Ministru kabineta noteikumi Nr.129
Rīgā 2007.gada 13.februārī (prot. Nr.12 59.§)
Nacionālās attīstības padomes nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu
1. Nacionālā attīstības padome (turpmāk – padome) ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt koordinētu valsts attīstības plānošanu un uzraudzību.
2. Padomei ir šādas funkcijas:
2.1. uzraudzīt un vadīt valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību, nodrošinot attīstības plānošanas procesa koordināciju valsts, reģionālajā un vietējo pašvaldību līmenī un valsts attīstības plānošanas un budžeta plānošanas saskaņotību, sekmējot valsts ilgtspējīgu attīstību un tautsaimniecības izaugsmi;
2.2. uzraudzīt valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas dokumentu izstrādes un īstenošanas procesu;
2.3. nodrošināt komunikāciju un saskaņotu rīcību starp valsts pārvaldes institūcijām, reģioniem, komersantiem, zinātniekiem un sabiedrību.
3. Padomei ir šādi uzdevumi:
3.1. noteikt valsts stratēģiskās plānošanas dokumentu izstrādes vadlīnijas, sniegt to vērtējumu un uzraudzīt īstenošanas gaitu;
3.2. sniegt ieteikumus valsts ilgtermiņa plānošanas dokumenta “Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas” izstrādes, īstenošanas un uzraudzības procesā;
3.3. pirms iesniegšanas Ministru kabinetā izskatīt ikgadējo progresa ziņojumu par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam īstenošanas gaitu;
3.4. sniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par jaunu attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādi, kā arī nepieciešamajiem grozījumiem attīstības plānošanas dokumentos un tiesību aktos, lai sekmīgi īstenotu noteiktos valsts stratēģiskos mērķus un prioritātes;
3.5. koordinēt un uzraudzīt valsts stratēģiskās analīzes un pētniecības sistēmas darbību, nodrošinot koordinētu valsts un nozaru attīstības plānošanu.
4. Padomei ir šādas tiesības:
4.1. veidot darba grupas, lai nodrošinātu sabiedrības un valsts interesēm atbilstošu valsts ilgtspējīgas attīstības procesa koordinēšanu valstī;
4.2. pieprasīt un ar padomes sekretariāta starpniecību saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām tās funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju;
4.3. uzaicināt valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam ekspertu darba grupu pārstāvjus piedalīties padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
5. Padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents. Padomes priekšsēdētāja vietnieks ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.
6. Padomes sastāvā ir:
6.1. ekonomikas ministrs;
6.2. finanšu ministrs;
6.3. izglītības un zinātnes ministrs;
6.4. kultūras ministrs;
6.5. labklājības ministrs;
6.6. satiksmes ministrs;
6.7. veselības ministrs;
6.8. vides ministrs;
6.9. zemkopības ministrs;
6.10. bērnu un ģimenes lietu ministrs;
6.11. īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās;
6.12. īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās;
6.13. Valsts kancelejas direktors;
6.14. Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;
6.15. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;
6.16. Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;
6.17. Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;
6.18. Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;
6.19. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis;
6.20. Latvijas Bankas prezidents;
6.21. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs;
6.22. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents;
6.23. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents;
6.24. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents;
6.25. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs;
6.26. Latvijas Pilsoniskās alianses direktors;
6.27. Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs.
7. Padomes darbu vada padomes priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā – padomes priekšsēdētāja vietnieks. Padomes priekšsēdētājs:
7.1. sasauc un vada padomes sēdes;
7.2. apstiprina padomes sēdes darba kārtību;
7.3. pārstāv padomi;
7.4. paraksta padomes lēmumus, padomes sēžu protokolus un citus dokumentus.
8. Padome uz sēdēm sanāk ne retāk kā četras reizes gadā.
9. Padomes sēdes sasauc pēc padomes priekšsēdētāja ierosinājuma vai ja to pieprasa vairāk nekā puse no padomes locekļiem.
10. Pirmo padomes sēdi sasauc padomes priekšsēdētājs.
11. Padomes sēdes ir atklātas. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai padomes locekļu uzaicināti (pēc saskaņošanas ar padomes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku) institūciju pārstāvji un eksperti.
12. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.
13. Padome lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
14. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
15. Padomes sēdes protokolē un padomes lēmumus ieraksta protokolā. Protokolā norāda sēdes darba kārtību, sēdes dalībniekus un personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu, un pieņemtos lēmumus. Ja kāds padomes loceklis nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, attiecīgā padomes locekļa viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta protokolā. Protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un protokolētājs.
16. Padomes sekretariāta funkcijas veic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija:
16.1. ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pirms padomes sēdes padomes locekļiem elektroniski nosūta padomes sēdes darba kārtību un ar to saistītos materiālus;
16.2. ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes visiem padomes locekļiem nosūta padomes sēdes protokolu, kā arī visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām – padomes lēmumus;
16.3. nodrošina informācijas un dokumentu apriti starp padomes locekļiem, publiskās pārvaldes institūcijām un citiem iesaistītajiem partneriem;
16.4. veic citus uzdevumus, kas saistīti ar padomes darba lietvedības kārtošanu un materiāltehnisko nodrošināšanu.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 23.februāri.