Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 15. februāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

S.Šķesters
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, kas paredz noteikt aizsargājamās teritorijas un funkcionālās zonas, kurās valstij un pašvaldībām piederošā un piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma, tas ir, dabas rezervātos, dabas liegumos, nacionālajos parkos, biosfēras rezervātos un pārējās dabas aizsargājamās teritorijās. Šis likumprojekts tiks skatīts trijos lasījumos.

Saeima šodien otrajā lasījumā pieņēma ļoti nopietnu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Tajā tiek paplašināts palīdzības veidu loks, paredzot palīdzību dzīvojamās mājas renovācijai un restaurācijai, tiesības pašvaldībām izīrēt nomātās dzīvojamās telpas, piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu un pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam. Atbalsts un palīdzība dzīvojamo māju vai dzīvokļu īpašniekiem bija iespējams, jo tam šī gada valsts budžetā tika paredzēti līdzekļi – dzīvojamo māju, kas ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi, restaurācijai, ēku renovācijai, ja to tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai, dzīvojamajām mājām, kurās jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes un citas katastrofas sekas, kā arī energoefektivitātes pasākumu veicināšanai dzīvojamajā mājā. Likumprojektā precizēta arī šīs palīdzības sniegšanas un saņemšanas kārtība.

Vakar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti tikās ar Satversmes tiesas tiesnesi Apsīša kungu. Mēs atbalstām viņa kandidatūru tiesībsarga amatam.

Vēl piebildīšu, ka Zemkopības ministrijā rit aktīvs darbs, lai saskaņotu lauku attīstības plāna pēdējo redakciju.

Es visiem novēlu labu garastāvokli, lai mums izdodas visi kopīgie darbi!

I.Feldmane
(Latvijas Pirmās partijas un savienības “Latvijas ceļš” frakcija):

Saeima šodien turpināja pēdējās nedēļās aizsākto ražīgo darbu, kad deputāti skatīja jautājumu par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Šodien tika izskatīti vairāk nekā 40 likumprojekti.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcijas deputāti uzmanīgi seko līdzi grozījumiem Krimināllikumā, kurā tiek paredzēta kriminālatbildība tiem, kuri neatzīst homoseksuālismu kā slavējamu parādību. Šobrīd Saeima un visa sabiedrība ir jaunas izvēles priekšā – vai mēs Latvijas likumdošanā nostiprināsim tradicionālu vērtību izpratni vai iesim pretējā virzienā, likumos ierakstot normas, kuras neatbalsta lielākā sabiedrības daļa, bet ko tik ļoti uzspiež Eiropas liberālā politika, birokrāti un sabiedrības sekularizācija. Mūs māc dziļas šaubas par viņu vērtību izpratni. Vai mums būtu jāpakļaujas spiedienam un Krimināllikumā īpaši jāizsaka atbildība par diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, bet tajā pašā laikā jāizslēdz norma, kas paredz atbildību par reliģisko jūtu aizskaršanu? Latvijas Pirmā partija (esmu pārliecināta, ka arī ikviens cilvēks) noraida jebkura veida diskrimināciju, taču mēs neatbalstām homoseksuālisma propagandu, tā atzīšanu par normu un vēršanos pret vienu no individuālajām pamatbrīvībām – domas, apziņas un ticības brīvības aizsardzības vājināšanu. Latvijas Pirmā partija kopā ar Latvijas kristīgo konfesiju vadītājiem šo jautājumu ir aktualizējusi visaugstākajā līmenī. Piektdien šis jautājums tika izskatīts arī Ministru prezidenta vadītajā Garīgo lietu padomē. Izskatās, ka mēs vismaz pagaidām būsim novērsuši kārtējo homoseksuālisma kā dzīvesveida nostiprināšanu mūsu nacionālajos likumos un valsts varas un baznīcas konfrontācijas mēģinājumu. Tieslietu ministrija piedāvātos grozījumus Krimināllikumā ir atsaukusi.

Šis jautājums ir satraucis arī vairākus simtus skolotāju, kas uzskata, ka nav pieļaujams bērniem mācīt seksuālo daudzveidību, kā to ierosina dažādas organizācijas un eksperti. Skolotāju sašutums ir pilnīgi pamatots, jo patiesībā tas nebūtu nekas cits kā homoseksuālisma propaganda jau no mazotnes. Šajā sakarā es gribu atzīmēt Eiropas Parlamentā notikušo semināru “Eiropas Savienība un reliģiskā diskriminācija”, kurā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja padomnieks reliģiskajos jautājumos Maikls Verinbergs teica: “Sekulārisma bīstamība, kas politkorektuma ideoloģijas veidā kļūst par instrumentu netiešai tradicionālo reliģiju diskriminācijai.” Šajā sanāksmē tika uzsvērta dialoga nepieciešamība starp Eiropas Savienību, baznīcu un reliģiskajām organizācijām.

Skolotājiem, kas ir izturējuši šos nepamatotos uzbrukumus, es izsaku pateicību par drosmi, pilsonisko atbildību un patriotismu. Es ceru, ka arī turpmāk mūsu bērniem tiks mācītas pareizas un tikumiskas lietas.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu izskatīšanai komisijās nodeva grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko sagatavojuši mūsu frakcijas deputāti, vadoties pēc Valsts valodas centra pieredzējušo inspektoru ieteikuma saistībā ar latviešu valodas pozīcijas nostiprināšanu sabiedrībā. Šajā gadījumā mēs neaicinām noteikt jaunus sodus, bet vēlamies novērst nepilnības, ko izmanto personas, kas neprot latviešu valodu vai arī to prot, bet nelieto, piemēram, dažādu uzrakstu, izkārtņu, zīmogu un veidlapu atveidošanā krievu vai citā svešvalodā. Neviens normatīvais akts atbildību par to neparedz, par ko bieži vien ir saņemtas sūdzības. Neapmierinātība ir arī par to, ka nav īstas kārtības valsts valodas prasmes apliecību uzskaitē, izsniegšanā, reģistrēšanā un informācijas glabāšanā. Šī kārtība bieži vien netiek ievērota, tāpēc par to ir jāparedz atbildība. Mūsu priekšlikumi ir saistīti ar virkni jautājumu par importam un iekšzemei paredzēto preču marķēšanu, lietošanas instrukcijām un garantijas dokumentiem, kuros netiek nodrošināts tulkojums valsts valodā. No tā bieži vien cieš patērētājs. Ceram, ka Saeimas vairākums (acīmredzot izņemot kreisās frakcijas) šādus priekšlikumus atbalstīs.

Šodien tika pabeigta diskusija par grozījumiem Repatriācijas likumā. Mūsu frakcijas deputāti norādīja, ka repatriācijas veicināšana latviešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ mīt ārpus Latvijas, lai sekmētu viņu atgriešanos savā tēvu zemē, būtu jāpapildina arī ar normām, kas efektīvi veicinātu to cittautiešu brīvprātīgu aizbraukšanu, kuriem nepatīk latviešu valoda un Latvijas neatkarība. Tātad šos cilvēkus ir nepieciešams atbalstīt. Pašlaik šādiem likuma grozījumiem Saeimas atbalsta diemžēl nav, taču mēs būsim pietiekami neatlaidīgi un meklēsim ceļu, kā šos izbraucējus atbalstīt.

Arī mūsu frakcijas deputāti tikās ar tiesībsarga amata kandidātu Romānu Apsīti. Mēs vienprātīgi atbalstām viņa kandidatūru, jo Apsīša kungam ir liela pieredze gan Augstākās padomes darbā, gan 4.maija Neatkarības deklarācijas izstrādē, gan Satversmes tiesā. Esam pārliecināti, ka Romāns Apsītis ar savu profesionalitāti, mierīgo raksturu un labu publisko slavu sekmīgi vadīs šo iestādi un nodrošinās visu tai paredzēto funkciju efektīvu darbību tajos gadījumos, kad cilvēki pēc palīdzības vērsīsies pie tiesībsarga. Apsīša kunga apstiprināšana šajā amatā ir tikai laika jautājums.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

“Saskaņas Centrs” kritiski vērtē to, ka varas partijas šodien noraidīja mūsu deputātu priekšlikumus grozījumiem likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Mūsu deputāti Aleksandrs Golubovs un Artūrs Rubiks ierosināja papildināt likumu ar normu, ka gadījumā, ja dzīvojamā māja ir denacionalizēta vai atdota likumīgajam īpašniekam un šīs mājas īrnieki vēlas pārcelties uz citu dzīvojamo platību, jāparedz kompensācija mājas īpašniekam īrnieku apgādāšanai ar citu dzīvokli vai kompensācija naudā. Jebkurā gadījumā mēs turpināsim strādāt, lai radoši papildinātu šo likumu īpašnieku un arī īrnieku intereses.

Vēlos atzīmēt, ka “Saskaņas Centra” deputāti kritiski vērtē arī to, ka valdību veidojošās partijas nav īstenojušas pirms 9.Saeimas vēlēšanām parakstīto vienošanos ar izglītības darbinieku arodbiedrību. Tajā teikts: “Nepieļaut Izglītības likumā noteikto pedagogu algas atsaisti no minimālās algas valstī bez piesaistes citam objektīvam ekonomiskajam rādītājam.” Saistībā ar Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz, ka pedagogam ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju darba samaksa par vienu slodzi nav zemāka par valdības apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku un pedagoga darba samaksas atsaisti no minimālās algas valstī, izglītības darbinieku arodbiedrība pagājušā gada decembrī aicināja uz sarunām koalīcijas partiju pārstāvjus. Saskaņā ar apstiprināto pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiku 2010.gadā pedagogu vidējais algas minimums par vienas likmes darbu būs 494 lati. Līdz ar to “Saskaņas Centrs” gaida aktīvu un pozitīvu Izglītības un zinātnes ministrijas rīcību pedagogu darba samaksas paaugstināšanā, kā arī stabilas pedagogu karjeras sistēmas izveidošanā, kas ilgtermiņā risinātu izglītības kvalitātes problēmas.

Skaistiem vārdiem taču nav nozīmes. Visu izšķir rīcība.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima akceptēja dažas ļoti šaubīgas lietas. Piemēram, cietumsodu par elektrisko skaitītāju nepareizu izmantošanu; ja nepiemēro cietumsodu, tad administratīvi sodīt visus krievus, kuri nevar runāt latviešu valodā bez akcenta; liegumu latviešiem atgriezties Latvijā, ja viņi neatzīst tā saucamās okupācijas faktu.

Interesanti, ko Saeima noraidīja? Saeimas vairākums noraidīja mūsu priekšlikumu ļaut ugunsdzēsējiem dzēst ugunsgrēkus, neskatoties uz to, kādas krāsas pase viņiem ir un vai ir valsts valodas prasmes trešās kategorijas apliecība. Saeima noraidīja arī priekšlikumu piešķirt jūrniekiem izdienas pensijas. Tika noraidīts priekšlikums neizlikt bērnus ar ģimenēm no dzīvojamās telpas līdz brīdim, kamēr pašvaldība viņiem atradīs citu mītni. Saeima noraidīja arī mūsu priekšlikumu pietiekamā līmenī finansēt dzīvokļu celtniecību no valsts budžeta, kā arī priekšlikumu par kredītprocentu dzēšanu no aizņēmuma par dzīvokļa iegādi.

Es gribētu atcerēties dievturu biedrības vēstuli Valsts prezidentei ar lūgumu atlaist Saeimu un simts esošo gudro galvu vietā ievēlēt citus neliešus. Es esmu kristīgais – pareizticīgais, un šis dievturu biedrības lēmums man nav saistošs.

Bet ar lielu prieku gribu atzīmēt, ka ir akceptēts PCTVL frakcijas priekšlikums par pavisam jaunu palīdzības veidu denacionalizēto namu īrniekiem. Tas ir līgums, ko pašvaldība viņu vārdā slēdz ar saimnieku, lai daļēji segtu īres maksu.

PCTVL ir kopā ar jums! Mēs ceram, ka mēs pat šajā Saeimas sastāvā varēsim daudz izdarīt.

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es izklāstīšu “Jaunā laika” viedokli par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem.

Pirmkārt, kopš pagājušā gada nogales, kad jaunā Aigara Kalvīša valdība pieņēma tā saucamos Ministru kabineta noteikumus Nr.704, spēkā ir situācija, ka valsts uzņēmumos šo uzņēmumu valdes locekļi un vadītāji var saņemt īpaši lielas algas. Maza uzņēmuma vadītājs var saņemt 1500 latu lielu algu, vidēja – 3000, bet liela uzņēmuma vadītājs – 4500 latu lielu algu mēnesī. Bet ieklausieties – īpaši liela valsts uzņēmuma vadītājs var saņemt 6000 latu lielu algu! Pie tam papildu viņi var saņemt prēmiju gada beigās trīs mēnešalgu apmērā. Šādas summas ir akceptētas un ir spēkā. Starp citu, ļoti līdzīgas algas, tikai par 10 procentiem mazākas, saņem arī valdes locekļi. “Jaunais laiks” piedāvāja savu priekšlikumu, kas paredzēja uz vietām valsts uzņēmumu valdēs rīkot atklātus konkursus. Nedrīkst turpināties situācija, kad izpildvaras pārstāvjus valsts uzņēmumos ievēlē vai pieņem darbā bez konkursa. “Jaunais laiks” uzskata, ka šādi speciālisti jāmeklē visā Latvijā, bet, ja nepieciešams, arī ārpus tās. Jebkurā gadījumā tas jādara konkursa kārtībā.

Otrkārt, šodien tika diskutēts par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumu. Vienkāršāk sakot, par Eiropas Savienības naudas vadības likumu Latvijā. No mūsu piedāvātajiem priekšlikumiem svarīgi bija divi. Viens par to, ka bija jāparedz Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma apjoma dalīts atbalsts Rīgā, Latvijas pilsētās un laukos, un kārtība, kādā šim apjomam būtu jāpieaug lauku rajonos, jānosaka Ministru kabinetam. Iepriekšējos gados Ekonomikas ministrijas vadībā šāda pieredze ļoti veiksmīgi tika ieviesta. Latgalē struktūrfondu apguves apjoms salīdzinājumā ar Rīgu bija izlīdzinājies tikai tāpēc, ka Latgales uzņēmēji varēja saņemt krietni vairāk naudas nekā Rīgas uzņēmējs. Šādai praksei bija jāturpinās, bet vairākums diemžēl to noraidīja. Otrs mūsu priekšlikums bija par to, ka Ministru kabinetam struktūrfondu apsaimniekošanas laikā būtu jāparedz kārtība inflācijas radīto zaudējumu segšanā.

Vēl viena svarīga lieta, par ko šodien vēl nenotika diskusija, ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, bet Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atgrieztie likumi, kas noteica drošības iestāžu varas koncentrēšanu. Tātad Valsts prezidentes kundze Kalvīša kungam šajā gadījumā liek, ja tā var teikt, labot radušos kļūdu, lai šāda varas koncentrācija nenotiktu.

Mēs izsakām lielu sašutumu par koalīcijas neizpratni saistībā ar dažādiem sociālajiem jautājumiem. Kolēģi jau minēja, ka netika atbalstīta virkne priekšlikumu grozījumiem likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Valdošā koalīcija šiem jautājumiem diemžēl nevēlas rast risinājumus.

Dz.Ābiķis
(Tautas partijas frakcija):

Pēdējā laikā atsevišķi tā sauktie politoloģijas speciālisti un arī kolēģi Saeimā pārmeta Tautas partijas priekšsēdētājam Aigaram Kalvītim un visam Ministru kabinetam autoritatīvu valdīšanas stilu, proti, ka lielākā daļa Saeimas deputātu ir kļuvuši par valdības marionetēm, akli izpildot valdības prasības. Jāsaka, ka tās nu gan ir pilnīgas muļķības! Protams, Aigars Kalvītis ir noteikts un izlēmīgs. Bet vai tad tas ir trūkums? Vai labāk būtu tāds Ministru prezidents, kurš nevarētu pateikt ne jā, ne nē, ne melns, ne balts? Vai būtu labāk, ja ministri nepārtraukti ķīvētos, kā tas bija Repšes valdības laikā?

Gribu pateikt, ka visi valdībā pieņemtie likumprojekti un noteikumi ar likuma spēku Saeimā tiek izskatīti trijos lasījumos, ja nepieciešams, tos var labot, un tas arī tiek darīts. Pieņemtos likumprojektus var arī noraidīt vai pat atcelt. Kur tad ir loģika?

Jāatgādina, ka Tautas partija ir ļoti plaši pārstāvēta visos Latvijas rajonos. Strādājot pie likumprojektiem un sagatavojot dažādus lēmumus Saeimā un valdībā, mēs Tautas partijā vienmēr cenšamies ieklausīties gan mūsu vietējo pašvaldību vadītāju, gan arī iedzīvotāju viedoklī, jo tas ir ļoti būtiski.
Lēmumus cenšamies pieņemt kopīgi. Piemēram, nesen mūsu partiju pārstāvošais pašvaldību lietu ministrs Štokenberga kungs ilgās un neatlaidīgās sarunās Briselē panāca, ka Eiropas Savienības atbalsts, kas sākotnēji tika paredzēts tikai trim lielākajām Latvijas pilsētām, tiks piešķirts 17 Latvijas pilsētām. Tautas partija uzskata, ka Latvijai ir jāattīstās vienmērīgi. Ministrs Štokenbergs aizstāvēja Tautas partijas viedokli kopumā. Es domāju, ka šie vairāk nekā 260 miljoni latu mūsu pilsētām ļoti noderēs.

Vēl gribu atgādināt, ka Saeimas deputātu pienākums ir ieklausīties vēlētājos. Tautas partijas deputāti regulāri tiekas ar iedzīvotājiem dažādās Latvijas rajonu pašvaldībās, pilsētās, kā arī deputātu pieņemšanas laikā. Mēs vienmēr cenšamies aizstāvēt viņu intereses un ierosinātos jautājumus. Es, piemēram, pagājušajā nedēļā, pieņemot vēlētājus Jelgavā, saņēmu ļoti daudzas sūdzības par mūsu pasta neizdarībām. Tas tiešām ir ļoti slikti! Es ierosināju nākamnedēļ uz Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdi uzaicināt pasta vadību, lai informētu par to, kas tiek darīts, lai situāciju radikāli uzlabotu, jo tā turpināties nedrīkst.

Tikai strādājot visiem kopā un ieklausoties citam citā (Ministru prezidentam ieklausoties deputātos un deputātiem sabiedrības viedoklī), mēs varēsim kaut ko panākt Latvijas labā. Mums visiem jāstrādā kopīgi!

Saeimas preses dienests