Par sociālās aizsardzības politiku Eiropas Savienībā

“Eiropas mēroga sadarbība palīdz ES dalībvalstīm uzlabot sociālās kohēzijas politiku un mērķtiecīgi virzīt izdevumus,” teikts Komisijas ziņojumā, ko valstu nodarbinātības ministri apspriedīs rīt, 22.februārī. 2007.gada “Kopīgajā ziņojumā par sociālo aizsardzību un iekļaušanu” izceltas prioritātes un panāktie rezultāti sociālās iekļaušanas, pensiju, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā, uzsverot, ka joprojām saglabājas nopietnas problēmas. Dalībvalstis veic pastiprinātus pasākumus, lai izskaustu bērnu nabadzību, veicinātu visneaizsargātāko sabiedrības locekļu “aktīvu iekļaušanu”, nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi veselības un ilgtermiņa aprūpei. Pēc tam, kad Padome ziņojumu būs pieņēmusi, to kā izaugsmei un nodarbinātībai veltītu dokumentu kopuma sastāvdaļu sociālās politikas jomā iesniegs ES valstu un valdību vadītāju pavasara sanāksmei, kas notiks 8.–9.martā. 

“Pēdējās reformas, kas bija vērstas uz to, lai padarītu valstu sistēmas fiskāli un sociāli ilgtspējīgākas, iedrošina, bet joprojām ir veicami lieli uzdevumi,” teica ES nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju komisārs Vladimirs Špidla.

Viņš piebilda: “Fakti runā skaidru valodu – 16% eiropiešu joprojām apdraud nabadzība, savukārt 10% iedzīvotāju dzīvo mājsaimniecībās, kuru locekļiem nav darba. Eiropā ir 13 gadu starpība starp lielāko un mazāko paredzamo vīriešu dzīves ilgumu, un ES valstīs izdevumi par veselības un ilgtermiņa aprūpi svārstās no 5 līdz 11% no IKP. Bet, savstarpēji mācoties un mudinot valstis noteikt kopīgus mērķus, Eiropa var panākt reālu pievienoto vērtību valstu centieniem veicināt sociālo kohēziju.”

Šāgada ziņojumā pārbaudītas pirmo reizi integrētās valstu stratēģijas sociālās iekļaušanas, pensiju, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā. Tajā pārskatītas galvenās tendences ES un dalībvalstīs. Ziņojumā iekļauti valstu profili, kuros noteikti galvenie katras dalībvalsts uzdevumi. Kopumā rezultāti ir daudzsološi, tomēr ziņojumā izdarīta virkne secinājumu par to, kādā virzienā turpmāk jāstrādā.

Dalībvalstīm jāpastiprina apņemšanās samazināt bērnu nabadzību, izmantojot daudzdimensiālu pieeju. Tas nozīmē, ka jāveicina vecāku dalība darba tirgū, jāuzlabo piekļuve kvalitatīvai izglītībai, jānodrošina pienācīgi dzīves apstākļi un jāaizsargā bērnu tiesības. ES 19% bērnu apdraud nabadzība, un īpašas bažas rada bezdarbs jauniešu vidū, kas 2004.gadā bija 18,7%; tas ir divreiz lielāks nekā vidējais bezdarba rādītājs. Turklāt 15% 18 līdz 24 gadu vecu jauniešu agri pamet skolu, palielinot sociālās izstumtības risku.

Arvien lielāka vienprātība ir par to, ka “aktīva iekļaušana” ir labākais izstumtāko sabiedrības locekļu integrēšanas veids sabiedrībā, proti, tā ir līdzsvarota attiecība starp stiprākiem darba stimuliem, visu sabiedrības locekļu piekļuvi kvalitatīviem atbalsta dienestu pakalpojumiem un pienācīga minimālā ienākumu līmeņa garantijām darbnespējīgiem sabiedrības locekļiem. Īpaša uzmanība vajadzīga bezpajumtniekiem, invalīdiem, imigrantiem un etniskajām mazākumtautībām.

Pašlaik rezultāti veselības aprūpes jomā ES ievērojami atšķiras; vīriešu paredzamais dzīves ilgums svārstās no 65,4 gadiem Lietuvā līdz 78,4 gadiem Zviedrijā, savukārt sieviešu paredzamais dzīves ilgums svārstās no 75,4 gadiem Rumānijā līdz 83,9 gadiem Spānijā. Veselības aprūpes sistēmās tiek īstenoti centieni nodrošināt vienādu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem visiem sabiedrības locekļiem, efektīvāk izmantojot resursus gan līdzekļu piešķiršanas, gan izmantošanas ziņā. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, ilgtermiņa aprūpe ir jāpaplašina un jābalsta uz drošāka finansiālā pamata.

Daudzās valstīs ir vai tiek reformētas pensiju sistēmas, lai nodrošinātu pensionāriem pienācīgus ienākumus, kā arī finansiālu ilgtspēju kopumā. Vairāk nodarbinātu cilvēku – tas ir labākais veids, lai rastu šo līdzsvaru, tomēr arī gados vecākiem darba ņēmējiem ir jādod iespēja turpināt darbu. 55–64 gadus vecu cilvēku kopējais nodarbinātības rādītājs ir palielinājies no 38% 2001.gadā līdz 43% 2005.gadā, un Lisabonas mērķi sasniegt 50% 2010.gadā ir izpildījušas deviņas valstis (Dānija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Polija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste), lai gan dažās tas joprojām ir 30%.

Līdzās dalībvalstu rezultātu novērtējumam un turpmāko pasākumu prioritāšu noteikšanai kopīgajā ziņojumā atspoguļoti valstu mērogā izmantotas labas prakses un inovatīvas pieejas piemēri. Piemēram, Apvienotā Karaliste, kurā ir augsts bērnu nabadzības līmenis, izmanto visaptverošu pasākumu kopumu, lai šo situāciju uzlabotu, uzsverot agras mācīšanās un bērnu aprūpes nozīmi. Austrija ir īstenojusi programmas, lai novērstu to, ka cilvēki kļūst par bezpajumtniekiem; tas panākts, samazinot piespiedu izlikšanu no mājokļa, savukārt Polija kā aktīvas iekļaušanas veicināšanas līdzekli atbalsta sociālu ekonomiku.

Paralēli izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai darbojas ES sistēma, kuru veido kopīgi mērķi, novērtējums un ziņojumu sniegšana sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā – “atklātā koordinācijas metode”. Kopīgo ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu ES valstu un valdību vadītājiem iesniegs kopā ar Kopīgo ziņojumu par nodarbinātību un iekļaus pavasara sanāksmes secinājumos.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa