Par nodarbinātības politiku Eiropas Savienībā

Bezdarbs saskaņā ar Kopīgo nodarbinātības ziņojumu, ko valstu nodarbinātības ministri pieņems rīt, 22.februārī, ir samazinājies, bet nodarbinātība pieaug. Komisijas ziņojums, kurā novērtēta dalībvalstu reformu programmu īstenošana nodarbinātības jomā, ir optimistisks. Tomēr tajā uzsvērta vajadzība pēc radikālākām reformām, lai labāk līdzsvarotu elastību un drošību darba tirgū – tā ir tā sauktā elastīgas drošības pieeja. Turklāt Komisija ir izstrādājusi īpašus ieteikumus lielākajai daļai dalībvalstu.  

“Darba tirgus reformas dod labus rezultātus, bet Eiropai nopietni un efektīvi jārisina ar globalizāciju un straujo strādājošo iedzīvotāju skaita kritumu saistītie uzdevumi, tāpēc elastīgai drošībai jābūt dienaskārtībā. Darba ņēmējiem jābūt spējīgiem viegli un bez bažām mainīt vienu darbu pret nākamo,” teica ES nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla. Viņš piebilda: “Pašreizējās labvēlīgās ekonomikas perspektīvas rada iespēju divkāršot reformu īstenošanai pieliktās pūles.”

Līdzās šim ziņojumam gaidāms, ka Nodarbinātības un sociālo lietu padome 22.februārī atbalstīs arī īpašus, valstīm paredzētus ieteikumus ekonomikas un nodarbinātības politikas jomā. Tā ir pirmā reize, kad ministri pieņems šādus kompleksus valstu ieteikumus. Tas ir svarīgs pasākums, lai sasniegtu ES nodarbinātības un izaugsmes mērķus, jo līdz ar to dalībvalstis apņemsies īstenot šos ieteikumus. Būtībā Komisija ierosina pasākumus nodarbinātības jomā lielākajā daļā dalībvalstu, uzsverot, ka tām jāturpina reformas darba tirgū.

Bezdarbs ES ir samazinājies no 9,1% 2004.gadā līdz 8,8% 2005.gadā, un nodarbinātība 2005.gadā ir palielinājusies par 0,8%; tas ir lielākais kāpums kopš 2001.gada. Tomēr, lai sasniegtu 2010.gada ES nodarbinātības mērķus, vēl jārada 22 miljoni jaunu darba vietu. Lai gan tiek veikti arvien lielāki ieguldījumi izglītībā un kvalifikācijas paaugstināšanā, joprojām ievērojami atpaliek pielāgošanās uzlabošanas politika, kas ir Eiropas nodarbinātības stratēģijas prioritāte.

Īpašas bažas raisa nepietiekamā politikas īstenošana, lai uzlabotu darba ņēmēju pielāgošanos. Straujā tehnoloģiju attīstība un arvien lielāka konkurence pasaules mērogā nosaka vajadzību pēc elastīgiem darba tirgiem. To tiesību aktu reformas, kuri attiecas uz līgumiem, ļautu vieglāk mainīt darba vietas un radītu vairāk karjeras iespēju darba ņēmējiem; to veicinātu arī lielāki ieguldījumi apmācībā. Tomēr saskaņā ar ziņojumu šajā jomā pieliktās pūles ir nepietiekamas.

Arī nereģistrēts darbs joprojām ir liela problēma daudzās dalībvalstīs. Ziņojumā uzsvērta vajadzība pēc visaptverošas pieejas, kurā apvienota aktīva darba tirgus politika, elastīgi līguma nosacījumi, mūžizglītība un sociālā aizsardzība.

Šī elastīgās drošības pieeja var veicināt lielāku produktivitāti un uzlabot darba vietu kvalitāti.

Komisijas paziņojumā par elastīgu drošību, kas plānots 2007.gada vasarā, tiks izklāstīta virkne risinājumu, lai palīdzētu dalībvalstīm izraudzīties pareizāko politikas pasākumu kopumu to darba tirgos.

Kopumā šis ziņojums liecina, ka dalībvalstis ir izvēlējušās integrētāku pieeju darbam visā dzīves cikla laikā. Nodarbinātu gados vecāku cilvēku skaits ir palielinājies no 41% 2004.gadā līdz 42,5% 2005.gadā, tomēr daudz vairāk jāstrādā, lai sasniegtu mērķi – 50% 2010.gadā. Jauni cilvēki, invalīdi un darba ņēmēji migranti joprojām nevar iekļauties darba tirgū; bezdarbs jauniešu vidū ES ir aptuveni divkārt lielāks par kopējo bezdarba rādītāju. Gan vīriešiem, gan sievietēm ir vajadzīgas labākas iespējas apvienot darbu un ģimeni, tostarp plašāka un labāka bērnu aprūpe.

Daudzas dalībvalstis izstrādā politiku, lai palielinātu ieguldījumus izglītībā, tomēr bieži tas notiek kampaņveidīgi. Pieaugušo dalība mūžizglītībā joprojām ir pārāk maza – nedaudz vairāk par 10%, un 20 no 25 dalībvalstīm šis rādītājs nav palielinājies vai pat ir samazinājies.

Komisija 22.februārī iesniegs Nodarbinātības un sociālo lietu padomei arī Kopīgo ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu. Šis ziņojums papildinās Kopīgā nodarbinātības ziņojuma novērtējumus, un tam būs liela nozīme darba vietu un izaugsmes nodrošināšanā. Tajā uzsvērta vajadzība panākt progresu bērnu nabadzības izskaušanas, aktīvas iekļaušanas un pensiju sistēmu modernizēšanas jomā, kā arī attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei.