Par mūsu lauksaimniecību un soļiem uz pasaules tirgu

Piektdien, 18. februārī, zemkopības ministrs Aigars Kalvītis un Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks mežsaimniecības jautājumos Arvīds Ozols informēja žurnālistus par darba vizītes rezultātiem Lielbritānijā no 15 līdz 17. februārim.

Pēc Lielbritānijas Pārtikas tirdzniecības federācijas ielūguma A.Kalvītis piedalījās ikgadējā pasākumā, kurā tiekas pasaules lielākie pārtikas podukcijas ražotāji, profesionālas tirdzniecības sabiedrības, kopā ap 1200 dalībnieku. Vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja ar ASV un Kanādas uzņēmējiem Latvijas produktu eksporta iespējas ārējos tirgos, kā arī dažādu investīciju projektus.

Sarunu gaitā panākta vienošanās par Latvijas piena pārstrādes uznēmumu iesaistīšanu divu jaunu siera šķirņu ražošanā. Šie produkti varētu veiksmīgi tikt pārdoti gan ASV un Kanādas, gan arī Eiropas Savienības valstu tirgū. Vienā no projektiem jau iesaistīta akciju sabiedrība "Limbažu piens", kas ražos itāļu tipa sieru.

"Limbažu pienā" darbs jau sācies, tiek būvēts jaunais siera cehs. Pašlaik notiek diskusijas ar vēl vienu Latvijas pienotavu par līdzdalību projekta īstenošanā.

— Pasaules pieredze liecina, ka ražot to, ko visi ražo, nav jēgas. Mums ir jāatrod sava vieta tirgū. Ar specifiskiem produktiem mēs varam nostiprināt savas pozīcijas ārējos tirgos. Visdrīzākajā laikā tie varētu būt speciālie sieri, — teica A.Kalvītis.

Darba vizītes ietvaros A.Kalvītis tikās ar Lielbritānijas Lauksaimniecības ministrijas valsts ministri ES lietās Džoisu Kvinu. Savstarpējās sarunās pārrunāti jautājumi par ES paplašināsanos, Baltijas valstu integrāciju ES. Lielbritānija, tāpat kā Dānija un Zviedrija, ir ieinteresēta, lai šis process attīstītos straujāk. Valsts ministre izteica noteiktu atbalstu ES paplašināšanai, norādīja, ka Lielbritānija neakceptēs paplašināšanās procesa dalījumu grupās (posmos). Katra valsts tiks vērtēta individuāli atbilstoši tās gatavībai.

A.Kalvītis izteicis bažas par ES strukturālā fonda "Sapard" finansējuma likteni šajā gadā. Kā zināms, "Sapard" nauda kavējās nevis kandidātvalstu neizdarību, bet gan ES administratīvo jaudu nepilnību dēļ. Pagaidām trūkst pat provizorisku prognožu, kad finanses reāli piešķirs kandidātvalstīm. Abas puses piekrita, ka situācija ir sarežģīta.

Gadījumā, ja "Sapard" nauda tehnisku iemeslu dēļ nebūs pieejama šogad, tad šī gada apjoms ir jāsaglabā un pilnībā jāizmanto papildus 2001. gadā plānotajam finansējumam. Briti uzsvēra, ka liek lielas cerības uz "Sapard" programmu. A.Kalvītis lūdza britu palīdzību konsultēt "Sapard" naudas izmantošanas mehānismu — institūciju izveidē un funkcionēšanā. Briti piekrita izvērtēt šādu iespēju. Ministram bija iespēja iepazīties ar Lielbritānijas maksājumu aģentūru, kas veic atbalsta maksājumus. Šī pieredze lieti noderēs, lai atbilstošu sistēmu izveidotu arī Latvijā. A.Kalvītis uzsvēra, ka šis darbs nav paveicams vienā gadā. Jāpanāk, lai Latvijas maksājumu aģentūra un Lauku atbalsta dienests turpmāk spētu administrēt arī ES subsīdijas.

A.Kalvītis atzīmēja, ka veiksmīgas bijušas pārrunas par dažu kopprojektu īstenošanu nākotnē. Latvijas puse izteica priekšlikumu par palīdzību kvalitātes nepilnību novēršanā produkcijas pārstrādē un ražošanā. Angļi ierosināja izvērtēt, kādā aspektā viņu palīdzība būtu vislietderīgākā.

Šī gada maijā Latvijā gaidāma starptautiska konference par banku attīstību. Rīgā jau notikušas sarunas starp Zemkopības ministriju, Pasaules banku un britu vēstniecību par pasākuma organizatoriskajiem un finansiālajiem jautājumiem. Tikšanās laikā Lielbritānijas amatpersonas uzsvērušas, ka ir informētas par gaidāmo notikumu un centīsies palīdzēt.

A.Kalvītis piebilda, ka Latvija ir ieinteresēta saglabāt zivju un piena produktu eksportu uz Angliju. Britu puse savukārt interesējās par zivju produkcijas eksporta apjomiem un eksportvalstīm. Pie praktiskās palīdzības jautājumiem tika pārrunāta arī abu ministriju Saprašanās memoranda izpilde. Šis dokuments starp Latvijas Zemkopības minsitriju un Lielbritānijas Lauksaimniecības ministriju parakstīts pērn.

Vizītes laikā Latvijas delegācija tikās ar Lielbritānijas Kokmateriālu tirdzniecības federāciju un apsprieda jautājumus par Latvijas mežu sektoru, mežu sertifikāciju. Angļi iepazīstināja ar savas organizācijas galvenajām funkcijām, informēja par federācijas interesi sadarboties ar koksnes importētājvalstīm, organizēt pircēju un pārdevēju tikšanos. Šāda tikšanās nesen bijusi ar igauņiem. Iespējams, drīzumā uz Lielbritāniju dosies arī Latvijas kokmateriālu eksportētāji. Latvijas koksnes eksportētāji ir saņēmuši oficiālu uzaicinājumu iestāties Lielbritānijas Kokmateriālu tirdzniecības federācijā kā piesaistītam biedram. Latvija ir lielākā kokmateriālu eksportētājvalsts Lielbritānijas tirgū. Tā aizņem apmēram 50 procentu finiera tirgu, kā arī 20 procentu zāģmateriālu tirgu.

— Ja Latvija ar 2,5 miljoniem iedzīvotāju ir spējusi ieņemt tirgus nišu 20 procentu apmērā valstī ar 55 miljoniem iedzīvotāju, tas ir būtiski, — sacīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks mežsaimniecības jautājumos Arvīds Ozols, kurš pavadīja A.Kalvīti vizītē Lielbritānijā.

A.Ozols pastāstīja, ka Latvijas puse informēja britus par izmaiņām mežu sektorā kopš šā gada 1. janvāra, galvenokārt par institucionālo reformu, par aktivitātēm mežu normatīvās bāzes nostiprināšanā, kā arī par to, kas saistīts ar koksnes sertifikāciju. A.Ozols uzsvēra, ka mežu institucionālā reforma bijusi nepieciešama ne tikai tādēļ, lai novērstu vietējos Latvijas interešu konfliktus, bet arī lai sakārtotu sertifikācijas lietas valsts mežos. Tālab nepieciešams, lai valsts mežu apsaimniekotājs nebūtu reizē arī kontrolētājs, jo kontroles organizācijai jāsniedz neatkarīgs lēmums. Tātad akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" izveidošana rada priekšnosacījumus Latvijas valsts mežu sertifikācijai. Būtiski, ka valsts meži ir puse no visiem Latvijas mežiem.

Latvijā meži vēl netiek sertificēti. Tas nozīmē, ka šī iemesla dēļ var samazināties Latvijas eksporta tirgus. Arī briti atzīmēja šīs procedūras nozīmi turpmākajā sadarbībā. Latvijā pašlaik divas neatkarīgas institūcijas izstrādā koksnes sertificēšanas standartus. Pasaulē koksni sertificē, ņemot par pamatu divu organizāciju izstrādātos pamatprincipus — Mežu uzraudzības padomes (FSC) un Paneiropas apvienības principus. Viena darba grupa Latvijā strādā pēc FSC, otra — Latvijas Mežu īpašnieku asociācija — pēc paneiropeiskā principa. Šonedēļ, 25. februārī, Luksemburgā notiks šī sertifikācijas standarta izstrādes ģenerālā asambleja. Tajā piedalīsies arī Latvijas pārstāvji. Latvijai, izvēloties standartu mežu sertifikācijai, jāņem vērā tirgus pieprasījums. Turklāt mežus iespējams sertificēt pēc vairākām sistēmām. Standarts, pēc kura Latvijā sāktos mežu sertifikācija, varētu tikt sagatavots šogad. A.Ozols atzīmēja, ka pasaulē nevienas valsts valdība tieši nav iesaistīta šajā mežu sertifikācijas procesā, taču tai ir jāgādā, lai attiecīgā mežu normatīvā bāze neradītu šķēršļus sertifikācijas iegūšanai.

Runājot par mežu sertifikāciju, briti uzsvēra, ka neatbalsta vienas sertifikācijas sistēmas monopolu, savukārt Latvijas pārstāvji atzīmēja, ka valdība nenoteiks, kura no sertifikācijas shēmām būs noteicošā, to noteiks tirgus prasības. Lielbritānijas Kokmateriālu tirdzniecības federācija izrādīja interesi par Latvijā izstrādājamo mežsaimniecības matemātisko modeli, kā arī par mūsu valsts datiem attiecībā uz enerģijas patēriņa apjomiem ražošanas procesā. Jāatzīmē, ka koksnes produkcijas ražošanas uzņēmums akciju sabiedrība "Mēbeļu plātnes" pirmais Baltijas valstīs ir saņēmis zaļo sertifikātu pēc FSC kritērijiem. Šis uzņēmums ražo mēbeļu plātnes un mēbeļu komponentus no koksnes, kas iegūta no mežiem, kuriem ir šis zaļais sertifikāts. Diemžēl Latvijā nav iespējams iegādāties šīm prasībām atbilstošu koksni, tāpēc to ieved no ārzemēm, piemēram, no Polijas. Akciju sabiedrības "Mēbeļu plātnes" panākums ļaus kāpināt eksporta apjomus uz Lielbritāniju, kur ir labākais šīs produkcijas noieta tirgus. Daļu produkcijas uzņēmums pārdod arī Dānijā un Zviedrijā.

A.Kalvītis un A.Ozols sniedza interviju populārajam britu žurnālam "Timber Trade Journal". Žurnālisti taujāja par mežu apsaimniekošanas modeli Latvijā, par kokmateriālu tirgus diversifikāciju, mazu un lielu kokzāģētavu perspektīvām, kokapstrādes īpatsvaru tautsaimniecībā, par žāvētu zāģmateriālu eksportu, kā arī valdības politiku kokapstrādes jautājumos.

Paredzēts, ka šodien, 22. februārī, Ministru kabinetā izskatīs Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu "Par cukura ražošanas kvotu 2000. gadam". Rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar likuma "Par cukuru" 3. panta otrās daļas pirmo punktu. Tas nosaka, ka Ministru kabinets nosaka cukura ražošanas kvotas katru gadu, pamatojoties uz iepriekšējā gada valsts cukura ražošanas un patēriņa bilanci un iespējamā patēriņa prognozēm. Izstrādātajā dokumentā ir noteikta cukura ražošanas A kvota 2000. gadam — 60 tūkstoši tonnu.

Zemkopības ministrija iesniegusi aizvadītā un šī gada prognozēto cukura bilanci. Tā norāda, ka pērn kopā cukura resursi bijuši 122,1 tūkstotis tonnu, bet šī gada prognoze — 120,4 tūkstoši tonnu. No šī gada cukurbiešu ražas paredzēts saražot 60 tūkstošus tonnu cukura, bet realizēt vietējā tirgū — 65 tūkstošus tonnu cukura, apmēram 1000 tonnas realizēs kā eksportprodukciju. Prognozes liecina, ka līdz 1. septembrim cukura atlikumi varētu sasniegt 17,4 tūkstošus tonnu. Šāda situācija iespējama tad, ja cukura realizācija būs tādā pašā līmenī kā 1999. gadā, kā arī, ja netiks importēts parastais baltais cukurs tirdzniecībai. Zemkopības ministrija nepieļauj iespēju, ka šogad cukuru varētu ražot no jēlcukura.

Ministru kabinets izskatīs arī noteikumu projektu "Cukurbiešu piegādes apjomu noteikšanas kārtība cukurbiešu audzētājiem". Saskaņā ar likumu "Par cukuru" cukurbiešu piegādes apjomus cukurbiešu audzētājiem nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju attiecības netiek regulētas ES normatīvajos aktos, bet 50 noteikumu specifiskie elementi nav pretrunā ar ES tiesisko aktu pamatnormām. Jāatzīmē, ka noteikumu ieviešana neparedz papildu finansējumu no valsts budžeta. Cukurbiešu piegādes apjomu katram cukurbiešu audzētājam nosaka cukura ražošanas uzņēmums ar nosacījumu, ka audzētājam jābūt reģistrētam cukurbiešu audzētāju reģistrā. To izveido cukura ražošanas uzņēmums. Cukurbiešu audzētājs ir tiesīgs savas kvotas pārdot. Noteikti divi cukura ražošanas kvotu veidi: pamatkvota jeb A kvota (cukura daudzums, kas atbilst valsts iekšējā tirgus gada patēriņam un realizējams iekšējā tirgū) un virskvota jeb C kvota (cukura daudzums, kas saražots virs pamatkvotas).

Cukura ražošanas A kvotu starp cukura ražošanas uzņējumiem sadala zemkopības ministrs līdz 1. martam. Tiek ņemts vērā iepriekšējā gadā cukura ražošanas A kvotas ietvaros saražotais cukura daudzums uzņēmumā, kā arī attiecība starp kārtējā gadā noteikto un iepriekšējā gadā noteikto cukura ražošanas A kvotu. Būtiska nozīme ir arī uzņēmuma pārstrādes jaudai. Savukārt cukura ražošanas C kvotas cukuru, kuru rūpnīca saražojusi cukura ražošanas gada laikā, nedrīkst pārdot iekšējā tirgū. Tas jāeksportē līdz 1. septembrim. Šie noteikumu projekti izstrādāti, pamatojoties uz ES cukura koptirgu regulējošiem tiesiskiem normatīvajiem aktiem. Tas ietver vienu no ES cukura koptirgus savstarpēji saistītiem nosacījumiem — cukura ražošanas kvotas, ko savukārt nosaka pašreizējā situācija cukura nozarē Latvijā.

Komentējot sarežģīto situāciju saldumu ražošanā, A.Kalvītis teica:

— Paradoksāli, ka pārtikas rūpniecība nav pakļauta ne Zemkopības, ne Ekonomikas ministrijai. Saldumu ražotāji nav mūsu tiešās nozares uzņēmumi. Mēs atbildam par cukura ražošanas procesu. Uzskatu, ka smagā situācija nav tikai Zemkopības ministrijas problēma. Tāpat mēs nevaram ar lauksaimniekiem paredzētajām subsīdijām risināt dziļākās pārstrādes problēmas. Protams, valdībai tiks iesniegti priekšlikumi risinājumam, taču Zemkopības ministrija nevar uzņemties atbildību par to, ka Latvijā desmit gadu laikā nav sadalītas ražošanas sfēras. Piemēram, Dānijā ir Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības ministrija. Nav normāli, ka vesela nozares grupa nav nevienas ministrijas pārraudzībā. Es esmu gatavs ņemt savā atbildībā pārtikas rūpniecību un atbildēt par to, kas ir manā kompetencē, nevis par iepriekšējām neizdarībām.

Zemkopības ministrija iesaka arī ieviest akcīzes nodokli cukuram, jo zemniekiem paredzētās subsīdijas izmantot šim nolūkam nebūtu attaisnojams ne no finansiālā, ne arī no morālā viedokļa.

Veidojot akcīzes nodokli, acīmredzot nāksies saskarties ar daudzām problēmām. Tas varētu izraisīt arī Finansu ministrijas pretestību. Domāju, ka cukura nozares problēma tiks atrisināta tad, kad Latvija būs iestājusies ES. Šī valdība nemainīs politisko lēmumu — cukurs Latvijā tiks ražots no vietējām izejvielām. Protams, ir jāmeklē risinājumi, taču ne uz viena vai otra ražotāja rēķina.

Latvijā trūkst lopbarības graudu. Situācija šajā jautājumā ir saspringta, jo lopbarības ražotāji lūdz ievest lopbarības graudus ar atvieglotiem noteikumiem, bez muitas nodokļiem. Zemkopības ministrija saņēmusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēstuli, kurā lūgts, lai ministrija iesniedz priekšlikumus šī jautājuma risināšanā. A.Kalvītis informēja, ka, visticamāk, Zemkopības ministrija ieteiks Saeimai atļaut ievest zināmu daudzumu lopbarības graudu ar atvieglotiem noteikumiem. Tiks ņemti vērā Pasaules tirdzniecības organizācijas principi. Ministrs izteica pieņēmumu, ka, ievedot lopbarības graudus ar atvieglotiem noteikumiem, to cena nepaaugstināsies, lai gan pasaules tirgū lopbarības graudu cenas strauji pieaugušas.

A.Kalvītis informēja par to, ka 2001. gadā Valsts veterinārais dienests, iespējams, tiks finansēts no valsts budžeta līdzekļiem. Šis jautājums ir pārrunāts arī ar Ministru prezidentu Andri Šķēli. Pašlaik Valsts veterinārais dienests ir atkarīgs no pārtikas uzņēmumu kontroles, tā budžetu veido valsts piešķirtie līdzekļi līdz ar ieņēmumiem par pārtikas uzņēmumu kontroli un licenču izsniegšanu. Tajā pašā laikā, piemēram, Igaunijā veterināro dienestu pilnībā finansē valsts.

A.Kalvītis pauda stingru attieksmi pret aizdomīgiem tirdzniecības uzņēmumiem, kas saistīti ar kontrabandas jautājumiem.

Vakar, 21. februārī, zemkopības ministrs un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pārrunāja vienu no aizvadītās nedēļas traģiskākajiem notikumiem — Rīgas pilsētas Veterinārās pārvaldes priekšnieka nogalināšanu. A.Kalvītis izteica pieņēmumu, ka šis gadījums varētu būt saistīts ar pienākumu pildīšanu, jo dažādi draudi veterinārā dienesta darbiniekiem izteikti vairākkārt. Pārtikas produkti ir galvenais kontrabandas objekts Latvijā, tāpēc daudziem ir pretenzijas par šīs nodarbes ierobežošanu, par to, ka nepakļaujas kādas interešu grupas spiedienam.

— Ja kontrabandisti grib pieteikt karu valsts institūcijām, tad mēs pieņemsim visstingrākos mērus, — teica A.Kalvītis. — Veterinārais dienests pārbaudīs, kam pēdējā laikā ir aizliegts izsniegt ievešanas atļaujas, kas pārkāpuši likumus. Protams, šo gadījumu izmeklēs iekšlietu struktūras.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"