Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2007. gada 22. februāra stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.03.2007., Nr. 36 (3612) https://vestnesis.lv/ta/id/153769

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2007. gada 22. februārī

Vēl šajā numurā

01.03.2007., Nr. 36 (3612)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

2007. gada 22. februāra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 22.februāra sēdi un, kā parasts, vispirms lemsim par darba kārtības jautājumiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. un 87.pantu, komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 22.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” kā darba kārtības pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta ar šo jautājumu.

Arī Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 22.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Tālāk, godātie kolēģi, izskatīsim Saeimas Prezidija atzinumus par likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Kabanova, Mitrofanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šķiet, ka pakāpeniski veidojas vēlme attaisnot Latvijas Republikas okupāciju. Ar šādu dokumentu tā iesniedzēji vēlas uzsvērt, ka Latvijas Republikas okupācija bijusi viena pareiza lieta, jo sarkanarmieši ienāca, palika un ir palikuši vēl šodien.

Šeit ir minēts 1939.gada 1.septembris. Tad nu varbūt ieskatīsimies nedaudz vēsturē pirms un pēc šā datuma.

1933.gadā, kad notika cīņa par varu reihstāgā un kad cīnījās sociāldemokrāti ar nacionālsociālistiem, tad nezin kāpēc no Maskavas, no Staļina tētiņa Vācijas komunistiem nāca pavēle neatbalstīt sociāldemokrātus, tādējādi palīdzot vecajam draugam Ādolfam tikt pie varas.

1938.gadā jau bija realizēts Austrijas anšluss – Vācija bija iebrukusi Austrijā un pievienojusi to savai teritorijai. Nerunāsim nemaz par to, kas pēc tam notika ar Sudetiem Čehoslovākijā un kas pēc tam notika ar pašu Čehoslovākiju. Valsts tika sagrauta!

Tālāk nāca 1939.gada 23.augusts – aptuveni kāda nedēļa pirms minētā 1.septembra –, un pēc tam sākās Polijas plosīšana. Mēs labi atceramies 1939.gada septembra notikumus Polijā: sākumā – iebrukums no rietumiem, bet pēc divu nedēļu nogaidīšanas Staļina tētiņš bruka iekšā no austrumiem. Un drīz vien divi kara noziedznieki – Ādolfs Hitlers un Josifs Staļins – jau rīko kopīgu parādi par godu Polijas iekarošanai.

Kas notika pēc tam – 1939.gada nogalē un visā 1940.gada garumā? Divi kara noziedznieki – PSRS un nacistiskā Vācija – plosīja visu Eiropu un dalīja to savā starpā. Varbūt atcerēsimies tieši 1940.gadu – 1939.–1940.gada Ziemas karu Somijā un 1940.gada okupācijas notikumus trijās Baltijas valstīs! Taču tagad te iebāž iekšā 1939.gada 1.septembri un vēl cenšas apgalvot, ka tiem kaut kas pienākas. Interesanti – kas? Šis un tas viņiem gan pienākas, bet par to varētu runāt citā dokumentā.

Kas notika tālāk? Viens kara noziedznieks plānoja, kā apkarot otru kara noziedznieku. 1941.gada janvārī PSRS vēl turpināja sūtīt savus krāsainos metālus uz Vāciju, bet Vācija no šiem metāliem attiecīgi ražoja ieročus. Ādolfs jau veidoja savu Barbarosas plānu, bet tanī pašā laikā saņēma šos krāsainos metālus. Tā ka viens plānoja uzbrukt agrāk, bet otrs – vēlāk. Nu vienam sanāca labāk, otram – sliktāk, tātad par šādiem te priecāties Latvijai jau nu galīgi nevajadzētu un runāt par kaut kāda statusa piešķiršanu. Un arī kaut kādu privilēģiju piešķiršana viņiem no mūsu valsts budžeta ir pilnīgi “garām”.

Es ceru, ka Saeimas nospiedošais vairākums nekad neatzīs Latvijas Republikas okupāciju un neattaisnos neko tādu, kas ir saistīts ar šo notikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

“Par” runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Pamatodams PCTVL frakcijas priekšlikumu – piešķirt antihitleriskās koalīcijas karavīriem īpašu statusu –, es varētu ilgi un dikti stāstīt gan par slaveno 201.latviešu strēlnieku divīziju, gan par 43.gvardes latviešu strēlnieku divīziju, gan par 1.latviešu aviācijas pulku un ar Suvorova Otrās pakāpes ordeni apbalvoto 130.latviešu strēlnieku korpusu, gan par lielo daudzumu tautas partizānu vienību. Saeimas latviskais vairākums pelnīti var lepoties ar saviem slavenajiem senčiem, kuru asinis, kas tika izlietas kauju laukos, izpirka gan Arāja komandas benžu noziegumus, gan to personu grēcīgos darbus, kuri piespiedu kārtā vai brīvprātīgi deva zvērestu Hitleram. Tomēr lielākā daļa no tiem 150 tūkstošiem zaldātu, kas ir apbedīti Latvijas zemē no Zilupes līdz Ventspilij, bez šaubām, ir krievi, ukraiņi, baltkrievi, tāpēc es iztērēšu to laiku, kas man ir atvēlēts saskaņā ar Kārtības rulli, lai pastāstītu kaut vai par dažiem no šiem varoņiem.

1941.gada jūnijā par Daugavpils aizstāvēšanu pirmais, kam tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa goda nosaukums, bija vienkāršais frontes pavārs Ivans Sereda. Kādā kaujā pretinieka vieglais tanks triecienuzbrukumā nokļuva viņa pulka dislokācijas teritorijā. Ar šauteni pret bruņām nebija vērts cīnīties. Granātu arī Ivanam nebija. Tad drosminieks paķēra cirvi un ar to metās pretī tankam. Ar spēcīgu sitienu viņš salieca ložmetēja stobru un ieķīlēja tanka torni. Savlaicīgi viņam piebiedrojās arī cīņu biedri un saņēma gūstā tanka apkalpi. Savukārt 13.jūnijā gaisa kaujā virs Daugavpils bumbvedēja apkalpe, kuru komandēja vecākais leitnants Pjotrs Igašovs, iznīcināja divus vācu iznīcinātājus, bet trešo taranēja. Pēc tam pilots ar savu degošo lidmašīnu ietriecās nacistu karaspēka kolonnā, kas forsēja Daugavu.

Esmu pārliecināts, ka dažas rakstura īpašības no šiem mūsu senčiem esam mantojuši arī mēs – viņu tuvākie vai attālākie pēcteči.

Latgales meži uz ilgiem laikiem atcerēsies partizāna spridzinātāja Vasilija Kononova vārdu, kas ir nolaidis no sliedēm četrpadsmit nacistu ešelonus. 67.latviešu strēlnieku divīzija, kuru komandēja ģenerālis Nikolajs Dedajevs, kopā ar brīvprātīgajiem veselu nedēļu sekmīgi aizsargāja Liepāju. Jau nacistu okupētajā pilsētā pieci Sarkankarogotās flotes jūrnieki, kuru vārdi joprojām nav zināmi, līdz pēdējam elpas vilcienam cīnījās 14.novembra bulvāra namā, kuru artilērija sagrāva drupās. Kaujās par Liepāju nacisti zaudēja savus pirmos divus tūkstošus kareivju. Vēlāk pienāca Maskavas, Staļingradas, Kurskas un Berlīnes kārta.

Cienījamie kolēģi likumdevēji! Saskaņā ar 1994.gada līgumu starp Latviju un Krievijas Federāciju rūpēties par mūsu teritorijā karā kritušajiem un par Otrā pasaules kara pieminekļiem – tas ir Latvijas pienākums. Tāpat PCTVL uzskata, ka rūpēties par šeit dzīvojošajiem 130.latviešu strēlnieku korpusa un citu vienību veterāniem arī ir mūsu, Latvijas, pienākums.

Es kārtējo reizi piedāvāju Saeimas latviskajam vairākumam pievienoties visā civilizētajā pasaulē pieņemtajai vēstures versijai un ar savu balsojumu atbalstīt PCTVL iesniegto likumprojektu par antihitleriskās koalīcijas kareivju statusu.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 236/Lp9, nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Kabanova, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu “Par personu, kuras pildīja alternatīvo (darba) dienestu un aktīvo Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu, atzīšanu par Latvijas pilsoņiem” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt “pret”.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Anotācijā par šo likumprojektu rakstīts: “Likumprojekts paredz paplašināt Latvijas Republikas pilsoņu loku. Tiek paredzēts piešķirt Latvijas pilsonību atzīšanas kārtībā Latvijas nepilsoņiem, kuri no 1990.gada 4.maija ir pildījuši alternatīvo (darba) dienestu un no 1991.gada 1.oktobra – aktīvo Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu.”

Un, lūk, ko šajā sakarībā gribu pasacīt – protams, visvairāk iesniedzējiem, bet diez vai viņi sadzirdēs un sapratīs… Un tomēr! Kaut īsi.

Mēs esam civilizēta valsts, un latvieši ir humāna tauta. Mūsu valstī atraduši sev mājvietu gandrīz miljons cilvēku no bijušās Padomju Savienības. Protams, tas ir okupācijas un kolonizācijas rezultāts. Un mēs jau simtiem reižu esam runājuši par to – arī no Saeimas tribīnes –, ka vienai mazai tautai tas ir pārāk smags slogs. Pārāk smags!

Tagad, 16 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijā mūsu, latviešu, ir drusciņ pāri par 50 procentiem. Vai tas ir daudz? Tas ir ārkārtīgi, ārkārtīgi maz!

Šiem sabraukušajiem ir dotas mājas, ir doti dzīvokļi, ir dots darbs, ir dotas pensijas. Viņi saņem pabalstus, visu, ko vien spējam dot (nu, ne visai bagāta ir mūsu valsts pēc šiem trakajiem 50 okupācijas gadiem), atraujot līdzekļus savējiem – latviešiem – un, protams, arī citu tautību pilsoņiem, citu tautību cilvēkiem.

Bet jūs, Plinera kungs, Kabanov, Buzajev un pārējie, prasāt vēl un vēl, un vēl. Prasāt: dodiet, dodiet, dodiet! Un tā vienmēr, katru dienu!

Nupat jūs pieprasījāt piešķirt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu. Dobeļa kungs jau pateica, ko mēs šajā sakarībā domājam. Un tagad prasāt piešķirt šīm personām pilsonību! Vai nav par traku? Un ko dodat pretī? Ko jūs paši – nemaz jau nerunājot par šiem nepilsoņiem! – dodat pretī šai valstij? Naidu, vairāk neko! Musināšanu, vairāk neko! Un vienmēr atgādināt: “Viņi maksā nodokļus!” Ak Dievs! Tā tik vēl trūka, lai viņi šeit nemaksātu nodokļus! (No zāles dep. J.Pliners: “Pēter, vai tu esi skaidrā prātā?”)

Jūs sakāt: pildīja alternatīvo darba dienestu un vēl citus darbus veica pirms kādiem 15 vai 16 gadiem. Bet kas viņiem liedza šajos gados iegūt pilsonību, pasakiet? Neviens! 120 tūkstošu – tie, kuri gribēja, – ir ieguvuši pilsonību. Un kas liedza šiem cilvēkiem? Viņi nav gribējuši vai nav varējuši iemācīties latviešu valodu arī šajos – neatkarības gados. Lūk, viņu lojalitāte un attieksme pret Latvijas valsti!

Saprotiet reizi par visām reizēm, ka pilsonība nav nekāda tramvaja biļete, arī to nedod par velti. Bet jūs prasāt, prasāt un vēlreiz prasāt! Tad nu reiz māciet saviem aizstāvamajiem šo attieksmi pret valsti, māciet! Bet to jūs negribat.

Un tāpēc mēs gribam jums vēlreiz atgādināt… un tādēļ es esmu nācis šeit, tribīnē, lai gan es saprotu, ka tas ir veltīgi. Jūs atkal un atkal, visus četrus šīs Saeimas darbības gadus, iesniegsiet katrā Saeimas sēdē šādus nepieklājīgus priekšlikumus un kavēsiet mūsu laiku. Bet – ko lai dara? Apdomājieties tomēr un kļūstiet reiz par normāliem Latvijas pilsoņiem arī jūs!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Nikolajs Kabanovs ir pieteicies runāt “par”.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Manuprāt, iepriekšējais orators absolūti novirzījās no temata.

Jūs visi zināt, ka Valsts prezidente, vakar apmeklējot Rīgas Centrālcietumu, nonāca pie slēdziena, ka cilvēki tur atrodas kā zoodārzā. Taču zoodārzā atrodas ne tikai zvēri, bet arī cilvēki, kas kopj šos zvērus.

Es pazīstu vienu žurnālistu, kurš pirms 15 gadiem bija cietumā. Tas ir, viņš nebija vis noziedznieks, bet apsargāja ieslodzītos. Bijušās PSRS Iekšlietu karaspēka konvoja pulks tajā laikā jau bija izvests no Latvijas – tika izvests pats pirmais – un ieslodzījuma vietas varēja palikt bez jebkādas kontroles.

1990.–1991.gadā Latvijas cietumus un kolonijas skāra dumpju epidēmija, kas beidzās ar cilvēku upuriem. Bail iedomāties, kas varētu notikt, ja šis “kontingents” (pēdiņās) iznāktu brīvībā! Starp citu, līdzīga situācija izveidojās daudzās bijušajās padomju republikās un noveda pie traģiskām sekām.

Mans paziņa joprojām ir nepilsonis, lai gan lieliski runā latviski. Viņš ir pat intervējis dažus no šeit klātesošajiem. Kāpēc viņš nenaturalizējas? Tāpēc, ka pirms 15 gadiem ierindas priekšā viņam apsolīja: “Visiem piešķirsim pilsonību!” Viņus vienkārši apmānīja.

1991.–1993.gadā daudzi simti jauniešu, kuriem nebija Latvijas pilsonības, pildīja aktīvo obligāto valsts dienestu dažādās mūsu valsts militarizētajās struktūrās. Tagad, ņemot vērā naturalizāciju un no Latvijas izbraukušo skaitu, runa varētu būt par aptuveni 100 cilvēkiem, kuriem ir nepilsoņa statuss.

Es esmu pārliecināts, ka pat pats radikālākais ultrapatriots nevarēs pasludināt, ka Latvijas pilsonības piešķiršana tik nelielam cilvēku skaitam būtu uzskatāma par draudiem pilsoņu kopumam. Latvijas valsts savukārt atcerēsies pati savu vēsturi, jo 1920.gadā, pēc atbrīvošanās kara beigām, tādā veidā pilsonību ieguva daudzi karavīri, kas bija nelatvieši. Par laimi, 90.gadu sākumā mūsu militārajiem formējumiem nenācās piedalīties kaujas operācijās, taču robežu apsardzība, ieslodzījuma vietu apsardzība un kārtības sargāšana arī toreiz bija daudz bīstamāka nekā pašreiz, kad mēs atrodamies ES un NATO stabilitātes zonā.

Ja dienestu sauc par pienākumu pret valsti, tad pie visa teiktā var piebilst, ka 90.gadu sākumā, kad Latvijas Republika bija tikko atjaunota un neko vēl šiem jaunajiem cilvēkiem nebija devusi, tieši viņi bija tie, kas tai piešķīra lojalitātes un kalpošanas kredītu.

Militārajā folklorā ir leģenda par aizmirsto sargkareivi, kurš nosala postenī, pildot pavēli. Lai tagad Latvija atdod savu parādu saviem aizmirstajiem sargiem!

Aicinu jūs balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Viens ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 237/Lp9, nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 58, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? (No zāles: “Piekrīt!”) Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? (No zāles: “Piekrīt!”) Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijas atzīšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 35.panta nosacījumiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt atzinumam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, mums darba kārtībā ir iekļauti arī jautājumi par atvaļinājuma piešķiršanu deputātiem. Piešķirt viņai atvaļinājumu ir lūgusi deputāte Linda Mūrniece. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Atvaļinājums deputātei piešķirts.

Tāpat mēs esam saņēmuši deputāta Jāņa Klauža lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 22.februārī. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatīsim likumprojektus! Likumprojekts “Grozījumi Kredīt­iestāžu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ja jums vēl nav dokumenta uz rokas, tad varu pasacīt, ka tā numurs ir 345A. Tas ir valdības iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kuru komisija ir izskatījusi un atbalstījusi otrajam un galīgajam lasījumam. Komisija kopā ar Juridisko biroju šim likumprojektam ir sagatavojusi četrdesmit deviņus priekšlikumus, no kuriem 1. attiecas uz likumprojekta 2.pantu. Tas saņemts no Juridiskā biroja, un komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. (Dep. J.Dobelis kaut ko sauc no zāles.)

K.Leiškalns.

2. – saņemts no… Dobeļa kungs, netraucējiet ziņotāju! 2.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

3.priekšlikums ir par likumprojekta 5.pantu, un tas ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

4.priekšlikums ir par likumprojekta 9.pantu, un tas ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir redakcionālas dabas. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Līdzīgi ir ar 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kas arī ir redakcionālas dabas. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

6. – terminoloģisks Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 9.pantu. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

7.priekšlikums attiecas uz 9.pantu. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

8.priekšlikumā ir runāts par izslēgumu 12.2 pantā. Atbildīgā komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums par 12.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

28.lappusē ir 10. – Juridiskā biroja priekšlikums par 19.pantu. Tas komisijā ir ieguvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums par izslēgumu 35.pantā – svītrot tā sesto daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Arī 12.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas. Es aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 12.priekšlikumam.

K.Leiškalns.

Komisija izdarījusi grozījumu arī 35.1 pantā. Aicinu parlamentu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns.

14.priekšlikumā ir lasāma atbildīgās komisijas redakcija 35.panta trešajai daļai. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija ir izteikusi citā redakcijā arī 35.panta ceturto daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta arī 15.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Turklāt atbildīgā komisija ir papildinājusi 35.pantu ar piekto daļu attiecīgajā redakcijā, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī 16.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

17.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas, un tas paredz izslēgumus 36.2  un 36.3 pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

17.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

18.priekšlikums paredz aizstājumu likumprojekta 27.pantā. To iesniedz Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns.

Jāpāriet uz tālākajām lapām tāpat kā uz attālākām zemēm. Esam 54.lappusē, kur ir 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 53.panta sesto daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 19.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Par 50.9 pantu ir atbildīgās komisijas 20.priekšlikums, par šā panta trešo daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns.

21.priekšlikumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina izteikt 50.2 panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns.

Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izteikusi šā panta astoto daļu jums redzamajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

22.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Izslēgums 63.pantā, ko piedāvājis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

23. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikumu – deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Finanšu ministra Spurdziņa kunga piedāvāto labojumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi 25.priekšlikumā, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Man šķiet, ka 24. un 25.priekšlikums ir jāskata kopā. Jā?

K.Leiškalns.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Pret 24. un 25.priekšlikumu un komisijas atzinumiem deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies deputātiem.

26.priekšlikums ir par 86.pantu, un tas ir saņemts no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

K.Leiškalns.

27. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas papildinājums šim pantam ar jaunu daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 27.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

28. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 88.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns.

Arī 29.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija ir veikusi aizstājumu 101.3 panta sestajā daļā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns.

31.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir par likumprojekta 38.pantu jeb likuma 101.4 pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Šajā pašā pantā ir aizstājums, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs un ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī 32.priekšlikumam deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

101.5 pantā grozījumus iesaka pati atbildīgā komisija. Aicinu Saeimu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 33.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

34.priekšlikums ir par šā panta sesto daļu, un to ir iesniegusi atbildīgā komisija – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Aicinu deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

K.Leiškalns.

35.priekšlikums ir 101.8 panta jauna redakcija. Tas ir no atbildīgās komisijas. Aicinu deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

36.priekšlikums ir par panta ceturtās daļas 2.punktu, un tas ir no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

37.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un tas ir par izslēgumu 101.11 pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija ir iesniegusi priekšlikumu veikt izslēgumu 101.13 pantā. Aicinu parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 38.priekšlikumam.

K.Leiškalns.

Pārejam pie 95.lappuses. Tur ir 39.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 42.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

40.priekšlikums. Grozījumus šajā pantā – 42.pantā – ir ierosinājis Juridiskais birojs, un tie ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

40.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

41.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izdarīt papildinājumu likumprojekta 45.pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Likumprojekta 48.pantā Juridiskais birojs piedāvā aizstājumu, kuru atbildīgā komisija vienprātīgi atbalsta.

Sēdes vadītājs.

42.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Pārejam pie tālas lappuses, tā ir 109.lappuse.

43.priekšlikums ir par likumprojekta 59.pantu. Tas ir no Juridiskā biroja un ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam par 43.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Arī nākamais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir par grozījumu šajā pašā pantā un ir atbildīgās komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 44.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

45.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā parlamentam savu pārejas noteikumu redzējumu. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

K.Leiškalns.

46. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums – ir pēc būtības atbalstīts komisijā. Taču komisija piedāvā savu redakciju, kas ir redzama 47.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par 46. un 47.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Un punktu visam pieliek Juridiskais birojs ar 48.priekšlikumu – papildināt 61.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. (No zāles dep. J.Dobelis: “49. palika! A-a! Kļūdījies! Teici, ka 49.”)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (reģistrācijas numurs 177/Lp9) pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Civillikumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Civillikumā” (reģistrācijas numurs 62/Lp9). Juridiskā komisija izskatīja iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret to, ka 4.priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

Lūdzu deputātus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 62/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojekts “Par 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju Papildprotokolu par papildu atšķirības emblēmas apstiprināšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.155. Pret pirmajā lasījumā izskatīto likumprojektu nekādu iebildumu nav, nekādi papildinājumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 80/Lp9! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu… Vai šis ir galīgais lasījums? Tātad likumprojekts ir pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir tā sau­camā Privatizācijas pabeigšanas likuma otrajam lasījumam saņēmusi 12 priekšlikumus.

1. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Tātad “Jaunais laiks” ir iesniedzis 1., 2. un 3.priekšlikumu, kas faktiski ir par vienu un to pašu problēmu, tāpēc tās būtību es mēģināšu izskaidrot, runājot par 1.priekšlikumu.

Tātad “Jaunā laika” priekšlikuma būtība ir šāda: mēs piedāvājam to zemi, ko nodod privatizācijai un kas ir kopā ar jaunu objektu, privatizēt pēc tirgus vērtības. Tagad paskaidrošu šo būtību dziļāk.

Apbūvētā zeme var būt divu veidu. Tas viens gadījums ir tad, kad iedzīvotājs, firma vai vienalga kāds cits ir privatizējis ēku, bet pēc tam ir pienācis brīdis, kad privatizētājs vēlas privatizēt arī zemi. Šādos brīžos tiek izmantota speciāla formula, ar kuras palīdzību nosaka šīs zemes vērtību. Ir skaidrs, ka šai zemei vairs nav vienkārša tirgus vērtība, jo tai virsū ir apgrūtinājums, proti, māja. Un tāpat ir skaidrs, ka tā nav arī vairs kadastrālā vērtība, jo kadastrālā vērtība tomēr ir stipri zemāka.

Tātad šie gadījumi mūsu piedāvātajā redakcijā tiek nodalīti atsevišķi, un līdzīgi tam, kā tas bija iepriekš likumdošanā, šīs zemes vērtība tiek rēķināta pēc speciālas, atjaunotas kadastrālās vērtības vai tiek noteikta tuvināti tirgus vērtībai.

Savukārt tajos gadījumos, kad tiek privatizēts pavisam jauns īpašuma objekts, proti, māja kopā ar zemi, tad šajos gadījumos mēs piedāvājam cenu noteikt pēc tirgus vērtības, kas maksimāli ir augstāka. Un tas ir pretēji tam, kāds ir bijis premjera padomnieka Šadinova kunga piedāvājums, kas šobrīd ir nonācis atklātībā un pirmajā lasījumā nostiprinājies. Tas ir pretējs tam, ka privatizēt vajadzētu pēc šīs formulas.

Tomēr tā galvenā sāpe, kāpēc mēs šādu priekšlikumu esam piedāvājuši, ir šāda: gan Šadinova kungs, gan arī daudzi citi eksperti ir atzinuši, ka, rēķinot pēc šīs formulas, īpašuma objekta cena iznāk zemāka vidēji par 30 procentiem. Iznāk zemāka cena!

Un te nu es gribu tam pievērst visu pašvaldību deputātu, visu to kolēģu uzmanību, kuri Saeimā ir ievēlēti no pašvaldībām: rēķinieties ar to, ka tad, ja jūs neatbalstīsiet “Jaunā laika” priekšlikumu, jūsu pašvaldības saistībā ar šādu atsevišķu īpašuma objektu, kur ir māja kopā ar zemi, privatizāciju zaudēs naudu – zaudēsiet līdz 30 procentiem naudas tikai tāpēc, ka šajos gadījumos šāda formula nav piemērojama, jo pareizi un pēc laba saimnieka prakses to vajadzētu privatizēt par maksimāli augstāko piedāvāto cenu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt gan 1., gan 2., gan arī 3. frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikums, Zaķa kungs, ir ārkārtīgi interesants, pat patīkams un, protams, pašvaldības budžetu veicinošs, bet te ir jāteic, ka situācija ir izveidojusies drusciņ citādāka. Visi pieteikumi par attiecīgās zemes privatizāciju jau ir pieņemti, tāpēc attiecināt šīs jūsu jaunās normas uz cilvēkiem, kuri ir iesnieguši privatizācijas priekšlikumus, pastāvot citiem apstākļiem, vienkārši nevar.

Cilvēki raudās… Viņiem būs grūti. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Dzintars Zaķis, otro reizi.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Leiškalna kungs, likumdošana šobrīd šādus gadījumus nereglamentē, tāpēc privatizācijas iestādes tika vadījušās pēc ierastās prakses. Rīgā bija daudzi gadījumi, kad privatizēja pēc formulas, savukārt Valsts privatizācijas aģentūrā, izstrādājot privatizācijas pabeigšanas likumu, Leiškalna kungs, mums šīs diskusijas notika regulāri. Valsts privatizācijas aģentūras vadība regulāri sniedza mums ziņas par to, ka tā nevēlas privatizēt par cenu, kas ir zemāka nekā maksimāli iespējamā, tāpēc ka, raugoties no labas saimniekošanas prakses viedokļa, tas ir pareizi, un Valsts privatizācijas aģentūrai bija šāda prakse un tiesiskā paļāvība. Īstenībā iepriekšējā Saeimā ļoti bieži lietotais termins tieši to arī paredz: ja tu iesniedz savu priekšlikumu atbilstoši kādam likumdošanas regulējumam, tad pēc tāda arī notiek privatizācija. Ja 8.Saeimas laikā pēc šāda principa Valsts privatizācijas aģentūra privatizēja, tad arī šobrīd tā tam būtu bijis pareizi jāturpinās. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tā nav!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Tik tiešām es aicinu ieklausīties, ko saka kolēģis Dzintars Zaķis. Tā tiešām ir! Tāda kārtība ir bijusi, ka Valsts privatizācijas aģentūra pēdējos gados, vērtējot privatizācijas pieteikumus, ir centusies noteikt pēc iespējas lielākas cenas, lai valstij vai pašvaldībai būtu pēc iespējas lielāki ienākumi.

Kalvīša valdība Satversmes 81.panta kārtībā ir iesniegusi grozījumus, kas līdz 30 procentiem, pēc mūsu aprēķiniem, samazinātu šajā gadījumā ieņēmumus pašvaldībām.

Kolēģi! Šis nav pareizais virziens, kurā vajadzētu iet! Privatizācijas process ir, varētu teikt, gandrīz jau noslēdzies. Šie iesniegumi jau pērnā gada augustā bija jāiesniedz, bet tagad Ministru kabinets ir atradis veidu, kā valstij vēl vairāk samazināt ienākumus no jau iesniegtajiem privatizācijas pieteikumiem. Tāpēc mums nevajadzētu atbalstīt šo mainīto kārtību, bet gan vajadzētu saglabāt to, kas mums jau bija. Līdz ar to mūsu frakcija ir iesniegusi priekšlikumus, kas faktiski ļautu to nodrošināt.

Tātad domāsim nevis par to, ko varbūt partijās viens vai otrs runā, ka vajag samazināt cenu privatizējamiem objektiem, bet gan domāsim par to, ko vēlētāji mums ir uzticējuši, – rūpēties par valsts ieņēmumiem, par pašvaldību ieņēmumiem!

Un šajā gadījumā es aicinu atbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Vents Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Domāju, ka mūsu komisijas piedāvātais variants ir korektāks vairāku iemeslu pēc. Un pirmām kārtām jau tāpēc, ka Valsts zemes dienesta vērtējums ir tāds vērtējums, kas ir izstrādāts, vadoties pēc apstiprinātas metodikas, tāpēc es nedomāju, ka Valsts zemes dienests īpaši centīsies, lai kaut kādā veidā samazinātu šo privatizējamā objekta vērtību.

Otrs iemesls. Runa ir par to, ko mēs vispār saprotam ar vārdiem “tirgus vērtība”? Tātad tie ir vērtētāji, kuru vērtējums bieži vien ir ļoti subjektīvs. Tie, kuri praksē ir saskārušies ar šīm lietām, ļoti labi zina, ka nereti ar šiem vērtētājiem tiek panāktas dažādas vienošanās, jo viņi nav nekādi valsts ierēdņi. Un es pat pieļauju iespēju, ka viņu sniegtais vērtējums varētu būt zemāks par Zemes dienesta vērtējumu, kas līdz ar to būtu galīgi nepieļaujami.

Trešām kārtām, parastā privatizācijas kārtība ir tāda, ka šāds objekts beigu beigās tiek privatizēts izsolē un tam tiek noteikta tikai sākotnējā cena.

Līdz ar to komisija uzskatīja, ka tās piedāvātais variants ir gan saprotamāks, gan vieglāk pārbaudāms, gan arī valsts interesēm atbilstošāks.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šī diskusija mums tiešām iznāk ļoti interesanta. Mums ir valdība, izpildvara, kam ir jārūpējas par Valsts budžeta likuma izpildi, par ieņēmumiem valsts kasē un par pašvaldību ieņēmumiem (sadarbībā ar pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību), un mums ir arī opozīcija. Taču īpatnējā veidā Latvijā viss notiek otrādi: valdība cenšas samazināt valsts ieņēmumus, mainīdama privatizācijas kārtību attiecībā uz tiem iesniegumiem, kas jau pirms pusgada ir iesniegti, un ir viena opozīcijas partija, kas rūpējas un domā iesniegt šā likuma sakarā priekšlikumus, lai par apmēram 30 procentiem palielinātu valsts budžeta ieņēmumus… es atvainojos, pašvaldību budžeta ieņēmumus no šiem privatizācijas darījumiem.

Kraukļa kungs nāk un runā par šo Valsts zemes dienesta izstrādāto vērtējumu. Taču, kā mēs ļoti labi zinām, šajā vērtējumā, šajā formulā tiek iestrādāti tie darījumi, kas ir notikuši pārskata periodā. Kā mēs ļoti precīzi zinām, šīs vērtības aug, un līdz ar to tā formula, kas šodienas vērtību nosaka, balstoties uz iepriekšējiem darījumiem, tas ir, tādiem, kuri notikuši kaut kādā iepriekšējā laika periodā, operē, protams, ar mazākiem skaitļiem. Protams, tā atpaliek no šīsdienas tirgus situācijas. Kādēļ mums šajos privatizācijas darījumos ir tīšām jāatsakās no ieņēmumiem pašvaldību budžetā? Kāpēc mums ir tik šausmīgi jānāk pretī šiem privatizācijas pieteikumu iesniedzējiem? (No zāles dep. A.Rugāte: “Neviens jau neatsakās!”) Nu, es redzu tikai vienu iemeslu – var būt, ka šie privatizētāji ir dāsni sponsori valdības partijām. Tādu iemeslu es varu saprast, bet ne attaisnot. Es domāju, ka Latvijas parlamentam tomēr ir jādomā valstiski, nevis jārīkojas dažu partiju, dažu sponsoru interesēs.

Tāpēc tiem godātajiem kolēģiem, kas varbūt šobrīd vēl nav iepazinušies ar frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumiem, atgādinu: jums ir vēl kāds mirklis laika. Lūdzu, izlasiet un atbalstiet tos!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai deputātam Guntim Blumbergam komisijas vārdā būtu kaut kas piebilstams? Lūdzu!

G.Blumbergs.

Tautsaimniecības komisijā daļa deputātu ir tādi, kas… pirms mēs kļuvām par Saeimas deputātiem, mēs esam strādājuši pašvaldībās, būdami, teiksim, samērā atbildīgos amatos. Un balsojumā par šiem visiem trim frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumiem mēs ar pārliecinošu vairākumu šos priekšlikumus neatbalstījām. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 46, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Blumbergs.

Arī 2.priekšlikums ir no frakcijas “Jaunais laiks”, un par to jau diskutējām. Komisija neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 46, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Blumbergs.

Arī 3.priekšlikums ir frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums, par ko jau diskutējām. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 45, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Blumbergs.

4.priekšlikums ir deputātu Annas Seiles un Gunāra Laicāna priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Pret komisijas atzinumu par 4. un 5.priekšlikumu…

G.Blumbergs.

5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

…deputātiem iebildumu nav.

G.Blumbergs.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam par 6.priekšlikumu.

G.Blumbergs.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 7.priekšlikumam.

G.Blumbergs.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret atzinumu par 8.priekšlikumu.

G.Blumbergs.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 9.priekšlikumam.

G.Blumbergs.

10.priekšlikums ir likumprojekts, kas ir iesniegts 81.panta kārtībā un ir par privatizācijas sertifikātiem. Ir atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 10.priekšlikumu.

G.Blumbergs.

11. – deputāta Stepaņenko priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 160/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 21, atturas – 13. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Blumbergs.

Paldies kolēģiem! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 30.marts.

Sēdes vadītājs.

30.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Tautsaimniecības komisija saņēma trīs priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

G.Blumbergs.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

G.Blumbergs.

Un 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo atzinumu.

Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav iesniegts. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 161/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Blumbergs.

Komisija piedāvā 30.martu.

Sēdes vadītājs.

30.marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam pieņemts.

G.Blumbergs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Ministru kabineta iekārtas likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt valdības izstrādāto likumprojektu “Ministru kabineta iekārtas likums”.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 143/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš.

30.marts.

Sēdes vadītājs.

30.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.149/Lp9) un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu nobalsot par minēto likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 149/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 8.marts.

Sēdes vadītājs.

8.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (šoreiz (dokumenta reģistrācijas numurs ir 148/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu pirms pirmā lasījuma un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 148/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

8.marts.

Sēdes vadītājs.

8.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 8.martu – pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.185/Lp9). Juridiskā komisija atbalstīja šā likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 185/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 8.marts.

Sēdes vadītājs.

8.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Priekšlikumu un sūdzību likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, komisija izvērtēja trīsdesmit priekšlikumus.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

3.priekšlikums – akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

5. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 5. un 6.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.

J.Lagzdiņš.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Pret 8. un 10.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš.

9.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz debates. Debatēs par 9.priekšlikumu pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ļoti vienkāršs jautājums: vai valsts iestādei ir jāatbild uz priekšlikumu? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nav! Nav jāatbild!”) Es domāju, ka ir! Kaut vai elementāra pieklājība uz to aicinātu.

Un, ja mēs runājam par plaisu (No zāles dep. J.Dobelis: “Par šķirbu!”) sabiedrībā – par plaisu starp varu un sabiedrību –, tad padomāsim, vai ar šo priekšlikumu mēs to vēl vairāk nevairosim. Jā, protams, mūsu iedzīvotāji, mūsu pilsoņi nepaguruši var rakstīt un rakstīt valsts iestādēm. Jā, reizēm tas varbūt nav nopietni, reizēm tas nav pārdomāti, reizēm ierēdnis zina labāk, bet kāpēc vajag noraidīt to vienu reto iespēju, kad cilvēkam tomēr ir taisnība? Un kāpēc gan viņš nevarētu saņemt atbildi uz savu piedāvāto priekšlikumu? Šajā un arī dažos citos manos priekšlikumos ir runāts tieši par šo ļoti vienkāršo lietu.

Godātie valdošās koalīcijas pārstāvji, kuri tik ļoti, ļoti baidāties no “Jaunā laika” priekšlikumiem un tos visus noraidāt principā, šeit nav nekā politiska!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas ko teikt?

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu atšķirt priekšlikumu tabulas otro lappusi un uzmanīgi izlasīt (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag!”) likumprojekta 2.panta pirmo daļu. Likuma 2.panta pirmā daļa nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un kādā iestāde īsteno savus uzdevumus – izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai kāds cits jautājums, turpmāk – iesniegums. Šadurska kungs, tādējādi jebkāda veida priekšlikumi – mutiski vai rakstiski, kas noformēti jebkādā formā, – ir uzskatāmi par iesniegumiem. Šeit nav nekādas politikas!

Es aicinu turpmāk uzmanīgāk izlasīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 46, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

11.priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Pret 12. un 14.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš.

13.priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 13. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Arī 16.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Pret 15. un 16.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

17.priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 17. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

19.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu vienu momentu! Mēs pieņēmām lēmumu tikai par 15. un 16.priekšlikumu. Tātad mums vēl ir jāskata 18.priekšlikums. Te ir komisijas piedāvātā redakcija, kas paredz apvienot gan 15., gan 16.priekšlikumu, un deputāti pret šo 18.priekšlikumu neiebilst. Paldies.

J.Lagzdiņš 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

21. – deputāta Dolgopolova priekšlikums – nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz debates. Debatēs pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Es runāšu ļoti īsi. Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts, kas iesniegts otrajam lasījumam, ir pavisam cits likumprojekts, bet mans priekšlikums attiecas uz iepriekšējo likumprojektu, es savu priekšlikumu atsaucu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Neko nevarēja saprast!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies. Deputāts atsauc savu priekšlikumu. Tātad 21.priekšlikums nav vairs izskatāms.

J.Lagzdiņš.

22.priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 22. – deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš.

23.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

24.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Tātad 18.priekšlikumu mēs jau esam izskatījuši. Pret to deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš.

25. – deputāta Buhvalova priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Lagzdiņš.

26.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā, kuru mēs jau izskatījām.

Sēdes vadītājs.

Mēs to jau esam izskatījuši. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Lagzdiņš.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Tātad, ja izskatām pa pantiem, tad mēs piekrītam 27. – Juridiskā biroja priekšlikumam.

J.Lagzdiņš.

Un arī 28. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā. Šie trīs priekšlikumi ir jā­skata kopējā kontekstā.

Sēdes vadītājs.

Tātad pret 28. un 29.priekšlikumu, kā arī pret komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš.

30. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 30.priekšlikumu.

Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus par likumprojektu “Priekšlikumu un sūdzību likums”, kura reģistrācijas numurs ir 31/Lp9. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.marts.

Sēdes vadītājs.

30.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts. Paldies.

J.Lagzdiņš.

Paldies, deputāti, par vienprātīgo atbalstu šim likumprojektam! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Tas ir plaģiāts!”)

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim nākamo likumprojektu. Likumprojekts “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” (reģistrācijas numurs ir 57/Lp9).

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums – atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 10.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumiem par 9. un 10.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

16.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 17.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 16. un 17.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais ir 18.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 18.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 57/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 10.marts.

Sēdes vadītājs.

10.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Latvijas valdības un Maķedonijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr. 434. Izskatīšanai tiek piedāvāts standartlīgums par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts starp Latviju un Maķedoniju.

Likumprojekts ir izskatīts Ārlietu komisijā. Ierosinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 215/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Bērziņš.

2007.gada 5.marts.

Sēdes vadītājs.

5.marts. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 413. Ministru kabinets ir iesniedzis un Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi grozījumu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 208/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Aizbalts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 8.marts.

Sēdes vadītājs.

8.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu savā sēdē un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vispirms mums jālemj par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 224/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

V.Ģīlis.

Komisija ir atbalstījusi likumprojekta tālāku virzību. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimā.

V.Ģīlis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.februāris, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 1.marta sēdē.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.februāris, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 1.marta sēdē. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanu un likumprojekta izskatīšanu pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši deputātu jautājumu. Jautājumu ir sagatavojuši deputāti Pliners, Sokolovskis, Kabanovs, Buzajevs, Mitrofanovs un Buhvalovs. Viņi uzdod jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai, un jautājums ir šāds: “Par skolu izglītības kvalitāti”.

Godātie kolēģi! Mēs šo deputātu jautājumu nododam ministrei Baibai Rivžai.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus.

Godātie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas noklausīsimies paziņojumus!

Pirmajam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus pulcēties piecas minūtes pēc sēdes beigām. Aicinu uz samērā atbildīgu un smagu darbu divu dienu garumā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ieraušana būs!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Tos, kas darbojas Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbības grupā, aicinu tūlīt pēc sēdes pulcēties Dzeltenajā zālē uz mazu sanāksmi.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Nākamajam vārds deputātam Andrim Bērziņam (ZZS).

A.Bērziņš (ZZS).

Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Šodien sēde notiks pēc 20 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Precīzi sakot, tas būs pulksten 10.40.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks Dzeltenajā zālē tūliņ.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Inta Feldmane, Silva Bendrāte, Ina Druviete, Jānis Eglītis, Jānis Klaužs, Gunārs Laicāns, Linda Mūrniece, Jānis Reirs, Inguna Rībena, Viktors Ščerbatihs, Māris Krastiņš un Imants Valers.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Tos, kas piedalās sēdē, bet nav reģistrējušies, lūdzu pieteikties!… Un līdz ar to sēdi slēdzam.

Paldies.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!