Ministru kabineta noteikumi Nr.131 

Rīgā 2007.gada 20.februārī (prot. Nr.14 7.§)

Aizsargjoslu noteikšanas metodika ap aizsprostiem

Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka drošības aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap aizsprostiem, komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības, vides un cilvēka aizsardzības prasības, kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, aizsargjoslu uzturēšanas kārtību un to stāvokļa kontroles kārtību, kā arī informāciju par aprobežojumiem, kas saistīti ar aizsprostiem un to aizsargjoslām.

II. Aizsargjoslu noteikšana

2. Aizsprosta aizsargjoslu augšas un lejas bjefā nosaka atkarībā no ūdensteces platuma aizsprosta lejas bjefā. Aizsprosta aizsargjosla līdzinās ūdensteces vidējam platumam 100 metru garā posmā 200 līdz 300 metru atstatumā no aizsprosta. Ūdensteces vidējā platumā neieskaita salu platumu. Aizsargjosla nedrīkst būt lielāka par 200 metriem. Ja attālums lejas bjefā no aizsprosta līdz ūdensteces ietekai citā virszemes ūdensobjektā ir mazāks par 300 metriem, aizsprosta aizsargjoslas vidējo platumu aprēķina visam lejas bjefa posmam.

3. Aizsargjoslu akvatorijā augšpus aizsprosta un gar uzstādinājuma dambjiem nosaka, tās platumu atliekot akvatorijā uz visām pusēm no vistālāk ārpusē izvirzītajiem aizsprosta, ūdens novadbūves un uzstādinājuma dambju virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens elementiem.

4. Aizsargjoslu akvatorijā lejpus aizsprosta nosaka, ar taisnu līniju savienojot punktus abos ūdensteces krastos lejpus aizsprosta, kas atlikti aizsargjoslas platumā no vistālāk ārpusē izvirzītajiem aizsprosta un ūdens novadbūves virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens elementiem.

5. Aizsargjoslas platums gar dambjiem, kuru viena nogāze atrodas uz sauszemes, ir 10 metru.

III. Aprobežojumi, kas saistīti ar aizsargjoslām ap aizsprostiem

6. Aizsprosta aizsargjoslā drīkst veikt darbus, kas nav aizliegti Aizsarg­joslu likumā, ja ir saņemta aizsprosta īpašnieka vai valdītāja rakstiska atļauja. Ja aizsprosta īpašnieks vai valdītājs uzskata par nepieciešamu, darbus veic aizsprosta īpašnieka, valdītāja vai tā pilnvarotas personas uzraudzībā. Atļauja nav nepieciešama glābšanas darbiem, avāriju novēršanas un to seku likvidēšanas darbiem visās aizsargjoslās, kā arī valsts un pašvaldības institūciju pārstāvjiem iebraukšanai B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu akvatoriju aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai.

7. Juridiskās un fiziskās personas aizsargjoslās pilda aizsprosta valdītāja likumīgās prasības. Ja darbu veicējas – juridiskās vai fiziskās personas – pārkāpj šo noteikumu prasības vai aizsprosta valdītāja likumiskās prasības, aizsprosta valdītājam ir tiesības darbus apturēt.

8. Ar aizsprostiem un to aizsargjoslām saistīto aprobežojumu nostipri­nāšanu zemesgrāmatā atbilstoši Zemesgrāmatu likuma prasībām nodrošina aizsprosta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par saviem līdzekļiem.

IV. Vides un cilvēku aizsardzības prasības

9. Ja iebraukšana ar peldlīdzekli vai atrašanās akvatorijas augšpus aizsprosta aizsargjoslā, kuras kopgarums gar krastu un aizsprostu ir 200 m vai mazāks, apdraud cilvēku drošību, aizsprosta īpašnieks vai valdītājs nodrošina aizsargjoslu pret iebraukšanu tajā, novietojot uz aizsargjoslas robežas akvatorijā peldošu vai citādu šķērsli, kā arī nožogojot krastu (dambi, aizsprostu). Peldoša šķēršļa atrašanās akvatorijā ir obligāta no 1.aprīļa (vai ne vēlāk kā nedēļu pēc ledus izkušanas) līdz 1.novembrim.

10. Ja atrašanās aizsprosta aizsargjoslā vai uz aizsprosta vai dambju konstrukcijām apdraud cilvēku vai vides drošību, aizsprosta īpašnieks vai valdītājs nodrošina nožogojuma vai tādu informatīvo zīmju uzstādīšanu, kuras brīdina par iespējamo bīstamību saistībā ar uzturēšanos aizsargjoslās.

11. Aizsprosta īpašnieks vai valdītājs informē sabiedrību par aprobe­žojumiem aizsargjoslās un par bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos aizsargjoslās. Minēto informāciju publicē vietējā laikrakstā un nosūta attiecīgajai pašvaldībai.

V. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

12. Aizsprosta īpašniekam vai valdītājam ir pienākums uzturēt šajos noteikumos noteikto kārtību aizsargjoslā.

13. Pašvaldībai, Valsts būvinspekcijai, Valsts vides dienestam atbilstoši kompetencei ir tiesības kontrolēt šajos noteikumos noteikto kārtību aizsargjoslā. Lai nodrošinātu kontroli, pašvaldības institūciju un Valsts vides dienesta amat­personas drīkst iebraukt ar peldlīdzekļiem B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu akvatoriju aizsargjoslās bez aizsprosta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja atļaujas.

14. Valsts un pašvaldības institūcijas iebraukšanu A drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu akvatoriju aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai saskaņo ar aizsprosta īpašnieku, valdītāju vai tā pilnvarotu personu.

VI. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

15. Aizsargjoslu akvatorijā augšpus aizsprosta apzīmē ar informatīvām zīmēm, kuras izgatavo saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteiktajiem paraugiem un novieto uz aizsargjoslas robežas abos krastos 1,5–2 m augstumā no zemes.

16. Aizsargjoslu akvatorijā augšpus aizsprosta, ja aizsargjoslas kopgarums pārsniedz 200 m, papildus apzīmē ar sarkanām bojām, kuras uzstāda uz aizsargjoslas robežas pret aizsprostu ne tālāk kā 100 m vienu no otras. Boju atrašanās akvatorijā ir obligāta no 1.aprīļa (vai ne vēlāk kā nedēļu pēc ledus izkušanas) līdz 1.novembrim.

17. Aizsargjoslu akvatorijā lejpus aizsprosta apzīmē ar informatīvām zīmēm, kuras izgatavo saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteiktajiem paraugiem un novieto 1,5–2 m augstumā no zemes uz aizsargjoslas robežas abos krastos 10 m attālumā no lejas bjefa maksimālā ūdens līmeņa ūdens līnijas. Attālums starp zīmēm krastos nedrīkst pārsniegt 200 metru.

18. Aizsargjoslas krastā pie aizsprosta un gar dambjiem apzīmē ar informatīvām zīmēm, kuras izgatavo saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteiktajiem paraugiem un novieto 1,5–2 m augstumā no zemes uz aizsargjoslas robežas. Attālums starp zīmēm nedrīkst pārsniegt 200 metru.

19. Uz zīmēm ar bultiņu (bultiņām) norāda, kurā pusē (pusēs) no zīmes atrodas aizsargjosla. Virs bultiņas norāda attālumu, cik tālu no zīmes turpinās aizsargjosla, vai attālumu līdz nākamajai zīmei.

20. Aizsprosta īpašnieka vai valdītāja pienākums ir ierīkot un apzīmēt aizsprostu aizsargjoslas dabā.

VII. Noslēguma jautājumi

21. Aizsprosta īpašnieks vai valdītājs līdz 2007.gada 1.jūlijam iesniedz attiecīgajā pašvaldībā un Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļā aizsargjoslu un to apzīmējošo zīmju un boju novietojuma plānus. Plāni iesniedzami digitālā formā LKS-92 koordinātu sistēmā.

22. Šo noteikumu 20.punktā noteikto pienākumu apzīmēt esošo aizsprostu aizsargjoslas dabā aizsprosta īpašnieks vai valdītājs izpilda viena gada laikā pēc noteikumu stāšanās spēkā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministra vietā – īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 24.februāri.

Pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 20.februāra noteikumiem Nr.131

Informatīvās zīmes aizsprostu drošības aizsargjoslu apzīmēšanai (paraugi)

Piezīmes.

1. Zīmē norāda aizsprosta nosaukumu, aizsprosta īpašnieku un īpašnieka vai tiesiskā valdītāja tālruņa numuru.

2. Bultiņu skaits un virzieni var būt atšķirīgi – tie atkarīgi no zīmes uzstādīšanas vietas.

3. Zīmes izmēri – no 200 × 250 mm līdz 300 × 350 mm.

Ekonomikas ministra vietā – īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks