Par Latvijas nostāju jautājumā par lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmas izmaiņām

Nākamnedēļ zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē pieprasījis ārkārtas sarunu ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bēlu, lai paustu Latvijas nostāju jautājumā par Eiropas Komisijas (EK) jaunajām nostādnēm Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformā un izteiktu pretenzijas par pēkšņo nosacījumu maiņu lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmā.

“Diemžēl jāatzīst, ka pēdējā laikā ir ļoti mainījies Briseles darba stils. Dalībvalstīm jau kā gatavi lēmumi tiek piedāvāti tādi noteikumi, kas lielai daļai valstu, īpaši jaunajām dalībvalstīm, ne tuvu nav pieņemami. Turklāt diskusijām ar lauksaimniekiem, uz kuriem vistiešākajā veidā attiecas izmaiņas un sadarbībā ar kuriem ir jāatrod kompromiss, lai jaunos noteikumus ieviestu, tiek atvēlēts ārkārtīgi maz laika,” stāsta Mārtiņš Roze.

Zemkopības ministrs ES lauksaimniecības komisāri informēs, ka Latvijai šāda taktika nav pieņemama, un aicinās apsvērt iespēju par izņēmumu attiecībā uz Latviju lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmas izmaiņu ieviešanu, īpaši tāpēc, ka Latvija bija rēķinājusies, ka šādas izmaiņas lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmā tiks ieviestas tikai no 2009.gada.

“Neaizmirstot, ka lauksaimniecības reforma nākotnē notiks jebkurā gadījumā, šobrīd mēs vēlamies saglabāt pašreiz reāli darbojošos un jau Latvijai pielāgotu atbalsta programmu politiku. Turklāt mēs esam pārliecināti, ka tik nopietnas reformas nevar tikt veiktas steigā un dalībvalstīm ir jādod laiks, lai rastu visiem pieņemamu risinājumu plānoto izmaiņu ieviešanā,” norāda Mārtiņš Roze. Ministrs uzsver, ka jauno dalībvalstu situācija ir krietni sarežģītāka nekā lauksaimniecības nozares stāvoklis vecajās dalībvalstīs: “Gandrīz visās jaunajās dalībvalstīs jaunā lauksaimniecības sistēma ir veidojusies tikai desmit gadus, kamēr vecās valstis savu lauksaimniecību “stutējušas” jau gadu desmitus. Tas nozīmē, ka šobrīd, piemērojot absolūti vienādus atbalsta nosacījumus, piemēram, Latvijā un Vācijā, Latvijas lauksaimnieki būs zaudētāji, jo mūsu ekonomiskā sistēma vēl ir tikai tapšanas stadijā un prasa daudz lielāku darba un resursu ieguldījumu.”

Šādu viedokli, aktualizējot diskusiju par KLP reformas īstenošanu jaunajās dalībvalstīs, Mārtiņš Roze ir paudis jau iepriekš ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē. Lai gan politiskā un tehniskā līmenī iespējas ietekmēt lēmumu par EK jaunajām nostādnēm KLP reformā un lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmas izmaiņām Latvija lielā mērā jau ir izsmēlusi, Mārtiņš Roze, aicinot Mariannu Fišeri-Bēlu uz ārkārtas tikšanos, cer, ka vēl ir iespējams panākt, lai attiecībā uz Latviju tiek pieļauts izņēmums un dota iespēja izmaiņas ieviest tad, kad valsts tām būs gatava.

Ceturtdien, 22.februārī, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš tiksies arī ar lauksaimnieku pārstāvjiem – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un citām organizācijām, lai apspriestu Latvijas nostāju par KLP reformu un vienotos par iespējamiem kritērijiem jaunās lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmas ieviešanā, kādus lietot, ja reforma tomēr tiks īstenota jau šogad arī Latvijā.

“Es kategoriski noraidu iepriekš publiski paustos pārmetumus ministrijai, ka tā nav sniegusi vai pat ir slēpusi informāciju no lauksaimniekiem par EK plāniem mainīt atbalsta sistēmu. Par plānoto reformu lauksaimnieku pārstāvjus informējām jau LOSP sēdē janvārī un aicinājām nozares pārstāvjus sniegt savu viedokli par to. Tāpēc ceru, ka ceturtdien mums – ministrijas un lauksaimnieku pārstāvjiem – izdosies konstruktīva un saprātīga diskusija, kuras rezultātā vienosimies par nostāju un sistēmu, kāda ir pieņemama visiem,” uzsver zemkopības ministrs.

Mārtiņš Roze vēlreiz akcentē, ka, tāpat kā citas reizes, arī šoreiz lauksaimnieki būs pirmie, kuri uzzinās par plānotajām izmaiņām, un Latvijas nostāja sarunās ar Eiropas Komisiju tiks izstrādāta tikai pēc tikšanās ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem. “Ministrija vienmēr ir bijusi atklāta sarunām ar lauksaimniekiem un, plānojot Latvijas pozīciju dažādos problēmjautājumos, vienmēr savu viedokli saskaņojusi,” saka zemkopības ministrs.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa