredz ir viss. Un tādā gadījumā es patiešām domāju, ka mums šodien nevajadzētu steigties. Ja būtu visi materiāli, tad varētu runāt. Tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums. Vai tomēr, Škapara kungs, jūs nepiekristu idejai par divu līmeņu nodokļiem vispār, pie kuras būtu jāatgriežas? Tātad ir nodokļi, kuri ir valsts nodokļi, un ir pašvaldību nodokļi, un tad mums šeit nebūtu par ko strīdēties, kurš ir vairāk sagrābis un ir vairāk saņēmis. Taču jūsu komisija vēl pirms trim vai četriem mēnešiem, tātad faktiski pirms pusgada, šādai tēzei negribēja pieskarties. Un tagad mēs plūcam tos augļus, kurus paši esam sev sagādājuši. Vai jūs šobrīd tam nevarat piekrist?

J.Škapars: Tam es piekrītu simtprocentīgi. Mēs esam nevis nepiekrituši, bet – tieši otrādi – esam atbalstījuši šo ideju, ka arī nodokļu likumos šie nodokļi pašvaldībām un valstij ir jānošķir, tad mums, patiesību sakot, atkristu šie strīdi. Taču diemžēl atbalstu mēs neesam guvuši. Tagad ir izveidota darba grupa, kas strādās pie nākamā budžeta tieši šinī plāksnē.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Man būtu jautājums nevis Škapara kungam, bet Platā kungam un mūsu Apvienotajai budžeta komisijai. Un jautājums būtu tāds: vai jūs atzīstat, ka, balsojot par otrā pusgada budžetu, vairākumam deputātu nebija pilnīgas informācijas? Mēs bijām spiesti – vismaz es par sevi to varu teikt – balsot nevis par to, kas man tika teikts vai ierosināts. Ja Finansu ministrija neatzīst, ka stāvoklis bija tāds, tad es turpmāk vairs nevaru balsot ne par vienu budžeta projektu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumu nav, bet tā ir sagadījies, ka nākamais jautātājs ir Platā kungs. Lūdzu.

J.Platais, finansu ministra vietnieks: Atļaujiet Biķa kungam atbildēt atsevišķi, un tad visi deputāti varēs uzdot jautājumus šajā sakarā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai arī jums ir jautājumi?

J.Platais: Vai es varētu uzdot jautājumu Škapara kungam?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jūs esat pierakstījies!

J.Platais: Mēs neplānojam pašvaldībām ieņēmumus un izdevumus. Sakiet, lūdzu, kā, pēc jūsu domām, var aprēķināt dotāciju apmēru pašvaldībām, it īpaši ņemot vērā to, ka ir dažādas pašvaldības – ar dažādu finansu bāzi un dažādu ekonomisko attīstību, piemēram, Ludzas rajons, Rīgas rajons un Rīgas pilsēta?

J.Škapars: Es domāju, ka ieņēmumus un izdevumus plāno. Ne tikai domāju, bet tas tā ir reāli. Un plāno divas institūcijas, izejot no dažādām pozīcijām. Tātad plāno pašas pašvaldības, un mums ir šie aprēķini, mēs dabūsim vēl detalizētākus aprēķinus nākamā gada budžetam, un plāno arī Finansu ministrija. Jūsu plānotie ieņēmumi un izdevumi ir manā priekšā tabulas veidā. Tie taču ir jūsu plānotie ieņēmumi un izdevumi!

J.Platais: Jums jautājums: kā jūs uzskatāt – vai Finansu ministrijai ir jāplāno vai nav jāplāno šie izdevumi? Šis jautājums ir saistīts ar to, ko jūs teicāt savā uzstāšanās laikā iepriekš.

J.Škapars: Es domāju, ka pašvaldību ieņēmumi un izdevumi ir jā­plāno pašvaldībām, ir jāsākas ar plāniem no apakšas. Ja izvirzās jautājums par dotācijām vai subsīdijām, tad tas ir jānovirza tālāk un tad tas ir jārisina Finansu ministrijai. Taču es domāju, ka plānošana ir jāsāk no apakšas.

J.Platais: Otrais jautājums. Škapara kungs, kā jūs komentēsit situāciju uz 1.augustu, ka pašvaldību budžetos faktiski bija 1 miljards 300 miljoni rubļu, bet valsts budžetā bija 130 miljoni rubļu, tas ir, zem normas? 300 miljoni ir tie, kuriem jābūt, lai banka principā uzturētu valsts budžeta operācijas.

J.Škapars: Cienījamais Platā kungs un cienījamie deputāti! Es gribētu komentēt šāda veida apgalvojumus, kas te tika pateikti jau budžeta apstiprināšanas laikā un arī ko, iespējams, Finansu ministrija kaut kādā veidā ir sagatavojusi attiecībā uz katru miljardu. Tas būtu jāiesniedz ātrāk un jādod argumentēta atbilde, lai šeit, pie mikrofona, mēs nesāktu rēķināt, no kurienes, tā sakot, ir radies šis miljards. Jūs paši un katrs finansists sapratīs, ka tas būtu pilnīgs absurds. Taču es gribētu vēlreiz atkārtot to tēzi, ko es jau teicu attiecībā uz mēneša sākumu. Mēs, patiesību sakot, pašvaldības dzenam diezgan lielā strupceļā, it īpaši zemākā līmeņa pašvaldības, kur ir kāds finansēšanas avots, vienalga, vai tas būtu kolhozs, paju sabiedrība vai kāds uzņēmums, kuram ir neliela rezerve un kuram turklāt līdzekļi ienāk mēneša beigās. Mēneša sākums nav rādītājs. Jūs bijāt izbraukuši kopā ar mūsu komisijas ļaudīm uz pašvaldībām un redzējāt, kāda ir faktiskā situācija. Kāpēc jūs gribat auditorijai parādīt pavisam ko citu?

J.Platais: Visbeidzot tāds jautājums. Likumā par valsts budžetu pēc tā akceptēšanas Augstākajā padomē ir izdarītas nenobalsotas izmaiņas. Tas ir tas materiāls, kas šeit tika izdalīts visiem deputātiem. Pēc tam tas tika apspriests, tika balsotas konkrētas izmaiņas un pēc tam ir radušās problēmas, kas lika jums izvirzīt šo jautājumu šeit, plenārsēdē, lai vēlreiz balsotu un grozītu apstiprināto budžetu. Konkrētus vārdus, konkrētus skaitļus un citu.

J.Škapars: Atbildēšu konkrēti. Pirmām kārtām izmaiņas ir izdarījusi Juridiskā pārvalde, un arī jūs šo polemiku starp Juridisko pārvaldi acīmredzot zināt. Vienu pantu es atzīmēju pavisam noteikti – “izdevumu” vietā ir ierakstīti “asignējumi”. Ir vairāki šādi Juridiskās pārvaldes labojumi, bet tie mūs, atklāti sakot, neuztrauc. Mūs uztrauc tas, ko es ziņoju – tas, ko šeit deputāti saņēma pēdējā brīdī. Es vēlreiz atgādinu par šo “ugunsgrēka” stilu, kādā mēs pieņēmām budžetu. Un, patiesību sakot, budžetā ir nevis pēc tam izdarīti labojumi, bet ir atstātas iekšējās pretrunas. Ļoti lielas iekšējās pretrunas! Pašā likumā ir rakstīts, ka mēs asignējam šos līdzekļus pašvaldībām, bet patiesībā ne avoti, ne kas cits tālāk nav norādīts, izņemot 6.pielikumu, kurā ir precīzi parādīts, cik tad mēs asignējam katrai rajona un pilsētas pašvaldībai.

J.Platais: Škapara kungs, vai jūs uzskatāt par mērķtiecīgu, ka mēs budžetā apstiprinātu visu pašvaldību ieņēmumus un izdevumus? Valsts budžetā?

J.Škapars: Redziet, pastāvot pašreizējam plānošanas stilam, acīm redzami kaut kādā veidā ir jāsaskaņo kopā tas, kas notiek visā valstī, jo pašreiz jūs 50, pat pāri 50 procentiem dodat dotācijas un subsīdijas. Un acīmredzot ir jābūt vismaz informatīvajam materiālam arī par piesaistītajiem ienākumiem. Arī tiem ir jābūt redzamiem, jo deputātiem nav zināma kopējā aina attiecībā uz pašvaldību budžetu.

Vai tas ir jāapstiprina? Ziniet, atstāsim atklātu šo jautājumu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Albertiņa!

S.Albertiņa: Godātais kolēģi! Es saprotu, ka jūs ierosināt palielināt budžetā deficītu par apmēram diviem miljardiem. Deficīta segšanas avotus jūs neesat piedāvājis. Es domāju, ka jūs droši vien pašreiz nevarēsit man atbildēt. Vai tādi ir vai nav jums prātā?

J.Škapars: Cienījamā Albertiņas kundze! Es vēlreiz gribētu teikt, ko es piedāvāju. Pirmām kārtām es piedāvāju nevis par diviem miljardiem, bet runa ir par vienu miljardu, kas ir asignēts pašvaldībām.

S.Albertiņa: Labi, paldies!

J.Škapars: Vienu momentu, es pabeigšu sakāmo līdz beigām! Es piedāvāju reizē to arī ierakstīt valsts budžeta deficītā, jo citas izejas nav. Ja mēs ņemam vienu miljardu, tad ir jābūt arī avotiem.

Vēl varētu būt otrs risinājums. Es lūdzu deputātus būt uzmanīgiem! Es pateikšu, kāds ir otrs risinājums. Otrs risinājums ir šāds: ja mums nav avotu, no kuriem šo miljardu, kas ir ierakstīts likumā, segt, tad vienīgais ceļš acīmredzot ir izņemt šo pantu ārā, jo šāda panta ierakstīšana ir saistīta ar tālejošām sekām. Jūs nemaz nevarat padomāt par to. Es tagad esmu bijis daudzu pašvaldību sanāksmēs, un iedzīvotāji pašreiz jau spiež uz pašvaldībām, lai tās šo miljardu sāk izmaksāt. Tā ir dramatiska lieta. Nedomājiet, ka tas tik vienkārši beigsies! Ieliks vienu miljardu, un aiziet! Patiesībā drīz vien pašvaldības sāks apmētāt ar akmeņiem. Tātad es piedāvāju otru variantu: ja mēs nevaram atrisināt jautājumu, kur mēs atradīsim to miljardu, tad to vajag izņemt laukā.

S.Albertiņa: Paldies, kolēģi, tieši to es arī no jums gribēju dzirdēt. Tātad, es ceru, zālē visi pamanīja, ka Pašvaldības komisija ierosina izņemt ārā arī tos finansējumus, kas pašvaldībām ir ne no viņu pašfinansēšanas avotiem. Līdz ar to, ja es jūs pareizi sapratu, Škapara kungs, jūs ierosināt atcelt vispār pantu par enerģijas sadārdzinājumu, tātad par pabalstiem. Vai esmu jūs pareizi sapratusi?

J.Škapars: Precizēju pozīciju! Ir divas izejas: pirmā – mūsu piedāvātais likumprojekts...

S.Albertiņa: Tas, kolēģi... Piedodiet, tas neiet cauri!

J.Škapars: Vienu momentu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Tas ir ļoti vienkārši...

J.Škapars: Tas mums šodien ir jāizspriež. Ja mēs nevaram atrast līdzekļus, tad nekas cits neatliks, kā vien izņemt šo pantu.

S.Albertiņa: Paldies.

Priekšsēdētājs: Pašlaik jautājumu uzdos deputāte Zeile.

 

No zāles: Piedodiet...

Priekšsēdētājs: Jūs būsit nākamais, Siliņa kungs! Deputāte Zeile uzdod jautājumu. Pēc tam finansu ministrs Siliņa kungs.

V.Zeile: Man ir trīs jautājumi. Jūsu klasiskais “karogs”, ar kuru jūs vienmēr ejat, bija šāds: ja Latvijā būs stipras pašvaldības, tad būs stipra Latvija. Nosauciet, lūdzu, trīs stiprākos rajonus, trīs stiprākās republikāniskās pakļautības pilsētas! Un nosauciet trīs vājākos rajonus un trīs vājākās republikāniskās pakļautības pilsētas. Un tad pasakiet, pēc kāda kritērija jūs nosakāt stipru pašvaldību?

J.Škapars: Es atļaušos, cienījamā Zeiles kundze... Es jūs tiešām cienu, bet es atļaušos uz šo jautājumu neatbildēt. Tad jau jūs varētu pateikt, lai es nosaucu, vai Latvija ir stipra vai vāja valsts? Arī kritērijus Latvijai kopumā. Tas ir jautājums, uz kuru gandrīz nav iespējams atbildēt.

V.Zeile: Paldies. Otrais jautājums. Jūsu konsultants Ingus Gailums ir veicis aprēķinu, un jūs to zināt, jo tas jums ir rādīts. Tajā ir aprēķināta pašvaldību rīcībā atlikusī summa absolūtajos procentos pēc Finansu ministrijas ieplānoto izdevumu apjoma. Tā svārstās apmēram starp 56 un 63 procentiem. Sakiet, lūdzu, kāda ir šo procentu ekonomiskā jēga un kāds būtu ideālais variants – cik lieliem šiem procentiem būtu jābūt un kas ar to būs panākts?

J.Škapars: Es gribētu, lai jūs precizējat jautājumu. Vai runa ir par piesaistītajiem līdzekļiem?

V.Zeile: Runa, kolēģi, ir par šo tabulu, kuru visiem Apvienotajā budžeta komisijā Gailums izdalīja.

J.Škapars: Es procentus traktēšu savdabīgi – simts...

V.Zeile: Jūs gribētu, lai būtu simts procentu, pēc kā tiekties?

J.Škapars: Es domāju, ka vajadzētu tiekties pēc reāliem rezultātiem, un tādi ir ārzemēs. Mēs esam skatījuši Somiju, Zviedriju, Dāniju un daudzas citas valstis, bet par Šveici es vispār negribu minēt. Taču es domāju, ka Latvijā optimālais lielums, lai pašvaldības sāktu kļūt par pašvaldībām, būtu vismaz 60 procenti, tad mēs varētu iet uz patstāvīgu budžetu, un tā šobrīd pietiktu.

V.Zeile: Bet ko šādā gadījumā jūs saprotat ar patstāvīgo budžetu?

J.Škapars: Ar patstāvīgo budžetu? Tas precīzi ir uzrādīts likumā par pašvaldībām, it īpaši visos pašvaldību likumos ir noteikts...

V.Zeile: Komentējiet, kas ir patstāvīgs pašvaldību budžets?

J.Škapars: Patstāvīgs pašvaldību budžets ir tas, kuru būtībā pašvaldības ieņemtu no attiecīgās nodokļu likmes un citiem ienākumiem. Tas ir noteikts pašvaldību likumā, konkrēti no kādiem. Un lai tās pašas arī izšķirtu, kādiem mērķiem šos ieņēmumus izlietot. Ir vēl viens pants, vēl viens teikums attiecībā uz pašvaldību patstāvību – šī budžeta daļa ir neaizskarama! Pat dotācijas.

V.Zeile: Paldies. Un mans trešais jautājums ir šāds: vai Pašvaldības komisijai ir ziņas un vai jūs varētu tās piedāvāt deputātiem, kādi ir rajonu un republikānisko pakļautības pilsētu ieņēmumi 1992.gada otrajam pusgadam un vai šajos ieņēmumos atspoguļojas valūta?

J.Škapars: Šobrīd valūta atspoguļojas slikti. Jā, tā varētu teikt attiecībā uz valūtu, ka tā atspoguļojas slikti. Tur man nav nekādu iebildumu. Tas acīmredzot ir jāprecizē un jādisciplinē arī pašvaldības.

V.Zeile: Tas ir vispārīgs jautājums. Kolēģi, mani, piemēram, interesē, vai Ventspils, kura rāda, ka tai ir 138 miljonu liels seguma avots...162... Vai tur ir valūta? Vai tā ir atsevišķi kā budžets un vai tā ir pārrēķināta? Un konkrētāk, lūdzu!

J.Škapars: Tas jautājums ir īpašs jautājums. Ventspils jautājums ir īpašs jautājums. Tas ir ļoti individuāls jautājums atšķirībā no visām citām pašvaldībām.

V.Zeile: Un pēdējais – precizējošais – jautājums: tātad jūs uzskatāt, ka nobalsotajā budžetā neviena kapeika pašvaldībām nav iedota kā dotācijas energoresursu sadārdzinājuma segšanai? Jā vai nē!

J.Škapars: Es jau esmu teicis, es nevienam neatbildēšu: jā vai nē. Diktāts neder, es domāju, ne no vienas, ne no otras puses.

V.Zeile: Tas nav diktāts, tas ir precizējošs jautājums.

J.Škapars: Es teikšu tikai vienu: dotācijas un subsīdijas ir izdalītas citiem mērķiem.

V.Zeile: Bet tieši energoresursiem?

J.Škapars: Ir rakstīts, kam tās izdalītas. Ir precīzi norādīts, kam subsīdijas izdalītas, taču attiecībā uz šo vienu miljardu ir jātic likumam. Likumā ir precīzi uzrakstīts, ka šāds miljards pašvaldībām ir asignēts. Un, ja tas ir asignēts, tad tas ir. Tas ir asignēts saskaņā ar 6.pielikumu. Izlasiet, lūdzu, cienījamie deputāti, gan šā likuma 5.pantu, gan 6.pielikumu!

V.Zeile: Paldies. Un vēl pēdējais. Tātad jūs piedāvājat, lai no valsts budžeta vēl papildus izdala pašvaldībām miljardu. Atbilstoši kādam dalījumam? Vai 6.pielikumam?

J.Škapars: Es nekad ne ar vienu vārdu neesmu teicis, ka jāizdala vēl papildus. Es esmu tikai teicis tā: “Ja mēs pieņemam likumu un ja likumā ierakstām, ka pašvaldībām asignējam šos līdzekļus, tad ir jābūt gan līdzekļu segšanas avotiem, gan jābūt asignētiem šiem līdzekļiem.” Un ne par kādiem papildu iedalījumiem šeit pat nav runas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs! Tagad gan Siliņa kungam bija kārta, bet...

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Pavisam neliela uzziņa, ja atļauts. Es gribu palīdzēt Škapara kungam.

Cienījamie deputāti, attiecībā uz valūtu. Pēc smagām sarunām ar Ventspils vadību tikai no vienas rūpnīcas, pēc Lemberga kunga vārdiem liecinieku klātbūtnē, Ventspils gadā ieņem apmēram 10 miljonus dolāru. Es nerunāju par to, kas notiek ar Ventspils naftu un tā tālāk.

Attiecībā uz Rīgas pilsētas ieņēmumiem valūtā. Rīgas pilsētas ieņēmumi no aprīļa līdz jūlijam, tas ir, kad kuģniecība valūtā sāka maksāt atskaitījumus kopā ar Ventspils ieņēmumiem no kuģniecības, tie sastāda 50 procentus, precīzi tikpat daudz saņem valsts, tas nozīmē – apmēram 2,5 miljonus. Tikpat daudz saņem arī valsts. Tā ka šī valūta nevis vāji tiek uzskaitīta, bet tā vispār netiek uzskaitīta pašvaldību budžetā ne pēc kādas konvertācijas sistēmas.

J.Škapars: Es savukārt gribētu palīdzēt Godmaņa kungam kādā citā ziņā. Es gribētu teikt, ka attiecībā uz Ventspili un attiecībā uz Rīgu tie visi ir valsts uzņēmumi un būtu pienācis laiks tikt skaidrībā ar valsts uzņēmumiem. Atcerieties, Godmaņa kungs, es jums jau Prezidijā teicu, ka bankrotējošā valsts pēc būtības griežas pēc aizņēmumiem pie plaukstošajiem valsts uzņēmumiem. Situācija diemžēl šobrīd ir tāda. Jātiek galā ar valsts uzņēmumiem, Godmaņa kungs, jo valūtu pamatos dabū no valsts uzņēmumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Te visi cits citam ir palīdzējuši, tagad jautājumu uzdošanu noslēdz Siliņa kungs.

E.Siliņš, finansu ministrs: Man ir trīs jautājumi. Pirmais jautājums. Škapara kungs, tad, kad mēs šeit apspriedām budžeta koncepcijas pirmo un arī otro variantu, mēs konceptuāli runājām par to, ka visas sociālās struktūras, tautsaimniecības struktūras tiek finansētas uz vienādiem noteikumiem neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldība vai kāds augstāka līmeņa posms. Izsakot apvainojumu Finansu ministrijai, ka tā patvarīgi ir noteikusi izdevumus, vai šī konceptuālā pieeja ir pārkāpta vai nav?

J.Škapars: Konceptuālā pieeja ir pārkāpta pavisam citā aspektā. Tā ir pārkāpta likuma ievērošanā. Likums ir pieņemts, un likums ir jāpilda. Šinī ziņā es taču skaidri to savā uzstāšanās reizē pateicu.

E.Siliņš: Tad man ir analoģisks jautājums par ienākumiem. Jūs arī teicāt, ka Finansu ministrija patvarīgi nosaka šo ienākumu bāzi, aprēķina ienākumus. Vai Finansu ministrija ir pārkāpusi kaut vienu likumu, ko pieņēmusi Augstākā padome, kur ir noteikts, cik katra līmeņa budžetam pienākas un kādi ir šie asignējumi?

J.Škapars: Es domāju, ka Finansu ministrijas kritēriji attiecībā uz pašvaldību ienākumu daļu vispār pa īstam nav zināmi. Un būtu ļoti labi, ja mēs vienreiz sāktu atklāti debatēt arī attiecībā uz šiem ienākumiem un pateiktu, pēc kādiem kritērijiem pašvaldībām ir jāplāno ienākumi. Es būtu par to, lai tiktu pieņemts ja ne gluži likums, tad vismaz lēmums šajā sakarībā.

E.Siliņš: Paldies. Škapara kungs, jūs man atvieglinājāt trešā jautājuma uzdošanu. Taču tad es to gribu uzdot ar skaitļiem. Pašvaldības prognozēja savu vietējo budžetu ienākumus otrajā pusgadā 1,8 miljardu rubļu apmērā. Ņemot vērā pārskaitītās mērķsubsīdijas normas robežās, ienākumi otrā pusgada jūlijā bija 1,9 miljardi rubļu. Vai jūs varat apvainot Finansu ministriju un valdību par to, ka nepareizi noteikti ienākumi šajos budžetos, ja pašvaldības viena mēneša normu ir ieplānojušas visam otrajam pusgadam? Paldies.

J.Škapars: Man šo skaitļu nav klāt, es jums vēlreiz saku. Šeit ir ļoti kvalificēta Finansu ministrija, kas kolosāli operē ar skaitļiem, tā tas tika darīts arī budžeta pieņemšanas laikā. Ja man būtu šie skaitļi bijuši kaut vai dienu iepriekš, es būtu painteresējies, kā tas patiesībā notiek. Šeit es varu tikai noklausīties, cienījamais ministra kungs, to, ko jūs apgalvojat.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, jautājumu uzdošana ir beigusies. Paldies Škapara kungam par atbildēm.

Sāksim debates. Pirmais debatēs pierakstījies deputāts Aizezers, gatavojas deputāts Gulbis.

J.Aizezers: Cienījamie kolēģi deputāti! Kad mēs šeit, Augstākajā padomē, izskatījām otrā pusgada budžetu, mēs, pašvaldību vadītāji, protams, vislielāko uzmanību pievērsām dotācijām un mērķsubsīdijām, kuras tika saņemtas no republikas budžeta vietējiem budžetiem. Praktiski izskatot sagatavoto budžeta projektu, jebkurš normāli saprata, ka mēs saņemsim trīs asignējuma veidus no Latvijas Republikas budžeta. Tātad tas sevī ietvers dotācijas, mērķsubsīdijas, kuras tiek novirzītas pedagogu darba algām, un mērķsubsīdiju, kura tiek novirzīta kurināmā sadārdzinājuma apmaksai maznodrošinātām ģimenēm.

Par ko praktiski pašreiz notiek diskusija? Diskusija notiek par to, ka tagad, pēc Finansu ministrijas viedokļa, šī mērķsubsīdija, kas budžetā bija plānota sakarā ar kurināmā sadārdzinājumu maznodrošinātām ģimenēm, ir jāizmaksā no dotācijas naudām. Tātad budžetā tas nebija atspoguļots, bet mēs jebkurā gadījumā esam rēķinājušies ar to, ka šī mērķsubsīdija kurināmā sadārdzinājumam maznodrošinātām ģimenēm nav dotācijā, līdz ar to praktiski iznāk ārkārtējā situācija. Ja mums šo dotāciju nenovada līdz rajoniem, kā tas bija paredzēts budžeta projektā... Mums šis miljards ir ārkārtīgi nepieciešams. Šodien, runājot par šo likumprojektu, domāju, ka tas ir jā­skata kontekstā ar to likumu, ko mēs izskatījām aizvadītajā nedēļā, par viena miljarda piešķiršanu Ārējās tirdzniecības ministrijai valsts energoresursu iegādei.

Mani personīgi pārsteidza aizvadītās nedēļas “Dienā” publicētais materiāls par to, ka Ministru padome piedāvā Rīgas domei piegādāt silto ūdeni divas reizes nedēļā, kopumā mēnesī iekasējot 120 rubļus. Jūs zināt, kāda mums šodien ir situācija republikas rajonos? Tātad Rīgā Ministru padome praktiski piedāvā rīdziniekiem saņemt silto ūdeni 9–10 dienas mēnesī, par to iekasējot 120 rubļu, tātad 12–15 rubļu par vienu dienu. Mēs šodien piegādājam silto ūdeni divas reizes mēnesī, par katru dienu iekasējot no 50 līdz 60 rubļiem, kas atbilst reālajai paš­izmaksai. Tātad man nav skaidrs – varbūt šis miljards vai kādi citi līdzekļi kaut kur ir nokrāpti pārējām republikas pašvaldībām, pārējiem rajoniem un tiek izmantoti Rīgas apgādei ar silto ūdeni, ko absolūti nenosedz ne klienti, ne Rīgas pašvaldība? Tātad praktiski Rīga un republikas rajoni tiek nostādīti ārkārtīgi nevienlīdzīgā situācijā.

Tāpēc es gribu teikt viennozīmīgi, ka mums šis miljards ir vajadzīgs, mēs ar to esam rēķinājušies. Ja Finansu ministrija skata šo jautājumu citādi, tad mums atkal atkārtoti ir jāpārskata pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā pieņemtais likums par miljarda izdalīšanu valsts energoresursu iegādēm un tad tas miljards jānovirza pašvaldībām. Mums ir jāiepērk uz vietām šie energoresursi. Ko tad nozīmē valsts energoresursu rezerves? Tās rezerves mums jāveido reāli republikas rajonos, republikas rajonu pilsētās un pagastos.

Es lūgtu cienījamos deputātus viennozīmīgi šeit piekrist arī tam, ko teica Škapara kungs, ka mums šis miljards ir vajadzīgs. Ja Finansu ministrija uzskata, ka šā miljarda ienākumu daļa nevar tikt nosegta ar citiem ienākumiem, tad mums ir jāatgriežas pie tā likuma, ko pieņēmām pirmajā lasījumā aizvadītajā nedēļā, un miljards, ko mēs paredzējām valsts energoresursu rezervēm, jāparedz valsts energoresursu rezervēm republikas pašvaldībās. Tātad tas ir jāsadala proporcionāli teritorijai republikas pašvaldībām, republikas rajoniem.

Man ir arī lūgums Godmaņa kungam tomēr sniegt skaidrojumu, no kādiem līdzekļiem tiek piegādāts par 12 rubļiem dienā siltais ūdens Rīgai. Tas man absolūti nav skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gulbi!

J.Gulbis: Cienījamie kolēģi, man ir ļoti žēl, ka šeit nav Teikmaņa kunga, kuram vajadzēja runāt šajā jautājumā. Tomēr es kā Rīgas domes loceklis uzskatu par vajadzīgu izteikt arī savas domas. Gribētu informēt, kāpēc Rīgas dome nepieņēma energosistēmas priekšlikumu par valsts uzņēmumu pārņemšanu pašreiz Rīgas pašvaldību pārziņā. Šos uzņēmumus tagad Rīgai vajadzēja pārņemt ar 308 miljonu parādu, un esošajā situācijā šie valsts uzņēmumi pašreiz dod zaudējumus katru dienu 9 miljonu apmērā. Rīgai šis sadārdzinājums no 19 rubļiem uzreiz tiek pacelts uz 2480 rubļiem par vienu gigakaloriju, tas ir, sadārdzinājums ir audzis 130 reižu. Es domāju, ka tajā steigā, kādā mēs pieņēmām budžetu, tas vienkārši normālā valstī vispār nav pieļaujams. Un arī tā attieksme, kas vispār kopumā ir pret Rīgu, es domāju, ka tā diezgan bēdīgi beigsies.

Pēc pašreizējiem mūsu aprēķiniem, apkures sezonai, lai nodrošinātu normālu siltumu, ir vajadzīgi apmēram 4 miljardi. Tas ir divas reizes vairāk, nekā vispār pašreiz ir Rīgas budžets. Mēs šeit, protams, varam neuzklausīt Škapara kungu šajā situācijā, arī Rīgu, taču agri vai vēlu rezultāts būs ļoti bēdīgs. Ar Rīgu spēlēties nevar, es domāju, tā, kā to var darīt uz vietām, kur var dabūt malciņu un kādreiz arī izkurināt vai mazajās pašvaldībās citādā veidā to siltumu sagādāt. Rīgā jautājums par tām krāsniņām var beigties diezgan traģiski. Tāpēc es domāju, ka šodien fakts, ka Rīgai vajadzīgi šie 404 miljoni, kas ir pēc šā miljarda sadalījuma kā atbalsts trūcīgajiem iedzīvotājiem sakarā ar energoresursu sadārdzināšanos, praktiski ir galīgs sīkums un tas neko neglābj.

Man jāteic, ka mēs, protams, šodien skaisti sakām: lai maksātu tos pabalstus trūcīgajiem, mēs pieprasām par to izpildīt deklarācijas. Mēs jau pieņēmām prasību arī par to, ka Augstākajai padomei dodam deklarācijas. Tagad mēs nabagiem pieprasām, taču es gribētu zināt, kad tad tie bagātie pildīs tās deklarācijas un no tām deklarācijām maksās arī nodokļus? To gan es gribētu zināt! Par to mēs vispār nerunājam. Es nedomāju, ka vajadzētu tās salaupītās vērtības pašreiz atņemt, taču nomaksāt nodokli par tām vērtībām gan vajadzētu. Vismaz radīt iespēju, lai tās varētu arī dabūt, jo tās summas, kuru pašreiz trūkst šiem nabagiem, tās vairs nav tik vienkārši sedzamas. Un arī ar šiem 404 miljoniem tās nenosegs. Jautājums ir par to, ka ar šo iztikas minimumu, ar kādu dzīvo šie nabagi Rīgā, viņi vairs neizdzīvos. Viņiem nav papildu ienākumu – ne gosniņas, ne zemītes, kur var kaut ko izaudzēt. Arī par to vajadzētu šodien padomāt.

Cerības par to, ka latvietis izdzīvos, bet tie pārējie aizvāksies, man jāsaka, laikam nepiepildīsies. Palielināsies bandītisms, pieaugs noziedzība. Šie cilvēki, kuri paliks badā, viņi tomēr par savu ģimeni rūpēsies, kā nu katrs prot.

Es domāju arī par to, ka pašreiz notiek “futbols”: kurš nesīs atbildību – vai valdība vai pašvaldības? Kurš uz kuru varēs novelt atbildību. Nezinu, vai tas ir galvenais. Galvenais ir atrast izeju no šīs situācijas. Situācija tiešām ir ļoti nopietna. Mans uzdevums arī bija saasināt uzmanību uz jautājumu par Rīgas pašvaldību, to, ka tā vairs nespēj šādu sadārdzinājuma kāpumu nosegt. Par to mums laikam arī būs jāatbild.

Tāpat es gribu teikt... Jūs paskatieties uz tiem pielikumiem, un tad jūs redzēsit, kā tas pats turpināsies arī attiecībā uz Rīgas izglītības darbiniekiem. Mums šeit iekšā ir ielikts deficīts par 132 miljoniem, respektīvi, mēs atkal turpinām nepildīt likumu un nemaksājam 37 procentus sociālo nodokli, lai tad pašas pašvaldības meklē. Taču pašvaldības to vairs nevar atrast. Es, ar visu cieņu izturēdamies pret finansu ministru, tomēr nepiekrītu deklarētajām summām, kas it kā esot pašvaldības rīcībā uz pirmo datumu. Tā, protams, ir atsevišķa saruna. Tāpat atsevišķa saruna ir arī par to, ka Rīgas pašvaldība ir centusies Finansu ministrijā noskaidrot un vienreiz dot precīzus kritērijus, pēc kuriem tad nosakām to procentu, cik tad atstāt Rīgas rīcībā no tās ienākumiem un cik paņemt prom, kā tas ir attiecībā uz citām pašvaldībām, kurām atstāj 100 procentus, bet Rīgai nosaka 1 procentu, kam nav nekāda pamata. Respektīvi, es gribēju teikt to, ka Rīga nav pat ieinteresēta ienākumus palielināt, jo nav noteikti šie procenti. Ja Rīga ienākumus palielinās, tik un tā paņems projām! Un šajā jautājumā Finansu ministrija atkārtoti nav spējīga mums minēt būtiskus kritērijus, pēc kuriem tad nosaka, cik Rīgai paņem valdība un cik paliek pašvaldības rīcībā. Ja tas tā turpināsies, tad, cienījamie kungi, mēs vienkārši atņemsim šai Rīgas pašvaldībai vēlēšanos patstāvīgi strādāt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Biķi!

V.Biķis: Godājamie kolēģi! Manuprāt, jautājums šeit ir mazliet citādāks, nekā bija strīdi starp Finansu ministriju un Škapara kungu. Mani ļoti pārsteidza kolēģa Gulbja uzstāšanās. Visa problēma ir Rīgā. Cienījamais Gulbja kungs, Rīgas domei tiešām būtu jāatbild! Un jums ir taisnība, ka šādu sadārdzinājumu Rīgas pilsēta un Rīgas iedzīvotāji nevar un negribēs paciest. Taču, lūk, tāpēc jau arī ir izveidojusies šī situācija, ka gan mums, gan valdībai ir bail no neapmierinātības Rīgā, nevis no neapmierinātības laukos. Mums nevienam pagaidām nav bail. Un es atvainojos, ka varbūt runāju drusku ne par to, par ko jūs gaidījāt. Varu jūs informēt, ka lielākajā daļā Latvijas pilsētu siltais ūdens sen ir aizmirsts, izņemot, protams, Ventspili un vēl dažas vietas. Pie tam es jums varu pateikt, ka Aizputē no siltā ūdens labprātīgi atteicās pagājušā gada martā, tanī skaitā arī mana ģimene, jo, pastāvot pagājušā gada algām, vienam iedzīvotājam bija jāmaksā mēnesī 400 rubļu. Un vienkārši neviens nebija spējīgs samaksāt.

Vēl es varu informēt, ka jau pagājušajā apkures sezonā Aizputē iedzīvotāji, protams, ne visi, bet daudzi tā sauktajās resora mājās maksāja no 800 līdz 1000 rubļiem mēnesī, pastāvot pagājušās ziemas algām. Es personīgi zinu pensionārus, kuri pagājušajā ziemā pārdeva drēbes, lai samaksātu īres maksu. Tāda ir situācija. Un uzskatu, ka šis jautājums šodien ir politisks. Galvenokārt politisks! Cik ilgi visa Latvija cietīs un skatīsies, kā mēs Rīgā lemjam, vai vajag Rīgā katru dienu silto ūdeni vai divas dienas nedēļā.

Taču, ja mēs runājam par būtību, tad tomēr personīgi jūtos piemānīts diemžēl arī no mūsu Budžeta komisijas puses, jo būtība ir tāda, ka mēs nesapratām, vismaz es personīgi nesapratu, ka šā miljarda nebūs. Un vēl es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka par to, ka visas apkures lietas tiks nodotas pašvaldībām, Ministru padome pieņēma lēmumu tikai 5.augustā, taču par budžetu runājām jūlija sākumā.

Un otra lieta. Mēs runājām par kredītiem valsts rezervēm. Tad sakiet, lūdzu, kādus kredītus var saņemt, piemēram, Skrundas vai Aizputes pašvaldība? Šie kredīti, šīs valsts rezerves ir domātas, pirmkārt, gāzei, tātad atkal Rīgai. Pašvaldības varēja vasarā nopirkt ogles par 2000 rubļu tonnā, bet pagājušajā nedēļā mums izdalītajos materiālos, kur ir rakstīts par “Latvijas kurināmo”, ir minēti 3,5 tūkstoši, lai gan īstenībā no šā “Latvijas kurināmā” var nopirkt par 5000 rubļu. Tātad, lūk, tam, kurš pērk dārgāk, tam mēs piešķiram kredītus. Un tas, ka uz laukiem var izdzīvot kaut kā... Ziniet, Gulbja kungs, nevar vis kaut kā! Arī Aizputē 3000 iedzīvotāju dzīvo tādos pašos apstākļos kā Rīgā, lai gan gluži ne tādos pašos, jo tur nav siltā ūdens. Nekā nevar izdarīt. Un arī taupības krāsniņu nav. Un nav arī nekādu cerību, ka no šīm valsts rezervēm laukos kāds kaut ko saņems. Tāda ir situācija. Es ļoti aicinātu tomēr pieņemt šīs ierosinātās izmaiņas, un nekā tur nevar darīt. Ja mēs slēpjam savu nabadzību no Valūtas fonda, tad paši no sevis mēs to diemžēl nevaram noslēpt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs! Gatavojas deputāts Mucenieks, un beigās runās pašvaldību pārstāvji.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, lai Dievs dod man izteikties ļoti vienkārši un skaidri! Pirmkārt, nejauksim divas lietas attiecībā uz šo miljardu. Miljards sastāv no divām summām. Tie rajoni, kuri saņem subsīdiju: tie ir visi rajoni, atskaitot sešas pilsētas, un, ja nemaldos, divus vai vienu rajonu. Liepāja un Aizezera kunga vēlēšanu rajons saņem šo naudu, un es nevaru saprast, kāpēc viņš šeit tik ļoti karstasinīgi uzstājās. Škapara kungs ļoti labi zina, kā sadalās šī nauda. Šī nauda vienmēr tiek dalīta pēc principa, vai Latvija ir vienota valsts vai nav. Tas ir visā pasaulē problemātiski. Ir pašvaldības, kuras dzīvo labi vairāku iemelsu dēļ, arī tāpēc, ka tur ir daudz uzņēmumu. Neslēpsim, ka pietiekami normālā situācijā ir Ventspils, kaut gan tur ir grūti dzīvot ekoloģiskā ziņā. Arī Rīga un Valmiera, bet tas bija līdz tam brīdim, kamēr mums pārāk daudz nesadārdzinājās degvielas cenas. Tagad, protams, viss ir sadārdzinājies, un situācijas saasinātību arī es ļoti labi saprotu, Škapara kungs. Es tikai gribu, lai šeit finansu ministrs pēc tam precīzi ar skaitļiem parāda, kā veidojas visi šie maksājumi, jo vienmēr, kad es sasaucu pašvaldību vadītājus, ir milzīgs strīds. Viņu vadītāji un finansu vadītāji man sniedz dažādus datus. Vieni saka, ka viņiem ir tik daudz budžetā, bet pirmās personas apgalvo, ka tādu līdzekļu viņiem budžetā nav. Es tad nesaprotu, kuram no viņiem man ticēt.

Tālāk. Tātad nevar būt runas par to, ka tagad var tik elementāri grozīt budžetu. Par to, es ceru, šeit Budžeta komisija runās. Runa par to nevar būt viena iemesla dēļ – budžets ir izveidots, un katram budžeta ieņēmumam pretim ir sava izdevumu daļa. Vakar ārkārtējā valdības sēdē mēs līdz vēlai naktij pārspriedām situāciju ar nemaksām budžetā, un par to mums šodien ir iesniegts paziņojums presē. Rīt, es ceru, tas būs publicēts, un arī Budžeta komisijā mēs iesniegsim attiecīgos materiālus. Tā precīzi zina, kā tagad pildās budžets. Mēs varam te iekšā ierakstīt skaitļus, kādus gribam, taču tas neko daudz nedos.

Tālāk par jautājumiem, kurus es šeit dzirdēju. Par valsts rezervēm. Deputāti, jūsos ir radies tāds priekšstats, ka valsts rezerves tiek veidotas kaut kam tādam, kas vispār nav saistīts ne ar tautu, ne ar pašvaldībām, ne ar ko citu. Kas jums mēģina iestāstīt šo galīgi nepareizo un muļķīgo frāzi? Valsts rezerves tiek veidotas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai ārkārtējā situācijā tās izmantotu nepieciešamajos virzienos. Un tas nav tikai Rīgā, cilvēki mīļie! Tas būs tajās vietās, kur visvairāk būs vajadzīgs.

Otrkārt, nezinu, kurš Biķa kungam konsekventi stāsta pilnīgi “greizu” informāciju. Starp citu, tas miljards, ko te tagad grib paņemt atpakaļ... Par to ir noslēgti līgumi, un pirmais mazuts mums Latvijā ienāk jau tagad par 6,5 tūkstošiem rubļu tonnā. Jebkurš pašvaldību vadītājs jums pateiks, ka tāda cena viņam ne tuvu nav pieejama. Viņš var startēt ar 9 vai 10 un pabeigt normāli ar 12. Es nesaprotu, kas jūs totāli dezinformē un kāpēc šeit tālāk vispār ir jādezinformē deputāti. Šī valsts rezerve nav domāta tāpēc, lai to noliktu, kaut gan mans sapnis ir tās vienu daļu nolikt kaut vai priekš nākamās valdības. Tas ir valsts stabilitātes garants, bet, protams, šī rezerve tiek izvietota “Latvenergo”, tiek izvietota citos attiecīgajos pasūtītājos un arī lietotājos. Tā ka šeit nejauksim šīs divas lietas.

Nākamais. Jā, tagad mēs esam nonākuši pie principa: vai Latvija mums ir vienota valsts vai nav vienota valsts? Ja Latvija ir vienota valsts, tad bagātie palīdz nabagiem. Kas ir bagātie? Lūk, bagātie ir tās pilsētas, kam 37 procentus tiek lūgts maksāt pašām. Bagātie ir tās pilsētas, kas var atļauties iepirkt gadu uz priekšu šo energoresursu rezervi, kā tas ir Ventspilī. Vismaz gadu uz priekšu! Bagātie ir tie, kuri ieņem valūtas rezervi, kuriem ir valūtas ieņēmums. Starp citu, visas šīs indīgās vielas tiek vestas cauri visai Latvijai. Nez kāpēc ieņēmumi ir tikai pašā galapunktā? Tikpat labi tos var prasīt Tukuma rajons, var prasīt Rīgas rajons, var prasīt, sākot no Ludzas. Taču tie nesaņem neko, bet citi beigās saņem visu. Vai tas ir normāli? Tas nav normāli! Uzturēdamies Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī, es pateicu atklāti savas domas. Es uzskatu Latviju par vienotu valsti, un tā tas ir visas pasaules praksē, ka ir situācijas, kad bagātajiem ir jāpalīdz nabagiem, jo, ja, piemēram, salīdzina Valmieras rajonu ar Valkas rajonu, tad tur nekas neiznāks pat tad, ja komisijai, kurā ir Platā kungs, no valdības puses, un pašvaldību pārstāvji, no viņu puses, tiks uzdots. Tāda ir izveidotā budžeta koncepcija, tas ir iestrādāts, tādu to vakar ir saņēmusi Budžeta komisija ar manu parakstu, un tur ir uzdots pārstrādāt atskaitījuma procentus atbilstoši nodotajām funkcijām. Taču mēs nekad teritoriāli Latvijā neizvairīsimies no tādas situācijas, ka ir bagātie, kuriem ir jāpalīdz nabagiem. Pretējā gadījumā mēs Latviju sadalīsim. Tas ir viens.

Otrs. Par to, ko nodot un kā nodot pašvaldībām “Latvijas siltumu”. “Latvijas siltums” netiek nodots, Biķa kungs, kā jūs esat informēts. Es jums varu dot precīzu informāciju: līgumi ir slēgti tikai ar tām pašvaldībām, kuras “Latvijas siltums” ņem sev kopā ar parādu, kas tiek samaksāts no budžeta. Tur ir paredzēti 200 miljoni, no tā tagad 135 miljoni ir izmaksāti katrai pašvaldībai, lai nosegtu to parādu, kas bija izveidojies, un daļēji arī remonta izdevumus. Es piekrītu, ka šī summa visu nenosegs, un tomēr nekādas uzspiešanas taktikas šeit nav. Kas jūs dezinformē – es nezinu. Ja jums vajadzīgi nepieciešamie dokumenti, es jums tos varu iesniegt.

Tagad par Rīgas situāciju. Jā, kolēģi, šeit mums ir liels konflikts ar Rīgu, jo mēs uzskatām, ka tad, ja Liepājā un Daugavpilī var atrisināt jautājumu ar silto ūdeni divreiz nedēļā par 120–140 rubļu izmaksām uz cilvēku, ja to var atrisināt citas pilsētas, tad kāpēc Rīgā ir jābūt siltam ūdenim katru dienu? Nav jābūt! Jo gigakalorija nemaksā vis 19 rubļu, bet tā maksā 2480. Un to nesaka valdība, to saka ražojoša organizācija, kuru savukārt pārbauda Finansu ministrija, vai tā neliek sev tarifos lielu peļņu. Tāpēc jautājums par to, vai kāds ar Rīgu spēlējas... Neviens ar Rīgu nespēlējas, taču es uzskatu, ka Rīga nevar būt privileģētā situācijā. Jā, ir problēmas ar Rīgas attīrīšanas ietaisēm tajā brīdī, kad mēs stihiski sākam laist ūdeni, taču tā ir konkrēta tehniska lieta, kas ir jārisina. Taču ielaisties šeit emocijās, ka kāds aizstāv Rīgu uz lauku rēķina un lauki atkal savukārt aizstāv sevi uz Rīgas rēķina... Es domāju, ar šo pēdējo lietu nevajadzētu nodarboties deputātiem, jo tādā gadījumā mēs te vispār sašķelsimies tīri teritoriāli, nevis vairs politiski. Tāpēc tas lēmums, ko “Latvenergo” patlaban Rīgai piedāvāja... Tādi paši nosacījumi ir arī Daugavpilī, Liepājā un citur. Un es nevaru saprast, kāpēc dome nevar šo lēmumu pieņemt. Jā, tā ir atbildība, mēs no atbildības nebaidāmies, tāpēc mēs arī atklāti esam atbalstījuši “Latv­energo”, un es esmu uzlicis tur savu vīzu virsū, jo esmu ar mieru par to arī atbildēt.

Tālāk par šo nabadzīgo sistēmu, par to, ka neviens neko nemaksās. Redziet, mums tas ir ierakstīts arī budžeta koncepcijā, ko jūs tagad varēsit lasīt, jo nebūs sasteigtas budžeta apspriešanas. Jau tagad šī koncepcija tiek nodota Budžeta komisijā, tā tiek apspriesta septembrī, no oktobra līdz janvārim jau nākamajam gadam budžets tiks apspriests. Tur ir skaidri uzrakstīta viena lieta. Lai mēs varētu samaksāt “pārtikas grozu” un samaksāt “enerģētikas grozu”, uz cilvēku ir nepieciešams 3800 rubļu kopsummā. Runa ir par krīzes iztikas minimumu, runa ir par neatliekamiem komunālajiem maksājumiem. Nekā cita tur nav. Patlaban mums ir ierakstīta 2000 rubļu “apakša” plus piemaksa.

Kāpēc būs deklarācijas? Atbildu Gulbja kungam. Ne jau tāpēc, ka mēs negribētu no bagātiem savākt deklarācijas. Es domāju... Es tūlīt pabeigšu...

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka Godmaņa kungs varētu turpināt līdz pārtraukumam.

I.Godmanis: Nē, es negribu saņemt nekādas privilēģijas.

Priekšsēdētājs: Atlikušas trīs minūtes, un tik un tā neviens...

I.Godmanis: Palikusi viena minūte. Es negribu nekādas deklarācijas speciāli tikai trūcīgajiem, kā mums pārmet presē. Nē! Jautājums ir par pašvaldībām. Mēs runājam ar pašvaldībām par to, kā tām izšķirties, kuram piešķirt, lūk, šos līdzekļus un kuram nepiešķirt no šā nelaimīgā miljarda. Un tāpēc mēs iesakām šo ienākumu deklarācijas sistēmu, jo ir jau cilvēki, kuriem ir zināmas goda jūtas un kuri neies rakstīt ienākumu deklarāciju, būdami ļoti bagāti vai ar lielu īpašumu, un prasīt, lai viņiem piemaksā attiecīgi par elektrību, par gāzi un tā tālāk. Neapšaubāmi, tālākās loģikas attīstības moments ir ienākumu deklarācija, ko iesniedz arī paši bagātākie.

Taču, redziet, tajā brīdī, kad ir runa par dotācijām, pašvaldībai ir ārkārtīgi svarīgi zināt, kuram īsti dot, un šeit bez ienākumu deklarācijas nevarēs iztikt. Ir jāapzina šie cilvēki, kuri ir trūcīgi. Starp citu, tas ir ļoti grūts darbs. Un mēs secinājām, ka arī pirmajā pusgadā, neraugoties uz sadarbību ar pašvaldībām, palika neiztērēti 10 miljoni rubļu arī no pašvaldību līdzekļiem kaut vai attiecībā uz ēdināšanu. Tie bija atvēlēti, bet netika iztērēti.

Un pats pēdējais. Par “futbolu”. Nav nekāda “futbola”! Valsts rezerves ir domātas, lai kritiskā brīdī palīdzētu visai Latvijai, un runa nav par Rīgu, par tās prioritāti vai, teiksim, vēl kaut ko citu. Tomēr esmu pilnīgi pārliecināts, ka tad, ja runa ir par to, vai var ņemt kredītus, tad es pašvaldību sapulcē, sēdot blakus Repšes kungam, prasīju: “Vai jūs vispār kredītus dabūnat no bankas?” Tad lielākoties man atbildēja: “Jā, mēs dabūjam 80 procentu apmērā un pērkam mazutu par 12–13 rubļiem. Par 12 000 tonnā.” Vai tas ir labākais ceļš? Varbūt labākais ceļš ir nopirkt par 6,5 tūkstošiem. To pašu savācot kopā, ir 280 000. Patlaban Latvijā atrodas 120 000 tonnu mazuta. Un mums viss jau ir samaksāts, ne tikai līgumi noslēgti, un arī licences ir saņemtas tām organizācijām, kuras piegādās atlikušo mazuta rezervi.

Noslēdzot šo kopējo diskusiju, es atvainojos, ka savā runā nevaru noslēgt šo diskusiju, jo gribēju izteikt tikai savu attieksmi. Redziet, es uzskatu, ka budžeta koncepcijā attiecībā uz nākamo gadu ir jāmaina struktūra. Un par to mēs valdībā esam viennozīmīgi pieņēmuši lēmumu – kura funkcija iet uz pašvaldību, tai līdzi iet arī finansējums, nevis tas ir finansējums “no augšas” kā mērķdotācija, bet gan ar nodokļu procenta izmaiņu apakšā. Taču tas ir jāizdara pakāpeniski, precīzi un noteikti. Ja mēs iesim pa to ceļu, ka šos mehānismus sāksim tempā raustīt, jo vienam liekas, ka ir jābūt 40 procentiem, bet Škapara kungs saka, ka 60 procenti būtu normāli, un vēl kāds cits saka, ka jābūt 80 procentiem… Tā nav zinātniska pieeja, tā nav nekur pamatota pieeja. Visās valstīs tiek piešķirtas zināmas mērķdotācijas, visās valstīs notiek subsidēšana, kas notiek no nabadzīgiem reģioniem uz bagātajiem un no bagātajiem uz nabadzīgajiem. Ja Latvija ir vienota valsts, tad tā ir vienota valsts, un tai ir jāpieiet kā vienotai valstij, un bagātajiem ir jāpalīdz nabagiem. Un tāpēc tādā gadījumā nevar prasīt, ko šeit saka Škapars. Ahā, ja nemaksās tātad šiem bagātajiem, tad arī nabagi lai nesaņem nemaz.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums – 30 minūtes. Pēc pārtraukuma uzstāsies deputāts Mucenieks.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, pulkstenis ir divpadsmit, mums jāatsāk darbs plenārsēdē! Turpināsim debates.

Lūdzu, vārds deputātam Muceniekam.

V.Mucenieks: Cienījamie deputāti un viesi! Es domāju vispirmām kārtām par to, ka tad, ja tiešām šā miljarda nav, tas ir godīgi jāatzīst, un tur neko nevar darīt. Tomēr es gribētu parunāt par vienu citu lietu – par to, ka naudas dažkārt ir vai nu par daudz, vai arī mēs neprotam to paņemt tur, kur tā ir, un tāpēc varbūt vienā vai otrā gadījumā priekšstats ir galīgi nepareizs. Es saprotu, ka degviela, kurināmais un arī citi komunālie pakalpojumi, par kuriem šodien maksā iedzīvotāji, ir kļuvuši ievērojami dārgāki, un tās maksas, kuras tiek noteiktas, nesedz šos izdevumus. Tāpēc vēl jo vairāk mani izbrīnī tas, ka, piemēram, es kopš aprīļa mēneša nevaru samaksāt īri tā iemesla dēļ, ka namu pārvaldei tas absolūti neinteresē. Mana grāmatiņa ir paņemta, bet nekādi pārrēķini netiek izdarīti, un viss. Tātad pilsētai pēc manas naudas nav nekādas vajadzības. Es konsultējos par šo jautājumu ar savu sola biedru Berklava kungu, un izrādās, ka viņam situācija ir tāda pati, lai gan es dzīvoju Vidzemes priekšpilsētā, bet Berklava kungs dzīvo Centra rajonā. Tātad šis mans gadījums nav unikāla parādība, bet tā ir visai izplatīta un droši vien ne tikai Rīgā, bet arī citās pašvaldībās. Un šī situācija ir galīgi neizprotama, ka tā var būt – no vienas puses, naudas trūkst, bet, no otras puses, tie iedzīvotāji, kuri labprāt un godīgi gribētu par šiem pakalpojumiem maksāt, nav spējīgi to izdarīt. Ja es tagad neesmu maksājis četrus mēnešus un man izsniegs rēķinu par tūkstoti vai vairāk, es to tomēr spēšu maksāt, taču es ārkārtīgi šaubos, vai to spēs izdarīt vairākums īrnieku, un tāpēc šīm maksām būtu jābūt iespējamām, lai tās varētu izdarīt regulāri. Agrāk par attaisnojumu kalpoja tas, ka šajās iestādēs, kur nauda tiek iekasēta, it kā bija kadru trūkums un tāpēc, lūk, šāda problēma esot radusies. Taču tagad, kad tik daudz strādājošo cilvēku izbrīvējas sakarā ar augošo bezdarbu, es domāju, šāda problēma nevarētu būt un nevarētu pastāvēt. Katrā ziņā ar noteiktu organizatorisku darbību šis jautājums būtu atrisināms.

Tātad noslēgumā es vēl gribētu teikt, ka es nezinu, kurš par to ir atbildīgs un kuram tas jautājums būtu jākārto, tomēr domāju, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs, lai cilvēki patiešām tos maksājumus varētu laikus nokārtot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Es katrā ziņā gribu runāt ļoti īsi, jo uzskatu, ka šī lieta ir tikpat samudžināta kā mūsu visu dzīve kopumā, un es neticu, ka šodien šajā sanāksmē mums to izdosies atrisināt. Tomēr es gribētu pateikt, kas mani satrauc, – tas, ka varbūt grupas vai arī atsevišķi pašvaldību pārstāvji grib kaut kā izcelt sevi un panākt īpašu statusu, bet tas, manā skatījumā, it sevišķi attiecībā uz Rīgu, nebūt nav pieļaujams, jo šobrīd Latvijā pamatā trūcīgi ir visi, izņemot varbūt kādus dažus jaunbagātniekus. Un Rīgai prasīt īpašu statusu attiecībā uz silto ūdeni divas dienas vai visu nedēļu… Es domāju, ka tas vienkārši pret laukiem šobrīd nav īsti korekti, jo ir jau arī lauku ciemati un pilsētas, kuri vispār ne tikai nav redzējuši silto ūdeni, bet kuriem arī siltuma trūcis jau no marta. Tā ka, man liekas, Rīgas kungi ir kaut ko stingri sajaukuši šajā vērtību orientācijā.

Attiecībā uz to, vai laucinieki izdzīvos vai neizdzīvos. Es domāju, ka viņi izdzīvos, bet domāju arī par to, ka nevajadzētu pilsētai rēķināt, ka atkal pilsētnieki visu laiku dzīvos uz viņu rēķina. Tā ka šeit beidzot tomēr vajadzētu izturēties korekti.

Attiecībā uz šīm budžeta batālijām. Es domāju, ka beidzot būtu nepieciešama vispārēja analīze. Škapara kungs, es jums gribu pateikt tikai to, ka tad, ja jūs šobrīd tik asi vēršaties pret valdību un arī pret Budžeta komisiju, būsim korekti un arī no pašvaldībām iesniegsim tādus pašus materiālus, kādus mēs prasām no valsts budžeta. Tātad šai pieejai beidzot ir jābūt korektai, nevis mēģināsim tādā veidā, ka apmētāsim viens otru – kurš tad nu kuru tagad te “aptamborēs”… Es citādi to šobrīd vienkārši nevaru nosaukt, jo ir pašvaldības, kurām totāli trūkst līdzekļu, un ir pašvaldības, kuras nezina, kur tos likt. Un es tieši tādā veidā varu minēt arī ar piemēriem, ja tas ir nepieciešams. Taču šobrīd šādas analīzes nav.

Par šiem nodokļiem un budžetiem. Es domāju, liela daļa deputātu atceras, ka es tieši tad, kad tika veikta pašvaldību reorganizācija, teicu, ka šie trīs līmeņu budžeti, tas ir, pagasta, pilsētas, rajona un valsts kopējais budžets, nekad pie laba nenovedīs, jo vienādojumā ar trim nezināmajiem… Es domāju, jūs zināt no matemātikas, cik ir atrisinājumu un cik tie katrā gadījumā ir ticami. Tātad es jau toreiz piedāvāju, ka mums ir jāatgriežas pie tā, lai būtu pašvaldību nodokļi un arī budžets, un lai būtu arī valsts nodokļi un valsts budžets. Tātad ir divi līmeņi, bet kā veidojas šis trešais, kas varbūt ir vajadzīgs rajonam, vai arī šie pārdales līdzekļi – par to tad arī vajadzētu vienoties, nevis tagad vienkārši sajaukt te no dažādiem nodokļu procentiem šo putru un tad teikt, sak, redziet, vai nu valdības vadītājs vai Budžeta komisija tagad ir piemānījuši vienu otru… Nekad šeit skaidrības nebūs, un te ir jāizšķiras konceptuāli – kādi tad nodokļi ir valsts nodokļi un kādi ir pašvaldību nodokļi. No to iekasēšanas ir atkarīgi arī kopējie ienākumi, un tad nebūs tā, ka Rīgas pilsēta, kā te runāja arī Mucenieka kungs, nav pat ieinteresēta šo naudiņu paņemt, jo tā uz tādiem sīkumiem pat neorientējas. Taču lielās summas jau tieši no šiem sīkumiem kopā sanāk, un tad, kā saka, varētu rēķināt, vai pašvaldībām trūkst līdzekļu vai netrūkst.

Tagad, runājot arī par Rīgu, par Rīgas budžetu, pēc Mucenieka kunga runas, es domāju, būtu loģiski paprasīt, kāda tad Rīgā ir šo īres nemaksu summa, un tad, kad Rīga būs savākusi īres nemaksu summas, tikai tad varētu skatīt tās nepieciešamību pēc papildu budžeta. Es domāju, ka tas tad būtu korekti, nevis… Un par šādām lietām mēs šobrīd nemaz nerunājam. Un tāpēc man būtu ierosinājums tomēr šobrīd šo jautājumu atlikt tādā veidā, lai abas puses beidzot piedāvātu visus savus argumentus… Es saprotu, ka jautājums ir ļoti būtisks, bet šodien nevar izšķirt ne par, ne arī pret, jo Pašvaldības komisijai šobrīd beidzot ir jāiesniedz arī savs materiāls. Nevar tikai teikt, ka tas, ko iesniedz Budžeta komisija, ir nekorekts un ar to pašu mums ir jāpārvelk tam svītra.
Es domāju, ka ir beidzamais laiks abām pusēm tagad iesniegt savus materiālus un tos izanalizēt. Ja tas nenotiks, tad, es atvainojos, nebūs arī jaunās budžeta koncepcijas, jo mēs jau nezinām, ko un kā labot. Nav skaidrības arī šajos skaitļos. Un, ja kāds šodien domā, ka varbūt ar šādu balsošanu vienkārši izšķirs, kura puse nu tagad ir spēcīgāka, un līdz ar to jautājums būs atrisināts, tad, manuprāt, viņš rūgti maldās. Tāpēc aicinu ķerties pie nopietna darba, nevis mēģināt meklēt, kurš nu kuru tagad vienkārši šodien zālē ir apšmaucis. Es domāju, ka tad, ja būs skaitļi, būs arī skaidrība. Kamēr skaitļu nav, tikmēr tā ir tikai tīra aģitācija. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es varu tikai piemetināt, ka tāds pats stāvoklis, kā Mucenieka kungs teica par šiem rajoniem, ir arī Latgales priekšpilsētā. Īres nauda netiek iekasēta jau no maija. Tā ka tas ir jautājums Rīgas pilsētai.

Biezā kungs, lūdzu! Te debatētāju sarakstā ir minēts arī finansu ministra vietnieks Platā kungs. Nav? Jā, bet man šeit tā ir rakstīts. Tas ir jautājums mūsu sekretariātam. Es domāju, ka esmu bijis prom divas nedēļas un esmu mazliet atpalicis…Tā ka, lūdzu, Platā kungs!

J.Platais: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šoreiz Škapara kunga apgalvojumi par to, ka parlaments nebija informēts par šā viena miljarda jautājumiem, nedaudz neatbilst taisnībai. Pirmām kārtām, jūs varat paņemt 2.jūlija plenārsēdes stenogrammu, kur mēs skatījām valsts budžetu pirmajā lasījumā, un šajā stenogrammā būs redzams, ka es ziņoju par šo jautājumu un pateicu, ka šie izdevumi tiek nodoti pašvaldībām. Otrkārt, pirmajam budžeta variantam, kurš tika izdalīts visiem deputātiem, tika pievienota Finansu ministrijas aprēķinu paskaidrojošā tabula, kas budžetā netiek apstiprināta, bet kas paskaidro, kādā veidā mēs aprēķinām dotāciju summas. Šajā rēķinā bija redzams, ka pašvaldībām aprēķinātie izdevumi 1992.gada otrajai pusei ir 6 miljardu 300 miljonu rubļu apmērā. Tad, kad mēs saņēmām nākamo dokumentu un bija pieņemts lēmums par to, ka šos izdevumus iestrādāsim pašvaldību izdevumos un tie tiks attiecīgi segti vai nu no pašvaldību pieskaitītajiem ieņēmumiem, vai arī tie segti no dotāciju summām, ko piešķirs valsts budžets. Šī summa palielinājās tieši par vienu miljardu. Tādēļ Škapara kungu, kuram varbūt bija grūtības šajos skaitļos atrast vajadzīgo informāciju, diemžēl tika maldinājuši komisijas konsultanti, kuri varbūt nepietiekami atbildīgi izturējās pret šo jautājumu. Ar pilnu atbildību es apgalvoju visiem deputātiem, ka miljards nekur nav pazudis un visām pašvaldībām ir paredzēti gan šie līdzekļi pabalstu izmaksām trūcīgajiem iedzīvotājiem sakarā ar energoresursu sadārdzinājumu, gan arī normatīvie izdevumi, kuri nepieciešami, lai segtu pašu pašvaldību izdevumus, arī izglītības, kultūras, veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas sfērā.

Tāpat lūdzu turpmāk deputātus nebaidīt ar to, ka pietrūks naudas, lai maksātu pedagogiem algas. Mums ir ļoti daudz negatīvu piemēru, piemēram, vienā no pēdējiem Finansu inspekcijas pārbaužu materiāliem par Alūksnes rajonu ir redzams, ka Alūksnes rajona pašvaldība atļāvās 1,8 miljonus rubļu no mērķsubsīdijas, kas paredzēta pedagogu algām, izmantot citiem izdevumiem, kurus tā uzskatīja par mērķtiecīgākiem.

Visbeidzot par finansiālo stāvokli gan pašvaldībās, gan valsts budžetā kopumā. Uz 1.augustu (diemžēl uz 1.septembri ziņas mums būs vēlāk) pašvaldību rīcībā un pašvaldību kontos bija līdzekļi, kuri nosedz visām pašvaldībām kopumā visus izdevumus pusotram mēnesim. Pusotru mēnesi pašvaldībām kontos varētu nenākt nauda un būtu pieticis naudas, lai nosegtu pusotra mēneša izdevumus. Tas ir vidējais rādītājs. Bija atsevišķas pašvaldības, atsevišķi rajoni, kur nebija tik “šika” situācija, un tādiem izdevumu norma bija apmēram 18–20 darba dienām. Praktiski nevienai pašvaldībai mazāk naudas nebija. Turpretī attiecībā uz valsts budžetu mēs tajā pašā laikā atradāmies zem apgrozāmo līdzekļu normas, kura mums ir vajadzīga valsts bankā, lai valsts banka apkalpotu budžetu.

Patlaban situācija turpina pasliktināties sakarā ar to, ka palielinās uzņēmumu maksātnespēja un tie nespēj laikus nomaksāt nodokļus. Tādējādi no septembra sākuma, kopš 1.septembra valsts budžetā katru dienu ienāk tikai 40 procenti no ieņēmumu normas. Augstākā padome jau var pieņemt lēmumus par to, ka patlaban vajag pārdalīt līdzekļus no valsts budžeta par labu pašvaldībām, bet, ja tādi lēmumi tiks pieņemti, mēs šos lēmumus gluži vienkārši nevarēsim izpildīt, jo likumā par budžetu ir ierakstīts, ka Finansu ministrija var finansēt izdevumus tikai atbilstoši seguma avotiem. Tādējādi, ja mēs paredzēsim jebkādas deficīta summas un rakstīsim tās bez seguma avota, tad nevarēsim sākt šo deficīta summu finansēšanu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērziņ! Gatavojas Rīgas rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs Ruško kungs.

A.Bērziņš: Cienījamie kolēģi! Es centīšos ar Valmieras rajona piemēru apmēram apskaidrot situāciju, kādā atrodas pašvaldības. Vai šī situācija precīzi visur ir tāda, es neņemos apgalvot, bet katrā ziņā līdzīga tai vajadzētu būt visā republikā.

Attiecībā uz šo jautājumu, kuru tagad apspriežam, – par šo vienu miljardu. Valmieras rajons šo naudu, kas bija paredzēta, šobrīd saņem. Rajonam bija iedalīti 24 miljoni, un tas saņem pa mēnešiem pakāpeniski četrus miljonus mēnesī. Tie tiek sadalīti pa pagastiem un pilsētām pēc viena rādītāja – pēc iedzīvotāju skaita, tas ir, 370 rublīšu šajā pusgadā uz vienu Valmieras rajona iedzīvotāju. Tāda ir šī summa. Kā pašvaldības rīkojas uz vietas un pēc kāda principa tos sadala – tā ir tīri viņu darīšana. Taču to, cik liela ir šī summa un kādas rīcības iespējas tā dod, es centīšos jums parādīt.

Attiecībā uz budžeta izpildi. Es palūdzu savu Finansu nodaļu, lai tā uz 1.septembri izdara visu budžeta kopsavilkumu. Man tas ir precīzs – ar visiem skaitļiem un ar visiem pamatojumiem. Budžeta izpilde Valmieras rajonā, ja neskaita jau iepriekš ieskaitīto dotāciju – 37 procentus... Tātad izpildei vajadzēja būt – 33,3, proporcionāli dalot pa mēnešiem, vārdu sakot, ir pārpilde par 4 procentiem, taču no Finansu ministrijas par septembri ir saņemta dotācija un subsīdija 13 miljonu rubļu apmērā jau augusta beigās, tāpēc tā parādās Valmieras rajona budžetā jau kā līdzekļi, kas ir atlikumā uz 1.septembri. Tādējādi kopējais atlikums Valmieras rajonā ir 22 miljoni uz 25 budžetiem. Ja noņem šos 13 miljonus, paliek 9 miljoni. Ja parēķina vēl to, tad šī dotācija, kura ieiet rajona budžetā un ir paredzēta siltumam, tas ir, 8 miljoni par šiem diviem mēnešiem, kura gan ir iesaistīta pagastu un pilsētu budžetos, bet pamatā vēl nav izlietota, un par to ir strīdi, kā izlietot. Dažam pensionāram malka jau ir nopirkta un pagaidām praktiski nav izlietota. Aptuvenie aprēķini rāda, ka 25 budžetos ir no viena līdz diviem miljoniem rubļu. Tad parēķiniet, kāda ir tā summa, un spriediet, vai šis budžets ir bagāts vai nabags. Es teiktu, ka šajos budžetos naudas nav.

Tālāk par to pamatjautājumu, kam es gribētu pievērst sevišķu uzmanību un kas katrā ziņā, es uzskatu, būs jāizskata parlamentā, vienalga, vai mēs to gribam vai negribam. Tas ir šis apkures jautājums pašvaldību līmenī. Valmieras rajona pašvaldības uzņēmums “Siltums” nodrošina tikai apmēram pusi no Valmieras pilsētas apkures, bet Rūjienas un Mazsalacas apkuri – daļēji. Un viņiem šie izdevumi, ja plāno apkures perioda garumā, izejot no pagājušā gada fakta, ir 160 miljonu. Mēs esam paņēmuši 42 miljonus ne tieši no pašvaldības, bet šis “Siltuma” uzņēmums ir paņēmis 40 vai 42 miljonus bankas kredītu vidēji par 70 procentiem, uz pusgada apmaksu. Vārdu sakot, 1.novembrī mums noslēdzas apmaksas termiņš. Un jau tagad šī neatmaksātā summa tiek noņemta no rajona padomes budžeta. Un, kā es sapratu no pārējo kolēģu teiktā, tāda situācija veidojas visā Latvijā.

Kādas iespējas ir šo summu apmaksāt? Ja pierēķina kredīta procentu, tad jau uz šā pusgada budžeta gulstas 60 miljonu. Mēs esam izdarījuši visus aprēķinus un esam noteikuši no 1.oktobra maksu par siltumu. Tā sastāda vidēji 27 rubļus par vispārējās telpas kvadrātmetru. Tātad, ja visi cilvēki to samaksās, mēs ieņemsim par šiem trijiem mēnešiem tikai 39 miljonus, bet pārējais paliks nesegts, un cerēt, ka to visu samaksās, tā praktiski ir pilnīga utopija. Es jau teicu, ka šis uzņēmums apkurina tikai pusi no Valmieras pilsētas. Otrai pusei šie izdevumi (runa ir par lielajām mājām) arī ir apmēram 150 miljoni. Tie praktiski ieiet visu šo uzņēmumu pašizmaksā. Tas ir Gaļas kombināts, Piena kombināts un Stikla šķiedras rūpnīca. Skaidrs ir viens – Stikla šķiedras rūpnīca praktiski jau ir apstājusies, jo, liekot pašizmaksā šīs izmaksas, tā nekādā veidā pasaules tirgū nevar iziet.

Par Gaļas kombinātu un Piena kombinātu. Liekot pašizmaksā šīs summas, liek par šo siltumu maksāt visiem, nevis tiem, kuri šo siltumu saņem, jo tomēr visi privāto māju īpašnieki… Nav cerību, ka kāds šajā ziemā nesals, ka praktiski visi viņi normāli darbosies, bet maksās viņi pilnu maksu ne tikai šeit, bet papildus vēl arī pērkot pienu un gaļu, nemaz nerunājot par Stikla šķiedras rūpnīcu, kura neglābjami apstāsies, jo tā ar šādu piemaksu nekādā veidā nav spējīga konkurēt.

Izejot no visa šā teiktā, es uzskatu, ka šis jautājums ir jāizvērtē atsevišķi, pieslēdzot te klāt arī 520 strīda miljonu. Ir jāizvērtē situācija visās pašvaldībās, jo pašvaldībām ir nākušas klāt ļoti daudz tādas izdevumu pozīcijas, kas līdz šim vispār neparādījās. No 1.septembra (vismaz Valmieras rajonā) rodas liela problēma ar skolēnu pārvadāšanu. Un, ja kāds domā, ka tās ir kapeikas, tad es varu apgalvot, ka tās nav kapeikas. Pēc aptuveniem aprēķiniem, mēnesī tas būs 200–300 tūkstoši rubļu jau tagad, šajā rudens siltajā laikā. Kādas šīs izmaksas izskatīsies ziemā – es to neņemos pateikt. Taču arī šī skolēnu pārvadāšana, ko paredz Izglītības likums, būs būtiski izdevumi. Šie jautājumi, kas ir saistīti ar skolu apkuri, ar veselības aizsardzības objektu apkuri, tie šajos manos skaitļos vispār neparādās. Tāpēc es uzskatu, ka vajadzētu šo jautājumu tomēr sagatavot kompleksi un mēģināt rast risinājumu.

Kādi varētu būt risinājumi? Vismaz manā uztverē tādi varētu būt, un tomēr pašvaldībām kopā ar Finansu ministriju un ar banku būs jāmēģina atrast kompromiss, lai šos aizdevumus vismaz sākuma periodā pagarinātu. Jo, ja viņi sāks ņemt tagad, kā tas ir mūsu gadījumā, ka mums tagad noņem no rajona budžeta atlikuma (uz 1.septembri mums 2,1 miljons) kaut vai šo kredītprocentu, kas ir 4 miljoni, tad mēs sēdēsim klusu un nevienam algu nemaksāsim. Tāda situācija praktiski ir pietuvojusies.

Kādas vēl būtu problēmas? Acīmredzot, izvērtējot visu šo banku sistēmas darbību, mums tomēr vienreiz būtu jānovērtē, kādu Latvijā pieņemam programmu – vai ejam tiešām uz šādu strauju struktūru pārmaiņu, sagraujot visu un neemitējot finansu resursus, vai tomēr mēģinām realizēt kaut kādu puslīdz “mīkstu” politiku, lai izietu kopumā tautsaimniecībā, jo, vismaz pēc maniem rēķiniem par Valmieras rajonu, pastāvot šādai pieejai, mūsu saimniecība neglābjami vispār apstāsies. Un tas utopiskais procents, kas ir pielikts – 15 procenti, ka būs tikai bezdarbs un ražošanu izdosies nostabilizēt uz 48 procentu līmeņa, tā, pēc mana uzskata, ir utopija. Tas nav iespējams, tāpēc šeit viss ir jāpārskata un tuvākajā laikā jāsāk risināt kompleksi, jo citādi sāksies tas, ka pašvaldības vienkārši atteiksies veikt savas funkcijas, nespēs tās izpildīt, jo šādi apgrozāmie līdzekļi siltumuzņēmumiem nekur nav paredzēti, kaut arī tas ir pats minimums, ar ko es te sāku.

Un uzziņa: mums siltumuzņēmums ir jau trīs gadus. Vai tāpēc mums nedraud nekādi parādi, ko mēs varētu piedzīt, vai kaut kas tāds? Mums ir jācīnās pašiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ruško kungs! Gatavojas Pūķa kungs no Rīgas domes.

J.Ruško, Rīgas rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tātad šā jautājuma pamatakmens ir struktūrpolitika – struktūrpolitika mūsu Latvijas valstī. Un jāteic, ka siltumtīklu uzņēmumu, kā arī Ministru padomes lēmumi attiecībā uz vadošajām pašvaldībām par apkures, siltā ūdens un citu komunālo pakalpojumu tarifu un cenu noteikšanu, šo komunikāciju nodošana pašvaldībām principā ir pareiza politika un agri vai vēlu tā būtu jārisina. Taču šajā procesā noteikti vajadzētu būt pakāpenībai. Jo vismaz patlaban lielākā daļa nebūs spējīga nomaksāt patieso cenu. Lielākā daļa tā saukto postsociālisma valstu no sava budžeta joprojām dotē šo dzīvojamo fondu, teiksim, Polijā apmēram 30 procenti, arī Ungārijā ir zināms procents, nemaz nerunājot par bagātajām valstīm, kādas, teiksim, ir Amerikas Savienotās Valstis, kur joprojām ir izstrādāts speciāls mehānisms, uz kura pamata pat dotē īres maksu. Protams, normālā situācijā šis process būtu jāiziet vismaz divos posmos, teiksim, katrā pusgadā nosakot, ka īstās izmaksas jāsāk maksāt ar 50 procentiem, bet pēc tam, nākamajā apkures sezonā, varētu pāriet uz 100 procentiem. Taču acīmredzot krīze mūsu tautsaimniecībā ir tik nežēlīga, ka šāda pieeja dotajā brīdī nav pieņemama.

Un tomēr. Neskatoties uz visu to, es domāju, mums būtu jāstrādā ar absolūti godīgām metodēm. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka nabadzīgajiem iedzīvotājiem apsolītā nauda no valsts budžeta ir jāizdala, vienalga, vai tur lūst vai plīst.

Otrkārt. Šajā aspektā, apelējot pie Finansu ministrijas godaprāta, atgādināšu, ka, aprēķinot pašvaldību izdevumu daļu, ministrijas speciālisti atļauj budžeta iestādēm saimnieciskajiem izdevumiem palielināt izdevumus tikai ar koeficientu 2. Ko tas nozīmē pašreizējā situācijā, ja līdz šim gigakalorija maksāja 19 rubļu, bet tagad tā maksā pāri par 2000 rubļu? Tas nozīmē, ka tajā reizē, kad Finansu ministrijā sasauca pašvaldību finansu darbiniekus un iepazīstināja ar zinātniekiem, kurus vada jums daudziem labi pazīstamais un populārais zinātnieks Džeriņa kungs un kuri savā laikā uz līdzīgiem normatīviem strādāja lauksaimniecībā, tad iznāca, ka izdevumu daļā netika paredzēta ne slimnīcu apkure, ne bērnudārzu apkure, ne skolu apkure, nemaz nerunājot par bibliotēkām un pagastu vai pilsētu valdes ēkām. Un šajā vietā, šajā postenī jeb tā sauktajā 3.pantā izdevumu tāmē ir arī visa tā sauktā formāli liekā nauda, ko te piemin, un šī formāli liekā nauda saskaņā ar 3.pantu arī visa aiziet. Un būtībā, sākoties apkures sezonai, pašvaldības visu savu lieko naudu, kas tām līdz šim bija, ir ieguldījušas šajās budžeta iestādēs. Ja republikā ir tādas pašvaldības, kas nav šo naudu ierēķinājušas, tad mums ir jārēķinās, ka novembrī tiks slēgtas skolas. Teiksim, Rīgas rajona pašvaldībā šī summa tika ierēķināta, un tādēļ pašreiz nav nekādu iespēju no saviem ieņēmumiem atrast kaut kādu naudu šiem nabadzīgajiem. Un daudz vai maz, bet tiem Rīgas rajonā ir vajadzīgi 54 miljoni rubļu. Tas būtu no vienas puses.

No otras puses, šis pats zinātnieku kolektīvs paģērēja, lai šajā pusgadā Rīgas rajonam peļņas nodoklis palielinātos 3,5 reizes, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis trīs reizes. Patlaban jau arī Ministru padomē šie dati ir un nebūt tā aina nav tāda. Labākajā gadījumā šis koeficients varētu būt 2 salīdzinājumā ar pirmo pusgadu.

Ko es vēl gribētu teikt? Ja mēs paskatītos visu republiku kopumā, tad redzētu, ka trūkst nevis miljarda. Būtībā valsts, nododot savas funkcijas pašvaldībām un līdzšinējo dotāciju attiecībā uz siltumu… Faktiski šī summa sastāda nevis miljardu, bet 6 miljardus. 6 miljardus!

Un tagad mazliet paskatīsimies, kāda aina ir cilvēkiem, kuri dzīvo šajos dzīvokļos. Teiksim, vientuļš pensionārs dzīvo vienistabas dzīvoklī, kuram ir 17 kvadrātmetru. Ja tūlīt sāktos apkures sezona, viņam mēnesī būtu jāmaksā 2500 rubļu par dzīvokli. Ja ievēro Labklājības ministrijas noteikto dotāciju, kas 1992.gada janvārī ir 15 procenti, un atņemot 25 procentus, tad 2000 rubļu būtu jāpiemaksā pašvaldībai un 500 rubļu, teiksim, šim invalīdam. Un arī tad viņam paliek nauda, par ko var nopirkt dienā kukuli maizes un vienu litru piena. Un būtībā neko vairāk.

Es domāju, ka šajā momentā mums ir jāpievēršas mazliet citiem aspektiem un jāpaskatās, vai republikā gan valsts, gan pašvaldību budžetos ienāk nauda. Un, proti, vai Finansu inspekcija strādā tā, kā tai būtu jāstrādā, un vai mums ir rezerves un iespējas, kā šo naudu dabūt?

Pirmām kārtām, es domāju, mēs šo naudu varētu dabūt, ja mēs paskatītos mūsu ostas. Nesen presē lasīju par Somiju, par Turku ostu. Es gan nevaru to salīdzināt ar Rīgu, par to lai lemj speciālisti, bet pagājušajā gadā Krievijas valdība par Turku ostas izmantošanu Somijai samaksāja 100 miljonus dolāru. Kā jūs zināt, mums parādās kādi 6, 7 vai 10 miljoni dolāru par visu republiku kopumā. Šie skaitļi ir apšaubāmi.

Un tālāk varbūt varētu domāt arī par to, ka republikai būtu jāizlaiž iekšējā aizņēmuma obligācijas. Šis process, iespējams, varētu tikt risināts tā, ka cilvēki iemaksātu summu, taču šī summa būtu vērtēta dolāros, bet pēc pieciem gadiem, izejot no normālā procenta – 5 vai 6 procentiem –, šo summu valsts atdotu, arī vadīdamās pēc attiecīgā kursa, kādas būs proporcijas starp Latvijas rubli vai latu un dolāru. Tādu aizņēmumu cilvēki varbūt arī atbalstītu. Taču sākumā acīmredzot tomēr vajag nodot šīs funkcijas, jo nevar pieņemt par ideālu situāciju, ka iedzīvotāji vienā momentā varēs to visu dzēst un pašvaldībām būs pietiekami līdzekļu, lai palīdzētu nabagiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Pūķa kungs! Gatavojas deputāts Buls. Vai ļausim repliku premjeram? Lūdzu.

I.Godmanis: Diemžēl likumā par pašvaldībām skaidri un gaiši ir rakstīts, ka ostas ir pašvaldību īpašums. Līdz ar to manas kā valdības vadītāja iespējas, kas tagad ir uzsācis... Visa inventarizācija ostās ir tikai valsts uzņēmumos, kuri atrodas ostu teritorijā. Viss pārējais pieder Rīgas pašvaldībai, Ventspils un Liepājas pašvaldībai, Ruško kungs! Tas diemžēl ir ietverts pašvaldību likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Pūķa kungs!

M.Pūķis, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona pagaidu valdes priekšsēdētāja vietnieks: Cienījamie deputāti! Pirms mēs pieņemam lēmumu, es gribētu nedaudz ilustrēt ar skaitļiem stāvokli tajā pašvaldībā, kuras labais stāvoklis šodien tika daudzkārt apcerēts, tas ir, Rīgas pašvaldībā, izmantojot Rīgas un arī Kurzemes rajona, ko es labāk pārzinu, piemēru.

Tātad vispirms kopējie skaitļi. Rīgas budžets, kas tika prognozēts pēc nodokļiem, ir izplānots 664 miljonu apmērā, turpretī minimālie izdevumi bija vajadzīgi 1 miljards 838 miljoni. Attiecīgi Kurzemes rajonā (kopā ar mērķsubsīdijām) plānotie ieņēmumi sastāda 138 miljonus 314 miljonu vietā. No kurienes rodas šāds faktiskais deficīts? Mazliet pailustrēšu šo situāciju ar izglītības daļu. Joprojām pastāv viedoklis, ka izglītības izdevumus lielā mērā, tajā skaitā pedagoģisko darbinieku algas, sedz valsts. Kāda ir šī situācija uz mūsu piemēra bāzes?

Kurzemes rajonam mērķsubsīdijas sastāda 55,7 miljonus. Kā tās ir rēķinātas? Izejot no republikā vidējā tarifikācijas koeficienta – 3,9, bet neņemot vērā to, ka, izmantojot visas Izglītības ministrijas instrukcijas, faktiskais koeficients ir 4,4. Šo koeficientu 4,4 varētu koriģēt, bet tad ir jākoriģē arī Izglītības ministrijas normatīvie dokumenti. Pēc šā iesnieguma Finansu ministrija, plānojot budžetu, ir paredzējusi izmaksas tikai 91 procenta apmērā. Pašlaik nav ieviestas reālas korekcijas uz visu palīgpersonālu un visu pārējo, kā rezultātā darba algām mēs atradām budžetā iespējas ieplānot 64,4 miljonus, tomēr mums trūkst līdzekļu šīm algām, bet šīs algas pēc esošās likumdošanas mums nāksies izmaksāt pat tad, ja samazināsim visu šo cilvēku skaitu (jo ir šī procedūra, kā var cilvēkus atlaist), un arī tad trūkst 57,9 miljoni. Turklāt, plānojot visu šo izglītības budžetu, netika paredzēts kolosālais visu komunālo maksājumu padārdzinājums. Pārejot uz jaunajām maksām par siltumu, var prognozēt tikai dažādus variantus, kurā mēnesī skolas faktiski vairs nedarbosies...

Kā sveicienu 1.septembrī mēs savā rajonā devām rīkojumu, lai skolotājiem un bērnudārzu darbiniekiem jau neizmaksā algu pilnā apmērā...

Te bieži izvirzījās jautājums par īri. Protams, Rīgā ir nekārtības, kas saistītas ar īri, bet zināma daļa atbildības jāuzņemas arī tiem, kuri regulāri, gandrīz trīs reizes mēnesī, pārskata tarifus. Pašlaik diemžēl nav kompjuterizēta šī īres maksas aprēķināšana, tāpēc, regulāri mainot tarifus, tajā skaitā arī komunālos maksājumus, kas ietverti vienā grāmatiņā ar īri, nevis kaut kur atsevišķi, bieži ir jāpārrēķina, tāpēc tīri tehniski tas diemžēl laikus netiek izdarīts. Tomēr galu galā jautājums šodien ir par siltumu.

Tātad šeit ir jāņem vērā, ka, pieaugot šai izmaksai no 19 rubļiem uz 2480 rubļiem par gigakaloriju, rodas jautājums: vai cilvēki to maksās vai nemaksās? Acīmredzot agri vai vēlu nāksies pieņemt ārkārtējo pasākumu programmu, kurā kaut kādā veidā būs jāizkļūst no tās krīzes, kas radīsies sakarā ar totālu nemaksāšanu. Šim momentam ir divi aspekti. Pirmkārt, sociālais. Mums nekavējoties ir jānosaka ne tikai mazaizsargātiem cilvēkiem šie 15 procenti, ko iesaka Labklājības ministrija, bet acīmredzot, pārejot uz pavisam citām maksām, jānosaka arī kaut kādi citi “griesti”. Sākumā būtu priekšlikums noteikt vismaz 25 procentus, lai ģimene, kurai kolosāli mainās maksāšanas apjoms, būtu kaut kādā veidā garantēta pret to, ka vairāk nekā noteiktu daļu no ģimenes budžeta tā nenomaksās. Pašas par sevi deklarācijas, teiksim, mūsu rajonā jau sen ir izstrādātas un tās vairāk vai mazāk darbojas. Deklarācijas iesniegt var, taču ir vajadzīga skaidrība jautājumā, kas maksās pārējo daļu. Arī ar šiem 25 procentiem nevarēs nosegt visus izdevumus. Nenosedzot visus izdevumus, apstāsies savstarpējie maksājumi un līdz ar to arī visa saimniecība ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām.

Tāpēc, otrkārt, bez šīs sociālās daļas ir jautājums par to, ko darīt ar nemaksātājiem. Mēs diezgan viegli varēsim atbildēt cilvēkam, kurš nav samaksājis šos paaugstinātos tarifus, ko lai viņš dara. Mēs viņam teiksim, lai viņš apsedzas ar papildu segu, jo viņš nemaksā. Ko mēs teiksim tam cilvēkam, kurš ir samaksājis šos daudzos tūkstošus mēnesī, bet tāpēc, ka pārējie šajā pašā namā nemaksā, viņam tiks atslēgts siltums? Tāpēc aktuāls paliek atrisinājums jautājumā par to, kādā veidā lietot sankcijas pret nemaksātājiem. Šeit Augstākā padome ir parādā. Acīmredzot kaut kādā ārkārtējo pasākumu programmā ir jāparedz pašvaldībai tiesības izlikt uz mazāk labiekārtotiem dzīvokļiem tos cilvēkus, kuri nemaksā. Jo visa šīs saimniecības apstāšanās ir ārkārtīgi bīstama. Vēl es gribu piebilst, ka ne tikai lauku rajonos, bet arī Rīgā ir rajoni, kuros siltuma nav jau kopš pavasara. Tāds rajons ir Bolderāja, jo pašvaldība nebija spējīga nomaksāt tās summas, kas tika iesniegtas par reālajām izmaksām.

Tāpēc es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šos līdzekļus, kuri ir pieprasīti, nepieciešams izdalīt, jo pretējā gadījumā runāt par kaut kādu sociālo politiku, par kaut kādu izlīdzināšanu nevarēs. Mēs vienkārši nonāksim saasinātā konfliktsituācijā, kura var kļūt pat nevadāma un neatrisināma. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Bul!

A.Buls: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti. Pa Latviju klīst kaut kāda sērga: vajag visu sadalīt, pārdalīt, tirgoties, mainīt un tā tālāk. Šī sērga ir ienākusi arī parlamentā, ka vajag kaut ko sadalīt, kaut ko pārdalīt. Es gribētu runāt par sākumu un rast pašu pirmsākumu visai tālākajai rīcībai – sadalei un pārdalei. Pastāv tāds jēdziens kā ražošana, kas šodien pat varbūt ir aizmirsts. Viss sākas ar ražošanu. Sadalīt var to, kas ir budžetā, bet budžetu veido ražošana. Paskatieties uz peļņas un apgrozījuma nodokli! Kas tos dod budžetā? Tie ir uzņēmumi! Paskatieties, kā šodien budžetā ienāk šie ieņēmumi! Jūs tikko dzirdējāt Platā kunga statistiku. Šodien, septembrī, man ir tikai 40 procenti dienas ienākums no plānotā. Rīt, oktobrī, būs 30, novembrī – 20.

Tad, kad mēs spriedām par otrā pusgada budžetu, Apvienotajā budžeta komisijā es divas reizes ļoti lūdzu Finansu ministriju prognozēt ieņēmumus nevis pēc mūsu parastās, pēc fakta statistikas, bet prognozēt atbilstoši reālajai situācijai, kā mēs dzīvosim ar šiem ieņēmumiem apstākļos, kad stājas ražošana, kad vairs nebūs tās peļņas, kad nebūs šo ieņēmumu. Ko tad?! Mēs šodien runājam par to, kur šo miljardu ņemt, kam dot vai atstāt un tamlīdzīgi.

Kolēģi, situācija ir drausmīga! Mēs varbūt pat neapzināmies, cik tā ir drausmīga. Un es šeit saskatu kā lielu vaininieku ražošanas dezorganizēšanā, ražošanas izstumšanā no tirgus Latvijas Banku.

Latvijas Banka ir lielākais vaininieks, kas grauj ražošanu. Situācija, lūk, ir tāda, ka mēs, uzņēmumi, kas esam lielākie budžeta maksātāji, esam integrēti un tādi varbūt būsim ilgi. Varbūt tā arī jābūt, ka mēs esam integrēti Krievijas, Ukrainas, Vidusāzijas valstu, Azerbaidžānas, Kazahijas tirgū. Patīk vai nepatīk! Nauda nāk no turienes, jo uz turieni iet prece. Nevar taču pievadķēdes, kuras dod līdzekļus, ja tās pārdod, visas realizēt Latvijā. Uzņēmums nav tam domāts! Bet kāpēc tie 40 procenti, ja pievadķēdes ir tirgotas Ukrainā, šī nauda guļ Smilšu ielā un šo naudu nevar dabūt ārā? Pat uz korespondentkonta to nevar dabūt. Kā tad to sauc? Tā ir ražošanas apstādināšana! Ja nav ražošanas, nav tirdzniecības. Ja nav tirdzniecības, nav realizācijas ieņēmumu, nav peļņas, nav nodokļu, nav budžeta ieņēmumu!

Tāpēc man būtu šāds priekšlikums: pārtraukt šodien šo sadalīšanu un pārdalīšanu attiecībā uz miljardu vai ko citu. Šo jautājumu vajag izskatīt kompleksi un sagatavot to parlamentā par diviem ar to saistītajiem jautājumiem. Pirmkārt, vajag dot reālu prognozi par budžeta ieņēmumiem, turklāt par katru dekādi! Izejot no tā, varētu runāt par to, kur to miljardu vai miljonu pārdalīt vai sadalīt. Visu to vajadzētu saistīt ar Bērziņa kunga ierosinājumu – visumā kompleksi domāt par siltuma problēmas atrisinājumu šajā rudenī un ziemā. Un tad, lūk, šo jautājumu varētu kompleksi skatīt arī parlamentā, protams, neizslēdzot tos jautājumus, kurus ceturtdien mums izbalsoja trīs komisiju sastāvā. Tas bija par Latvijas Bankas vainas apzināšanu šā diferencētā kursa ieviešanā nezin pēc kādām metodikām, pēc kādām likmēm un diagrammām. Arī par šīs, sevišķi no Ukrainas, ienākušās naudas nobloķēšanu norēķinu centrā un nelaišanu uz korespondentkontiem. Jāskata ir kompleksi, un tikai tad mēs varēsim šo jautājumu atrisināt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Blumberg!

O.Blumbergs: Godājamie deputāti! Deputāts Buls jau pateica lielu daļu no tā, ko es gribēju teikt, tāpēc man paliek maz, ko sacīt. Es tikai gribu piebilst, ka mums, energosaimniecībā strādājošajiem un šo saimniecību pārzinošiem cilvēkiem, ir absolūti skaidrs, ka tie kredīti, tie naudas līdzekļi, kuri tiek izdalīti no budžeta, praktiski nespēj nodrošināt vairāk nekā trīs nedēļu, ilgākais – viena mēneša darbu Latvijas rajonu siltumsaimniecībās un mazajās pilsētās. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka bez reāla darba, kurš jāveic pašvaldībām pašām un lielā mērā jāiesaistās šajā darbā, organizējot iepriekšmaksas variantus, organizējot tādu jautājumu risinājumu, kāda ir privāto firmu piesaistīšana, arī samaksu par izlietoto siltumu, teiksim, pa dekādēm un tamlīdzīgi, – bez aktīvas pašvaldību darbības praktiski nekas nav izdarāms. Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas rajoni un teritorijas kardināli atšķiras viena no otras. Ir jāsaprot, ka ir pilsētas un ir rajoni, kur līdzekļu ir pilnīgi pietiekami, lai tie varētu apgādāt paši sevi, bet tajā pašā laikā ir daudz tādu rajonu un pilsētu, kuru ienākumi nenodrošina siltumsaimniecības apgādi. Tātad ir jādiferencē. Tik tiešām pareizi ir tas, ko saka valdības galva, – ir jānosaka, kurš spēj izdzīvot un kurš nespēj. Un jāatbalsta nabadzīgie, kuri reāli tādu vai citu apstākļu dēļ paši nav spējīgi sevi nodrošināt. Un ir jālieto tādas vai citādas piespiedu metodes ar nodokļu palīdzību tiem, kuriem ir pietiekami lieli resursi un kuri pārvalda lielu daļu no Latvijas nacionālās bagātības, piemēram, ostas saimniecības un citus objektus, kas dod ienākumus, lai šajā ziemā kaut vai elementāri izlīdzinātu stāvokli, lai nebūtu nabadzīgo un nebūtu bagāto.

Tajā pašā laikā pašvaldībām ir jāsaprot, ka bez organizatoriskā darba siltumsaimniecībā, proti, bez siltuma taupīšanas, bez konkrētām programmām, kā, teiksim, atslēgt atsevišķos dzīvokļos atsevišķus stāvvadus tā, lai nodrošinātu, ka katrā dzīvoklī ir vismaz kāda viena apsildāma telpa. Bez tā mēs neiztiksim! Tāpēc skatīsimies patiesībai acīs, ka bez šādas reālas programmas katrā rajonā, katrā apdzīvotā vietā, kur ir centralizētais siltums, mēs neizdzīvosim.

Es gribētu teikt vēl vairāk. Mēs praktiski neko neesam darījuši – tā jau ir valdības un ministrijas vaina –, lai uzņemtu kontaktus ar komercfirmām un sabiedrībām, kuras ir gatavas ne tikai piegādāt degvielu, bet arī uz kādu laiku nodrošināt šīs degvielas rezervju kreditēšanu. Tādi piedāvājumi ir, tie jāizmanto! Protams, jārēķinās ar to, ka šīm firmām ir savas intereses un arī tās grib saņemt līdz 1.maijam vismaz nodokļu atvieglojumus par to viņu saimnieciskās darbības daļu, kas kalpo energoresursu iegādei un ieviešanai Latvijā.

Vēl es gribēju teikt, ka mēs maz ko darām, lai meklētu citus alternatīvus risinājumus siltumsaimniecību pārkārtošanai uz citiem kurināmā veidiem. Valdībai šajā ziņā ir jāizsaka pārmetums par to, ka tā ļauj aiziet bojā būtiski svarīgai organizācijai, kurai bija ļoti liels svars un autoritāte visā bijušajā PSRS, proti, “Siltumprojektam”, kurš praktiski netiek izmantots, bet kuru vajadzētu atbalstīt jebkurā veidā, lai pašvaldībām būtu šādi konsultanti, šādi centri, kas varētu darboties siltumsaimniecības pārkārtošanā un attiecīgo projektu sagatavošanā.

Es gribu teikt, ka mums ir vēl daudz citu neizmantotu resursu un rezervju. Runāsim atklāti! Šodien mēs zinām, ka Latvijā ir vismaz 20–22 tūkstoši kravas automašīnu, galvenokārt tādi modeļi, kuriem ir ļoti liels degvielas patēriņš un kuru realizācija arī varētu nest zināmus ienākumus, jo daudzi no tiem Latvijai vairs nekad nebūs vajadzīgi.

Es gribu teikt, ka mēs tikpat vienaldzīgi izturamies pret jautājumu par meža izmantošanu, par meža pārdošanu. Es jau reiz sacīju par pārdošanu “uz celma”. Nebūs cita ceļa, kā tikai šādā veidā meklēt risinājumu, lai savāktu līdzekļus pa kripatiņai no dažādām darbības formām.

Un visbeidzot. Protams, bez Latvijas Bankas aktīvas līdzdalības šajos procesos... Pieņemsim, ka tā negrib kreditēt pašvaldības, jo neuzticas tām, bet tā vismaz var kreditēt organizētā veidā tās firmas, tās organizācijas, kuras Latvijā ieved šo kurināmo, jo tās neapšaubāmi, salīdzinot ar pašvaldībām, ir drošākas un kredītus būs spējīgas atdot. Tomēr tai ir jābūt vienotai un izstrādātai kredītu politikai.

Vēl es gribu teikt, ka mēs velti runājam gan šeit, gan tur – lai nu Godmaņa kungs neņem ļaunā – par resursiem un rezervēm, par valsts rezervēm, lai gan tādu praktiski nav. Ir pilnīgi skaidrs, ka tehniski nav atrisināms jautājums par mazuta pārsūknēšanu ne no TEC-1, ne no TEC-2 krātuvēm, un tās nevar izmantot, lai aizvestu uz kaut kādiem citiem objektiem, jo tehnoloģiski tās ir paredzētas un sagatavotas tikai tā sadedzināšanai pēc ieliešanas jau šo elektrostaciju kurtuvēs. Jā, TEC-2 gan ir tāda minimāla iespēja, taču tā ir ļoti niecīga. Tātad ir jārēķinās ar to, ka pirmais uzdevums ir maksimāli apgādāt tieši mazās katlumājas – katlu saimniecības rajonos, jo nāks ziema, un mazuta ieliešana sastingušā veidā mazajos objektos ir absolūti neiespējama. Saprotiet – to tur nevar atsildīt. To vajadzēja vasarā pildīt pirmām kārtām tur, kur ziemā tas nav izdarāms. TEC-1 un TEC-2 ir pilnīgi nodrošinātas ar apsildīšanas sistēmām, un tur var jebkurā ziemas periodā šo mazutu izliet. Lūk, tādas kļūdas mēs nedrīkstam pieļaut. Un, tā kā šīs tvertnes vēl nav piepildītas, tad ir jārēķinās ar to, ka tas, kas ienāks Latvijā, ir jāved ārpus Rīgas – jāved uz mazajām katlumājām, uz mazajām siltumsaimniecībām. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tagad ir vārds Zeiles kundzei, bet man šeit sekretariāts ir pierakstījis klāt, ka Zeiles kundze vēlas runāt pusstundu. Tas būtu tieši līdz pusdienu pārtraukumam. Mums ir jālemj, godājamie kolēģi, vai mēs to Zeiles kundzei atļausim, jo debašu laiks ir 10 minūtes. Vai ir kādi iebildumi? Nav iebildumu.

Lūdzu, Zeiles kundze, jums atvēlētas 30 minūtes.

V.Zeile: Cienītie kolēģi, es atvainojos par savu aizsmakušo balsi, bet mēģiniet mani klusi klausīties. Šis jautājums ir jautājums par cēloņiem un sekām, arī jautājums par mūsu nopietno attieksmi varbūt pret vissarežģītāko parlamenta darbā – pret budžetu.

Es gribētu nosaukt dažas izejas pozīcijas. Valdība budžeta projektu otrajam pusgadam iesniedza 8.jūnijā. Mēs to apstiprinājām 11.jūlijā. Tātad apmēram vairāk nekā mēnesi visas tabulas, visi aprēķini bija pieejami burtiski visiem deputātiem. Es atceros un arī paskatījos pēc stenogrammas, kā mēs atklājām budžeta izskatīšanu Augstākajā padomē. Es lūdzu visus deputātus mēneša vai pusotra mēneša laikā nākt pie mums uz Budžeta komisiju, ja ir kādi neskaidri jautājumi. Sak’, skaidrosim kopā! Bija klāt arī Finansu ministrija, un mēs teicām: “Lūdzu, uzdodiet atsevišķus individuālus jautājumus...” Deputātiem var būt ļoti daudz individuālu jautājumu, jo viņi katrs, neraugoties uz to, ka ir valsts deputāti, Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti, viņi vienlaikus ir saistīti arī ar savu vēlēšanu apgabalu. Viņiem arī citādā veidā var būt dažādi jautājumi. Pie Apvienotās budžeta komisijas pusotra mēneša laikā neviens deputāts speciāli negriezās, lai gan nezinu, kā bija Finansu ministrijā. Es paskatījos un salīdzināju stenogrammas un balsojumus. Šodien te runāja vairāki tādi deputāti, kuri ne pirmā, ne otrā budžeta apspriešanā un balsojumā pat nepiedalījās.

Un tagad par lietas būtību. Pirmām kārtām katrs budžets tiek izskatīts, vadoties pēc kaut kādas ienākumu bāzes. Principiālākais jautājums ir, lūk, šī ienākumu bāze. Taču, izskatot šo budžetu, neatrisināts palika jautājums par ienākuma nodokli un tā ienākšanu pašvaldību budžetos. Jums ir tāda informācija un jūs zināt, ka visos rajonos iedzīvotāju ienākuma nodoklis simtprocentīgi ienāk budžetā, bet ir daži rajoni, kur tā nav, piemēram, Jelgavas rajonā – 52 procenti, Rīgas rajonā – 47 procenti. Pilsētās ir šādi: Daugavpilī – 34, Jelgavā – 50 procentu, Jūrmalā – 68, Liepājā – 29, Rēzeknē ienāk visi 100 procenti, Rīgā – 20 un Ventspilij – 31. Apmēram pusgada garumā Augstākajā padomē starp deputātiem – it īpaši Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā un Ekonomikas komisijā – noritēja, lūk, šī diskusija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatīšanu šīm pašvaldībām, kurām tas neienāk simtprocentīgi. Īsi pirms budžeta izskatīšanas Ekonomikas komisija pēc Finansu ministrijas priekšlikuma piedāvāja pārskatīt šā ienākuma nodokļa atskaitījumu likmes tām pašvaldībām, par kurām es runāju. Taču, mīļie Augstākās padomes deputāti, jūs ļoti vienprātīgi šo priekšlikumu noraidījāt, un mēs sākām strādāt ar to normatīvo likumdošanas bāzi, kāda mums bija.

Otrs jautājums ir jautājums par to, ko jau uzdeva finansu ministrs Škapara kungam: “Kā tad tā – mīļās pašvaldības prognozē savus ienākumus, 1,9 miljardus rubļu, bet 11 miljardu rubļu apmērā uzreiz jau prognozē izdevumus.” Tātad kaut kas nav kārtībā ar ienākumu bāzes prognozi. Finansu ministrijas ienākumu prognoze ir tuva tam, kā reāli pildās pašvaldību budžeti.

Nākamais jautājums. Es jūs ļoti lūdzu vienoties par vienu. Šodien Augstākajā padomē sakarā ar šo it kā “pazudušo” miljardu pēc būtības “uzpeldēja” visas mūsu valsts finansu problēmas. Tās ir smagas valsts budžetā un arī ļoti smagas pašvaldību budžetos. Un es saprotu visas pašvaldības. Inflācija ir tik strauja, un mūsu terors ar energoresursu cenām ir tik mērķtiecīgs, ka mēs visi esam panikā, bet tieši tāpēc šajā panikā nezaudēsim galvu un domāsim vispirms par to, kā kopīgi pārvarēt šo situāciju. Esmu pateicīga Ojāram Blumbergam, esmu pateicīga Bula kungam, visiem tiem, kuri akcentēja vienu momentu – energoresursu sadārdzinājuma problēma nav budžeta problēma! Tā ir budžeta problēma par tik, par cik šeit vienā vai otrā budžetā nāks ienākumi. Bet, tā kā esam visīstākie sociālisti, sociālisti plus komunisti un tā tālāk, tad darām tikai vienu – mēs bļaujam, ka mums nav; mums vajag, ko iedot.

Šodien asi runāju ar mūsu Drošības dienestu, kurš atļāvās atnākt šeit un publiski terorizēt mani par to, ka tam nav naudas, ka tam ir noslēgti līgumi, bet nav apmaksāti rēķini, jo viņiem nav līdzekļu. Es biju asa un pateicu: “Bet kas jūs esat pēc amata?” Viņš esot Vectirāna vietnieks... Un tātad, ja ir tāda politika, ka es tikai slēdzu līgumus un taisu rēķinus, bet pēc tam pabāžu tos jums priekšā un saku: “Man ir nemaksājumi, lūdzu, apmaksājiet...” Tad tā mēs vispār ļoti drīz un ļoti skaisti piedzīvosim kopīgu krahu.

Tātad vienosimies par vienu. Energoresursu problēmas gan valstij, gan pašvaldībai ir asas, tās nav noregulētas, taču tās ir regulējamas un īpaši pārrunājamas. Atļaujiet man turpmāk runāt tikai par valsts budžetu otrajam pusgadam un ar to saistītajām peripetijām.

Vispirms es vēlētos zināt, mīļie deputāti, tāpēc esiet tik laipni un paceliet rokas tie, kuriem ir līdzi, nākot uz šā jautājuma izskatīšanu, lūk, šis otrā pusgada apstiprinātais budžets. Paceliet, lūdzu, rokas! Viens... četri, pieci, seši... Paldies.

Priekšsēdētājs: Bija vairāk, Zeiles kundze...

J.Škapars (no zāles): Bet es gribētu jums pajautāt – kam ir izsniegti šie te pieņemšanas jautājumi? Es domāju, ka tie... (nevar sadzirdēt) vienkārši nav izsniegti.

V.Zeile: Vai jums šķiet, ka tas ir mūsu – Budžeta komisijas – jautājums? Tātad es runāšu par budžetu.

Budžeta 1.pielikuma 7.pantā pārējiem izdevumiem ir paredzētas dotācijas un mērķsubsīdijas rajonu un republikas pilsētu budžetiem 3,1 miljarda apmērā. Tuvāk atšifrējot, skatieties, lūdzu, 2.pielikumu, kur šīs mērķsubsīdijas un dotācijas ir atšifrētas. Tās sadalās: mērķsubsīdijās – 1,6 miljardi un dotācijās – 1,5 miljardi. Tie, kuri teica, ka šīs dotācijas nav paredzētas budžeta izdevumu daļā, atveriet, lūdzu, 3.pielikuma 7.lappusi un paskatieties – tur 35.punktā ir redzamas dotācijas un mērķsubsīdijas rajonu un republikas pašvaldību budžetiem – 3 miljardi 152 miljoni 399 tūkstoši. Tātad visas runas par to, ka budžeta ieņēmumu un izdevumu daļā nav parādījušās šīs dotācijas, nav pareizas.

Nākamais. Skatīsimies un atšifrēsim tālāk šīs dotācijas! Dotācijas ir paredzētas dažādiem mērķiem, bet atcerieties, lūdzu, ka tas notika pēc pašu deputātu pieprasījuma. Ņemot vērā to pieredzi, kāda bija pirmajā pusgadā, kad dotācijas pa rajoniem un republikāniskās pakļautības pilsētām individuāli netika precizētas, no pašiem deputātiem nāca priekšlikums, ka šīs dotācijas sakarā ar izmaksām par energoresursu sadārdzinājumiem iedzīvotājiem vajag precizēt pa rajoniem un republikāniskām pilsētām. Kā tas tika izdarīts – par to runāsim vispirms. Šim nolūkam Finansu ministrija no rajonu un pilsētu pašvaldībām ievāca ziņas par mēneša vidējo darba algu un, izejot no tās, aprēķināja, cik katrai pašvaldībai vajag izdevumu, lai palīdzētu trūcīgajiem iedzīvotājiem sakarā ar energoresursu sadārdzināšanos.

Tālāk radās jautājums par to, no kādiem avotiem segt šos izdevumus pabalstiem trūcīgajiem iedzīvotājiem sakarā ar energoresursu sadārdzinājumu. Mīļie deputāti, ja jums vēl ir saglabājušies projekti, tad tur skaidri un gaiši bija formulēts 5.punkts: “Nodot vietējo pašvaldību budžetiem izdevumus pabalstu izmaksai trūcīgajiem iedzīvotājiem sakarā ar energoresursu sadārdzināšanos 1 miljarda rubļu apmērā (saskaņā ar 6.pielikumu).”

Kāda daļa šo izdevumu tiek segta no dotācijām? Vispirms atļaujiet man pateikt, ka tās ir visiem republikas rajoniem, izņemot Rīgas rajonu. Rīgas rajonam viss 54 miljonu 162 tūkstošu izdevums, kā te ir rakstīts, ir jāsedz no saviem izdevumiem vietējos budžetos.

Tālāk ir jautājums par Jelgavas rajonu. Jelgavas rajonam izdevumi pabalstiem trūcīgajiem iedzīvotājiem ir 15,4 miljoni, bet dotācijas tam ir tikai 3 miljoni. Pārējais jāsedz no saviem piesaistītajiem līdzekļiem.

Un vēl. Uzreiz pateikšu, ka ir arī tādas četras vai piecas republikas pakļautības pilsētas, kurām dotācijas šim mērķim nav piešķirtas: Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai, Rīgai un Ventspilij. Tātad, vēlreiz saskaitot visus izdevumus, kas ir piešķirti trūcīgajiem iedzīvotājiem pa rajoniem dotāciju veidā, tie tiek segti 513,7 miljonu apmērā, atskaitot to starpībiņu diviem rajoniem.

Kāpēc tas tā tiek darīts? Ļoti elementāri! Te jau šī doma izskanēja. Pastāvot šiem minēto rajonu un pilsētu vietējo budžetu ienākumiem un izdevumiem, pastāvot šim līdzsvarošanas plānam… Turklāt es vēlreiz uzsveru, ka, rēķinot pēc normatīvajiem izdevumiem, bet tie ir vienādi visiem rajoniem un pilsētām, prognozējamie ienākumi nodrošina šo normatīvo izdevumu segšanu. Šie prognozējamie ienākumi pārsniedz izdevumus, un šie rādītāji ir šādi: Rīgas rajonā – 14,6 miljoni, Daugavpilī – 31,5 miljoni, Jelgavā – 11,0 miljoni, Liepājā – 3,6, Rīgā – 239,8, Ventspilī – 23,9. Šīm pašvaldībām dotācijas no valsts budžeta nav paredzētas. Tātad dotācijas vispār nav paredzētas, līdz ar to nav paredzētas dotācijas arī pabalstiem trūcīgajiem iedzīvotājiem sakarā ar energoresursu sadārdzināšanos. Tas ir jāsedz no pašvaldību līdzekļiem.

Tagad tālāk. Jau pirmajā pusgadā, kad šis sadārdzinājums par energoresursiem arī daļēji tika dotēts no valsts budžeta, pašvaldības varēja patstāvīgi izlemt, vai šo dotācijas summu izmaksāt rubļos uz rokas trūcīgajiem vai palīdzēt energoresursu ražotājiem iegādāties kurināmo. No vairākām pašvaldībām, kā jau es teicu, īpaši no pagastiem, pienāca vēstules ar jautājumu, cik tad īsti liela ir šī dotācija par energoresursu sadārdzinājumu un ka tā līdz pagastiem nav nonākusi. Tāpēc otrajā pusgadā, kā jau es minēju, tika izdarīts šis precīzais aprēķins, cik lieli katrai pašvaldībai ir šie pabalsti trūcīgajiem iedzīvotājiem. Un tas ir viens miljards rubļu, kas sadalīts pa rajoniem un republikas pakļautības pilsētām atbilstoši šim 6.pielikumam. Es gribu nosaukt tos rajonus, kuriem visas izmaksas sakarā ar energoresursu sadārdzinājumu ir nosegtas no valsts budžeta. Tie ir visi mūsu jau minētie republikas rajoni, bet kopsumma ir 513 miljonu.

Tālāk es gribētu pastāstīt, pēc kā es vadījos, analizējot jautājumu par rajonu ekonomisko patstāvību. Ne jau velti es uzdevu Škapara kungam šo jautājumu, kas domāts ar to tabulu, kuru sagatavojis Gailuma kungs. Taču acīmredzot mans jautājums nav saprasts. Es atvainojos kolēģim Gailumam, jo viņš ir mans bijušais students. Kad viņš studēja pirmajā kursā, liktenis ar viņu izspēlēja ļaunu joku – viņš nokļuva nelāgā situācijā un tika sodīts par grupveida izvarošanu. Viņš nosēdēja soda laiku cietumā un atgriezās civilajā dzīvē. Un paldies “Latvijas Jaunatnei”, kas viņu paņēma darbā, paldies Pašvaldības komisijai, kas viņu piesaistīja darbā, taču mēs Ingum Gailumam jau teicām, ka vajag precīzi strādāt ar skaitļiem. Es tā arī nesapratu, kas ir domāts ar šiem procentiem, bet acīmredzot ir domāts tas un domāts ir tādēļ, ka dotāciju rezultātā mēs izlīdzināsim šīs atšķirības.

Ja mēs gribam zināt, kāda ir reālā aina, tad varu teikt, ka reālā aina ir šāda. Pašvaldības ir ārkārtīgi dažādas pēc sava ekonomiskā stāvokļa. Un šis ekonomiskais stāvoklis ir ļoti precīzi atspoguļots tajā aprēķinā, kur redzam, cik lieli ir prognozējamie ienākumi un cik lieli ir prognozējamie izdevumi, kurus var segt pašvaldības no saviem ar nodokļiem fiksētajiem ieņēmumiem. Un ir vairāk nekā skaidrs, ka mums ir gan ļoti stipri rajoni, gan arī vājāki rajoni. Ja mēs šo vienu miljardu rubļu tagad atkal sadalām tā, kā ir prasījušas rajonu pašvaldības, tad mēs ļoti daudz nodarīsim pāri vājajiem Latgales rajoniem, kuriem patiešām pašu ienākumu nepietiek, lai tiktu ar savām pašvaldības problēmām galā.

Es aicinu šo jautājumu noņemt no darba kārtības, jo tas viss ir korekti atrunāts. Tomēr es ierosinu sekojošo. Man nav iebildumu, ja pašvaldības nāk ar savu individuālo jautājumu skatījumu, un, ja kādai pašvaldībai ir problēmas, tad tās ir jāskata tā, kā cilvēki te teica, – kompleksi.

Paskatīsimies jūsu budžetu! Tos zina tikai Pašvaldības komisija. Mums nav šo budžetu. Ja jums ar kādu konkrētu pašvaldību ir problēma, tad ir jāskatās, cik lieli tai bija prognozētie ieņēmumi, kā tie pildās, kā ir mainījusies situācija. Taču es katrā ziņā ļoti gribētu, lai šeit tiktu skatīts arī jautājums par valūtu. Jo valūta faktiski, kā es sapratu no Škapara kunga teiktā, nav apzināta arī jūsu komisijā. Un tad var būt runa par to, ka mēs paceļam šo jautājumu pavisam citā aspektā. Es ļoti lūdzu Ekonomikas komisiju un Nodokļu apakškomisiju kopā ar Pašvaldības komisiju un mūsu komisiju atgriezties pie jautājuma, kuru mēs toreiz neizskatījām. Tas ir jautājums par ienākuma nodokļa diferenciācijas pārskatīšanu, un man liekas, ka strīdus ābols būs tieši tur, jo, ja būs lielāka pašvaldību ieņēmumu bāze, būs arī sakārtotākas šīs attiecības. Mums nebija problēmu, kad mēs dzīvojām samērā viegli, bet mums kļūst grūti tad, kad gan valsts kase, gan pašvaldību kase tukšojas. Tāpēc es piedāvāju šādu jautājuma risinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Galavārds, protams, Škapara kungam, un pēc tam sāksim balsot. Pirms tam sekretariāts varētu zvanīt, lai tomēr maksimālais daudzums deputātu būtu zālē. Škapara kungs, cik jums vajadzētu laika?

J.Škapars: 10 minūtes.

Priekšsēdētājs: Un pēc tam tieši būs pārtraukums.

J.Škapars: Tad es esmu ar mieru iztikt ar astoņām minūtēm.

Priekšsēdētājs: Labi. Lūdzu.

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka situācija Latvijā ir tiešām grūta. Tā patiesībā ir vēl grūtāka, nekā mēs šeit šodien skatījām. Es vienīgi nenosaucu šo skaitli un nedarīju to kā Finansu ministrija tāpēc, ka šis skaitlis ir tikai man. Mums pastāv šis aprēķins, ko nosauca Ruško kungs. Tas ir par vietējā budžeta deficītu, kas praktiski būs apmēram 6 miljardi rubļu. Nav runas par šo miljardu! Un es tiešām nerunāju par šo miljardu citā nozīmē, bet runāju par to tikai tanī ziņā, ka, patiesību sakot, ir pieņemts likums, ka miljards rubļu ir izdalīts pašvaldībām noteiktiem un konkrētiem mērķiem, turklāt atbilstoši 6.pielikumam, kurā atsegts, kādā veidā šis miljards ir izlietojams. Tas ir skaidri noteikts likuma pantā par asignējumiem pašvaldībām. Un, ja es pareizi saprotu asignējumus, tad es saprotu tā, ka no valsts budžeta šie līdzekļi tiek nodoti pašvaldību budžetiem. Nekā citādi es to nevaru saprast, un man līdz šim tas citur neiekļaujas. Man ir brīnums par Grūbes kungu, ka šodien mēs te gribam taisīt kaut kādus aprēķinus un pierādīt, kuram stāvoklis labāks vai sliktāks. Jautājums nav par to! Te mēs dienām ilgi varam debatēt, kuram stāvoklis ir labāks un kuram sliktāks. Taču es gribu runāt par to, ka mums ir jāuzraksta precīzi tā, kā ir uzrakstīts likumā, un tālāk tā arī jārīkojas.

Gribu runāt par kļūdām, kuras esam pieļāvuši un kuras tagad galu galā ir jāprecizē. Tātad es ierosinātu atbilstoši šim likuma pantam izdarīt arī izmaiņas pārējās pozīcijās. Izdarīt tās gan attiecībā uz valsts budžeta deficītu, gan arī attiecībā uz citiem pantiem. Tur nav citas izejas. Tāpēc, cienījamie deputāti, man būtu lūgums šo jautājumu neatlikt. Atlikt šo jautājumu mēs nedrīkstam arī tāpēc, ka “vilciens” strauji iet uz priekšu. Šis likuma pants par 1 miljarda izdalīšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem darbojas. Taču trūcīgie iedzīvotāji prasa savu tiesu. Mēs tur neko nevaram darīt. Un arī pašvaldībām nav kur šos līdzekļus ņemt. Tātad es ierosinātu šodien izšķirt šo jautājumu, jo to nedrīkst atlikt, un katrā ziņā nobalsot par šo mūsu iesniegto likumprojektu. Pastāv arī variants. Ja jūs gadījumā par to nevarat izšķirties, tad vienkārši šis pants ir jāņem laukā, un tad ir jāņem laukā arī 5.pants un 6.pielikums. Tad pašvaldības pašas zinās un meklēs kaut kādu izeju. Cita ceļa nav.

Un pēdīgi. Pēc mūsu konsekvencēm, kādas mums bija līdz šim, Finansu ministrijai, kura saka, ka tā ļoti kompetenti orientējas šajos jautājumos, nekādā gadījumā nebija tiesību novirzīt šo līdzekļu samaksu uz dotācijām. Tie ir noteiktam mērķim novirzīti līdzekļi, un, ja tie ir domāti noteiktam mērķim, tad tas varēja būt vienīgi no mērķsubsīdiju panta, nevis no dotāciju panta. Te ir pilnīgi klaja nekonsekvence. Tāpēc es ļoti lūgtu pieņemt mūsu izvirzīto likumprojektu un balsot par šo mūsu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs tūlīt arī balsosim. Zeiles kundze par motīviem.

V.Zeile: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Zeile: Es gribu informēt deputātus, ka piedāvātajā likumprojektā 5.pants tad, kad mēs balsojām, bija formulēts tā, ka vajag nodot vietējiem pašvaldību budžetiem izdevumus pabalstu izmaksai trūcīgajiem saskaņā ar šo 6.pielikumu. Un par to arī pirmajā un otrajā balsojumā deputāti balsoja. Tas ir stenogrammā redzams, un par to balsoja arī paši Pašvaldības komisijas cilvēki. Taču korektūrā parādījās, ka šis “izdevums” aizvietots ar “asignējumu”. Tāpēc es piedāvāju atgriezties un publicēt presē tikai šo pirmo un otro balsojumu atbilstoši tam, kāds tika iesniegts projekts, un nekoriģēt to, kā tika koriģēts korektūrā. Mums tagad nav pamata divus balsojumus pārskatīt vēlreiz.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs arī grib izteikties par motīviem.

I.Godmanis: Nē, es vienkārši biju sarunājis ar Škapara kungu, ka viņš pateiks kaut ko tādu kā runātājs… bet diemžēl viņš aizmirsa to pateikt.

Priekšsēdētājs: Tad kurš to teiks? Godmaņa kungs vai Škapara kungs?

I.Godmanis: Nē, es domāju, ka to vajadzētu pateikt viņam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

I.Godmanis: Ja es to teikšu, tad to iztulkos citādi.

Priekšsēdētājs: Klausīsimies vēl Škapara kungu. Lūdzu.

J.Škapars: Es tik tiešām piekrītu Godmaņa kungam un gribu atgādināt visai auditorijai to, ka šodien Latvijas kopīgajā sāpē aktīvi ir jāpiedalās arī Latvijas Bankai. Es to saku mazliet poētiski, bet, patiesību sakot, bankai tomēr būtu jādomā, kādā veidā uz labvēlīgākiem nosacījumiem varētu palīdzēt pašvaldībām izkļūt no šīs situācijas, jo ziemā tā tiešām būs dramatiska.

I.Godmanis: Jā, es gribētu vēl papildināt attiecībā uz to, ka cenas jau tāpat ir izaugušas 20 reizes, tāpēc 70 procentus par kredītu no pašvaldībām nedrīkst prasīt.

Un vēl par valdību. Mēs ierosināsim arī savus priekšlikumus. Uzskatu, ka banka viena pati nevar risināt jautājumus klasiski – atstāt pašvaldības un valdību pilnīgi citā stāvoklī. Un tas, ka pašvaldības par 80 procentiem ņem kredītu, neko citu nevarēdamas darīt, ka tās nespēs atdot no saviem ieņēmumiem un tad rakstīs nost, kā rakstīja Bērziņa kungs… Arī tā ir skaudra realitāte. Un diemžēl šo jautājumu var izlemt tikai parlaments.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Škapars: Es gribu pateikt repliku par Zeiles kundzes teikto attiecībā uz pirmo un otro balsojumu. Es saprotu, ka te ir domāts pirmais un otrais lasījums, Zeiles kundze! Un es gribētu atgādināt, ka pirmajā lasījumā projektā bija iesniegta pavisam cita summa, tur bija 1,2 miljardi, un tas bija pilnīgi ierakstīts valsts budžeta izdevumos. Tā ka diez vai to vajadzētu te jaukt klāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs, par balsošanas motīviem!

G.Grūbe: Es varu paskaidrot Škapara kungam, kurš neizprata manu diskusiju par šo tēmu. Jautājums ir tāds, ka mēs šodien varam nobalsot, vai to miljardu dot vai nedot, bet skaidrs ir tas, ka tā vienkārši nav ne vienam, ne otram. Un tāpēc mans priekšlikums bija tomēr izanalizēt šo situāciju, arī to, ko teica Bula kungs. Es arī pilnīgi piekrītu tai analīzei, ko teica Bula kungs, jo šobrīd ir nobloķēti simtiem un tūkstošiem rubļu naudas, kurai nav kustības, un es brīnos, kā tik mierīgi šajā zālē sēž Ekonomikas komisija un par šo situāciju nemaz neuztraucas, un tad pienāk pie šā balsojuma. Tāpēc man ir priekšlikums šodien atlikt šo jautājumu vismaz uz nedēļu, lai šīs divas komisijas sagatavotu papildu materiālu un izdalītu to deputātiem. Un tad varētu izšķirties par šo balsojumu, nevis darīt to šodien vienkārši uz spēka spiediena pamata. Tad varētu izšķirties, vai šo miljardu dot vai nedot. Taču tā nav, cienījamie kolēģi!

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, tikai turpmāk runājiet mazliet klusāk, jo deputāti ļoti uztraucas.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Pēc šīsdienas “runāšanas svētkiem” es gribētu, lai kāds no ekonomistiem man atbild tikai uz vienu jautājumu, no kā visi izvairās. Proti, vai šīsdienas dokumenta pieņemšana izsauks vai neizsauks bankas kredītu papildu emisiju bez pamata? Tātad nepamatotu emisiju. Kas notiks ar Latvijas rubli? Un tad viens otrs varēs balsot.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Arī es gribētu uzziņai sniegt vienu informāciju, kuru varbūt vajadzēja paziņot Godmaņa kungam. Nevienā pašvaldību likumā nav paredzēts, ka ostas pārzina pašvaldības. Ja šobrīd reāli pašvaldības ostas vietumis pārzina, tad tā ir valdības daļa, un valdība ir nodevusi šo ostu pārzināšanu pašvaldībām, bet nav tās pārņēmusi valsts pārziņā.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Lai arī cik mums būtu grūti un smagi lemt par kaut kādas naudas novirzīšanu uz pašvaldībām un lai arī kā mums gribētos to atlikt, man šķiet, tas tomēr ir jādara, jo šobrīd es jums varu pateikt… Ja ir tāda nepieciešamība kaut vai attiecībā uz Jelgavas rajonu, tad mēs varam nolikt šeit uz galda par pagastiem aprēķinus, kas liecina, ka ir pilnīga katastrofa. Tātad kaut kas ir jādara, mēs nevaram gaidīt, kamēr šajos mūsu zemākajos posmos dzīve apstāsies, un tikai tad domāt, kā mēs no tiem atkal pumpēsim naudu nodokļu veidā. Vēl man šķiet, ka tas varētu būt pirmais solis, kā mēs sāktu aktīvi ietekmēt situāciju.

Pēc tam otram solim būtu jābūt tādam, ka mēs tomēr mēģinātu regulēt un noskaidrot savas attiecības ar Valsts banku, jo mēs tās skaidrojam jau otro vai trešo mēnesi, bet vēl neesam tikuši ne no vietas. Un tad arī spriedīsim par to, ko mēs emitēsim un kas būs ar kredītiem un tā tālāk. Es iestātos par to, ka šis likums ir jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es saprotu, ka šodien būtu nepareizi gan tas, ka mēs šo likumu tādā veidā pieņemtu, gan arī tas, ka mēs to tieši noraidītu. Un tamdēļ, es domāju, pirmais balsojums varētu būt par to, kas jau izskanēja arī vairāku debatētāju teiktajā, – atlikt šā jautājuma izskatīšanu un skatīt šos budžeta jautājumus kompleksi tad, kad tie būs izskatīti Budžeta komisijā. Tātad vispirms vajadzētu balsot par atlikšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es neesmu ekonomists, bet mēģināšu atbildēt uz Freimaņa kunga jautājumu. Redziet, ja runa ir par miljardu, tad ir jābūt priekšstatam par to, no kurienes šo miljardu ņem. Ja ir kaut kāds papildu miljards, tad arī tas ir no kaut kurienes jāņem. Tas priekšlikums, ka tas ir jāņem nost Ārējās tirdzniecības ministrijai (lai gan tas ir domāts valsts rezervju iepirkšanai), ir pilnīgi “miris” priekšlikums, jo ir noslēgti līgumi un arī nauda ir pārskaitīta, un mazuts nāk iekšā. Tā ka tās naudas vairs nav.

Ja paskatās tālāk, tad redzam, ka otrais jautājums ir par budžeta izmaiņām. Taču papildu miljarda nav. Tātad, ja šeit pieņem lēmumu par to, ka izdala papildu miljardu, tad ir emisija 1:1. Tas ir viens. Un tāpēc es domāju, ka to nevar darīt. Taču runa nav par papildu miljardu. Es nezinu, kā tik viltīgi izdodas šeit nosaukt visu summu! Summa taču sadalās divās daļās, kur viena daļa ir tā, ko saņem rajoni, un Bērziņa kungs ir viens no tiem, kurš teica, ka viņi šo summu saņem. Starp citu, arī Aizezera kungs to saņem, lai gan viņa patlaban šeit vairs nav klāt. Un ir vēl vesela virkne rajonu, kuri saņem šo naudu. Šo naudu pamatā nesaņem lielās pilsētas un Rīgas rajons, kas šeit visvairāk protestē. Protams, tā nauda, ko saņem pārējie, arī ir par mazu, un tur nav ko slēpties, ka miljards tos neglābs. Tāpēc jautājums var būt izvirzīts tikai tā, ka to naudas daļu, kuru nesaņem un kura ir ielikta iekšā, ka tā jāsedz no viņu pašu līdzekļiem, no šo sešu subjektu līdzekļiem. Tie, protams, protestē, ka viņi to nevar izdarīt, jo nav to ierēķinājuši. Viņi izlasīja avīzē un redzēja, ka to dod no valsts budžeta.

Šajā ziņā finansu ministra vietnieks tomēr pilnīgi precīzi nepateica. Es gribēju, lai viņš pasaka, ka ir divas summas. Viena ir, ja nemaldos, aptuveni 540 miljonu, turpretī otra ir 460 miljonu. Tad 540 miljoni, ņemot vērā, ka tās pilsētas ir lielas, tā ir tā daļa, kas jānosedz viņiem pašiem, savukārt 460 miljoni ir izdalīti, un tur emisija nav vajadzīga. Tāpēc man ir priekšlikums nerunāt šeit par šo miljardu. Tas ir punkts viens. Taču runāt varētu par to, vai ir pareizi, ka šie 540... Deputāti mani palabos, ja es kļūdos, jo šeit uz 10 miljoniem... Vai ir pareizi, ka tie paliek ārpusē, jo arī Rīgai ir valūta. Kāpēc tā nekonvertē valūtu – es nezinu. Kāpēc Ventspils nekonvertē valūtu, ja tā ir tādā traģiskā situācijā, nopirkdama (pēc Lemberga kunga vārdiem) enerģētisko rezervi gadu uz priekšu? Es to nezinu.

Nav pašvaldību uzskaitē valūtas budžetu. Nav! Es nezinu, kā tas ir ar Rīgas rajonu, bet Daugavpilī ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri veido fondu un kuri pilnīgi paši organizē praktiski savu apkuri. Tātad ir zināms pamats par šiem uzņēmumiem nepieņemt šo lēmumu.

Par šiem sešiem subjektiem. Vienīgais, ko es te lūgtu – iztiksim bez emisijas! Ārkārtējā situācijā, kad sadārdzinās energoresursi, banka nevar prasīt 80 procentus no pašvaldībām, jo tās bankai tos nesamaksās. Es teicu Repšem: “Tu nedabūsi nevienu rubli, ko tad tu darīsi? Vai tu skaitīsi nost no pašvaldību budžetiem?” – “Jā, es skaitīšu!” Taču tur nekā nebūs. Tas pats var iznākt diemžēl arī ar valdību. Tāpēc uzskatu un pastāvu uz to, ka tur vairs nav runas par emisiju, Freimaņa kungs! Nevar piemērot šādu procentu likmi. Viss! Jo viens nevar pelnīt 80 procentus, kad redz, ka otrs, mirdams nost, pērk 20 reižu dārgāku degvielu. Lūk, uz ko es pastāvu!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ir nepieciešama konsultācija. Ir jau divas minūtes pāri mūsu plenārsēdes laikam. Vai turpināsim šo diskusiju? Varbūt pārtrauksim diskusiju un balsosim? Vai atliksim to pēc pārtraukuma? Tātad mums tas ir jāizlemj balsojot. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies, Zeiles kundze! Vai visi ir reģistrējušies? Paldies. Lūdzu rezultātu. Zālē reģistrējušies 67 deputāti.

Tātad būs divi balsojumi. Viens – turpināt šā jautājuma apspriešanu. Otrs – pasludināt pārtraukumu. Pirmais balsojums – par šā jautājuma apspriešanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu. Par – 16, pret – 25, atturas – 20.

Lielas jēgas nav, tomēr balsosim arī par otru priekšlikumu – nekavējoties pasludināt pārtraukumu, jo citādi atkal būs motīvi un viss kaut kas cits. Lūdzu, kurš ir par to, lai pasludinātu pārtraukumu līdz pulksten 15.04? Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Tātad par – 45, pret – 6, atturas – 4.

Godājamie kolēģi, lūdzu pēc pārtraukuma tos, kuri uzstāsies, formulēt, kādu balsojumu jūs vēlaties, jo mēs balsosim nevis par emisijām vai par procentiem, bet par dokumentu.

 

(Pārtraukums)