Par jaunām statistikas grāmatām

Pie lasītājiem un izmantotājiem ir devušās divas ļoti nozīmīgas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) gadagrāmatas.

Latvijas statistikas gadagrāmata

1999 — R.: CSP, 1999. — 328; 10 lpp.

Šī ir lielākā un satura ziņā plašākā no CSP ikgadējām publikācijām. Gadagrāmatā sakopoti dati par sociāli ekonomiskiem procesiem Latvijā 1998.gadā un salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Ievietota informācija par īpašuma un uzņēmējdarbības formu attīstību, nacionālo kontu sistēmu, finansu stāvokli, inflāciju, demogrāfiskām un sociālām problēmām. Daļa informācijas uzrādīta sadalījumā pa lielākajām pilsētām un administratīvajiem rajoniem. Ievietoti dažu socioloģisku pētījumu rezultāti. Atsevišķā nodaļā sakopoti svarīgāko datu salīdzinājumi ar citām valstīm.

Gadagrāmatas sagatavošanā tieši vai netieši piedalījās visi CSP darbinieki. Darbu vadīja redakcijas padome: Uldis Ainārs, Kārlis Cērps, Ilzīte Gramberga, Inga Kunstvere, Raitis Nadziņš, Vilnis Straumēns, Uldis Ušackis, Edmunds Vaskis.

Statistikas gadagrāmatai ir senas tradīcijas. Pirmais šāda veida izdevums Latvijā nāca klajā 1921.gadā un turpināja iznākt ik gadu līdz 1939.gadam. Pēdējo gadu statistikas gadagrāmatas pārmanto vēsturiskās tradīcijas, izmanto modernās statistikas sasniegumus un atspoguļo mūsdienu procesus valstī un sabiedrībā.

Latvijas demogrāfijas gadagrāmata

— R.: CSP, 1999.—203lpp.

Šajā gadagrāmatā iekļauti daudz detalizētāki dati par Latvijas iedzīvotāju skaitu un sastāvu, dzimstību, mirstību, reģistrētajām un šķirtajām laulībām, migrāciju. Daudzi svarīgākie kopsavilkuma dati uzrādīti dinamikā, dažos gadījumos pat kopš 1935.gada vai 1946.gada.

Sākotnēji demogrāfiskās statistikas informācija tiek iegūta no civilstāvokļa aktu reģistriem, kuri aptver visus demogrāfiskos notikumus par valsts iedzīvotājiem. Tādēļ šie dati nesatur t.s. reprezentācijas kļūdas, un tos bieži izmanto izlasveida aptauju rezultātu svēršanai un kalibrēšanai. Atbildīgā sastādītāja — Elmīra Seņkāne.

Dati parāda, kā turpinās demogrāfiskā krīze valstī, un ir vērtīgs pirmavots visiem, kas izstrādā priekšlikumus tās pārvarēšanai.

Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis