Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra sēdē

LM: Par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Sociālo pakalpojumu sniedzējiem maksa par reģistrācijas apliecības un tās dublikātu sagatavošanu, noformēšanu un izsniegšanu aizstās ar valsts nodevu. Maksa par apliecību vai tās dublikātu paliks nemainīga – 7 lati.

To paredz 20.februārī valdībā apstiprinātie “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Lai segtu sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas un reģistrācijas apliecību izgatavošanas izdevumus, sociālo pakalpojumu sniedzējam ir jāmaksā 7 lati. Patlaban tas ir Sociālo pakalpojumu pārvaldes (SPP) sniegts maksas pakalpojums. Aizvietojot maksu par pakalpojumu ar valsts nodevu, nauda par sniegtajiem pakalpojumiem tiks iemaksāta nevis SPP budžetā kā līdz šim, bet valsts pamatbudžetā. Tādējādi tiks harmonizēta nodokļu un nodevu sistēma valstī.

Pagājušajā gadā SPP izsniedza 147 sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības. Prognozēts, ka nākamajos gados ik gadu izsniegs 140 apliecības.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par 263 miljonu eiro novirzīšanu pilsētu infrastruktūras projektu īstenošanai

Ministru kabinets 20.februārī, izskatot Latvijas nacionālo pozīciju sarunām ar Eiropas Komisiju (EK) par Eiropas Savienības (ES) fondu programmēšanas dokumentiem, atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumu 263 miljonus eiro (184,8 miljonu latu) novirzīt pilsētu infrastruktūras projektu īstenošanai.

Jau iepriekš Latvija ar EK panāca vienošanos, ka tā sauktās urbānās prioritātes ietvaros uz ES struktūrfondu līdzfinansējumu varētu pretendēt 17 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri – Rīga, Liepāja, Ventspils, Daugavpils, Jelgava, Rēzekne, Saldus, Talsi, Kuldīga, Cēsis, Valmiera, Smiltene, Aizkraukle, Madona, Gulbene, Jēkabpils un Līvāni.

No kopumā 30 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem, šīs pilsētas izvēlētas, balstoties uz nepieciešamību veicināt līdzsvarotu visas valsts attīstību. To var panākt ar ieguldījumiem centros, kuru izaugsme nākotnē labvēlīgi ietekmēs arī apkārtējo lauku teritoriju attīstību.

Ņemot vērā, ka starp Rīgas un pārējiem četriem plānošanas reģioniem pastāv būtiskas attīstības tendenču atšķirības, priekšroka ES fondu līdzekļu saņemšanā pilsētvides prioritātē tiek dota tieši Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes reģionu pilsētām. Izņēmums ir Rīga, kur kā Latvijas galvaspilsētā nepieciešams sakārtot degradētās teritorijas, tāpēc tieši šim mērķim tiks plānots ES atbalsts.

Pēc Ministru kabineta lēmuma marta vidū notiks Latvijas pārstāvju sarunas ar EK par Latvijas nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta projektu un trīs ES fondu darbības programmu projektiem.

Lai varētu sekmīgi pretendēt uz ES struktūrfondu līdzfinansējumu infrastruktūras projektu īstenošanai, pilsētām būs jāizstrādā detalizēti investīciju plāni, nodrošinot kompleksu pieeju konkrētās teritorijas problēmu risināšanai.

Saskaņā ar EK ieteikumiem, ES līdzfinansētajiem projektiem jābūt saskaņotiem ar pilsētu attīstības plānošanas dokumentiem, piedāvājot kompleksu problēmu risinājumu un nodrošinot, ka struktūrfondu līdzekļi tiek plānoti kā papildinošs atbalsts citām investīcijām gan no ES fondiem, gan no valsts budžeta.

Vienlaikus urbānajā prioritātē paredzētais finansējums jāplāno tā, lai sekmētu nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra sadarbību ar apkārtējām lauku teritorijām.

Vērtējot pilsētu infrastruktūras projektus, galvenā uzmanība tiks pievērsta to kvalitātei. Ja lielajās pilsētās nevajadzētu rasties problēmām sagatavot atbilstošus investīciju plānus, tad reģionālas nozīmes attīstības centros varētu pietrūkt kvalificētu speciālistu. Līdz ar to RAPLM aicinājusi paredzēt Eiropas Sociālajā fondā finansējumu pašvaldību kapacitātes stiprināšanai, kas ļaus uzlabot attīstības plānošanu un nodrošinās kvalitatīvu investīciju projektu izstrādi un ieviešanu.

Patlaban tiek plānots, ka administratīvās kapacitātes stiprināšanai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 26 miljoni eiro (18,3 miljoni latu). Plānošanas reģioniem un pašvaldībām paredzamais atbalsts vēl jāsaskaņo starp atbildīgajām institūcijām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesnesi

Ministru kabinets 20.februārī par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesneša amata kandidāti izvirzīja pašlaik amatā esošo tiesnesi Ingrīdu Labucku.

Valdības rīkojums izdots saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kas nosaka, ka tiesnesis minētajā amatā tiek apstiprināts starpvaldību konferencē. Saskaņā ar līgumu tiesā tiek iecelts viens tiesnesis no katras dalībvalsts uz sešiem gadiem. Lai nodrošinātu tiesnešu nomaiņas pakāpeniskumu, pusei tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas ik pēc trim gadiem. Tādējādi 12 tiesas tiesnešiem, tajā skaitā arī I.Labuckai, kura darbu sāka 2004.gada 1.maijā, pilnvaru termiņš beidzas šā gada augustā.

Atbilstoši Eiropas Kopienu līgumā noteiktajiem kritērijiem kandidāts jāizraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām attiecībā uz tiesnešu augstākajiem amatiem savās valstīs. Ņemot vērā, ka I.Labuckas kandidatūra pilnībā atbilst minētajiem kritērijiem, kā arī to, ka iepriekš rīkotajā konkursā viņa tika apstiprināta uz pilnu pilnvaru termiņa laiku, Tieslietu ministrija ieteica valdībai atkārtoti izvirzīt tiesas tiesneša amatam I.Labucku uz nākamo sešu gadu pilnvaru termiņu.

Pirms tam I.Labucka no 2000. līdz 2002.gadam ieņēma tieslietu ministres amatu, savulaik pildījusi Saeimas deputātes pienākumus, kā arī bijusi zvērināta advokāte.

Par Latvijas izvirzīto kandidatūru līdz 16.martam jāpaziņo Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, lai laikus būtu iespējams veikt tiesnešu apstiprināšanu starpvaldību konferencē, nodrošinot nepārtrauktu tiesas darbu.

TM: Par pievienošanos Protokolam par personas datu uzraudzības institūcijām

Ministru kabinets 20.februārī akceptēja likumprojektu, ar kuru Latvija pievienosies konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi papildu protokolam par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas speciālisti.

Kā teiks likumprojekta anotācijā, konvenciju 1981.gadā pieņēma Eiropas Padome (EP), lai nodrošinātu jebkurai personai neatkarīgi no tautības vai dzīvesvietas tās tiesību un pamatbrīvību ievērošanu attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. Latvijā konvencija stājās spēkā 2001.gada 1.septembrī.

2001.gada novembrī EP pieņēma konvencijas papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām, kas jāpieņem un jāratificē Latvijā.

Pievienojoties papildu protokolam, tiks precizētas normas par personas datu uzraudzības institūcijām, nosakot, kādas pilnvaras jāpiešķir uzraudzības institūcijām, ka tām jābūt pilnīgi neatkarīgām, kā arī to, kas institūciju lēmumus varēs pārsūdzēt tiesā. Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam būs noteikts, ka valstij, kurai tiks nodoti kādas personas dati, jānodrošina adekvāts pārsūtāmo datu aizsardzības līmenis.

Pievienošanās papildu protokolam kopumā veicinās galvenā konvencijas mērķa izpildi – nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīvesvietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

Likumprojekts jāizskata Saeimai.

TM: Par uzņēmumu reģistrēšanas valsts nodevu apmēriem

20.februārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par uzņēmējdarbības reģistrēšanas, ierakstu izdarīšanas komercreģistrā un iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu.

Ministru kabineta noteikumi paredz valsts nodevas likmes par uzņēmējdarbības reģistrēšanu, ierakstu izdarīšanu komercreģistrā un iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus. Tie ir izstrādāti, lai izpildītu likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” valdībai doto uzdevumu.

Ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem netiek mainīti valsts nodevu objekti un apmēri, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtība un atvieglojumi, tādējādi ietekme uz valsts budžetu nemainīsies, un noteikumi tiks realizēti esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Arī turpmāk par zemnieka vai zvejnieka saimniecības reģistrēšanu būs jāmaksā Ls 20, sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai individuālā uzņēmuma reģistrēšanu Ls 100, individuālā komersanta – Ls 20 un akciju sabiedrības – Ls 250. Valsts nodeva tiks ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

Ņemot vērā, ka minēto jautājumu regulējums jau pastāv, noteikumu projekts izstrādāts jaunā redakcijā, papildinot to ar norādi par vēl vienu normu, uz kuras pamata noteikumi izdoti, kā arī ietverot norādi par to, ka iepriekšējie noteikumi atzīstami par spēku zaudējušiem, teikts TM paskaidrojuma rakstā.

TM: Par nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādnēm

Ministru kabinets 20.februārī apstiprināja nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam. Tās izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teiks pamatnostādņu kopsavilkumā, nepilngadīgie apcietinātie ir īpaša kategorija. Šīs personas apcietinājumā atrodas sliktākos apstākļos nekā nepilngadīgie notiesātie, lai gan apcietināto personu vaina vēl nav pierādīta. Tādēļ nepieciešama jauna valsts politika brīvības atņemšanas un apcietinājuma izpildē, kas veidojama kopā ar nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda izpildes politiku.

Izstrādājot pamatnostādnes, tika konstatētas problēmas nepilngadīgo ieslodzījuma izpildē, proti, ieslodzījuma laikā ir nepietiekama bērnu tiesību aizsardzība. Turklāt netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība nepilngadīgajiem apcietinātajiem un notiesātajiem kā īpašai ieslodzīto kategorijai, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības un vecuma īpatnības. Lai risinātu problēmas nepilngadīgo ieslodzījuma izpildē, politikas izstrādē papildus paredzēts ieviest tādus principus kā līdzdalība, profesionalitāte, resocializācija un samērība, kā arī nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un sagatavotu speciālistu palīdzību uzvedības korekcijas un rehabilitācijas procesā.

Turpmākā rīcība tiks sadalīta trijos posmos, paredzot pamatnostādņu apstiprināšanu valdībā, programmas īstenošanu un turpmākās darbības plānošanu. Ar valdības rīkojumu tika nolemts, ka līdz šā gada 1.augustam Tieslietu ministrijai jāizstrādā programma pamatnostādņu īstenošanai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par valsts nodevu apmēru augu aizsardzības jomā

Valdība 20.februārī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par valsts nodevas likmēm un to maksāšanas kārtību par augu aizsardzības līdzekļu reģistra, fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistra un koka iepakojuma marķētāju reģistra kārtošanu”.

Dokumentā noteikts, ka par augu aizsardzības līdzekļu reģistra kārtošanu valsts nodeva ir 30 latu. Savukārt nodevas apmērs par iesnieguma izvērtēšanu personas reģistrācijai fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā ir 5 lati. Tāpat par iesnieguma izvērtēšanu izmaiņu veikšanai fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā ir noteikta 2 latu valsts nodeva.

Normatīvajā aktā arī noteikts, ka par iesnieguma izskatīšanu personas iekļaušanai koka iepakojuma marķētāju reģistrā nodeva ir 5 lati. Savukārt par iesnieguma izskatīšanu izmaiņu veikšanai koka iepakojuma marķētāju reģistrā noteikta 2 latu nodeva.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa