Ministru kabineta rīkojums Nr.106 

Rīgā 2007.gada 21.februārī (prot. Nr.14 35.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis:

1.1. Oskara Galandera 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.36);

1.2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” (vienotais reģistrācijas Nr.40003338179, juridiskā adrese – Rīga, Avotu iela 1, LV-1011) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.37);

1.3 sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” (vienotais reģistrācijas Nr.40003732998, juridiskā adrese – Rīga, Ausekļa iela 8–25, LV-1010) privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentū­ras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.34).

2. Privatizācijas ierosinātāji:

2.1. Oskars Galanders ierosina privatizēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”;

2.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Alto” ierosina privatizēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”;

2.3. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” ierosina privatizēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”.

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” (turpmāk – kapitālsabiedrība) ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1999.gada 15.martā ar reģistrācijas Nr.000342723, 2004.gada 30.jūnijā saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 3.marta rīkojumu Nr.134 “Par valsts bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” reorganizāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” izveidi” pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.400034327231 (juridiskā adrese – Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 157, LV-1013);

3.2. kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 6305 lati, un vienas kapitāla daļas nominālvērtība – viens lats. Kapitālsabiedrības dibinātāja ir valsts (100 % kapitāla daļas), un valstij piederošo kapitāla daļu turētāja ir Ekonomikas ministrija;

3.3. kapitālsabiedrība ir izveidota atbilstoši starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju (Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO), Starptautiskās elektrotehnikas komisijas (IEC), Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU), Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN), Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejas (CENELEC), Eiropas Telekomunikāciju standartu institūta (ETSI)) izvirzītajām prasībām un noteikumiem;

3.4. kapitālsabiedrība ir Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejas (CENELEC) pilntiesīgs biedrs. Kapitālsabiedrībai ir Nacionālā standartizācijas institūcija Latvijā, un tai ir ekskluzīvas tiesības reģistrēt Latvijas nacionālos standartus un adaptēt Eiropas (EN) un starptautiskos (ISO, IEC) standartus, kā arī izplatīt šos standartus Latvijā;

3.5. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1., 3. un 6.punktu un otro daļu publiska persona komercdarbību var veikt, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā stratēģiski svarīgā nozarē un nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu. Šīs darbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību;

3.6. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo un otro daļu publiska persona var deleģēt ar likumu privātpersonai tādu pārvaldes uzdevumu, kas ietver pārvaldes lēmumu pieņemšanu;

3.7. saskaņā ar Standartizācijas likuma 9.pantu kapitālsabiedrība ir Nacionālā standartizācijas institūcija, kas:

3.7.1. organizē Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu un starptautisko standartu adaptāciju standartizācijas tehniskajās komitejās;

3.7.2. reģistrē un izdod Latvijas standartus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

3.7.3. nodrošina standartu un citu ar tiem saistīto dokumentu fonda veidošanu un informācijas izplatīšanu standartizācijas jomā;

3.7.4. piedalās starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju darbā;

3.7.5. nodrošina regulāru sadarbību ar Eiropas Savienības institūcijām, starp­tautisko saistību izpildei standartizācijas jomā;

3.8. saskaņā ar Standartizācijas likuma 9.¹ pantu kapitālsabiedrība sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām:

3.8.1. paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas standartizācijas institūcijām (Eiropas Standartizācijas komitejai, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejai, Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam un Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajām standartizācijas institūcijām) par standartizācijas plānā iekļautajiem objektiem, attiecībā uz kuriem ir paredzēts sagatavot vai grozīt nacionālos standartus, izņemot gadījumus, ja nacionālie standarti pārņem identiskus vai līdzvērtīgus Eiropas vai starptautiskos standartus;

3.8.2. pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to un Eiropas standartizācijas institūcijas par standartizācijas plānu (standartizācijas institūcijas darbības programma, kurā minēti objekti, attiecībā uz kuriem tiek veikta standartizācija) vai tā atsevišķu daļu;

3.8.3. iesniedz Eiropas Komisijai un Eiropas standartizācijas institūcijām pēc to pieprasījuma visus standarta projektus (dokuments, kurš ietver noteikta objekta tehniskos parametrus un kuru paredzēts pieņemt saskaņā ar standartizācijas procedūru), kādi tiek izplatīti publiskai apspriešanai un komentēšanai;

3.9. īstenojot sabiedrības intereses standartizācijas jomā, valsts ir aktīvi iesais­tīta standartizācijā un saskaņā ar Standartizācijas likuma 17.pantu no valsts budžeta finansē:

3.9.1. kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumus;

3.9.2. standartu informatīvās bāzes aktualizāciju un papildināšanu;

3.9.3. Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu reglamentētajā sfērā;

3.9.4. starptautisko standartu adaptāciju reglamentētajā sfērā;

3.9.5. dalības maksu starptautiskajās standartizācijas organizācijās;

3.10. saskaņā ar Standartizācijas likuma 3.pantu kapitālsabiedrība nodrošina atklātību, visu ieinteresēto pušu iesaistīšana standartizācijā, kā arī brīvprātīgu piedalīšanās standartizācijā un orientēšanos uz visas sabiedrības interesēm;

3.11. kapitālsabiedrība ir valsts instruments standartizācijas jomā, lai nodrošinātu valsts politiku standartizācijas jomā normatīvajos aktos deleģēto funkciju apjomā, kā arī veicinātu valsts tautsaimniecības attīstību, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu klientu apkalpošanu;

3.12. Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, 76.pants paredz, ka:

3.12.1. sadarbībai jābūt jo sevišķi vērstai uz to, lai samazinātu atšķirības standartos, tehniskajos noteikumos un to saskaņošanas kontroles procedūrās;

3.12.2. sadarbībai ir jācenšas veicināt Kopienas tehnisko noteikumu un Eiropas standartu un to saskaņošanas noteikumu izmantošanu, kā arī Latvijas aktīvu un regulāru piedalīšanos specializēto organizāciju darbā;

3.13. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un 1998.gada 20.jūlija Direktīvu 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kapitālsabiedrība ir Eiropas Komisijā paziņota institūcija (notificēta institūcija). Kapitālsabiedrība sadarbojas arī ar citu valstu nacionālajām standartizācijas institūcijām starptautisko saistību izpildei.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešo daļu valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Saglabājot valsts īpašumā kapitālsabiedrību, valsts garantē iespēju saņemt standartizācijas pakalpojumus par samērīgām cenām un standartizācijas veikšanu jomās, kurās komerciāli to veikt nav izdevīgi, piemēram, jomās, kas saistītas ar cilvēku dzīvības, veselības, vides un īpašuma aizsardzību. Nodrošinot personas ar standartizācijas informāciju atbilstoši pieprasītajam daudzumam un kvalitātei par ekonomiski pamatotām un minimālām cenām, tiek stimulēta valsts ekonomiskā attīstība un veicināta tautsaimniecības efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanās un ievēroti standartizācijas pamatprincipi – atklātība un visu ieinteresēto pušu iesaistīšana standartizācijā un lēmumu pieņemšanā.

6. Ikvienas personas tiesību ierobežojumu pamatā ir apstākļi un argumenti, kādēļ tas vajadzīgs, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labā. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Tādējādi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam, noraidot Oskara Galandera, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumus, labums, ko iegūst valsts, ir lielāks nekā minēto privatizācijas ierosinātāju tiesisko interešu ierobežojums.

7. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka kapitālsabiedrība veic komercdarbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1., 3. un 6.punktam standartizācijas jomā un ir saglabājama valsts īpašumā.

8. Ievērojot minēto un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešo daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt Oskara Galandera, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumus un atteikt nodot privatizācijai kapitālsabiedrību.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministra vietā – īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks