Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 22. februāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Porietis
(Tautas partijas frakcija):

Šīsdienas sēde salīdzinājumā ar divām iepriekšējām noritēja krietni raitāk, jo nebija radikāli polemizējamu jautājumu kā iepriekš. Populāru polemiku izraisīja vienīgi apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas sagatavotais likumprojekts “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”. Šis likumprojekts debatēs izraisīja radikāli pretēju uzskatu sadursmi tāpēc, ka šis cīnītāju statuss mūsu valstī nav tik vienkārši piešķirams.

Tika izskatīti arī 48 priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” galīgajam lasījumam. Tā kā visi iesniegtie priekšlikumi bija atbalstīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tad arī Saeima tos vienprātīgi pieņēma.

Vēl jāpiemin šodien pirmajā lasījumā atbalstītais Ministru kabineta iekārtas likumprojekts. Iepriekšējais likums tika pieņemts 1993.gada 15.jūlijā. Kopš tā laika dažādos normatīvajos aktos un mūsu valsts dzīvē daudz kas ir mainījies, tāpēc likums bija jāpilnveido.

Vēl pirmajā lasījumā konceptuāli tika akceptēti grozījumi Krimināllikumā, jo saskaņā ar dažādām starptautiskajām konvencijām ir nepieciešams noteikt kriminālsodu ne tikai par terora aktu gatavošanu, bet arī par publisku aicinājumu veikt terora aktus un genocīda noziegumus.

Saeima šodien otrajā lasījumā izskatīja Priekšlikumu un sūdzību likumprojektu. Tika noraidīti daži iesniegtie priekšlikumi, jo tie, iespējams, neiedziļinoties jau izveidotajā likumprojekta redakcijā, nebija pietiekami kvalitatīvi sagatavoti.

Vēl jāpiemin, ka Tautas partijas frakcija vakar frakcijas sēdē tikās ar tiesībsarga amata kandidātu Romānu Apsīti. Sarunā mēs viņu iztaujājām un viņš izklāstīja mums savu redzējumu par šo posteni un iestādi kopumā. Frakcijas deputātiem par šo kandidātu radās visnotaļ patīkams iespaids, un es domāju, ka mēs viņu atbalstīsim.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien pievērsīšu uzmanību diviem jautājumiem.

Pirmkārt, šodien Saeimā tika atbalstīts likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu”. Mēs esam gandarīti, jo konvencijas mērķis ir nodrošināt to dzīvnieku aizsardzību, kuri tiek audzēti un turēti pārtikas ražošanai, vilnas, ādu vai kažokādu iegūšanai vai kādos citos lauksaimnieciskos nolūkos.

Otrkārt, otrajā lasījumā pieņemts Priekšlikumu un sūdzību likumprojekts. Apvienības “Saskaņas Centrs” deputāti rūpīgi strādās, lai sagatavotu savus priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam. Daži vārdi par to, ko mēs atbalstām, jo šis likums, protams, ir ļoti nepieciešams un svarīgs. Tā mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē un tas noteiks kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus. Bez tam jāuzsver, ka iestāde atbildi pēc būtības dod iespējami saprātīgā termiņā (mūsu izpratnē – jo ātrāk, jo labāk), ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Ja iesnieguma saturs neprasa atbildi pēc būtības, iestāde septiņu darba dienu laikā informē iesniedzēju, ka attiecīgo iesniegumu ir saņēmusi. Mēs arī turpmāk strādāsim, lai šo likumprojektu papildinātu.

N.Kabanovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es pievērsīšu uzmanību frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” sagatavotajam likumprojektam “Par personu, kuras pildīja alternatīvo (darba) dienestu un aktīvo Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu, atzīšanu par Latvijas pilsoņiem”. Šis likumprojekts attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri dienēja policijā, cietumu apsardzē, robežsardzē un citos Latvijas Republikas militārajos formējumos no 1991. līdz 1993.gadam, kad dienestā iesauca arī nepilsoņus. Man kā vienam no šī likumprojekta autoriem liekas, ka Latvijas valsts ne īpaši labi attiecas pret šiem cilvēkiem. Viņiem bija solīts, ka visiem tiks piešķirta Latvijas Republikas pase un pilsonība. Tolaik šie cilvēki izrādīja vislielāko lojalitāti pret Latvijas valsti – viņiem bija ierocis un viņi aizsargāja Latvijas robežu un tiesības, viņi dienēja tiesībsargājošajās iestādēs un pildīja citus pienākumus. Šo personu ir pavisam nedaudz – apmēram 100 cilvēku, tāpēc, piešķirot viņiem pilsonību, Latvijas valsts šādā veidā, manuprāt, izteiktu savu lojalitāti pret viņiem. Diemžēl Saeimas deputātu vairākums neatbalstīja mūsu likumprojektu. Tas nenozīmē, ka mums nākotnē nebūs šādu priekšlikumu. Mēs tādus iesniegsim vēlreiz, bet varbūt tikai citā formulējumā. Mūsu tālākais mērķis ir visiem cilvēkiem piešķirt Latvijas pilsonību.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Atšķirībā no maniem kolēģiem es šodien runāšu par praktiskākām lietām. Tas ir jautājumu loks, kas pēdējā laikā saviļņojis lauksaimniekus un cilvēkus, kuri kopj zemi, kam īpašumā ir zeme un uz kuriem attiecas jaunais Eiropas Savienības piedāvājums, iniciatīvas un aktivitātes.

Es paralēli deputāta darbam nodarbojos arī ar lauksaimniecību, vairāk nekā 300 hektāros audzējot graudus, tāpēc ar pilnu atbildību varu teikt, ka šīs iniciatīvas nav vērstas uz Latvijas lauksaimniecības ražošanas sagraušanu. Es arī šajā gadā turpināšu modernizēt savu saimniecību, jau esmu iegādājies jaunu apstrādes tehniku. Nevajag klausīties šīs milzīgās vaimanas un emocijas, kas plūst pāri malām! Skaidrs, ka ir arī šīs medaļas otra puse un ka Latvijas laukiem un cilvēkiem vajag skaidrību par iespējamo noteikumu maiņu un principiem. Mēs esam uzaicinājuši Eiropas Savienības komisāru lauksaimniecības jautājumos ierasties Latvijā un dot lauksaimniekiem un sabiedrībai šīs situācijas skaidrojumu. Iespējams, ka šai lietai varbūt ir vajadzīgs pārejas laiks, taču ar pilnu atbildības sajūtu es varu teikt, ka lauksaimnieki nabagāki nekļūs. Tāpēc jau visi nepārstās audzēt graudus vai rapsi. Ja kādam ir problēmas, tad, lūdzu, griezties pie manis. Es esmu gatavs pārņemt saimniecību un strādāt tālāk. Es aicinu saglabāt vēsu prātu un sekot līdzi aktivitātēm šajā jomā.

A.K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimas sēdē mēs izskatījām likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, ko valdība pieņēmusi Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Ko valdība pēc būtības ir izdarījusi? Kā zināms, privatizācijas pabeigšanas likumi tika pieņemti pirms pāris gadiem (visi iesniegumi privatizācijai bija jāiesniedz jau pērnā gada augustā). Tagad ir valdības ierosinājums, kas faktiski būs par labu privatizētājiem, paredzot viņiem līdz 30 procentiem samazināt summu, kas būtu jāmaksā pašvaldībām. “Jaunais laiks”, iesniedzot trīs priekšlikumus, centās to koriģēt un gādāt, lai pašvaldībām būtu lielāki ieņēmumi un lai privatizētājiem nebūtu īpaša atlaide. Diemžēl Saeimas vairākums tam nepiekrita.

Paralēli iepriekšteiktajam mēs vistiešākajā veidā varam vērot varas koncentrāciju šobrīd esošās koalīcijas rokās. Rīgas domē šonedēļ pilnīgi bez pamatojuma no amata tika atstādināts Rīgas domes priekšsēdētājs Aksenoka kungs. Tas faktiski iet roku rokā ar to, ko redzam arī šeit Saeimā, proti, ar Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos, premjera Kalvīša kunga rokās iedodot stingrus grožus drošības dienestu kontrolei. Valsts prezidente šos likumus neparakstīja un atsūtīja Saeimai atpakaļ. Saeimā vēlreiz būs diskusija, tad būs redzams, vai mēs šo procesu varēsim apstādināt. Bet mēs redzam, ka šī koalīcija viscaur dara visu, lai sakoncentrētu varu savās rokās. Bet ar šo varu viņi diemžēl neko nedara iedzīvotāju labā. Inflācija jau kuro gadu (laikam jau trešo pēc kārtas) nemazinās, bet gan faktiski pieaug; draudi tautsaimniecībai, kas izskan no daudziem ekspertiem, netiek laikus un attiecīgi izvērtēti.

“Jaunais laiks” nekur nav pazudis. Tas, ka šobrīd mēs tiekam atstumti no varas, nenozīmē, ka ilgtermiņā kāds spēs mūs iznīcināt. Mēs saprotam, ka Saeimas vēlēšanās par mums nobalsoja 18 procenti vēlētāju. Arī tagad mēs saņemam vēstules, telefona zvanus, īsziņas un elektroniskā pasta vēstules ar atbalstu, tāpēc jādomā, ka mūsu atbalstītāju ir vēl vairāk. Mums ir pamats uztraukties par to, kas notiek valstī. Bet es varu visus mierināt – “Jaunais laiks” nekur nav pazudis. Mēs turpināsim strādāt un savu panāksim.

D.Turlais
(Latvijas Pirmās partijas un savienības “Latvijas ceļš” frakcija):

No mūsu frakcijas viedokļa šodien svarīgs bija otrajā lasījumā pieņemtais Latvijas Apvienotās Metodistu baznīcas likumprojekts, kas ir viens no likumprojektiem, kuri saistīti ar tradicionālajām konfesijām. Mēs esam sagatavojuši un Saeima tuvākajā laikā izskatīs arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumprojektu. Līdz ar to valsts attiecības ar baznīcu – ar visām tradicionālajām konfesijām – būs sakārtotas ar likumu. Tas ir ļoti svarīgi, jo valsts iedzīvotāju un sabiedrības garīgās un morālās vērtības, mūsuprāt, var balstīties tikai uz kristīgām vērtībām. Baznīcas loma šajā ziņā, atbalstot valsti, ir ļoti nozīmīga. Tādēļ mūsu partija ir atbalstījusi, atbalsta un atbalstīs baznīcas lomu sabiedrības garīgajā audzināšanā.

Mēs uzskatām, ka arī Nacionālā programma iecietības veicināšanai, kas pašlaik atrodas Ministru kabinetā, var būt balstīta uz Satversmi, kura paredz arī ierobežot atsevišķu personu tiesības, ja tās apdraud tikumību. Tā ir ierakstīts Satversmē. Tikumība nevar balstīties ne uz kādām citām normām kā tikai uz kristietības normām. Pamatvērtības un prioritātes, par kurām mēs esam iestājušies, ir ģimene, bērni un kristīgās vērtības, ko konsekventi atbalstām un atbalstīsim arī turpmāk.

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Laikam jau vienmēr būs tā, ka Saeimā būs kāds politisks spēks, kurš asi vērsīsies pret jebkuru vēsturiskās patiesības sagrozīšanu. Tā notika arī šodien.

Šis piedāvājums par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu nav nemaz tik nevainīgs. Vispirms jārunā par to, kā tad viss toreiz Otrā pasaules kara laikā un pirms tam notika. Sarkanarmieši ienāca un aizgāja; ienāca otrreiz un palika. Kas tad tā par atbrīvošanu? Otrkārt, kas tad patiesībā notika pirms Otrā pasaules kara sākuma? Tas arī ir jāatgādina. Ja runā par šo piedāvāto priekšlikumu, ka šie cīnītāji esot tie, kuri cīnījušies jau no 1939.gada 1.septembra, tad man ir jāatceras visas notikušās okupācijas gan īsi pirms 1939.gada, gan pēc tam, ieskaitot Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā, Ziemeļu karu Somijā un tā tālāk un tā joprojām. Tad par ko tad te var būt runa? Kas tie par tādiem antihitleriskajiem cīnītājiem? Tie ir vienkārši sarkanarmieši-okupanti. Tā ir kaut kāda slimīga vēlme ieslidināt šīs viņu tiesības jebkuriem paņēmieniem. Tas faktiski ir politikānisms un vēlme iegūt sev atbalstītājus, jo PCTVL bēdīgie panākumi pēdējās vēlēšanās acīmredzot viņus spārno uz ko tādu. Bet mēs tāpēc esam apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas asi vērsīsies pret jebkādiem šādiem mēģinājumiem.

Saeimas preses dienests