Par drošību un veselības aizsardzību darbā

Saskaņā ar jaunu piecu gadu stratēģiju attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, ko 21.februārī pieņēma Komisija, par vienu ceturtdaļu jāsamazina darba apstākļu izraisīto slimību un nelaimes gadījumu skaits visā Eiropā. Tas noteikts, ņemot vērā nāves gadījumu skaita samazinājumu par 17% no 2002.gada līdz 2004.gadam un tādu nelaimes gadījumu skaita samazinājumu par 20%, kuru rezultātā darba ņēmēji nevar ierasties darbā trīs vai vairāk dienas. Taču progress dažādās valstīs, nozarēs, uzņēmumos un pa darba ņēmēju kategorijām joprojām ir atšķirīgs. Darba apstākļi mainās, līdz ar to rodas jauni arodapdraudējumi un atsevišķu arodslimību skaits aizvien pieaug. 

“Arodslimības un negadījumi darbā ir smags slogs gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem Eiropā. Ik gadu notiek 4 miljoni nelaimes gadījumu darbā, kas rada milzīgas izmaksas Eiropas ekonomikai. Ievērojama šo izmaksu daļa skar sociālā nodrošinājuma shēmas un valsts finanses,” teica nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla. “Darba ņēmēju veselības un drošības uzlabošana ir ES Izaugsmes un darbavietu programmas pamatelements. Palielinot darba ražīgumu un uzlabojot darba kvalitāti, mēs ievērojami veicināsim izaugsmi un konkurētspēju Eiropā.”

Neraugoties uz ievērojamiem sasniegumiem pēdējos piecos gados, vēl joprojām ir daudz darāmā. Izmaksas, kas rodas saistībā ar arodslimībām un nelaimes gadījumiem darbā, atšķirīgā mērā skar visas iesaistītās personas. Eiropas darba ņēmēji sakarā ar neierašanos darbā gadā zaudē ienākumus apmēram 1 miljarda eiro apmērā. Savukārt darba devējiem rodas izmaksas, kas saistītas ar darba nespējas lapu apmaksu, prombūtnē esošo darba ņēmēju aizvietošanu un ražīguma zudumu, turklāt daudzas no tām nesedz apdrošināšana.

Īpaši tam pakļauti mazie un vidējie uzņēmumi, kuros notiek 82% no visām arodtraumām un 90% no visiem nelaimes gadījumiem, kuri beidzas ar nāvi. Tādās nozarēs kā būvniecība, lauksaimniecība, transports un veselības aprūpe ir novērojams lielāks negadījumu skaits darbā nekā citās nozarēs, turklāt daudz lielākā mērā tas skar gados jaunus darba ņēmējus, migrējošos darba ņēmējus, gados vecākus darba ņēmējus un tos, kuriem ir nedroši darba apstākļi.

Aizvien palielinās atsevišķu slimību skaits, tostarp skeleta un muskulatūras saslimšanas – muguras sāpes, locītavu traumas un dažādas deformācijas –, kā arī stresa izraisītās slimības.

Jaunā stratēģija 2007.–2012.gadam ir vērsta uz to, lai kopumā par 25% samazinātu arodnegadījumu un arodslimību skaitu ES. Tajā izklāstīta virkne Eiropas un dalībvalstu līmenī veicamu pasākumu šādās galvenajās jomās:

• spēkā esošās likumdošanas uzlabošana un vienkāršošana un tās labāka īstenošana praksē, veicot tādus nesaistošus pasākumus kā labas prakses apmaiņa, informētības kampaņas un visaptveroša informācija un apmācība;

• tādu dalībvalstu stratēģiju noteikšana un īstenošana, kas pielāgotas katras konkrētās dalībvalsts vajadzībām. Šīm stratēģijām jābūt vērstām uz visvairāk skartajām nozarēm un uzņēmumiem un jānosprauž mērķi arodslimību un arodnegadījumu skaita samazināšanai;

• drošības un veselības aizsardzības jomas integrēšana citos dalībvalstu un Eiropas politikas virzienos (izglītībā, sabiedrības veselībā, pētniecībā) un jaunu kopīgu risinājumu meklēšana;

• jaunu iespējamo apdraudējumu labāka noteikšana un izvērtēšana, plašāk izmantojot pētniecību, zināšanu apmaiņu un rezultātu izmantošanu praksē.