2007. gada 15. februāra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Sākam 15.februāra sēdi.

Mums ir jāturpina debates par iepriekšējā sēdē līdz galam neizskatīto jautājumu. Mēs tātad turpinām skatīt likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”, kuru Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.

Nākamais debatēs runāt ir pieteicies deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, kolēģi! Lai jums veiksmīgs darbs šodien! (No zāles: “Paldies!”)

Es gribu sacīt, ka neesmu paguris un nepaguršu runāt par šīm latviešiem un Latvijai svarīgajām lietām. To esmu darījis konsekventi, sākot jau ar Atmodas pirmajām dienām, un daru līdz pat šai baltai dienai. Jo tas mums ir vitāli svarīgi. Kolēģi, ieklausieties! It īpaši vēršos pie jums, jaunie deputāti, kuri Saeimā atrodaties pirmo reizi (No zāles dep. J.Dobelis: “Un tie, kas pēdējo!”) un kuru šeit ir ļoti daudz. It īpaši vēršos pie jums, jo no jums lielā mērā ir atkarīga latviešu tautas nākotne!

Runāšu, kā jau es teicu, kamēr vien sadzirdēsiet, un, ja ne, tad arī nerimšos.

To, kas rakstīts mūsu priekšlikumā, nolasīšu pilnībā.

Pirmkārt: “Repatriācijas un izceļošanas fonds (..) ir Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pārziņā esoša institūcija, kuras uzdevums ir veicināt personu repatriāciju un integrāciju.”

Otrkārt: “Fonda līdzekļus veido ikgadējā valsts budžeta dotācija, juridisko un fizisko personu ziedojumi, ārvalstu un starptautisko organizāciju finanšu palīdzība.”

Lūk! Šai institūcijai tātad ir paredzēta divējāda darbība: gan integrācija, gan repatriācija. Un visa atgūtās neatkarības laika gaita liecina, ka beidzot tieši tā, risinot arī šo problēmu – repatriācijas problēmu –, jāveic Latvijas neatkarības stiprināšana un Latvijas latviskošana. Beidzot!

Es jums minēšu dažus skaitļus, kas ir visai atbaidoši un ļoti pārliecinoši. Atgūtās neatkarības sākumā, tad, kad tika piešķirts nepilsoņu statuss, nepilsoņu Latvijā bija vairāk nekā 700 tūkstošu. Arī tagad to ir milzīgs skaits – 420 tūkstoši. To skaitā šobrīd ir pāri par 20 tūkstošiem militārpersonu, kas atrodas Latvijā. Desmitiem tūkstošu Krievijas pilsoņu ir kaut kur paslēpušies, un tā arī vēl līdz šai baltai dienai nezinām, kādā statusā viņi šeit atrodas, – 1989., 1990.gadā demobilizējušies padomju armijas virsnieki, karavīri, kuri, tā sakot, iefiltrējās mūsu sabiedrībā. Tā ir ārkārtīgi liela masa! Es maigi teikšu – ne visai piederīga Latvijai. Daļa – ļoti naidīga. Tātad – pāri par pusmiljonu. (Iedzīvotāju kopā mums – pilsoņu un nepilsoņu – ir 2,3 miljoni.) Pāri par pusmiljonu šo cilvēku! Un kur nu vēl milzīgais skaits to pilsoņu, kas ir prokrieviski, promaskaviski noskaņoti! To vidū arī milzīgs skaits jaunpilsoņu, kuri tagad ir ieguvuši pilsonību, – 120 tūkstoši. Vai nevajadzētu beidzot ķerties – un mēs, “tēvzemieši”, uzskatām, ka ir pēdējais laiks ķerties, – pie labprātīgas šo cilvēku repatriācijas?! Labprātīgas – es vēl un vēlreiz to uzsveru! Jo ir ļoti daudz cilvēku, desmitiem tūkstošu, kuri vēlas aizbraukt, bet kuriem nav līdzekļu, nav iespēju. Un palīdzēt viņiem ir mūsu svēts pienākums. Mēs vairs neesam tik nabagi, lai finansiāli nevarētu palīdzēt – nu, piemēram, vienu miljonu paredzēt šim nolūkam. Turklāt varētu būt arī pietiekami lieli līdzekļi no citu valstu palīdzības…

Sēdes vadītājs.

Godātais kolēģi, piecas minūtes ir pagājušas. Vai jums vajadzēs vēl debatēm laiku?

P.Tabūns.

Tāpēc es lūdzu jūs, cienījamie kolēģi, vēlreiz padomāt par šo lietu, iekams jūs nospiežat balsošanas pogu, un atbalstīt šo priekšlikumu. Jo ir pienācis laiks – pēdējais laiks! – šo problēmu risināt.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Par 5.priekšlikumu debates turpina deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, man no tīri cilvēciskā viedokļa ir saprotami apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas cēlie nodomi (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir!”) – rast iespēju, kā palīdzēt aizbraukt no Latvijas cilvēkiem, kuri šeit nejūtas labi un kuri varbūt arī Latvijai nevēl labu, turklāt samaksājot šiem cilvēkiem no valsts budžeta vai arī – labākajā gadījumā – no saziedotiem līdzekļiem. Diemžēl, lai cik cēls būtu šis nodoms, tas, ja balstās uz statistiku, izskatās stipri naivs. Kā rāda statistika, pirmajos desmit gados pēc neatkarības atjaunošanas no Latvijas izceļoja apmēram 200 tūkstoši cilvēku. Tie pārsvarā bija slāvu izcelsmes cilvēki, kuri izceļoja uz savu etnisko dzimteni – uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Senegālu!”) Taču ar katru gadu izceļošanas intensitāte austrumu virzienā apsīkst. Tā apsīkst elementāru iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Iepriekš minētajās valstīs, kas atrodas austrumos no mums, dzīves līmenis, jāatzīst, tomēr ir zemāks nekā Latvijā. Tātad ekonomisku apsvērumu dēļ izceļotāju skaits nevar būt ievērojams.

Otrkārt. Ja arī kāds no slāvu izcelsmes iedzīvotājiem izceļo, tad pārsvarā izceļo uz Rietumiem.

Un, tā kā izceļotāju skaits ir ārkārtīgi niecīgs pēdējā laikā, naivi ir cerēt, ka tas – pirmām kārtām jau ekonomisko apsvērumu dēļ – varētu ievērojami vai vispār palielināties tuvākajā laikā. Es šobrīd runāju, kā jau es iepriekš minēju, par izceļošanu austrumu virzienā.

Attiecībā uz izceļošanu rietumu virzienā šobrīd skaitļus nosaukt ir problemātiski, jo, kā mēs zinām, Eiropas Savienībā ir brīva darbaspēka plūsma rietumu virzienā. Mēs zinām, ka, iespējams, latviešu tautības izceļotāju skaits, kuri izceļoja, es ceru, varbūt tikai uz laiku, ir pat lielāks nekā izceļojušo cittautiešu skaits.

Ja mēs tagad maksāsim ģimenēm, kuras vēlas pārcelties uz dzīvi ārpus Latvijas, tad, visticamāk, no Latvijas neaizbrauks tie, par kuriem šeit runāja iepriekšējais runātājs, – tie, kuri varbūt nemīl šo valsti, kuri nevēl šai valstij labu un nejūtas labi šajā sabiedrībā –, bet aizbrauks cilvēki, kuri būs gados jauni, kuri varbūt izrēķinās: “Kāpēc gan neizmantot šo iespēju, ka mūs atbalsta?” Aizbrauks cilvēki, kuri varbūt Latvijas ekonomikā būtu ļoti noderīgi, jā.

Tāpēc naivi ir domāt, ka šāds pabalsts kaut kādā veidā atrisinātu to jautājumu, ko šeit izvirzīja iepriekšējais runātājs, – proti, ka šis pabalsts kaut kādā veidā sekmētu to personu izceļošanu no Latvijas, kuras nevēlas šeit dzīvot. Tā, protams, es saku, liekas skaista ideja, bet patiesībā tas ir tāds naivs – ļoti naivs! – pieņēmums. Turklāt, ja jau šajā fondā tiks ieplūdināti arī budžeta līdzekļi, tātad visu mūsu nodokļu maksātāju līdzekļi, nu tad parēķināsim! Ja, piemēram, katram izceļotājam, katrai šādai ģimenei, samaksātu 10 000 latu, tad, lai izceļotu simts ģimenes no Latvijas, būtu nepieciešams vesels miljons latu. Turklāt, kā jau es teicu, izceļos, visticamāk, ne jau tie cilvēki, kuru izceļošanu vēlas Pēteris Tabūns un viņa atbalstītāji, bet izceļos pavisam citi. Iztērēt varbūt miljons latu no valsts budžeta, lai no Latvijas izbrauktu simts cilvēku, no kuriem varbūt tikai daži ir tādi, kuri Latvijai nevēl labu, – tas ir, es domāju, ļoti nemērķtiecīgi. Labāk būtu šo miljonu izlietot, lai Rīgā uzceltu divus jaunus latviešu mācībvalodas bērnudārzus, kuros varētu iet mazie bērni, arī bērni, teiksim, no krievu ģimenēm, mācīties latviski un kļūt par Latvijas patriotiem.

Tā ka es domāju, ka šie cēlie nodomi diemžēl ir ļoti naivi un ka praktiski nekāda labuma no tā nebūs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits. Vai ir kas piebilstams?

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Komisija nav atbalstījusi 5. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu – un lūdz arī Saeimu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 46, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

6. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Mums ir jāatklāj debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tas ir vienīgais priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi. Un, lai spriestu par priekšlikuma būtību, es gribu vēlreiz jums atgādināt likuma preambulu, kaut gan jūs šo preambulu jau trīs reizes dzirdējāt pagājušo ceturtdien. Tomēr atgādināšu, kas tajā teikts: Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši. Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas pēc latvieši un lībieši arvien ir bijuši pakļauti citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm.

Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstoši nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši un lībieši pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem.

Tas viss ir novedis pie situācijas, ka latvieši savā tēvu zemē var kļūt par minoritāti. Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus, kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties viņu etniskajā dzimtenē.

Un tālāk ir likuma 2.pants, kurā paskaidrots, kas ir repatriants: “Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.”

Un kādus tad ierobežojumus gribēja ieviest gan TB/LNNK frakcija, gan atbildīgā komisija šiem latviešiem un lībiešiem, kuri gribēja pārcelties uz dzīvi savā etniskajā dzimtenē? Praktiski tieši šeit ir runa par ierobežojumiem latviešiem un lībiešiem. Un šie ierobežojumi ir šādi: uz visu mūžu, bez kādiem termiņa ierobežojumiem, ir liegts atgriezties cilvēkiem, kuri publiski izrādījuši necieņu Latvijas valstij vai tās simboliem, publiski slavinājuši Latvijas okupācijas varu vai tās simbolus, nolieguši Latvijas okupācijas faktu.

Tātad runa ir tikai par latviešiem un lībiešiem, kuriem mēs gribējām aizliegt atgriezties savā etniskajā dzimtenē.

Es gribu atgādināt jums to, ka Saeima jau ir noraidījusi priekšlikumu, lai par okupācijas noliegšanu atbildētu visu tautību cilvēki – gan latvieši, gan krievi, un sakarā ar to šis priekšlikums noteikti diskriminē tieši latviešus. Tātad visu atlikušo mūžu, kaut cilvēks jau pirms 15 gadiem bija noliedzis okupācijas faktu, viņš nekad vairs nevarēs atgriezties.

Es uzskatu, ka šis ir etnisks ierobežojums, kas diskriminē latviešus, un šis ierobežojums noteikti nav samērīgs. Teiksim, kāds politiskais spēks grib, lai mēs iestātos par ebrejiem, bet mēs esam par krieviem, tomēr mēs iestājamies arī par latviešiem, un mēs, PCTVL frakcija, noteikti varam pievienoties šim lozungam: “Mēs esam par visu tautību cilvēku cilvēktiesībām!”

Un sakarā ar to es lūdzu nobalsot gan par TB/LNNK 6.priekšlikumu, gan arī par komisijas 7.priekšlikumu un noraidīt tos!

Aicinu balsot “pret” 6. un 7.priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Diemžēl deputāts Buzajevs kārtējo reizi parādīja, ka viņš vienkārši nesaprot, par ko ir runa, un aicina uz to, uz ko viņam nav nekādu tiesību mūs aicināt.

Tas ir mūsu frakcijas priekšlikums, un tas ir viens no tiem priekšlikumiem, kuru komisija ir ievērojusi, – un ir ievērojusi tieši to priekšlikuma daļu, kas ir būtiska.

Man ir vienlīdz riebīgi un pretīgi tādi tipi kā Pelše vai Kaganovičs, vai Staļins, vai Trockis (Bronšteins) un viņiem līdzīgie. Šeit nav runa par tautībām! Šeit ir runa par nodevējiem. Šeit ir runa par cilvēkiem, kuri nav pelnījuši to, lai viņi varētu atgriezties šeit, Latvijā. Un to mēs arī skaidri savos priekšlikumos esam pateikuši. Tā nav nekāda diskriminācija! Tā ir vienkārši skaidri izteikta vēršanās pret neliešiem, un nekas vairāk.

Un, tā kā te deputāts Buzajevs atļāvās izrunāties par kaut kādām balsošanām, tad es skaidri pasaku: tā kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir ņēmusi vērā diezgan būtiskus priekšlikumus no šā mūsu piedāvājuma, tad es mūsu apvienības frakcijas vārdā atsaucu šo 6.priekšlikumu (No zāles dep. J.Pliners: “Pareizi, Juri, pareizi! Sen ir laiks!”), un līdz ar to ne balsošana, ne debates par to vairs tālāk nenotiks.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Par 6.priekšlikumu mums vairs nav jābalso, jo tas tika atsaukts.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tā kā deputāts Buzajevs aicināja balsot “pret” šo priekšlikumu, tad par šo priekšlikumu mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7. – atbildīgās komisijas atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 22, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J.Šmits.

8. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņš taču nesaprot, par ko jārunā!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji! Es tomēr gribētu aizstāvēt savu priekšlikumu, jo Šmita kungs, komisijas vadītājs, neļaus man jūs dezinformēt… Šis priekšlikums tika noraidīts tikai ar vienas balss pārsvaru, un šā priekšlikuma būtība ir atjaunot likuma esošo redakciju, kas ir eksistējusi vismaz desmit gadus. Tātad mana priekšlikuma būtība ir atņemt repatrianta statusu tikai tajā gadījumā, ja persona apzināti (!) ir sniegusi nepatiesas ziņas. Es aicinu atjaunot vārdu “apzināti”, lai repatriantu sodītu nevis par kļūdu, bet gan par konkrētu, apzinātu vainu.

Es gribētu vēl atgādināt, ka ļoti dīvaini ir tas, ka tieši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja šo priekšlikumu – svītrot vārdu “apzināti”, jo sodīt var tikai par apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu, un tā ir likumdevēja vispārēja prakse.

Es saņēmu arī informāciju par to, kā šajā gadījumā rīkojās citās 8.Saeimas komisijās. Teiksim, mums ir likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem”. Tas bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārziņā. Šis likums paredz, ka bezstrīdus kārtā piedzen izmaksāto valsts kompensācijas summu no cietušā, kurš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas.

Vai, teiksim, Apsardzes darbības likums, kas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārziņā. Piemēram, apsardzes darbības komersants ir apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu speciālo atļauju. Taču tikai tad, ja viņš apzināti ir sniedzis šīs ziņas, tas var būt pamatojums, lai viņam anulētu licenci.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba produkts ir Zinātniskās darbības likums. Arī tas paredz, ka zinātnisko institūciju izslēdz no reģistra, ja tā apzināti sniegusi komisijai nepatiesas ziņas.

Un nu vēl pēdējais piemērs – Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums. Tas paredz no saraksta svītrot kandidātu tad, ja šis kandidāts apzināti ir sniedzis par sevi nepatiesas ziņas.

Es gribu vēl vienu reizi atgādināt, ka šajā gadījumā runa ir tikai par etniskajiem latviešiem un lībiešiem, kuri grib atgriezties savā etniskajā dzimtenē. Un sakarā ar to humānu apsvērumu dēļ es tomēr aicinu piemērot viņiem vispārējo praksi un atjaunot likumā vārdu “apzināti”.

Paldies par uzmanību, un es aicinu balsot “par”! (No zāles dep. J.Dobelis: “Nemuldi!”)

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu Ābiķa kungu, kurš grib taupīt naudu šim cēlajam mērķim – palīdzēt cilvēkiem aizbraukt uz viņu dzimteni, bet absolūti nesaprotama ir PCTVL frakcijas un frakcijas “Saskaņas Centrs” attieksme šajā sakarā. Lai nu kam, bet jums jau nu vajadzētu atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo mēs taču palīdzam šiem cilvēkiem, kuri padomju režīma laikā ir iemaldījušies Latvijā un šeit jūtas diskomforti. Slikti jūtas, grib aizbraukt, bet nevar!

Es vēlreiz atkārtoju: es būtu priecīgs, ja aizbrauktu… piedodiet, ka tā teikšu, arī daži Saeimas deputāti, Buzajeva kungu ieskaitot (No zāles: “Visa frakcija!”), jo visa viņa darbība, kamēr viņš atrodas Saeimā, ir vērsta tikai pret Latviju un latviešiem. (No zāles dep. J.Pliners: “Par ko viņš runā!”) Un es būtu gatavs, cienījamie kolēģi, ziedot savu deputāta algu… Es domāju, ka to darītu arī pārējie “tēvzemieši” un ne tikai “tēvzemieši”, lai palīdzētu viņam aizbraukt uz Urālu reģionu, no kurienes viņš ir atbraucis. (No zāles dep. J.Pliners: “Kopā ar Tabūnu, droši!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, es atgādinu, ka mēs esam beiguši debates par 8.priekšlikumu.

Komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits. Lūdzu!

J.Šmits.

Komisija nav atbalstījusi 8. – deputāta Buzajeva priekšlikumu – un aicina arī Saeimu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

9. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Noņemam!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. (No zāles dep. J.Dobelis: “Priekšlikumu noņemam!”)

J.Šmits.

Viņi ir atsaukuši šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tas ir jāpaziņo no tribīnes, kolēģi! Tātad lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, lai ietaupītu jūsu laiku, mūsu frakcija atsauc 9., 10. un 12.priekšlikumu, jo tie faktiski vairs nav debatējami. Tas viss jau ir izspriests, izskatot iepriekšējos priekšlikumus. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, 9.priekšlikums tiek atsaukts. Tāpat arī 10.priekšlikums tiek atsaukts.

Par 11.priekšlikumu, lūdzu!

J.Šmits.

11. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts iebilst… Balsosim! Deputāts pieprasa… Nē, deputāti ir pieteikušies debatēs. Deputāts Vitālijs Orlovs, lūdzu!

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un gribu paskaidrot savu viedokli.

Ziniet, mums (es runāju par mūsu apvienību “Saskaņas Centrs”) ir svarīgs katrs iedzīvotājs, kurš dzīvo Latvijā. Un, ja viņam ir kaut kādas problēmas, mēs mēģināsim arī turpmāk viņam palīdzēt. Mēs visu laiku aicinājām nepilsoņus pieņemt Latvijas pilsonību, integrēties Latvijas sabiedrībā. Ja cilvēkiem ir problēmas ar valodu, mēs vienmēr aicinājām cilvēkus mācīties valodu. Saprotam to, ka pašreiz Latvijā jāzina vismaz trīs valodas – latviešu, krievu un viena no ārzemju valodām –, lai šeit, Latvijā, un Latvijas sabiedrībā atrastu sev vietu šajos smagajos apstākļos.

Un līdz ar to mēs aicinām – un arī es aicinu – jūs noraidīt šo priekšlikumu. Viss!

Paldies par uzmanību. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Bravo!”)

Sēdes vadītājs.

Debates par 11.priekšlikumu turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribēju debatēt par šo priekšlikumu. Nu esmu spiests to darīt, jo cilvēki, kas ļoti ciena latviešu valodu, diemžēl nevarēja izlasīt latviski šo priekšlikumu un iedziļināties tā būtībā.

Šis priekšlikums ir iepriekšējās likuma redakcijas atjaunošana: atjaunot pantu, kurā ir runa par izceļošanas pabalstu. Šis pants eksistēja jau kopš likuma pieņemšanas brīža un darbojas arī šobrīd, lai gan likumā šā panta nav. Šodien kompensācija izmaksājama tikai atvaļinātām Krievijas militārpersonām – cilvēkiem, kuriem ir lielas tā saucamās kara pensijas, izdienas pensijas. Un sakarā ar to šie cilvēki nav tā cilvēku kategorija, kurai īpaši vajadzīgs šis pabalsts. Toties nabadzīgiem cilvēkiem, kuriem pensija ir vidējā Latvijas līmenī, diemžēl šis pabalsts ir atņemts.

Es gribu atgādināt kolēģiem, ka bija ne tikai šis likuma pants. Proti, 1999.gadā sakarā ar šo pantu tika pieņemti speciāli Ministru kabineta noteikumi – “Kārtība, kādā izceļotājiem kompensējami izceļošanas izdevumi”. Noteikumos bija 7.punkts, kas paredzēja, ka cilvēkiem, kas pilnīgi atbrīvos istabas, kuras īrētas denacionalizētā, īpašniekam piederošā mājā, vai pilnīgi atbrīvos dzīvokli denacionalizētā īpašumā, valsts maksās 2000 latu uz ģimeni. Tas bija pirmais pabalsts, kuru valsts solīja denacionalizēto namu īrniekiem. Diemžēl katru gadu noteikumu spēkā stāšanās laiks tika pārcelts vēl uz gadu, un tā tas bija piecu gadu laikā, un pēc tam, 8.Saeimas pilnvaru laikā, vispār izsvītroja šo pantu.

Es uzskatu, ka dažiem simtiem ģimeņu ir nepieciešams tomēr samaksāt šos pabalstus, lai viņi varētu brīvprātīgi atgriezties savā etniskajā dzimtenē. Tādi cilvēki ir. Un tādu cilvēku ir nevis simtiem tūkstošu, kā domā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, bet simti tomēr ir.

Un atgādināšu, ko Ābiķa kungs teica, uzstādamies šodien no Saeimas tribīnes: saskaņā ar statistikas datiem šādu ģimeņu ir ļoti maz. Es domāju, ka ir laiks pielīdzināt denacionalizēto namu īrniekus, kuriem ir krievu izcelsme, atvaļinātajiem kara pensionāriem un tomēr dot viņiem naudiņu, ja viņi gribētu pārcelties uz Krieviju.

Sakarā ar to lūdzu nobalsot un atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 11.priekšlikumu? Lūdzu!

J.Šmits.

Nē, nav nekas piebilstams. Komisija ir noraidījusi 11. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11. – Buzajeva kunga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 75, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Tā kā 12.priekšlikums ir atsaukts, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Šmits.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.februāris.

Sēdes vadītājs.

Tātad 20.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

J.Šmits.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms ķeramies pie darba kārtības nākamās sadaļas, mums ir jālemj par darba kārtības maiņu.

Mēs esam saņēmuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu izsvītrot no Saeimas 15.februāra sēdes darba kārtības 34.punktu – likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā punkta izsvītrošanu? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Tātad darba kārtība ir mainīta.

Esam saņēmuši priekšlikumu arī no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, komisija lūdz izdarīt Saeimas 15.februāra sēdes darba kārtībā grozījumu – izsvītrot no tās 39.punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Vai deputāti iebilst? (No zāles: “Jā!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par darba kārtības maiņu – 39.punkta izsvītrošanu no šīsdienas darba kārtības! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums tātad ir akceptēts un no darba kārtības šis punkts ir izsvītrots.

Godātie kolēģi! Es ierosinu izskatīt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Vai deputātiem nebūtu iebildumu, ja mēs izskatītu šo jautājumu tūlīt? Deputātiem nav iebildumu. Komisijas priekšlikums ir priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 15.martam. Vai ir kolēģiem iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 15.martam! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 38, atturas – nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 15.martam.

Godātie kolēģi! Līdz ar to jautājumus par darba kārtības izmaiņām esam izskatījuši.

Pārejam pie darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanas.

Izskatām Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Kabanova, Buzajeva, Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “par”. Lūdzu! (No zāles dep. Dobelis: “Vai dieniņ!”)

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Savās diskusijās no šīs tribīnes mēs daudz runājam par to, ka mums ir cilvēks pirmajā vietā. Pagājušajā Saeimā pat pieņēmām koncepciju “Cilvēks pirmajā vietā”.

Atcerieties, pirms diviem gadiem mēs šeit apspriedām mūsu frakcijas pieprasījumu par to, kāpēc cilvēki brauc uz ārzemēm strādāt un dzīvot, un mēs toreiz brīdinājām, ka būs darbaspēka trūkums. Toreiz kolēģi bija skeptiski noskaņoti un teica, ka tas nekad nenotiks un ka pie mums ir liels bezdarba līmenis… Bet tagad tas ir fakts.

Par ko ir runa šajos priekšlikumos? Runa ir par ugunsdzēsējiem, runa ir par tiem cilvēkiem, kuri strādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Godātie kolēģi! Situācija ir drusciņ mainījusies salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms pieciem, pirms desmit gadiem. Lai ieņemtu šos amatus, lai strādātu tur, nestāv rindā. Gluži otrādi. Tur ir liels darbinieku trūkums, jo tagad cilvēks var nopelnīt daudz vairāk, strādājot privātajā sektorā. Strādājot celtniecībā vai citās nozarēs, var nopelnīt daudz vairāk, nekā strādājot par ugunsdzēsēju vai par apsargu cietumā. Tātad nav rindu, ir cilvēku trūkums!

Taču vēl arvien pastāv tā interesantā situācija, ka mēs vēl joprojām saglabājam ierobežojumus nepilsoņiem strādāt, piemēram, Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Kāpēc, godātie kolēģi? Varbūt kāds no mums gribēs tur strādāt? Kāpēc decembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus – Ministru kabineta noteikumos pastiprināja valsts valodas prasmes prasības ugunsdzēsējiem? Un līdz ar to Latgales reģionā rodas cilvēkiem lielas problēmas.

Šie cilvēki saņem ļoti niecīgu algu. Viņiem ir ļoti sarežģīti darba apstākļi. Viņi riskē ar savu dzīvību, strādājot šajos amatos. Ir darbaspēka trūkums šajās iestādēs. Kāpēc mēs vēl joprojām saglabājam šos ierobežojumus un mēģinām ieviest vēl arī jaunus ierobežojumus?

Godātie kolēģi, padomājiet par to un atbalstiet mūsu frakcijas deputātu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt “pret”.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums cieši sasaucas ar to, par ko es runāju debatēs, apspriežot likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Jo, redziet, atkal ir mēģinājums nepilsoņu masu pielīdzināt pilsoņiem. Tā tas nekur pasaulē nav. Tiesa, nekur pasaulē nav arī tādas kategorijas kā “nepilsoņi”, bet, ja nu tā reiz mums radusies, tad nevarētu būt šāds variants, protams. Vai nepilsoņiem ir problēmas ar darbu Latvijā? Protams, nav. (No zāles dep. J.Sokolovskis: “Valstij ir problēma! Neviens negrib strādāt cietumos!”) Tieši otrādi – viņi ir visvairāk nodrošinātie, jo, kā mēs zinām, Latvijā finanses un ekonomika ir iebraucēju rokās. Tas ir pilnīgi un absolūti skaidrs! Tūkstošos, ja ne desmitos tūkstošu dažādu firmu tiek pieņemti darbā pārsvarā viņi. (Es jau esmu teicis kādreiz no šīs tribīnes, ka tajās firmās, tā kā tur latviešu valoda vairs neskan, pieņem tikai vienu divus latviešus, kuri uztur sakarus ar attiecīgajām valsts institūcijām.) Tur ir viņiem visplašākais darba lauks. Tur viņi strādā!

Un otra lieta. Ja jau nu jūs gribat ieņemt… ja šie cilvēki grib ieņemt attiecīgos amatus, par ko šobrīd ir runa, nu tad mācieties valodu! Jums ir visas iespējas, zinot pāris simtu vārdu latviešu valodā (diemžēl šobrīd tie noteikumi ir ārkārtīgi vienkārši!), nokārtot eksāmenu un iegūt pilsonību. Un tad jūs būsiet pilsoņi, un tad strādājiet uz veselību! Bet nē! Vajag, redziet, vēl un vēl. Kur tad jūs visus šo sešpadsmit gadus dzīvojat? Kur tad jūsu aizstāvamie nepilsoņi, kuru skaits ir tuvu pusmiljonam, dzīvojuši visus šos sešpadsmit mūsu atgūtās neatkarības gadus? Nesaprot, ka te ir Latvija un būs Latvija! Neatkarīga Latvija. Un nekas šeit neizmainīsies. Nu tad stāstiet viņiem, lai viņi mācās valodu, lai viņi integrējas, lai viņi iegūst pilsonību, nevis piedāvājiet šādus stulbus priekšlikumus, es atvainojos!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Latkovska, Kariņa, Āboltiņas un Bendrātes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Dzintars Zaķis ir pieteicies runāt “par”.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man šobrīd rokās ir 2005.gada 16.decembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.704. Šie noteikumi nosaka atalgojuma apjomu tiem cilvēkiem, kas ir valdes locekļi valsts kapitālsabiedrībās jeb, vienkāršāk izsakoties, valsts uzņēmumos. Ko mēs te redzam? Mēs redzam, ka īpaši liela uzņēmuma valdes priekšsēdētāja alga nav lielāka par 6000 latiem mēnesī, liela uzņēmuma valdes locekļa atalgojums nav lielāks par 4500 latiem mēnesī, vidēja uzņēmuma – ne vairāk par 3000 latiem mēnesī. Starp citu, šie Ministru kabineta noteikumi ir pieņemti 2006.gada 30.novembrī, tātad ļoti drīz pēc tam, kad sāka darboties Kalvīša jaunā valdība.

Šajos Ministru kabineta noteikumos izlasām vēl arī to, ka visi šie darboņi var saņemt prēmiju triju mēnešalgu apjomā un ka valdes loceklis var saņemt algu 90 procentu apjomā no valdes priekšsēdētāja iepriekš nosauktās algas. Sarēķinot kopā, ko tas nozīmē, tā teikt, gada šķērsgriezumā? Rezultāts ir apmēram šāds: 90 000 latu gadā mūsu valdībai izmaksā īpaši liela uzņēmuma valdes priekšsēdētāja alga, 67 500 latu gadā – liela uzņēmuma, 45 000 latu gadā – vidēja uzņēmuma.

Tagad padomāsim, godājamie kolēģi! Mums ir Iepirkuma likums, kurā mēs esam noteikuši slieksni – 10 000 latu –, no kura sākot ir jātaisa cenu aptauja ikvienam, kurš vēlas piedāvāt valstij pakalpojumu vai preci. Sākot no šīs summas – 10 000 latu –, mēs taisām aptauju! Un kā ir savukārt tad, ja vēlamies pieņemt darbā valsts vai pašvaldības uzņēmumā valdes locekli vai priekšsēdētāju? Šobrīd nav noteikts, ka tam ir jānotiek konkursa kārtībā. Frakcijas “Jaunais laiks” piedāvātais šā likuma grozījums nozīmētu to, ka turpmāk jebkādas šādu darba vietu vakances tiktu sludinātas publiski un tie cilvēki tiktu pieņemti darbā publiska konkursa kārtībā. Ļoti normāla un laba parādība – palielināsies gan darba vietu piedāvājums tirgū, gan arī darbinieku kvalitāte noteikti palielināsies, jo konkursa kārtībā izdosies atrast labākos.

Nav tātad īsti pareiza tā prakse, ka politiskie spēki nosaka tos cilvēkus, kuri strādā valdēs. Attiecībā uz padomēm varbūt varētu strīdēties, bet jautājumā par valdēm ir jānotiek atklātam konkursam, un tas arī ir frakcijas “Jaunais laiks” piedāvātais risinājums. (No zāles: “Kur paliek akcionāru uzticība?”)

Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Runāt “pret” neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 28, atturas – 24. Nav atbalstīts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Seiles, Laicāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “par”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nupat skanēja tādi asaraini vārdi, ka ir jāpalīdz tiem, kam ir grūtības ar latviešu valodu. Nu, lūk! Nolēmām palīdzēt, papildinot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Lūk!

Kā zinām, mūsu valstī ir sistēma. Šo sistēmu iedibināja vispirms mūsu pamatlikums – Satversme –, kuras 4.pants noteic, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Ir Valsts valodas likums. Tātad ir jābūt arī izstrādātai, pilnveidotai attieksmei pret Valsts valodas likuma ievērošanu vai neievērošanu. Lai to precizētu, mēs tikāmies ar valsts valodas speciālistiem, ar valsts valodas inspektoriem, ar Valsts valodas centra pārstāvjiem un, kopīgi apspriežoties, nonācām pie dažiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Pirmkārt. Ir tādi, kas tomēr negrib ievērot likumu, negrib lietot valsts valodu nepieciešamajā apjomā tur, kur to paredz normatīvais akts, un tāpēc viņi tā drusciņ jānosoda – ir jāuzliek zināms naudas sods un jāsaīsina tas sodīšanas laiks. Respektīvi, nav ko tur atkārtotus sodus likt: jau kā pirmo sodu vajag uzlikt naudas sodu līdz 100 latiem! Tas ir viens piedāvātais risinājums.

Cits piedāvājums. Ir jābūt arī tiešākai attieksmei pret to, ka sāk izgatavot svešvalodā zīmogus un veidlapu tekstus lietošanai tur, kur to neparedz normatīvie akti. Tā ir tīša, uzbāzīga citas valodas iestarpināšana. Arī par to ir jāparedz zināmi sodi. Pagaidām tā nav cietumā sēdināšana, tie ir pieklājīgi sodi, kas liek cilvēkam padomāt, vai viņš ir rīkojies pareizi.

Līdzīgi ir arī piedāvājumi izveidot nopietnu sodu sistēmu attiecībā uz tām vietām, kur notiek izkārtņu, uzrakstu, bukletu un dažādu citu izdevumu, kas domāti sabiedriskajai lietošanai, izdošana citās valodās – tur, kur to neparedz normatīvie akti.

Bez tam speciālisti mums ieteica un mēs vienojāmies par to, ka būtu nepieciešams papildināt likumu ar vēl diviem pantiem, kas varētu skart izvairīšanos no valsts valodas prasmes līmeņa noteikšanas, kā arī varētu noteikt zināmu sodīšanu par to, ka tiek pārkāpta valsts valodas prasmes apliecību uzskaites, izsniegšanas, reģistrēšanas un izmantošanas kārtība, jo mēs vairākkārt esam konstatējuši dažādus šāda veida pārkāpumus, taču īpaša panta, kas paredzētu par to nopietnu sodu, mums nav.

Līdz ar to ir tapis šis mūsu ierosinājums – papildināt attiecīgi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar šāda satura pantiem.

Cienījamie kolēģi! Mēs taču kopīgi tomēr vēlamies nostiprināt savu latviešu valodu. Tā ir vienīgā mūsu iespēja šeit, Saeimā, izstrādāt noteiktu sistēmu mūsu valodas nostiprināšanai. Un smieklīgi ir klausīties tādās atrunās, ka, ziniet, viņam ir grūtības ar latviešu valodu un vēl nezin kādas citas grūtības. Es domāju, ka tādam ir lielākas grūtības ar attieksmi pret latviešu valodu, nevis ar pašu šīs valodas mācīšanos.

Tā ka mēs aicinām mūsu priekšlikumus atbalstīt, bet komisijā tos varētu arī pilnveidot. Tātad, ja mēs rūpējamies par savu valodu, ja mēs vēlamies panākt nopietnu attieksmi pret šo sistēmu, tad mums tā ir jāpilnveido, arī konsultējoties ar attiecīgajiem ekspertiem, kas šajā jomā strādā.

Sēdes vadītājs.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, “tēvzemiešu” piedāvājums ir vismaz diskutabls, taču runa nav par to. Šodien mēs saņēmām 31 lappusi plašu materiālu angļu valodā. Tie ir materiāli, kas domāti Ārlietu komisijai. Neviens vārds nav tulkots latviešu valodā. Bet tagad es pasniegšu to Saeimas priekšsēdētājam un lūgšu ieviest skaidrību šajā lietā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Viens ir runājis “pret”, viens ir runājis “par”. Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 21, atturas – 1. Likumprojekts nodots komisijai. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Nav iebildumu. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? (No zāles: “Ir!”) Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu, kas izstrādāts, pamatojoties uz K3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura iekļaušanu konvencijā un Protokolu, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši Valsts prezidentes priekšlikumu otrreiz caurlūkot pieņemtā likuma “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” 7.panta otrās daļas 3.punktu. Godātie kolēģi, šis priekšlikums saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu ir nododams Nacionālās drošības komisijai bez debatēm, bet Nacionālās drošības komisijai savukārt ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņš Saeimā.

Tātad vispirms mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Vārds Dzintaram Jaundžeikaram! Lūdzu!

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19.februāris līdz pulksten 15.00. Tā ir pirmdiena.

Sēdes vadītājs.

Pirmdiena, 19.februāris, līdz pulksten 15.00. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu… (No zāles: “Ir!”) Ir citi priekšlikumi? Es redzu, ka runāt ir pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš, kas grib nosaukt citu priekšlikumu.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

2.marts.

Sēdes vadītājs.

2.marts. Tātad pašreiz ir divi priekšlikumi par termiņiem. Mums ir jābalso par abiem. Vispirms mēs balsosim par tālāko piedāvāto termiņu. Tātad balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2.marts. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 49, atturas – 3. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19.februāris pulksten 15.00.

Tā kā mēs esam izskatījuši jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tad mums ir arī jānosaka, kad šis likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē. Lūdzu, vārds deputātam Dzintaram Jaundžeikaram!

Dz.Jaundžeikars.

Nākamajā Saeimas sēdē – ceturtdien.

Sēdes vadītājs.

Nākamajā sēdē – 22.februārī.

Dz.Jaundžeikars.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vajadzētu paiet vismaz piecām dienām pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām, un tas ir 1.marts. Vai kolēģiem nebūtu iebildumu, ka mēs izskatām šo jautājumu 1.marta sēdē? Nav iebildumu. Tātad izskatīsim to 1.marta sēdē.

Tāpat, godātie kolēģi, mēs esam saņēmuši arī Valsts prezidentes otru ierosinājumu – otrreiz caurlūkot Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Un tagad mums ir jāizskata arī šis otrais Valsts prezidentes priekšlikums tādā pašā secībā, kā mēs izskatījām jau pirmo viņas priekšlikumu. Tātad mēs tagad lemsim par Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Mēs nododam šo dokumentu Nacionālās drošības komisijai bez debatēm.

Un tagad vārds deputātam Dzintaram Jaundžeikaram par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.februāris pulksten 15.00.

Sēdes vadītājs.

19.februāris pulksten 15.00.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Ierosinu 2.martu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Krišjānis Kariņš ierosina 2.martu. Balsosim par tālāko ierosināto termiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu – līdz 2.martam. Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 52, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Līdz ar to spēkā paliek 19.februāris pulksten 15.00 kā priekšlikumu iesniegšanas beigu termiņš.

Lūdzu noteikt izskatīšanas termiņu Saeimas sēdē. Vārds deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars.

Izskatīšanas termiņš – 1.marts.

Sēdes vadītājs.

Izskatīšana Saeimas sēdē 1.martā. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim darba kārtības nākamos jautājumus. Juridiskā komisija ir izskatījusi priekšlikumu par Valdas Strodes atbrīvošanu no Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra G.Bērziņa ieteikumu atbrīvot Valdu Strodi no Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Šis ieteikums ir pamatots ar minētās tiesneses iesniegumu, kas pirms mēneša – 15.janvārī – tika iesniegts Tiesu administrācijā, kurā minētā tiesnese lūdz atbrīvot viņu no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ.

Juridiskā komisija atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu, kura reģistrācijas numurs ir 93/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Kalniņš.

I.Kalniņš (TB/LNNK frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi iesniegtos priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam un atbalstījusi 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

Arī 2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

5. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

6. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

7. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

8. – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

9. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

10. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

11. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

12. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

13. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

14. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

15. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

16. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

17. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

18. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

19. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

20. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

21. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

22. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

23. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

24. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

25. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

26. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

27. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

28. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

29. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

30. – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neiebilst.

I.Kalniņš.

Lūdzu Saeimas atbalstu likumprojekta otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 6/Lp9 atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Kalniņš.

Tātad 22.februāris.

Sēdes vadītājs.

22.februāris. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Jūras kodeksā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.400. Kopumā uz otro lasījumu Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi un izskatījusi divdesmit sešus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

6. un 7.priekšlikums ir jāskata kopā. 6. – daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, kurš savukārt ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pret 6. un 7.priekšlikumu, kā arī pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Aizbalts.

8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

9. un 10.priekšlikums ir jāskata kopā, jo 9.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 10.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pret 9. un 10.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Aizbalts.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

12., 13. un 14.priekšlikums arī ir skatāmi kopā, jo 12., 13. un 14.priekšlikums ir atbalstīti daļēji un iekļauti 15.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pret 12., 13. un 14.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Aizbalts.

16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Tātad šobrīd ir izskatīts 12., 13., 14. un 15.priekšlikums. Pret šiem atzinumiem deputāti neiebilda.

Un tagad izskatām 16.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

18.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

19.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

20.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

21. un 22.priekšlikums ir skatāmi kopā, jo 21.priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts 22.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pret 21. un 22.priekšlikumu un pret komisijas atzinumu deputātiem iebildumu nav.

V.Aizbalts.

23.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

24.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, bez šaubām, ir noraidāms, jo atbildīgā komisija nezināmu iemeslu dēļ ierosina izslēgt no likumprojekta normu, ka jūrniekiem ir tiesības uz izdienas pensijām.

Lūdzu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija saņēma divas vēstules: vienu – viltīgu, otru – godīgu. Tā pirmā – viltīgā – vēstule bija no Sociālo un darba lietu komisijas. Tajā vēstulē bija rakstīts, ka šis likums neesot tā īstā vieta, kur ietvert šo normu par izdienas pensijām, ka tiekot gatavots speciāls likums par izdienas pensijām un ka tātad jūrnieku izdienas pensiju jautājums noteikti tikšot atrisināts tajā speciālajā likumā.

Otra, kas gulēja uz galda, bija vēstule no Labklājības ministrijas, kura godīgi un atklāti pateica, ka viņi ir pret šo izdienas pensiju koncepciju. Tātad nekad normu par šīm izdienas pensijām nepieņemsim!

Godātie kolēģi! Es atgādināšu, ka šī norma tika pieņemta pirms vēlēšanām. Vai neiznāks tā, ka pēc četriem gadiem atkal tiks pirms vēlēšanām pieņemta līdzīga norma un jaunā Saeima to normu atkal atcels. Nevajag spēlēties ar cilvēkiem! Viņi to nepiedos!

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai tad tu arī esi jūrnieks?”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji! Es gribētu atgādināt jums likumprojekta nosaukumu: “Grozījums Jūras kodeksā”. Tur ir 26 priekšlikumi.

Es gribu atgādināt jums arī likumprojekta autoru. Likumprojektu iesniedzis Saeimai Ministru kabinets, un Ministru kabineta izstrādātajā projektā šis grozījums bija vienīgais: papildināt likumu ar 1.pantu – “Jūrnieku izdienas pensijas”. Ja komisija svītroja no likumprojekta šo vienīgo pantu, praktiski tā ir neuzticības izpau­šana Ministru kabinetam.

Es varētu ļoti ilgi runāt (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag, nevajag!”), ko es domāju par Kalvīša kungu, tomēr, pēc manām domām, tas nav pamats, lai izteiktu Ministru kabinetam neuzticību.

Es gribu atgādināt jums, ka mēs esam piejūras valsts, mums ir ļoti daudz jūrnieku un ka arī padomju vai, kā jūs gribat teikt, okupācijas laikā tomēr tādas privilēģijas viņiem bija. Viņiem bija izdienas pensijas!

Un gribu arī atgādināt, ka pensijas vecums vīriešiem šobrīd mūsu valstī ir 62 gadi. Taču viņu vidējais dzīves ilgums ir apmēram 60 gadu, un tātad praktiski viņi vispār nesaņem pensiju par saviem nomaksātajiem nodokļiem.

Sakarā ar to es PCTVL frakcijas vārdā aicinu neatbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu un tomēr pagaidām uzticēties Ministru kabinetam!

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts.

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijā bija diskusija, bet nevajadzētu maldināt šeit kolēģus un teikt, ka Labklājības ministrija ir pret izdienas pensijām. Labklājības ministrija šobrīd gatavo izdienas pensiju koncepciju, kura tiks iesniegta Ministru kabinetā, un tad arī skatīsim šo jautājumu. Šobrīd nevajadzētu skatīt šo jautājumu atrauti no citām profesijām. Tāpēc komisijas priekšlikums ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie kolēģi, balsosim par 24.priekšlikumu – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 37, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Aizbalts.

25.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

26.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 136/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Aizbalts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 9.marts.

Sēdes vadītājs.

9.marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms ķeramies pie nākamā darba kārtības punkta, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Šīsdienas sēdes darba kārtība ir papildināta.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu strādāt ar dokumentu Nr.436.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā, trešajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 41/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Patentu likums”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu nepateici paldies!”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, paldies par vienprātīgo atbalstu iepriekšējā balsojumā!

Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.447.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Un 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Un 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Un arī pēdējais – 26.priekšlikums, ko ir iesniegusi atbildīgā komisija, ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Mācieties, kā jāstrādā! Vienreizēji!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā, trešajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka šajā likumprojektā ir izdarīti daudzi redakcionāli precizējumi, kurus komisija ir atbalstījusi.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 44/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 2. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nav vienprātīga atbalsta!”) Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Tā kā nākamajā likumprojektā ir 29 priekšlikumi, ierosinu uzsākt šā dokumenta izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm! Godātie kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies! Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, mums jānoklausās paziņojumi.

Vispirms vārds deputātei Ērikai Zommerei. Lūdzu!

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Latvijas un Ķīnas parlamentu sadarbības grupas deputāti! Lūdzu, neaizmirstiet, ka nākamajā pārtraukumā pulksten 12.40 paredzēta tikšanās ar Ķīnas vēstnieku! Laipni lūdzu ierasties, kā paziņojumā rakstīts, Tautsaimniecības komisijas zālē. Nākamajā starpbrīdī!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Paziņojumam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus lūdzu ierasties Sarkanajā zālē uz komisijas sēdi par apropriācijām.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Andrejs Klementjevs, Visvaldis Lācis… ir zālē, Anatolijs Mackevičs… nav, Mareks Segliņš… nav… un Viktors Ščerbatihs… nav.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!

Mēs izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajā lasījumā.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.452. Tautsaimniecības komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi divdesmit deviņus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

3.priekšlikums ir jāskata kopā ar 4.priekšlikumu. 3.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pret 3. un 4.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Aizbalts.

5. un 6.priekšlikums atkal ir skatāmi kopā. 5.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pret 5. un 6.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

8. – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

9. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

10. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

11.priekšlikums skatāms kopā ar 12.priekšlikumu. 11.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 12.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Par 11.? (No zāles: “Par 12.!”) Nē, par 12. Tātad deputāti piekrīt tam, ka 11.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, bet deputāti prasa balsojumu par atbildīgās komisijas 12.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 1, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi!

13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

15. un 16.priekšlikums skatāmi kopā. 15.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pret 15. un 16.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Aizbalts.

17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

18.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

19.priekšlikums skatāms kopā ar 20., 21. un 22.priekšlikumu. 19., 20. un 21. – atbalstīti daļēji un iekļauti 22.priekšlikumā, kurš atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputātiem pret 19., 20., 21. un 22.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem iebildumu nav.

V.Aizbalts.

23.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

24.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

25.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

26.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

27.priekšlikums skatāms kopā ar 28. un 29.priekšlikumu. 27. un 28. – atbalstīti daļēji un iekļauti 29.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret 27., 28. un 29.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem iebildumu nav.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, tāpēc lūdzu Saeimu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 46/Lp9 pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 5. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu 30.janvāra sēdē un ir atbalstījusi tā izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 183/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Pētersone.

Lūdzu atbalstīt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.martu.

Sēdes vadītājs.

1.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Nav nekādā gadījumā!”) Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Ļoti cienījamie kolēģi! Abi šie likumi ir cieši saistīti. Tie ir saistīti arī attiecībā uz atklātuma prasībām emitentiem. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu.

Lūdzu arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Neviens nav pieteicies debatēs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 184/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Pētersone.

Komisija lūdz arī šim likumam divu nedēļu termiņu. Līdz ar to tas ir 1.marts.

Sēdes vadītājs.

1.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Tagad nevarēs pārvest naudu!”)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Mūsu izskatāmā dokumenta numurs ir 355 – likumprojekts “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Likumprojekts ir vajadzīgs tāpēc, ka Eiropas Savienības regula paredz šāda likuma spēkā stāšanos ne vēlāk kā 2007.gada 15.februārī.

Jāteic, ka šobrīd Latvijā jau ir spēkā likums, kas reglamentē un regulē tieši šo tēmu, bet šis likums, pēc Eiropas Savienības domām, ir interpretējams un daļā likuma tieši pārraksta regulu, kas nav pieļaujams.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt Finanšu ministrijas sagatavoto un Ministru kabineta iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 186/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns.

Īpašs paldies jums visiem un arī Ābiķim par vienprātību! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 20.februārim.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.423 – likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Pavisam ir saņemti desmit priekšlikumi, kuri tika izskatīti komisijas sēdē pirms otrā lasījuma.

1. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Atbalstīts un pēc redakcionālas precizēšanas iekļauts atbildīgās komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Pret 1. un 2.priekšlikumu un pret atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Šmits.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

5. – deputāta Plinera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es nešaubos, ka mēs šodien ar absolūtu balsu vairākumu pieņemsim grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā otrajā lasījumā. Pilnīgi saprotams, ka arī PCTVL frakcijas deputāti balsos “par”.

Es nevaru saprast un vispār nesaprotami ir tas, kāpēc ir noraidīts mans priekšlikums. Bērnu tiesību aizsardzības apakš­komisijas sēdē, cik es atceros, četri deputāti nobalsoja “par”, bet pārējie “kautrīgi” (pēdiņās) atturējās. Kāpēc?

Pirms 9.Saeimas vēlēšanām jūs visi taču bijāt ļoti labsirdīgi un žēlsirdīgi. Jūs visi solījāt vēlētājiem rūpēties par bērniem, bet diemžēl daudzi no jums aizmirsa savus solījumus jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Jums ir zināms, ka ar tiesas spriedumu jau tūkstošiem ģimeņu ir izliktas no dzīvokļiem. Vēl vairāk ģimeņu izliks tuvākajā laikā sakarā ar telpu īres griestu atcelšanu. Kopā ar vecākiem cieš arī bērni. Neskatoties uz to, ka likums “Par dzīvojamo telpu īri” it kā aizliedz izlikt uz ielas ģimenes ar bērniem, tiesas tomēr ne vienmēr ņem to vērā.

Ko konkrēti es piedāvāju? Papildināt 10.panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Ja ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par ģimenes ar bērnu izlikšanu no dzīvojamās telpas, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda ģimenei ar bērnu citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”

Godātie deputāti! Absolūtais vairākums no jums esat mātes un tēvi, vecmāmiņas un vectētiņi. Iedomājieties, kā jūs justos, ja jūsu bērni vai mazbērni pēc attiecīga tiesas sprieduma būtu spiesti dzīvot pagrabā, bēniņos, dārza mājiņā vai zem klajas debess. Taču tā tas diemžēl notiek Latvijā, Eiropas Savienības valstī, 21.gadsimtā gan ne ar deputātu bērniem un mazbērniem, bet gan ar citiem – ar svešiem. Viegli ir mīlēt cilvēci, bet grūti ir mīlēt un rūpēties par konkrētu cilvēku!

Kad jūs, godātie kolēģi, izbeigsiet rīkoties kā boļševiki? Ar to es saprotu tādu rīcību: runāt vienu, domāt otru, bet darīt trešo.

Aicinu balsot “par” un ar šo balsojumu pierādīt, ka jūsu vārdi saskan ar darbiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji! 8.Saeimas pilnvaru sākumā es šeit no Saeimas tribīnes izklāstīju bēdīgo statistiku par ģimeņu ar bērniem izlikšanu no dzīvokļiem un izpelnījos repliku, ja nemaldos, no Lagzdiņa kunga, ka, būdama ar tādiem uzskatiem, PCTVL nekad nebūs valdošajā koalīcijā. Paldies! Mums to nevajag! Mēs esam kopā ar ģimenēm, kam ir bērni.

Es pats savas partijas ofisā vakarā pirms pareizticīgo Ziemassvētkiem atradu ģimeni ar zīdaini, kas bija tikko piedzimis un jau kopā ar saviem vecākiem bija izlikts no ieņemamās dzīvojamās platības. Un pēdējā cerība viņiem bija PCTVL. Paldies Dievam, ka mēs bijām pie varas Rīgas Domē, un es tobrīd palīdzēju šai ģimenei.

Cienījamie kolēģi, šā priekšlikuma būtība ir tāda: atlikt tiesas sprieduma izpildīšanu, ja ģimenē ir bērns. Taču gan apakškomisijā, gan, kā es zinu, arī atbildīgajā komisijā viedoklis bija tāds, ka šim priekšlikumam nav vietas šajā likumā, bet, paldies Dievam, pirms pēdējiem Ziemassvētkiem Juridiskā komisija tomēr akceptēja šo priekšlikumu un pēc tam Saeima ir iebalsojusi manu līdzīgo priekšlikumu pavisam citā – Civilprocesa likumā, lai gan šis priekšlikums ir būtiski ierobežots: tiesnesis var atlikt šā tiesas sprieduma izpildīšanu. Es šobrīd aicinu iet tālāk un vispār aizliegt šā tiesas sprieduma izpildīšanu līdz brīdim, kamēr pašvaldība tomēr būs atradusi ģimenei ar bērnu citu dzīvojamo platību.

Un vēl es gribētu šeit nocitēt dažus izteikumus no partiju priekšvēlēšanu programmām šajā jomā, teiksim, TB/LNNK: “Valstij ir jāgarantē tiesības uz mājokli visiem denacionalizēto māju īrniekiem, kuri ir dzīvojuši šajos namos pirms denacionalizācijas. Denacionalizēto māju īrniekiem valsts nedeva iespēju līdzvērtīgi citiem valsts iedzīvotājiem iegādāties īpašumā dzīvokļus, kuros viņi dzīvoja līdz mājas denacionalizācijai. Tāpēc tieši valstij ir jāuzņemas pienākums risināt šo cilvēku mājokļa problēmas.”

Tālāk. Latvijas Pirmā partija. “Mēs atzīstam cilvēku pamattiesību vienlīdzību neatkarīgi no viņu dzimuma, tautas vai rases” un tā tālāk. “Un mēs garantējam ģimeņu ar bērniem, invalīdu, maznodrošināto, vientuļo pensionāru aizsardzību pret izlikšanu no mājokļa, neierādot līdzvērtīgu dzīvojamo platību.” Tad vismaz 70 balsis “par” šo Plinera priekšlikumu jau ir!

Es varētu nocitēt arī Tautas partijas priekšvēlēšanu solījumus par valsts un pašvaldības solidāru atbalstu denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem, ģimenēm ar mazgadīgiem bērniem! Cienījamais Lagzdiņa kungs, tātad ir vēl 23 balsis “par”!

Un šobrīd mēs visus šos jūsu priekšvēlēšanu solījumus pārbaudīsim. Aicinu atbalstīt Plinera kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates par 5.priekšlikumu turpinās deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Pirms jūs kāpjat tribīnē, runājat un izsakāt pieņēmumus par likumiem, un iesniedzat priekšlikumus, būtu ļoti lietderīgi izlasīt spēkā esošos likumus. Jau kopš 2001.gada 1.janvāra, Buzajeva kungs un Plinera kungs, Latvijas valstī spēkā ir Īres likuma grozījumi, kuri nosaka: ja ģimenē ir nepilngadīgs bērns, pensionārs vai darba nespējīgs invalīds, tad šādu ģimeni nevar izlikt no dzīvokļa saistībā ar īres vai komunālo maksājumu parādiem, ja vien šī ģimene ir maznodrošināta tādā līmenī, kādu to nosaka katra konkrētā pašvaldība.

Rīgas pilsētā Rīgas pašvaldība ir noteikusi ļoti augstu šo “latiņu”, tātad ļoti daudzi cilvēki ir aizsargāti ar šobrīd spēkā esošo Īres likuma normu. Nav nepieciešams pieņemt jūsu piedāvāto, jo tas nozīmē, ka pat ģimeni, kurā ir ļoti lieli ienākumi uz vienu ģimenes locekli (piemēram, 1000 latu), īres parādu dēļ nevarēs izlikt no dzīvokļa.

Es aicinu neatbalstīt šo absurdo normu.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Jakovs Pliners, otro reizi.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamie deputāti! Tikko runāja godātais Lagzdiņa kungs – jurists un deputāts. Viņš teica: “Nevajag atbalstīt šo normu. Jau līdzīga ir ierakstīta.”

Pirmkārt, diemžēl daudzas likuma normas Latvijā vispār nepilda… neviens nepilda, un par to mums ir kauns.

Otrkārt, viņš nepierādīja un arī apakš­komisijā neviens no kolēģiem deputātiem nepierādīja, ka, ja pieņemsim šo normu, šis likums kļūs sliktāks, ka mēs ar šo normu pasliktināsim šo likumu.

Tātad es tomēr aicinu rūpēties ne vārdos, bet darbos par bērniem. Es uzskatu, ka viņu tiesību aizsardzība uzlabosies, ja šinī likumā būs ierakstīta tieši šī norma, ja patiešām neviens bērns netiks izlikts uz ielas un viņam nebūs jādzīvo zem klajas debess. Tas ir reāli, tas ir pareizi, un mēs nevaram pieļaut… Es nezinu Lagzdiņa kunga vai cita deputāta darbību, lai nepieļautu, ka bērni… ģimenes ar bērniem tiktu izliktas zem klajas debess…

Vēlreiz, atkārtoti, laipni lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tiešām, Īres likumā šī norma ir. Norma tika pieņemta zem PCTVL frakcijas deputātu spiediena. Diemžēl šeit ir runa tikai par maznodrošinātām ģimenēm. Bet, ja jau īres maksas griesti ir atcelti un īres maksa šodien ir trīs, četri vai pieci lati par kvadrātmetru, tad arī mēs, visi šeit sēdošie deputāti, ar savu algu, pastāvot šādam īres maksas apmēram, esam maznodrošinātie, jo mēs paši nevaram samaksāt tādu naudu. Ko gan tad var runāt par parastiem cilvēkiem?!

Sakarā ar to šis PCTVL frakcijas vadītāja priekšlikums ir atbalstāms un pamatots. Aicinu tomēr atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Par 5.priekšlikumu debates turpina deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs, vismaz visi tie, kas ir padomju laikā skolojušies (No zāles dep. J.Dobelis: “Okupācijas laikā!”), atceramies, ka mums skolā mācīja par kontrastu zemi Ameriku. Daudz stāstu mēs par to dzirdējām – par bagātnieku dzīrēm un trūkumcietējiem Ņujorkas metro. Latvijā, Rīgā nav metro. Kur lai iet mūsu trūkumcietēji?

Godātie kolēģi! Ir pagājis mēnesis, kopš Latvijā ir iestājusies ziema. Šā mēneša laikā, godātā Rugātes kundze, ir nosaluši un nomiruši 53 cilvēki.

Mēs dzīvojam dīvainā kontrastu valstī: 60 tūkstoši denacionalizēto namu īrnieku ir novesti pilnīgā izmisumā, 15 gadus Latvijas Saeima nav risinājusi viņu problēmas.

Es neatceros precīzi, cik no šiem 15 gadiem jūs, Jāni Lagzdiņ, sēžat parlamentā (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Visu laiku!”). Un jūs esat jurists! (Starpsaucieni.) Šodien jūs, Lagzdiņa kungs, sakāt, ka šo likuma normu ļaunprātīgi izmantotu tie, kuru ienākumi uz vienu cilvēku ir 1000 latu.

Lagzdiņa kungs! Jūs esat jurists. Jums nodokļu maksātāji maksā algu par to, lai nebūtu iespējams apiet mūsu likumu normas. Bet sakiet, Lagzdiņa kungs, ko lai dara ģimene, kurai Rīgā nav maznodrošinātās statusa, jo tās ienākumi ir tikai pāris latu virs šīs normas? Pastāvot pašreizējām īpašumu cenām, kādas tās ir pie mums, viņi nav spējīgi nopirkt sev īpašumu.

Godātie kolēģi! Es tiešām brīnos, ka Saeimas komisija savā sēdē ir spējusi neatbalstīt šo normu. Es esmu patiesi pārsteigts, lasot te šo vārdu – “Neatbalstīts”.

Godātie kolēģi! Ja mēs tiešām gribam, lai Latvijas tauta uz savu likumdevēju skatās citām acīm, ne tikai ar nicinājumu un izsmieklu, jūs kaut jel ko atcerēsieties no saviem priekšvēlēšanu solījumiem. Es ļoti ceru!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāte Inta Feldmane. Kur palikusi?

Debatēs nākamais pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lagzdiņa kungs teica, ka Rīgā “latiņa” esot ļoti augsta un tātad esot ļoti viegli iegūt maznodrošinātas personas statusu. Taču ir ļoti raksturīgi, ka šo summu Lagzdiņa kungs nenosauca. Es domāju, ka būtu ļoti pareizi, ja viņš minētu konkrētas summas un salīdzinātu tās ar iztikas minimumu. Jo, kā mēs visi ļoti labi zinām, šī “latiņa” ir daudz zemāka par iztikas minimumu!

Tātad faktiski Rīgā ir ļoti plašs tādu personu loks, kuras formāli neatbilst maznodrošinātas personas kritērijiem. Tās nevar iegūt šo statusu un līdz ar to arī visādus atvieglojumus, kaut gan acīm redzami nav spējīgas samaksāt komunālos maksājumus, kur nu vēl jaunu mājokli iegādāties!

Tātad tas nozīmē, ka, protams, šī norma ir, bet praksē tā nedarbojas. Un mēs ļoti labi to zinām, jo katrs no mums taču saņem ļoti daudz sūdzību par to, ka ģimenes ar bērniem tiek izliktas no dzīvokļiem. Un tā tas ir ne tikai Rīgā; es nerunāju par citām pilsētām, kur šī problēma nav tik aktuāla, bet tomēr arī tur tā pastāv. Un citas pašvaldības nosaka daudz zemāku “latiņu” maznodrošinātas personas statusa piešķiršanai.

Jā, vadoties no formāli juridiskas loģikas, varbūt šī norma nav tieši šā likuma priekšmets. Taču, kā mēs ļoti labi zinām, tajā likumā, kur šī norma ir vajadzīga, tā ir iestrādāta tādā veidā, ka praksē tā ļoti bieži nedarbojas. Un, ja jau mēs visi atzīstam, ka bērnu tiesības ir svēta lieta, – to atzīst visi deputāti un visas partijas, neatkarīgi no politiskās orientācijas! –, tad arī jādara kaut kas, jo mūsu spēkos ir nodrošināt bērniem vismaz jumtu virs galvas. Visiem bērniem!

Nebūsim divkosīgi! Ir pilnīgi skaidrs, ka ar denacionalizētām mājām ir milzīgas problēmas. Tās tiek risinātas tikai daļēji. Mēs ļoti konsekventi cenšamies uzvelt šo nastu pašvaldībām. Saeima kaut ko gan dara, bet ar to nepietiek! Tas ir pilnīgi skaidrs.

Šobrīd šā priekšlikuma autors aicina jūs nerisināt šo problēmu kardināli, bet parūpēties vismaz par bērniem. Būsim konsekventi! Būsim godīgi! Un, ja jūs noraidāt šo normu, tad, lūdzu, nesakiet, ka jūs cienāt bērnu tiesības un ka jūs gribat rūpēties par bērniem!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijā ir daudz ģimeņu ar bērniem, kuras balso par Saeimas deputātiem, un Latvijā ir arī krietni daudz spekulantu ar nekustamo īpašumu, kuri dod naudu Saeimas deputātiem, lai tie pieņemtu lēmumus un likumus viņu labā. Un tagad šis balsojums mums parādīs, kura puse ir stiprāka un kurā pusē ir taisnība – bērniem ar ģimenēm vai īpašumu spekulantiem.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams?

J.Šmits.

Komisija, izskatot šo priekšlikumu, ņēma vērā ekspertu ieteikumus un arī Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvju norādījumus, ka nav nepieciešams dublēt jautājumus, kas jau ir ierakstīti divos citos likumos – likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Protams, jautājums ir ļoti svarīgs, bet tā patiešām nav šajā likumā rakstāma lieta, un eksperti arī ieteica tiem, kam šis jautājums patiešām rūp – un, es domāju, visi deputāti ir tādi, kam rūp –, ielikt šādu normu iekšā Civilprocesa likumā.

Ņemot vērā, ka šī norma dublē jau minētajos citos likumos esošās normas, es aicinu neatbalstīt to. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Jūs esat mācītājs! Ai-ai-ai!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 4, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

6. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Šmits.

7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

8. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

9. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 24/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Šmits.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.februāris.

Sēdes vadītājs.

22.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Par Banku augstskolas Satversmi”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Kurčinskis… (Zālē smiekli.) Es ļoti atvainojos, deputāts Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Aicinu strādāt ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 196/Lp9. Likumprojekts “Par Banku augstskolas Satversmi” ir izskatīts komisijā un ir atbalstīts. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu un balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 196/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Dukšinskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šā gada 22.februārim.

Sēdes vadītājs.

22.februāris. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

J.Dukšinskis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Jānim Dukšinskim.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta – likumprojekta “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” tika izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz Krimināllikumā paredzētā soda veida – aresta – piemērošanas uzsākšanu atlikt līdz 2010.gada 1.martam. Šāda nepieciešamība izriet no tā, ka pašreiz nav iespējams reāli nodrošināt šā soda veida izpildi. Ja to mēģinātu nodrošināt, mēs faktiski pārkāptu citas tiesības, kas ir paredzētas Satversmē un citos likumos, kuri attiecīgi garantē personas tiesības.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumprojektu izskatīja, atbalstīja un nolēma Saeimu lūgt atbalstīt likumprojektu konceptuāli, kā arī atbalstīt tā steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, mums vispirms jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 6, atturas – 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tagad mums jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 210/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 6, atturas – 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē!

J.Dalbiņš.

Cienījamie kolēģi! Ja jums nav iebildumu, es aicinātu izskatīt likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā un atbalstīt to, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 92.panta trešās daļas nosacījumiem, jo tādā gadījumā mēs varētu likumprojekta izskatīšanu pabeigt, likumu pieņemt un izsludināt… lai nepārkāptu šos termiņus, kas ir jāievēro saistībā ar likuma spēkā stāšanos, un lai nerastos mums situācija, ka likumam faktiski jā­stājas spēkā ne tādā izskatā, kā mēs to vēlētos.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vai ir iebildumi pret to, ka mēs izskatām?… Deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, tad mēs nevaram izskatīt tūlīt otrajā lasījumā. Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien līdz pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien līdz pulksten 12.00. Vai ir citi priekšlikumi? Ir citi priekšlikumi.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Līdz dienas beigām – līdz pulksten 17.00.

Sēdes vadītājs.

Tātad ir arī priekšlikums, ka līdz dienas beigām, līdz pulksten 17.00… Balsosim vispirms par tālāko termiņu – līdz pulksten 17.00 šodien. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Buzajeva kunga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – 2. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien līdz pulksten 12.00. Paldies.

Un arī izskatīšana tātad šodien – sēdes beigās?

J.Dalbiņš.

Izskatīt šodienas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Tātad iekļaujam izskatīšanai šodienas sēdē – dienas beigās. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 68/Lp9, – “Grozījumi Krimināllikumā”. Juridiskā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti ir pieteikušies debatēs. Pirmais runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es negribētu aizstāvēt šo priekšlikumu, bet esmu piespiests to darīt, jo aizskarts mans gods. Raidījumā krievu valodā izskanējis viedoklis, ka es it kā atbalstot elektrības zagļus.

Cienījamās dāmas un kungi! Par priekšlikuma būtību. Tas ir nepamatots faktiski viena resora – “Latvenergo” – priekšlikums ieviest pavisam citu atbildības veidu par to pašu noziegumu, kurš eksistējis Krimināllikumā jau sen, – tieši cietumsodu par šo pārkāpumu. Cietumsods par šādu noziedzīgu nodarījumu – tas ir jaunums, un, pēc mana uzskata, pēc cilvēktiesību aizstāvja uzskata, ir nepieciešams šo grozījumu vismaz pamatot. Taču iesniedzējiem nebija nekāda prātīga pamatojuma, arī statistikas datu nebija. Un sakarā ar to, pēc mana uzskata, var tomēr aprobežoties ar naudas sodu.

Mēs divreiz atlikām šā likumprojekta izskatīšanu Juridiskajā komisijā, bet no iesniedzējiem nekādu pamatojumu tomēr neesam saņēmuši.

Sakarā ar to lūdzu balsot par abiem maniem priekšlikumiem un atbalstīt tos.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

V.Stepaņenko.

Jā, es atgādinu, ka Juridiskā komisija nav atbalstījusi deputāta Buzajeva priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – Buzajeva kunga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 76, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tev nebūs zagt!”)

V.Stepaņenko.

2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 77, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 68/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Demokrātija uzvarēs!”)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 1.marts.

Sēdes vadītājs.

1.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģistrācijas Nr.60/Lp9). Juridiskā komisija kopumā ir saņēmusi sešpadsmit priekšlikumus.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

4., 5. un 6.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Pret 4., 5. un 6.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais – 16.priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta (reģistrācijas Nr.60/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 1.marts.

Sēdes vadītājs.

1.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir sagatavojusi četrpadsmit priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

Un 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta (reģistrācijas Nr.119/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.februāris.

Sēdes vadītājs.

21.februāris. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Likumprojektā ir tikai viens priekšlikums. Komisija to, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Tā kā vairāk priekšlikumu nav, balsosim par likumprojekta “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta (reģistrācijas Nr.140/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Grīnblats.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 1.marts.

Sēdes vadītājs.

1.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts. Lūdzu!

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Likuma mērķis ir izveidot efektīvu un caurskatāmu Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadību Latvijā. Šo likumprojektu ir izstrādājusi Satiksmes ministrija un atbalstījis Ministru kabinets.

Tautsaimniecības komisijā mēs izskatījām un atbalstījām šo likumprojektu, un tāpēc es lūdzu Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 182/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 1.marts.

Sēdes vadītājs.

Šā gada 1.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – Guntis Blumbergs. Lūdzu!

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija šā gada 31.janvārī komisijas sēdē izskatīja šo likumprojektu un pieņēma lēmumu atbalstīt to pirmajam lasījumam.

Likumprojekta būtība ir pārņemt direktīvu, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 181/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Blumbergs.

Paldies! Šis termiņš varētu būt 20.februāris.

Sēdes vadītājs.

20.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” (reģistrācijas Nr.53/Lp9).

Juridiskā komisija ir saņēmusi divdesmit trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 6. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pret 5. un 6.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

7., 8. un 9.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Pret 7., 8. un 9. – Juridiskā biroja priekšlikumiem – un pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

13., 14. un 15.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Pret 13., 14. un 15.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

18. un 19.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 18. un 19.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.

V.Stepaņenko.

20.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 21. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret 20. un 21.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.

V.Stepaņenko.

Arī 22. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 23. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 22. un 23.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 53/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 1.marts.

Sēdes vadītājs.

1.marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu Nr.232B. Likumprojekts “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums” ir izskatāms otrajā lasījumā un ir steidzams.

Par 1.pantu ir saņemts viens priekšlikums, un to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par 1.pantu vairāk priekšlikumu nav.

Savukārt par 6.pantu iesniegtais deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles: “Ai vai! Pilnīga ignorance!”)

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs runās deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi, labs priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Priekšlikuma būtība skar likuma 6.pantu – “Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlase”. Likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemtā versija paredz, ka Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlase var būt gan atklāta, gan arī ierobežota. “Jaunais laiks” uzskata, ka jebkādiem šāda veida procesiem ir jābūt atklātiem… un ka šāda veida ierobežotai Eiropas Savienības fondu projektu atlases procedūrai ir jābūt atklātai un caurskatāmai. Šāda veida ierobežotas procedūras nav nepieciešamas. Finanšu ministrijas eksperti, protams, mūs mēģināja pārliecināt, ka, redziet, ir tādi gadījumi, kuros ir skaidri zināmi tikai daži iespējamie iesniedzēji, un ka tāpēc atklātība neesot nepieciešama, lai gan arī viņi tad piedalās… Ka šādu konkursu gadījumos esot pieļaujama ierobežota procedūra. “Jaunais laiks” uzskata, ka tas tā nav! “Jaunais laiks” uzskata, ka arī tad, kad ir zināmi tikai daži konkrēti iesniedzēji, informācijai par to, ka šāds konkurss notiek, ir jābūt publiski pieejamai, caurskatāmai un atklātai.

Tāpēc mūsu priekšlikums paredz tikai vienu – atklātu procedūru.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi, aicinu jūs visus paņemt priekšlikumu tabulu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Kas tā tāda?”) Mirkli palasīsim!

Likuma 6.panta nosaukums ir “Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlase”. Mūsu cienījamais kolēģis Dzintars Zaķis ir iesniedzis sekojošu priekšlikumu (uzmanību, lūdzu!): “Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlase ir atklāta. Starp Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga un brīva sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un Eiropas Savienības fonda finansējuma piešķiršanu.” Punkts!

Aicinu atbalstīt deputāta Zaķa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā es varu piebilst, ka mēs ārkārtīgi rūpīgi uzklausījām visus ekspertus, uzklausījām arī pašvaldību pārstāvjus, kas teica, ka Zaķa kunga priekšlikums, lai gan ir ļoti skaists, populārs, pēc savas būtības samudžina projektu iesniegšanu situācijās, kad ir iepriekš… (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Tādus vārdus!”) Tie ir ekspertu vārdi, Kariņa kungs!… Tā, beidzās lielais troksnis… Sakarā ar to komisija neatbalstīja Zaķa kunga priekšlikumu, jo tas likās vienkārši populārs, bet ne jēdzīgs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par 2. – deputāta Dzintara Zaķa priekšlikumu! Lūdzu klusumu zālē! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 45, atturas – 9. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns.

Par 6.pantu priekšlikumu vairs nav.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas izsaka 8.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par 8.pantu priekšlikumu vairs nav.

Pārejam pie 9.panta. Pirmais tur ir īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentārās sekretāres Viņķeles kundzes priekšlikums par 9.panta pirmās daļas 4.punkta redakciju. Komisija atbalsta parlamentārās sekretāres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par pirmās daļas 6.punktu. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu ir atbalstījusi un precizējusi tā redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

K.Leiškalns.

Par 9.pantu priekšlikumu vairs nav.

Pārejam pie 6.priekšlikuma, kurš ir no Juridiskā biroja un ir par 13.pantu. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Juridiskais birojs piedāvā izslēgumu 13.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Līdzīgas dabas priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram Vitālijam Aizbaltam. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Izslēgt 13.panta ceturto daļu – tāds ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Juridiskais birojs ierosina izslēgt arī piekto, sesto, septīto un astoto daļu šajā pantā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Par 13.pantu priekšlikumu vairs nav.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 10.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

11.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja un papildina likumu ar jaunu 14.pantu. Atbildīgajā komisijā tas ir atbalstīts, un ir attiecīgi mainīta turpmāko pantu numerācija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti šim atzinumam piekrīt.

K.Leiškalns.

Par 14.pantu ir Juridiskā biroja iesniegtais 12.priekšlikums. Komisija to atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

12.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

14.panta otrās daļas 1.punkta redakciju piedāvā Juridiskais birojs. Komisija šo piedāvāto redakciju ir atbalstījusi un precizējusi. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

13.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Līdzīgi ir ar Juridiskā biroja iesniegto 14.priekšlikumu, kas ir par šā panta otro daļu. Komisija priekšlikumu ir redakcionāli precizējusi un aicina arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 14.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Par 14.pantu priekšlikumu vairs nav.

Nākamais ir par likumprojekta 15.pantu. Iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam par 15.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

15.pants ir izskatīts.

Pārejam pie 17.panta. 16. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret atzinumu par 16.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Komisija savukārt ir atbalstījusi īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentārās sekretāres Viņķeles kundzes priekšlikumu par 17.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 17.priekšlikumam.

K.Leiškalns.

Žēl gan, bet 18.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Zaķis, nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Ko nozīmē, žēl?”)

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 18.priekšlikumu. Pirmais runās… (No zāles: “Zaķis!”) Nē, pirmais runās nevis deputāts Dzintars Zaķis, bet īpašu uzdevumu ministrs Normunds Broks. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu vēl neesi ministrs!”)

N.Broks (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās).

Labdien, godātie deputāti! Es runāšu saistībā ar minēto priekšlikumu: par kārtību, kādā tiek kompensēti Eiropas Savienības fondu projektu sadārdzinājumi tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm vai citām valsts iestādēm. Es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu viena iemesla dēļ – ka galvenā uzmanība tomēr ir jāpievērš projektu sagatavošanai un precīzi jāplāno izdevumi, ņemot vērā, kāda ir inflācijas tendence.

Ja mēs pieņemam piedāvāto redakciju, mēs faktiski radām draudus valsts budžetam un neveicinām, teiksim, atbildīgu plānošanu.

Ja likumā būs ierakstīts, ka visus izdevumus kompensēs, nu tad mēs droši plānojam rezervi, nebaidāmies no sadārdzinājuma un zinām, ka mums to kompensēs.

Un jāteic, ka ir gadījumi, ka dažos projektos sadārdzinājums ir pat līdz 300 procentiem. Ja to likumā ieraksta, tad jau iznāk, ka valsts budžets, tā teikt, panes visu.

Tā ka es aicinu šādā gadījumā to neparedzēt. Gatavojot projektus, ir jārīkojas atbildīgi un jāparedz zināmi sadārdzinājuma procenti, bet mēs nevaram ierakstīt likumā, teiksim, garantiju, ka šos izdevumus segs.

Tas bija galvenais, ko es gribēju pateikt.

Sēdes vadītājs.

Paldies ministram.

Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Zaķis. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Nu?”)

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums sastāv no diviem punktiem. Pirmais ir šāds: Ministru kabinetam ir jānosaka kārtība, kādā tiek kompensēts Eiropas Savienības fondu projektu sadārdzinājums tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm vai citām valsts iestādēm.

Nav nekāds noslēpums tas, ka daudzas pašvaldības uzsver – un, ja jūs, deputātu kungi, runātu ar savu pašvaldību pārstāvjiem, jūs dzirdētu, ka šī tēma ir viena no aktuālākajām, – ka ir piešķirta Eiropas nauda, bet, kamēr projekts tiek izstrādāts, saskaņots un kamēr nonāk līdz realizācijai, cenas ir ļoti nopietni mainījušās.

Tas nozīmē to, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, tas nenozīmē, ka valsts simtprocentīgi sedz jebkāda veida izdevumus, bet tas nozīmē, ka nosaka kārtību, kādā tiek šādos gadījumos tālāk meklēti risinājumi. Nosaka, kāda ir rīcība.

Un otra lieta, ko piedāvā frakcija “Jaunais laiks”: pamatojoties uz ekonomiskās attīstības rādītājiem, Ministru kabinets nosaka atbalsta intensitāti reģionos. Tātad skaidrs ir tas, ka, ja mēs gribam, lai valstī būtu sabalansēta reģionu attīstība, ir jābūt kaut kādiem finanšu mehānismiem, kā to realizēt. Nevar būt tā, ka ir tikai viena “ūdensgalva” – Rīga – un pārējie reģioni būtu atkarīgi tikai no politiķu labvēlības. Skaidrs ir tas, ka atbalsta intensitāti var noteikt. Un Ekonomikas ministrija pirms diviem gadiem Krišjāņa Kariņa vadībā to lieliski pierādīja. Sadalījumā mēs noteicām intensitāti stipri vairāk par labu reģioniem, un rezultāts bija tas, ka mēs izlīdzinājām piešķirtās naudas summas uzņēmējiem Rīgā un uzņēmējiem reģionos. Procentuāli tas skaitlis izlīdzinājās, un rezultāts bija labs. Šādai praksei mums vajadzētu sekot, un mēs ierosinām, lai Ministru kabinets šādu sadalījumu noteiktu, un tad mēs visi kopā būsim tikai ieguvēji.

Tāpēc es aicinu šādu priekšlikumu atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais ministr! Liekas, ka šodien jāapsveic jūs ar pirmo uzstāšanos Saeimas tribīnē, ja es nemaldos. Es jums atgādināšu, ka mēs debatējam par likuma trešās nodaļas 17.pantu – “Ministru kabineta kompetence Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanā”.

“Lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu vadību, Ministru kabinets nosaka:…” – un tad ir uzskaitīta vesela virkne lietu, ko jūs, kā jau Ministru kabineta loceklis, varētu noteikt. Un Zaķa kunga priekšlikums ir: kārtību, kādā tiek kompensēti sadārdzinājumi... Tātad jūs varat arī noteikt, ka nu nekādi netiek… vai ka ir zināmi kritēriji, pēc kuriem varētu vadīties šaubu gadījumos.

Un priekšlikuma otrā daļa – 13.apakšpunkts: “Pamatojoties uz ekonomiskās attīstības rādītājiem, atbalsta intensitāti reģionos.” Un es gribu īpaši pievērst uzmanību tam – arī Zaķa kungs to minēja –, ka mēs pierādījām to, ka, ieviešot diferencētu atbalsta intensitāti Rīgā un reģionos, var ietekmēt, kuros reģionos šie fondi tiek apgūti.

Piemēram, pirms tam, kad bija atbalsta intensitātes diferencētība, Latgalē viena projekta ietvaros pieteicās… bija apmēram no 4,5 līdz 5 procentiem no visiem pieteikumiem. Ieviešot tādu atbalsta diferencētību, ka Latgalē bija maksimālais atbalsts iespējams, bet Rīgā – krietni samazināts, mēs panācām 18 procentus pieteikumu Latgalē, teiksim, tajā pašā fondu piedāvājuma gadījumā.

Tātad tas parāda to, ka, ieviešot diferencētu atbalsta intensitāti, mēs varam aktīvi no valdības puses veicināt reģionālo attīstību, un tāpēc es aicinu jūs vēlreiz iedziļināties. Kolēģi, es tomēr aicinu jūs atbalstīt deputāta Dzintara Zaķa ļoti saprātīgo ierosinājumu!

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāte Sarmīte Ķikuste. (No zāles: “Sarmīt! Nu, Sarmīt!”)

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es, būdama no Latgales ievēlēta deputāte, lūdzu jūs vēlreiz ļoti uzmanīgi izlasīt deputāta Zaķa, pēc manām domām, tiešām ideālo priekšlikumu. Jūs paklausieties, kas šajā priekšlikumā ir… paskatieties šā priekšlikuma būtību: “Pamatojoties uz ekonomiskās attīstības rādītājiem, atbalsta intensitāti reģionos.” Tas ir ārkārtīgi būtiski – noteikt patiešām vienotus kritērijus! Un viens no šiem vienotajiem kritērijiem tiešām varētu būt ekonomiskās attīstības konkrētie rādītāji.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, lūdzu, atbalstīsim šo Zaķa kunga priekšlikumu! Latgalei tas būtu ārkārtīgi būtiski.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlreiz runās īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks.

N.Broks (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās).

Godātie deputāti! Es saprotu jūsu vēlmi un šā priekšlikuma mērķi, bet konkrētajā formā nav nepieciešams šos nosacījumus ieviest likumā.

Attiecībā uz reģionu līdzsvarotu attīstību, lai arī mazās pašvaldības saņemtu finansējumu, jau ir paredzēti instrumenti, kādā veidā, teiksim, mazās pašvaldības var pretendēt uz finansējumu; tā tas ir, piemēram, saistībā ar iepriekš jau minēto jautājumu, kad ir ierobežots konkurss… kad ir aktivitātes, kur uz finansējumu pretendē tikai mazās pašvaldības, kurās ir līdz 2000 iedzīvotāju, bet uz ko Rīga vai citas lielās pašvaldības vispār nevar pretendēt.

Ir paredzēts noteikt arī projektu vērtēšanas kritērijus, kas sekmēs reģionālā jeb reģionu finansējuma saņemšanu, tātad mazo pašvaldību finansējuma saņemšanu.

Atsevišķās aktivitātēs tas jau tiek paredzēts kā tāds zināms kvotu princips, un tā tas ir, piemēram, attiecībā uz pirmās šķiras autoceļiem. Ja pašvaldībai cauri ved pirmās šķiras autoceļi, tad šī pašvaldība jau automātiski saņem zināmu daļu finansējuma, kas proporcionāli atbilst šiem ceļiem.

Un nu par līdzfinansējumu. Atbildīgā ministrija, kuras pārziņā ir reģionālā attīstība un pašvaldības, ir paredzējusi, ka, runājot par valsts līdzfinansējumu un atbalsta intensitāti, vājākie reģioni saņems lielāku atbalstu nekā attīstītākie reģioni.

Tā ka arī tas tiek ņemts vērā, tāpēc nav nepieciešams likumā iestrādāt šādu pantu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Dzintars Zaķis, otro reizi.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Ministra kungs! Jūs ļoti labi analizējāt šo situāciju no tāda viedokļa, ka publisko tiesību subjekts ir tas, kurš saņem šo fondu atbalstu.

Es savukārt gribu atgādināt, ka arī uzņēmējs ir tas, kas saņem Eiropas Savienības naudu, un parunāt tieši par divām lietām: pirmkārt, par inovāciju un, otrkārt, par siltināšanu. Gan dzīvojamo māju, gan publisko telpu siltināšana attieksies ne tikai uz uzņēmējiem, bet arī uz privātpersonām, bet ne jau pašvaldība vai valsts būs tā, kas būs saņēmēja.

Iedomāsimies situāciju ar inovācijām! Ļoti līdzīgi, kā tas jau bija iepriekšējā pārskata periodā, kad saņēmējs bija uzņēmējs. Teiksim, ja Rīgā intensitāte, tātad šis procentuālais atbalsts naudā, ko mēs varam uzņēmējiem dot kā atbalstu, ir mazāks nekā, piemēram, Latgalē, tad ir loģiski, ka uzņēmējdarbība būs motivēta doties uz Latgali. Mērķis būs it kā sasniegts. Mēs panāksim to, ka mums būs sabalansēta attīstība.

Vēl es esmu dzirdējis, ka, piemēram, Valsts attīstības aģentūrai tiek plānots 30 vai 20 miljonu latu liels atbalsta mehānisms, kas ir domāts uzņēmumiem, kas ražo produkciju ar lielu pievienoto vērtību. Īstenībā šis ir viens no labākajiem veidiem, kā mēs varētu ļoti veiksmīgi pasekot, lai šī intensitāte Latgalē, piemēram, būtu krietni lielāka nekā Rīgā, un panākt to, lai uzņēmējiem būtu reāla, naudā saskaitāma motivācija doties strādāt nevis uz Rīgu, bet meklēt sev attīstības iespējas Latgalē. Tāpēc es joprojām apgalvoju, ka šis ir izdevīgs priekšlikums no reģionu attīstības sabalansētības viedokļa, un šāds priekšlikums ir jāatbalsta.

Aicinu to atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Krišjānis Kariņš, otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ak Dievs! Nav ko darīt?”)

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ja es drīkstētu no šīs tribīnes sarunāties ar zāli, tad es aicinātu pacelt roku visus tos, kuri iestājas par reģionālo attīstību. Taču, tā kā es zinu, ka nedrīkstu sarunāties ar zāli, es to šobrīd nedaru, tomēr esmu pārliecināts, ka būtu pacelta katra deputāta roka. Nu kurš gan ir pret reģionālo attīstību? (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu pats esi!”)

Kolēģi, jautājums ir tikai tāds, kā mēs izprotam šos vārdus “atbalstīt reģionu attīstību”? Šajā priekšlikumā ir konkrēta likuma norma, kas nosaka to, ka Ministru kabinets atbalsta intensitāti var noteikt savos noteikumos. Un pieredze rāda, ka konkrēti Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta intensitātes diferencēšana ir tieši tas mehānisms, kas var nogādāt līdzekļus uz reģioniem ārā no Rīgas.

Tātad, ja jūs iestājaties par reģionu vienmērīgu attīstību – un es esmu pārliecināts, ka jūs katrs tāds esat –, tad atbalstīsim šo Zaķa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputātam Kārlim Leiškalnam ir kas piebilstams?

K.Leiškalns.

Jā, es runāšu komisijas vārdā. Tos argumentus, kurus ir ņēmusi vērā komisija, šeit jau pateica ministra kungs, bet, ja mēs runājam par deputāta Zaķa 18.priekšlikumu, tad varu teikt, ka tas sastāv no divām daļām jeb no diviem priekšlikumiem.

Tagad par kārtību, kā tiek kompensēts Eiropas Savienības finanšu projektu sadārdzinājums. Šāds projekts varbūt ir iestrādājams “Likumā par budžetu un finanšu vadību”, jo, runājot par Eiropas Padomes fondiem, ir tā: cik jūs pieprasīsiet, tik jūs, iespējams, arī dabūsiet, un vairāk no šā fonda piemaksāt klāt neko nevar. Tas ir skaidrs! Jums iedos vienu miljonu, un ar to būs jāiztiek, lai arī kā celtos inflācija. Tātad šeit ir rēķināšanas jautājums.

Otrais. Protams, šī priekšlikuma daļa ir drusciņ pretrunā ar 2.priekšlikumu, kur jūs apelējat pie absolūti brīva konkursa kārtībā iesniegtiem priekšlikumiem. Jūs pat negribat pieļaut, lai ir ierobežota priekšlikumu iesniegšanas kārtība, teiksim, kā jūs pats sakāt, “Latvenergo” dambja būvei… kur nav iespējami citi priekšlikumi, bet tad nu priekšlikums bija jābalso pa daļām. Tagad jau ir par vēlu!

Līdz ar to mēs nevaram atbalstīt ne pirmo, ne otro priekšlikuma daļu. Un komisija tā arī izdarīja. Zaķa kungs, žēl! Jūs domājat pareizā virzienā! Un komisija to juta. (No zāles dep. A.Rugāte: “Labi teikts!” Dep. Dz.Ābiķis: “Malacis!”)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par 18. – deputāta Dzintara Zaķa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 44, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Tātad par 17.pantu visi priekšlikumi ir izskatīti.

Pārejam pie 18.panta, kam priekšlikumu ir iesniegusi parlamentārā sekretāre Viņķeles kundze. Komisija to daļēji ir atbalstījusi, bet deputātiem piedāvā atbalstīt pašas komisijas iestrādāto priekšlikumu.

Līdzīgi ir arī ar 20.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji un iestrādājusi savā 21.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Pret 19., 20. un 21.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Pārejam pie 19.panta. Par 18.pantu priekšlikumu vairs nav. Juridiskajam birojam ir atbalstīts priekšlikums par 19.pantu. Tas tika redakcionāli precizēts, un, protams, ir mainīta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pret 22.priekšlikumu neiebilst.

K.Leiškalns.

23.priekšlikums ir noraidīts. To iesniedzis deputāts Zaķis. Bet šoreiz, es domāju, tas ir noraidīts pamatoti. Nav vērts pat debatēt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Zaķis. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kas viņam šodien noticis?”)

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Šī nu ir tā reize, kad Leiškalna kungam tiešām ir taisnība. Es savu priekšlikumu atsaucu, jo Juridiskais birojs manis izvirzīto problēmu faktiski jau ir atrisinājis. Mūsu viedokļi ir sakrituši, tāpēc es savu priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. 23.priekšlikums tiek atsaukts.

K.Leiškalns.

Paldies. Protams, komisijas vārdā varu pateikt, ka priekšlikumu varēja atsaukt no vietas.

Tālāk ir 24.priekšlikums. Par 19.pantu mēs jau izskatījām visus iesniegtos priekšlikumus. 24. ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 20.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Par 20.pantu vairāk priekšlikumu nav.

25.priekšlikums ir par 21.pantu. Tas saņemts no Juridiskā biroja, un komisija to labprāt ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 25.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Tālāk ir parlamentārās sekretāres Ilzes Viņķeles 26.priekšlikums, kas likumā iestrādā veselu nodaļu – piekto nodaļu, un tajā ir 23., 24. un 25. – jauni panti, kurus komisija ir atbalstījusi un aicina turpmāk mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Pret šo 26.priekšlikumu un attiecīgi pret 23., 24. un 25. – pantu deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina piekto nodaļu izteikt kā sesto nodaļu, kam dots nosaukums “Nobeiguma noteikumi”.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 27.priekšlikumam.

K.Leiškalns.

Tāpat komisija aicina jūs atbalstīt sestās nodaļas papildināšanu ar jaunu – 26.pantu, turpmāk mainot pārējo pantu numerāciju. Aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt par 28.priekšlikumu izteiktajam atzinumam.

K.Leiškalns.

Tātad Juridiskais birojs 29.priekšlikumā piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu – 23.pantu, kas pantu numerācijas maiņas rezultātā kļūst par 28.pantu. Un es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

29.priekšlikumam deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Juridiskais birojs aicina līdzšinējo 23., tagad jau 29., pantu papildināt ar vārdu… Tas ir redakcionāls labojums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 30.priekšlikumam.

K.Leiškalns.

31.priekšlikums ir par līdzšinējo 23.pantu. Arī šoreiz komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja piedāvājumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 31.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

32.priekšlikumā, kas attiecas uz pārejas noteikumiem, komisija ir atbalstījusi parlamentāro sekretāri Ilzi Viņķeli. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 32.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Budžeta un finanšu (nodokļu)…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Es…

K.Leiškalns.

Par šo?

Sēdes vadītājs.

Es par ātru pavirzījos uz priekšu. Es saprotu, ka deputāts Kariņš grib runāt par 32.priekšlikumu. Vai es pareizi jūs sapratu? Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele pārejas noteikumos ir iesniegusi vienu nesaprotamu maiņu. Proti, tad, kad šo likumu vajadzēja virzīt uz priekšu, šī pati ministrija mums argumentēja, ka likumprojekts jāpieņem steidzamā kārtā divos lasījumos, ka nevar ilgāk gaidīt, ka nauda ir jāapgūst, ka viss deg zilās ugunīs… Nu apmēram tādā garā tas tika argumentēts. Taču šajā priekšlikumā šī pati ministrija ierosina mainīt Ministru kabineta uzdevumu – izstrādāt noteikumus laikā no 8.marta līdz 1.maijam.

Draugi mīļie! Ja šī ministrija jau sākumā būtu godīgi izturējusies pret savu darbu, mēs šim likumam nebūtu pieņēmuši steidzamību, jo arī deputāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atzina, ka paši nesaredz vajadzību pēc steidzamības, bet, ja nu ministrija kategoriski apgalvo, ka to vajag, tad tas ir jādara. Un tā rezultātā ir diezgan daudz normu, kuras ir palikušas, teiksim, līdz galam neizdebatētas un kuras varētu radīt problēmas nākotnē.

Tātad, ja reiz ministrija mums argumentēja, ka šis likums ir jāpieņem steidzamības kārtā, liedzot trešo lasījumu un nedodot mums, deputātiem, laiku pildīt savus pienākumus, tad, draugi mīļie, uzliksim Ministru kabinetam, lai tas uz savu galvu tur… Ja reiz vajag steidzami, tad arī turieties pie steidzamības un izdariet darbu, ko jūs paši esat uzņēmušies.

Aicinu neatbalstīt šo!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā par 32.priekšlikumu būtu kas piebilstams?

K.Leiškalns.

Jā, šeit, protams, var rasties zināms kalambūrs. Liekas, ka ministrija vai Ministru kabinets, kas prasīja šā likuma steidzamību, pēkšņi atkāpjas no šīs steidzamības, bet 32.priekšlikumā… (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsojam!”) Dobeļa kungs, es par to emigrāciju nerunāju!… (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu nedrīksti ar zāli sarunāties!”) Tātad, runājot par šā likuma spēkā stāšanos, komisija 33.priekšlikumā ir noteikusi 1.martu. Ministru kabineta noteikumi neattiecas uz visu likumu, bet gan tikai uz atsevišķām tā normām, kurām tiešām steidzamība nebija vajadzīga.

Tāpat komisijas vārdā gribu pateikt, ka mēs nestrādājam 16 stundas nedēļā, bet strādājam intensīvi, strādājam ar sapratni, un, manuprāt, likums šobrīd ir pieņemts ļoti labā redakcijā, varbūt arī pateicoties jūsu, Kariņa kungs, kritikai. Tas bija komisijas vārdā. Paldies.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par 32.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 31, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns.

Savukārt 33.priekšlikumā atbildīgā komisija aicina par likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2007.gada 1.martu. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi tiem cilvēkiem, kuru iesniegtajiem projektiem ir sezonāls raksturs. Kariņa kungs, jūs to zināt, un mēs to visi kopā atbalstījām. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kariņ, sēdi mierīgs!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinām atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā, lai tas kā steidzams kļūtu par likumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 132/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.471 – likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”. Uz trešo lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums, kas ļoti nopietni izdebatēts kopīgi ar Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvjiem, un no tā radās Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir vienprātīgi atbalstīts komisijā.

Aicinu deputātus atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Vairāk priekšlikumu nav. Līdz ar to varam balsot par šā likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 12/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Bezvalstnieku likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Bezvalstnieku likumā” (reģistrācijas numurs 63/Lp9). Nav neviens priekšlikums mums iesniegts. Lūdzu Saeimu nobalsot par minētā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 63/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā redakcijā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 131/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums ir pienācis laiks pārtraukumam.

Pirms mēs reģistrējamies, ir jāizskata daži ziņojumi.

Ir lūgums piešķirt šodien bezalgas atvaļinājumu Saeimas deputātam Viktoram Ščerbatiham. Prezidijs ir piešķīris. Deputāti neiebilst? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Viktoram Ščerbatiham! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Ā-a! Ja Viktors zinātu!”) Lēmums pieņemts.

Un tāpat Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu Saeimas deputātam Marekam Segliņam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputātam piešķiramo bezalgas atvaļinājumu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav.

Jautājums nebija balsojams, bet deputāti prasīja balsojumu… Es izpildīju deputātu vēlmi…

Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu signālu reģistrācijai!

Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Pirmajam vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti! Lūdzu pulcēties uz komisijas sēdi Sarkanajā zālē tūlīt.

Sēdes vadītājs.

Un vārds deputātam Mārim Krastiņam. Lūdzu!

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Aicinu jūs uz sēdi komisijas sēžu zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu Saeimas sekretāru Dzintaru Rasnaču nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Diezgan daudzi nav reģistrējušies vai arī neveiksmīgi ir reģistrējušies: Aija Barča…

Sēdes vadītājs.

Aija Barča bija zālē.

Dz.Rasnačs.

…Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Uldis Ivars Grava, Sandra Kalniete, Andrejs Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Anatolijs Mackevičs, Jānis Reirs, Mareks Segliņš, Viktors Ščerbatihs, Dainis Turlais, Vilnis Edvīns Bresis…

Sēdes vadītājs.

Ir zālē.

Dz.Rasnačs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pārtraukums.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Turpinām darbu.

Mēs esam šobrīd nokļuvuši līdz darba kārtības 37.jautājumam – mums ir jāizskata likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs. Lūdzu, jums vārds!

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (reģistrācijas numurs 188/Lp9).

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu 7.februārī. Lūdzam Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 188/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Ārbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 1.marts.

Sēdes vadītājs.

1.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu deputātiem nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu – likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Tautsaimniecības komisija savā šā gada 7.februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts informāciju sistēmu likumā” un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Grozījumu būtība ir sakārtot likumā jautājumus attiecībā uz centralizētās valsts informācijas sistēmas uzturēšanas pārvaldību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 195/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

G.Blumbergs.

Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.februāris.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts… Vai deputāts Jānis Strazdiņš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā runās par likumprojektu?

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja savā sēdē likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” un lūdz jūs izskatīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu un to pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 142/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Strazdiņš.

20.februāris.

Sēdes vadītājs.

20.februāris. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 144/Lp9, – “Grozījumi Augstskolu likumā”. To iesniedza komisijai Aizsardzības ministrija. Komisija ir atbalstījusi. Likumprojektā ir runa par personu tiesībām pēc obligātā militārā dienesta beigšanas… Tas ir atrunāts 48.pantā. Nē, šis…

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Šeit ir divi likumprojekti ar vienādu nosaukumu. Vispirms izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 151/Lp9.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Labi. Atvainojos… Tātad strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 151/Lp9, – “Grozījumi Augstskolu likumā”. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu, ko iesniegusi Kultūras ministrija, un lūdzu balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Neviens deputāts nav pieteicies debatēs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (reģistrācijas numurs 151/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dukšinskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 1.marts.

Sēdes vadītājs.

Šā gada 1.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tagad izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 144/Lp9. Arī to izskatīsim pirmajā lasījumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 144/Lp9. Komisija aicina likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, jo šā likumprojekta būtība ir, kā jau es minēju, noteikt personu tiesības pēc obligātā militārā dienesta beigšanas. To iesniedza komisijai Aizsardzības ministrija. Lūdzu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 144/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dukšinskis.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam iesakām noteikt šā gada 1.martu.

Sēdes vadītājs.

1.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

J.Dukšinskis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Dokumentu legalizācijas likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Dokumentu legalizācijas likums” (reģistrācijas numurs 21/Lp9). Juridiskā komisija kopumā ir saņēmusi 18 priekšlikumus. Visi priekšlikumi ir no Juridiskā biroja.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret 1.priekšlikumu iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Stepaņenko.

3., 4., 5. un 6.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 3., 4., 5. un 6.priekšlikumu, kuri ir par 4.pantu, un pret komisijas atzinumu par tiem.

V.Stepaņenko.

7., 8., 9. un 10.priekšlikums. Arī tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 7., 8., 9. un 10.priekšlikumu, kuri ir par 5.pantu, un pret komisijas atzinumu par tiem.

V.Stepaņenko.

11. un 12.priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 11. un 12.priekšlikumu, kuri ir par 6.pantu, un pret komisijas atzinumu par tiem.

V.Stepaņenko.

13. un 14. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 13. un 14.priekšlikumu, kuri ir par 7.pantu, un pret atzinumu par tiem.

V.Stepaņenko.

15., 16. un 17.priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 15., 16. un 17.priekšlikumu, kuri ir par 10.panta redakciju, un pret komisijas atzinumu par tiem.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais ir 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta “Dokumentu legalizācijas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 21/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 1.marts.

Sēdes vadītājs.

1.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augstā sapulce! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu”” otrajā lasījumā! Tā šifrētais nosaukums ir 483 – darba dokumenta numurs.

Pirmais priekšlikums ir par izslēgumu 1.pantā, un tas ir saņemts no atbildīgās komisijas. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par 2.pantu ir divi valodnieciska rakstura redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Paldies. Par 6.pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas piedāvā 6.panta ceturtās daļas jaunu redakciju. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Pret 2.priekšlikumu deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par likuma 6.pantu citu priekšlikumu vairs nav, bet savukārt par 7.pantu priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, kuru komisija daļēji ir atbalstījusi, iestrādājot atbildīgās komisijas redakcijā.

Tātad aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu, vienlaikus atbalstot arī 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Pret 3. un 4.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Paldies. Par 7.pantu priekšlikumu vairs nav. Taču šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 5.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret 5.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

6.priekšlikumā Juridiskais birojs aicina izveidot jaunu 7.¹ pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

6.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Tālāk ir tehniskas dabas Juridiskā biroja priekšlikums par pantu numerācijas maiņu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Tālāk mums ir 13.pantā nelieli redakcionāli grozījumi, kas ir redzami tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 8.priekšlikumam.

K.Leiškalns.

Paldies. 8.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas, un es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto grozījumu 21.pantā, turklāt mainīt arī pantu turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 8.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Tāpat 21.pantu atbildīgā komisija aicina papildināt ar jaunu trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Arī 9.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, dāmas un kungi! 10.priekšlikums ir par likumprojekta 18.pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas iekļauts atbildīgās komisijas 11.priekšlikumā attiecībā uz 18.panta tekstu.

Sēdes vadītājs.

Pret 10. un 11.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu pārejas noteikumos. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

13. un 14.priekšlikums ir par informatīvo atsauci, ko piedāvā Juridiskais birojs un kas ir iestrādāta atbildīgās komisijas 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Pret 13. un 14.priekšlikumu un pret atbildīgās komisijas secinājumiem deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi, ir izskatīti visi priekšlikumi par minēto likumprojektu. Aicinu to atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 141/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Paldies, kolēģi! Komisija aicina priekšlikumus minētajam likumprojektam iesniegt līdz šā gada 22.februārim.

Sēdes vadītājs.

22.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

8.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt… Nē, tagad atsāksim debates par 8.priekšlikumu.

Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji! Tas ir ļoti nevainīgs mana kolēģa deputāta Sokolovska priekšlikums – papildināt pantu ar teikumu šādā redakcijā: “Pašvaldībai ir tiesības bez maksas saņemt dokumentus, kuri satur ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu un personas īpašumā esošo dzīvojamo telpu.” Bez maksas!

Tas faktiski ir Rīgas Domes Komunālās komitejas priekšlikums. Es pats pilnvērtīgi strādāju šajā komitejā pirms pieciem gadiem un zinu, ka tas ir ļoti prātīgs priekšlikums, lai tomēr nokārtotu denacionalizēto namu īrnieku situāciju un ietaupītu Rīgas Domes budžetu. Un viss! Es nevaru saprast, kādēļ komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, bet es gribētu to atbalstīt.

Aicinu atbalstīt!

Un praktiski arī visi pārējie deputāta Sokolovska priekšlikumi ir Rīgas Domes kopējie priekšlikumi. Līdz ar to lūdzu nobalsot arī citus priekšlikumus un tos atbalstīt.

Paldies atbildīgajai komisijai, ka 13. – Sokolovska kunga priekšlikumu – tā tomēr ir atbalstījusi, un tas ir praktiski jauns denacionalizēto namu īrnieku palīdzības veids. Sakarā ar to mēs atbalstīsim likumprojektu kopumā.

Aicinu atbalstīt 8. – Sokolovska kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai deputātam Jānim Lagzdiņam ir kas piebilstams komisijas vārdā? Nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. – deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Arī 10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

11. – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

12. – akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

13. un 14. – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Pret 13. un 14.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš.

15. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

16. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

17. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi, arī 18.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Diemžēl 19. – Jura Sokolovska priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 50, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

Nākamais ir 18.priekšlikums… Es atvainojos, 20.priekšlikums. Tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti prasa balsojumu? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 20. – deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 48, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

21. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

22. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piesakās debatēs. Debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis – PCTVL frakcijas deputāta Sokolovska – 22.priekšlikums ir ļoti svarīgs, tāpēc nevar tikai vienkārši nobalsot un noraidīt to. Es ļoti īsi gribu iepazīstināt jūs ar šā priekšlikuma būtību. Runa ir par galvojumiem no valsts puses, lai cilvēks varētu iegādāties dzīvojamo telpu. Mūsu frakcijas deputāta priekšlikums paredz dot ne tikai galvojumu, bet arī pilnībā vai daļēji segt kredītprocentu maksājumus. Tas ir ierakstīts mūsu partijas programmā, un tas ir prātīgs priekšlikums, jo valsts ir atbildīga par cilvēku dzīvokļa jautājumu risināšanu.

Ņemot vērā denacionalizēto namu īrnieku stāvokli, lūdzu atbalstīt šo 22. – deputāta Sokolovska priekšlikumu. Aicinu balsot “par”!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Lagzdiņš.

Ņemot vērā to, ka mūsu valstī hipotekārajā kreditēšanā nevalda stagnācija, aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 22. – deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 48, atturas – 14. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš.

23. – noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 39, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

24. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Ābiķis. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nē!”) Deputāts Dzintars Ābiķis atsakās, bet debatēs runās deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Dzintars Golubovs!”)

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! (No zāles dep. J.Dobelis: “Kā bija ar okupāciju?”) Šis 27.² pants paredz, ka valsts vai pašvaldība var sniegt palīdzību dzīvojamās mājas renovācijai vai restaurācijai. Mēs piedāvājam, ka tad, ja šāda palīdzība tiek sniegta tieši denacionalizētajām mājām, tad tiem īrniekiem, kuri tur dzīvo, ir jādod tiesības saņemt (kā tas minēts 24.priekšlikumā, – no valsts, bet 25.priekšlikumā – no pašvaldības) vai nu citu dzīvokli, palīdzot viņiem to izdarīt, vai arī saņemt kaut kādu kompensāciju cita dzīvokļa iegūšanai.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Rekonstrukcijas vai renovācijas gadījumā īres cena būs divas vai trīs reizes lielāka, tāpēc tie, kuri tur dzīvo, nevarēs to samaksāt. Tāpēc neliegsim šiem cilvēkiem saņemt kaut kādu palīdzību, lai viņi varētu dzīvot dzīvoklī, kur viņi spēs maksāt par visiem pakalpojumiem.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā nekas nav piebilstams? Nē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 24. – deputātu Golubova un Rubika priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 43, atturas – 5. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš.

25.priekšlikums – noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 25.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

26. un 27.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Pret 26. un 27.priekšlikumu un pret atbildīgās komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš.

28. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

29. – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

30.priekšlikums – noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu… Es atvainojos! Debatēs par 30.priekšlikumu ir pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt šā likumprojekta nosaukumu – “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Jautājums: kā Saeimas deputāts var palīdzēt šo jautājumu risināšanā? Nu, kā es saprotu, – ar vārdos paustu izpratni, ar labu vārdu, ar līdzjūtīgu nopūtu, piemēram, tiem piketētājiem, kas katru ceturtdienu pulcējas pie Saeimas ēkas.

Taču es tomēr gribētu aicināt jūs, godātie kolēģi, uz cita veida palīdzību. Pārlasiet šo priekšlikumu un iedziļinieties tā būtībā! Kā gan vēl savādāk var palīdzēt?... Valsts apkopo datus par nepieciešamo finansējumu, valdība apkopo šos datus un iestrādā nākamā gada budžeta projektā. Neaizmirsīsim, ka budžetu taču pieņem Saeima! Tātad Saeima izvērtē šos priekšlikumus, izvērtē iespējas un lemj par iespējamo summu, kura sedzama solidāri: 50 procentus sedz pašvaldība un 50 procentus – valsts.

Mīļie kolēģi! Vai ir jel kāds cits mehānisms, kā var risināt dzīvokļu problēmu? Protams, apzina taču nepieciešamo finansējumu, izvērtē iespējas un to visu iestrādā Budžeta likumā. Man liekas, šis ir absolūti loģisks priekšlikums. Un, ja mēs gatavojamies to lielā vienprātībā noraidīt, kā valdošā koalīcija to šodien dara, tad – piedodiet! – par kādu palīdzību šeit vispār var būt runa?

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība ir palielināt valsts finansējuma daļu dzīvokļa jautājumu risināšanā, galvenokārt dzīvokļu un dzīvojamo māju celtniecībā, – no 30 procentiem palielināt līdz 50 procentiem.

30 procenti – tāds skaitlis ir iekļauts Ministru kabineta noteikumos, kas tika pieņemti saskaņā ar spēkā esošo 28.panta otrās daļas redakciju. Es gribu atgādināt, ka tas bija PCTVL frakcijas priekšlikums, kas tika iesniegts 8.Saeimas laikā. Tas tika akceptēts praktiski tajā pašā redakcijā, kurā mēs to bijām iesnieguši. Un sākās valsts līdzfinansējums dažiem pašvaldības celtniecības projektiem.

Diemžēl šī summa – 30 procenti ir nepietiekama. Vairākkārt bijuši Rīgas Domes vadības lūgumi, kuros konsekventa nostāja bija gan Aksenoka kungam, gan Birka kungam, gan Ārgaļa kungam... Tas ir kopējais Rīgas pašvaldības priekšlikums.

Sakarā ar to es lūdzu tomēr uzmanīgi šo priekšlikumu izskatīt pirms balsojuma un atbalstīt, jo nevar būt, ka Saeimas vairākums ir pret mūsu valsts galvaspilsētu.

Padomājiet, lūdzu, un atbalstiet to!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā ziņotājs neko piebilst nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 38, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

Savukārt pēdējais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un varam balsot par likumprojektu kopumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 39/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Lagzdiņš.

21.februāris.

Sēdes vadītājs.

21.februāris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Nolīgumu, ar kuru groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonu 2000.gada 23.jūnijā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš (Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija).

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 197/Lp9.

Eiropas Savienība 2000.gadā parakstīja līgumu ar virkni Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu par ekonomisko, sociālo un politisko sadarbību. Līgums noteic, ka katrus piecus gadus var pārskatīt tā nosacījumus. Mēs esam pievienojušies šim līgumam, iestājoties Eiropas Savienībā, un tagad mums ir jāratificē arī šie grozījumi.

Gribu pateikt, ka dalībnieces jeb puses šajā līgumā, kas noslēgts ar Eiropas Savienību, ir arī bijušās Kurzemes hercogistes kolonijas Tobago un Gambija.

Likumprojekts ir izskatīts Ārlietu komisijā, un mēs aicinām nobalsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 197Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

25.februāris.

Sēdes vadītājs.

25.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Iekšējo nolīgumu starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē, ar ko groza Iekšējo nolīgumu (2000.gada 18.septembris) par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas partnerattiecību nolīgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 198/Lp9. Šis dokuments faktiski ir papildinājums… tas ir atsevišķs dokuments, bet tas ir jāskata kontekstā ar iepriekšējo dokumentu, par kuru nupat ziņoju. Ir izskatīts Ārlietu komisijā.

Aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 198/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

2007.gada 25.februāris.

Sēdes vadītājs.

25.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 194/Lp9.

Minētie grozījumi likumā ir nepieciešami, lai Latvijas dzelzceļa standartus harmonizētu ar Eiropas Savienības standartiem. Tātad attiecīgie grozījumi ir saskaņoti, izskatīti Ārlietu komisijā.

Aicinu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 194/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

2007.gada 25.februāris.

Sēdes vadītājs.

25.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Konvencijas par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām protokolu”.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 201/Lp9!

Minētā Konvencija par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām protokolu pēc savas būtības ir Latvijas jūras likumdošanas saskaņošana ar starptautiskajām konvencijām, kurām Latvija ir pievienojusies. Dokuments ir izskatīts Ārlietu komisijā.

Aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 201/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Bērziņš.

2007.gada 25.februāris.

Sēdes vadītājs.

25.februāris. Deputāti piekrīt šim datumam. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvencijas grozījumu protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Minētās Konvencijas grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu Latvijas likumdošanu ar starptautiskajām konvencijām. Dokuments ir izskatīts Ārlietu komisijā un sagatavots pirmajam lasījumam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 199/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Bērziņš.

2007.gada 25.februāris.

Sēdes vadītājs.

25.februāris. Deputāti piekrīt šim nosauktajam datumam. Lēmums pieņemts. Paldies.

A.Bērziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Izskatīsim lēmuma projektu “Par 9.Saeimas deputāta Arta Kampara saukšanu pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā runās deputāts Ziedonis Rubezis.

Z.Rubezis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu un administratīvo protokolu par deputāta Arta Kampara pārkāpumu. Un šajā sakarā tātad es lūdzu kolēģus balsojot izteikt savu attieksmi pret šo pārkāpumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kauns vienkārši!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, kura reģistrācijas numurs ir 91/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 235/Lp9 – “Grozījums Augstskolu likumā”. Grozījumu sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un grozījuma būtība ir saistīta ar Latvijas kultūras koledžām. Tiek piedāvāts mainīt tikai vienu datumu: tātad pārejas noteikumos 1.martu, kas ir minēts Augstskolu likumā, aizstāt ar 1.maiju.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un nobalsot par likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 14. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tagad mums ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 235/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Dukšinskis.

Atbilstoši Kārtības ruļļa 92.panta trešajai daļai, ja klātesošajiem nav iebildumu, lūdzu uzreiz nobalsot par šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 235/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Dukšinskis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu no Buzajeva kunga par termiņa saīsināšanu, bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 210/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 21. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Atgādinu, ka pulksten 17.00 būs atbildes uz deputātu jautājumiem.

Un tagad lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Lūdzu 9.Saeimas sekretāru Dzintaru Rasnaču nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Inta Feldmane… ir, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija)… ir, Guntis Blumbergs… ir, Ausma Ziedone-Kantāne (No zāles dep. I.Ziedone-Kantāne: “Nu, kā! Esmu jau kuro gadu!”)… ir, Augusts Brigmanis… ir, Vladimirs Buzajevs… ir, Ingrīda Circene… nav, Ilma Čepāne… ir, Ina Druviete… ir, Dzintars Jaundžeikars… ir, Uldis Ivars Grava… nav, Nikolajs Kabanovs… ir, Jānis Klaužs… ir, Andrejs Klementjevs… nav, Vents Armands Krauklis… nav, Ingmārs Līdaka… ir, Anatolijs Mackevičs… nav, Raimonds Pauls… ir, Inguna Rībena… ir, Mareks Segliņš… nav, Viktors Ščerbatihs… nav un Gunārs Upenieks… ir. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sēdi slēdzu.