Par papildu finansu piesaisti Rīgas skolās

Turpinājums no 1.lpp.

Ja atceras kaut vai garās rindas pie grāmatu veikaliem mācību gada sākumā, šķiet, šādu skolas iniciatīvu daudzi vecāki tikai apsveic, bet katrā ziņā tas ir katrā skolā un klasē individuāli lemjams jautājums — kam un kādus mācību līdzekļus iegādāsies. Nauda tiek vākta arī klases ekskursijām, muzeju, teātru apmeklējumiem. No vecākiem var tikt prasīta maksa par papildizglītību, ko bērni gūst skolā — par pulciņiem, nodarbībām, kas ir ārpus skolas mācību plāna. Un, visbeidzot, vecāku ziedojumi skolai.

No Rīgas skolu direktoru ziņojumiem izriet, ka 45 skolās ziedojumi netiek vākti, 29 skolās izveidoti sabiedriskie skolas atbalsta fondi. Likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" paredz, ka šādi fondi var tikt veidoti un reģistrēti kā sabiedriskas organizācijas, kas sniedz skolai materiālu atbalstu. 19 Rīgas skolās šādi fondi ir tapšanas stadijā. Pārējās no 152 Rīgas skolām ziedojumi arī tiek vākti un skolu direktori ar saviem parakstiem apliecina, ka tie ir brīvprātīgi.

G.Helmanis uzsvēra, ka ir iegūta pilnīga aina par skolās esošo ziedojumu veikšanas kārtību. Būtisks, pēc Rīgas skolu valdes priekšsēdētāja domām, ir katrā skolā notiekošā apliecinājums ar direktora parakstu. "Un tikai tagad," uzsvēra G.Helmanis, "ir īstais brīdis sākt pārbaudīt un kontrolēt skolas, jo ir iespējams salīdzināt, kā tas, kas rakstīts papīros, tiek īstenots praksē." Kā paskaidroja skolu valdes vadītājs, tikai tādā veidā ir iespējams prasīt konkrētu atbildību. "Neviena skolu valde un izglītības inspekcija nevar pārbaudīt visas skolas un bērnudārzus, katram vadītājam ir jābūt pašam atbildīgam par to, kas notiek viņa vadītajā mācību iestādē. Kā to darīt, tas ir precīzi priekšā pateikts Rīgas skolu valdes vadītāja rīkojumā."

Kā atzina G.Helmanis, Rīgas skolu valdē ir informācija, ka divās skolās ziedojumu vākšanas kārtība tiek pārkāpta. Šajās skolās jau tuvākajā laikā tiks veiktas pārbaudes.

Bet vecāku ziedojumi skolai ne vienmēr tiek mēroti naudas izteiksmē. Ar vecāku atbalstu un palīdzību tiek veikti klašu un citu skolas telpu remonti, iegādāti mācību un tehniskie līdzekļi. Kā ziņojumos pamatoti aizrāda Rīgas skolu direktori, šo vecāku palīdzības daļu ir grūti finansiāli novērtēt un iegrāmatot. Šo situāciju G.Helmanis komentēja šādi:

"Rīgas skolu valdes mērķi nav nevienu sodīt, ja kaut kas ir darīts nepareizi, bet panākt, lai izglītības likumdošanā atļautais tiktu veikts juridiski un finansiāli pareizi. Tas prasa nopietnu izglītošanas darbu, jo liela daļa cilvēku, arī skolu direktoru, šo kārtību neizprot. Nedomāju arī, ka būtu jāmaina likumdošana vai jāpieņem jauni normatīvie akti, jo nebūt nav izsmeltas visas iespējas pašreizējā kārtībā."

Rīgas skolu valdes priekšsēdētājs piekrita izskanējušajam viedoklim, ka bez juridiskās un finansiālās puses ziedojuma problēmai ir arī ētiskā šķautne. To atzinuši arī pedagogi savās atskaitēs. Laba sapratne un sadarbība starp skolēniem, skolas vadību un skolēnu vecākiem, savstarpēja uzticība ir galvenais priekšnoteikums abpusējai apmierinātībai. Ja tāda ir, ziedojumi nāk ar prieku. Un kaut arī pretējiem gadījumiem, kur ziedojumiem tiek uzlikts obligātuma zīmogs, ir izņēmuma raksturs, teiciens par darvas karoti apliecina savu patiesīgumu.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore