Par galīgo ziņojumu par iespējamajām nelegālajām CIP darbībām Eiropas teritorijā

Eiropas Parlaments 14.februārī ar 382 balsīm par, 256 pret, un 74 atturoties, pieņēma galīgo ziņojumu par CIP iespējamo darbību Eiropas valstu teritorijā, lai pārvadātu vai turētu apcietinājumā gūstekņus, ko tur aizdomās par terorismu. Parlaments ziņojumā kritizē daudzu dalībvalstu un ES Padomes nepietiekamo sadarbību ar EP īpaši izveidoto pagaidu komiteju un sagaida, ka ES Padome izdarīs spiedienu uz visām iesaistītajām valdībām, lai tās sniegtu pilnīgu informāciju.

Eiropas Parlaments ziņojumā “nosoda to, ka daudzas dalībvalstis un Eiropas Savienības Padome nesadarbojās ar pagaidu komiteju”, un uzsver, ka “dalībvalstu, īpaši Padomes un tās prezidentūru rīcība ievērojami atpaliek no tā līmeņa, kādu Parlamentam ir tiesības sagaidīt”. Parlaments arī nosoda “ārkārtas pārsūtīšanas kā nelikumīgu līdzekli, ko ASV izmantoja cīņā pret terorismu”, un to, ka “vairākos gadījumos šo metodi atzina un noklusēja dažu Eiropas valstu slepenie dienesti un valdības iestādes”.

Atgādinot ES Līgumā noteiktos cilvēktiesību un pamattiesību principus, Parlaments “sagaida, ka Padome izdarīs spiedienu uz visām iesaistītajām valdībām, lai Padome un Komisija saņemtu pilnīgu un visaptverošu informāciju, un vajadzības gadījumā nekavējoties sāks uzklausīšanas un pasūtīs neatkarīgu izmeklēšanu”.  

“Laikā no 2001.gada beigām līdz 2005.gada beigām Eiropas gaisa telpā ir notikuši vismaz 1245 CIP organizēti lidmašīnu reisi vai nolaišanās Eiropas lidostās,” norādīts ziņojumā, paskaidrojot: “No vienas puses, iespējams, ir bijis vairāk CIP lidmašīnu reisu, nekā apstiprināja pagaidu komitejas veiktā izmeklēšana, bet, no otras puses, ne visus šos lidmašīnu reisus izmantoja ārkārtas pārsūtīšanai.” Parlaments arī “pauž nopietnas bažas, ka dažos gadījumos pagaidu slepenās apcietinājuma vietas Eiropas valstīs varēja atrasties ASV karabāzēs”.

Vērtējot liecināt aicināto valstu ieguldījumu, Parlaments kritizē Austrijas, Itālijas, Apvienotās Karalistes, Polijas un Portugāles nevēlēšanos sadarboties; ziņojumā arī sīki izklāstītas iegūtās ziņas par iespējamajiem nelegālas izdošanas vai gaisa telpas izmatošanas gadījumiem, kur iesaistītas Vācija, Zviedrija, Spānija, Īrija, Grieķija, Kipra, Dānija, Rumānija, kā arī Turcija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Bosnija un Hercegovina.

Ziņojumā noradīts, ka ES pretterorisma koordinators Gijs de Vrīss “nespēja sniegt pienācīgas atbildes uz pagaidu komitejas jautājumiem”, un “ES Padomes ģenerālsekretārs un KĀDP augstais pārstāvis Havjers Solana nespēja papildināt informāciju, kura jau bija pagaidu komitejas rīcībā”.

Komitejas paveiktais  

Pagaidu komiteju izveidoja 2006.gada 18.janvārī, lai secinātu, vai CIP izmantojusi Eiropas valstis, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus, ko tur aizdomās par terorismu.

Komiteja rīkojusi:

• 33 komitejas sanāksmes;

• 7 komitejas delegācijas oficiālas vizītes (Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, ASV, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Rumānijā, Polijā un Portugālē);

• aptuveni 200 personu liecības gan komitejā, gan misijās;

• 19 ārkārtas pārsūtīšanas gadījumu izpēti (četru pārsūtīšanas upuru tieši pierādījumi).

Rezolūcijas pagaidu un galīgajam variantam kopā tika iesniegti 700 grozījumi.

CIP darbības izskatīšanai izveidotās komitejas darbā piedalījās 46 pastāvīgie locekļi. Tieši tikpat daudz EP deputātu komitejā darbojās kā aizstājēji, starp kuriem ir divi Latvijas deputāti: Ģirts Valdis Kristovskis un Rihards Pīks.

Eiropas Parlamenta preses dienests