Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbildīgā iestāde — nozares ministrija un Valsts kanceleja, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īsteno visas starp­niekinstitūcijas funkcijas vai daļu no tām;

2) darbības programmas papildinājums — nacionālā līmeņa Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk — Eiropas Savienības fondi) plānošanas dokuments, kas ir pakārtots attiecīgajai darbības programmai un nosaka tajā norādīto pasākumu un aktivitāšu īstenošanu. Darbības programmas papildinājumu apstiprina Ministru kabinets;

3) Eiropas Savienības fondu aktivitāte — darbību kopums, kuras tiek veiktas, lai sasniegtu plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un rādītājus;

4) Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, kā arī fiziskā persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība;

5) Eiropas Savienības fonda projekta iesniegums — iesniegums (aizpildīta veidlapa un tās pielikumi), ko iesniedz Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs, lai saņemtu projektam nepieciešamo finansējumu no Eiropas Savienības fonda;

6) Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji — kritēriji, saskaņā ar kuriem vērtē Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumus un pieņem lēmumu par to apstiprināšanu vai noraidīšanu;

7) Eiropas Savienības fonda projekts — Eiropas Savienības fonda projekta iesniegums, kas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko apstiprinājusi Eiropas Savienības fonda vadībā iesaistītā institūcija;

8) plānošanas dokumenti — valsts stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma un darbības programmas papildinājums;

9) sadarbības iestāde — valsts aģentūra vai Sabiedrības integrācijas fonds, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īsteno daļu no starpniekinstitūcijas funkcijām.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt Eiropas Savienības fondu vadību, lai veicinātu efektīvu, caurredzamu un finanšu vadības principiem atbilstošu Eiropas Savienības fondu ieviešanu Latvijā.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju un Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, kā arī Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Likums attiecas uz Eiropas Savienības fondu vadību 2007. — 2013.gada plānošanas periodā.

4.pants. Eiropas Savienības fondu vadība

Eiropas Savienības fondu vadība ir nepieciešamo plānošanas dokumentu sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana, Eiropas Savienības fondu vadības sistēmas izveide, Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde, Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlase un apstiprināšana, Eiropas Savienības fondu projektu īstenošana, kontrole, revīzija, uzraudzība un izvērtēšana.

5.pants. Eiropas Savienības fondu finansējuma piešķiršana

Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt finansējumu Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējam.

6.pants. Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlase

Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlase var būt:

1) atklāta — ja starp Eiropas Savienības fonda projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un Eiropas Savienības fonda finansējuma piešķiršanu;

2) ierobežota — ja iepriekš ir zināms ierobežots Eiropas Savienības fonda projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projekta iesniegumu. Šajā gadījumā apstiprina un finansē visus Eiropas Savienības fonda projektu iesniegumus, kuri atbilst Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

7.pants. Horizontālās politikas

Par horizontālo politiku koordināciju atbildīgās institūcijas nosaka Ministru kabinets.

 

II nodaļa

Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšana

8.pants. Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanā iesaistītās institūcijas un personas

(1) Eiropas Savienības fondu vadību nodrošina:

1) šādas Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas:

a) vadošā iestāde,

b) maksājumu iestāde,

c) revīzijas iestāde,

d) sertifikācijas iestāde,

e) atbildīgā iestāde,

f) sadarbības iestāde,

g) uzraudzības komiteja,

h) Iepirkumu uzraudzības birojs;

2) Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs.

(2) Lai sasniegtu šā likuma mērķi, Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas izdod iekšējos normatīvos aktus un sadarbojas ar citām institūcijām Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

9.pants. Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt Eiropas Savienības fondu vadību un tās īstenošanas efektivitāti;

2) nodrošināt plānošanas dokumentu izstrādi;

3) nodrošināt Eiropas Savienības fondu vadības informācijas, publicitātes un komunikācijas pasākumu izpildi;

4) nodrošināt Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības vadību un tās īstenošanas efektivitāti;

5) sagatavot gadskārtējam ziņojumam par valsts reformu programmas īstenošanu sadaļu par Eiropas Savienības fondu ieguldījumu;

6) saskaņot un iesniegt lielā projekta iesniegumu Eiropas Komisijai saskaņā ar noteikumiem, kas iekļauti Padomes 2006.gada 11.jūlija regulā Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ regulu Nr.1260/1999;

7) nodrošināt Eiropas Savienības fondu ieviešanas izvērtēšanas pasākumus;

8) izveidot Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmu darbības programmas uzraudzībai un nodrošināt ar Eiropas Savienības fondiem saistīto datu uzkrāšanu tajā.

(2) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt veikt un veikt Eiropas Savienības fondu ieviešanas kontroli un revīziju;

2) pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanai.

(3) Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

10.pants. Maksājumu iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Maksājumu iestādei ir šādi pienākumi:

1) veikt maksājumus Eiropas Savienības fondu ietvaros;

2) veikt maksājumu finanšu uzskaiti.

(2) Maksājumu iestādei ir tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama maksājumu finanšu uzskaites veikšanai.

(3) Maksājumu iestādes funkcijas pilda Valsts kase.

(4) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā maksājumu iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

11.pants. Revīzijas iestāde un tās tiesības

(1) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības fondu kontroles un revīzijas nodrošināšanai.

(2) Revīzijas iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(3) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

12.pants. Sertifikācijas iestāde un tās tiesības

(1) Sertifikācijas iestādei ir šādas tiesības:

1) veikt Eiropas Savienības fondu ieviešanas kontroli un revīziju, kas nepieciešama izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumu apstiprināšanai;

2) pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumu apstiprināšanai.

(2) Sertifikācijas iestādes funkcijas pilda Valsts kase.

(3) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā sertifikācijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

13.pants. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes pienākumi un tiesības

(1) Atbildīgajai iestādei un sadarbības iestādei ir šādi pienākumi:

1) piedalīties plānošanas dokumentu izstrādē;

2) izstrādāt Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

3) atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošināt attiecīgās Eiropas Savienības fondu aktivitātes un Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu, uzraudzību un kontroli, analizēt problēmas Eiropas Savienības fondu aktivitāšu un projektu īstenošanā un iesniegt vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai priekšlikumus par Eiropas Savienības fondu aktivitāšu un projektu īstenošanas uzlabošanu;

4) nodrošināt Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu;

5) ņemot vērā Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzēja juridisko statusu, noteikt Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanas nosacījumus saskaņā ar Ministru kabineta prasībām;

6) pārbaudīt un apstiprināt Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumu un sagatavot izdevumu deklarāciju;

7) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu projektiem;

8) izstrādāt un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai atbalsta programmu, ja darbības programmā iekļautais pasākums paredzēts komercdarbības atbalstam;

9) Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu, ja projekts paredzēts komercdarbības atbalstam;

10) izmantot Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmu darbības programmas uzraudzībai un uzkrāt tajā datus par Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumiem un Eiropas Savienības fondu projektiem.

(2) Atbildīgajai iestādei un sadarbības iestādei ir tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai.

14.pants. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes noteikšana un sadarbības kārtība

(1) Atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kā arī kompetences sadalījumu starp tām nosaka Ministru kabinets.

(2) Atbildīgā iestāde, pildot šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētos pienākumus, var sadarboties ar vairākām sadarbības iestādēm.

(3) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2. un 8.punktā minētos pienākumus pilda tikai atbildīgā iestāde.

(4) Sadarbības iestāde, pildot šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus, ir tā Ministru kabineta locekļa funkcionālajā padotībā, kuram ir padota par šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi atbildīgā iestāde.

(5) Lai efektīvi pildītu šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētos pienākumus, atbildīgā iestāde, saskaņojot ar sadarbības iestādes institucionāli augstāku iestādi, var izdot sadarbības iestādei saistošus iekšējos normatīvos aktus attiecībā uz tai nodoto uzdevumu izpildi. Ja institucionāli augstāka iestāde ir Ministru kabinets, iekšējo normatīvo aktu izdod bez saskaņošanas ar to.

(6) Funkcijas, kuras iestāde pilda kā atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde, tiek nodalītas no funkcijām, kuras tā pilda kā Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēja.

15.pants. Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs un tā pienākumi

(1) Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, kā arī fiziskā persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kuras iesniegtais Eiropas Savienības fonda projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu atbilstoši civiltiesiskā līguma noteikumiem — ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs ir fiziskā persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība;

2) nodrošināt Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu saskaņā ar vienošanos par Eiropas Savienības fonda projekta ieviešanu — ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde;

3) nodrošināt grāmatvedības uzskaiti atsevišķi katram Eiropas Savienības fonda projektam;

4) sniegt informāciju par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu un nodrošināt Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai.

16.pants. Uzraudzības komiteja

(1) Uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīta institūcija, kura darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(2) Uzraudzības komitejas sastāvu nosaka Ministru kabinets.

(3) Uzraudzības komiteja pieņem pārvaldes lēmumus saskaņā ar šo likumu un citiem Eiropas Savienības fondu vadību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

17.pants. Iepirkumu uzraudzības birojs, tā pienākumi un tiesības

(1) Iepirkumu uzraudzības birojam ir pienākums nodrošināt Eiropas Savienības fondu projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudi.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu Eiropas Savienības fonda projekta iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudi.

 

III nodaļa

Ministru kabineta kompetence

18.pants. Ministru kabineta kompetence Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanā

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un Eiropas Savienības fondu ieviešanu, tai skaitā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudi;

2) kārtību, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības fondu ieviešanu;

3) kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem pārvaldes lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus;

4) kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas Eiropas Savienības fondu vadībā;

5) kārtību, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības fonda finansētā projekta īstenošanas vietā;

6) kārtību, kādā valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī kārtību, kādā veic maksājumus un sagatavo izdevumu deklarāciju;

7) kārtību, kādā publisko informāciju par Eiropas Savienības fondu projektiem;

8) kārtību, kādā nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitāti un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;

9) Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmas izveidošanas un izmantošanas kārtību;

10) kārtību, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādītās Eiropas Savienības fonda aktivitātes, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu;

11) prasības Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanai.

 

IV nodaļa

Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

19.pants. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes lēmumi

(1) Atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes vadītājs pieņem lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu.

(2) Lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja tas atbilst Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Šo lēmumu var pieņemt arī ar nosacījumu, ka Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs veic atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes noteiktās darbības, lai Eiropas Savienības fonda projektu varētu atbilstoši sagatavot un īstenot.

(3) Lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tas neatbilst Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

(4) Lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu pieņem, ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais finansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai līguma noteikumiem.

20.pants. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes lēmumu veidi

(1) Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde atbilstoši Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(2) Ja Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs ir fiziskā persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes lēmums ir administratīvais akts.

(3) Ja Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes lēmums ir pārvaldes lēmums; to var apstrīdēt likumā paredzētajā kārtībā, bet tas nav pārsūdzams tiesā.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:

1) atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes nosaukums un adrese;

2) adresāts — Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs;

3) faktu konstatējums;

4) pārvaldes lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

6) adresātam piešķirtās tiesības un noraidītās tiesības;

7) lēmuma apstrīdēšanas kārtība.

21.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne ilgāk kā triju mēnešu laikā pēc Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.

22.pants. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs var apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētos lēmumus, ievērojot šā likuma 20.panta trešās daļas noteikumus.

(2) Sadarbības iestādes lēmumu var apstrīdēt par Eiropas Savienības fonda aktivitātes vadību atbildīgajā iestādē. Atbildīgās iestādes lēmumu par sadarbības iestādes apstrīdēto lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

(3) Atbildīgās iestādes lēmumu var apstrīdēt tās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam, kuras ietvaros izveidota atbildīgā iestāde. Lēmumu nevar apstrīdēt Ministru kabineta loceklim. Tiešās pārvaldes iestādes vadītāja lēmumu par atbildīgās iestādes apstrīdēto lēmumu, ja ievērota šajā likumā noteiktā lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība, var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

(4) Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 

V nodaļa

Kārtība, kādā risināmi strīdi par piešķirto Eiropas Savienības fonda finansējumu

23.pants. Strīdu risināšanas kārtība

Strīdu par piešķirto Eiropas Savienības fonda finansējumu risina Administratīvā procesa likuma, Civilprocesa likuma un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

24.pants. Lēmums par piešķirtā finansējuma atgūšanu

Lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu pieņem šā likuma 19.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos un Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā, ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs var būt administratīvā akta adresāts saskaņā ar šā likuma 20.panta otro daļu un pret viņu var vērst piespiedu izpildi.

25.pants. Strīdu risināšana civiltiesiskā kārtībā

(1) Ja šā likuma 24.pantā noteiktās finansējuma atgūšanas kārtības piemērošana nav lietderīga, kā arī gadījumos, kad piešķirtā finansējuma atgūšanai nav piemērojami šā likuma 19.panta ceturtās daļas un 24.panta noteikumi, piešķirto finansējumu atgūst vai strīdu par finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā.

(2) Ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, strīdu par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā, izņemot iespēju strīdu risināt tiesas ceļā.

 

VI nodaļa

Nobeiguma noteikumi

26.pants. Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma precizēšana

Eiropas Savienības fonda projekta iesniegums pēc tā iesniegšanas un projekta vērtēšanas laikā nav precizējams.

27.pants. Ierobežojumi Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām personām

Eiropas Savienības fondu vadībā iesais­tīto personu komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

28.pants. Tiesības iepazīties ar lietu

(1) Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma lietu.

(2) Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs ir tiesīgs iepazīties ar tā iesniegtā Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(3) Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējam, iepazīstoties ar tā Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma lietu, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtē vai ir vērtējušas Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu.

29.pants. Informācijas atklātība

(1) Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija.

(2) Pēc lēmuma pieņemšanas par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu par vispārpieejamu uzskata vismaz šādu informāciju:

1) Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs (fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums un juridiskā adrese);

2) Eiropas Savienības fonda projekta nosaukums;

3) piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma apmērs;

4) plānošanas dokumentā paredzētā aktivitāte, kuras ietvaros piešķirts Eiropas Savienības fonda finansējums;

5) Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanas vieta;

6) kopsavilkums par Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros veicamajām darbībām.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā informācija ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā pēc tam, kad stājies spēkā šā likuma 19.panta otrajā vai trešajā daļā minētais iestādes lēmums par Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu. 

30.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Vadošā iestāde, maksājumu iestāde, revīzijas iestāde, sertifikācijas iestāde, atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

 

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.maijam izdod šā likuma 18.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 11.punktā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 18.panta 10.punktā minētos noteikumus.

3. Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējs glabā visu ar Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu saistīto dokumentu oriģinālus līdz 2021.gada 31.decembrim.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.martā.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 15.februārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2007.gada 23.februārī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2007.gada 1.martu.