Par Latvijas pozīciju Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmei

27.februārī Latvijas delegācija finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadībā piedalās Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiek Briselē (Beļģija). Sanāksmē izskatāmajos jautājumos tiks pausta arī Latvijas pozīcija, kas apstiprināta Ministru kabineta sēdē 26.februārī.

ECOFIN sanāksmes darba kārtības jautājumi

Finanšu ministrijas kompetences jautājumi:

1) par Stabilitātes un izaugsmes paktu – Padomes viedoklis par 2006.gada atjaunotajām stabilitātes programmām (Luksemburgas, Īrijas, Somijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Slovēnijas, Vācijas, Portugāles un Grieķijas);

2) par Stabilitātes un izaugsmes paktu – Padomes viedoklis par 2006.gada atjaunotajām konverģences programmām (Dānijas, Maltas, Polijas, Kipras, Slovākijas, Apvienotās Karalistes, Lietuvas, Zviedrijas, Igaunijas un Ungārijas);

3) par Stabilitātes un izaugsmes paktu – pārmērīga budžeta deficīta procedūra Polijā – Padomes ieteikumi;

4) par Galveno jautājumu dokumentu – ECOFIN ieguldījums Eiropadomes pavasara sanāksmei;

5) par Padomes rekomendācijas projektu Parlamentam par Komisijas atslogošanu saistībā ar 2005.saimnieciskā gada budžeta izpildi;

6) finanšu pakalpojumi – par klīringu un norēķiniem: Target 2 vērtspapīru norēķinu sistēma un Rīcības kodekss.

Ekonomikas ministrijas kompetences jautājumi:

1) vispārējo ekonomikas politikas vadlīniju 2005.–2008.gadam atjaunošana;

2) labāks regulējums un administratīvā sloga samazināšana ES – ECOFIN ieguldījums Eiropadomes pavasara sanāksmei.

Par Galveno jautājumu dokumentu – ECOFIN ieguldījums Eiropadomes pavasara sanāksmei

Galveno jautājumu dokuments kalpos kā ECOFIN ieguldījums šāgada pavasara Eiropadomes darbā. Dokuments aptver jomas, kas atbilst ECOFIN kompetencei un sasaucas ar atjauninātās Lisabonas stratēģijas Integrēto vadlīniju makrosadaļu.

ECOFIN uzsver sabalansētas fiskālās politikas un turpmāku strukturālo reformu nozīmību dalībvalstīs, norāda uz nepieciešamību uzlabot valsts budžeta nākotnes perspektīvas, nodrošinot valsts finanšu ilgtspēju un kvalitāti, īpaši ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas un globalizācijas tendences, kas rada arvien jaunus izaicinājumus dalībvalstu fiskālajām politikām.

Galveno jautājumu dokumentā tiek norādīts, ka papildus nacionālajām nodokļu politikām būtiska ir arī pasākumu koordinēšana ES līmenī, lai nodrošinātu iekšējā tirgus prasības; svarīga ir arī finanšu tirgus integrācija, lai paaugstinātu tā efektivitāti un globālo konkurētspēju; jāapstiprina skaidri ES kopējie mērķi un paņēmieni administratīvā sloga samazināšanai, kas savukārt sniegs iespēju uzņēmumiem celt savu produktivitātes līmeni.

Latvijas pozīcija: Latvija kopumā atbalsta Galveno jautājumu dokumentā iezīmētās prioritārās jomas.

Latvija uzskata, ka, ņemot vērā diskusijas par pasākumu koordinēšanu tiešo nodokļu jomā, kas šobrīd norisinās vēl ekspertu līmenī, Galveno jautājumu dokumenta sadaļa par nodokļu politiku Eiropā būtu precizējama tā, lai norādītu tikai uz tām iniciatīvām un pasākumiem, par kuriem Padome līdz šim ir vienojusies.

Iniciatīvas tiešo nodokļu jomā Latvija atbalsta tik tālu, cik tās neskar tiešo nodokļu harmonizācijas jautājumus. Tādēļ Latvijai būtiski ir nodrošināt, ka Galveno jautājumu dokumentā netiek iekļautas jebkādas tiešas vai netiešas atsauces uz iniciatīvu par uzņēmumu ienākuma bāzes harmonizāciju (CCCTB) vai tās ietvaros veicamo darbu.

Vispārējo ekonomikas politikas vadlīniju 2005.–2008.gadam atjaunošana

Paredzēts apstiprināt atjaunotās Vispārējās ekonomikas politikas vadlīnijas 2005.–2008.gadam, īpaši valstīm specifisko rekomendāciju ietvaros.

Latvijai Komisija rekomendē nodrošināt ekonomikas un budžeta ilgtspēju, īstenojot ierobežojošo fiskālo politiku, tādā veidā samazinot ekonomikas pārkāršanas riskus un uzmanīgāk izvēloties izdevumu prioritātes; panākt lielāku progresu attiecībā uz pētniecības un inovāciju politiku; palielināt darbaspēka piedāvājumu un produktivitāti, uzlabojot mobilitāti reģionos, kā arī izglītības un apmācības sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām un ieviest mūžizglītības sistēmu.

2007.gada oktobrī visām ES dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai kārtējais Progresa ziņojums par nacionālās Lisabonas programmas īstenošanu.

Latvijas pozīcija: Latvija pozitīvi novērtē Latvijai izstrādātos ieteikumus Lisabonas stratēģijas īstenošanas veicināšanai un vēlas apliecināt savu apņemšanos pievērst tiem īpašu uzmanību Nacionālās Lisabonas programmas īstenošanas gaitā. 

Labāks regulējums un administratīvā sloga samazināšana ES.

ECOFIN ieguldījums Eiropadomes pavasara sanāksmei

Administratīva sloga samazināšana ir Lisabonas stratēģijas centrālais elements konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai Eiropā. Padome uzsver, ka, veicot administratīvā sloga samazināšanu, jāsaglabā likumdošanas politiskie mērķi, vienlaikus uzlabojot regulatīvo vidi, veicinot konkurenci un produktivitāti.

Padome atbalsta administratīvā sloga samazinājuma mērķi par 25% līdz 2012.gadam ES līmenī.

Padome arī aicina Komisiju turpināt ziņot par progresu saistībā ar administratīvā sloga samazināšanas uzdevumu izpildi un “ES standartu izmaksu modeļa” lietošanu, kā arī aicina dalībvalstis ziņot par pieredzi nosakot un samazinot administratīvo slogu to Nacionālajos progresa ziņojumos.

Latvijas pozīcija: Latvija kopumā atbalsta Padomes secinājumu projektu par administratīvā sloga samazināšanu. Latvija atbalsta kopēja, politiska mērķa noteikšanu administratīvā sloga samazinājumam 25% apjomā līdz 2012.gadam attiecībā uz Eiropas Savienības likumdošanu. Latvija var atbalstīt arī izvirzīto termiņu dalībvalstīm – līdz 2008.gadam noteikt mērķus administratīvā sloga samazināšanai nacionālajā līmenī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments