Par Eiropas Savienības fondu atbalstu līdzsvarotai valsts attīstībai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) turpinās aktīvu darbu, sagatavojot nepieciešamo dokumentāciju, lai Latvijas pilsētām 263 miljoni eiro (184,84 miljoni latu) Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu policentriskas attīstības prioritātē būtu pieejami pēc iespējas drīzākā laikā.

Ar pilsētu pārstāvjiem 19.februārī tikās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, RAPLM valsts sekretāre Laimdota Straujuma un ministrijas speciālisti.

Sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) RAPLM panākusi vienošanos, ka uz ES atbalstu policentriskas attīstības prioritātē no kopumā 30 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem varētu pretendēt 17 – Rīga, Liepāja, Ventspils, Daugavpils, Jelgava, Rēzekne, Saldus, Talsi, Kuldīga, Cēsis, Valmiera, Smiltene, Aizkraukle, Madona, Gulbene, Jēkabpils un Līvāni.

Šīs pilsētas izvēlētas, balstoties uz nepieciešamību veicināt līdzsvarotu visas valsts attīstību, ko var panākt ar ieguldījumiem centros, kuru izaugsme nākotnē labvēlīgi ietekmēs arī apkārtējo lauku teritoriju attīstību.

No reģionālās nozīmes attīstības centriem, piemēram, Līvāni kā viens no atbalsta saņēmējiem ir izvēlēti, jo pilsētai pēdējo gadu laikā ir novērots visaugstākais teritorijas attīstības indeksa pieaugums, kas liecina par izaugsmes potenciālu nākotnē. Savukārt Smiltene uz citu pilsētu fona izceļas ar augstiem ienākuma nodokļa ieņēmumiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, kas liecina par labiem nodarbinātības rādītājiem, bet Saldus ir tā pilsēta no 25 rajonu centriem, kur pēdējo gadu laikā bijis lielākais ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita pieaugums.

Sākotnēji EK aicināja ES finansējumu pilsētvides attīstībai koncentrēt tikai atsevišķās lielajās pilsētās, tāpēc vienošanās paplašināt atbalsta saņēmēju loku ir kompromiss starp Latvijas redzējumu par vēlamo valsts telpisko struktūru un EK uzstādījumiem.

Ņemot vērā, ka starp Rīgas un pārējiem četriem plānošanas reģioniem pastāv būtiskas attīstības tendenču atšķirības, priekšroka ES fondu līdzekļu saņemšanā policentriskas attīstības prioritātē tiek dota tieši Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes reģionu pilsētām. Izņēmums ir Rīga, kur kā Latvijas galvaspilsētā nepieciešams sakārtot degradētās teritorijas, tāpēc tieši šim mērķim tiks plānots ES atbalsts. Turklāt, veicot investīcijas Rīgā, būs labvēlīgs iespaids uz galvaspilsētai apkārtējām teritorijām.

Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem, kuri pretendēs uz struktūrfondu atbalstu, būs jāizstrādā detalizēti investīciju plāni, nodrošinot kompleksu pieeju konkrētās teritorijas problēmu risināšanai.

Saskaņā ar EK ieteikumiem ES līdzfinansētajiem projektiem jābūt saskaņotiem ar pilsētu attīstības plānošanas dokumentiem, piedāvājot kompleksu problēmu risinājumu un nodrošinot, ka struktūrfondu līdzekļi tiek plānoti kā papildinošs atbalsts citām investīcijām gan no ES fondiem, gan no valsts budžeta.

Vienlaikus policentriskas attīstības prioritātē paredzētais finansējums jāplāno tā, lai sekmētu nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra sadarbību ar apkārtējām lauku teritorijām.

Vērtējot pilsētu infrastruktūras projektus, galvenā uzmanība tiks pievērsta to kvalitātei. Lielajās pilsētās nevajadzētu rasties problēmām sagatavot atbilstošus investīciju plānus, turpretim reģionālas nozīmes attīstības centros varētu pietrūkt kvalificētu speciālistu. Līdz ar to RAPLM aicina paredzēt Eiropas Sociālajā fondā finansējumu pašvaldību kapacitātes stiprināšanai, kas ļaus uzlabot attīstības plānošanu un nodrošinās kvalitatīvu investīciju projektu izstrādi un ieviešanu.

Tiek plānots, ka projektu iesniegšana pilsētvides sakārtošanai paredzētā finansējuma apguvei varētu notikt divās kārtās. Pilsētas, kam ir izstrādāti investīciju plāni, varētu projektus iesniegt pirmajā kārtā, bet pārējās pilsētas – otrajā kārtā. RAPLM izstrādās mehānismu, lai gadījumā, ja visi iesniegtie projekti atbildīs kvalitātes kritērijiem, finansējuma pietiktu visiem pretendentiem.

Policentriskas attīstības prioritātes ietvaros tiek atbalstīti infrastruktūras projekti, kas vērsti uz sabiedriskā transporta, pilsētvides kvalitātes un uzņēmējdarbības iespēju uzlabošanu.

Nosakot katrai no 17 pilsētām pieejamo ES fondu atbalstu, tiks vērtēti teritorijas izaugsmes rādītāji un iedzīvotāju skaits. Struktūrfondu līdzfinansējumu paredzēts dalīt vairākas grupās, diferencējot pieejamās minimālās un maksimālās summas.

Iespējas sekmīgi piesaistīt ES fondu atbalstu būs arī citām pašvaldībām. EK ir rekomendējusi Latvijai strādāt pie teritoriālajiem atbalsta saņemšanas kritērijiem, lai gadījumos, kad noteikts ierobežots līdzfinansējuma saņēmēju loks, priekšroka tiktu dota mazajām pilsētām. RAPLM jau pagājušajā gadā ir sākusi darbu pie šo kritēriju izstrādes, un šogad, sadarbībā ar citām ministrijām, tas tiek turpināts.

Lai mazajām pilsētām atvieglotu iespējas pretendēt uz ES atbalstu, ir iespējami trīs risinājumi. Viens no tiem paredz diferencēt līdzfinansējuma likmes, pieļaujot iespēju, ka mazajām pilsētām projektu lielākā apjomā finansē no ES fondiem, savukārt lielajām pilsētām būtu jārēķinās ar mazāku ES līdzfinansējumu.

Tāpat ir iespēja atsevišķās ES fondu aktivitātēs paredzēt reģionālās kvotas, ļaujot plānošanas reģionu attīstības padomēm vienoties par teritorijām, kuru atbalsts būtu prioritārs. Savukārt dažās ES fondu aktivitātēs līdzfinansējumu varētu paredzēt konkrētām teritorijām, piemēram, mazajām pilsētām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa